LegalizePar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu
| Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa | JĀ | NĒ | Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | X | Ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām• Pasākums 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (028 - Atjaunojamie energoresursi: vējš, 029 - Atjaunojamie energoresursi: saule) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi: mazināt SEG emisijas, veicinot plašāku pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem;• SEG emisiju bilancē enerģētika veido 37 % īpatsvaru no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) un 25% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā 2018. gadā30.• Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka ANM ietvaros plānota esošo elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizēšana.Pasākuma sasaiste ar ANM plānā paredzētajām reformām• Investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas modernizēšanā ir cieši saistītas ar ANM plānā ietverto reformu un investīciju virzienu "1.2. Energoefektivitātes uzlabošana", kas ietver pasākumu "1.2.1.5.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija".Pasākuma sasaiste un papildināmība ar citiem finanšu avotiem• Investīcijas enerģijas pārvades un sadales sistēmas modernizēšanā ir papildinošas rīcības attiecībā uz Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmas prioritāro virzienu "energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tajā skaitā elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanai vai paplašināšanai un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanai, un ar to saistītie pasākumi, kas atbilst aprites ekonomikas principiem" (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/0e48e31d-c3f1-47a7-9e1d-d6bd8c2a3e24).Sasaiste ar Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu• Pasākumam ir ietekme uz Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050.gadā un starpmērķu sasniegšanu 2030.gadā, veicinot pakāpenisku visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus un izvēloties efektīvākus risinājumus, kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Šos abus virzienus apvieno no AER ražotas elektroenerģijas īpatsvara paaugstināšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija.• Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz mērķtiecīgu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņa veicināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos. Lai to īstenotu, ir nepieciešama vienlaicīga elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, un patēriņa viedizācija. Latvijā šīs nepagūtās iespējas joprojām ir plašas un to efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta rīcība visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos.• Elektrosistēmas pielāgošana nākotnes vajadzībām. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru, ir nepieciešams stiprināt pārvades infrastruktūru kopumā, stiprinot lokālo infrastruktūru, drošumu un kvalitāti, un izveidojot atbilstošas automatizētas tīkla vadības sistēmas. Līdz ar to ir nepieciešamas laicīgas investīcijas infrastruktūrā un tās pārvaldībā.Sasaiste ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2021-2030.gadam ietverto mērķu sasniegšanu• Pasākuma īstenošanai ir tieša ietekme uz Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam ietverto AER un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu.• Ar pasākumu īstenošanu tiks veicināta šādu NEKP ietverto mērķu sasniegšana: veicināt saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā; nodrošināt enerģētisko drošību un enerģētiskās atkarības mazināšanu, nodrošināt pilnīgu enerģijas tirgus integrāciju. | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām | X | Plānotās investīcijas neradīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo valsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu izbūves un uzturēšanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomuLatvijā elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi):• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;• vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus, t sk., elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu, un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi).Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:RisksIespējamās sekasUzplūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm jūras piekrastē un upju grīvas pilsētāsBojājumi būvēm jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi būvēm upju grīvās.Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums būvēmBojājumi būvēm pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi būvēm ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās.Būvju pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļApdraudējums būvju un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei, ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos konstrukcijās.Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma periodasamazināšanos)Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana.Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarāPieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā.Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionosEnerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi.Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļEnerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi.Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļBojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi.Potenciālās plānotās aktivitātes un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem• Lai novērstu vētru postošo ietekmi uz elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu darbību, plānots izvērtēt un izbūvēt pazemes visu veidu elektroapgādes tīklu kabeļus. | |
| Risks | Iespējamās sekas | ||
| Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās | Bojājumi būvēm jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi būvēm upju grīvās. | ||
| Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm | Bojājumi būvēm pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi būvēm ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās. | ||
| Būvju pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļ | Apdraudējums būvju un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei, ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos konstrukcijās. | ||
| Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma periodasamazināšanos) | Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana. | ||
| Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā | Pieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā. | ||
| Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionos | Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. | ||
| Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļ | Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. | ||
| Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļ | Bojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | X | Plānotajām investīcijām nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, kas neietekmē ūdens resursu pārvaldību. Tādējādi pasākums tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. | |
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde | X | Plānotās investīcijas neparedz vai paredz nenozīmīgu ietekmi uz šo vides aspektu. | |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē | X | Plānotās investīcijas neparedz vai paredz nenozīmīgu ietekmi uz šo vides aspektu. | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | X | Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. Taču kopumā samazinoties vides piesārņojumam un ierobežojot klimata pārmaiņas, ir iespējama netieša pozitīva ietekme uz sugām un biotopiem, kā arī ekosistēmām. | |
| Jautājums | NĒ | Detalizēts izvērtējums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? | X | - | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem? | X | ||
| Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? | X | - | |
| Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai(iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? | X | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? | X | - | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? | X | - |
| 7.1.1.4.i.: Atjaunojamo energoresursu iekārtu komponenšu ražošanas un loģistikas kompleksa atbalsta infrastruktūras izveide Rīgas brīvostas teritorijā |
|---|
| Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa | JĀ | NĒ | Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | X | ||
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām | X | Projekta mērķis ir veicināt ES klimata mērķu sasniegšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām ražojot komponentes, kas ļauj attīstīt atkrastes vēja parkus elektroenerģijas ieguvei no AER. | |
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | X | ||
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde | X | Atbilstoši nozares praksei, vēja parku komponenšu ražošanā ir samazināta atkritumu rašanās, tiek veikta atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde, kā arī nodrošināts to rašanās risku monitorings un novēršana, | |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē | X | Būvdarbi un ekspluatācija jāveic saskaņā ar Latvijas valsts likummiem, kā arī saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumiem attiecībā uz radīto piesārņojumu un tā kontroli gaisā ūdenī un zemē. | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | X | ||
| Jautājums | NĒ | Detalizēts izvērtējums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? | Ietekme uz SEG emisijām• Plānotās investīcijas neparedz būtisku SEG emisiju pieaugumu. Precīzu SEG emisiju apjomu, kas varētu tikt radīts īstenoto pasākumu rezultātā, šobrīd nav iespējams aprēķināt.• Investīcijas plānotas loģistikas un ražošanas infrastruktūras attīstībai, ir nepieciešams veikt ieguldījumus grunts pamatnes stiprināšanā, komunikāciju tīklu, elektrotīklu, ceļu un dzelzceļa infrastruktūras, piestātņu būvniecībā, kā arī krastu stiprinājumu pārbūvē un gultnes padziļināšanā. Plānots sakārtot iepriekš neapbūvētas teritorijas un zonas, veidojot tās par ostas un loģistikas infrastruktūru, tostarp atvērta tipa kravu laukumiem, piestātnēm u.c.. Investīciju rezultātā būs iespēja attīstīt atjaunojamo energoresursu komponenšu ražošanu, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas.• Tiks veicināta savstarpēji simbiotisku (industriālās simbiozes) risinājumu īstenošana, kas palielinās resursu efektivitāti un tādējādi samazinās industriālo darbību oglekļa pēdas nospiedumu.• Tāpat teritorijā tiek plānots uzstādīt AER tehnoloģijas, kas veicinās energoresursu diversifikāciju, fosilo energoresursu izmantošanas un iepirktā enerģijas apjoma samazināšanos, tādējādi veicinot SEG emisiju samazināšanos.• Plānots atbalstīt viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī vērtēt citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā.Projektu ietvaros tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana, sludinot iepirkumus būvniecības darbiem. Tajā pašā laikā industriālajos parkos un teritorijās varētu būt iespēja attīstīt uzņēmumus, kam būtu potenciāls veidot jaunas zaļās darba vietas, produktus un tehnoloģijas, kas varētu veicināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, tādā veidā sabalansējot potenciāli radītās palielinātās SEG emisijas. AER tehnoloģiju izmantošana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības veicināšanu, inovācijām un modernu tehnoloģiju izmantošanu, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju vispārējo dzīves kvalitāti un apmierinātību ar uzņēmējdarbības vidi.Sasaiste ar reģionālās attīstības un nacionālās industriālās politikas mērķiem• Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-20207.gadam Latvija kā vienu no nākotnes konkurētspējas priekšnosacījumiem ir izvirzījusi ne tikai spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, bet būt vienai no