Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-235-snRīgā 2023. gada 30. augustā (prot. Nr. 99, 124. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma10. panta pirmās daļas 1. punktuun 49. panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) institucionālo sistēmu un darba organizāciju.

II. Rīgas domes institucionālā sistēma

2. Rīgas domē ievēlētie, ne mazāk kā trīs vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var veidot frakciju.

3. Atsevišķas frakcijas un (vai) pie frakcijām nepiederoši deputāti var apvienoties deputātu blokos. Pie frakcijām nepiederošie deputāti var iestāties frakcijā, ja to atbalsta attiecīgā frakcija.

4. Par frakciju vai deputātu bloku sastāvu un pārmaiņām tajā informē Rīgas domes priekšsēdētāju.

5. Informācija par frakcijām un deputātu blokiem tiek publicēta Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv.

6. Rīgas dome ievēlē komitejas, kas sniedz atzinumus par Rīgas domes lēmumu projektiem un citiem jautājumiem, kuri piekrīt attiecīgās komitejas kompetencei:

6.1. Rīgas domē ir šādas komitejas:

6.1.1. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja – 13 deputāti;

6.1.2. Finanšu un administrācijas lietu komiteja – 15 deputāti;

6.1.3. Izglītības, kultūras un sporta komiteja – 15 deputāti;

6.1.4. Mājokļu un vides komiteja – 15 deputāti;

6.1.5. Pilsētas attīstības komiteja – 15 deputāti;

6.1.6. Pilsētas īpašumu komiteja – 16 deputāti;

6.1.7. Satiksmes un transporta lietu komiteja – 16 deputāti;

6.1.8. Sociālo jautājumu komiteja – 15 deputāti;

6.2. katrs deputāts, ievērojot vienlīdzības principu, var būt divu komiteju loceklis.

7. Katra Rīgas domes komiteja īsteno kontroli pār attiecīgās nozares Pašvaldības administrācijas iestādēm. Kontrole pār vadošo nozares iestādi vai citu šajos noteikumos minēto institūciju nozīmē kontroles tiesības arī attiecībā uz minētajai iestādei un institūcijai padotajām iestādēm.

8. Rīgas domes komitejas papildus Pašvaldību likumā noteiktajai komiteju kompetencei:

8.1. izskata komiteju kontrolē esošo Pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos Pašvaldības Finanšu departamentā;

8.2. izskata komiteju kontrolē esošo Pašvaldības iestāžu izdevumu tāmes, pārbauda to izpildi;

8.3. sadarbojas ar citām Rīgas domes komitejām starpnozaru un starpinstitucionālās sadarbības jautājumos;

8.4. izvērtē deleģēto uzdevumu izpildi Pašvaldības kapitālsabiedrībās;

8.5. sagatavo priekšlikumus Rīgas domei par attiecīgās nozares iestādes vai institūcijas:

8.5.1. izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

8.5.2. vadītāja iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata pēc Rīgas pilsētas izpilddirektora ierosinājuma;

8.6. sadarbojas ar attiecīgajai nozarei atbilstošajām nevalstiskajām organizācijām, izvērtē to priekšlikumus un sagatavo tos izskatīšanai Rīgas domē, kā arī sagatavo Rīgas domei priekšlikumus par attiecīgajai nozarei atbilstošo nevalstisko organizāciju atbalsta pasākumiem;

8.7. sadarbojas ar attiecīgajai nozarei atbilstošajām ministrijām un citām institūcijām, piedalās valsts un pašvaldības politikas izstrādē un attiecīgu attīstības programmu īstenošanā;

8.8. sadarbojas ar citām pašvaldībām Latvijā un ārvalstīs ar attiecīgās nozares attīstību saistītajos jautājumos;

8.9. izvērtē Rīgas domes lēmumu izpildes, Pašvaldības saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu īstenošanas gaitu komitejas kompetencē esošajos jautājumos, komitejas kontrolē esošajām iestādēm iesniedzot komitejā ikgadējos darbības pārskatus, izskatot deputātu pieprasījumus, kā arī privātpersonu sūdzības, saņemot iestāžu darbības apkopojumus par konkrētām nozarēm; sniedz ar šo izvērtējumu saistītus priekšlikumus Rīgas domei un Pašvaldības amatpersonām;

8.10. izvērtē attiecīgajai nozarei atbilstošo Pašvaldības iestāžu darbības efektivitāti, kā arī Pašvaldības iestāžu iesniegto projektu pieteikumu atbilstību nozares prioritātēm;

8.11. uzdod Pašvaldības iestādēm un amatpersonām veikt darbības, kas saistītas ar Rīgas domes lēmumu projektu sagatavošanu;

8.12. izskata projektu pieteikumus līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda un iesniedz Finanšu un administrācijas lietu komitejai priekšlikumus par Pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu;

8.13. veic citus pienākumus atbilstoši noteikumiem, normatīvajiem aktiem un Rīgas domes lēmumiem.

