Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība

66. Šo noteikumu 65.1. apakšpunktā minēto analīzi par iespējamiem riskiem un šo noteikumu 65.2. apakšpunktā minēto monitoringu attiecībā uz Legionella spp. baktērijām un svinu īsteno tikai prioritārajiem objektiem. Pārējo ēku ūdensapgādes inženiertīklu riska analīzi un 65.2. apakšpunktā minēto monitoringu īsteno brīvprātīgi, ja vien citā veidā nav konstatēts risks cilvēku veselībai.

67. Ja ēkas ūdensapgādes inženiertīkls vai ar to saistītie izstrādājumi un materiāli rada risku cilvēku veselībai vai ja Legionella spp. baktēriju un svina monitoringā tiek konstatēts, ka viens vai abi rādītāji neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 4. punkta rādītāju vērtībām, ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona veic korektīvos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu neatbilstības risku.

68. Lai samazinātu riskus, kas saistīti ar ūdensapgādes inženiertīklu visās ēkās:

68.1. inspekcija informē patērētājus, kā arī publisku un privātu telpu īpašniekus vai to pilnvarotas personas par pasākumiem, ar ko novērš vai mazina risku, ka ūdensapgādes inženiertīkla dēļ dzeramais ūdens neatbilst kvalitātes standartiem;

68.2. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona informē patērētājus par dzeramā ūdens patēriņa un izmantošanas nosacījumiem un to, ar kādiem pasākumiem varētu novērst minēto risku atkārtošanos;

68.3. ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieks vai tā pilnvarota persona attiecībā uz Legionella spp. baktērijām nodrošina, ka ir ieviesti efektīvi un ar risku samērīgi kontroles un pārvaldības pasākumi, lai nepieļautu iespējamos legionelozes uzliesmojumus, bet attiecībā uz svinu, ja tas ir ekonomiski un tehniski iespējams, veic pasākumus no svina izgatavoto detaļu aizstāšanai esošajās ūdensapgādes inženiertīkla sistēmās.

5. Dzeramā ūdens monitoringa programmu izpildes kontrole

69. Inspekcijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists, īstenojot monitoringa programmu vai veicot tās uzraudzību, ir tiesīgs, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt jebkuru ūdens piegādātāju.

70. Ūdens piegādātājs informē inspekciju par kārtējā monitoringa un auditmonitoringa rezultātiem valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, izmantojot e-pakalpojumu "Dzeramā ūdens testēšanas pārskatu iesniegšana Veselības inspekcijai".

71. Ja monitoringā konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šo noteikumu prasībām un:

71.1. monitoringu ir īstenojis ūdens piegādātājs, tas pēc iespējas drīzāk (vēlākais – nedēļas laikā pēc neatbilstības konstatēšanas) elektroniska dokumenta veidā par to informē inspekciju;

71.2. radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ir īstenojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tas pēc iespējas drīzāk (vēlākais – nedēļas laikā pēc neatbilstības konstatēšanas) par to informē inspekciju un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru (turpmāk – Radiācijas drošības centrs).

72. Ja monitoringā dzeramajā ūdenī konstatēts piesārņojums, kas rada potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai, monitoringa īstenotājs nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas par to informē inspekciju.

73. Dzeramā ūdens kārtējā monitoringa un auditmonitoringa laboratorisko pārbaudi veic laboratorijā, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditētā laboratorijā.

74. Dzeramā ūdens analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, validē akreditēta laboratorija.

75. Dzeramo ūdeni pārbauda ar metodēm, kas norādītas šo noteikumu 4. pielikumā:

75.1. analīzes metodes, kas nav minētas šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktā, var izmantot, ja ar tām iegūtie rezultāti ir vismaz tikpat droši kā tie, kurus sniedz šo noteikumu 4. pielikuma 2. punktā noteiktās metodes;

75.2. rādītājiem, kuri minēti šo noteikumu 4. pielikuma 3. punktā, var izmantot jebkuru analīzes metodi, ja vien tā atbilst šo noteikumu 74. punktā un 4. pielikumā noteiktajām prasībām.