vadošajām valstīm, kas spēj radīt jaunus biznesa modeļus, attīstīt inovācijas un piedāvāt konkurētspējīgus pasaules līmeņa risinājumus klimata pārmaiņu izaicinājumiem, izmantojot to kā iespēju Latvijas ekonomikas attīstībai. Pamatnostādnes paredz:- līdz 2030.gadam Latvijā palielināt kopējos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 1,5% no IKP, no kuriem vismaz trešo daļu paredzēts novirzīt P&I klimata izaicinājumu risināšanai, tai skaitā Viedās enerģētikas un mobilitātes jomā;- veicināt investīciju piesaisti, nodrošinot publiskās infrastruktūras pielāgošanu un veicināt investīcijas jaunās tehnoloģijās, tai skaitā lai nodrošinātu SEG emisiju samazināšanu un veiktu jaunus klimata tehnoloģiju atklājumus, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai, vienlaicīgi virzoties uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību;- veikt produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu, augsto tehnoloģiju pielietošanai tautsaimniecības nozarēs, veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecību, pārejot uz tīru aprites ekonomiku (Eiropas Zaļais kurss ), izstrādāt klimatam draudzīgas ieguves tehnoloģijas. | ||
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem? | |||
| Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? | X | Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:• ražošanas ciklā radītais tehnoloģiskais ūdens tiek attīrīts pirms nokļūšanas dabā;• tiek plānota jau eksistējošu autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras stāvokļa kvalitātes uzlabošana;• būvējot infrastruktūru, tiks uzlabotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos, kā arī nodalot zonas, kurās potenciāli var rasties piesārņojošu vielu (eļļu, degvielas u.c.) noplūde no transportlīdzekļiem un/vai iekārtām.• Potenciāli bīstami materiāli (eļļas, krāsas, smērvielas u.c.) tiks glabātas tām īpaši paredzētās zonās un īpaši pielāgotās tvertnēs lai izslēgtu piesārņojuma rašanās risku.• Tiks atbalstīta tādu AER izmantošana, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas (saule, vējš u.c.), samazināsies apdraudējums iedzīvotāju veselībai.Būvniecības laikā tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. | |
| Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai(iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? | |||
| Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? | Nav paredzama negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas aizsardzību un atjaunošanu, jo:• pasākuma ietvaros plānots attīstīt rūpnieciskās apbūves teritorijas.• nav plānots veidot jaunas industriālās zonas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.• plānots attīstīt teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kur notiek šo teritoriju degradācija. Pēc investīciju veikšanas, turpmāka vides degradācija tiks novērsta, tādējādi uzlabojot ekosistēmas stāvokli.tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. | ||
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? | X | Nav paredzama negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas aizsardzību un atjaunošanu, jo:• pasākuma ietvaros plānots attīstīt rūpnieciskās apbūves teritorijas.• nav plānots veidot jaunas industriālās zonas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.• plānots attīstīt teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kur notiek šo teritoriju degradācija. Pēc investīciju veikšanas, turpmāka vides degradācija tiks novērsta, tādējādi uzlabojot ekosistēmas stāvokli.• tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.• Tiks īstenoti vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi, kuru mērķis ir zemes fragmentācijas un degradācijas samazināšana (piemēram, zaļie koridori, caurtekas), ir balstīti uz izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem. |
| 7.1.1.3.i. Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana |
|---|
| Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa | JĀ | NĒ | Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | X | Ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām Pasākums 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (030 bis - Atjaunojamā enerģija: biomasa ar lieliem SEG ietaupījumiem; un ir tieši saistīts ar 033 - viedās energosistēmas (ieskaitot viedtīklus un IKT sistēmas) un ar tām saistītā krātuve) ) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi: mazināt SEG emisijas, veicinot plašāku pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem; SEG emisiju bilancē enerģētika veido 37 % īpatsvaru no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) un 25% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā 2018. gadā31. SEG emisiju bilancē enerģētika veido 37 % īpatsvaru no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) un 25% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā 2018. gadā32. Tā kā biometāna ražošanai tiks izmantota biogāze, kas iegūta bioloģiski noārdāmo atkritumu un arī notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā, tas samazinās SEG emisijas atkritumu sektorā, ko varētu radīt nesaimnieciska atkritumu apsaimniekošana, kā arī veicinās resursefektivitāti, jo enerģijas ražošanai nebūs jāizmanto/jāiegūst jaunas izejvielas; Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka ANM ietvaros plānota esošās pārvades sistēmas modernizēšana. Pasākumam plānota pozitīva ietekme uz SEG emisiju mazināšanu, īstenojot projekta sadaļu par reģionāla biometāna ievades punkta izbūvi, tādējādi veicinot biometāna piejaukuma integrēšanu esošajā dabasgāzes sistēmā.Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu Pasākumam plānota pozitīva ietekme uz SEG emisiju mazināšanu, īstenojot projekta sadaļu par reģionāla biometāna ievades punkta izbūvi, tādējādi veicinot biometāna piejaukuma integrēšanu esošajā dabasgāzes sistēmā.Pasākuma sasaiste un papildināmība ar citiem finanšu avotiem ANM plānotā reforma 1.1.2.r. Biometāna izcelsmes apliecinājumu sistēmas izveide; ES fondu darbības programmas Latvijai 2021-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa "2.1.2.SAM Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana" plānots atbalsts Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšanai, biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide;Sasaiste ar Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu Pasākumam ir ietekme uz Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050.gadā un starpmērķu sasniegšanu 2030.gadā, veicinot pakāpenisku visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus un izvēloties efektīvākus risinājumus, kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Energosistēmas pielāgošana nākotnes vajadzībām. Lai efektīvi apgūtu biometāna ražošanas potenciālu, nepieciešams izveidot izmaksās efektīvu risinājumu biometāna ievadei pārvades sistēmā.Sasaiste ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2021-2030.gadam ietverto mērķu sasniegšanu Pasākuma īstenošanai ir tieša ietekme uz Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam ietverto AER un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu. Ar pasākumu īstenošanu tiks veicināta šādu NEKP ietverto mērķu sasniegšana: nodrošināt enerģētisko drošību un enerģētiskās atkarības mazināšanu, nodrošināpilnīgu enerģijas tirgus integrāciju. | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām | X | Plānotās investīcijas neradīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo biometāna infrastruktūras izveides pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi .Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomuLatvijā elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi):• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;• vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus, t sk., biometāna infrastruktūras, un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi).Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:RisksIespējamās sekasUzplūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm jūras piekrastē un upju grīvas pilsētāsBojājumi būvēm jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi būvēm upju grīvās.Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums būvēmBojājumi būvēm pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi būvēm ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās.Būvju pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļApdraudējums būvju un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei, ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos konstrukcijās.Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma periodasamazināšanos)Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana.Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarāPieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā.Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionosEnerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi.Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļEnerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi.Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļBojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi.Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanas dokumentiemViens no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ir inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem, kur viens no paredzētajiem pielāgošanās pasākumiem ir: pārstrādājot Latvijas būvnormatīvus, to prasības pielāgot aktuālajiem klimata pārmaiņu scenārijiem un ietvert regulējumu, kas samazina klimata pārmaiņu radītos riskus. | |
| Risks | Iespējamās sekas | ||
| Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās | Bojājumi būvēm jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi būvēm upju grīvās. | ||
| Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm | Bojājumi būvēm pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi būvēm ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās. | ||
| Būvju pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļ | Apdraudējums būvju un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei, ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos konstrukcijās. | ||
| Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma periodasamazināšanos) | Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana. | ||
| Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā | Pieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā. | ||
| Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionos | Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. | ||
| Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļ | Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. | ||
| Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļ | Bojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | X | Plānotajām investīcijām nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, kas neietekmē ūdens resursu pārvaldību. Tādējādi pasākums tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. | |
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde | X | Plānotās investīcijas paredz nenozīmīgu ietekmi uz šo vides aspektu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijā.Plānotajām investīcijām paredzama pozitīva ietekme uz šo vides mērķi biometāna infrastruktūras izveidē:– tā kā pasākuma ietvaros tiks veicināta biometāna izmantošana (tā patēriņš), tā pieprasījums veicinās arī biometāna ražošanas attīstību. Biometāna ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi - biogāze, kas neizbēgami rodas bioloģisko atkritumu (t.sk., bioloģiski noārdāmo atkritumu) sadalīšanās procesā, tāpēc biometāna izmantošanas veicināšana sniegs ieguldījumu atkritumu pārstrādes veicināšanā (saskaņā ar atkritumu hierahijas trešo augstāko līmeni) un aprites ekonomikas principu ieviešanā;– atkritumu un lauksaimniecības atkritumproduktu anaerobās pārstrādes procesā radītās biogāzes bagātināšana līdz biometāna līmenim rada iespēju lietderīgi, saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, izmantot radušās gāzes (jo tās, nelietderīgi izmantotas, veido SEG emisijas), kā arī ļauj aizstāt fosilo automašīnu degvielu ar vides un klimata mērķiem atbilstošu risinājumu.