9. Rīgas domes komitejām, veicot Pašvaldības iestāžu un Pašvaldības amatpersonu kontroli, ir tiesības:

9.1. iepazīties ar Pašvaldības amatpersonu, Pašvaldības iestāžu un Pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu atvasinājumus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai attiecīgās komitejas sēdē;

9.2. saņemt no Pašvaldības amatpersonām, Pašvaldības iestādēm un Pašvaldības kapitālsabiedrībām paskaidrojumus par jautājumiem, kas ir komitejas kompetencē;

9.3. iesaistīt darbā speciālistus ar padomdevēju tiesībām.

10. Finanšu un administrācijas lietu komitejas kompetencē papildus Pašvaldību likumā noteiktajai kompetencei ir:

10.1. budžets un budžeta grozījumi;

10.2. prioritārs līdzekļu sadalījums, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

10.3. budžetā neparedzētie izdevumi;

10.4. citu Rīgas domes komiteju izskatīto un Rīgas pilsētas izpilddirektora sagatavoto budžeta projektu izvērtējums;

10.5. lemšana par Rīgas domes rezerves fonda līdzekļu izlietojumu;

10.6. Pašvaldības administrācijas struktūra un tās pilnveidošana;

10.7. atzinumu sniegšana par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par visiem Rīgas domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžeta līdzekļu izlietojumu, budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

10.8. priekšlikumu iesniegšana Rīgas domei par Rīgas domes Budžeta komisijas izveidošanu, tās sastāvu un darbības reglamentu un Rīgas domes Budžeta komisijas priekšlikumu izskatīšana;

10.9. kontroles īstenošana Pašvaldības Finanšu departamentā, Pašvaldības Centrālajā administrācijā, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (turpmāk – RAIC), Pašvaldības aģentūrā "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" un Pašvaldības aģentūrā "Rīgas digitālā aģentūra";

10.10. Pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībās un Pašvaldības kapitālsabiedrību līdzdalības citās kapitālsabiedrībās iegūšana, palielināšana, samazināšana, turpināšana un izbeigšana.

11. Sociālo jautājumu komitejas kompetencē ir:

11.1. sociālo problēmu analīze, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu attīstība;

11.2. nodarbinātības veicināšana;

11.3. veselības aprūpe;

11.4. bērnu tiesību aizsardzība;

11.5. veselības veicināšana, slimību profilakse, t. sk. atkarību profilakse;

11.6. sociālās palīdzības iestāžu darbības izvērtējums;

11.7. priekšlikumu izvērtējums nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbalstam un attiecīgo lēmumu projektu sagatavošana izskatīšanai Rīgas domē;

11.8. kontroles īstenošana Pašvaldības Labklājības departamentā, kā arī Pašvaldības bāriņtiesas darba organizācija un nodrošinājums;

11.9. Pašvaldības Labklājības departamenta pārskata izskatīšana par Pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, darbību un to uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgto deleģēšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

11.10. Pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana.

12. Pilsētas attīstības komitejas kompetencē ir:

12.1. pilsētas attīstības plānošana, t. sk. Rīgas attīstības programma un Rīgas teritorijas plānojums;

12.2. visu nozaru apkopoto projektu pieteikumu līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda izskatīšana, to strukturēšana atbilstoši pilsētas attīstības prioritātēm un finanšu līdzekļu akceptēšana atbilstoši apstiprinātajai Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda darbības perioda (gada) ieņēmumu un izdevumu prognozei;

12.3. priekšlikumu izvērtējums un atzinumu sniegšana par:

12.3.1. Pašvaldības administratīvās teritorijas dalījumu, tā robežu grozīšanu, nosaukumu maiņu (t. sk. ielu, skvēru, parku, laukumu nosaukumu maiņu);

12.3.2. kadastrālās vērtības zonējuma robežām;

12.3.3. apbūves zonējumu un tā izmaiņām;

12.3.4. satiksmes, ielu un ceļu, sabiedriskā transporta plānošanu;

12.3.5. ostas teritorijas robežām;

12.3.6. Pašvaldības projektiem;

12.4. kontroles īstenošana Pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā, Pašvaldības aģentūrā "Rīgas pieminekļu aģentūra" un Rīgas domes Pieminekļu padomē.

13. Mājokļu un vides komitejas kompetencē ir:

13.1. klimata politika;

13.2. vides aizsardzība;

13.3. pilsētas atkritumu saimniecība;

13.4. pilsētas apstādījumu, dārzu, parku, mežu, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana;

13.5. pilsētas energoapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstība;

13.6. energoefektivitāte;

13.7. mājokļu politika;

13.8. palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā;

13.9. kapsētu pakalpojumu organizācija;

13.10. gaisa un ūdens piesārņojuma novēršanas koordinēšana Rīgas pilsētā;

13.11. atzinumu sniegšana par vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu;

13.12. kontroles īstenošana Pašvaldības Mājokļu un vides departamentā;

13.13. sadarbība ar Pilsētas attīstības komiteju mājokļu politikas veidošanā, kā arī apstādījumu saglabāšanā un aizsardzībā;

13.14. Pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārskata izskatīšana par nozarei piekritīgo Pašvaldības kapitālsabiedrību darbību un to uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgto deleģēšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

13.15. nozarei piekritīgo Pašvaldības kapitālsabiedrību revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana;

13.16. kontroles īstenošana Pašvaldības aģentūrā "Rīgas enerģētikas aģentūra".

14. Pilsētas īpašuma komitejas kompetencē ir:

14.1. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana (t. sk. privatizēšana), iznomāšana, ieķīlāšana, nekustamās mantas iegūšana īpašumā;

14.2. Pašvaldības īpašuma izmantošanas izvērtējums;

14.3. kontroles īstenošana Pašvaldības Īpašuma departamentā un Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā;

14.4. Pašvaldības Īpašuma departamenta pārskata izskatīšana par Pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, darbību un tās uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgto pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

14.5. Pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana.

15. Izglītības, kultūras un sporta komitejas kompetencē ir:

15.1. Pašvaldības izglītības ekosistēmas veidošana un attīstība;

15.2. kultūrpolitika un kultūras iestāžu attīstība;

15.3. darbs ar jaunatni un jaunatnes politikas attīstības plānošana;

15.4. sporta pasākumu un infrastruktūras attīstība un pilnveide;

15.5. izglītības, kultūras, sporta un darba ar jaunatni attīstības programmu izstrāde un īstenošana;

15.6. Pašvaldības izglītības iestāžu tīkls un izglītības iestāžu darbības nodrošināšana, t. sk. digitālās transformācijas attīstība;

15.7. Interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iestāžu attīstība;

15.8. atbalsta programmu komitejas kompetencē esošajās jomās izstrāde, koordinācija un uzraudzība;

15.9. kontroles īstenošana Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentā un sadarbība ar Pašvaldības bāriņtiesu.

16. Satiksmes un transporta lietu komitejas kompetencē ir:

16.1. sabiedriskais transports un tā attīstība;

16.2. ielas un ceļi;

16.3. kontroles īstenošana Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentā;

16.4. Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas un Rīgas domes Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas darba kontrole;

16.5. sadarbība ar Pašvaldības policiju;

16.6. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārskata izskatīšana par Pašvaldības kapitālsabiedrības, kura sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, darbību un tās uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgtā deleģēšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

16.7. Pašvaldības kapitālsabiedrības, kura sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana.

17. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas kompetencē ir:

17.1. drošība, kārtība un civilā aizsardzība;

17.2. azartspēles un izlozes;

17.3. Pašvaldības pretkorupcijas stratēģijas izstrāde un tās īstenošanas pārraudzība, kā arī Pašvaldības institūciju sagatavoto rīcības plānu korupcijas risku mazināšanai izvērtējums un to īstenošanas pārraudzība;

17.4. Pašvaldības un valsts institūciju sadarbības korupcijas risku mazināšanai koordinēšana un pilnveidošana;

17.5. priekšlikumu iesniegšana Rīgas domei par Pašvaldības Administratīvās komisijas izveidošanu, tās darba pilnveidošanu, komisijas priekšsēdētāja iecelšanas amatā vai atbrīvošanas no amata ierosināšana noteikumos noteiktajā kārtībā;

17.6. kontroles īstenošana Pašvaldības policijā;

17.7. sadarbība ar Pašvaldības iestādēm drošības, kārtības un civilās aizsardzības jautājumos.

18. Rīgas domes komitejas priekšsēdētājs papildus Pašvaldību likumā noteiktajam:

18.1. sasauc komitejas sēdes un nosaka to darba kārtību, kā arī informē komitejas deputātus par komitejas sēdes laiku, vietu un darba kārtību;

18.2. vada komitejas sēdes;

18.3. ierosina komitejai noteikt ziņotāju Rīgas domes sēdē par komitejas atbildībā esošajiem lēmumu projektiem;

18.4. pieņem iedzīvotājus komitejas kompetencē esošajos jautājumos;

18.5. sniedz atbildes uz sūdzībām, pieprasījumiem un ierosinājumiem par komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem;

18.6. pārstāv komiteju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām;

18.7. sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļiem par Pašvaldības politiku un komitejas kompetencē esošajās jomās veiktajiem pasākumiem;

18.8. pieprasa komitejas darbam nepieciešamo Pašvaldības amatpersonu un Pašvaldības iestāžu dokumentāciju;

18.9. pieprasa no Pašvaldības amatpersonām un Pašvaldības institūcijām paskaidrojumus;

18.10. uzaicina valsts un Pašvaldības amatpersonas, nevalstisko organizāciju un interešu grupu pārstāvjus un ekspertus piedalīties komitejas sēdēs;

18.11. uzdod Pašvaldības amatpersonām veikt sagatavošanas darbus lēmumu projektu iesniegšanai Rīgas domē;

18.12. uzdod Pašvaldības amatpersonām sagatavot atbildes vai atbilžu projektus uz personu iesniegumiem;

18.13. iesaista darbā speciālistus un iesniedz priekšlikumus par pieaicināto ekspertu darba samaksu;

18.14. nodrošina sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām Latvijā un ārzemēs komitejas kompetencē esošajos jautājumos.

