Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 142023. gada 5. oktobrī (prot. Nr. 79, 1. p., lēmums Nr. 989)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumuun sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,Ministru kabineta 2003. gada 27. maijanoteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpesun sociālās rehabilitācijas pakalpojumusamaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksastiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

2.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības teritorijā;

2.2. personai bez noteiktas dzīvesvietas, kurai nepieciešams naktspatversmes vai patversmes pakalpojums;

2.3. personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja šai pašvaldībai nav iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu pamata dzīvesvietu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir noslēgusi līgumu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldi "Sociālais dienests" (turpmāk – Pārvalde) par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un veic samaksu par personai sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

3. Pašvaldībā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu Pārvalde.

4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Pārvalde slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā vai ar citu pašvaldību par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālo pakalpojumu, Pārvalde izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pakalpojuma nodrošināšanai.

6. Personai, kura saņem sociālos pakalpojumus, kā arī tās apgādniekiem, ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos, tajā skaitā šajos saistošajos noteikumos, noteiktajā kārtībā un apmērā.

7. Maksa par sociālajiem pakalpojumiem tiek noteikta saskaņā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes (turpmāk – Dome) apstiprinātu Pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

8. Pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

8.1. aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām;

8.2. aprūpes mājās pakalpojums bērniem;

8.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

8.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

8.5. dienas centra pakalpojums;

8.6. dienas aprūpes centra pakalpojums;

8.7. naktspatversmes pakalpojums;

8.8. patversmes pakalpojums;

8.9. sociālā darba pakalpojums;

8.10. krīzes centra pakalpojums;

8.11. bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojums;

8.12. ģimenes asistenta pakalpojums;

8.13. psihologa pakalpojums;

8.14. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

8.15. transporta pakalpojums;

8.16. tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums;

8.16.1 higiēnas pakalpojums;

8.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

8.18. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

8.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

8.20. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums.

III. Aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgām personām

9. Aprūpes mājās pakalpojumu pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) – sociālās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā – sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Aprūpes mājās birojs.

10. Tiesības saņemt pakalpojumu dienas laikā ir pensijas vecuma personām, pilngadīgām personām, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un personām atveseļošanās laikā pēc traumas vai pēcoperācijas periodā, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas darbus pamatvajadzību apmierināšanai un veikt savu personisko aprūpi.

11. Pakalpojums ietver personisko aprūpi un/vai ikdienas mājas darbu veikšanu.

12. Lai nodrošinātu personas individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, tiek noteikts šāds maksimālais aprūpes stundu skaits:

12.1. pirmā līmeņa aprūpei līdz 16 stundām mēnesī;

12.2. otrā līmeņa aprūpei līdz 24 stundām mēnesī;

12.3. trešā līmeņa aprūpei līdz 32 stundām mēnesī;

12.4. ceturtā līmeņa aprūpei līdz 60 stundām mēnesī.

13. Mājsaimniecībā, kurā aprūpējamas 2 personas, vienai personai pienākošo stundu skaitu piešķir uz abām personām atbilstoši piešķirtajam aprūpes līmenim.

14. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Aprūpes mājās birojā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

14.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, ja pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

14.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

14.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

14.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

15. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam, apgādnieks iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

16. Ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

17. Aprūpes mājās birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 14. un 15. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā un izvērtē personas vajadzības pēc pakalpojuma un Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, kā arī kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai citu personu, ar kurām personai ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

18. Pakalpojumu nepiešķir, ja personai nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz pakalpojuma apjomu.

19. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu sagatavo Aprūpes mājās birojs. Lēmumu pieņem Pārvalde.

20. Aprūpes mājās birojs, izvērtējot klienta un viņa apgādnieku ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu par pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

21. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

21.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

21.2. ir beidzies lēmumā noteiktais pakalpojuma sniegšanas termiņš;

21.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju,

21.4. tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes iestādē;

21.5. nepilda vai pārkāpj pakalpojuma līguma saistības;

21.5.1 vai apgādnieks nav veicis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk nekā trīs mēnešus;

21.6. apdraud citu personu dzīvību un veselību;

21.7. iestājusies nāve.

22. Par pakalpojumu maksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

IV. Aprūpes mājās pakalpojums bērniem

23. Aprūpes mājās pakalpojumu bērniem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa sadarbībā ar Pārvaldes struktūrvienību: Aprūpes mājās birojs (turpmāk šajā nodaļā – Aprūpes mājās birojs).

24. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam ar invaliditāti, kuram ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – valsts komisija) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai īpašas kopšanas nepieciešamība pēc pilngadības sasniegšanas tiek turpināta, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā.

25. Pakalpojumu nav tiesības saņemt personai, kura ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē, ieslodzījuma vietā.

26. Pakalpojums ietver personisko aprūpi (palīdzība personiskās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties un noģērbties, ēdiena gatavošana vai uzsildīšana, palīdzība paēst, palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšana un pārvietošanās, ārstniecības personu izsaukšana un medikamentu lietošanas nodrošināšana) un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīga pavadīšanu laikā, kad likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Pārvalde ir konstatējusi šāda pakalpojuma nepieciešamību.

27. Pakalpojuma maksimālais apjoms ir līdz 80 stundām mēnesī. Pašvaldība var noteikt lielāku pakalpojuma apjomu, nepārsniedzot 160 stundas mēnesī.

28. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 1 gadam.

29. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

29.1. iesniegumu, kurā norāda:

29.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto un faktisko dzīvesvietas adresi, kurā nepieciešams sniegt pakalpojumu;

29.1.2. likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pastu;

29.1.3. pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo pakalpojuma apjomu, norādot kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un/vai mēnesī un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad pakalpojums būs nepieciešams (ja zināms);

29.1.4. vai likumiskais pārstāvis, audžuģimene, nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā.

29.2. darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodarbinātību vai citus dokumentus, kas apliecina apstākļus, ka persona nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā;

29.3. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene ir pašnodarbinātas personas vai individuālie komersanti, vai pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene ir amatpersonas, kas veic kapitālsabiedrības vai biedrības valdes vai padomes locekļa pienākumus;

29.4. Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk arī – NVA) apliecinājumu par piedalīšanos NVA organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene ir reģistrēti NVA kā darba meklētāji vai bezdarbnieki;

29.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

30. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos, pēc 29. punktā minēto dokumentu saņemšanas, izvērtē:

30.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

30.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

30.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā);

30.4. skolas dienas pārklājumu (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

30.5. laiku, ko bērns pavada dienas aprūpes centrā vai citās aktivitātēs;

30.6. citu sociālo pakalpojumu vai atbalsta pasākumu esamību, kas pamatoti izslēdz vai samazina aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību;

30.7. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus).

31. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu sagatavo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

32. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, izbeigšanu vai atteikumu pieņem Pārvalde.

33. Pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu, līguma projektu ar aprūpētāju sagatavo Aprūpes mājās birojs.

34. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa sagatavo līguma projektu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni.

35. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja:

35.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Pārvaldē iesniegumu par pakalpojuma izbeigšanu;

35.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

35.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts pakalpojums, noteiktais pakalpojuma sniegšanas periods;

35.4. netiek pagarināta invaliditāte un netiek izsniegts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

35.5. Pārvalde konstatē, ka mainījušies apstākļi, kas dod pamatu saņemt pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

35.6. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā;

35.7. Pārvalde konstatē, ka pakalpojums faktiski netiek izmantots.

36. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, vienas pakalpojuma stundas likme ir atbilstoša minimālās stundas tarifa likmei valstī, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

V. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

37. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – PSPC).

38. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

39. Pakalpojums ietver pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, veselības aprūpe), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju (sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu).

40. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

40.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

40.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, ja pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

40.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

40.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

40.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

41. Ja pienākums maksāt par pakalpojumu ir personas apgādniekam, apgādnieks iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem.

42. Ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

43. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 40. un 41. punktā minēto dokumentu saņemšanas, novērtē personas individuālās vajadzības pēc pakalpojuma, izvērtē Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu, personas ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

44. Lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu sagatavo Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa, par pakalpojuma pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu – PSPC.

45. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem Pārvalde.

46. Pārvades Sociālo pakalpojumu nodaļa, izvērtējot klienta un viņa apgādnieka ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu starp apgādnieku, klientu, PSPC un Pārvaldi, par sniegtā pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

47. Pakalpojumu aptur, ja klients atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā 2 mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu ziņots policijai.

48. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

48.1. lūdz izbeigt pakalpojuma sniegšanu;

48.2. rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešams pakalpojums un to var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

48.3. pārkāpj PSPC iekšējās kārtības noteikumus, apdraud citu klientu vai darbinieku veselību un dzīvību (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme, rakstisks rājiens);

48.4. iestājusies nāve.

49. Par pakalpojumu maksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

50. Ja personai pakalpojums tiek piešķirts uz noteiktu laiku, personas papildu dzīvesvietas adrese ne vēlāk kā mēneša laikā tiek deklarēta PSPC, bet kā pamata deklarētā dzīvesvieta tiek saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta.

VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem

51. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pārvalde noslēgusi līgumu par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

52. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bez vecāku gādības palikušam bērnam, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

53. Pakalpojums ietver pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, bērna vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe, obligātā izglītība), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu bērniem.

54. Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Samaksu pieprasa Pārvalde.

VII. Dienas centra pakalpojums

55. Dienas centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa.

56. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

57. Pakalpojums ietver sociālā darbinieka individuālās konsultācijas un atbalstu, sociālo prasmju attīstīšanas iespējas, izglītošanas, brīvā laika pavadīšanas, mākslas vai mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.

58. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

58.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

58.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

59. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 58. punktā minēto dokumentu saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

60. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

60.1. lūdz izbeigt pakalpojumu;

60.2. ilgāk par 12 mēnešiem nesaņem pakalpojumu;

60.3. iestājusies nāve.

VIII. Dienas aprūpes centra pakalpojums

61. Dienas aprūpes centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs (turpmāk šajā nodaļā – Centrs).

62. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti.

63. Pakalpojuma mērķis ir personām ar invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas un veicināt iekļaušanos sabiedrībā, mazināt invaliditātes izraisītās negatīvās sekas.

64. Pakalpojums ietver:

64.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

64.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

64.3. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

64.4. nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšanas nodarbības;

64.5. brīvā laika, mākslinieciskās pašdarbības un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;

64.6. sociālā darba un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

64.7. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

64.8. fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā;

64.9. ēdināšanu.

65. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Centrā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

65.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

65.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (-i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

65.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

65.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

66. Centrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 65. punktā minēto dokumentu saņemšanas, sagatavo lēmuma projektu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

67. Par pakalpojuma sniegšanu starp klientu vai likumisko pārstāvi un Centru tiek noslēgts līgums.

68. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (am):

68.1. vai viņa likumiskais pārstāvis lūdz izbeigt pakalpojumu;

68.2. beidzies invaliditāti apliecinošā dokumenta derīguma termiņš;

68.3. un/vai viņa ģimene nepilda līgumā noteiktās saistības;

68.4. bez attaisnojoša iemesla neapmeklē Centru 30 dienas;

68.5. pārkāpj Centra iekšējās kārtības noteikumus (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme vai rājiens);

68.6. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

68.7. iestājusies nāve.

IX. Naktspatversmes pakalpojums

69. Naktspatversmes pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Patversme.

70. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai nav noteiktas dzīvesvietas vai kura nonākusi krīzes situācijā, 30 dienas kalendārā gada laikā.

71. Pakalpojums ietver naktsmītni, vakariņas, personiskās higiēnas iespējas.

72. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Patversmē un izsaka savu problēmu un tās vēlamo risinājumu.

73. Patversme nekavējoties pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

74. Pakalpojumu izbeidz, ja klients (am):

74.1. pakalpojums vairs nav nepieciešams;

74.2. pārkāpj Patversmes iekšējās kārtības noteikumus klientiem;

74.3. iestājusies nāve.

75. Ārkārtas apstākļu gadījumā, Pārvaldes vadītājs, izdodot rīkojumu, var atvērt Patversmē pagaidu uzturēšanās vietas.

X. Patversmes pakalpojums

76. Patversmes pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Patversme.

77. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kurai nav noteiktas dzīvesvietas vai kura nonākusi krīzes situācijā.

78. Pakalpojums ietver naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas iespējas, sociālā darba speciālistu pakalpojumus, pašaprūpes un izglītojošas nodarbības.

79. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Patversmē un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

79.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

79.2. plaušu rentgenogrāfijas izmeklējumu aprakstu, dermatovenerologa atzinumu ar atzīmi par medicīnisko kontrindikāciju neesamību.

80. Pēc 79. punktā saņemto dokumentu izvērtēšanas, Patversme septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu.

81. Patversme noslēdz līgumu ar klientu par pakalpojuma sniegšanu.

82. Pakalpojumu var pārtraukt uz laiku, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā norādīts pārtraukuma laika periods un pamatojums.

83. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Patversmes lēmumu, ja klients (-am):

83.1. lūdz izbeigt pakalpojumu;

83.2. nepilda vai pārkāpj līguma noteikumus par pakalpojuma saņemšanu, pārkāpj Patversmes iekšējās kārtības noteikumus klientiem;

83.3. mēnesi nav veicis maksu par pakalpojumu, mēnesi nav izmantojis pakalpojumu, nav paziņojis neierašanās iemeslu;

83.4. iestājusies nāve.

84. Klientam, kurš saņem pakalpojumu, ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu Patversmē.

85. Ja klients īslaicīgi nesaņēma pakalpojumu, jo atradās ārstniecības iestādē, ieslodzījuma vietā, vai pastāvēja citi neparedzēti apstākļi, un ir iesniedzis Patversmē iesniegumu par prombūtni un to pamatojošus dokumentus, maksa par klienta prombūtnes periodu netiek aprēķināta.

XI. Sociālā darba pakalpojums

86. Sociālā darba pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvalde.

87. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

87.1. pilngadīgām personām, ģimenēm ar bērniem no sociālā riska grupām;

87.2. bērna vecākiem sniedzot nepieciešamo palīdzību bērna ārpusģimenes aprūpes laikā, lai radītu apstākļus ģimenes atkalapvienošanai;

87.3. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, sasniedzot pilngadību un beidzoties ārpusģimenes aprūpei, līdz 24 gadu vecumam.

88. Pakalpojums ietver:

88.1. personas sociālo problēmu identificēšanu un to risināšanas gaitas vadīšanu, piesaistot nepieciešamos resursus un koordinējot dažādu jomu speciālistu palīdzību;

88.2. personas individuālo vajadzību, materiālo un personisko resursu izvērtēšanu, veicot personas apsekošanu dzīvesvietā;

88.3. personas atbalsta plāna izstrādāšanu, vienojoties ar personu par viņa līdzdarbību plāna īstenošanā;

88.4. starpprofesionāļu un starpinstitucionālās sadarbības nodrošināšanu, lai risinātu personas sociālo situāciju;

88.5. atbalsta, izglītojošu un citu preventīvo pasākumu organizēšanu un vadīšanu.

89. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldē un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

89.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

89.2. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

90. Pakalpojumu var izbeigt pēc klienta iesnieguma, kurā norādīts pamatojums un nepastāv riski, kas varētu apdraudēt citu ģimenes locekļu drošību un veselību.

XII. Krīzes centra pakalpojums

91. Krīzes centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina Atbalsta nodaļa un/vai pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pārvalde noslēgusi līgumu par pakalpojuma sniegšanu.

92. Tiesības saņemt pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem un bērniem bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, sasniedzot pilngadību pēc ārpusģimenes aprūpes beigām, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

93. Pakalpojums ietver mājokli, ēdināšanas pakalpojumus, sociālā darba un psihologa pakalpojumus, lai atjaunotu vai uzlabotu klientu sociālās funkcionēšanas spējas.

94. Pakalpojums tiek nodrošināts uz laika periodu līdz 6 mēnešiem.

95. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz šādus dokumentus:

95.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

95.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts (i) funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību;

95.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami pakalpojuma saņemšanai un ja tie nav Pārvaldes rīcībā.

96. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 95. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, veic krīzes situācijā nonākušās ģimenes (personas) dzīvesvietas apsekošanu, izvērtē ģimenes (personas) vajadzību pēc pakalpojuma un sagatavo lēmuma projektu.

97. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pārtraukšanu un izbeigšanu pieņem Pārvalde.

98. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

98.1. lūdz izbeigt pakalpojumu;

98.2. neievēro iekšējās kārtības noteikumus;

98.3. vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības;

98.4. iestājusies nāve.

99. Pārvaldes Atbalsta nodaļa ne retāk kā reizi mēnesī novērtē pakalpojuma saņēmušo personu sociālās situācijas progresu.

XIII. Bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojums

100. Bērnu un jauniešu dienas centra pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) dienas laikā sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa.

101. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam un jaunietim vecumā no 7 līdz 25 gadiem.

102. Pakalpojums ietver:

102.1. dažādu pasākumu organizēšanu, kas veicina bērna fiziskās, intelektuālās un psiholoģiskās spējas, savstarpējās saskarsmes iemaņu attīstību, sociālās un fiziskās funkcionēšanas spēju apgūšanu, atjaunošanu un uzlabošanu;

102.2. brīvā laika lietderīgu pavadīšanu, pieredzes apmaiņas braucienus;

102.3. sociālā rehabilitētāja un sociālā audzinātāja individuālās konsultācijas;

102.4. iespēju pildīt mājas darbus;

102.5. bērna pašaprūpes iemaņu apgūšanu ar speciālu nodarbību palīdzību (piemēram, ēst gatavošanas nodarbības, radošās nodarbības u.c.);

102.6. darba audzināšanu, tematisko pasākumu organizēšanu;

102.7. nometņu organizēšanu;

102.8. individuālā atbalsta plāna realizāciju;

102.9. sociālās korekcijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem īstenošanu;

102.10. pašpalīdzības, izglītojošo, atbalsta u.c. grupu organizēšanu.

103. Pakalpojumu nodrošina saskaņā ar sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem izstrādātu individuālu atbalsta plānu vai uzvedības sociālās korekcijas programmu.

104. Pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem veiktā sociālā gadījuma izvērtējumu.

XIV. Ģimenes asistenta pakalpojums

105. Ģimenes asistenta pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa.

106. Tiesības saņemt pakalpojumu līdz 14 stundām nedēļā ir:

106.1. ģimenei, kurai konstatēts 108. punktā minēto sociālo prasmju trūkums;

106.2. personai pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma beigām līdz 24 gadu vecumam, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu pastāvīgās dzīves uzsākšanai.

107. Pakalpojumu nodrošina saskaņā ar sociālā darbinieka darbam ar ģimeni un bērniem izstrādātu individuālu atbalsta plānu.

108. Pakalpojuma mērķis ir sniegt ģimenei (personai) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, patstāvīgās dzīves uzsākšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu atbalsta plānu.

109. Lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (iesniedzot iesniegumu elektroniskā veidā, personas identitāti apliecina elektroniskais paraksts), iesniedz iesniegumu, kurā pamato pakalpojuma nepieciešamību.