– Šis pasākums dod ieguldījumu aprites ekonomikas pakotnes direktīvu prasību ieviešanā par bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas apjoma samazinājumu, jo nepalielinās atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, bet gan veicinās efektīvu atkritumu apsaimniekošanas attīstību;– biometāna izmantošanas attīstība atbilst Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021.–2028.gadam attiecībā uz efektīvu atkritumsaimniecības sektora attīstību un biogāzes lietderīgu izmantošanu;– biogāzes ražošanā radušā digestāta sastāvs ir atkarīgs no izejvielu veida un tehnoloģiskā procesa. Digestāts sastāv no šķidrās un cietās frakcijas. Šķidrā frakcija satur daudz minerālvielu, īpaši slāpekli un kāliju. Kopējais slāpekļa saturs parasti ir robežās no 2 līdz 5 g uz 1000 g digestāta, bet kopējais kālija saturs ir robežās no 3 līdz 5 g uz 1000 g digestāta. Cietā frakcija ir bagāta ar trūdvielām, gaistošajām organiskajām vielām un fosforu. Tā rezultātā digestāts ir uzskatāms par veiksmīgu lauksaimniecībā izmantojamo augsnes bagātinātāju, kas dod augsnei organiskās vielas, kas vitāli nepieciešamas daudziem dažādiem organismiem. | |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē | X | Apdzīvotās vietās tiks nodrošināta atbilstība gaisa kvalitātes standartiem, kas noteikti Direktīvā 2008/50/ES, un iekārtas atbildīs Rūpniecisko emisiju direktīvā (Direktīva 2010/75/ES) noteiktajam. | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | X | Plānotajām investīcijām paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. Taču kopumā samazinoties vides piesārņojumam un ierobežojot klimata pārmaiņas, ir iespējama netieša pozitīva ietekme uz sugām un biotopiem, kā arī ekosistēmām.Cauruļvados un attiecīgajās iekārtās ievadītā biogāze/biometāns atbildīs Atjaunojamās enerģijas direktīvas 2018/2001/ES 29.–31.pantā noteiktajiem ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kā arī noteikumiem par pārtikas un barības biodegvielu, kas izklāstīti Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2018/2001/ES 26. pantā un saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos, un =ieguldījums ietvers noplūdes noteikšanu, lai samazinātu metāna noplūdi. | |
| Jautājums | NĒ | Detalizēts izvērtējums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? | X | - | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem? | X | ||
| Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? | X | - | |
| Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai(iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? | X | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? | X | - | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? | X | - |
1 VSIA "Latvijas valsts ceļi" (2019.). Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā http://petijumi.mk.gov.lv/node/32342 EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 20193 Latvia’s Informative Inventory Report 1990-2019, Submitted under the Convention on Long-Range Transboundary Air Pollution4 Natural resources comprise energy, materials, metals, water, biomass, air and land.5 For instance, inefficiencies can be minimised by significantly increasing the durability, reparability, upgradability and reusability of products or by significantly reducing resources through the design and choice of materials, facilitating repurposing, disassembly and deconstruction, in particular to reduce the use of building materials and promote the reuse of building materials. Additionally, transitioning to ‘product-as-a-service business models and circular value chains with the aim of keeping products, components and materials at their highest utility and value for as long as possible. This also comprises a significant reduction in the content of hazardous substance in materials and products, including by replacing them with safer alternatives. This further includes significantly reducing food waste in the production, processing, manufacturing or distribution of food.6 Please refer to Recital 27 of the Taxonomy Regulation for more information on the circular economy objective.7 Pollutant means a substance, vibration, heat, noise, light or other contaminant present in air, water or land which may be harmful to human health or the environment.8 In line with Article 2(16) of the Taxonomy Regulation, "‘good condition’ means, in relation to an ecosystem, that the ecosystem is in good physical, chemical and biological condition or of a good physical, chemical and biological quality with self-reproduction or self- restoration capability, in which species composition, ecosystem structure and ecological functions are not impaired".9 Natural resources comprise energy, materials, metals, water, biomass, air and land.10 For instance, inefficiencies can be minimised by significantly increasing the durability, reparability, upgradability and reusability of products or by significantly reducing resources through the design and choice of materials, facilitating repurposing, disassembly and deconstruction, in particular to reduce the use of building materials and promote the reuse of building materials. Additionally, transitioning to ‘product-as-a-service business models and circular value chains with the aim of keeping products, components and materials at their highest utility and value for as long as possible. This also comprises a significant reduction in the content of hazardous substance in materials and products, including by replacing them with safer alternatives. This further includes significantly reducing food waste in the production, processing, manufacturing or distribution of food.11 Please refer to Recital 27 of the Taxonomy Regulation for more information on the circular economy objective.12 Pollutant means a substance, vibration, heat, noise, light or other contaminant present in air, water or land which may be harmful to human health or the environment.13 In line with Article 2(16) of the Taxonomy Regulation, "‘good condition’ means, in relation to an ecosystem, that the ecosystem is in good physical, chemical and biological condition or of a good physical, chemical and biological quality with self-reproduction or self- restoration capability, in which species composition, ecosystem structure and ecological functions are not impaired".14 Natural resources comprise energy, materials, metals, water, biomass, air and land.15 For instance, inefficiencies can be minimised by significantly increasing the durability, reparability, upgradability and reusability of products or by significantly reducing resources through the design and choice of materials, facilitating repurposing, disassembly and deconstruction, in particular to reduce the use of building materials and promote the reuse of building materials. Additionally, transitioning to ‘product-as-a-service business models and circular value chains with the aim of keeping products, components and materials at their highest utility and value for as long as possible. This also comprises a significant reduction in the content of hazardous substance in materials and products, including by replacing them with safer alternatives. This further includes significantly reducing food waste in the production, processing, manufacturing or distribution of food.16 Please refer to Recital 27 of the Taxonomy Regulation for more information on the circular economy objective.17 Pollutant means a substance, vibration, heat, noise, light or other contaminant present in air, water or land which may be harmful to human health or the environment.18 In line with Article 2(16) of the Taxonomy Regulation, "‘good condition’ means, in relation to an ecosystem, that the ecosystem is in good physical, chemical and biological condition or of a good physical, chemical and biological quality with self-reproduction or self- restoration capability, in which species composition, ecosystem structure and ecological functions are not impaired".19 Natural resources comprise energy, materials, metals, water, biomass, air and land.20 For instance, inefficiencies can be minimised by significantly increasing the durability, reparability, upgradability and reusability of products or by significantly reducing resources through the design and choice of materials, facilitating repurposing, disassembly and deconstruction, in particular to reduce the use of building materials and promote the reuse of building materials. Additionally, transitioning to ‘product-as-a-service business models and circular value chains with the aim of keeping products, components and materials at their highest utility and value for as long as possible. This also comprises a significant reduction in the content of hazardous substance in materials and products, including by replacing them with safer alternatives. This further includes significantly reducing food waste in the production, processing, manufacturing or distribution of food.21 Please refer to Recital 27 of the Taxonomy Regulation for more information on the circular economy objective.22 Pollutant means a substance, vibration, heat, noise, light or other contaminant present in air, water or land which may be harmful to human health or the environment.23 In line with Article 2(16) of the Taxonomy Regulation, "‘good condition’ means, in relation to an ecosystem, that the ecosystem is in good physical, chemical and biological condition or of a good physical, chemical and biological quality with self-reproduction or self- restoration capability, in which species composition, ecosystem structure and ecological functions are not impaired".24 Natural resources comprise energy, materials, metals, water, biomass, air and land.25 For instance, inefficiencies can be minimised by significantly increasing the durability, reparability, upgradability and reusability of products or by significantly reducing resources through the design and choice of materials, facilitating repurposing, disassembly and deconstruction, in particular to reduce the use of building materials and promote the reuse of building materials. Additionally, transitioning to ‘product-as-a-service business models and circular value chains with the aim of keeping products, components and materials at their highest utility and value for as long as possible. This also comprises a significant reduction in the content of hazardous substance in materials and products, including by replacing them with safer alternatives. This further includes significantly reducing food waste in the production, processing, manufacturing or distribution of food.26 Please refer to Recital 27 of the Taxonomy Regulation for more information on the circular economy objective.27 Pollutant means a substance, vibration, heat, noise, light or other contaminant present in air, water or land which may be harmful to human health or the environment.28 In line with Article 2(16) of the Taxonomy Regulation, "‘good condition’ means, in relation to an ecosystem, that the ecosystem is in good physical, chemical and biological condition or of a good physical, chemical and biological quality with self-reproduction or self- restoration capability, in which species composition, ecosystem structure and ecological functions are not impaired".29 Nacionālā SEG emisiju inventarizācijas kopsavilkums par 2018. gadu https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu30 Nacionālā SEG emisiju inventarizācijas kopsavilkums par 2018. gadu https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu31 Nacionālā SEG emisiju inventarizācijas kopsavilkums par 2018. gadu https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu32 Nacionālā SEG emisiju inventarizācijas kopsavilkums par 2018. gadu https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/zinojums-par-klimatu
2. pielikumsLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumam
3. pielikumsLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumam
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)