19. Komitejas priekšsēdētājam var būt vietnieks (vietnieki), un vietnieka amats var būt algots. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks:

19.1. pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā;

19.2. vienojoties ar komitejas priekšsēdētāju, veic citus pienākumus.

20. Komitejas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības vienpusēji atteikties pildīt komitejas priekšsēdētāja vai komitejas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, par to iesniedzot iesniegumu Rīgas domes priekšsēdētājam.

21. Informāciju par komitejas priekšsēdētāja vai komitejas priekšsēdētāja vietnieka vienpusējo iesniegumu par atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas sniedz nākamajā komitejas sēdē. Komitejas priekšsēdētājs vai komitejas priekšsēdētāja vietnieks beidz pildīt savus pienākumus ar brīdi, kad informācija par to sniegta komitejas sēdē, ja iesniegumā nav norādīts cits termiņš.

22. Darbam nepieciešamos dokumentus komiteju deputāti saņem kārtībā, kādu nosaka Pašvaldības darba reglaments un iekšējie noteikumi darbam ar dokumentiem.

23. Lēmumu par to, kā atrisināt domstarpības starp Rīgas domes komitejām un Pašvaldības administrācijas amatpersonām, iestādēm un Pašvaldības kapitālsabiedrībām, pieņem Rīgas domes priekšsēdētājs.

III. Rīgas domes un komiteju sēdes

24. Rīgas domes un komiteju kārtējās sēdes un ārkārtas sēdes notiek Pašvaldību likumā, noteikumos un Pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā.

25. Lēmumu projekti tiek publicēti Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv ne vēlāk kā:

25.1. 48 stundas pirms Rīgas domes vai komitejas kārtējās sēdes;

25.2. trīs stundas pirms Rīgas domes vai komitejas ārkārtas sēdes.

26. Dokumentu projekti, t. sk. lēmumu projekti, kuri ir iekļauti izsludinātas Rīgas domes vai komitejas sēdes darba kārtībā, ir pieejami Pašvaldības oficiālās tīmekļvietnes sadaļās "Rīgas domes sēžu darba kārtības" un "Komiteju sēžu darba kārtības".

27. Izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Rīgas domes vai komitejas sēde var notikt attālināti, ja Rīgas domes vai komitejas priekšsēdētājs par to pieņēmis lēmumu.

28. Rīgas domes vai komitejas priekšsēdētājs nosaka, ka deputāts klātienes Rīgas domes vai komitejas sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Pašvaldību likumā noteiktajos gadījumos.

29. Informācija par to, ka Rīgas domes vai komitejas sēde ir sasaukta klātienē vai attālināti, tiek norādīta sēdes darba kārtībā. Sēdes norises formātu (attālināti vai klātienē) nepieciešamības gadījumā var mainīt, bet ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes.

30. Ja komitejas priekšsēdētājs nesasauc komitejas sēdi noteikumos noteiktajā kārtībā, tad to sasauc Rīgas domes priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem. Rīgas domes priekšsēdētājam (viņa vietniekam) šajā gadījumā nav balsstiesību.

IV. Rīgas domes priekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki

31. Rīgas domes priekšsēdētājs:

31.1. pilda Pašvaldību likumā noteiktos pienākumus;

31.2. izdod pilnvaras, tostarp amatpersonām Pašvaldības pārstāvībai civillietās kasācijas instancē (1. pielikums), paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, kas sagatavoti Pašvaldībā noteiktajā kārtībā;

31.3. veic citus pienākumus, kas paredzēti noteikumos, Rīgas domes lēmumos un citos normatīvajos aktos.

32. Rīgas domes priekšsēdētājam ir trīs vietnieki:

32.1. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumos;

32.2. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta un ģimeņu politikas jautājumos;

32.3. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos.

33. Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumos ir šāda kompetence:

33.1. koordinēt Pašvaldības darbību Pašvaldībai piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma un tās rīcībā esošo zemesgabalu racionālai un lietderīgai izmantošanai un finansējuma piesaistei investīciju projektiem, veicināt finansējuma piesaisti īres mājokļu būvniecības programmai jaunajām ģimenēm, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām šī mērķa sasniegšanai, un stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības Īpašuma departamenta, Mājokļu un vides departamenta, Pašvaldības policijas, Pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes, Pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

33.2. veicināt energokopienu veidošanu ar izglītības iestādēm, to ēkām un apkārtējām ēkām ar mērķi samazināt izdevumus par energoresursiem un veicināt izglītojamo vides apziņu un informētību par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti;

33.3. veicināt valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti Pašvaldībai stratēģisku mērķu sasniegšanai uzticētajās atbildības jomās, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām;

33.4. veicināt un koordinēt Pašvaldības darbību pilsētas drošības, civilās aizsardzības un sabiedriskās kārtības jautājumos un stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības policijas un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

33.5. iesniegt priekšlikumus par darba grupu, komisiju vai padomju izveidošanu un vadīšanu, iesaistot tajās Pašvaldības darbiniekus, kā arī attiecīgās jomas ekspertus un Rīgas iedzīvotājus.

34. Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam izglītības, kultūras, sporta un ģimeņu politikas jautājumos ir šāda kompetence:

34.1. koordinēt Pašvaldības darbu izglītības, kultūras un sporta jautājumos, stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

34.2. koordinēt Pašvaldības darbu ģimeņu politikas un sociālajā jomā, stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības Labklājības departamenta un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

34.3. veicināt valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti Pašvaldībai stratēģisku mērķu sasniegšanai uzticētajās atbildības jomās, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām;

34.4. iesniegt priekšlikumus par darba grupu, komisiju vai padomju izveidošanu un vadīšanu, iesaistot tajās Pašvaldības darbiniekus, kā arī attiecīgās jomas ekspertus un Rīgas iedzīvotājus.

34.1 Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos ir šāda kompetence:

34.11. koordinēt Pašvaldības darbību pilsētas attīstības jautājumos, stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

34.12. veicināt un koordinēt Pašvaldības sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu un Pierīgas pašvaldībām, t. sk. līdzdarboties kopīgu projektu sagatavošanā, nepieciešamā finansējuma piesaistē tiem, veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām;

34.13. sadarbībā ar Rīgas domes priekšsēdētāju izstrādāt priekšlikumus Rīgas un Pierīgas kopējo transporta problēmu risināšanai, kā arī pilsētas mobilitātes jautājumos;

34.14. veicināt valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti Pašvaldībai stratēģisku mērķu sasniegšanai uzticētajās atbildības jomās, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām;

34.15. iesniegt priekšlikumus par darba grupu, komisiju vai padomju izveidošanu un vadīšanu, iesaistot tajās Pašvaldības darbiniekus, kā arī attiecīgās jomas ekspertus un Rīgas iedzīvotājus;

34.16. koordinēt plāna izstrādi pilsētas degradēto un piesārņoto teritoriju apzināšanai, revitalizācijai un tālākai attīstībai;

34.17. koordinēt un uzraudzīt pilsētplānošanai nepieciešamo teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi un virzīšanu Pašvaldībā.

35. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki aizvieto Rīgas domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, pamatojoties uz Rīgas domes priekšsēdētāja izdotu rīkojumu. Ja Rīgas domes priekšsēdētājs kavēts pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt Pašvaldības darba nepārtrauktību, tad Rīgas domes priekšsēdētāju aizvieto šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētais vietnieks. Ja šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētais vietnieks kavēts aizvietot Rīgas domes priekšsēdētāju, tad to veic šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minētais vietnieks. Ja šo noteikumu 32.1. un 32.2. apakšpunktā minētie vietnieki kavēti aizvietot Rīgas domes priekšsēdētāju, tad to veic šo noteikumu 32.3. apakšpunktā minētais vietnieks.

36. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki var tikt ievēlēti par Rīgas domes komiteju priekšsēdētājiem.

V. Rīgas pilsētas izpilddirektors un Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks

37. Rīgas pilsētas izpilddirektors:

37.1. pilda Pašvaldību likumā noteiktos pienākumus, izņemot Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja pienākumus;

37.2. nodrošina Rīgas domes normatīvo aktu, lēmumu un Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi Pašvaldības administrācijā;

37.3. izdod vienotus noteikumus Pašvaldības administrācijas darbības nodrošināšanai;

37.4. patstāvīgi rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem un Pašvaldības vārdā veic tiesiskus darījumus, ciktāl tas nepieciešams Rīgas pilsētas izpilddirektora pilnvaru īstenošanai;

37.5. divas reizes gadā, ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. martam un 30. septembrim, sniedz Rīgas domei pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā vai pusgadā;

37.6. īsteno pašvaldības kompetenci, t. sk. pašvaldības vārdā izdod administratīvos aktus:

37.6.1. publisku pasākumu rīkošanai;

37.6.2. sapulču, gājienu un piketu organizēšanai;

37.6.3. uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanai;

37.6.4. publisko atrakciju iekārtu uzstādīšanai;

37.6.5. intīma rakstura izklaides rīkošanai;

37.6.6. šautuvju izveidošanai un darbībai;

37.6.7. kremācijas veikšanai;

37.6.8. sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanai, glabāšanai un realizēšanai;

37.6.9. aviācijas skašu rīkošanai;

37.6.10. bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežošanā;

37.6.11. azartspēļu un izložu jomā, ja tas neietilpst Rīgas domes ekskluzīvā kompetencē;

37.6.12. satiksmes ierobežošanas vai aizliegšanas jomā, izņemot ceļa vai tā posma uzturēšanas darbu vai būvdarbu veikšanai;

37.6.13. publiskās lietošanas ārtelpas ierobežojumu noteikšanā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

38. Rīgas pilsētas izpilddirektoram ir vietnieks, kurš ir Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītājs.

39. Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks pilda arī citus pienākumus, kurus ar rīkojumu uzdod Rīgas pilsētas izpilddirektors.

VI. Pašvaldības administrācijas struktūra

40. Pašvaldības administrācija ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un atrodas Rīgas pilsētas izpilddirektora pakļautībā, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

41. Pašvaldības administrācija (2. pielikums) sastāv no:

41.1. Pašvaldības Centrālās administrācijas – centrālā pārvalde;

41.2. RAIC;

41.3. Pašvaldības departamentiem un tiem padotām Pašvaldības iestādēm;

41.4. Pašvaldības aģentūrām;

41.5. citām Pašvaldības iestādēm un institūcijām, kurām saskaņā ar likumu vai attiecīgās iestādes vai institūcijas nolikumu ir noteikta īpaša kompetence.

42. Pašvaldības funkciju īstenošanu organizē Pašvaldības iestādes:

42.1. Centrālā administrācija;

42.2. RAIC – pašvaldības pakalpojumu pārvaldības, uzņēmējdarbības atbalsta, sabiedrības integrācijas un apkaimju attīstības jomā;

42.3. departamenti, kas izveidoti atbilstoši nozarēm:

42.3.1. Finanšu departaments;

42.3.2. Īpašuma departaments;

42.3.3. Izglītības, kultūras un sporta departaments;

42.3.4. Mājokļu un vides departaments;

42.3.5. Labklājības departaments;

42.3.6. Pilsētas attīstības departaments;

42.3.7. Ārtelpas un mobilitātes departaments;

42.4. departamentiem padotas iestādes:

42.4.1. Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestādes (3. pielikums);

42.4.2. Labklājības departamenta padotības iestādes (4. pielikums);

42.5. aģentūras:

42.5.1. "Rīgas enerģētikas aģentūra";

42.5.2. "Rīgas pieminekļu aģentūra";

42.5.3. "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra";

42.5.4. "Rīgas digitālā aģentūra";

42.5.5. "Rīgas gaisma";

42.6. kuras izveidotas saskaņā ar likumu:

42.6.1. Pašvaldības bāriņtiesa;

42.6.2. Pašvaldības policija.

43. Pašvaldības Centrālajai administrācijai ir šādas galvenās funkcijas:

43.1. Rīgas domes, tās komiteju un uz likuma pamata izveidoto komisiju, kā arī Rīgas domes vadības un Rīgas pilsētas izpilddirektora organizatoriskais un tehniskais atbalsts;

43.2. vienotas dokumentu un arhīvu pārvaldības plānošana, izstrāde, ieviešana un kontrole;

43.3. personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzība;

43.4. Rīgas domes lēmumu un pašvaldības vadības rīkojumu, iekšējo normatīvo aktu un citu dokumentu juridiskā analīze un tiesiskuma papildpārbaude;

43.5. personālvadības plānošana un uzraudzība, vienotu personālvadības procesu noteikšana un ieviešana;

43.6. Pašvaldības kapitāla daļu vienota pārvaldība kapitālsabiedrībās, kurās Pašvaldībai pieder kapitāla daļas;

43.7. ar Rīgas domes lēmumu iegūtas Pašvaldības līdzdalības biedrībās un nodibinājumos koordinācija;

43.8. komunikācijas starp Pašvaldību un sabiedrību politikas plānošana, ieviešana un uzraudzība;

43.9. publisko iepirkumu un iepirkumu procedūru centralizēta pārvaldība;

43.10. iekšējās kontroles sistēmas izveide un darbības uzraudzība, labas pārvaldības principu ieviešana;

43.11. vienotas sistēmas vadība civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldīšanas un viedpilsētu infrastruktūras uzraudzības jomā;

43.12. valdījumā nodoto nekustamo īpašumu, kā arī funkciju īstenošanai nepieciešamo telpu noma, uzturēšana un apsaimniekošana;

43.13. funkciju īstenošanai nepieciešamais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tehniskais atbalsts;

43.14. citas Pašvaldības Centrālās administrācijas nolikumā noteiktas funkcijas.

44. Pašvaldības funkciju (uzdevumu) efektīvai izpildei Pašvaldība saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir dibinājusi vai ieguvusi līdzdalību kapitālsabiedrībās (5. pielikums), kas pilnīgas vai daļējas tirgus nepilnības apstākļos sniedz pakalpojumus un pārvalda īpašumus, kuri ir stratēģiski svarīgi Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un drošībai. Minētajām kapitālsabiedrībām Pašvaldība ar līgumu var deleģēt no Pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi. Kapitālsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Pašvaldības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

45. Atbilstoši likumiem Pašvaldībā ir izveidotas šādas komisijas:

45.1. Pašvaldības Zemes komisija;

45.2. Pašvaldības Administratīvā komisija un Bērnu lietu apakškomisija;

45.3. Pašvaldības Vēlēšanu komisija;

45.4. Pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

45.5. Pašvaldības Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisija;

45.6. Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija;

45.7. Pašvaldības Īpašuma privatizācijas komisija;

45.8. Pašvaldības Medību koordinācijas komisija;

45.9. Pašvaldības Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas komisija.

46. Pašvaldības departamentam padoto iestāžu vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Rīgas dome, izņemot tos, kuri no amata tiek atlaisti saskaņā ar Darba likuma 100. pantu (darbinieka uzteikums) un 114. pantu (darbinieka un darba devēja vienošanās).

VII. Publisko tiesību līgumu noslēgšanas procedūra

47. Publisko tiesību jomā līgumus slēdz Rīgas domes priekšsēdētājs vai ar viņa pilnvarojumu – cita Pašvaldības amatpersona, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

48. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu.

49. Slēdzot līgumu par Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu Pašvaldības īpašumā, obligāts ir Rīgas domes lēmums par šo darījumu. Līgumu paraksta Rīgas domes priekšsēdētājs vai ar Rīgas domes lēmumu pilnvarota Pašvaldības amatpersona.

50. Rīgas domes priekšsēdētājs ir tiesīgs bez Rīgas domes saskaņojuma slēgt līgumus un līdzfinansējuma apliecinājumus saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārējo finanšu avotu līdzfinansēto projektu realizāciju (par projektiem, kuriem Pašvaldības budžetā ir plānots Pašvaldības finansējums).

51. Administratīvos līgumus Pašvaldības vārdā slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona, ja Rīgas domes lēmumos vai normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

52. Pašvaldības vārdā slēdzamo līgumu sagatavošanas, noslēgšanas, uzglabāšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka iekšējais normatīvais akts.

VIII. Pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

53. Rīgas domes priekšsēdētāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

54. Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

55. Rīgas pilsētas izpilddirektora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Rīgas pilsētas izpilddirektoram vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

56. Privātpersona Rīgas pilsētas izpilddirektoram var apstrīdēt:

56.1. Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka faktisko rīcību vai izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.2. Pašvaldības kompetencē esošās nozares vadošās iestādes – departamenta direktora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.3. Pašvaldības policijas priekšnieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.4. Pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi;

56.5. Pašvaldības Zvejniecības licencēšanas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.6. Pašvaldības aģentūras direktora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.7. kapitālsabiedrību, kas minētas šo noteikumu 5. pielikumā, valdes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, izņemot šo noteikumu 64. punktā minētos gadījumus;

56.8. Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.9. Pašvaldības Zemes komisijas priekšsēdētāja faktisko rīcību un sākotnējo administratīvo aktu;

56.10. Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi;

56.11. RAIC vadītāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

57. Pašvaldības Centrālās administrācijas darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītājam.

58. Pašvaldības departamenta darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt departamenta direktoram, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

59. Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta darbinieka faktisko rīcību vai izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniekam administratīvajos jautājumos.

60. Pašvaldības aģentūras darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Pašvaldības aģentūras direktoram.

61. Pašvaldības departamentam padotās Pašvaldības iestādes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt augstākajā iestādē – Pašvaldības departamentā saskaņā ar noteikumu 2. pielikumu.

62. Pašvaldības Zemes komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu par jautājumiem, kas saistīti ar zemes īpašuma un lietojuma tiesībām, privātpersona var apstrīdēt Rīgas domē.

63. Pašvaldības policijas darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Pašvaldības policijas priekšniekam.

64. Privātpersonu, izņemot Pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām deleģēti no Pašvaldības funkcijām izrietoši uzdevumi, veikto faktisko rīcību vai izdoto sākotnējo administratīvo aktu var apstrīdēt Pašvaldības nozares departamenta direktoram, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

65. Šajā nodaļā neuzskaitīto Pašvaldības komisiju, iestāžu, amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību un izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība ir noteikta speciālajā likumā vai Rīgas domes izdotā ārējā normatīvajā aktā.

66. Augstākās amatpersonas lēmumu par apstrīdēto faktisko rīcību vai administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

IX. Kārtība, kādā Rīgas domes deputāti un Pašvaldības administrācija pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus

67. Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki, komiteju priekšsēdētāji un Rīgas pilsētas izpilddirektors pieņem apmeklētājus ne retāk kā vienu reizi mēnesī atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumā noteiktajam.

68. Rīgas domes deputāti pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi divos mēnešos atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumā noteiktajam.

69. Pašvaldības administrācijas darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus Pašvaldības institūcijā noteiktajā kārtībā.

70. Informācija par Pašvaldības amatpersonu, kuras minētas šajā nodaļā, institūciju vadītāju un citu Pašvaldības darbinieku pieņemšanas laiku pieejama Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv un RAIC. Pēc apmeklētāja pieprasījuma RAIC piesaka reģistrāciju uz pieņemšanām, izņemot pie komiteju priekšsēdētājiem.

X. Kārtība, kādā Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem

71. Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, Rīgas domes apstiprinātajiem budžeta noteikumiem un citiem Rīgas domes lēmumiem.

72. Rīgas domes priekšsēdētājs vai Rīgas pilsētas izpilddirektors ir tiesīgs bez Rīgas domes saskaņojuma rīkoties ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem, tostarp slēgt darījumus, līdz 150 000 euro. Ja finanšu līdzekļi tiek izlietoti publiskā iepirkuma rezultātā, Rīgas domes priekšsēdētājs vai Rīgas pilsētas izpilddirektors ir tiesīgs slēgt attiecīgā iepirkuma līgumu neatkarīgi no iepirkuma līguma summas apjoma.

73. Par Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu Pašvaldības īpašumā obligāts ir Rīgas domes lēmums par šo darījumu. Līgumu slēdz Rīgas domes priekšsēdētājs vai ar Rīgas domes lēmumu pilnvarota Pašvaldības amatpersona.

74. Pašvaldības administrācijas iestādes rīkojas ar Pašvaldības mantu vai finanšu resursiem budžetā paredzēto līdzekļu apmērā un iestādes nolikumā paredzētās kompetences ietvaros. Līgumu slēdz Pašvaldības iestādes vadītājs, ja tas paredzēts iestādes nolikumā vai atsevišķā Rīgas domes lēmumā. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par Pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Izdevumi pēc naudas plūsmas nedrīkst pārsniegt attiecīgajai budžeta programmai tāmē apstiprinātos, plānotos Pašvaldības budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām.

75. Pašvaldības mantas un finanšu resursu uzskaite tiek veikta centralizēti. Centralizētu mantas un finanšu resursu uzskaiti nodrošina Pašvaldības Finanšu departaments.

76. Pašvaldības Finanšu departaments administrē Pašvaldības kontus kredītiestādēs un Valsts kasē, kuros tiek saņemti Pašvaldības naudas līdzekļi, Pašvaldības vārdā slēdz līgumus ar kredītiestādēm un Valsts kasi par Pašvaldības kontu apkalpošanu, grupas konta pakalpojumu sniegšanu, POS termināļu ieviešanu budžeta iestādēs, maksājumu karšu darījumu apstrādi, kā arī slēdz citus līgumus Pašvaldības finanšu resursu administrēšanas nolūkos.

XI. Kārtība, kādā tiek iecelti vai ievēlēti Pašvaldības pārstāvji citu publisku personu izveidotajās vai Pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās

77. Pašvaldības deputātus citu publisku personu izveidotajās vai Pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās:

77.1. izvirza Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki, Rīgas domes komitejas, frakcijas vai deputātu bloki;

77.2. ievēlē vai ieceļ Rīgas dome vai komitejas.

78. Pašvaldības darbiniekus citu publisku personu izveidotajās vai Pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās ieceļ Rīgas pilsētas izpilddirektors vai Pašvaldības iestādes vadītājs atbilstoši kompetencei.

XII. Kārtība, kādā Pašvaldība sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un nodrošina sabiedrības iesaisti Pašvaldības darbā

79. Pašvaldības iestādes īsteno sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un nodrošina sabiedrības iesaisti Pašvaldības darbā:

79.1. veidojot sadarbības memorandus, lai sekmētu Pašvaldības un nevaldības sektora sadarbību efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas Pašvaldības politikas veidošanā Pašvaldības kompetences nozarē;

79.2. veidojot konsultatīvās padomes, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti Pašvaldības politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā;

79.3. veidojot konsultatīvās komisijas, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti nozares politikas attīstībā;

79.4. veidojot darba grupas, lai mērķtiecīgi iesaistītu attiecīgās nozares nevaldības sektoru konkrētu jautājumu risināšanā;

79.5. īstenojot sabiedrības viedokļu noskaidrošanu;

79.6. īstenojot publiskās apspriešanas un sabiedriskās apspriešanas, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību Pašvaldības kompetences jautājumu lemšanā un ievērotu sabiedrības intereses;

79.7. organizējot finansēšanas un līdzfinansēšanas konkursus un sniedzot materiāli tehnisko atbalstu, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijām sniegtu atbalstu to izvirzīto mērķu sasniegšanā, vienlaikus veicinot minēto organizāciju iesaisti Pašvaldības funkciju izpildē;

79.8. veicot aptaujas un izpētes, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, attieksmi vai vērtējumu par dažādiem aktuāliem jautājumiem;

79.9. veicinot brīvprātīgo darbu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti publiskajos un pilsoniskajos procesos;

79.10. pieaicinot Pašvaldībai un sabiedrībai nozīmīgo konkursu vērtēšanas procesos, veicinot Pašvaldības darba atklātību;

79.11. organizējot līdzdalības budžeta izlietojuma procesus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

80. Sadarbības un iesaistes mehānismu īstenošanas kārtība tiek noteikta ar Pašvaldības izdotiem ārējiem vai iekšējiem normatīvajiem aktiem, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.