76. Dzeramā ūdens paraugus ņem un transportē uz laboratoriju saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5667-3 "Ūdens kvalitāte ‒ Paraugu ņemšana ‒ 3. daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai" un standartu LVS ISO 5667-5 "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa. Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām".

77. Lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu, ūdensapgādes sistēmas iekārtas mazgā, tīra un dezinficē pirms ekspluatācijas uzsākšanas un pēc atjaunošanas, kas veikta pēc avārijas, kā arī profilaktiski ne retāk kā divas reizes gadā.

78. Īstenojot šo noteikumu 77. punktā minēto profilaktisko dezinfekciju, ūdens piegādātājs kontrolē šo noteikumu 1. pielikuma 3.4. un 3.16. apakšpunktā noteiktos rādītājus, dezinfekcijas efektivitāti un dezinfekcijā lietoto ķīmisko reaģentu atlieku klātbūtni, saskaņojot ar inspekciju konkrēto izmeklējumu programmu.

79. Ja konstatēta dzeramā ūdens neatbilstība šajos noteikumos noteiktajām prasībām vai rādītājiem, kas nav ietverti šo noteikumu 1. pielikumā, vai radušās pamatotas aizdomas par šajos noteikumos neminētu patogēno mikroorganismu vai toksisko vielu iespējamo klātbūtni dzeramajā ūdenī tādā daudzumā, kas apdraud cilvēku veselību, inspekcija:

79.1. izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu iesniegto ūdens piegādātāja, publiskas būves vai daudzdzīvokļu nama īpašnieka vai tā pilnvarotas personas informāciju;

79.2. pēc šo noteikumu 79.1. apakšpunktā minētās informācijas izvērtēšanas nekavējoties lemj par turpmāko rīcību, izvērtējot iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai atkarībā no pārsniegtajiem rādītājiem un rādītāju maksimālo vērtību pārsniegšanas pakāpes. Inspekcija dzeramā ūdens piegādātājam, publiskas būves un daudzdzīvokļu nama īpašniekam vai tā pilnvarotai personai var uzdot veikt papildu aukstā un karstā ūdens paraugu laboratoriskos izmeklējumus, kā arī ūdensapgādes inženiertīkla iekārtu un cauruļvadu dezinfekciju;

79.3. ja radusies neatbilstība šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā minētajām rādītāju vērtībām, inspekcijas uzdotie korektīvie pasākumi ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašniekam vai tā pilnvarotai personai ietver šo noteikumu 68. punktā un 79.2. apakšpunktā noteiktos pasākumus;

79.4. var ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens izmantošanu;

79.5. papildus šo noteikumu 20.1. apakšpunkta nosacījumiem savā tīmekļvietnē izvieto brīdinājumu patērētājiem par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un tā cēloni, par rādītāja vērtības pārsniegumu un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, tostarp par lietošanas aizliegumu vai ierobežojumu, vai citu pasākumu;

79.6. sniedz informāciju ūdens piegādātājam, lai tas varētu ziņot patērētājiem par dzeramā ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumu, īpašu uzmanību veltot iedzīvotāju grupām ar palielinātu veselības risku saistībā ar ūdeni;

79.7. papildus šo noteikumu 20.3. apakšpunkta nosacījumiem informē sabiedrību, ka iepriekš noteiktais apdraudējums cilvēku veselībai dzeramā ūdens neatbilstības dēļ vairs nepastāv.

6. Radioaktīvo vielu rādītāju monitorings

80. Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, kā arī šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu ūdeņos nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atbilstoši Vides monitoringa programmai, kas izstrādāta saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.

81. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir tiesīgs neveikt radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ja ir pietiekama informācija par to, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā nav iespējama tāda radioaktīvās vielas koncentrācija dzeramajā ūdenī, kas varētu pārsniegt šo noteikumu 3. pielikumā minēto attiecīgā rādītāja vērtību.

82. Ūdens piegādātājs, uzsākot jauna ūdens piegādes avota izmantošanu, veic šo noteikumu 3. pielikumā minēto radioaktīvo vielu rādītāju kontroli.

83. Inspekcija ar Radiācijas drošības centru saskaņo nosakāmos radioaktivitātes līmeņa rādītājus un vietas, kurās nepieciešams šo rādītāju monitorings.

84. Ja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, īstenojot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, ir konstatējis radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstību šo noteikumu prasībām, tostarp pēc dzeramā ūdens apstrādes radionuklīdu līmeņa samazināšanai, ūdens piegādātājs monitoringa programmā iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju kontroli un to saskaņo ar inspekciju atbilstoši šo noteikumu 33. punktam.

85. Radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātus:

85.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs elektroniski nosūta inspekcijai pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kopš rezultāti ir pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram;

85.2. šo noteikumu 84. punktā minētajā gadījumā ūdens piegādātājs elektroniski nosūta inspekcijai un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, kopš monitoringa rezultāti ir pieejami. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs tos iekļauj radioaktīvo vielu rādītāju monitoringa rezultātos.

86. Ja pārsniegta šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētā radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī, inspekcija sadarbībā ar Radiācijas drošības centru izvērtē, vai radioaktīvās vielas dzeramajā ūdenī nerada tādus draudus cilvēku veselībai, kuru dēļ nepieciešams rīkoties, kā arī, ja nepieciešams, organizē korektīvas darbības, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un nodrošinātu tādu kvalitātes līmeni, kas atbilst cilvēku veselības aizsardzības prasībām no radiācijas drošības viedokļa. Korektīvās darbības īsteno bez šā punkta pirmajā teikumā minētās izvērtēšanas, ja radona koncentrācija pārsniedz 1000 Bq/l.

87. Radioaktīvo vielu kontroles biežumu dzeramajam ūdenim, ko īslaicīgi piegādā cisternās, kas cisternās nav pildīts no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, nosaka inspekcija, saskaņojot to ar Radiācijas drošības centru.

88. Ja kalendāra gadā radona, indikatīvās dozas (ID) vai tritija vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram vai ūdens piegādātājam ir tiesības neīstenot radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu, par to informējot inspekciju. Ja ir zināms, ka ūdens apgādē ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā vai tritija rādītāja vērtību 100 Bq/l, ūdens piegādātājs īsteno arī šo radioaktīvo vielu rādītāju monitoringu atbilstoši norādītajam ūdens paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas minimālajam biežumam.

89. Ja izmeklējamā paraugā ir pārsniegta radioaktīvo vielu rādītāju vērtība, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko paraugu ņemšanas biežumu, lai nodrošinātu, ka mērāmie lielumi raksturo vidējo aktivitātes koncentrāciju visa gada laikā. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs.

90. Ja dzeramais ūdens ir apstrādāts radionuklīdu līmeņa samazināšanai, inspekcija, saskaņojot ar Radiācijas drošības centru, nosaka turpmāko monitoringa biežumu attīrīšanas efektivitātes kontrolei. Šos mērījumus nodrošina ūdens piegādātājs.

91. Ja konstatēta radioaktīvo vielu rādītāju neatbilstība šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā minētajām vērtībām, Radiācijas drošības centrs nekavējoties informē inspekciju par iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un turpmāko rīcību, lai aizsargātu cilvēkus pret jonizējošo starojumu. Inspekcija nodrošina, ka iedzīvotājiem nekavējoties tiek paziņots par apdraudējumu un īstenotajām korektīvajām darbībām, kā arī par visiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai pasargātu cilvēkus no jonizējošā starojuma.

7. Pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšana dzeramajam ūdenim

92. Inspekcija saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu var piešķirt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk – īpašas normas). Īpašas normas var piešķirt uz trim gadiem attiecībā uz šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā noteikto ķīmisko rādītāju vērtībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neietverto papildu rādītāju vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 29.1. apakšpunktu vai 62. punktu. Īpašas normas nenosaka fasētam dzeramajam ūdenim un dzeramajam ūdenim, kas pildīts cisternās.

93. Šo noteikumu 92. punktā minētās īpašās normas nosaka tikai šādos gadījumos:

93.1. dzeramā ūdens ieguvei tiek izvēlēts jauns sateces baseins;

93.2. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, ir konstatēts jauns piesārņojuma avots vai ir konstatēti jauni piesārņojuma rādītāji;

93.3. sateces baseinā, kur ir dzeramā ūdens ieguves vieta, konstatēta iepriekš neparedzēta vai izveidojusies ārkārtas situācija, kas var uz laiku ierobežotā apjomā izraisīt rādītāju vērtību pārsniegšanu.

94. Iesniegumu par īpašo normu noteikšanu ūdens piegādātājs, pašvaldība vai cits iesniedzējs (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz inspekcijā.

95. Iesniegumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim iesniedzējs norāda šādu informāciju:

95.1. īpašu normu noteikšanas pamatojumu un priekšlikumus par maksimāli pieļaujamām īpašajām normām un to monitoringu paredzamajā laikposmā;

95.2. iepriekšējos monitoringa un kontroles rezultātus par rādītājiem, kuriem paredzēts piemērot īpašas normas. Ja iesniegumu iesniedz par noteikto īpašo normu termiņa pagarināšanu, norāda arī informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem iepriekšējā īpašo normu piemērošanas laikposmā;

95.3. par teritoriju, kurā piemērojamas īpašas normas, un iedzīvotāju skaitu šajā teritorijā;

95.4. par piegādātā dzeramā ūdens daudzumu diennaktī;

95.5. par īpašu normu noteikšanas iespējamo ietekmi uz pārtikas ražošanu;

95.6. dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanas korektīvo pasākumu plāna kopsavilkumu, kurā ir ietverta informācija par:

95.6.1. korektīvajiem pasākumiem dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanai, pamatojoties uz ūdens piegādātāja pārbaudes rezultātiem par neatbilstības vietas noteikšanu un dzeramā ūdens testēšanas rezultātiem ūdens paraugos no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs, ārējā ūdensapgādes tīklā un ūdens ieguves vietā atbilstoši rādītājiem, kam piemērotas īpašas normas. Pārbaudi organizē ūdens piegādātājs. Ūdens piegādātājs atbild par sniegtās informācijas pareizību un patiesumu;

95.6.2. sagatavotajiem projektiem ūdensapgādes sistēmas sakārtošanai, dzeramā ūdens neatbilstību novēršanai;

95.6.3. plānotajiem finanšu līdzekļiem projekta īstenošanai;

95.6.4. plānotajiem projekta pasākumiem, norādot darbu grafiku un konkrētus pasākumu izpildes termiņus;

95.6.5. korektīvā rīcības plāna pārskatīšanu vai aktualizāciju. Korektīvo rīcības plānu pārskata un aktualizē vismaz reizi gadā;

95.7. par laikposmu, kurā nepieciešams piemērot īpašas normas.

96. Inspekcija izskata iesniegumu, izvērtē ūdens piegādātāja ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un neatbilstību ūdens kvalitātes prasībām un:

96.1. ja inspekcija neatbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2. punkta prasībām vai šo noteikumu 1. pielikumā neiekļautajiem papildu rādītājiem ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu un ar korektīviem pasākumiem neatbilstību var novērst 30 dienu laikā pēc tās konstatēšanas, inspekcija uz šo konkrēto laiku nosaka maksimālās pieļaujamās attiecīgā rādītāja vērtības un atbilstošu korektīvo pasākumu izpildi;

96.2. nosaka īpašas normas, izsniedzot atzinumu par ūdensapgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un īstenojamiem korektīvajiem pasākumiem. Lēmumā par īpašu normu noteikšanu dzeramajam ūdenim inspekcija norāda šo noteikumu 95. punktā minēto informāciju vai nosaka aizliegumu dzeramā ūdens izmantošanai un korektīvos pasākumus neatbilstības novēršanai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļu.

97. Ja saskaņā ar šo noteikumu 96.1. apakšpunktu noteiktā neatbilstība minēto rādītāju vērtībām pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi ilgāka par 30 kalendāra dienām, inspekcija piemēro šo noteikumu 96.2. apakšpunktā noteiktās prasības par īpašās normas piemērošanu.

98. Iesniedzējs viena mēneša laikā pirms katra šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētā īpašo normu piemērošanas laikposma beigām iesniedz inspekcijā informāciju par īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja korektīvie pasākumi ir neatbilstoši un nav nodrošināta dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, iesniedzējs inspekcijā iesniedz paskaidrojumu.

99. Ja noteiktas īpašas normas, inspekcija var palielināt kontroles un monitoringa biežumu, kā arī papildus noteikt kārtējā monitoringa rādītājus, ietverot tos šo noteikumu 96.2. apakšpunktā minētajā lēmumā.

100. Piešķirto īpašo normu perioda beigās inspekcija izvērtē veikto korektīvo pasākumu rezultātus dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes problēmu novēršanai.

101. Šo noteikumu 92. punktā noteikto īpašo normu piemērošanu, izņemot šo noteikumu 93.3. apakšpunktu, ievērojot šo noteikumu 93. punkta prasības, var ārkārtēju apstākļu dēļ pagarināt otrreiz vēl uz trijiem gadiem.

102. Nosakot šo noteikumu 101. punktā minēto pagarinājumu, inspekcija iesniedz Eiropas Komisijā pārskatu un lēmuma pamatojumu par otrā pagarinājuma nepieciešamību.

103. Ja saskaņā ar šo noteikumu 96.1. apakšpunktu ir noteiktas maksimālās pieļaujamā rādītāja vērtības vai saskaņā ar šo noteikumu 96.2. apakšpunktu ir noteiktas īpašas normas, iesniedzējs informē patērētājus par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, rādītājiem, kam piemērotas maksimālās pieļaujamās rādītāja vērtības vai īpašas normas, un to piešķiršanas termiņu, kā arī atsauci uz normatīvo aktu, kas to reglamentē. Informācijā ietver brīdinājumu noteiktām iedzīvotāju grupām, ja īpašās normas tām var radīt apdraudējumu. Informāciju nekavējoties ievieto ūdens piegādātāja vai attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē, vietējos preses izdevumos un izvieto ēku pārvaldīšanas saimnieciskās darbības veicēja publiski pieejamās telpās.

8. Informācija sabiedrībai un institūcijām

104. Ūdens piegādātājs nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama šo noteikumu 105. un 106. punktā norādītā informācija.

105. Ūdens piegādātājs nodrošina, ka visas ar dzeramo ūdeni apgādātās personas vismaz reizi gadā bez pieprasījuma piemērotā un viegli pieejamā veidā saņem šādu informāciju:

105.1. dzeramā ūdens kvalitāte, tai skaitā arī indikatorrādītāji;

105.2. piegādātā dzeramā ūdens cena par litru un kubikmetru;

105.3. vismaz reizi gadā vai norēķinu periodā – mājsaimniecības patērētais ūdens daudzums, kā arī mājsaimniecības gada patēriņa tendences, ja tas ir tehniski iespējams un ja ūdens piegādātāja rīcībā ir šāda informācija;

105.4. mājsaimniecības gada ūdens patēriņa salīdzinājums ar mājsaimniecību vidējo patēriņu, ja šāda informācija ir pieejama saistībā ar šo noteikumu 105.3. apakšpunktu;

105.5. saite uz tīmekļvietni, kurā sniegta šajā nodaļā norādītā informācija.

106. Ūdens piegādātājs tiešsaistē viegli uztveramā veidā patērētājiem nodrošina šādu informāciju (patērētāji pēc pamatota pieprasījuma minētajai informācijai var piekļūt arī citā veidā):

106.1. attiecīgā ūdens piegādātāja identifikācija (nosaukums), apgādes teritorija, kā arī ūdens sagatavošanas metode, tostarp vispārīga informācija par izmantotajiem ūdens apstrādes un dezinfekcijas veidiem;

106.2. jaunākie monitoringa rezultāti, tostarp monitoringa biežums kopā ar attiecīgo rādītāju vērtībām. Monitoringa rezultāti nedrīkst būt senāki par vienu gadu, izņemot gadījumu, ja šajos noteikumos noteiktais monitoringa biežums atļauj citādi;

106.3. ūdens cietība, minerāli, ūdenī izšķīdušie anjoni un katjoni – kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K);

106.4. atbilstoši šo noteikumu 20. punktam informācija par iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai un ar to saistītie ieteikumi attiecībā uz veselību un patēriņu (vai saite uz vietni, kurā šāda informācija ir pieejama), ja inspekcija ir konstatējusi iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai. Ūdens piegādātājs var neinformēt patērētāju par dzeramā ūdens neatbilstību kvalitātes un nekaitīguma prasībām, ja inspekcija šo neatbilstību ir atzinusi par nenozīmīgu un cilvēku veselībai nekaitīgu;

106.5. ūdensapgādes sistēmas riska novērtējums;

106.6. ieteikumi patērētājiem, tostarp par to, kā attiecīgā gadījumā samazināt ūdens patēriņu, kā lietot ūdeni atbildīgi un atbilstoši vietējiem apstākļiem un kā novērst stāvoša ūdens izraisītus veselības riskus;

106.7. ūdens piegādātājiem, kuri piegādā vismaz 10 000 m3 ūdens diennaktī vai sniedz pakalpojumu vismaz 50 000 cilvēku, katru gadu informācija:

106.7.1. par ūdensapgādes sistēmas vispārējiem efektivitātes rādītājiem un ūdens zudumiem, tiklīdz šī informācija ir pieejama;

106.7.2. ja izmaksas tiek segtas ar tarifu sistēmu – par ūdens kubikmetra tarifa struktūru, ieskaitot fiksētās un mainīgās izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanas pasākumiem, ja ūdens piegādātājs tādus ir veicis;

106.7.3. par tiesībām sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus, norādot, vai ūdens piegādātājs ir kompetentā pašvaldības iestāde vai pašvaldības pilnvarots komersants;

106.7.4. par statistikas datiem attiecībā uz ūdens piegādātāja saņemtajām patērētāju sūdzībām, kas attiecas uz šo noteikumu darbības jomā esošiem jautājumiem, ja šāda informācija ir pieejama.

107. Pamatojoties uz personas iesniegumu, ūdens piegādātājs patērētājiem dod piekļuvi vēsturiskajiem datiem par šo noteikumu 106.2. un 106.7.1. apakšpunktā norādīto informāciju, ja tāda ir pieejama, par pēdējiem 10 gadiem, bet tikai par laikposmu no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

108. Inspekcija nodrošina, ka attiecīgie iedzīvotāji ir informēti par šo noteikumu 4.5. apakšpunktā minēto atbrīvojumu izmantošanu un par ikvienu pasākumu, ko var veikt, lai aizsargātu cilvēku veselību no nelabvēlīgās ietekmes, kuru rada dzeramā ūdens piesārņojums. Ja ir iespējams apdraudējums cilvēku veselībai šāda ūdens kvalitātes dēļ, inspekcija nekavējoties sniedz piemērotu padomu attiecīgajiem iedzīvotājiem.

109. Inspekcija apkopo ūdensapgādes sistēmu monitoringa rezultātus, reizi gadā sagatavo pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu, publicē to savā tīmekļvietnē un informē par to Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

110. Laboratorija, kas veic dzeramā ūdens analīzes, pirms šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minēto metožu izmantošanas dzeramā ūdens analīžu veikšanai, lai pierādītu dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu prasībām, visu nepieciešamo informāciju par minētajām metodēm un to līdzvērtību iesniedz inspekcijā. Inspekcija apkopo iesniegto informāciju un ne retāk kā reizi gadā sniedz to Eiropas Komisijai.

111. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2027. gada 12. jūlijam sagatavo un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par sateces baseinu, riska novērtēšanu un riska pārvaldību, ietverot šādus elementus:

111.1. informāciju par sateces baseiniem saskaņā ar šo noteikumu 44.1., 44.2. un 44.3. apakšpunktu;

111.2. saskaņā ar šo noteikumu 45.2. apakšpunktu un 47. punktu veiktā monitoringa rezultātus;

111.3. apkopojošu informāciju par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo noteikumu 49., 50. un 51. punktu.

112. Inspekcija līdz 2029. gada 12. janvārim sagatavo un pēc tam ik pēc sešiem gadiem atjaunina datu kopu, kas satur informāciju par veiktajiem ēku ūdensapgādes inženiertīklu riska novērtējumiem, ietverot šādus elementus:

112.1. saskaņā ar šo noteikumu 65.2. apakšpunktu veiktā monitoringa rezultātus;

112.2. apkopojošu informāciju par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo noteikumu 66., 67. un 68. punktu, tostarp informāciju par šo noteikumu 68.3. apakšpunktā paredzēto pasākumu veidu un to sekmēm attiecībā uz svina detaļu aizstāšanu.

113. Lai inspekcija varētu sagatavot vai atjaunot šo noteikumu 112. punktā minēto datu kopu, ēkas ūdensapgādes inženiertīklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona elektroniska dokumenta veidā informē inspekciju par:

113.1. veikto ēkas ūdensapgādes inženiertīklu riska novērtējumu trīs mēnešu laikā pēc pirmā riska novērtējuma veikšanas vai tā pārskatīšanas, vai atjaunošanas;

113.2. par monitoringa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 65.2. apakšpunktu, trīs mēnešu laikā pēc monitoringa rezultātu saņemšanas;

113.3. par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 17., 20., 67. punktu, 68.2. un 68.3. apakšpunktu, trīs mēnešu laikā pēc korektīvo un pārvaldības pasākumu veikšanas, tai skaitā par svina detaļu aizstāšanu.

114. Ja pārsniegtas šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. punktā noteiktās rādītāju vērtības, inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur monitoringa rezultātus, kas apkopoti saskaņā ar ūdensapgādes sistēmas riska novērtēšanu un monitoringa programmu īstenošanu, tai skaitā kontrolsaraksta monitoringa datus un informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 15., 17., 18. punktu, 68.3. apakšpunktu un 79. punktu.

115. Inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par incidentiem, kas saistīti ar dzeramo ūdeni un radījuši iespējamu risku cilvēku veselībai, neatkarīgi no tā, vai pārsniegtas rādītāju vērtības, un kas ilguši vismaz 10 secīgas diennaktis un skāruši vismaz 1000 cilvēku, norādot arī šo incidentu iemeslus un korektīvos pasākumus.

116. Inspekcija sagatavo un pēc tam ik gadu atjaunina datu kopu, kura satur informāciju par dzeramā ūdens īpašajām normām, kas noteiktas saskaņā ar šo noteikumu 92. un 93. punktu, ietverot šo noteikumu 95. punktā minēto informāciju.

117. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nodrošina, ka Eiropas Komisija, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt šo noteikumu 111. punktā minētajām datu kopām. Inspekcija nodrošina, ka Eiropas Komisija, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs var piekļūt šo noteikumu 112., 114., 115. un 116. punktā minētajām datu kopām.

118. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un inspekcija, nodrošinot piekļuvi šo noteikumu 117. punktā noteiktajām datu kopām, Ģeotelpiskās informācijas likuma 27. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā noteiktajos gadījumos var nesniegt ziņas par atsevišķiem datiem.

9. Noslēguma jautājumi

119. Šo noteikumu 25. punktu piemēro, sākot ar grozījumu spēkā stāšanos normatīvajos aktos par būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību, ar kuriem tiek noteiktas minimālās higiēnas prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni.

120. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā, 34. punktā un 2. pielikuma 1.2.2. apakšpunktā noteiktos pienākumus, kā arī ūdens piegādātāja informēšanu par valsts īstenotā auditmonitoringa rezultātiem veic inspekcija līdz 2023. gada 31. decembrim.

121. Šo noteikumu 30.2. apakšpunktā, 34. punktā, 2. pielikuma 1.2.2. apakšpunktā noteiktos pienākumus ūdens piegādātājs veic no 2024. gada 1. janvāra.

122. Atbilstoši šo noteikumu 41. punktam sateces baseinus nosaka ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim. Līdz brīdim, kamēr sateces baseins ir noteikts, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. janvārim par sateces baseinu pieņem ap attiecīgo ūdens ieguves vietu noteikto ķīmisko aizsargjoslu visā tās platībā.

123. Sateces baseinu sākotnējo riska novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 42. punktu veic līdz 2027. gada 12. jūlijam.

124. Šo noteikumu 54. punktā minēto ūdensapgādes sistēmas riska novērtējumu un riska pārvaldības pasākumus veic pēc iespējas drīz, tiklīdz riski ir identificēti, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 12. janvārim.

125. Pirmo reizi šo noteikumu 65. punktā minēto ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanu veic pēc iespējas drīz, tiklīdz riski ir identificēti, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 12. janvārim.

126. Īpašās normas, kas noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" un kas joprojām ir piemērojamas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, piemēro līdz īpašo normu termiņa beigām. Tās saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu var pagarināt vienīgi tad, ja otrā īpašo normu atkāpe vēl nav piešķirta. Tiesības lūgt Komisijai trešo īpašo normu piemērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" 70. punktu var tām īpašajām normām, kas vēl bija piemērojamas 2021. gada 12. janvārī.

127. Šo noteikumu 106.7.1. apakšpunktā ​noteikto informāciju ūdens piegādātājs nodrošina, sākot ar 2026. gada 12. janvāri, ja tā nav pieejama agrāk.

128. Ja ūdens piegādātājs patērētājiem sniedz šo noteikumu 107. punktā minētos vēsturiskos datus, tos sniedz par laikposmu, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.

129. Ūdens piegādātāji nodrošina dzeramā ūdens atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma 2.6., 2.10., 2.11., 2.18., 2.21., 2.27., 2.28. un 2.33. apakšpunktā minētajām rādītāju vērtībām līdz 2026. gada 12. janvārim.

130. Līdz 2026. gada 12. janvārim monitoringa programmās var neiekļaut šo noteikumu 1. pielikuma 2.6., 2.10., 2.11., 2.18., 2.21., 2.27., 2.28. un 2.33. apakšpunktā minētos rādītājus.

131. Šo noteikumu 1. pielikuma 2.12. apakšpunktā noteikto atbilstību hroma rādītāja vērtībai 25 μg/l panāk līdz 2036. gada 12. janvārim. Līdz minētajai dienai hroma rādītāja vērtība ir 50 μg/l.

132. Šo noteikumu 1. pielikuma 2.19. apakšpunktā noteikto atbilstību svina rādītāja vērtībai 5 μg/l panāk līdz 2036. gada 12. janvārim. Līdz minētajai dienai svina rādītāja vērtība ir 10 μg/l. Pēc minētās dienas 5 μg/l rādītāja vērtību panāk vismaz punktā, kur notiek piegāde ēkas ūdensapgādes inženiertīklam.

133. Šo noteikumu 1. pielikuma 4. punkta 4. tabulas 2. punktā minētā svina rādītāja vērtība 10 μg/l ir noteikta ēkas ūdensapgādes inženiertīkla riska novērtēšanai un korektīvo pasākumu īstenošanai. Ēkas ūdensapgādes inženiertīkla īpašnieki vai to pilnvarotas personas nodrošina, lai līdz 2036. gada 12. janvārim ir sasniegta svina rādītāja vērtība 5 μg/l.

134. Līdz 2026. gada 12. janvārim ūdens piegādātājam nav pienākuma veikt operacionālo monitoringu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 5. punktam.

135. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumus Nr. 671 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 228. nr.; 2018, 206. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Direktīvas 2020/2184/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija);

2) Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīvas 2013/51/EURATOM, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī.

Ministru prezidente E. SiliņaVeselības ministrs H. Abu Meri

1. pielikumsMinistru kabineta2023. gada 26. septembranoteikumiem Nr. 547

Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības