Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi

55.4.2. izmantoti savstarpēji savienojami, noenkurojami, rūpnieciski ražoti sertificēti paneļi, kuri atbilst Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 3. drošības klasei vai Eiropas Savienības standarta EN 1627 RC5 drošības klasei un nodrošina šo noteikumu 55.4.1. apakšpunktā minēto lietderīgo slodzi uz konstrukciju.

56. Arhīvs ir telpa, kurā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju glabā seifos, kas atbilst šo noteikumu 66. punktā minētajām prasībām. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā, un:

56.1. tai piemēro šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.3., 51.4., 51.7., 51.8. un 51.9. apakšpunktā minētās prasības;

56.2. tai piemēro šo noteikumu 51.5.2. vai 51.5.3. apakšpunktā minētās prasības;

56.3. telpas konstruktīvo risinājumu veido no sertificētiem materiāliem, kas spiedē jebkurā konstrukcijas elementā iztur 15 N/mm2 lineāru spiedienu uz konstrukciju un līdz 10 N/mm2 lineāru spiedienu liecē 1 m augstumā konstrukcijas vertikālās plaknes vidusdaļā, vienlaikus nodrošinot lietderīgo slodzi uz konstrukciju, ne mazāku kā 1800 kg/m2. Šī prasība netiek attiecināta uz logiem un durvīm.

57. Akreditētas informācijas sistēmas serveru un elektronisko sakaru iekārtu telpa ir telpa, kurā uzstāda konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes akreditētas informācijas sistēmas apstrādes, glabāšanas un sakaru iekārtas, kas nav lietotāju gala iekārtas. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā, un:

57.1. tai piemēro šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.3., 51.4., 51.7., 51.8. un 51.9. apakšpunktā minētās prasības;

57.2. tai piemēro šo noteikumu 51.5.2. vai 51.5.3. apakšpunktā minētās prasības;

57.3. telpas konstruktīvo risinājumu veido no sertificētiem materiāliem, kas spiedē jebkurā konstrukcijas elementā iztur 15 N/mm2 lineāru spiedienu uz konstrukciju un līdz 10 N/mm2 lineāru spiedienu liecē 1 m augstumā konstrukcijas vertikālās plaknes vidusdaļā, vienlaikus nodrošinot lietderīgo slodzi uz konstrukciju, ne mazāku kā 700 kg/m2. Šī prasība netiek attiecināta uz logiem un durvīm.

58. Drošā sarunu telpa ir sanāksmju telpa, kurā organizē konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes sanāksmes mutvārdu saziņas formā vai izmantojot audio apskaņošanas aprīkojumu vai videokonferences aprīkojumu. Šādu telpu izvieto 2. drošības zonā vai, ņemot vērā šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātus, administratīvajā drošības zonā. Drošā sarunu telpa atbilst šādām prasībām:

58.1. telpā nodrošina vismaz 65 dB akustisko vājinājumu uz tuvāko punktu, kurā nav iespējams nodrošināt principa "nepieciešamība zināt" ievērošanu;

58.2. telpai piemēro šo noteikumu 51.1., 51.2. un 51.3. apakšpunktā minētās prasības;

58.3. telpai nav logu;

58.4. telpā drīkst uzstādīt tikai ar kompetento valsts drošības iestādi iepriekš saskaņotus priekšmetus, iekārtas un komunikācijas;

58.5. telpā veikta pārbaude neautorizētu iekārtu klātbūtnes konstatēšanai, par katru pārbaudi saglabājot pārbaudes atskaiti. Pārbaudes veic:

58.5.1. pirms telpu uzsāk izmantot;

58.5.2. vismaz reizi gadā;

58.5.3. ja ir aizdomas par neautorizētu piekļuvi telpai;

58.6. telpai drīkst patstāvīgi piekļūt tikai autorizētas personas, kas nodrošina telpas lietošanas noteikumu ievērošanu;

58.7. telpā ir aizliegts ienest jebkādas neautorizētas, raidošas, ierakstošas iekārtas, piemēram, mobilos tālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus.

59. Telpai, kurā apstrādā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju elektroniski, papildus šajos noteikumos noteiktajām fiziskās drošības prasībām Nacionālā drošības iestāde nosaka telpas elektromagnētiskā starojuma vājinājuma līmeni, kas ietekmē drošības prasības šajās telpās uzstādāmajām informācijas sistēmas iekārtām. Elektromagnētiskā starojuma vājinājuma līmeņa noteikšanas mērījumu veikšanai institūcija Nacionālajai drošības iestādei iesniedz:

59.1. telpu plānus trijās dimensijās, identificējot telpas, kurām nepieciešams veikt mērījumus, un institūcijas telpu ārējās robežas;

59.2. detalizētu ārējās vides attēlojumu trijās dimensijās, iekļaujot, piemēram, ēkas augstākos vai zemākos stāvus un ēkas vai objektus, kas atrodas institūcijai tiešā tuvumā;

59.3. telpā uzstādāmās informācijas sistēmas aprakstu un paredzētās apstrādājamās klasificētās informācijas slepenības pakāpi.

60. Elektromagnētiskā starojuma vājinājuma līmeņa noteikšanu telpām veic ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc būtiskām izmaiņām telpas uzbūvē.

61. Apsardzes signalizācijas komponentes telpās, kurās apstrādā un glabā konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 50133 2. drošības klasei. Šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minētās telpas, kā arī telpas, kas veido drošības zonas perimetru, aprīko ar apsardzes signalizāciju, kuras visas komponentes atbilst vismaz Eiropas Savienības standarta EN 50133 3. drošības klasei. Apsardzes signalizācijas lietotāju nodrošina ar individuālu aktivizācijas kodu, kas pieejams tikai konkrētās telpas lietotājam. Apsardzei nav tiesību deaktivēt telpas apsardzes signalizāciju.

62. Šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minēto telpu durvis un 1. un 2. drošības zonas piekļuves durvis kontrolē ar videonovērošanas sistēmu, kas atbilst šādām prasībām:

62.1. katra videokamera nodrošina vismaz 720 stundas ilgu videosignāla ierakstu, no kura iespējams izgūt attēlu kvalitātē ar vismaz 1280 līniju izšķirtspēju vienā no asīm;

62.2. izvietojot videonovērošanas sistēmas, videokameras nodrošina, ka videoierakstā netiek ierakstīti dažādās drošības sistēmās ievadītie sistēmu aktivizācijas kodi, akreditētu informācijas sistēmu monitori vai vide, kuras ietvaros var tikt tieši eksponēta klasificētā informācija.

63. Šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minēto telpu durvis un 1. un 2. drošības zonas piekļuves durvis, kā arī jebkuru citu telpu, kurā organizē darbu ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, aprīko ar piekļuves kontroles sistēmu, kas nodrošina dažādu lietotāju tiesību piešķiršanas iespēju. Piekļuves kontroles sistēma šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minēto telpu durvīm un 1. un 2. drošības zonas piekļuves durvīm nodrošina vismaz divu līmeņu lietotāju autentifikāciju, piemēram, piekļuves karte un kods, biometrija un piekļuves karte vai biometrija un kods.

64. Šo noteikumu 61., 62. un 63. punktā minētās sistēmas:

64.1. atvienošanas gadījumā no elektrotīkla spēj darboties šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātos noteikto laiku, līdz iespējams īstenot paredzētos pretpasākumus;

64.2. veidotas kā institūcijas iekšējas, slēgtas sistēmas, kuras kontrolē no telpas, kur pastāvīgi uzturas apsardze. Ārēji starpsavienojumi ir atļauti, ja tie ir izvērtēti šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma ietvaros;

64.3. nodrošina ar sistēmas administratora tiesību profilu un sistēmas inženiera tiesību profilu. Sistēmas administrators piešķir, maina un bloķē lietotāju tiesības, kā arī piešķir sistēmas inženierim, piemēram, uz sistēmas apkopes vai remontdarbu veikšanas laiku, piekļuves tiesības sistēmas datiem un komponentēm. Sistēmas administratora funkcijas pilda autorizēta persona. Sistēmas inženiera funkcijas var veikt autorizēta persona vai ārpakalpojuma sniedzēja darbinieks, ja ārpakalpojuma sniedzējam ir spēkā esošs vismaz trešās kategorijas industriālās drošības sertifikāts, bet darbiniekam – trešās kategorijas speciālā atļauja;

64.4. darbspējas un kvalitātes kontroli veic ne retāk kā reizi gadā, par to sagatavojot attiecīgu aktu;

64.5. arhīva datiem ir tiesīga piekļūt tikai autorizēta persona;

64.6. piekļuves tiesību drošības kodu maina ne retāk kā reizi gadā vai ja ir aizdomas par tā nonākšanu nepiederošu personu rīcībā, kā arī ja persona pārtrauc amata vai dienesta attiecības.

65. Izņēmuma gadījumā darbs vienas darbdienas ietvaros ar konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju fiziskā formā var tikt organizēts administratīvajā drošības zonā, ja šo noteikumu 37.8. apakšpunktā minētajā iekšējā normatīvajā aktā ir noteikts šā procesa drošības procedūru apraksts. Klasificētās informācijas drošību šā izņēmuma ietvaros nodrošina institūcijas slepenības režīma vai sevišķās lietvedības organizētājs.

66. Konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju glabā seifā, ievērojot, ka:

66.1. sevišķi slepenu klasificēto informāciju glabā atsevišķā Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 3. drošības klasei atbilstošā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu ievietojot seifa atsevišķos nodalījumos;

66.2. konfidenciālu un slepenu klasificēto informāciju atļauts glabāt vienā Eiropas Savienības standarta EN 1143-1 2. drošības klasei atbilstošā seifā atdalīti, katru klasificētās informācijas veidu ievietojot seifa atsevišķos nodalījumos;

66.3. uz seifa norāda šādu informāciju:

66.3.1. par seifu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu vai citus personas identifikācijas datus un tālruņa numuru, lai nodrošinātu iespēju sazināties ar viņu ārkārtas situācijā vai gadījumā, ja seifs atrasts atvērts;

66.3.2. seifa uzskaites vai identifikācijas numuru;

66.3.3. seifa koda kombinācijas maiņas datumu, ja koda nomaiņas ciklu institūcijā kontrolē katrs darbinieks vai amatpersona;

66.4. seifa koda kombināciju maina:

66.4.1. ja pārtrauc amata vai dienesta attiecības ar personu, kura ir atbildīga par seifu;

66.4.2. ja ir aizdomas, ka seifa koda kombinācija ir kļuvusi zināma nepiederošām personām;

66.4.3. ne retāk kā reizi 24 mēnešos;

66.5. seifa kodu kombinācijas un seifa atslēgu viens eksemplārs kopā ar informāciju par seifa uzskaites numuru, atrašanās vietu un atbildīgo personu identificējošiem datiem (vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats) glabā penālī vai aploksnē slepenības režīma nodrošinātāja vai institūcijas vadītāja seifā, kas atbilst šo noteikumu 66.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām. Uz penāļa vai aploksnes aizdares vietas ir par seifu atbildīgās personas zīmoga (spiedoga) nospiedums vai paraksts. Zīmogojumu vai parakstu nosedz ar caurspīdīgu līmlenti vai citu iepakojumam piemērotu materiālu;

66.6. lietotāja seifa atslēgas ikdienas glabāšanas kārtību slepenības režīma nodrošinātājs nosaka šo noteikumu 37.8. apakšpunktā minētā aizsardzības pasākumu kopuma ietvaros.

67. Pēc darba laika beigām, izejot no telpas, kurā veic darbu vai glabā klasificēto informāciju, veic šādas darbības:

67.1. pārbauda, vai klasificētā informācija ir ievietota seifā, aizslēdz seifu, kā arī aizver logus un, ja ir, šo noteikumu 51.5.3. apakšpunktā minētās žalūzijas;

67.2. aizslēdz ieejas durvis;

67.3. pievieno telpai signalizāciju.

68. Sevišķi slepenu klasificēto informāciju atļauts glabāt šo noteikumu 55., 56., 57. un 58. punktā minētajās telpās vai citā speciāli izmantojamā telpā, kas iepriekš saskaņota un sertificēta kompetentajā valsts drošības iestādē vai Nacionālajā drošības iestādē, ja glabā NATO vai Eiropas Savienības atbilstošas kategorijas klasificēto informāciju.

69. Institūcijā apsardzes funkcijas vienlaikus īsteno ne mazāk kā divas personas. Apsardzes funkciju īstenošanā ārpakalpojuma sniedzējam ir jābūt spēkā esošam vismaz trešās kategorijas industriālās drošības sertifikātam un vismaz vienam no maiņā esošajiem apsardzes darbiniekiem – trešās kategorijas speciālajai atļaujai, ja ar līguma nosacījumiem un tehniskiem līdzekļiem apsardzes darbiniekam ir liegta piekļuve 1. un 2. drošības zonai. Ja apsardzes darbinieka funkcijas paredz arī iekļūšanu 1. un 2. drošības zonā, apsardzes ārpakalpojuma sniedzējam ir nepieciešams 1. un 2. drošības zonā apstrādātās klasificētās informācijas augstākajai slepenības pakāpei atbilstošs industriālās drošības sertifikāts, bet darbiniekiem atbilstošas kategorijas speciālās atļaujas.

70. Pamatojoties uz šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātiem, apsardzes nodrošināšanā var izmantot arī tehniskās apsardzes pakalpojumu, ievērojot šo noteikumu 69. punktā minētās industriālā drošības sertifikāta un speciālās atļaujas esības prasības.

71. Fiziskās drošības vides iedalījumu zonās un zonas un telpu piemērotību konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektu apstrādei un glabāšanai atbilstoši kompetencei pārbauda un rakstveida atzinumu sniedz kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde, ja apstrādā vai glabā konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde var iepazīties ar telpu izbūves darbu pieņemšanas aktiem, lai izvērtētu telpu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām.

72. Šo noteikumu 71. punktā minētajā atzinumā norāda:

72.1. kompetentās valsts drošības iestādes nosaukumu, kas veica pārbaudi;

72.2. pārbaudāmās institūcijas nosaukumu un adresi;

72.3. apstrādājamās vai uzglabājamās klasificētās informācijas augstāko slepenības pakāpi;

72.4. pārbaudāmo telpu nosaukumus un numurus;

72.5. atļauju konkrētajās telpās glabāt klasificēto informāciju;

72.6. konstatēto fiziskās drošības situāciju;

72.7. konstatētos trūkumus, ja tādi ir;

72.8. norādi par atzinuma derīguma termiņu, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus;

72.9. pārbaudāmās institūcijas pārstāvjus, kas piedalījās pārbaudē.

73. Institūcijai ir pienākums iesniegt kompetentajai valsts drošības iestādei vai Nacionālajai drošības iestādei, ja telpās apstrādā vai glabā NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, pieteikumu atkārtota šo noteikumu 71. punktā minētā atzinuma saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms šo noteikumu 72.8. apakšpunktā minētā termiņa beigām.

74. Kompetentās valsts drošības iestādes atbilstoši kompetencei uztur veikto telpu pārbaužu statusu aktuālo sarakstu.

75. Organizējot mācības, konferences, seminārus vai cita tipa pasākumus, kuros ir paredzēta konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas apstrāde ārpus sertificētām telpām, par pasākumu atbildīgā institūcija:

75.1. vismaz trīs mēnešus pirms pasākuma sākuma informē kompetento valsts drošības iestādi un Nacionālo drošības iestādi, ja paredzēts apstrādāt konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju;

75.2. izstrādā un ar kompetento valsts drošības iestādi un Nacionālo drošības iestādi, ja paredzēts apstrādāt konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, saskaņo fiziskās drošības pasākumus un klasificētās informācijas apstrādes un aprites procedūras. Par klasificētās informācijas drošības noteikumu ievērošanu šāda pasākuma laikā atbild institūcija, kas to organizē.

76. Piedaloties militārās operācijās, ievēro militārās operācijas vadošās valsts noteiktās klasificētās informācijas drošības noteikumus un procedūras.

77. Avārijas dienesta darbinieku, ugunsdzēsēju, ātrās medicīniskās palīdzības brigādi, kā arī izmeklēšanas iestādes pārstāvi (ja ir noticis noziedzīgs nodarījums) teritorijā un telpās, kurās veic darbu ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, ielaiž un ļauj tajās uzturēties apsardzes vai par slepenības režīma nodrošināšanu atbildīgā darbinieka vai amatpersonas klātbūtnē, ja tas neapdraud iesaistīto personu veselību un dzīvību.

3.3. Dienesta vajadzībām klasificētās informācijas fiziskā drošība

78. Dienesta vajadzībām klasificēto informāciju ir atļauts apstrādāt un uzglabāt paaugstinātas drošības zonā vai administratīvajā zonā. Administratīvā zona var būt arī atsevišķa telpa. Telpā, kurā apstrādā un uzglabā dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, nepiederoša persona uzturas tikai institūcijas darbinieka vai amatpersonas klātbūtnē.

79. Darbu ar dienesta vajadzībām klasificēto informāciju mutvārdu saziņas formā vai izmantojot audio apskaņošanas aprīkojumu vai videokonferences aprīkojumu, nodrošina telpā:

79.1. kurā dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrādes laikā ir iespējama tikai kontrolēta piekļuve;

79.2. kurā ir ieviesti papildu drošības pasākumi, kas liedz no ārpuses vizuāli novērot telpā notiekošo.

80. Šo noteikumu 79. punktā minētajā gadījumā nodrošina, ka dalībnieki telpā neienes vai izslēdz visas raidošas vai ierakstošas iekārtas, piemēram, mobilos tālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus. Par šo procedūru atbild sanāksmes vadītājs. Sanāksmes laikā atļauts izmantot tikai iekārtas, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir akreditētas dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrādei.

81. Pēc darba laika beigām, izejot no telpas, kurā veic darbu vai glabā dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, veic šādas darbības:

81.1. ja telpā amata vai dienesta pienākumus pilda vairākas personas, dienesta vajadzībām klasificēto informāciju ievieto biroja mēbelēs, metāla skapī vai seifā un to aizslēdz;

81.2. aizver logus un aizslēdz ieejas durvis;

81.3. pievieno telpai signalizāciju.

82. Saimnieciska rakstura darbus vai uzkopšanu telpā, kurā notiek dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrāde vai glabāšana, veic institūcijas darbinieka vai amatpersonas klātbūtnē, kura attiecīgajā telpā ikdienā strādā. Pirms šādu darbu veikšanas nodrošina, ka dienesta vajadzībām klasificētā informācija nav pieejama saimnieciska rakstura vai uzkopšanas darbu veicējam.

83. Institūcija izstrādā un ar kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālo drošības iestādi, ja tas saistīts ar NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrādi, saskaņo procedūras, kā amata vai dienesta pienākumu izpildei dienesta vajadzībām klasificētā informācija var tikt apstrādāta ārpus administratīvai drošības zonai noteiktām drošības prasībām atbilstošām telpām, piemēram, mājās vai viesnīcā, nosakot, ka:

83.1. dienesta vajadzībām klasificēto informāciju pastāvīgi apstrādā, izmantojot akreditētu informācijas sistēmu;

83.2. dienesta vajadzībām klasificēto informāciju papīra formā apstrādā tikai viena pasākuma ietvaros, piemēram, komandējumā vai sanāksmē;

83.3. darbinieks vai amatpersona pārliecinās, ka apstrādes laikā dienesta vajadzībām klasificētā informācija nekļūst pieejama nepiederošai personai.

84. Institūcijai ir pienākums pirmreizējai, kā arī ne retāk kā reizi piecos gados atkārtotai pārbaudei iesniegt kompetentajai valsts drošības iestādei vai Nacionālajai drošības iestādei, ja tas saistīts ar NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu dienesta vajadzībām klasificētās informācijas apstrādi, pieteikumu atzinuma sniegšanai par institūcijā ieviesto dienesta vajadzībām klasificētās informācijas fiziskās drošības prasību un aprites procedūru atbilstību šiem noteikumiem. Konstatējot būtiskas atkāpes no šajos noteikumos noteiktajām drošības prasībām, kas nav pamatotas šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma ietvaros, kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde, ja iesaistīta NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu dienesta vajadzībām klasificētā informācija, var ierosināt dienesta izmeklēšanu atbilstoši šiem noteikumiem.

4. Klasificētās informācijas drošība

4.1. Klasificētās informācijas drošības vispārīgie jautājumi

85. Klasificētās informācijas drošība ir procedūru kopums, kas nosaka klasificētās informācijas reģistrācijas, uzskaites, noformēšanas, saņemšanas, nosūtīšanas, transportēšanas, pavairošanas, tulkošanas, glabāšanas, iznīcināšanas, kontroles un deklasificēšanas kārtību.

86. Sevišķo lietvedību darbam ar konfidenciāliem un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektiem pārbauda kompetentā valsts drošības iestāde. Apakšreģistru un kontrolpunktu darbam ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju pārbauda Nacionālā drošības iestāde.

87. Sevišķās lietvedības, centrālā reģistra biroja, apakšreģistra vai kontrolpunkta atbilstības pārbaude šiem noteikumiem notiek vienlaikus ar šo noteikumu 71. punktā minēto pārbaudi, sagatavojot vienu atzinumu. Atzinumā papildus šo noteikumu 72. punktā minētajai informācijai norāda:

87.1. novērtējumu par institūcijā ieviesto klasificētās informācijas drošības procedūru atbilstību šiem noteikumiem;

87.2. novērtējumu par institūcijā izstrādāto informācijas aizsardzības iekšējo normatīvo aktu atbilstību šiem noteikumiem;

87.3. klasificētās informācijas esības pārbaudes rezultātus (ja veikta atkārtota pārbaude).

88. Valsts drošības iestādes atbilstoši kompetencei uztur sevišķās lietvedības, centrālā reģistra biroja, apakšreģistru un kontrolpunktu pārbaužu statusu aktuālo sarakstu.

89. Darbs ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes ārvalstu klasificēto informāciju pieļaujams institūcijā, kurā ir pārbaudīta sevišķā lietvedība darbam ar valsts noslēpumu un ir saņemts saskaņojums no Nacionālās drošības iestādes. Institūcija, uzsākot darbu ar ārvalstu klasificēto informāciju, informē Nacionālo drošības iestādi.

4.2. Klasificētās informācijas marķēšana un noformēšana

90. Valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju marķē un noformē, ievērojot, ka (9. pielikums):

90.1. dokumenta katras lappuses augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi par konkrētajā lappusē ietvertās informācijas slepenības pakāpi:

90.1.1. "SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI", "DIENESTA VAJADZĪBĀM";

90.1.2. "COSMIC TOP SECRET", "NATO SECRET", "NATO CONFIDENTIAL", "NATO RESTRICTED";

90.1.3. "TRES SECRET UE/EU TOP SECRET", "SECRET UE/EU SECRET", "CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL", "RESTREINT UE/EU RESTRICTED";

90.2. atsevišķām dokumenta sastāvdaļām, piemēram, teksta rindkopai, punktam vai apakšpunktam, atbilstoši ietvertajai informācijai var piešķirt dažādas slepenības pakāpes, izmantojot speciālus saīsinātus apzīmējumus:

90.2.1. "SEVIŠĶI SLEPENI" – (SS), "SLEPENI" – (S), "KONFIDENCIĀLI" – (K), "DIENESTA VAJADZĪBĀM" – (DV), bet sastāvdaļām, kuras nesatur valsts noslēpumu, – (N) vai kādu citu normatīvajos aktos noteikto aizsargājamas informācijas marķējumu;

90.2.2. "COSMIC TOP SECRET" – (CTS), "NATO SECRET" – (NS), "NATO CONFIDENTIAL" – (NC), "NATO RESTRICTED" – (NR), bet sastāvdaļām, kuras nesatur NATO klasificēto informāciju, – (NU) vai kādu citu NATO aizsargājamās informācijas marķējumu;

90.2.3. "TRES SECRET UE/EU TOP SECRET" – (TSUE/EUTS), "SECRET UE/EU SECRET" – (SUE/EUS), "CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL" – (CUE/EUC), "RESTREINT UE/EU RESTRICTED" – (RUE/EUR), bet sastāvdaļām, kuras nesatur Eiropas Savienības klasificēto informāciju, kādu citu Eiropas Savienības aizsargājamās informācijas marķējumu;

90.3. dokumenta lappuses numurē katras lappuses apakšējā malā ar arābu cipariem, norādot lappuses kārtas numuru un aiz domuzīmes – dokumenta kopējo lappušu skaitu;

90.4. papīra dokumenta lappusi, uz kuras nav informācijas, nenumurē un tās vidū izdara norādi: "Šī lappuse nav izmantota." Gadījumā, ja šo dokumentu sagatavo citā valodā, izmanto šīs norādes tulkojumu attiecīgajā valodā;

90.5. konfidenciālam un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektam atzīmi par klasifikācijas pamatojumu un termiņu norāda dokumenta pirmās lappuses apakšējā labajā pusē;

90.6. nosūtāmo dokumentu var papildināt ar norādi par tā iznīcināšanu, ja pastāv noteikti apstākļi, piemēram, ja ir izstrādāta informatīvā ziņojuma jauna versija, iepriekšējo versiju var iznīcināt, vai pēc noteikta laika, piemēram, pārskats par konkrētu tēmu, kas pēc zināma laika zaudē savu aktualitāti;

90.7. institūcijas organizatorisku dokumentu, rīkojuma dokumentu, privāto un publisko tiesību līgumu vai personāla dokumentu papildina ar norādi, ka attiecīgā dokumenta slepenības pakāpi nepārskata, kamēr tas ir spēkā;

90.8. elektronisku datu nesēju marķē ar klasificētās informācijas augstāko slepenības pakāpi, kādu paredzēts uz tā apstrādāt, elektroniskā datu nesēja reģistrācijas numuru un institūcijas nosaukumu;

90.9. iekārtas, aprīkojumu un ieročus marķē diskrēti, tikai ar slepenības pakāpi, ņemot vērā to pielietojumu;

90.10. šo noteikumu 90.8. un 90.9. apakšpunktā minētos marķējumus veido atbilstoši šo noteikumu 98. punktā noteiktajām krāsām.

91. Sagatavojot valsts noslēpuma objektu, NATO vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju saturošu elektronisku dokumentu un papīra dokumentu nestandarta formā, piemēram, fotogrāfiju, topogrāfisko karti, zīmējumu vai plānu, kuru nav iespējams marķēt šo noteikumu 90. punktā noteiktajā kārtībā, elektronisko dokumentu papildina ar atsevišķu datni, bet papīra dokumentu ar šo noteikumu 113. punktā minēto pavadvēstuli, kurā iekļauj šo noteikumu 90.1., 90.5., 90.6. un 90.7. apakšpunktā minēto informāciju. Turpmāka šāda valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apstrāde nav pieļaujama bez pievienotas atsevišķas datnes vai pavadvēstules.

92. Klasificēta elektroniska dokumenta datnes nosaukumā, izmantojot šo noteikumu 90.2. apakšpunktā minētos speciālos saīsinājumus, iekļauj norādi par klasificētā elektroniskā dokumenta slepenības pakāpi.

93. Konfidenciālam un augstākas slepenības pakāpes valsts noslēpuma objektam un NATO klasificētajai informācijai var noteikt speciālās kategorijas marķējumu:

93.1. ATOMAL – speciālās kategorijas marķējums, kuru piešķir ar atomieročiem saistītai NATO klasificētajai informācijai (piemēram, COSMIC TOP SECRET ATOMAL);

93.2. BOHEMIA – speciālās kategorijas marķējums, kuru piešķir signālu izlūkošanā iegūtai NATO klasificētajai informācijai (piemēram, COSMIC TOP SECRET BOHEMIA);

93.3. SIGNAL – speciālās kategorijas marķējums, kuru piešķir signālu izlūkošanā iegūtai valsts noslēpumu saturošai klasificētajai informācijai (piemēram, SLEPENI SIGNAL).

94. Konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju saturoša dokumenta nosaukumam autors var noteikt slepenības pakāpi. Dokumenta nosaukuma slepenības pakāpi norāda, izmantojot šo noteikumu 90.2. apakšpunktā minētos speciālos saīsinājumus. Dienesta vajadzībām klasificēto informāciju saturoša dokumenta nosaukums ir vispārpieejama informācija.

95. Ja vairākus klasificētus dokumentus ar dažādām slepenības pakāpēm apvieno vienā informācijas kopumā (sējums, lieta u. c.), kopumam:

95.1. piešķir augstāko no apvienotajiem klasificētajiem dokumentiem piešķirtajām slepenības pakāpēm;

95.2. nosaka ilgāko no apvienotajiem klasificētajiem dokumentiem noteiktajiem slepenības pakāpes saglabāšanas termiņiem;

95.3. uz vāka, uz pievienotas atsevišķas lapas vai papildus pievienotā atsevišķā datnē norāda visas iekļautās augstākās slepenības pakāpes, piemēram, "SLEPENI", "NATO SECRET", "CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL";

95.4. tālāk izplatot, ņem vērā visu iekļauto klasificētās informācijas veidu un to slepenības pakāpju izplatīšanas ierobežojumus.

96. Ja, sagatavojot jaunu klasificētu dokumentu, tajā iekļauj informāciju no cita klasificēta dokumenta, tad ievēro, ka:

96.1. iekļautajai informācijai saglabā slepenības pakāpi, kāda tai noteikta oriģinālajā dokumentā;

96.2. piešķirot slepenības pakāpi klasificētajam dokumentam, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās sastāvdaļās, teksta rindkopās, punktos vai apakšpunktos ietvertajām klasificētās informācijas slepenības pakāpēm;

96.3. pirmās lappuses augšējā labajā stūrī norāda visas klasificētajā dokumentā iekļautās klasificētās informācijas augstākās slepenības pakāpes;

96.4. jaunā klasificētā dokumenta autors nodrošina sasaisti ar oriģinālo dokumentu;

96.5. attiecībā uz ārvalstu klasificēto informāciju ņem vērā arī ar konkrēto valsti noslēgto divpusējo līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību.

97. Klasificētā dokumenta atsevišķās neklasificētās daļas, ja tās ir atbilstoši marķētas, atdalot no attiecīgā dokumenta, var izmantot atklāti.

98. Nodrošinot klasificēto informāciju saturoša dokumenta apriti papīra formā, tam pievieno īpašu norādes lapu atbilstoši tā slepenības pakāpei:

98.1. sevišķi slepenu klasificēto informāciju saturošam dokumentam – violetā krāsā;

98.2. slepenu klasificēto informāciju saturošam dokumentam – sarkanā krāsā;

98.3. konfidenciālu klasificēto informāciju saturošam dokumentam – zilā krāsā;

98.4. dienesta vajadzībām klasificēto informāciju saturošam dokumentam – zaļā krāsā.

99. Norādes lapas augšējās un apakšējās malas vidū norāda valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas kopējo slepenības pakāpi atbilstoši šo noteikumu 90.1. apakšpunktam. Ja ir ārvalstu klasificētā informācija, norāda attiecīgās valsts noteikto slepenības pakāpi un salīdzinošo valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi (10. pielikums).

100. Pamatojoties uz šo noteikumu 49. punktā minētā risku novērtējuma rezultātiem, institūcijas ietvaros klasificētu informāciju saturošu dokumentu apritē norādes lapu var neizmantot.

101. Mācību nolūkam izmantotā informācija, kas imitē klasificēto informāciju, uzskatāma par neklasificētu, izņemot gadījumus, ja mācību scenāriju izveidei par pamatu izmanto klasificēto informāciju. Mācību scenāriju, kas ir balstīts uz klasificēto informāciju, un mācības, kurās izmanto klasificēto informāciju, saskaņo ar kompetento valsts drošības iestādi, nosakot atbilstošus mācībās izmantotās klasificētās informācijas aizsardzības pasākumus. Pēc mācībām dokumentam, kas vairs nav nepieciešams un kas satur klasificētās informācijas imitāciju, nepiemēro šajos noteikumos norādīto iznīcināšanas procedūru.

4.3. Klasificētās informācijas reģistrācija un uzskaite

102. Valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības un ārvalstu klasificētās informācijas reģistrāciju un uzskaiti organizē šķirti. Sevišķi slepenu klasificēto informāciju reģistrē un uzskaita atsevišķi no pārējās klasificētās informācijas.

103. Saskaņojot ar kompetento valsts drošības iestādi un Nacionālo drošības iestādi, institūcijā valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības un ārvalstu klasificētās informācijas reģistrāciju un apriti var organizēt viena persona vai institūcijas struktūrvienība.

104. Iekšējās aprites, nosūtāmo un saņemto klasificēto informāciju reģistrē klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā.

105. Konfidenciālus un augstākas slepenības pakāpes NATO un Eiropas Savienības klasificētos dokumentus un tos saturošus elektroniskos datu nesējus reģistrē centrālā reģistra biroja izveidotā un uzturētā NATO un Eiropas Savienības dokumentu vai elektroniskās informācijas nesēju reģistrācijas un uzskaites sistēmā Nacionālā slepenā tīkla ietvaros. Institūcijai, kurā nav pieejams Nacionālais slepenais tīkls, bet tiek apstrādāti slepenie un sevišķi slepenie NATO un Eiropas Savienības klasificētie dokumenti vai tiek reģistrēti šādu informāciju saturoši elektronisko datu nesēji, no centrālā reģistra biroja triju darbdienu laikā ir jāsaņem vienotais reģistrācijas numurs katrai institūcijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā reģistrētai vienībai. Vienotais reģistrācijas numurs no centrālā reģistra biroja ir jāsaņem visām ATOMAL informācijas vienībām.

106. Reģistrējot klasificēto informāciju, fiksē vismaz šādu informāciju:

106.1. par konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju saturošu nosūtāmo dokumentu – šo noteikumu 11. pielikumā minēto informāciju, bet par saņemto dokumentu – šo noteikumu 12. pielikumā minēto informāciju;

106.2. par dienesta vajadzībām klasificēto informāciju saturošu dokumentu norāda autoru, datumu, nosaukumu, reģistrācijas numuru;

106.3. par elektronisko datu nesēju, kuru izmanto atkārtotai klasificēto dokumentu transportēšanai vai apstrādei, norāda reģistrācijas datumu, reģistrācijas numuru, klasificētās informācijas veidus un to augstākās slepenības pakāpes, piederību akreditētai informācijas sistēmai, elektroniskā informācijas nesēja veidu un sērijas numuru (ja tāds ir). Elektronisko datu nesēju, kas paredzēts dažādu klasificētās informācijas veidu apstrādei un uzglabāšanai, reģistrē vienā klasificētās informācijas reģistrācijas un uzskaites sistēmā;

106.4. par iekārtām, aprīkojumu un ieročiem norāda reģistrācijas datumu, reģistrācijas numuru, slepenības pakāpi, ražotāju, aprakstu un sērijas numuru, ja tāds ir.

107. Šo noteikumu 91. punktā minētajā gadījumā uz katra institūcijā saņemtā klasificētā papīra formas dokumenta pirmās lappuses vai pavadvēstules brīvā vietā izdara atzīmi par minētā dokumenta saņemšanu un reģistrāciju, norāda saņēmējas institūcijas nosaukumu, saņemšanas datumu, reģistrācijas numuru un lappušu skaitu.

108. Konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju saturošu dokumentu apritē institūcijā nodrošina piekļuves fakta uzskaiti, ko var veikt fiziski ar personas parakstu vai elektroniski reģistrācijas un uzskaites sistēmā, kas nodrošina elektronisku dokumentu apriti tikai autorizētiem institūcijas lietotājiem.

109. Reģistrācijas un uzskaites sistēmā nodrošina tajā veikto darbību izsekojamību, darbību nenoliegšanu, datu integritāti un autentiskumu.

110. No privāto tiesību subjekta saņemtai informācijai valsts noslēpuma statusu piešķir, ja tā satur valsts noslēpuma objektu. Valsts noslēpuma statusu informācijai var piešķirt un reģistrēt institūcija, kurai ir tiesības apstrādāt valsts noslēpumu un kurai privāto tiesību subjekts to ir adresējis. Saņemto informāciju marķē un reģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī informē privāto tiesību subjektu par saņemtajai informācijai piešķirto valsts noslēpuma statusu un no tā izrietošajām drošības prasībām.

4.4. Klasificētās informācijas saņemšana un nosūtīšana

111. Institūcija klasificēto informāciju saņem un nosūta tikai ar sevišķās lietvedības, centrālā reģistra biroja, apakšreģistra, kontrolpunkta vai šo noteikumu 33.4. apakšpunktā noteiktā darbinieka vai struktūrvienības starpniecību. Klasificētos dokumentus var saņemt un nosūtīt papīra formā, izmantojot elektronisku datu nesēju vai akreditētu informācijas sistēmu.

112. Organizējot konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju saturoša elektroniska dokumenta apriti akreditētā informācijas sistēmā, nodrošina šo noteikumu 107. punktā minētā saņemšanas apstiprinājuma ekvivalentu.

113. Klasificēto informāciju var pārsūtīt citam adresātam bez pavadvēstules. Ja, pārsūtot informāciju, ir nepieciešams sniegt saņēmējam klasificēto informāciju nesaturošas norādes, izmanto atbilstoši noformētu pavadvēstuli:

113.1. kurai nosaka dienesta vajadzībām klasificētās informācijas slepenības pakāpi un lapas augšējā labajā stūrī norāda visas iekļautās klasificētās informācijas augstākās slepenības pakāpes, piemēram, "NATO SECRET", "CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL", kas veido sūtījuma kopējo slepenības pakāpi;

113.2. kurā norāda, vai ir iespējama tālāka pavadvēstulei pievienotās klasificētās informācijas apstrāde bez pavadvēstules, vienlaikus norādot:

113.2.1. pavadvēstules slepenības pakāpi bez pielikumiem;

113.2.2. iespējamību pavadvēstuli iznīcināt atbilstoši šo noteikumu 90.6. apakšpunktam.

114. Pārsūtot klasificēto informāciju saturošu dokumentu elektroniskā formā, izmanto portatīvā dokumenta formātu (PDF). Šo noteikumu 91. punktā minēto atsevišķo datni pārvērš PDF datnē un apvieno ar pārsūtāmo elektronisko dokumentu vienā datnē. Ja tālākai nodošanai elektroniskā formā paredzēto informācijas kopumu nav iespējams vai nav lietderīgi pārvērst PDF datnē, pirms informācijas sūtīšanas sūtītājam un saņēmējam ir rakstveidā jāvienojas par veidu, kā šādu informāciju ir paredzēts nodot.