LegalizeJaunatnes politikas īstenošanas plāns 2023.–2024. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 921 Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 97. §)
1. Apstiprināt Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2023.–2024. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānu 2023. gadā un 2024. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam.
Ministru prezidente E. SiliņaIzglītības un zinātnes ministre A. Čakša
(Ministru kabineta2023. gada 19. decembrarīkojums Nr. 921)
JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS PLĀNS2023.–2024. gadam
| Plānošanas dokuments | Programmas sasaiste ar plānošanas dokumentu |
|---|---|
| Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam | Stratēģijas mērķis ir risināt esošās un turpmākās problēmas, ar ko saskaras jaunieši visā Eiropā. Ir definētas trīs darbību jomas jaunatnes nozarē:1) iesaistīšanās: jauniešu līdzdalības veicināšana demokrātiskajā dzīvē;2) saiknes veidošana: savstarpējo attiecību un pieredzes apmaiņu izmantošana darbā ar jaunatni, veidojot visiem jauniešiem pieejamas iespējas piedalīties pieredzes apmaiņas, sadarbības, kultūras un sabiedriskos pasākumos Eiropas mērogā;3) iespēju veicināšana: veicināt jauniešus uzņemties atbildību par savu dzīvi.Programmas veidošanā ņemti vērā arī vienpadsmit Eiropas Jaunatnes mērķi: ES savienošana ar jaunatni, visu dzimumu līdztiesība, iekļaujošas sabiedrības, informācija un konstruktīvs dialogs, garīgā veselība un labklājība, atbalsts lauku jaunatnei, kvalitatīva nodarbinātība visiem, kvalitatīva mācīšanās, telpa un līdzdalība visiem, ilgtspējīga un zaļa Eiropa, jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas. |
| Ilgtermiņa konceptuālais dokuments "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" (apstiprināts Saeimā 2005. gada 26. oktobrī) | Dokuments nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Galvenais izaugsmes resurss ir katra iedzīvotāja zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana. Mērķis – ikviena cilvēka, tai skaitā jaunieša, dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana, kas sasniedzams, aktīvi izmantojot iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu. |
| Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izdalītas četras jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība:1) jaunrade – spēja radīt jaunas idejas, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā;2) tolerance – visu veidu sociālās atstumtības un diskriminācijas mazināšana, ieskaitot ienākumu nevienlīdzību, vecuma un dzimuma diskrimināciju darba tirgū, etniskos aizspriedumus un lingvistiskās institucionālās barjeras;3) sadarbība – horizontāla un vertikāla sadarbības veidošana starp institūcijām un iedzīvotājiem;4) līdzdalība – katrs ir atbildīgs par savu rīcību. |
| Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 02. jūlijā) | Programmā ietvertie rīcības virzieni un uzdevumi ir pakārtoti trim Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ietvertām prioritātēm:1) Prioritātes "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki":a) rīcības virziens "Sociālā iekļaušana" paredz darba ar jaunatni nozīmes un veidu paplašināšanu un stiprināšanu, lai veicinātu efektīvu pāreju no bērna uz pieaugušā statusu;b) rīcības virziens "Psiholoģiskā un emocionālā labklājība" paredz vardarbības profilaksi, t.sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīgu intervenci dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu. Šī rīcības virziena ietvaros arī paredzēta seksuālās un reproduktīvās veselības stiprināšana sabiedrībā un infekciju slimību izplatības risku mazināšanu, uzlabojot psiholoģisko un emocionālo veselību, kas ir ļoti aktuāli tieši jauniešu vecuma grupā.2) Prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virziens "Iekļaujoša izglītības vide" paredz sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu (sociāli ekonomiskie riski, speciālās vajadzības, nelabvēlīgā situācijā nonākuši jaunieši, u. c. priekšlaicīgas mācību pamešanas riski) iesaistīšanu ārpus formālās izglītības (t.sk. interešu izglītības) pasākumos (t.sk. skolas vidē – kā vispārējā, tā profesionālajā izglītībā), preventīvus un pastāvīgus pasākumus visu veidu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs un atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem, pedagogiem, skolas personālam un ģimenēm.3) Prioritātes "Vienota droša un atvērta sabiedrība" rīcības virziens "Saliedētība" ietver sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu, jo īpaši attīstot jauniešu pilsonisko izglītību, iedzīvotāju līdzdarbību nevalstiskajās organizācijās, arodbiedrībās un brīvprātīgajā darbā. |
| Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam un to īstenošanas plāns 2022.–2025. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra rīkojumu Nr. 967) | Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027. gadam virsmērķis ir bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstoša sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, moderni un pieejami agrīnā atbalsta un intervences pakalpojumi, kas sekmē bērnu un jauniešu veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, mazina nabadzības un sociālās atstumtības riskus bērniem, jauniešiem un ģimenēm, nodrošinot valsts kopīgu izaugsmi. |
| Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) | Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietverti pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. |
| Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72) | Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ietver pasākumus, kuru ietvaros plānots veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi; stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu; veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu; sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. |
| Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359) | Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietverti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, t.sk. pasākumi, kas ir vērsti uz jauniešu informēšanu par veselības jautājumiem, jauniešu psihiskās veselības uzlabošanu un atkarību mazināšanu jauniešu vidū. |
| Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616) | Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. |
| Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397) | Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (izstrādes procesā) ietver pasākumus, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm, t.sk. jaunatnes sporta attīstībai. |
| Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) | Par kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, vienlaikus risinot kā kultūras pieejamības sabiedrībai jautājumus, tā kultūras ilgtspējas jautājumus, un apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei. Tāpat Kultūrpolitikas pamatnostādņu īstenošanas plānā 2023.–2024.gadam tiks iekļauti pasākumi, kas veicina jauniešu līdzdalību kultūras procesos un saskarsmi ar kultūru, tajā skaitā īstenojot programmu "Latvijas skolas soma", kas dod iespēju Latvijas skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises, sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu, tā mazinot sociālo nevienlīdzību un stiprinot jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu. |
| Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gadā 17. augusta rīkojumu Nr. 578) | Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023.gadam mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana; (3) dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās. |
| Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. Novembra rīkojumu Nr. 587) | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam paredz atbalsta pasākumus pašvaldībām un plānošanas reģioniem uzņēmējdarbības veicināšanai. |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Bāzes vērtība un gads |
| --- | --- |
| 1. politikas rezultāts: izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences. | 1. politikas rezultāts: izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences. |
| 1.1. Jauniešu īpatsvars, kuri piedalās jauniešu centru aktivitātēs, % | 19(2018.g.) |
| 1.2. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai, % | 52(2019.g.) |
| 1.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek īstenots digitālais darbs ar jaunatni atbilstoši IZM rekomendācijām, % | 0 |
| 2. politikas rezultāts: paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste skolu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai. | 2. politikas rezultāts: paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste skolu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai. |
| 2.1. Jauniešu īpatsvars, kuri ir biedri nevalstiskajās organizācijās, % | Bāzes vērtība tiks noteikta 2023. gadā, balstoties uz jaunatnes politikas monitoringa datiem |
| 2.2. Jauniešu īpatsvars, kuri iesaistās politisko partiju darbībā, % | 4(2017.g.) |
| 2.3. 16-24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri internetā publicē viedokļus par sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem, % | 9(2017.g.) |
| 2.4. Jauniešu īpatsvars, kuri veic brīvprātīgo darbu regulāri, vairākas reizes gadā, % | 27(2020.g.) |
| 2.5. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, % | 8(2020.g.) |
| 2.6. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts līmenī, % | 5(2020.g.) |
| 2.7. 16-24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuru digitālās prasmes ir augstākas par pamatlīmeni, % | 53(2019.g.) |
| 3. politikas rezultāts: radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences. | 3. politikas rezultāts: radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences. |
| 3.1. 15–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri nav iesaistīti izglītībā, darba tirgū un neapgūst arodu (NEET grupas jaunieši), %Sasaiste: NAP2027, 164 | 7,1(2020.g.) |
| 3.2. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē iespējas pilnveidot savu personību, zināšanas un prasmes savas dzīvesvietas tuvumā, % | 42(2020.g.) |
| 3.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek pielietots brīvprātīgā darbā iegūtās pieredzes atzīšanas mehānisms, % | 31(2020.g.) |
| 4. politikas rezultāts: veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām1 iekļaušana sabiedrībā. | 4. politikas rezultāts: veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām1 iekļaušana sabiedrībā. |
| 4.1. Jauniešu īpatsvars, kuri nav saskārušies ar diskrimināciju (aptaujas dalībnieki, kuri norāda, ka nav saskārušies ar diskrimināciju), % | 32(2020.g.) |
| 4.2. Jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība starptautiskajos projektos (starptautisko projektu dalībnieku īpatsvars, kuri sevi identificē kā jauniešus ar ierobežotām iespējām), % | 25(2020.g.) |
| 4.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās projektos un aktivitātēs tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām (balstoties uz pašvaldību sniegtās informācijas), % | 42(2020.g.) |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 1.1. | Stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu visiem jauniešiem, t.sk. jauniešiem no lauku reģioniem, iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī veicināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu. |
| 1.1.1. | Atbalstīta jaunatnes politikas attīstība vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, izglītojamo pašpārvalžu attīstību savā pašvaldībā un sadarbību ar jaunatnes organizācijām. |
| 1.1.1. | Atbalstīta jaunatnes politikas attīstība vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, izglītojamo pašpārvalžu attīstību savā pašvaldībā un sadarbību ar jaunatnes organizācijām. |
| 1.1.2. | Īstenots starptautisks ilgtermiņa projekts "Europe Goes Local" ar mērķi veicināt starptautisko dimensiju un kvalitāti darbā ar jaunatni pašvaldībās. |
| 1.1.3. | Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas īstenotas saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju. |
| 1.1.4. | Nodrošināta datos balstīta pieeja jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.1.4. | Nodrošināta datos balstīta pieeja jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.1.4. | Nodrošināta datos balstīta pieeja jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.1.4. | Nodrošināta datos balstīta pieeja jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.2. | Veicināt darba ar jaunatni atpazīstamību un prestižu, t.sk. izveidojot neformālajā izglītībā gūto kompetenču atzīšanas mehānismu jaunatnes jomā. |
| 1.2.1. | Veikta neformālās izglītības jaunatnes jomā definēšana un nostiprināšana normatīvajos aktos. |
| 1.2.2. | Nodrošināta neformālās izglītības aktivitātēs iegūto kompetenču atzīšana ES programmu ietvaros. |
| 1.2.3. | Nodrošināta konkursa "Labākais darbā ar jaunatni" norise un uzvarētāju apbalvošana. |
| 1.2.4. | Nodrošināta konkursa "Latvijas jauniešu galvaspilsēta" norise. |
| 1.3. | Paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, t.sk. pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem |
| 1.3.1. | Attīstīts darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus. |
| 1.3.1. | Attīstīts darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus. |
| 1.3.2. | Nodrošināta aktualizētā jaunatnes darbinieka profesijas standarta izstrāde. |
| 1.3.3. | Nodrošināts mentoru atbalsts jaunatnes darbiniekiem, darbu ar jaunatni uzsākot. |
| 1.3.4. | Nodrošināts atbalsts ES programmas "Erasmus+" projektiem, kas vērsti uz jaunatnes darbinieku kompetenču attīstīšanu. |
| 1.3.5. | Nodrošināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču attīstīšanai, savstarpējai sadarbībai un labās prakses apmaiņai. |
| 1.3.6. | Nodrošināta profesionālā pilnveide izglītojamo pašpārvalžu atbalsta personām. |
| 1.3.6. | Nodrošināta profesionālā pilnveide izglītojamo pašpārvalžu atbalsta personām. |
| 1.3.7. | Nodrošināti atbalsta pasākumi darbā ar jaunatni iesaistītajiem ar mērķi veicināt jauniešu garīgo labklājību un mentālo veselību. |
| 1.3.8. | Nodrošināti atbalsta pasākumi darbā ar jaunatni iesaistītajiem par cilvēktiesību izglītību darbā ar jaunatni. |
| 1.3.9. | Pilnveidotas darba ar jaunatni veicēju kompetences darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. |
| 1.4. | Sekmēt jauniešu un darba ar jaunatni veicēju piekļuvi un iesaisti Eiropas Savienības un citās jaunatnes atbalsta programmās un projektos. |
| 1.4.1. | Veicināta jauniešu un darba ar jaunatni veicēju izpratne par ES piedāvātajām programmām un aktivitātēm, kompetenču attīstīšanu šo projektu ietvaros. |
| 1.4.1. | Veicināta jauniešu un darba ar jaunatni veicēju izpratne par ES piedāvātajām programmām un aktivitātēm, kompetenču attīstīšanu šo projektu ietvaros. |
| 1.4.2. | Nodrošināta informācija par JSPA, tās īstenotām programmām un aktivitātēm, sekmējot jauniešu un darba ar jaunatni veicēju piekļuvi un iesaisti ES un citās jaunatnes atbalsta programmās un projektos, kā arī informācija par programmu un citu jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 1.4.3. | Nodrošināta informācija par jaunatnes atbalsta programmu sniegtām iespējām, JSPA īstenotām atbalsta aktivitātēm, dalībnieku pieredzes stāstiem, programmu un citu jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 1.4.3. | Nodrošināta informācija par jaunatnes atbalsta programmu sniegtām iespējām, JSPA īstenotām atbalsta aktivitātēm, dalībnieku pieredzes stāstiem, programmu un citu jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 1.4.4. | Nodrošināta informācija par Eiropas Solidaritātes korpusa programmu. |
| 1.4.5. | Sniegts informatīvs atbalsts jauniešiem informācijas tīkla "Eurodesk" ietvaros. |
| 1.4.6. | Veicināta sadarbība jaunatnes jomā ar Beļģiju (Flandriju) un Baltijas valstīm |
| 1.4.7. | Nodrošināta līdzdalība Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē 2023. gadā |
| 1.5. | Izveidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli darba ar jaunatni īstenošanai valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, t.sk. izvērtējot līdzšinējās finanšu plānošanas un koordinācijas efektivitāti. |
| 1.5.1. | Nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas jauniešiem visās pašvaldībās, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas izveidi un attīstīšanu pašvaldībās. |
| 1.5.2. | Attīstīts jaunatnes organizāciju finansēšanas modelis, lai birokrātiskais slogs Jaunatnes politikas valsts programmas valsts budžeta jaunatnes organizāciju atbalsta projektos būtu atbilstošs finansējuma apjomam un jaunatnes organizāciju kapacitātei. |
| 1.6. | Attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu, kā arī veicināt mobilā darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, t.sk., īstenojot metodisko atbalstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem, tostarp, jauniešiem, kuri dzīvo tālāk no pakalpojumu centriem. |
| 1.6.1. | Nodrošināts atbalsts pašvaldībām jauniešu digitālo prasmju un digitālā darba ar jaunatni attīstībai. |
| 1.7. | Nodrošināt darbā ar jaunatni iesaistītajām personām piekļuvi sistēmiska psihoemocionālā atbalsta saņemšanai, veicinot darba ar jaunatni veicēju palikšanu nozarē. |
| 1.7.1. | Nodrošinātas individuālas un grupu supervīzijas darbā ar jaunatni iesaistītajiem. |
| 1.7.2. | Nodrošināts sistēmisks psihoemocionāls atbalsts personām, kuras veic darbu ar jauniešiem NEET situācijā. |
| 1.8. | Stiprināt darbu ar diasporas jauniešiem, izveidojot tā atbalsta mehānismu. |
| 1.8.1. | Atbalstīti sadarbības projekti ar diasporu (t.sk. bērniem un jauniešiem) ar mērķi veicināt uz diasporu vērstas iniciatīvas un sadarbības formas, radot labvēlīgus apstākļus diasporas saiknes veidošanai ar Latviju, latviskās identitātes stiprināšanu, latviešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšanu u.c. |
| 1.9. | Ieviest monitoringa rīku uz pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas plānošanai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. |
| 1.9.1. | Nodrošināta informācijas ievākšanas un apkopošanas monitoringa rīka izveide un ieviešana, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| 1.9.1. | Nodrošināta informācijas ievākšanas un apkopošanas monitoringa rīka izveide un ieviešana, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| 1.9.1. | Nodrošināta informācijas ievākšanas un apkopošanas monitoringa rīka izveide un ieviešana, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| 1.9.1. | Nodrošināta informācijas ievākšanas un apkopošanas monitoringa rīka izveide un ieviešana, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| 1.9.1. | Nodrošināta informācijas ievākšanas un apkopošanas monitoringa rīka izveide un ieviešana, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 2.1. | Attīstīt jauniešos pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprināt piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu. |
| 2.1.1. | Nodrošināts atbalsts jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai attīstītu jauniešu pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprinātu piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu. |
| 2.1.1. | Nodrošināts atbalsts jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai attīstītu jauniešu pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprinātu piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu. |
| 2.1.2. | Nodrošināts atbalsts ES programmu projektu, kas vērsti uz jauniešu kompetenču attīstīšanu, īstenotājiem. |
| 2.1.3. | Nodrošinātas informatīvas un mācību aktivitātes jauniešiem kompetenču attīstīšanai |
| 2.1.4. | Sekmēta ANO atpazīstamība jauniešu vidū. |
| 2.1.4. | Sekmēta ANO atpazīstamība jauniešu vidū. |
| 2.1.5. | Sekmēta izpratne un zināšanas jauniešu vidū par ES virstēmām. |
| 2.1.5. | Sekmēta izpratne un zināšanas jauniešu vidū par ES virstēmām. |
| 2.1.6. | Nodrošināti neformāli pasākumi jauniešu auditorijai, kas attīstītu pilsonisko kompetenci un radītu izpratni par demokrātiskām vērtībām. |
| 2.1.7. | Nodrošināta Jaunsardzes kustības pieejamība pēc iespējas visos Latvijas novados, īpaši novados ar augstu jauniešu īpatsvaru. |
| 2.1.8. | Nodrošināta Latvijas jauniešu iesaiste Eiropas Jaunatnes gada norisēs, lai stiprinātu piederības sajūtu Eiropai. |
| 2.2. | Sekmēt jauniešu aktīvo pilsonisko un politisko līdzdalību, t.sk. iesaisti nevalstisko organizāciju, jauniešu domju un politisko partiju aktivitātēs un pamatdarbībā, kā arī brīvprātīgā darba veikšanā. |
| 2.2.1. | Nodrošināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu no lauku reģioniem un jauniešu ar ierobežotām iespējām aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.1. | Nodrošināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu no lauku reģioniem un jauniešu ar ierobežotām iespējām aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.2. | Nodrošināts atbalsts jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts aktivitāšu organizēšanai vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām un jo īpaši jauniešu no lauku reģioniem aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.2. | Nodrošināts atbalsts jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts aktivitāšu organizēšanai vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām un jo īpaši jauniešu no lauku reģioniem aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.2. | Nodrošināts atbalsts jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts aktivitāšu organizēšanai vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām un jo īpaši jauniešu no lauku reģioniem aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.3. | Nodrošināta jauniešu vajadzību ņemšana vērā normatīvo aktu izstrādes procesā |
| 2.3. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, stiprinot izglītojamo pašpārvaldes, t.sk. izveidojot ilgtspējīgu koordinācijas modeli nacionālā līmenī. |
| 2.3.1. | Nodrošināta izglītojamo līdzdalība lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināta izglītojamo līdzdalība lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināta izglītojamo līdzdalība lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināta izglītojamo līdzdalība lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināta izglītojamo līdzdalība lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināta izglītojamo līdzdalība lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.2. | Nodrošināts atbalsts pašvaldībām izglītojamo pašpārvalžu stiprināšanai. |
| 2.3.3. | Nodrošināti atbalsta pasākumi skolotājiem un skolēniem par pilsonisko līdzdalību, projektu metodi un Eiropas dimensijas iekļaušanu darbā ar jaunatni izglītojamo pašpārvaldēs, jauniešu un skolēnu domēs pašvaldībās. |
| 2.4. | Uzlabot jauniešu digitālo kompetenci, t.sk. medijpratību, lai veicinātu jauniešu jēgpilnu līdzdalību digitālā vidē |
| 2.4.1. | Nodrošināta regulāra jauniešu informēšana par aktuāliem apdraudējumiem kibertelpā, no kā ir jāuzmanās un kā pasargāt sevi un savus ģimenes locekļus. |
| 2.4.1. | Nodrošināta regulāra jauniešu informēšana par aktuāliem apdraudējumiem kibertelpā, no kā ir jāuzmanās un kā pasargāt sevi un savus ģimenes locekļus. |
| 2.4.2. | Veicināta jauniešu informācijpratības, medijpratības attīstība, izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursus. |
| 2.4.2. | Veicināta jauniešu informācijpratības, medijpratības attīstība, izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursus. |
| 2.4.3. | Nodrošināti jauniešu auditorijai pieejami un daudzveidīgi pasākumi, kas uzlabo digitālo kompetenci Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. |
| 2.4.4. | Stiprināt darba ar jaunatni veicēju digitālā darba ar jaunatni kapacitāti pakalpojumu veidošanā, attīstīšanā, izvērtēšanā un pilnveidē un attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, balstoties pašvaldības darba ar jaunatni situācijas un vajadzību analīzē un izvirzot konkrētas prioritātes digitālajam darbam ar jaunatni pašvaldībā. |
| 2.4.4. | Stiprināt darba ar jaunatni veicēju digitālā darba ar jaunatni kapacitāti pakalpojumu veidošanā, attīstīšanā, izvērtēšanā un pilnveidē un attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu pašvaldībās, balstoties pašvaldības darba ar jaunatni situācijas un vajadzību analīzē un izvirzot konkrētas prioritātes digitālajam darbam ar jaunatni pašvaldībā. |
| 2.5. | Nodrošināt jauniešiem draudzīga, kvalitatīva un piekļūstama informācijas satura veidošanu un ieguves iespējas. |
| 2.5.1. | Regulāri izvietota informācija sociālo tīklu un digitālajās platformās par jaunatnes atbalsta programmu sniegtām iespējām, JSPA īstenotām atbalsta aktivitātēm, dalībnieku pieredzes stāstiem, jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 2.5.2. | Nodrošināta Starptautiskās jaunatnes dienas atzīmēšana. |
| 2.5.3. | Palielināta jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu informētība, nodrošinot regulāru informāciju sociālajos tīklos par jaunatnes politikas aktualitātēm. |
| 2.5.3. | Palielināta jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu informētība, nodrošinot regulāru informāciju sociālajos tīklos par jaunatnes politikas aktualitātēm. |
| 2.5.4. | Nodrošināta jauniešu informēšana par praktiski izmantojamām un lietderīgām zināšanām saistībā ar drošu ceļošanu ārpus Latvijas un cilvēktirdzniecības riskiem. |
| 2.5.5. | Nodrošināti informatīvi pasākumi jauniešiem par dzīvi un darba iespējām laukos. |
| 2.5.5. | Nodrošināti informatīvi pasākumi jauniešiem par dzīvi un darba iespējām laukos. |
| 2.5.5. | Nodrošināti informatīvi pasākumi jauniešiem par dzīvi un darba iespējām laukos. |
| 2.5.5. | Nodrošināti informatīvi pasākumi jauniešiem par dzīvi un darba iespējām laukos. |
| 2.6. | Veicināt jauniešu izpratni un līdzdalību vides un klimata jautājumos un atbalstīt videi draudzīgas izvēles ikdienas paradumos. |
| 2.6.1. | Veicināta jauniešu un sabiedrības izpratne par vides un klimata jautājumu nozīmi, "zaļās" pieejas izmantošanu ES projektos un ikdienā. |
| 2.6.2. | Nodrošināts atbalsts ES programmu projektiem, kas veicina zaļo domāšanu, klimata pārmaiņas un vides ilgtspēju. |
| 2.7. | Stiprināt jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā visos līmeņos. |
| 2.7.1. | Nodrošināta jauniešu līdzdalība Eiropas Jaunatnes dialoga procesā. |
| 2.7.1. | Nodrošināta jauniešu līdzdalība Eiropas Jaunatnes dialoga procesā. |
| 2.7.2. | Nodrošināta jauniešu (jaunatnes nevalstisko organizāciju un citu jauniešu NVO) pārstāvniecība Jaunatnes konsultatīvajā padomē. |
| 2.7.3. | Nodrošināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām, lai veicinātu Latvijas jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā starptautiskā mērogā. |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 3.1. | Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un brīvprātīgā darba lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē. |
| 3.1.1. | Popularizēta neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un brīvprātīgā darba loma darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē Latvijā. |
| 3.1.1. | Popularizēta neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un brīvprātīgā darba loma darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē Latvijā. |
| 3.1.2. | Veicināta izpratne darba devēju vidū par neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un brīvprātīgā darba lomu darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē. |
| 3.2. | Veicināt brīvprātīgā darba kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanu, uzlabojot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu. |
| 3.2.1. | Veicināta brīvprātīgā darba atzīšana pašvaldībās, nodrošinot brīvprātīgā darba stundu uzskaiti. |
| 3.2.2. | Atbalstītas nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas brīvprātīgā darba veicināšanā kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanai. |
| 3.2.3. | Nodrošināta organizāciju informēšana par brīvprātīgā darba projektu īstenošanu ES programmu ietvaros, veicinot organizāciju izpratni par brīvprātīgā darba organizēšanas kvalitatīvajiem principiem. |
| 3.3. | Izveidot starpinstitūciju koordinācijas mehānismu visa veida jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitāšu īstenošanai. |
| 3.3.1. | Veikts reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings. |
| 3.3.1. | Veikts reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings. |
| 3.3.2. | Īstenota VLT aktivitāte "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai", t.sk. konkurss "Laukiem būt" |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 4.1. | Sniegt metodisko atbalstu darba ar jaunatni iesaistītajām personām, lai uzlabotu viņu kompetences sasniegt jauniešus ar ierobežotām iespējām. |
| 4.1.1. | Īstenoti mācību pasākumi darbā ar jaunatni iesaistītajām personām ar mērķi attīstīt viņu kompetences sasniegt jauniešus ar ierobežotām iespējām. |
| 4.1.2. | Nodrošinātas mentoru mācības darbam ar NEET situācijā esošajiem jauniešiem, t.sk. sniegta informācija par darba specifiku ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. |
| 4.2. | Veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanos sabiedrībā. |
| 4.2.1. | Veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība vietēja un starptautiska mēroga projektos. |
| 4.2.2. | Monitorēta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana aktīvo jauniešu vidū pašvaldībās. |
| 4.2.3. | Nodrošināta NEET situācijā esošo jauniešu prasmju attīstīšana un veicināšana viņu iesaistei izglītībā, nodarbinātībā, NVA īstenotajos atbalsta pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros, kā arī NVO vai jauniešu centru darbībā. |
| 4.2.4. | Atbalstīti jaunatnes iniciatīvu projekti pašvaldībās, lai palielinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešu motivāciju turpināt izglītību un veicinātu viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē. |
| 4.2.5. | Nodrošināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanos aktīvo jauniešu vidū. |
1 Jaunieši ar ierobežotām iespējām ir tādi jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju dzīvē, kas nostāda viņus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem saistībā ar dalību sabiedrības procesos. Šie jaunieši var atrasties šādā nelabvēlīgā situācijā viena vai vairāku tādu atstumšanas faktoru dēļ:• jaunieši ar fizisko vai garīgo invaliditāti;• jaunieši, kuriem ir mācīšanās grūtības;• jaunieši, kuriem ir ekonomiskie šķēršļi (zems dzīves līmenis, maznodrošinātie, bezpajumtnieki, ilgstošie bezdarbnieki, parādnieki);• jaunieši ar kultūru atšķirībām (imigranti, bēgļi, etniskās minoritātes, jaunieši ar grūtībām kultūrā un valodas apgūšanā);• jaunieši ar veselības problēmām (kuriem ir hroniskās saslimšanas, smagas saslimšanas vai psihiatriski traucējumi);• jaunieši, kuriem ir sociālie šķēršļi (dzimuma, etniskās, seksuālās, invaliditātes diskriminācija, anti-sociāla vai riskanta uzvedība, vientuļie vecāki, bāreņi, bijušie ieslodzītie, vielu un procesu atkarīgie);• jaunieši, kuriem ir ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši no ļoti attāliem lauku reģioniem, lauku jaunieši, jaunieši, kuriem ir ierobežotas pakalpojumu iespējas).2 Izstrādājot un ieviešot plānotos pasākumus, tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums.
Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikums
Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2023.-2024.g. ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuKopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, euro
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)