Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi

159. Ja lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktā maksa par elektroenerģiju par vienu kilovatstundu ir mazāka nekā normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu noteiktais maksas samazinājuma piemērošanas slieksnis, elektroenerģijas lietotājs norēķinās par elektroenerģiju atbilstoši cenai, kas noteikta elektroenerģijas tirdzniecības līgumā, un valsts kompensācija tirgotājam netiek piemērota.

160. Tirgotājs nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs saņem normatīvajā aktā par valsts kompensācijas piemērošanu noteikto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā, izņemot šo noteikumu 159. punktā minēto gadījumu.

161. Tirgotājs, aprēķinot valsts kompensācijas apmēru, piemēro lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma vidējo svērto mēneša elektroenerģijas cenu neatkarīgi no tirgotāja piedāvātā elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma veida.

162. Elektroenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ir pienākums maksas samazinājumu piemērot norēķinos ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām par patērēto elektroenerģiju, piesakoties pie tirgotāja maksas samazinājuma saņemšanai līdz tā mēneša piektajam datumam, kas seko pēc mēneša, no kura tiek piemērots maksas samazinājums. Elektroenerģijas lietotājs iesniedz tirgotājam informāciju par katras daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņu iepriekšējā norēķinu periodā piecu darbdienu laikā pēc katra norēķinu perioda beigām. Tirgotājs elektroenerģijas lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, piemēro maksas samazinājumu, ņemot vērā elektroenerģijas lietotāja iesniegto informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu norēķinu periodā.

XVI. Publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanas kārtība

163. Publiskais tirgotājs par iepriekšējo ceturksni (attiecīgi līdz 31. janvārim, 30. aprīlim, 31. jūlijam un 31. oktobrim) iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Enerģētikas un vides aģentūrā šādu informāciju un aprēķinu:

163.1. informāciju par kopējām elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām vai ieņēmumiem attiecībā pret elektroenerģijas tirgus cenu par iepirkto elektroenerģiju;

163.2. informāciju par kopējo izmaksāto garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

163.3. informāciju par balansēšanas izmaksām;

163.4. informāciju par obligātā iepirkuma administrēšanas izmaksām, tajā skaitā darbības izmaksām un faktiskajām neto finanšu izmaksām;

163.5. informāciju par ieņēmumiem no izcelsmes apliecinājumu pārdošanas;

163.6. informāciju par saņemto valsts budžeta dotāciju, lai segtu publiskā tirgotāja nesegtās izmaksas par iepriekšējo periodu;

163.7. informāciju par katrā norēķinu periodā no katra elektroenerģijas ražotāja iepirkto elektroenerģijas daudzumu kilovatstundās, tam izmaksāto finanšu līdzekļu summu un iepirkuma izmaksām vai ieņēmumiem attiecībā pret elektroenerģijas tirgus cenu, kā arī par katru koģenerācijas staciju, kurai piemērojama garantēta maksa par uzstādīto elektrisko jaudu, un tai izmaksāto finanšu līdzekļu summu;

163.8. aprēķinu par šo noteikumu 163.1., 163.2., 163.3., 163.4., 163.5. un 163.6. apakšpunktā uzskaitīto izmaksu un ieņēmumu starpību, ņemot vērā šo noteikumu 165. punktu.

164. Ja saskaņā ar šo noteikumu 163.8. apakšpunktā minēto aprēķinu attiecīgajam ceturksnim publiskā tirgotāja izmaksas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedz ieņēmumus, publiskais tirgotājs aprēķinam pievieno tam atbilstošu rēķinu par publiskā tirgotāja izmaksu un ieņēmumu starpību (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

164.1 Ja saskaņā ar šo noteikumu 163.8. apakšpunktā minēto aprēķinu attiecīgajam ceturksnim publiskā tirgotāja izmaksas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedz ieņēmumus, bet izmaksu un ieņēmumu starpība (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir lielāka par valsts budžetā pieejamo finansējuma apmēru, šo noteikumu 164. punktā minēto rēķinu publiskais tirgotājs izraksta par summu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), kas vienāda ar valsts budžetā pieejamo finansējuma apmēru, bet atlikušo izmaksu un ieņēmumu starpību publiskais tirgotājs ieskaita nākamā ceturkšņa nesegtajās izmaksās.

164.2 Ja saskaņā ar šo noteikumu 163.8. apakšpunktā minēto aprēķinu attiecīgajam ceturksnim publiskā tirgotāja izmaksas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pārsniedz ieņēmumus, bet valsts budžetā attiecīgajā kalendāra gadā vairs nav pieejams finansējums publiskā tirgotāja izmaksu segšanai, publiskais tirgotājs neizraksta šo noteikumu 164. punktā minēto rēķinu, bet attiecīgā ceturkšņa izmaksu un ieņēmumu starpību ieskaita nākamā ceturkšņa izmaksās.

165. Ja saskaņā ar šo noteikumu 163.8. apakšpunktā minēto aprēķinu attiecīgajam ceturksnim publiskā tirgotāja izmaksas no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros ir mazākas par ieņēmumiem, publiskais tirgotājs šo starpību ieskaita nākamā ceturkšņa ieņēmumos.

166. Enerģētikas un vides aģentūra 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 163. punktā minētās informācijas un aprēķina saņemšanas izvērtē to un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informē Klimata un enerģētikas ministriju un publisko tirgotāju par izvērtējuma rezultātu.

167. Enerģētikas un vides aģentūra, ja nepieciešams, pieprasa no publiskā tirgotāja papildu informāciju par obligātā iepirkuma administrēšanas procesu šo noteikumu 163. punktā minētā aprēķina pārbaudei un vienlaikus par to informē arī Klimata un enerģētikas ministriju.

167.1 Ja, veicot šo noteikumu 166. punktā minēto izvērtējumu, Enerģētikas un vides aģentūra nav konstatējusi kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības publiskā tirgotāja iesniegtajā informācijā un aprēķinā, Klimata un enerģētikas ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 166. punktā minētā Enerģētikas un vides aģentūras izvērtējuma saņemšanas izmaksā publiskajam tirgotājam par attiecīgo ceturksni aprēķināto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem saskaņā ar šo noteikumu 164. punktā minēto rēķinu.

168. Ja Enerģētikas un vides aģentūra konstatē kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības šo noteikumu 163. punktā minētajā publiskā tirgotāja iesniegtajā informācijā vai aprēķinā, tā vienlaikus ar šo noteikumu 166. punktā minēto izvērtējumu nosaka termiņu, kas nav mazāks par piecām darbdienām, līdz kuram publiskajam tirgotājam jānovērš konstatētās kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības vai jāiesniedz šo noteikumu 167. punktā minētā papildu informācija, tajā skaitā, ja nepieciešams, precizējot aprēķinu un tam atbilstošo rēķinu.

169. Enerģētikas un vides aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 168. punktā minētās publiskā tirgotāja precizētās informācijas un aprēķina saņemšanas izvērtē to un triju darbdienu laikā informē Klimata un enerģētikas ministriju un publisko tirgotāju par izvērtējuma rezultātu.

169.1 Ja, veicot šo noteikumu 169. punktā minēto izvērtējumu, Enerģētikas un vides aģentūra nav konstatējusi kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības precizētajā publiskā tirgotāja iesniegtajā informācijā un aprēķinā, Klimata un enerģētikas ministrija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 169. punktā minētā Enerģētikas un vides aģentūras izvērtējuma saņemšanas izmaksā publiskajam tirgotājam par attiecīgo ceturksni aprēķināto publiskā tirgotāja izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem saskaņā ar publiskā tirgotāja iesniegto rēķinu.

169.2 Informāciju un aprēķinu par publiskā tirgotāja faktiskajām izmaksām un izmaksu pārsniegumu pār ieņēmumiem par laikposmu pēc 30. septembra, kā arī rēķinu, kura kopsumma nepārsniedz valsts budžetā pieejamo finansējuma apmēru, lai segtu izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, kas pārsniedz ieņēmumus, publiskajam tirgotājam ir tiesības iesniegt Enerģētikas un vides aģentūrā un Klimata un enerģētikas ministrijā arī kalendāra gada ceturtajā ceturksnī. Aprēķina izvērtēšana un rēķina apmaksa notiek saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem.

XVII. Noslēguma jautājumi

170. Ja mājsaimniecības lietotājam nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma, šādi lietotāji saņem universālo pakalpojumu, kuru sniedz iepriekšējais tirgotājs.

171. Sistēmas pakalpojumu līgums, kas noslēgts ar mājsaimniecības lietotāju līdz 2014. gada 1. aprīlim, turpina darboties.

172. Šo noteikumu 163. punktā minēto informāciju un aprēķinu un 164. punktā minēto rēķinu pirmo reizi publiskais tirgotājs sagatavo un iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā līdz 2024. gada 31. martam par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, aprēķinā iekļaujot arī publiskā tirgotāja nesegtās finanšu izmaksas visā darbības periodā, kas veidojušās no darbības elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, uz 2022. gada 31. decembri.

173. Ja sistēmas operators veic šo noteikumu 111. un 112. punktā minēto pārrēķinu par periodu, kurā lietotājam saskaņā ar šiem noteikumiem tika noteikts pienākums segt obligātā iepirkuma komponentes, aprēķinā iekļauj piemērojamās obligātā iepirkuma komponentes vērtības.

173.1 Šo noteikumu 13. punkts ir spēkā līdz 2024. gada 30. aprīlim.

173.2 Ja mājsaimniecības lietotājs, kas izmanto elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, līdz 2025. gada 28. februārim sāk lietot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, sadales sistēmas operators pēc informācijas saņemšanas no tirgotāja par vienošanās noslēgšanu ar aktīvo lietotāju par dalību elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu izsaka finansiālā vērtībā, reizinot mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu ar elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala vidējo mēnešu cenu par megavatstundu tirdzniecības periodā, kas sākas 2023. gada 1. martā un beidzas 2024. gada 29. februārī.

173.3 Šo noteikumu 173.2 punktu piemēro ar 2024. gada 1. maiju.

173.4 Sadales sistēmas operators šo noteikumu 173.2 punktā minēto finansiālā vērtībā izteikto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājumu piemēro mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai par iepriekšējo kalendāra mēnesi. Maksimālais finansējuma apjoms, kādu var izmantot minētā pakalpojuma segšanai, ir 600 euro.

173.5 Sadales sistēmas operators veic aprēķinu par šo noteikumu 173.2 punktā minētā finansiālā vērtībā izteiktā elektroenerģijas uzkrājuma apmēru un informē tirgotāju par mājsaimniecības lietotājam piemērojamo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu par iepriekšējo kalendāra mēnesi.

173.6 Tirgotājs saskaņā ar sadales sistēmas operatora sniegto informāciju attiecina šo noteikumu 173.5 punktā minēto mājsaimniecības lietotājam piemērojamo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

173.7 Sadales sistēmas operators izmaksā starpību starp šo noteikumu 173.4 punktā noteikto maksimālo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu segšanai paredzēto finansējumu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo kalendāra mēnesi.

173.8 Ar šo noteikumu 173.4 punkta piemērošanu saistītos pamatotos izdevumus par mājsaimniecības lietotājam piemēroto elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu samazinājumu un ar 173.7 punkta piemērošanu saistītos pamatotos izdevumus par mājsaimniecības lietotājam izmaksāto starpību sadales sistēmas operators uzskaita atsevišķi un tos nesedz citi sadales sistēmas lietotāji.

173.9 Ja mājsaimniecības lietotājs līdz 2025. gada 30. aprīlim nav sniedzis sadales sistēmas operatoram nepieciešamo informāciju šo noteikumu 173.7 punktā minētās starpības izmaksai, sadales sistēmas operators anulē saskaņā ar šo noteikumu 173.2 punktu izteikto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājuma finansiālo vērtību, un šo noteikumu 173.2 punktā minētais mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas uzkrājums tiek nodots sadales sistēmas operatoram bezatlīdzības lietošanā.

173.10 Tirgotāji šo noteikumu 2.30. apakšpunktā minēto tirdzniecības intervālu attiecina arī uz jau noslēgtajiem elektroenerģijas tirdzniecības līgumiem.

173.11 Uzskaitot elektroenerģiju ar elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem, kuri uzstādīti pirms 2019. gada vai kuru funkcionalitāte neļauj veikt elektroenerģijas uzskaiti atbilstoši tirdzniecības intervālam, tirdzniecības intervāls tiek aprēķināts atbilstoši tipveida slodžu grafikam, bet, ja tādu nav iespējams piemērot, – aritmētiski, proporcionāli sadalot lietotāja patēriņu pa tirdzniecības intervāliem.

173.12 Sistēmas operatori komercuzskaites mēraparātu rādījumu uzskaiti 15 minūšu ilgā tirdzniecības intervālā veic, sākot no nākamā pilnā norēķinu perioda pēc norēķinu perioda, kurā veikta tirdzniecības intervāla maiņa.

173.13 Lietotājiem, kuri pēc stāvokļa uz 2025. gada 1. janvāri saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, šo noteikumu 135.1 punktā minētais pēdējās garantētās piegādes sniegšanas sākuma datums ir 2025. gada 1. janvāris.

174. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 17. nr.; 2018, 157. nr.; 2020, 71., 215. nr.; 2021, 248B. nr.; 2022, 20B., 175., 205. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES.

Ministru prezidente E. SiliņaKlimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

PielikumsMinistru kabineta2023. gada 7. novembranoteikumiem Nr. 635

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ietvaros maksimāli pieļaujamais elektrotīklā nodotās un pašpatēriņam neizmantotās elektroenerģijas pārpalikums 12 mēnešu periodā lietotājiem, kas izmanto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu