Saistošie noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Jēkabpils novadā

Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 21Jēkabpils novadā 2023. gada 13. jūlijā

APSTIPRINĀTIar Jēkabpils novada domes13.07.2023. lēmumu Nr. 627 (prot. Nr. 11, 3. §)Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu, Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr. 829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 26. punktu.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Jēkabpils novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu veidus, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. Atbalsta (pašpalīdzības) grupa – cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija vai dzīves apstākļi, kura, darbojoties kopā, pārvar grūtības, iegūst zināšanas, sociālās prasmes un atbalstu;

2.2. Atbalsta sistēma – savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās un kas var veidoties kā dabiskie palīdzības tīklojumi (piemēram, ģimene, draugi, kaimiņi u.tml.), vai arī tā var būt profesionāli plānota un organizēta (piemēram, aprūpes centri, atbalsta (pašpalīdzības) grupas, sabiedriskās organizācijas u.tml.);

2.3. Katastrofa – notikums, kas nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus (plūdi, vētra, ugunsgrēks, radioaktīvo vai bioloģisko vielu noplūdes, u.c.);

2.4. Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai;

2.5. Vientuļa persona – atsevišķi dzīvojoša persona, kurai nav laulātā, bērnu, mazbērnu.

3. Sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanas mērķis ir uzlabot personas, ģimenes, personu grupas un sabiedrības dzīves kvalitāti un uzlabot personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

4. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālā atbalsta pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā vai kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā.

II. Sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta pakalpojumu veidi

5. Sociālo pakalpojumu veidi:

5.1. aprūpes mājās pakalpojums;

5.2. drošības pogas pakalpojums;

5.3. pansijas pakalpojums;

5.4. grupu mājas pakalpojums;

5.5. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.7. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.8. dienas centra pakalpojums;

5.9. naktspatversmes pakalpojums;

5.10. krīzes centra pakalpojums;

5.11. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.12. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām;

5.13. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā bērniem;

5.14. īslaicīgās sociālās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojums (turpmāk – "atelpas brīža" pakalpojums);

5.15. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.16. sociālā darba pakalpojums;

5.17. ārstnieciskās pedagoģijas (Montesori) pakalpojums;

5.18. silto smilšu nodarbības;

5.19. multisensorās istabas pakalpojums;

5.20. mūzikas terapijas pakalpojums;

5.21. ergoterapijas pakalpojums;

5.22. fizioterapijas pakalpojums;

5.23. atkarību profilakses pakalpojums;

5.24. psihologa pakalpojums;

5.25. atbalsta (pašpalīdzības) grupu pakalpojums;

5.26. sociālā mentora pakalpojums.

6. Sociālā atbalsta pakalpojumu veidi:

6.1. transporta pakalpojums;

6.2. mobilā kāpurķēžu pacēlāja pakalpojums.

III. Aprūpes mājās pakalpojums

7. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, palīdzību mājas darbu veikšanā un personiskajā aprūpē.

8. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību.

9. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Jēkabpils novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumos Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi) noteiktos dokumentus.

10. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 9. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības.

11. Lai novērtētu personas un tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" noteiktās iztikas līdzekļu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) daļu par ienākumiem. Persona un apgādnieks Dienestā iesniedz:

11.1. pirmreizējo deklarāciju;

11.2. ceturkšņa deklarāciju.

12. Pirmreizējā deklarācijā norādāmas ziņas par personas un visu tās mājsaimniecības locekļu, kā arī apgādnieka visu mājsaimniecības locekļu ienākumiem par pēdējiem trīs kalendāra mēnešiem pirms personas iesnieguma par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu saņemšanas, bet ceturkšņa deklarācijā – par katriem iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem. Kopā ar deklarāciju persona un apgādnieks iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus par visiem mājsaimniecības locekļiem.

13. Apgādnieks pirmreizējo deklarāciju iesniedz 10 dienu laikā pēc Dienesta pieprasījuma saņemšanas, ik ceturkšņa deklarāciju – līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 20. datumam.

14. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp aprūpes mājās pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

15. Atkarībā no personas pašaprūpes spējām, aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros aprūpes līmeņos:

15.1. pirmais aprūpes līmenis 4 stundas nedēļā;

15.2. otrais aprūpes līmenis 8 stundas nedēļā;

15.3. trešais aprūpes līmenis 12 stundas nedēļā;

15.4. ceturtais aprūpes līmenis 16 stundas nedēļā.

16. Nodrošinot pirmā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti šādi pakalpojumi:

16.1. ārstniecības personas izsaukšana;

16.2. pārtikas produktu, medikamentu un citu sīkpreču piegāde (kopējais svars līdz 5 kg);

16.3. dzīvojamo (dzīvojamā istaba, guļamistaba) un palīgtelpu (gaitenis, virtuve, sanitārtehniskās telpas) mitrā uzkopšana 1 reizi nedēļā kopplatībā līdz 40 m2;

16.4. logu siltināšana (aizlīmēšana) un mazgāšana 1 reizi gadā (tikai vientuļām personām);

16.5. aprūpējamās personas veļas mazgāšana automātiskajā veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;

16.6. palīdzība īres vai apsaimniekošanas maksas un ar dzīvojamās platības lietošanu saistīto komunālo maksājumu veikšanā;

16.7. palīdzība dokumentu noformēšanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai;

16.8. aprūpējamās personas apmeklēšana Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās stacionārajās ārstniecības iestādēs 1 reizi nedēļā;

16.9. sadzīves atkritumu iznešana.

17. Nodrošinot otrā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

17.1. kurināmā ienešana;

17.2. ūdens ienešana un izlietotā (netīrā) ūdens iznešana;

17.3. palīdzība aprūpējamās personas personiskās higiēnas nodrošināšanā (mazgāšanās, ķemmēšanās, nagu griešana, skūšanās);

17.4. palīdzība ēdiena gatavošanā.

18. Nodrošinot trešā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā un otrā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

18.1. krāsns, plīts kurināšana;

18.2. ēdiena gatavošana aprūpējamajai personai;

18.3. trauku mazgāšana;

18.4. palīdzība gultas klāšanā;

18.5. aprūpējamās personas pavadīšana uz ārstniecības iestādi Jēkabpils novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežās un no tās (tikai vientuļām personām).

19. Nodrošinot ceturtā līmeņa aprūpi, atbilstoši personas vajadzībām un nepieciešamībai, tiek sniegti pirmā, otrā un trešā līmeņa aprūpes pakalpojumi un šādi pakalpojumi:

19.1. palīdzība iekļūšanā gultā un izkļūšanā no tās, pozicionēšana un pārvietošanās;

19.2. palīdzība tualetes apmeklēšanā, mutes dobuma higiēnas nodrošināšanā un protēžu kopšana, palīdzība apģērbties un noģērbties;

19.3. veļas un inkontinences līdzekļu nomaiņa;

19.4. barošana.

20. Ja aprūpes mājās pakalpojums piešķirts vairākiem mājsaimniecības locekļiem, aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas ilgums stundās mājsaimniecībai netiek summēts un atbilst augstākajam aprūpes līmenim, kas noteikts kādam no mājsaimniecības locekļiem.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu nepiešķir, ja:

21.1. personai ir smagi garīga rakstura traucējumi;

21.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

21.3. persona ar funkcionāliem traucējumiem, kurai noteikts trešais vai ceturtais aprūpes mājās līmenis un kura vienlaicīgi atbilst šādiem kritērijiem:

21.3.1. personas speciālām vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes apjomu (regulārs atbalsts vai diennakts aprūpe un uzraudzība) nav iespējams pilnā apmērā nodrošināt ar aprūpes mājās pakalpojumu;

21.3.2. personai ārpus šo noteikumu 30. punktā noteiktā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas laika nav iespējas savai aprūpei un uzraudzībai piesaistīt privātos resursus (ģimenes locekļi, kaimiņi, u.c.).

22. Aprūpes mājās pakalpojumu nesniedz, ja aprūpējamā persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai liek šķēršļus pakalpojuma sniegšanai (piemēram, bez objektīva iemesla neielaiž dzīvesvietā aprūpētāju).

23. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pārtrauc uz laiku, kas nav īsāks par vienu kalendāra nedēļu uz personas iesnieguma pamata, kurā norādīts pārtraukšanas iemesls un laika periods. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma pārtraukšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

24. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma izbeigšanu Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

24.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums vairs nav nepieciešams;

24.2. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt aprūpes mājas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

24.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

24.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

24.5. iestājoties kādam no šo noteikumu 21. punktā minētajiem kritērijiem;

24.6. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

25. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kuru nosaka Jēkabpils novada dome. Aprūpes mājās pakalpojuma maksu nosaka par kalendāro mēnesi. Ja aprūpējamā persona aprūpes mājās pakalpojumu saņēma nepilnu mēnesi, maksa tiek aprēķināta proporcionāli dienu skaitam.

26. Samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumos Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" (turpmāk – samaksas noteikumi) noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 14. punktā noteikto gadījumu.

27. Aprūpes mājās pakalpojumu bez maksas papildus samaksas noteikumos noteiktajām personām ir tiesības saņemt vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem.

28. Apgādniekam ir pienākums:

28.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

28.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

29. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Dienesta Aprūpes mājās biroja aprūpētāji. Nepieciešamības gadījumā aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanai Dienests var piesaistīt sociālo pakalpojumu sniedzēju, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un kura pamatdarbība vai attiecīgās struktūrvienības pamatdarbība ir aprūpes mājās pakalpojuma sniegšana un ar kuru Jēkabpils novada pašvaldība vai Dienests noslēdzis attiecīgu līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

30. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts darba dienās, ievērojot Darba likumā noteikto normālo darba laiku.

IV. Drošības pogas pakalpojums

31. Drošības pogas pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzības sniegšanu personas dzīvesvietā 24 stundas diennaktī personai, kuras funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai personas vecuma vai veselības stāvokļa dēļ pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī.

32. Tiesības saņemt drošības pogas pakalpojumu ir:

32.1. personai, kurai ar Dienesta lēmumu piešķirts otrā, trešā vai ceturtā līmeņa aprūpes mājās pakalpojums;

32.2. atsevišķi dzīvojošai personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte un kurai atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

32.3. mājsaimniecībai, ja visiem tās locekļiem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un tiem atbilstoši MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis;

32.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

33. Lai saņemtu drošības pogas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

34. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 33. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un:

34.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

34.1.1. lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu;

34.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai;

34.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu;

34.2. reģistrē personu sociālo pakalpojumu saņemšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) tādā secībā, kādā Dienestam iesniegti iesniegumi drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

34.3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu.

35. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

35.1. personas kārtas numurs reģistrā;

35.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

35.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

35.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

36. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā drošības pogas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

37. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

37.1. pieprasot drošības pogas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

37.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

37.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no drošības pogas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

37.4. persona ir mirusi.

38. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai vai tās likumiskajam pārstāvim.

39. Dienests šo noteikumu 34.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi drošības pogas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par drošības pogas pakalpojuma piešķišanu un viedās uzraudzības sistēmas un sensoru nodošanu lietošanā vai par atteikumu piešķirt drošības pogas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

40. Drošības pogas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 12 mēnešiem, nododot personai lietošanā Dienesta īpašumā esošo viedo uzraudzības sistēmu un sensorus tiklīdz persona vai tās likumiskais pārstāvis ir noslēdzis ar Dienestu līgumu par drošības pogas pakalpojumu vai viedās uzraudzības sistēmas un sensoru patapinājuma līgumu, ja pakalpojums saskaņa ar šo noteikumu 45. punktu tiek sniegts bez maksas. Beidzoties piešķirtajam drošības pogas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 33. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.

41. Personai vai tās likumiskajam pārstāvim ir pienākums:

41.1. nodrošināt viedās uzraudzības sistēmas un sensoru lietošanu atbilstoši to funkcijām un ar pienācīgu rūpību;

41.2. nodrošināt Dienesta darbiniekiem iespēju iekļūt dzīvesvietā viedās uzraudzības sistēmas un sensoru montāžas, tehniskās apkopes un demontāžas darbu veikšanai.

42. Drošības pogas pakalpojumu nepiešķir personai ar vidēji smagiem, smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, demenci, ierobežotu rīcībspēju, kā arī personai, kurai piešķirts grupu mājas vai pansijas pakalpojums.

43. Lēmumu par drošības pogas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

43.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un drošības pogas pakalpojums vairs nav nepieciešams;

43.2. personai sākotnēji piešķirtais aprūpes mājās līmenis mainīts uz pirmo aprūpes līmeni;

43.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā, grupu mājas vai pansijas pakalpojums;

43.4. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

43.5. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas drošības pogas pakalpojuma saņemšanai;

43.6. drošības pogas pakalpojuma saņemšanas laikā iestājies kāds no šo noteikumu 42. punktā minētajiem apstākļiem.

44. Maksu par drošības pogas pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome.

45. Drošības pogas pakalpojumu bez maksas papildus samaksas noteikumos noteiktajām personām ir tiesības saņemt:

45.1. personai ar I grupas invaliditāti;

45.2. vientuļai personai, kura ir vecāka par 80 gadiem.

V. Pansijas pakalpojums

46. Pansijas pakalpojums nodrošina mājokli, uzraudzību, atbalstu pašaprūpē un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, ja nepieciešams, saglabājot patstāvīgas dzīves principus.

47. Tiesības saņemt pansijas pakalpojumu ir personai, kurai ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ un personai nepieciešamais sociālās aprūpes pakalpojuma apjoms atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim, un tai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt personai nepieciešamo aprūpi un uzraudzību, un tā saņem valsts vecuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un ir motivēta patstāvīgai dzīvei.

48. Lai saņemtu pansijas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Dienestā, iesniedzot MK noteikumos noteiktos dokumentus.

49. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 48. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un:

49.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

49.1.1. lēmumu par pansijas pakalpojuma piešķiršanu;

49.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai;

49.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt pansijas pakalpojumu;

49.2. reģistrē personu reģistrā pansijas pakalpojuma saņemšanai tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi pansijas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

49.3. rakstiski informē personu vai tās likumisko pārstāvi par pieņemto lēmumu.

50. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

50.1. personas kārtas numurs reģistrā;

50.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

50.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

50.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

51. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā pansijas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas vai tās likumiskā pārstāvja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

52. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

52.1. pieprasot pansijas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

52.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

52.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no pansijas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

52.4. persona ir mirusi.

53. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai vai tās likumiskajam pārstāvim.

54. Dienests šo noteikumu 49.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pansijas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti izvērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par pansijas pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pansijas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā nosūta personai vai tās likumiskajam pārstāvim.

55. Pansijas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam pansijas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 48. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.

56. Lai novērtētu personas un tās apgādnieku (ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir arī apgādniekiem) ienākumus, Dienests sadarbībā ar personu un apgādnieku elektroniski sagatavo pašvaldības informācijas sistēmā šo noteikumu 11. punktā minēto deklarāciju, ievērojot šo noteikumu 12. un 13. punktā noteikto.

57. Ja apgādnieks vēršas Dienestā ar iesniegumu, piekrītot apmaksāt starpību starp pansijas pakalpojuma maksu un aprūpējamās personas veiktajām iemaksām pilnā apmērā, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savas mājsaimniecības ienākumus.

58. Pansijas pakalpojumu nepiešķir, ja:

58.1. personai ir vidēji smagi, smagi vai ļoti smagi garīga rakstura traucējumi;

58.2. persona noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums.

59. Lēmumu par pansijas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par pansijas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

59.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un pansijas pakalpojums vairs nav nepieciešams;

59.2. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt pansijas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

59.3. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

59.4. persona pakalpojuma saņemšanas laikā noslēgusi Uztura līgumu, ar kuru uztura devējam pielīgts uztura ņēmēja kopšanas pienākums;

59.5. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.

60. Maksu par pansijas pakalpojumu un pansijas nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu nosaka Jēkabpils novada dome.

61. Samaksa par pansijas pakalpojumu tiek veikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot šo noteikumu 57. punktā noteikto gadījumu.

62. Samaksu par pansijas nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu persona veic pilnā apmērā no saviem finanšu līdzekļiem. Ja persona ir garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja vai tā nav garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēja un tās ienākumi nepārsniedz valstī noteikto garantētā minimālā ienākuma slieksni, pēc pansijas nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma samaksas, personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par 50 % no valstī noteiktā garantētā minimālā ienākumu sliekšņa apmēra. Ja šajā punktā noteiktajā kārtībā persona nevar samaksāt pilnu pansijas nodrošinātā ēdināšanas pakalpojuma maksu, pārējo ēdināšanas pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

63. Apgādniekam ir pienākums:

63.1. sadarboties ar Dienestu personai nepieciešamā pansijas pakalpojuma piešķiršanas un nodrošināšanas procesā;

63.2. noslēgt ar Dienestu līgumu par pansijas pakalpojuma sniegšanu aprūpējamajai personai vai, mainoties maksai – Vienošanos, ja apgādniekam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pienākums maksāt par pakalpojumu.

VI. Grupu mājas pakalpojums

64. Grupu mājas pakalpojums nodrošina mājokli, diennakts uzraudzību, personas pašaprūpes un sociālo prasmju korekciju un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā.

65. Tiesības saņemt grupu mājas pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem un noteiktu I vai II grupas invaliditāti, kurai:

65.1. ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

65.2. beidzies sociālās rehabilitācijas kurss pusceļa mājā un persona ir piemērota dzīvei grupu mājā.

66. Lai saņemtu grupu mājas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja personai, kuras deklarētā dzīvesvieta pirms ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā vai tās pēdējā konstatējamā atrašanās vieta bija Jēkabpils novada pašvaldība un viņai ir iespēja nomainīt pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret grupu mājas pakalpojumu, iesniedz Dienestā MK noteikumos noteiktos dokumentus.

67. Dienests mēneša laikā no šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu saņemšanas veic MK noteikumos noteiktās darbības un:

67.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

67.1.1. lēmumu par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu;

67.1.2. lēmumu par personas uzņemšanu rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai;

67.1.3. lēmumu par atteikumu piešķirt grupu mājas pakalpojumu;

67.2. reģistrē personu reģistrā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai tādā secībā, kādā iesniegti Dienestam iesniegumi grupu mājas pakalpojuma saņemšanai un visi dokumenti, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo pakalpojumu;

67.3. rakstiski informē personu, tās likumisko vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju par pieņemto lēmumu.

68. Par katru personu reģistrā iekļauj šādas ziņas:

68.1. personas kārtas numurs reģistrā;

68.2. reģistrētās personas vārds, uzvārds, personas kods;

68.3. datums, kad reģistrēts iesniegums un iesnieguma reģistrācijas numurs;

68.4. lēmuma par personas uzņemšanu rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai pieņemšanas datums un numurs.

69. Ja pēc personas reģistrēšanas reģistrā zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas uzņemšanai rindā grupu mājas pakalpojuma saņemšanai un reģistrēšanai reģistrā, personas, tās likumiskā pārstāvja vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītāja pienākums ir nekavējoties par to rakstveidā paziņot Dienestam.

70. Persona tiek izslēgta no reģistra, ja:

70.1. pieprasot grupu mājas pakalpojumu sniegtas nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu tās reģistrēšanai reģistrā;

70.2. zuduši apstākļi, kuri bija par pamatu šīs personas reģistrēšanai reģistrā;

70.3. persona vai tās likumiskais pārstāvis atsakās no grupu mājas pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot Dienestā attiecīgu iesniegumu;

70.4. persona ir mirusi.

71. Par personas izslēgšanu no reģistra Dienests pieņem lēmumu un trīs darbdienu laikā paziņo par to personai, tās likumiskajam pārstāvim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītājam.

72. Dienests šo noteikumu 67.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi grupu mājas pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai pakalpojums personai ir nepieciešams, tai skaitā no jauna pieprasa MK noteikumos noteikto ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī atkārtoti novērtē personas fiziskās un garīgās spējas, ja kopš personas reģistrēšanas reģistrā ir pagājuši vismaz 12 mēneši, un pieņem lēmumu par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt grupu mājas pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai MK noteikumos minētās prasības. Dienests pieņemto lēmumu trīs darbdienu laikā nosūta personai, tās likumiskajam pārstāvim vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas vadītājam.

73. Personai, kura vēlas saņemt grupu mājas pakalpojumu un Dienestā ir iesniegti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti saskaņā ar MK noteikumos noteikto kārtību, ir pienākums pirms grupu mājas pakalpojuma piešķiršanas apmeklēt grupu māju, lai iepazītos ar tās vidi.

74. Grupu mājas pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem. Beidzoties piešķirtajam grupu mājas pakalpojuma periodam, personai, pēc šo noteikumu 66. punktā minēto dokumentu iesniegšanas, var pagarināt piešķirtā pakalpojuma termiņu uz laiku līdz divpadsmit mēnešiem.

75. Lēmumu par grupu mājas pakalpojuma izbeigšanu pirms Dienesta lēmumā par grupu mājas pakalpojuma piešķiršanu noteiktā termiņa Dienests pieņem 10 darbdienu laikā no personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas dienas vai iestājoties kādam no šādiem apstākļiem:

75.1. persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un grupu mājas pakalpojums vairs nav nepieciešams;

75.2. personai piešķirti īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā;

75.3. persona mainījusi dzīvesvietu, pārceļoties uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

75.4. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību;

75.5. persona ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par grupu mājas pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

75.6. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības vai konstatētas akūtas infekcijas vai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt grupu mājas pakalpojuma sniegšanas kārtību;

75.7. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumu, ja laulātais ir persona ar garīga rakstura traucējumiem un tai ar Dienesta lēmumu ir piešķirts grupu mājas pakalpojums);

75.8. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu mājā.

76. Ja Dienests pieņēmis lēmumu par grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu sakarā ar kāda no šo noteikumu 75.1., 75.4., 75.5., 75.6., 75.7. un 75.8. apakšpunktā noteiktā apstākļa iestāšanos, persona var uzturēties grupu mājā līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu mājas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību.

77. Ja persona, kurai piešķirts grupu mājas pakalpojums ir nodibinājusi ģimeni, kuras abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem un atbilst šo noteikumu 65. punktā noteiktajiem kritērijiem, sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina ģimenei grupu mājā dzīvojamo telpu vienā dzīvojamā istabā.

78. Grupu mājas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

79. Personai ir pienākums samaksāt sociālā pakalpojuma sniedzējam par dzīvojamās telpas, koplietošanas telpu, t.sk. virtuves, ekspluatāciju (atbilstoši lietojamai daļai).

80. Ja personai izveidojies šo noteikumu 79. punktā minēto maksājumu parāds, personai nav tiesību mainīt grupu mājas pakalpojuma sniedzēju līdz parāda samaksai.

VII. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem