LegalizeNotekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 237 Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 54. §)
1. Apstiprināt Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā, Zemkopības ministriju un tās padotības iestādes atbilstoši to kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.
3. Ministrijām un to padotības iestādēm plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā un turpmākajos gados nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ja plāna īstenošanas laikā rodas nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma, jautājumu par tā piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, attiecīgajām ministrijām un to padotības iestādēm nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ne vēlāk kā divus gadus līdz plāna darbības termiņa beigām iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus par grozījumiem plānā, lai precizētu plānā iekļautos uzdevumus, pasākumus, nepieciešamo finansējumu un citus jautājumus.
Ministru prezidente E. SiliņaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
(Ministru kabineta2024. gada 28. martarīkojums Nr. 237
NOTEKŪDEŅU DŪŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS 2024.–2027. GADAM
| AAVP2028 | Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam |
|---|---|
| AER | atjaunojamie energoresursi |
| Alternatīvu analīze | J. Pētersons, V. Līkosts (2021) Latvijas notekūdeņu dūņu stratēģijas alternatīvu analīze, 180 lpp. |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ANO2030 | "Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development" jeb "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" |
| Aprites ekonomikas rīcības plāns | Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" |
| ATR | administratīvi teritoriālā reforma |
| BAS "Daugavgrīva" | Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas "Daugavgrīva" |
| BSP (BSP5) | bioķīmiskais skābekļa patēriņš |
| BNA | bioloģiski noārdāmie atkritumi |
| CE | cilvēku ekvivalents |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| CKS | centralizētās kanalizācijas sistēmas |
| CŪS | centralizētās ūdensapgādes sistēmas |
| Direktīva 86/287/EEK | Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/287/EEK par vides, jo īpaši augsnes aizsardzību lauksaimniecībā, izmantojot notekūdeņu dūņas |
| Direktīva 1999/31/EK | Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem |
| Direktīva 2008/105/EK | Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK |
| Direktīva 2013/39/ES | Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīva 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (Dokuments attiecas uz EEZ) |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ES | Eiropas Savienība |
| FM | Finanšu ministrija |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| KSS | kanalizācijas sūkņu stacija |
| KT | kanalizācijas tīkli |
| ĶSP | ķīmiskais skābekļa patēriņš |
| Latvija2030 | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam |
| LIBRA | Latvijas Bioekonomikas attīstības stratēģiju |
| LLKC | Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LŪKA | Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija |
| LVAFA | Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija |
| LVĢMC | Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
| m3/dnn. | kubikmetri diennaktī |
| MK | Ministru kabinets |
| MK noteikumi Nr. 34 | MK 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" |
| MK noteikumi Nr. 174 | MK 2016. gada 22. marta MK noteikumi Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" |
| MK noteikumi Nr. 362 | MK 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli" |
| MK noteikumu Nr. 384 | MK 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" |
| MK noteikumi Nr. 834 | MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" |
| MK noteikumi Nr. 1227 | MK 2009. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" |
| NAP2027 | Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam |
| Nkop. | kopējais slāpeklis |
| NAI | notekūdeņu attīrīšanas iekārtas |
| N/A | nav attiecināms |
| n/d | nav datu |
| NEKP2030 | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam |
| NOP | noturīgie organiskie piesārņotāji |
| Notekūdeņu dūņu direktīva | Padomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas |
| NŪIP2027 | Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027. gadam |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| Pkop. | kopējais fosfors |
| PVD | Pārtikas un veterinārais dienests |
| RPPAE2027 | Rīcības plāns pārējai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam |
| SAM | Specifiskais atbalsta mērķis |
| SEG | siltumnīcefekta gāzes |
| SPRK | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
| SPS | sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un formas (pašvaldība, pašvaldības iestāde, komersants u.c.), kas sniedz ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus |
| Situācijas apraksts | J. Zviedris, J. Jansons, A. Kazimiraitis, R. Vītoliņš, D. Grīntāle, S. Dejus (2021) Esošās situācijas izvērtējums par notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, pārstrādi un izmantošanu Latvijā, biedrība Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija, LIFE GoodWater IP nodevums, Rīga, 135 lpp., |
| SV | suspendētās vielas |
| SVID | stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze |
| Taksonomijas regula 2020/852 | Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 |
| TEP | tehniski ekonomiskais pamatojums |
| VAAD | Valsts augu aizsardzības dienests |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VI | Veselības inspekcija |
| VM | Veselības ministrija |
| VPP2027 | Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam |
| VVD | Valsts vides dienests |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| Alternatīva | savstarpēji izslēdzošu risinājumu salīdzinājums. Plāna ietvaros tiek lietots kā konkrētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas posma iespējamo risinājumu salīdzinājums. |
| --- | --- |
| Atkritumu reģenerācija | jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kas būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai.1 |
| Bioķīmiskais skābekļa patēriņš | bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) raksturo izšķīdušā skābekļa daudzumu, kuru baktērijas patērē, oksidējot ūdens paraugā esošās organiskās vielas.4 |
| Bioloģiskie atkritumi | bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u.c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.1 |
| Bioloģiski sadalāmi (noārdāmi) atkritumi | jebkuri atkritumi, kas var sadalīties anaerobi vai aerobi, piemēram, pārtikas un dārza atkritumi, papīrs un kartons.2 |
| Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas | notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās notekūdeņu attīrīšanai pamatā izmanto bioloģiskus apstrādes procesus, nodrošinot bioloģiski noārdāmu piesārņojošo vielu koncentrāciju samazināšanu. |
| Dūņu lauks | speciāli ierīkota slapju notekūdeņu dūņu novietne to izturēšanai vismaz 12 mēnešu garumā. Dūņu laukos tiek veikta notekūdeņu dūņu aukstā fermentēšana. |
| Digestāts | materiāls, kas veidojas pēc organisko vielu mezofilās anaerobās pārstrādes biogāzes reaktoros. |
| Individuālās NAI | NAI ar projektēto jaudu līdz 5 m3/dnn. |
| Komposta ražotājs | juridiskā vai fiziskā persona, kas izmanto notekūdeņu dūņas komposta gatavošanai.3 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš | rādītājs, kas raksturo kopējo kālija dihromāta daudzumu, kas nepieciešams ūdenī esošo organisko vielu oksidēšanai. Veicot analīzes, paraugam tiek pievienoti arī citi reaģenti, lai samazinātu rādītāju kļūdas, ko izraisa dažādi piejaukumi, piemēram, hlorīdi. Parasti BSP5 veido tikai aptuveni 65% no kopējā skābekļa patēriņa, ko nosaka ogleklis vielās, kas ietilpst komunālo notekūdeņu sastāvā4, bet ĶSP raksturo kopējo organisko vielu saturu notekūdeņos. |
| Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis | Latvijas notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes, utilizācijas, centralizācijas un institucionālās pārvaldes kopējais risinājums, ņemot vērā veikto alternatīvu novērtējumu. |
| Mazās NAI | NAI ar projektēto jaudu no 5 m3/dnn līdz 1000 m3/dnn. |
| Mezofilā anaerobā notekūdeņu dūņu pārstrāde | notekūdeņu dūņu raudzēšana biogāzes reaktoros biogāzes iegūšanai 35º C (± 3º C) temperatūrā. |
| Mineralizētās vai biezinātās dūņas | notekūdeņu dūņas, kas pēc to noņemšanas notekūdeņu attīrīšanas procesā tiek apstrādātas mineralizatoros vai biezinātājos sausnas īpatsvara palielināšanai līdz 2–4%. |
| Mitras notekūdeņu dūņas (atūdeņotas dūņas) | apstrādātas notekūdeņu dūņas, kurās atkarībā no SPS izvēlētās dūņu apstrādes metodes sausnas īpatsvars ir 5–25%, bet ūdens saturs dūņu sastāvā ir 75%–95%. |
| Neapstrādātas notekūdeņu dūņas | notekūdeņu dūņas, kas nav bijušas pakļautas nevienam no MK noteikumos Nr. 362 noteiktajiem notekūdeņu dūņu apstrādes veidiem.3 |
| Notekūdeņu dūņas | koloidālas nogulsnes, kas rodas, apstrādājot sadzīves, komunālos un ražošanas notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, kā arī nosēdumi no septiskām tvertnēm un citām līdzīgām iekārtām notekūdeņu attīrīšanai.3 Plānā detalizēti analizētas tikai sadzīves un komunālo notekūdeņu attīrīšanas laikā radītās notekūdeņu dūņas. |
| Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana | procesu kopums, kas ietver notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi, lietderīgu izmantošanu u.c. veicamās darbības ar notekūdeņu dūņām no to radīšanas līdz utilizācijai. |
| Notekūdeņu dūņu apstrāde | jebkāda veida manipulācijas ar notekūdeņu dūņām, kas principiāli neizmaina to struktūru un nerada lietderīgi izmantojamu produktu. Dūņu apstrāde ietver arī jebkāda veida dūņu atūdeņošanu vai mehānisku iebiezināšanu. |
| Notekūdeņu dūņu komposts | notekūdeņu dūņu un dažādu augu izcelsmes materiālu (kūdras, lapu, salmu, zāģskaidu un citu pildmateriālu) sadalīšanās produkts, ko iegūst, cilvēkam ietekmējot aktīvu aerobu mikrobioloģisko darbību.3 |
| Notekūdeņu dūņu pārstrāde | manipulācijas ar dūņām, kas izmaina to struktūru un ļauj iegūt produktu, kuru iespējams lietderīgi izmantot. Dūņu pārstrāde ietver raudzēšanu biogāzes iegūšanai, kompostēšanu, auksto fermentāciju un dedzināšanu. Pārstrāde ietver arī tehnoloģijas, kas Latvijā pagaidām netiek pielietotas (pirolīze, u.c.). |
| Notekūdeņu dūņu pārstrādes centrs | speciāla vieta, kas ir atbilstoši ierīkota un atbilstoši apsaimniekota, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu pārstrādi. |
| Notekūdeņu dūņu pārstrādes centra operators | SPS vai cita organizācija, kas nodrošina apstrādātu dūņu pārstrādi, dūņu pārstrādes centra darbību un pārstrādātu dūņu utilizāciju. |
| Notekūdeņu dūņu ražotājs | juridiska vai fiziska persona, kas apsaimnieko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģiskajos procesos rodas notekūdeņu dūņas.3 |
| Notekūdeņu dūņu utilizācija | notekūdeņu dūņu gala izmantošanas veids. |
| Noturīgie organiskie piesārņotāji | halogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās.5 |
| Plāns | Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" (šis dokuments). |
| Projekts LIFE GOODWATER IP | Projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (LIFE18 IPE/LV/000014 – LIFE GOODWATER IP). |
| Ražošanas atkritumi | atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā.1 |
| Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (SPS) | uzņēmums, pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Pakalpojuma sniegšanas laikā rodas notekūdeņu dūņas, par kuru atbilstošu apsaimniekošanu ir atbildīgs attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. |
| Sadzīves atkritumi | par sadzīves atkritumiem tiek uzskatīti nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Par sadzīves atkritumiem neuzskata atkritumus no ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, septiskajām tvertnēm un notekūdeņu kanalizācijas tīkla un attīrīšanas, tai skaitā notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumus.1 |
| Slapjas dūņas | notekūdeņu dūņas, kas ir dabīgi izveidojušās un bez papildu apstrādes noņemtas no bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas procesa. Šādu notekūdeņu dūņu sastāvā ir 99% ūdens, 1% sausnas. |
| Vārtu maksa | teorētisks izmaksu novērtējums par apstrādātu notekūdeņu dūņu nodošanu no viena SPS citam SPS pārstrādei un utilizācijai notekūdeņu dūņu centrā. |
| NAI grupa | Faktiskā notekūdeņu caurplūde (m3/gadā) |
| --- | --- |
| R | > 6 000 000 |
| A | 500 000 – 6 000 000 |
| B | 100 000 – 500 000 |
| C | 20 000 – 100 000 |
| D | < 20 000 |
| KOPĀ | KOPĀ |
| Patērētāju skaita samazinājums 2029. gadā (ievērojot iedzīvotāju skaita izmaiņas) | |
| --- | --- |
| R | - 53 500 |
| A | - 40 000 |
| B | - 29 350 |
| Rādītāji | Rādītāji |
| --- | --- |
| AGROĶĪMISKIE | Vides reakcija (pHKCl) |
| AGROĶĪMISKIE | Slāpeklis (N) sausnā g/kg |
| AGROĶĪMISKIE | Fosfors (P) sausnā g/kg |
| AGROĶĪMISKIE | Organisko vielu daudzums (%) |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Clostridium perfringens [KVV/1g (37°C)] |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Escherichia coli [1g] |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Enterococus [KVV/1g] |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Salmonella spp. |
| MIKROBIOLOĢISKIE | Helmintu oliņas |
| Notekūdeņu dūņu gala izmantošanas veids | R |
| --- | --- |
| Izved uz citām NAI | – |
| Izmanto lauksaimniecībā | 1 |
| Izmanto mežsaimniecībā, teritoriju apzaļumošanā, degradēto platību rekultivācijāNoglabā atkritumu poligonosSadedzina | – |
| Izmanto anaerobajos biogāzes reaktoros | (1)* |
| Netiek norādīts neviens no utilizācijas veidiem | – |
| KOPĀ | 1 |
) BAS "Daugavgrīva" teritorijā ir anaerobie biogāzes reaktori notekūdeņu dūņu utilizācijai, pēc apstrādes tajos atlikums tiek presēts un izvests uz dūņu laukiem.*) nodod citām personām
| Notekūdeņu dūņu izmantošanas veids | Notekūdeņu dūņu sausnas masa (tonnas) | Procentuālais sadalījums |
|---|---|---|
| Lauksaimniecībā | 56,27 | 5,84% |
| Kompostēšanā | 4,13 | 0,43% |
| Apzaļumošanā | 0,2 | 0,02% |
| Pagaidu uzglabāšanā | 173,36 | 18% |
| Cits | 729,37 | 75,71% |
| KOPĀ | 963,33 | |
| Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/kg) | Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/kg) | |
| --- | --- | --- |
| Kadmijs Cd | Varš Cu | |
| 0,2 – 5,6 | 18,93 – 344 | |
| Piederība notekūdeņu dūņu klasei saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 362 | I – III | I |
| Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/kg) un piederība notekūdeņu dūņu klasei saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 362 | Smago metālu koncentrācija sausnā (mg/kg) un piederība notekūdeņu dūņu klasei saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 362 | |
| --- | --- | --- |
| Uzņēmuma 2. Līmeņa NACE Kods | Kadmijs Cd | Varš Cu |
| 21. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana | 1,8 - 5,6(III) | 136 – 344(I) |
| 10. Pārtikas produktu ražošana | 1(I) | 18,93 – 72(I) |
| 94. Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība | 0,4(I) | 21,1(I) |
| 23. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana | 0,2(I) | 57,4(I) |
| 03. Zivsaimniecība | 1,9(I) | 24,8(I) |
| 01. Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības | 0,3 – 0,76(I) | 44,4 – 120(I) |
| LIKUMDOŠANA | LIKUMDOŠANA | |
| --- | --- | |
| Stiprās puses | Vājas puses | |
| 1. Latvijā spēkā esošā likumdošana atbilst ES direktīvu prasībām. 2. Latvijā spēkā esošā likumdošana kopumā precīzi regulē prasības un rīcības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. 3. Latvijā ir izveidots instruments statistikas informācijas apkopošanai un uzkrāšanai – valsts statistikas pārskats "2-Ūdens". | 1. Likumdošanā nav skaidri definēts notekūdeņu dūņu statuss Latvijas atkritumu saimniecības sistēmā, nav norādīts, vai tās pieskaitāmas ražošanas, bioloģiskajiem vai bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. 2. Likumdošanā darbības ar notekūdeņu dūņām kopumā tiek organizētas kā ar atkritumiem, neskatoties uz to, ka ES politikas plānošanas dokumentos dūņas minētas kā resurss. 3. Valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens" iekļautā informācija par notekūdeņu dūņām daļā pārskatu atšķiras no faktiskās situācijas. Pārskatā iekļaujamā informācija nesniedz pilnvērtīgu informāciju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas novērtēšanai. 4. Izveidotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības sistēmas darbība nav efektīva, tā nenovērš dūņu neatbilstošu apsaimniekošanu. 5. Likumdošanā ir noteikti pieci dažādi notekūdeņu dūņu utilizācijas veidi, tomēr notekūdeņu dūņas pamatā tiek izmantotas lauksaimniecībā, iestrādājot augsnē. | |
| Iespējas | Draudi | |
| 1. Likumdošanā paredzētas piecas notekūdeņu dūņu utilizācijas iespējas, no kurām pamatā tiek izmantota viena. 2. Tiesiskajā regulējumā ir iespējams noteikt minimālās prasības uzņēmumiem, kas veic notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, t.sk. tās pieņem no mazajām NAI, tā uzlabojot dūņu apsaimniekošanas kvalitāti, uzskaiti un kontroli. 3. Spēkā esošie normatīvie akti ļauj noteikt, ka notekūdeņu dūņas ir otrreizējā izejviela – enerģijas vai barības vielu avots. | 1. Mainoties ES normatīvajiem aktiem, var mainīties iespēja plaši izmantot notekūdeņu dūņu līdzšinējo utilizācijas veidu – izmantošanu lauksaimniecībā. 2. Mainoties notekūdeņu dūņu kvalitātes vai utilizācijas prasībām var nākties izmantot izmaksu ietilpīgas metodes, kas Latvijā līdz šim nav pielietotas un kurām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra, piemēram, dūņu dedzināšanu. 3. Nepietiekams valsts atbalsts rīcībai ar notekūdeņu dūņām, kas veicina notekūdeņu dūņu uzkrāšanu un neatbilstošu utilizāciju. | |
| ADMINISTRATĪVIE ASPEKTI | ADMINISTRATĪVIE ASPEKTI | |
| --- | --- | |
| Stiprās puses | Vājas puses | |
| 1. Atbilstoša un efektīva notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiek nodrošināta lielākajās apdzīvotajās vietās, kur to organizē un nodrošina esošie SPS. 2. Valstī pastāv labi organizēta, strādājoša ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēma. | 1. Liels SPS skaits rada riskus, ka tiem nav pietiekama personāla kompetence visu nepieciešamo uzdevumu veikšanai, piemēram, valsts statistikas pārskata "2-Ūdens" korektai aizpildīšanai. 2. Notekūdeņu dūņu uzraudzības un kontroles sistēma nav pietiekami efektīva, jo vairāk nekā 500 NAI var pārskatos norādīt, ka tajās vispār neveidojas notekūdeņu dūņas, vai arī vispār nesniedz informāciju par darbībām ar notekūdeņu dūņām. Esošā uzraudzības sistēma pieļauj, ka līdz 80% notekūdeņu dūņu C un D grupas NAI vispār netiek uzskaitītas. 3. Trūkst izpratnes, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir pašvaldību autonomo funkciju ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā un atkritumu apsaimniekošanā neatņemama sastāvdaļa. | |
| Iespējas | Draudi | |
| 1. Pēc ATR 2021. gadā izveidojoties lielākām pašvaldībām, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu iespējams risināt efektīvāk un plašākā mērogā, vienas pašvaldības robežās. 2. Pēc ATR 2021. gadā iespējams apvienot mazākus SPS, lai izveidotu pašvaldībā vienu vai dažus lielus SPS, kuros iespējams nodrošināt atbilstošu personāla kompetenci, finanšu kapacitāti un attīstības iespējas. 3. Ir iespējams veidot lielus SPS, kuru darbība, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, pārsniedz vienas pašvaldības administratīvo robežu. | 1. Arī pēc 2021. gadā īstenotās ATR ūdenssaimniecības sabiedriskos pakalpojumus valstī turpina nodrošināt liels skaits nelielu SPS. | |
| TEHNISKIE ASPEKTI | TEHNISKIE ASPEKTI | |
| --- | --- | |
| Stiprās puses | Vājas puses | |
| 1. Notekūdeņu dūņas koncentrējas pie lielākajām NAI (2,3% lielāko NAI rada 81,9% no kopējā dūņu apjoma, savukārt 5,9% lielāko NAI rada jau 95,3% no visa kopējā dūņu apjoma). 2. Notekūdeņu dūņu apjoms ir stabils un saglabāsies pastāvīgs ilgtermiņā, jo ap 98% notekūdeņu apdzīvotajās vietās ar CE>2000 tiek savākti un attīrīti centralizēti. 3. Dūņu apstrādes un utilizācijas pakalpojumus nodrošina vairāki esoši ārpakalpojumu sniedzēji – biogāzes staciju operatori, komposta ražotāji. 4. Notekūdeņu dūņās Latvijā ir zems smago metālu saturs. 5. 53 NAI ir pieejamas notekūdeņu dūņu mehāniskās atūdeņošanas iekārtas. 6. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai ir pieejami dažādi tehniskie risinājumi, ko ir iespējams izvēlēties atbilstoši katrai situācijai. | 1. Daudzas nelielās NAI nepēj uzskaitīt un kontrolēt tajās radīto notekūdeņu dūņu daudzumu. 2. NAI tiek pielietotas atšķirīgas notekūdeņu dūņu apjoma uzskaites metodes, rezultātā iegūtie dati bieži nav ne savstarpēji salīdzināmi, ne precīzi. 3. Tikai dažām tautsaimniecības jomām (lauksaimniecībai, biogāzes ražošanai) ir praktiskā pieredze dūņu izmantošanā. 4. Būtisks notekūdeņu dūņu apjoms netiek atbilstoši utilizēts un tiek ilgstoši uzglabāts tām nepiemērotās vietās. 5. Nepietiekams pētījumu, pieredzes un speciālistu skaits kavē plašu un pilnvērtīgu notekūdeņu dūņu izmantošanu dažādās tautsaimniecības jomās. | |
| Iespējas | Draudi | |
| 1. Lielākas NAI notekūdeņu attīrīšanas procesā rada mazāku lieko notekūdeņu dūņu apjomu. 2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana lielākos dūņu apstrādes centros ļauj samazināt apsaimniekošanas izmaksas un nodrošināt augstāku radītā produkta kvalitāti. 3. Notekūdeņu dūņas no mazākām NAI ir iespējams nogādāt apsaimniekošanai lielākos dūņu centros, kuros vieglāk nodrošināt stabilu radītā produkta plūsmu un piesaistīt tā patērētājus. 4. Ir iespējams precizēt dūņu kvalitātes apliecībās iekļaujamo informāciju, lai nodrošinātu dažādiem notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem nepieciešamos datus. 5. Dūņu izmantošanai stādu audzēšanā vai degradētu teritoriju rekultivācijā ir ar liels potenciāls. | 1. Vienotu, izmaksu ziņā efektīvu un atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizēšanu starp dažādiem SPS var kavēt līdzšinējā vājā un nepietiekamā sadarbība starp dažādu pašvaldību SPS. 2. Mainoties normatīvo aktu prasībām par notekūdeņu dūņu izmantošanu, var būt nepieciešamas izmaksu ziņā ietilpīgas investīcijas jaunas, tehniski sarežģītas infrastruktūras izveidei. | |
| IETEKME UZ VIDI | IETEKME UZ VIDI | |
| --- | --- | |
| Stiprās puses | Vājas puses | |
| 1. Notekūdeņu dūņas ir vietējs dabiskas izcelsmes resurss, kas satur augu barošanās elementus un mikroelementus augsnes ielabošanai. 2. Notekūdeņu dūņu radīšana nav saistīta ar dabas resursu izmantošanu, ieguvi vai dabiskās vides noplicināšanu. 3. Notekūdeņu dūņu izmantošana veicina aprites ekonomikas principu ievērošanu un pilnveidi, nodrošinot, ka notekūdeņos nonākušās organiskās vielas un augu barošanās elementi atkārtoti nonāk saimnieciskajā apritē. 4. Latvijā radītās komunālo notekūdeņu dūņas ir maz piesārņotas ar smagajiem metāliem un visbiežāk atbilst 1. un 2. kvalitātes klases rādītājiem. | 1. Notekūdeņu dūņas var saturēt citus piesārņotājus (farmaceitiskās vielas, mikroplastmasu u.c.), kuru robežvērtības normatīvajos aktos nav noteiktas un kuru ietekme uz apkārtējo vidi vēl nav pilnībā apzināta. 2. Neatbilstoša notekūdeņu dūņu iestrāde vai ilgstoša to kvalitātes nekontrolēšana var radīt lokālu vides piesārņojumu gan uzglabāšanas (NAI), gan iestrādes vietā. 3. Notekūdeņu dūņu pagaidu uzglabāšana, uzglabāšana šķidrā (anaerobā) stāvoklī vai kompostēšana bez pārjaukšanas rada SEG emisijas (ap 0,12% no valsts kopējā SEG apjoma). 4. Notekūdeņu dūņu kvalitatīvie rādītāji un saturs ir tieši atkarīgi no notekūdeņu sastāva un to var negatīvi ietekmēt gan tautsaimniecības attīstība valstī kopumā, gan atsevišķā CKS zonā. | |
| Iespējas | Draudi | |
| 1. Arvien stingrāka un plašāka ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas kontrole mazina riskus piesārņojuma nonākšanai notekūdeņu dūņās. 2. Veicot pastāvīgu notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes kontroli un atbilstošu iestrādi, var mazināt augu barošanās elementu un piesārņotāju nevēlamu nonākšanu vidē. 3. Iespējams radīt tādu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli, kas ļauj uzraudzīt visu komunālo NAI radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, tai skaitā ņemt vērā potenciālās izmaiņas Direktīvā 86/278/EEK un nodrošināt vides risku mazināšanai nepieciešamo risinājumu attiecināšanu un visām notekūdeņu dūņām. | 1. Plāna izstrādes brīdī nav iespējams paredzēt jauno piesārņotāju (farmaceitiskās atliekvielas, mikroplastmasa u.c.) robežvērtības vai citus Direktīvas 86/278/EEK pārskatīšanas gaitā noteiktos ierobežojumus notekūdeņu dūņu izmantošanai. Jauni ierobežojumi var likt pārskatīt Plānā paredzētos notekūdeņu dūņu utilizācijas risinājumus, vismaz daļai to apjoma. 2. Pieaugot atbalstam un pieprasījumam pēc saudzējošas lauksaimniecības prakses (bezaršanas tehnoloģijas) var mazināties lauksaimniecības pieprasījums pēc noturētām notekūdeņu dūņām vai to komposta. | |
| EKONOMISKIE ASPEKTI | EKONOMISKIE ASPEKTI | |
| --- | --- | |
| Stiprās puses | Vājas puses | |
| 1. Notekūdeņu dūņām piemīt plašs izmantošanas potenciāls, jo tās iespējams izmantot gan kā enerģijas resursu, gan barības vielu avotu un otrreizējo izejvielu. 2. Liels daudzums koncentrētu notekūdeņu dūņu rada siltumu, kas ir pietiekams notekūdeņu dūņu apstrādei bez ārējas enerģijas pievades. 3. Pārstrādātu notekūdeņu dūņu utilizācijai nepieciešamo lauksaimniecību zemju platības ir pieejamas 20–30 km attālumā no lielākajām NAI; nepieciešamo zemju platība vidēji ir 3,75% no kopējās pieejamās platības. | 1. Dūņu apsaimniekošanas kopējās izmaksas ir augstākas par radītā produkta (pārstrādātas dūņas, dūņu komposts) tirgus vērtību. 2. Dūņu apsaimniekošanas izmaksas netiek nodalītas no kopējām notekūdeņu attīrīšanas izmaksām, līdz ar to sarežģīti novērtēt faktiskās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksas valstī. | |
| Iespējas | Draudi | |
| 1. Radīt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumu, kas samazina to apsaimniekošanas izmaksas, vienlaikus palielinot radītā produkta vērtību. 2. Paplašināt notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas, radot pārstrādātu dūņu izmantošanas tirgu un popularizējot dūņu izmantošanas pozitīvos aspektus. Plašākas izmantošanas iespējas ļaus novērtēt ekonomiskākos dūņu utilizācijas veidus. 3. Iedzīvotāju skaitam koncentrējoties lielās apdzīvotās vietās, arī notekūdeņi un to dūņas koncentrējas lielākos centros, kā rezultātā samazinās neapstrādātu dūņu transportēšanas apjomi un izmaksas, vienlaikus palielinoties utilizācijas iespējām centru tuvumā. 4. Samazinot minerālmēslu izmantošanu lauksaimniecībā, to ir iespējams aizstāt ar notekūdeņu dūņās uzkrātām barības vielām, kā rezultātā var pieaugt apstrādātu notekūdeņu dūņu tirgus vērtība. | 1. Notekūdeņu dūņu augstā izkliedētība valsts teritorijā kavē to koncentrēšanu un apsaimniekošanu maksimāli izmaksu efektīvā veidā. 2. Dūņu apsaimniekošanas izmaksas ir augstākas salīdzinājumā ar citu aizvietojošu produktu cenu tirgū, kā rezultātā dūņu apsaimniekošanu nav iespējams organizēt, balstoties tikai uz ekonomiskiem tirgus principiem. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana daļēji jāfinansē ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifu ietvaros. | |
| 1.1. | Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tiesisko ietvaru | 1.1. uzdevums paredz darbības, kas saistītas ar ūdenssaimniecības nozares tiesiskajā regulējumā nepieciešamo izmaiņu identificēšanu un veikšanu, lai definētu notekūdeņu dūņu centru tiesisko saturu, formu un darbību, kā arī atbildības robežas, kā arī precizētu citus, ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītus tiesību aktus (piemēram, veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 362). |
| --- | --- | --- |
| 1.2. | Precizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vietu ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu ietvarā | 1.2. uzdevuma ietvaros jānosaka nepieciešamās izmaiņas ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu un to tarifu aprēķināšanas tiesiskajā regulējumā, lai skaidri definētu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu kā neatņemamu sabiedriskā pakalpojuma daļu ar attiecīgu tarifa maksājuma daļu. |
| 1.3. | Izveidot atbalsta programmas | 1.3. uzdevums paredz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei nepieciešamo publiskā finansējuma atbalsta programmu izveidi un atbalsta nosacījumu definēšanu un ārējā finansējuma piesaisti pietiekamā apjomā. |
| 1.4. | Izstrādāt risinājumu tehniski ekonomisko analīzi un projektu pieteikumus infrastruktūras attīstībai | 1.4. uzdevums paredz notekūdeņu dūņu savākšanas, pārstrādes un utilizācijas infrastruktūras izveidei nepieciešamo pasākumu un to izmaksu identificēšanu katrā novadā un notekūdeņu dūņu apstrādes centrā, izstrādājot tehniski ekonomisko analīzi un iesniedzot pieteikumus ES fondu vai citu atbalsta programmu ietvaros. Uzdevuma ietvaros jāveic arī notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas plānošanas posms novadu teritorijā – novada NAI radītā notekūdeņu dūņu daudzuma identificēšana, notekūdeņu dūņu savākšanas un loģistikas sistēmas izveide, mehāniskās atūdeņošanas vietu un dūņu apstrādes centru noteikšana un apstiprināšana, centros piemērotāko pārstrādes tehnoloģiju izvēle, u.c. saistīto aprēķinu veikšana. |
| 1.5. | Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūru | 1.5. uzdevums paredz darbības, kas saistītas ar 26+1 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru fiziskās infrastruktūras izveidošanu; darba līdzekļu un resursu iegādi; darbinieku apmācību u.c. |
| 1.6. | Izveidot notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūru | 1.6. uzdevums paredz darbības notekūdeņu dūņu apstrādes (atūdeņošanas) centru infrastruktūras un šķidro dūņu savākšanas sistēmas izveidei (dūņu mehāniskās atūdeņošanas vietas, dūņu transportēšanas pamatlīdzekļi un infrastruktūra). |
| 2.1. | Izstrādāt vadlīnijasdūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem | 2.1. uzdevuma ietvaros jāizstrādā vienotas vadlīnijas dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem, lai noteiktu to atbildības robežas un pienākumus, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu atbilstošu savākšanu, apstrādi un utilizāciju katra apsaimniekotāja atbildības teritorijā. Tai skaitā dažādi atbalsta materiāli, norādījumi, procesu vadības un darbības shēmas, kur noteikti konkrēti soļi, kā veicama dūņu kvalitātes kontrole, uzraudzība, dūņu apsaimniekošana un utilizācija. (Piemēram, vadlīnijas notekūdeņu dūņu atbilstošai apstrādei, komposta sagatavošanai, izmantošanai lauksaimniecībā, degradētu teritoriju rekultivācijā.) |
| --- | --- | --- |
| 2.2. | Izveidot unificētus dokumentuparaugus | 2.2. uzdevums ietvaros jāizstrādā pēc iespējas unificētas pārskatu, veidlapu, līgumu, apliecību, aprēķinu kalkulatoru (piemēram, par maksimālo atļauto izkliedējamo dūņu apjomu uz 1 ha pie noteiktiem augsnes un dūņu kvalitātes rādītājiem) un citu ikdienā izmantojamo dokumentu formas. |
| 2.3. | Izveidot dūņu apsaimniekotāju iekšējās kontroles sistēmu | 2.3. uzdevuma ietvaros paredzēti pasākumi, lai SPS izveidotu iekšējo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles sistēmu, t.sk. procesu uzraudzību, kvalitātes kontroli un utilizācijas izsekojamību, kā arī veiktu atbilstošu atbildīgo darbinieku apmācību un materiāltehniskās bāzes izveidi. |
| 2.4. | Pilnveidot uzraudzības sistēmas tiesisko regulējumu, celt uzraudzības iestāžu kapacitāti, pilnveidot kontroles sistēmu | 2.4. uzdevuma ietvaros jāizvērtē un jāpilnveido pastāvošā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības tiesiskā sistēma, lai tā pilnībā atbilstu Plānā noteiktajiem mērķiem un vīzijai un efektīvi nodrošinātu to īstenošanu. Uzdevuma ietvaros jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu un pārskatāmu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas ārējo uzraudzību. |
| 2.5. | Pilnveidot un automatizēt valsts statistikas pārskata sagatavošanas sistēmu, paaugstināt tās interaktivitāti | 2.5. uzdevums paredz pilnveidot valsts statistikas pārskatu sistēmu, tai skaitā ieviest automātisku neatbilstību kontroles rīku (piemēram, automātiski pie pārskata ievades norādot, ja "2-Ūdens" atskaitē norādītais pārstrādei nodoto dūņu apjoms būtiski mazāks par teorētiski aprēķināto dūņu apjomu pēc notekūdeņu satura un attīrīšanas tehnoloģijas), vienlaikus attīstot informācijas kartogrāfisku attēlojumu, t.sk. vizualizējot un padarot iesaistītajām pusēm pieejamu informāciju par augšņu un dūņu kvalitāti, lauksaimniecības zemju pieejamību, faktiski veikto dūņu izkliedi, pieejamo dūņu apjomu pārstrādes centrā utt. |
| 2.6. | Plāna ieviešanas un darbības monitorings | 2.6. uzdevums paredz izveidot Plāna darbības monitoringa sistēmu, ar kuras palīdzību reizi sešos gados novērtē Plāna ieviešanas un darbības gaitu, identificē nesasniegtos mērķus un uzdevumus, definē jaunus mērķus un uzdevumus atbilstoši normatīvo aktu izmaiņām un jaunākām dūņu pārstrādes tehnoloģijām, pilnveido Plāna ieviešanas laika grafiku un veicamās darbības, t.sk., lai uzlabotu tās darbību atbilstoši nozares jaunākajām atziņām un normatīvu prasībām. |
| 3.1. | Aktualizēt saistīto nozaru tiesisko regulējumu | 3.1. uzdevums paredz apkopot un sniegt priekšlikumus iesaistītajām pusēm, lai aktualizētu ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu un utilizāciju saistīto tiesisko regulējumu saistītajās nozarēs, arī, lai veicinātu to izmantošanu lauksaimniecībā un citās piemērotās nozarēs un virzītu izmaiņu iestrādi normatīvajos aktos (zaļā iepirkuma principi, lauksaimniecības atbalsta programmu nosacījumi). |
| --- | --- | --- |
| 3.2. | Īstenot sabiedrības informēšanas sākotnējo kampaņu | 3.2. uzdevuma ietvaros jāveic sabiedrības informēšanas plāna izstrāde un finansējuma piesaiste tā īstenošanai, lai informētu potenciālos notekūdeņu dūņu izmantotājus par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plānoto pieejamību, izmantošanas priekšrocībām un nosacījumiem. |
| 3.3. | Izveidot un īstenot pastāvīgus pasākumus sabiedrības informēšanai | 3.3. uzdevuma ietvaros jānosaka labākie informācijas kanāli un pasākumi, lai nepārtraukti informētu par notekūdeņu dūņu lomu aprites ekonomikā un to izmantošanas priekšrocībām. |
| 3.4. | Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai | 3.4. uzdevums paredz veikt pasākumus, lai valsts, privāto vai ārējo finansējuma avotu finansētās pētījumu programmās tiktu iekļauts atbalsts pētījumiem par notekūdeņu dūņu izmantošanu, piemēram, lauksaimniecībā un vielu un enerģijas atgūšanai, inovatīvu materiālu radīšanai. |
| 3.5. | Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu ietekmes izvērtēšanai un dūņu kvalitātes monitoringam | 3.5. uzdevums paredz veikt pasākumus, lai valsts, privāto vai ārējo finansējumu avotu finansētās pētījumu programmās tiktu iekļauts atbalsts pētījumiem par dūņu izmantošanas iespējamiem negatīvajiem vai pozitīvajiem efektiem uz vides kvalitāti, augsnes kvalitāti un citiem aspektiem, lai novērtētu to izmantošanas ietekmi ilgtermiņā, kā arī veiktu notekūdeņu dūņu kvalitātes ilgtermiņa monitoringa pētījumus, lai būtu iespējams efektīvi novērtēt pasākumu dūņu kvalitātes izmaiņu ietekmju mazināšanai. |
| 3.6. | Izveidot ūdenssaimniecības kompetenčucentrus | 3.6. uzdevums paredz rīcību, lai pie kādas no augstākās izglītības iestādēm tiktu izveidots ūdenssaimniecības jomas kompetenču centrs, radot iespēju paaugstināt profesionālās kompetences ūdenssaimniecības nozarē iesaistītajām pusēm, tai skaitā – notekūdeņu dūņu centru un SPS darbiniekiem, dūņu izmantotājiem, dūņu apsaimniekošanu uzraugošajām institūcijām, kas kalpotu kā vieta sadarbības veidošanai starp ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un citiem jomā iesaistītajiem, tai skaitā dūņu ražotājiem, dūņu izmantotājiem un zinātniekiem. |
| Notekūdeņu dūņu savākšana un atūdeņošana novadu centros | 26 notekūdeņu dūņu pārstrādes centru ekspluatācijas, pārstrādātu notekūdeņu dūņu utilizācijas un infrastruktūras izveides kapitālo ieguldījumu izmaksas | |
| --- | --- | --- |
| Notekūdeņu dūņu centru darbības ikgadējās izmaksas, euro gadā | 1 189 775 | 3 790 609 |
| Notekūdeņu dūņu (30% sausna) utilizācijas izmaksas, eurogadā | n/a | 80 399 (izvešana iestrādei augsnē) |
| Notekūdeņu dūņu centra darbības ikgadējās izmaksas t.sk. utilizācija, eurogadā | 1 189 775 | 3 871 009 |
| Ikgadējās izmaksas par 1 m3 slapju notekūdeņu dūņu (1% sausna), euro | 1,00 | 3,27 |
| Ikgadējās izmaksas par 1 m3 notekūdeņu (pieņemot, ka 1 m3 slapju dūņu rodas no 44m3 notekūdeņu), eurogadā | 0,02 | 0,07 |
| Kapitālo investīciju izmaksas, euro | 24 332 356 | 47 146 462 |
| Pozīcija | Izmaksas (euro) | |
| --- | --- | |
| Metāntanku paplašināšana | 36000000 | |
| Kompostēšanas iekārtas | 1200000 | |
| Kapitālo investīciju izmaksas, euro | 37200000 | |
| Ietekme uz virszemes ūdeņu kvalitāti | Ietekme uz virszemes ūdeņu kvalitāti vērtējama kontekstā ar Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EK prasību ieviešanu, kuras mērķu sasniegšanai izstrādātie upju baseinu apsaimniekošanas plāni26 kā vienu no pamata pasākumiem (rīcības virziens A3) paredz rīcības, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un mazinātu to uzglabāšanas apjomus un vietu skaitu. Ņemot vērā Plāna ietvaros paredzētās darbības, ir sagaidāms, ka samazināsies neatbilstoši apstrādātu notekūdeņu dūņu nonākšana vidē no mazām un ļoti mazām bioloģiskajām NAI, samazināsies ar neapstrādātām notekūdeņu dūņām vidē izkliedētais piesārņojums, kļūs retāka notekūdeņu dūņu ilgstoša uzglabāšana nepiemērotās vietās, kas rada notekūdeņu dūņās esošā piesārņojuma izkliedes risku virszemes ūdeņos, augsnē un gruntsūdeņos. Plānā paredzētā notekūdeņu dūņu koncentrēšana centros un ieviestā uzraudzības sistēma kopā ar likumdošanas prasībām atbilstošu notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju būtiski samazinās riskus dūņās esošo vielu izkliedei virszemes ūdeņos, augsnē un gruntsūdeņos, tādējādi mazinot ūdensobjektu eitrofikāciju un peldvietu mikrobioloģisko piesārņojumu un uzlabojot ūdens kvalitāti. Izvēlētajam risinājumam – notekūdeņu dūņu kompostēšanai vai aukstajai fermentācijai – ir mazāks augu barošanās elementu nonākšanas virszemes ūdeņos risks nekā piemēram, biogāzes ieguves laikā radītā digestāta iestrādei augsnē, jo, ja tiek utilizēts šķidrs digestāts, tas noteces rezultātā ātri var sasniegt virszemes ūdensobjektus. Veicot esošās nolietotās ūdenssaimniecības infrastruktūras pārbūvi vai demontāžu jaunās infrastruktūras izveidei, mazināsies vides riski, tai skaitā degradēto vides objektu ietekme uz virszemes ūdens kvalitāti.Plāna ieviešanā un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā pilnā apmērā jāņem vērā MK noteikumos Nr. 834 iekļautās paaugstinātās prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. | |
| --- | --- | |
| Ietekme uz pazemes ūdens resursu apjomu un kvalitāte | Izstrādātais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis jeb Plāns nav tieši vērsts uz pazemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanu, taču uzlabojot un atbilstoši organizējot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, tiks novērsta augšņu piesārņošana ar neatbilstoši pārstrādātām un utilizētām vai ilgstoši neatbilstoši uzglabātām notekūdeņu dūņām, tādējādi netieši labvēlīgi ietekmējot pazemes ūdeņu kvalitāti. Veicot esošās nolietotās ūdenssaimniecības infrastruktūras pārbūvi vai demontāžu jaunās infrastruktūras izveidei, mazināsies vides riski, tai skaitā uz pazemes ūdens kvalitāti no degradētiem vides objektiem. Īslaicīga negatīva ietekme uz pazemes ūdens resursiem var rasties notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras būvdarbu laikā. | |
| Ietekme uz cilvēku veselību | Notekūdeņu dūņas ir smaku emisijas avots to rašanās, pārstrādes un utilizācijas vietu tuvumā, kas notekūdeņu dūņu pārstrādes centros būtiski var ietekmēt darbinieku darba vides kvalitāti un veselību, kā arī radīt negatīvu ietekmi uz tuvumā esošo māju iedzīvotāju, ražotņu un objektu darbinieku un apmeklētāju labsajūtu. Tas īpaši svarīgi ir pārstrādē izmantojot auksto fermentēšanu, jo izturēšanas laikā dūņu lauki rada smakas, taču šis pārstrādes veids neizbēgami daļā mazāko dūņu centru būs izdevīgākais risinājums. Lai mazinātu smaku emisiju, visu notekūdeņu dūņu pārstrādes centru izveidē ir paredzēts īstenot nozīmīgus pasākumus smaku izplatības ierobežošanai un mazināšanai.. Kopumā sagaidāms, ka Plānā paredzētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis kopumā neradīs lielāku ietekmi uz cilvēku veselību un fizisko labsajūtu. Vienlaikus droša notekūdeņu dūņu apsaimniekošana mazina arī vides piesārņojuma riskus, kas savukārt mazina riskus cilvēku veselībai, ko rada piesārņota vide. Visu notekūdeņu dūņu savākšana un atbilstoša apsaimniekošana mazinās tajās esošo augu barošanās elementu nonākšanu virszemes ūdeņos, uzlabojot to kvalitāti un mazinot ietekmi uz cilvēku veselību, kas virszemes ūdens objektus izmanto rekreatīviem mērķiem. Plāna ieviešanā pilnā apmērā tiks ievērotas visas nepieciešamās darbības, lai ievērotu Padomes Direktīvas 86/278/EEK mērķi – regulēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā tā, lai novērstu kaitīgu iedarbību uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem. | |
| Ietekme uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu | Ieviešot Plānau, sagaidāma tieša pozitīva ietekme uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu un notekūdeņu dūņās esošo augu barošanās elementu un mikroelementu atkārtotu izmantošanu un atkārtotu atgriešanu vielu aprites ciklā, kas samazinās nepieciešamību pēc mākslīgo minerālmēslu izmantošanas un importa, rezultātā mazinot ar minerālmēslu ieguvi, transportēšanu un lietošanu saistīto negatīvo ietekmi uz vidi. Aizstājot dabiskās augsnes vai kūdras substrātu izmantošanu apzaļumošanā, degradētu teritoriju rekultivācijā un augsnes auglības uzlabošanā ar notekūdeņu dūņām vai to kompostu, prognozējama arī šo dabas resursu mazāka izmantošana un ieguve, tādējādi kopumā tautsaimniecību padarot mazāk atkarīgu no primāro resursu izmantošanas. | |
| Ietekme uz klimata pārmaiņām | Ietekme uz klimatu ir vērtējama no vairākiem aspektiem:- izvēlētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis mazinās siltumnīcefektu gāzu emisijas, jo notekūdeņu dūņu savākšana un pārstrāde tiks veikta centralizēti, mazinot nekontrolētu gāzu emisiju katrā NAI, īpaši tajos gadījumos, kad notekūdeņu dūņas tiek uzglabātas slapjā veidā, bez aerācijas un apstrādes. Nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas tiek iestrādātas augsnē, daļa tajās esošo siltumnīcefekta gāzu tiks piesaistītas augsnē un veģetācijā. Vienlaikus siltumnīcefekta gāzu emisijas tiks samazinātas tādos darbības aspektos, kur to iespējams veikt izmaksu efektīvā veidā, piemēram, izmantojot efektīvu plānošanu un darbu organizāciju;- izvēlētais notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis paredz to transportēšanu uz notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem, kas var radīt papildu negatīvu ietekmi, izņemot gadījumu, ja visā notekūdeņu dūņu apstrādes ciklā tiek izmantots transports, kas nepatērē fosilo enerģiju. Ņemot vērā izvirzītās prasības ES līdzfinansējuma saņemšanai, šāds risinājums ir iespējams, bet tam nepieciešams sabiedrības un notekūdeņu dūņu pārstrādes centru kapitāldaļu turētāju atbalsts, kā arī finansējuma pieejamība šādu, alternatīvu transporta enerģijas risinājumu ieviešanai;- notekūdeņu dūņu apstrādē (mehāniskā atūdeņošanā) liela nozīme ir elektroenerģijai, bez kuras nepieciešamās darbības nevar veikt. Elektroenerģijas ražošanas nozare ir būtisks SEG emisiju avots. Līdz ar to arī notekūdeņu dūņu apstrāde būs netieši atbildīga par enerģijas sektora radīto SEG emisiju palielinājumu, kas absolūtās vērtībās valsts mērogā nebūs būtisks;- vienlaikus aizstājot slāpekli saturošos minerālmēslus, kūdru un augsni dažādās tautsaimniecības nozarēs ar notekūdeņu dūņām vai to kompostu, tiek mazinātas SEG emisijas, kas saistītas šo produktu ieguvi, ražošanu un izmantošanu, tādējādi neveicinot klimata pārmaiņas vai pat mazinot to ietekmes. | |
| Ietekme uz augsnes un grunts piesārņojumu | Plāna ieviešanai ir sagaidāma pozitīva ietekme uz augsnes un grunts piesārņojuma samazinājumu. Esošajā situācijā daļa notekūdeņu dūņu pirms iestrādes augsnē netiek atbilstoši pārstrādātas, kā arī ne vienmēr tiek kontrolēta to izkliedes norma lauksaimniecības zemēs. Liela daļa pārstrādātu notekūdeņu dūņu tiek ilgstoši uzglabātas pagaidu uzglabāšanas vietās, kas rada augsnes un grunts piesārņojuma riskus, kuri pilnībā tiks novērsti, izveidojot plānoto pārstrādes infrastruktūru un īstenojot Plāna uzdevumus. Turklāt jaunizveidotā infrastruktūra ļaus pārstrādāt un atbilstoši utilizēt arī līdz šim uzkrātās notekūdeņu dūņas, mazinot uzkrāto notekūdeņu dūņu potenciāli radīto piesārņojumu. Plāns paredz novērst un atrisināt visas aprakstītās problēmas, nodrošinot visu notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi atbilstoši izbūvētos notekūdeņu dūņu centros un utilizāciju, ievērojot noteiktos iestrādes limitus. Īslaicīga negatīva ietekme uz augsni un grunti var rasties lokāli būvniecības laikā, kas saistīta ar augsnes norakšanu un grunts pārvietošanu. Vienlaikus, veicot esošās nolietotās ūdenssaimniecības infrastruktūras pārbūvi vai demontāžu jaunās infrastruktūras izveidei, mazināsies augsnes un grunts piesārņojuma riski no degradētiem vides objektiem. Plāna ieviešanā pilnā apmērā tiks ievērotas visas nepieciešamās darbības, lai ievērotu Padomes Direktīvas 86/278/EEK mērķi – regulēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā tā, lai novērstu kaitīgu iedarbību uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem. Sakārtojot dūņu apsaimniekošanas sistēmu, tiks mazināta iespēja, ka prasības tiek pārkāptas, un normatīvu izpildes uzraudzības mehānisms būs vienkāršāks, pārskatāmāks, jo novada teritorijā būs 1 atbildīgais par dūņu apsaimniekošanu + 26 centru operatori. | |
| Ietekme uz bioloģisko daudzveidību | Latvijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa ietvaros paredzētajām darbībām būs netieša pozitīva ietekme uz Latvijas bioloģisko daudzveidību. Samazinot augu barošanās elementu nekontrolētu izplatību virszemes ūdeņos, tiek mazināta augu barošanās elementu pārnese, upju un ezeru eitrofikācija un nelabvēlīga ietekme uz tajos esošo bioloģisko daudzveidību. | |
| Fiziskā labsajūtu | Plāna realizācijai nav tiešas ietekmes uz plašu iedzīvotāju grupu fizisko labsajūtu. Negatīvu ietekmi uz fizisko labsajūtu var izjust iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīves vieta atrastos līdz 1 km rādiusā ap plānotajiem notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem. Negatīva ietekme arī plašākā teritorijā var rasties stipru vēju ietekmē, kas var pastiprināt smaku emisijas no notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem. Ir sagaidāms, ka šāds risks būtiskāks būs Pierīgas reģionā ar strauju būvniecības attīstību un esošu blīvu apbūvi, vai pašvaldībās, kur NAI ir izbūvētas tuvu blīvi apdzīvotām vietām, kas palielina iespējamību, ka iedzīvotāju sajūt NAI teritorijā radušās smakas. Plāns paredz dažādus pasākumus smaku emisiju ierobežošanai vai novēršanai (slēgti angāri, smaku novēršanas sistēmas u.c.), tomēr jāņem vērā, ka smaku emisija var nebūt pilnībā novēršama. Plānā ir paredzētas izmaksas šādu emisiju samazināšanai un kontrolēšanai. Lai mazinātu smaku negatīvo ietekmi, Plānā ir paredzēta trīs potenciālo notekūdeņu dūņu pārstrādes centru (Saulkrasti, Upeslejas, Baloži) pievienošana citiem notekūdeņu dūņu pārstrādes centriem. | |
| --- | --- | |
| Emocionālā labsajūta | Ir sagaidāms, ka Plāns pozitīvi ietekmēs emocionālo iedzīvotāju labsajūtu, ko var novērtēt divos dažādos aspektos.- Iedzīvotāji, kas ir informēti par notekūdeņu dūņu aprites ciklu, iegūs pozitīvu emocionālo labsajūtu apzinoties, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir sakārtota, kontrolēta, tai nav negatīvas ietekmes uz apkārtējo vidi, tā veicina resursu pārnesi un atgriešanu vidē u.c., veidos kopēju pozitīvo ietekmi par vidi mums apkārt.- Iedzīvotāji, kas nav informēti par notekūdeņu aprites ciklu, novērtēs nepiesārņotos virszemes un pazemes ūdeņus, tīro augsni un grunti, bioloģisko daudzveidību un klimata ietekmes mazināšanos, kas kopumā veidos vispārēju pozitīvu ietekmi par vidi. | |
| Sabiedrības uztvere | Sagaidāms, ka Plāna ietekme uz sabiedrību kopumā būs neitrāla. Tas saistīts ar to, ka sabiedrība ir maz informēta par procesiem un darbībām, kas SPS ir jāveic saistībā ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka Plāns paredz būtiski mazināt notekūdeņu dūņu pārstrādes procesu negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrību, ir sagaidāma neitrāla sabiedrības reakcija par sagatavoto Plānu un tajā paredzētajām darbībām. Nepieciešama iedzīvotāju informēšana par plānotajiem pasākumiem un to ietekmi uz viņu veselību, vidi un veicamo pasākumu atbilstību plānošanas un normatīvajiem dokumentiem. | |
| Pārtikas drošība un kvalitāte | Plānā paredzētās darbības sniegs pozitīvu ietekmi uz pārtikas drošību un kvalitāti. Plāna ietvaros paredzētās darbības, veicinot pārstrādātu notekūdeņu dūņu atbilstošu izmantošanu lauksaimniecībā, nodrošinās augstākas ražas, vienlaikus saglabājot augstu pārtikas drošības un kvalitātes līmeni. Tiks ievēroti līdzšinējie piesardzības principi, kas paredz, ka pārstrādātas notekūdeņu dūņas vai to komposts netiek izmantots dārzeņu un ogu audzēšanai segtajās platībās, kā arī atklātajās platībās, kas mazākas par 0,1 ha. Tāpat pārstrādātas notekūdeņu dūņas vai to kompostu nedrīkstēs izmantot par virsmēslojumu un rindu mēslojumu veģetācijas periodā pārtikas un lopbarības kultūraugiem. Laika posmam starp pārstrādātu notekūdeņu dūņu un komposta iestrādi augsnē un lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanu ir jābūt ne mazākam par 10 mēnešiem, audzējot atklātā laukā augļus un ogas, kā arī sakņaugus, kartupeļus un dārzeņus, kas atrodas tiešā saskarē ar augsni.Vienlaikus jāturpina nodrošināt, uzraudzīt un veicināt vēl plašāku ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu pirms to novadīšanas sadzīves CKS, tādējādi nodrošinot, ka notekūdeņu dūņas arī turpmāk ir ar zemu piesārņojošo vielu saturu. | |
| Tīra un sakopta vide | Plānā paredzētās darbības veicinās tīras un sakoptas vides veidošanu Latvijā. Ir paredzēts pilnībā likvidēt nekontrolētu notekūdeņu dūņu utilizāciju, ilgtermiņa uzglabāšanu, neatbilstošu notekūdeņu dūņu utilizāciju u.c. procesus, kas var negatīvi ietekmēt vides kvalitāti. Visas Plānā paredzētās darbības ir vērstas uz vides kvalitātes uzlabošanos un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas iespējamo negatīvo vides ietekmju mazināšanu. | |
| Uzdevumi | Finansējuma avots27 | euro kopā |
| --- | --- | --- |
| Uzdevumi | Finansējuma avots27 | euro kopā |
| 1. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota | 1. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota | 1. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un ekonomiski pamatota |
| 1.1. Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tiesisko ietvaru | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros | N/A |
| 1.2. Precizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas statusu ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu ietvarā | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros | N/A |
| 1.3. Izveidot atbalsta programmas | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros | N/A |
| 1.4. Izstrādāt risinājumu tehniski ekonomisko analīzi un projektu pieteikumus infrastruktūras attīstībai | SPS aizņēmums | 670 000 |
| 1.5. Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru (26+1 centri) infrastruktūru | ES fondi (SAM 2.2.1. un 2.2.2.)29, SPS aizņēmums | 84 346 462 |
| 1.6. Izveidot notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūru | ES fondi (SAM 2.2.1.)30, SPS aizņēmums | 24 332 000 |
| 2. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts | 2. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts | 2. mērķis Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts |
| 2.1. Izstrādāt vadlīnijas dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem | LVAFA līdzekļi | 50 000 |
| 2.2. Izveidot unificētus dokumentu paraugus | LVAFA līdzekļi | 25 000 |
| 2.3. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekotāju iekšējās kontroles sistēmas | SPS darbības izmaksu ietvaros | N/A |
| 2.4. Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzraudzības sistēmas tiesisko regulējumu, celt uzraudzības iestāžu kapacitāti un pilnveidot kontroles sistēmu | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros, LVAFA līdzekļi | 20 000 |
| 2.5. Pilnveidot un automatizēt valsts statistikas pārskata sagatavošanas sistēmu, paaugstināt tās interaktivitāti | ES fondi, Valsts budžets | 500 000 |
| 2.6. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas un darbības monitorings | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros, LVAFA līdzekļi | 20 000 |
| 3. mērķis Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss | 3. mērķis Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss | 3. mērķis Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pastāvīgi pieprasīts un pieejams resurss |
| 3.1. Aktualizēt saistīto nozaru tiesisko regulējuma | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros | N/A |
| 3.2. Īstenot sabiedrības informēšanas sākotnējo kampaņu | ES fondi, LVAFA līdzekļi | 50 000 |
| 3.3. Izveidot un izmantot pastāvīgus pasākumus un instrumentus sabiedrības informēšanai | Atbildīgo iestāžu ikgadējo budžetu ietvaros | N/A |
| 3.4. Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai | Citi projektu līdzekļi | |
| 3.5. Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu ietekmes izvērtēšanai un kvalitātes monitoringam | Citi projektu līdzekļi | |
| 3.6. Izveidot ūdenssaimniecības kompetenču centrus | Citi projektu līdzekļi | |
| KOPĀ | KOPĀ | 110013462 |
| Kapitālo investīciju izmaksu pozīcijas | Kopā summa, euro | % no kopējās summas |
| --- | --- | --- |
| Būvniecības izmaksas | 45 154 000 | 62,25 |
| Materiālu, aprīkojuma un iekārtu izmaksas | 26 325 000 | 36,29 |
| Projektu iesnieguma un to pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas | 670 000 | 0,92 |
| Informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas | 35 735 | 0,05 |
| Projektu īstenošanas personāla izmaksas | 285 915 | 0,39 |
| Projektu vadības izmaksas | 71 480 | 0,10 |
| KOPĀ: | 72 542 130 | 100% |
| Uzturēšanas izmaksu pozīcijas | Summa, euro gadā | % no kopējā izmaksu apjoma |
| --- | --- | --- |
| Dūņu apstrāde | 1 189 775 | 23,51 |
| Dūņu pārstrāde | 3 790 609 | 74,90 |
| Dūņu utilizācija | 80 400 | 1,59 |
| KOPĀ: | 5 060 784 | 100% |
| Ieņēmumu pozīcija | Dūņas, m3 gadā | Dūņu apsaimniekošanas maksa, euro m3 |
| --- | --- | --- |
| Dūņu apstrāde | 1 187 948 | 1,00 |
| Dūņu pārstrāde | 1 187 948 | 3,27 |
| KOPĀ: | KOPĀ: | 4,27 |
| Nr. | Galvenie elementi un parametri | Nediskontēta vērtība |
| --- | --- | --- |
| 1 | Pārskata periods (gadi) | 20 |
| 2 | Finanšu diskonta likme (%) (saskaņā ar FM vadlīnijām) | 4,00% |
| 3 | Kopējais investīciju izmaksas, izņemot neparedzētus izdevumus (euro) | 72 542 130,00 |
| 4 | Atlikusī vērtība (euro) | 0,00 |
| 5 | Ieņēmumi (euro) | |
| 6 | Darbības un aizstāšanas izmaksas (euro) regulas Nr. 480/201431 17. panta izpratnē | |
| 7 | Neto ieņēmumi = ieņēmumi - darbības izmaksas + atlikusī vērtība (euro) = (5) -(6) +(4) | |
| 8 | Kopējas izmaksas - neto ieņēmumi (euro, diskontēta)= (3) -(7) | |
| 9 | Pro - rata no diskontētiem neto ieņēmumiem (%)= (8) / (3) | |
| Kapitālo investīciju segšanai plānotie ieguldītāji | ES fondu atbalsts 75% | ES fondu atbalsts 50% |
| --- | --- | --- |
| ES fondu ieguldījums | 54 406 598 | 36 271 065 |
| SPS ieguldījums | 18 135 533 | 36 271 065 |
| KOPĀ: | 72 542 130 | 72 542 130 |
| Dūņu apsaimniekošanas izmaksu pozīcijas | ES fondu atbalsts 75% | ES fondu atbalsts 50% |
| --- | --- | --- |
| Dūņu apstrādes maksa* euro m3 | 1,10 | 1,21 |
| Dūņu pārstrādes** maksa euro m3 | 3,61 | 3,96 |
| KOPĀ: | 4,71 | 5,17 |
| Pieaugums % pret izmaksu sedzošu tarifu (4,27 euro) | 10% | 21% |
| Nr. | Galvenie elementi un parametri | Nediskontēta vērtība |
| --- | --- | --- |
| 1 | Pārskata periods (gadi) | 20 |
| 2 | Finanšu diskonta likme (%) (saskaņā ar FM vadlīnijām) | 4,00% |
| 3 | Kopējās investīciju izmaksas, izņemot neparedzētus izdevumus (euro ) | 72 542 130,00 |
| 4 | Atlikusī vērtība (euro ) | 0,00 |
| 5 | Ieņēmumi (euro ) | |
| 6 | Darbības un aizstāšanas izmaksas (euro) regulas Nr. 480/201432 17. panta izpratnē | |
| 7 | Neto ieņēmumi = ieņēmumi - darbības izmaksas + atlikusī vērtība (euro)= (5) -(6) +(4) | |
| 8 | Kopējas izmaksas - neto ieņēmumi (euro, diskontēta)= (3) -(7) | |
| 9 | Pro - rata no diskontētiem neto ieņēmumiem (%)= (8) / (3) | |
| Notekūdeņu savākšanas un dūņu apsaimniekošanas tarifs | ES fondu atbalsts 75% | ES fondu atbalsts 50% |
| --- | --- | --- |
| Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifs euro m3 | 1,32 | 1,32 |
| Dūņu apsaimniekošanas maksas īpatsvars euro uz 1 m3 notekūdeņu | 0,11 | 0,12 |
| KOPĀ: | 1,43 | 1,44 |
| Pieaugums %: | 8,3% | 9,1% |
| ES fondu atbalsts 75% | ES fondu atbalsts 50% | |
| --- | --- | --- |
| Plānotie pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF euro, 2021. gada 30. jūnijs34 | 2 113 068 469 | 2 113 068 469 |
| Plāna ieviešanai nepieciešamais garantijas apjoms SPS līdzfinansējuma daļas nodrošināšanai, euro | 18 135 533 | 36 271 065 |
| % no pašvaldību kopējiem ieņēmumiem | 0,8 | 1,72 |
| Pašvaldību saistību apjoms <5% | Pašvaldību saistību apjoms no 5% līdz 10% | |
| --- | --- | --- |
| Pašvaldību skaits | 29 | 57 |
| Sociālekonomiskie ieguvumi | Ieguvums euro gadā | |
| --- | --- | |
| Ierobežota dažādu vielu nekontrolēta noplūde vidē | 1 697 871 | |
| Slimību izplatības ierobežošana | 181 134 | |
| Smaku izplatības ierobežošana | 175 000 | |
| Cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās | 475 890 | |
| KOPĀ: | 2 529 895 | |
| Jutīguma analīzes novērtējuma rādītāji | Jutīguma analīzes novērtējuma rādītāji | |
| --- | --- | --- |
| Finanšu kapitāla jutīguma analīze | FNPVk, novirze % | FRRk, novirze % |
| SPS ieguldījumu izmaiņas par 1% | 1,189 | 0,580 |
| Ieņēmumu izmaiņas no saimnieciskās darbības par 1% | -1,983 | -5,868 |
| Darbības izmaksu izmaiņas par 1% | 1,793 | 5,757 |
| Finanšu investīciju jutīguma analīze | FNPVc, novirze % | FRRc, novirze % |
| Investīciju izmaksu izmaiņas par 1% | 1,086 | 0,375 |
| Ieņēmumu izmaiņas no saimnieciskās darbības par 1% | -0,906 | -3,780 |
| Darbības izmaksu izmaiņas par 1% | 0,819 | 3,721 |
| Sociālekonomiskā jutīguma analīze | ENPV, novirze % | ERR, novirze % |
| Nekontrolēta dažādu vielu izplatība ierobežošana, dabā izmaiņas par 1% | -2,823 | 0,060 |
| Slimību izplatības ierobežošanas izmaiņas par 1% | -0,301 | 0,006 |
| Smaku izplatības ierobežošanas izmaiņas par 1% | -0,291 | 0,006 |
| Cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās izmaiņas par 1% | -0,791 | 0,017 |
| Kopējo ieņēmumu no ekonomiskās darbības izmaiņas par 1% | -9,303 | 0,197 |
| Kopējo izmaksas izmaiņas par 1% | 8,414 | -0,180 |
| Kopējo investīciju izmaksu izmaiņas par 1% | 6,095 | -0,108 |
| Institūcija | Pienākumi un rīcība notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pārvaldībā | Pienākumi un rīcība Plāna ieviešanā |
| --- | --- | --- |
| MK | • Atbilstoši kompetencei izskata tiesību aktus, attīstības plānošanas dokumentus, informatīvos ziņojumus, t.sk. notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas jomā | • Atbilstoši kompetencei izskata tiesību aktus, attīstības plānošanas dokumentus, informatīvos ziņojumus, t.sk. ar Plāna ieviešanu saistītos |
| VARAM | • Izstrādā tiesību aktu projektus ūdenssaimniecības, t.sk. notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, un vides aizsardzības jomā, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma atbilstību ES normatīvo aktu prasībām un jaunākajām zinātniskajām atziņām un pilnveidotu nozaru pārvaldību• Izstrādā attīstības plānošanas dokumentu projektus VARAM kompetences jomās un rīcības plānus izvirzīto mērķu sasniegšanai, kā arī gatavo informāciju par plānoto rīcību izpildi• Novērtē Plāna ieviešanas gaitu un pieņem lēmumu par izmaiņām Plānā un tās ieviešanas plānā, lai nodrošinātu Plāna īstenošanu un atbilstību faktiskajai situācijai• Analīzē ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistīto statistisko informāciju Plāna ieviešanas progresa novērtēšanai, sniedz informāciju Eiropas Komisijai• Organizē publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai | • Sagatavo Plāna projektu starpinstitūciju saskaņošanai un nodrošina tā virzību• Izstrādā tiesību aktu projektus ūdenssaimniecības, tai skaitā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, jomā, ņemot vērā Plānā iekļautos priekšlikumus, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma atbilstību Plāna ieviešanai• Izstrādā atbalsta programmu nosacījumus ārējo publisko investīciju piesaistei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei saskaņā ar Plānā paredzēto sadalījumu starp ūdenssaimniecības SPS un pašvaldībām• Nodrošina valsts statistikas pārskatu pilnveidi un optimizāciju atbilstoši Plānā norādītajam, tai skaitā piesaista līdzekļus citu IT sistēmu pilnveidei, kas nepieciešamas VVD vides kontroles funkciju veikšanai• Sagatavo ikgadējo nozares valsts budžeta pieprasījumu, t.sk. pieprasot līdzekļus VVD kontroles funkciju un kapacitātes celšanai• Organizē publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai• Sadarbībā ar ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem sniedz priekšlikumus citām institūcijām (Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija u.c.), lai veicinātu notekūdeņu dūņu izmantošanu |
| SPRK | • Izskata tarifu projektus un nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus• Nosaka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un izvērtē nepieciešamību to pilnveidot | • Sadarbībā ar ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem, VARAM un citām iesaistītajām pusēm izvērtē sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu aprēķināšanas metodiku un pārskata to, ņemot vērā Plānā paredzēto notekūdeņu apsaimniekošanas modeli |
| Valsts vides dienests | • Atbilstoši kompetencei kontrolē SPS un notekūdeņu dūņu lietotāju darbības, lai pārliecinātos par normatīvajiem aktiem atbilstošu notekūdeņu dūņu pārstrādi un utilizāciju• Nodrošina ikgadējo valsts statistikas pārskatu pārbaudi un sniegtās informācijas atbilstību faktiskajai situācijai | • Sniedz informāciju VARAM ikgadējā valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanai, t.sk. norādot papildus nepieciešamo finansējumu kontroles funkciju pilnveidei un kapacitātes nodrošināšanai• Sniedz viedokli un priekšlikumus valsts statistikas pārskatu un citu saistīto IT sistēmu darbības uzlabošanai, lai padarītu efektīvāku to izmantošanu kontroles funkciju veikšanai• Pilnveido un precizē iekšējās procedūras notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles veikšanai, ņemot vērā Plānā paredzēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli |
| Pašvaldības dome | • Veic izmaiņas lēmumā vai pieņem jaunu lēmumu par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un atbildīgo par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā• Pieņem lēmumus un slēdz vienošanās par sadarbību ar citām pašvaldībām par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu | • Pieņem lēmumu par to, kurš ūdenssaimniecības SPS novada teritorijā būs atbildīgs par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu• Pieņem lēmumu par atbalstu notekūdeņu dūņu centra infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai• Veicina un popularizē notekūdeņu dūņu izmantošanu pašvaldības infrastruktūras attīstības projektos, kur tas iespējams• Iespēju robežās nodrošina atbalstu finansējuma piesaistei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un pilnveidei (piemēram, sniedzot galvojumu SPS aizņēmumam Valsts kasē, infrastruktūras attīstībai) |
| Ūdenssaimniecības SPS | • Apsaimnieko un nodrošina notekūdeņu dūņu centralizāciju pašvaldības ietvaros, veic pašvaldībās teritorijā esošo NAI pārraudzību notekūdeņu dūņu jomā• Nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādi dūņu centrā saskaņā ar izvēlēto pārstrādes veidu un tehnisko risinājumu• Nodrošina pārstrādātu notekūdeņu dūņu un to komposta pieejamību dūņu lietotājiem (klientiem), ja nepieciešams veic to piegādi līdz iestrādes vietai• Izstrādā un īsteno pastāvīgus publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu centrā pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanas veicināšanai, un to pozitīvās ietekmes popularizēšanai tuvākajā reģionā• Uztur un pilnveido notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru• Uzkrāj informāciju par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas izmaksām un iesniedz SPKR ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu grozījumu projektu, lai nodrošinātu principa "piesārņotājs maksā" ievērošanu• Sniedz VVD un citām uzraugošajām institūcijām visu informāciju par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu• Regulāri iesniedz nepieciešamos valsts statistikas pārskatu datus, pārliecinās par to atbilstību faktiskajai notekūdeņu dūņu uzskaitei• Sniedz priekšlikumus pašvaldībai, VARAM un citām institūcijām par uzlabojumiem, kas nepieciešami notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošanai un pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanai• Uzrauga un kontrolē tā atbildības zonā (aglomerācijā) esošo ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu un tās atbilstību noslēgtajiem līgumiem un normatīvo aktu prasībām | • Pašvaldības noteiktais ūdenssaimniecības SPS, kas atbild par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, iepazīstas ar pašvaldībā esošajām NAI, to darbību, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, notekūdeņu dūņu noņemšanas biežumu un apjomu• Slēdz vienošanās ar citiem ūdenssaimniecības SPS attiecīgās pašvaldības teritorijā par notekūdeņu dūņu pieņemšanas/nodošanas nosacījumiem un kārtību• Izstrādā notekūdeņu dūņu savākšanas plānu, maršrutus un kārtību pašvaldības teritorijā, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu savākšanu pašvaldības lielākajās NAI• Izstrādā tehniski ekonomisko pamatojumu, lai izvēlētos labāko pieejamo tehnoloģiju notekūdeņu dūņu savākšanas un atūdeņošanas infrastruktūras izveidei, lai apsaimniekotu pašvaldības teritorijā radītās notekūdeņu dūņas un nogādātu pašvaldības lielākajās NAI• Izstrādā tehniski ekonomisko pamatojumu notekūdeņu dūņu pārstrādes un utilizācijas infrastruktūras izveidei notekūdeņu dūņu centrā• Slēdz vienošanos ar citu pašvaldību ūdenssaimniecības SPS – dūņu apsaimniekotājiem par notekūdeņu dūņu pieņemšanu/nodošanu dūņu centrā• Izstrādā un iesniedz projekta pieteikumus ārējā publiskā finansējuma investīciju piesaistei notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei• Izveido notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru, atbilstoši Plānā noteiktajam sadalījumam• Izstrādā un īsteno publicitātes pasākumus notekūdeņu dūņu centrā pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai to komposta izmantošanas veicināšanai, un to pozitīvās ietekmes popularizēšanai tuvākajā reģionā• Izstrādā un ievieš neapstrādātu un pārstrādātu notekūdeņu dūņu un to komposta kvalitātes uzraudzības kārtību notekūdeņu dūņu centra ietvaros• Izstrādā pārstrādātu notekūdeņu dūņu un to komposta utilizācijas pasākumu shēmu, kur iekļauj visas rīcības un soļus, kas veicami, lai varētu veikt notekūdeņu dūņu un to komposta iestrādi augsnē jeb "ceļa karti" notekūdeņu dūņu produktiem no "dūņu centra līdz laukam"• Izstrādā un ievieš uzskaites, kontroles un uzraudzības sistēmu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa uzraudzībai gan pašvaldības, gan dūņu centra līmenī |
| Notekūdeņu dūņu izmantotājs | • Nodrošina atbilstošu notekūdeņu dūņu iestrādi augsnē• Uzglabā informāciju par iestrādāto notekūdeņu dūņu apjomu, kvalitāti, iestrādes laiku un vietu tā apsaimniekošanā esošajās nekustamajos īpašumos | |
| Plāna mērķis | Plāna mērķis | Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, tajā skaitā infrastruktūru, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu lietderīgu izmantošanu un novērstu potenciālu kaitējumu virszemes ūdensobjektiem dūņu noplūdes rezultātā |
| --- | --- | --- |
| Politikas rezultāts:Rezultatīvais rādītājs: | Politikas rezultāts:Rezultatīvais rādītājs: | Pāna īstenošanas rezultātā palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana (VPP2027 politikas rezultāts PR4.4), kā arī Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis (VPP2027 politikas rezultāts PR7.4.)Izmantoto notekūdeņu dūņu apjoms (neskaitot sadedzinātās, poligonos apglabātās un pagaidu uzglabāšanā esošās dūņas (VPP2027 rezultatīvais rādītājs RR4.4.1.): 2024. g. - 74,5 (48,5); 2027.g. – 76 (50);Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars (VPP2027 rezultatīvais rādītājs RR7.4.1.): 2024.g.- 33%; 2027.g. - 35%; |
| 1.Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: | 1.Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: | Notekūdeņu dūņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmas izveidošana (VPP rīcības virziens Nr. 25) |
| Nr. p. k. | Pasākums | Darbības rezultāts |
| Pamatnostādņu uzdevums un tā numurs: 25.2. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru | Pamatnostādņu uzdevums un tā numurs: 25.2. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru | Pamatnostādņu uzdevums un tā numurs: 25.2. Izveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūru |
| Pirmais pasākumu bloks - 1.1. "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un izmaksu efektīva" | Pirmais pasākumu bloks - 1.1. "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un izmaksu efektīva" | Pirmais pasākumu bloks - 1.1. "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir precīzi noteikta, videi droša un izmaksu efektīva" |
| 1.1.1 | Pasākums: Pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tiesisko ietvaru | a) Veikti grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojuma likumā atbilstoši Pāna priekšlikumiem.b) Izstrādāti jauni MK noteikumi par notekūdeņu dūņu centru darbību, noteiktas to pārvaldošo operatoru tiesības, pienākumus, atbildību, informēšanas un atskaitīšanās kārtību u.c. aspektus.c) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 362, atbilstoši Plāna priekšlikumiem. |
| 1.1.2 | Pasākums: Precizēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vietu ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu ietvarā | a) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 174.b) Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 1227.c) Veikti grozījumi "Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā". |
| 1.1.3 | Pasākums:Izveidot atbalsta programmas | a) Izstrādāta un uzsākta publiskā finansējuma līdzfinansēta atbalsta programma notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūras izveidei.b) Izstrādāta un uzsākta publiskā finansējuma līdzfinansēta atbalsta programma notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūras izveidei.c) c) Nodrošināta iespēja piesaistīt publisko finansējumu (SAM 2.2.1. un 2.2.2.) dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidei. |
| 1.1.4. | Pasākums: Izstrādāt risinājumus tehniski ekonomiskajai analīzei un projektu pieteikumiem infrastruktūras attīstībai | a) Izstrādāta un apstiprināta metodika tehniski ekonomiskās analīzes (TEA) veikšanai;b) Izstrādāta TEA, lai apzinātu faktiskos notekūdeņu dūņu savākšanas, pārstrādes un utilizācijas infrastruktūras izveidei nepieciešamos pasākumus, labāko pieejamo tehnoloģiju un to izmaksas katrā novadā un notekūdeņu dūņu apstrādes centrā.c) Sagatavoti un iesniegti projektu pieteikumi izveidoto atbalsta programmu ietvaros, atbilstoši to nosacījumiem. |
| 1.1.5. | Pasākums: Izveidot notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūru | a) Īstenota notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūras projektēšana, būvniecība un piegāžu iepirkumi.b) Projektēta un uzbūvēta notekūdeņu dūņu pārstrādes centru infrastruktūra, piegādāti un uzstādīti tehnoloģiskie risinājumi. |
| 1.1.6. | Pasākums: Izveidot notekūdeņu dūņu apstrādes un centralizēšanas infrastruktūru | Notekūdeņu dūņu savākšanai un centralizācijai novada ietvaros nepieciešamā infrastruktūras uzprojektēta, uzbūvēta un piegāžu iepirkumi veikti, tehnoloģiskie risinājumi piegādāti un uzstādīti. |
| Otrais pasākumu bloks – 1.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts | Otrais pasākumu bloks – 1.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts | Otrais pasākumu bloks – 1.2. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas process ir vienkāršs un uzraudzīts |
| 1.2.1. | Pasākums: Izstrādāt vadlīnijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajiem | Izstrādātas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vadlīnijas, ietverot vismaz šādas sadaļas:‒ tiesiskā sadarbība starp dažādām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistītajām organizācijām, atbildības robežas un pienākumi, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu atbilstošu savākšanu, apstrādi un utilizāciju tā atbildības teritorijā;‒ notekūdeņu dūņu kvalitātes kontrole un uzraudzība;‒ notekūdeņu dūņu savākšanas un apstrādes organizācija;‒ notekūdeņu dūņu pārstrādes organizēšana;‒ notekūdeņu dūņu utilizācijas procesa organizēšana un kontrole. |
| 1.2.2. | Pasākums: Izveidot unificētu dokumentu paraugus | Izstrādāti unificēti dokumentu paraugi:‒ līgumi (starp SPS, dūņu izmantotājiem, u.c.);‒ notekūdeņu dūņu apliecības dažādiem dūņu izmantošanas mērķiem;‒ iekšējās uzskaites veidlapas (formas) par dūņu pieņemšanu, nodošanu utt.‒ aprēķinu kalkulators (par maksimālo atļauto izkliedējamo dūņu apjomu uz 1 ha, pie noteiktiem augsnes un dūņu kvalitātes rādītājiem) u.c. |
| 1.2.3. | Pasākums: Izveidot dūņu apsaimniekotāju iekšējās kontroles sistēmu | Izstrādāta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistīto SPS iekšējās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kārtība, tajā skaitā iekšējā procesu uzraudzības, kvalitātes kontroles un utilizācijas izsekojamības kārtība; kā arī izveidota atbilstoša atbildīgo darbinieku apmācība un materiāltehniskā bāze. |
| 1.2.4. | Pasākums: Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzraudzības sistēmas tiesiskā regulējuma pilnveide, uzraudzības iestāžu kapacitātes celšana un kontroles sistēmas pilnveide | a) Apzināti esošās kontroles un uzraudzības sistēmas trūkumi un nepieciešamie uzlabojumi, ņemot vērā Plānā ierosinātās izmaiņas.b) Veikti grozījumi tiesiskajā regulējumā un kontroles organizācijas procesos, novēršot apzinātos trūkumus.c) Veikts notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības audits.d) Nodrošināta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības iestāžu kapacitātes paaugstināšana, ņemot vērā audita rezultātus.e) Veikta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas pilnveide, ņemot vērā audita rezultātus. |
| 1.2.5. | Pasākums: Pilnveidot notekūdeņu dūņu valsts statistikas pārskata sagatavošanas sistēmu, paaugstināt tās automatizāciju un interaktivitāti | a) Veikta valsts statistikas pārskatu pilnveide un automatizācija (t.sk. automātiskais neatbilstību kontroles rīks) attiecībā uz ūdenssaimniecības jomu.b) Izstrādāts valsts statistikas pārskata kartogrāfiskais modulis, lai vizualizētu un padarītu pārskatā pieejamo informāciju, tai skaitā par augšņu un notekūdeņu dūņu kvalitāti, lauksaimniecības zemju pieejamību, faktiski veikto notekūdeņu dūņu izkliedi, pieejamo notekūdeņu dūņu apjomu dūņu centrā utt. |
| 1.2.6. | Pasākums: Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas un darbības monitorings | a) Sagatavota Plāna darbības monitoringa kārtība un noteikti atbildīgie par monitoringa veikšanu noteiktajā periodā.b) Reizi piecos gados tiek veikts Plāna ieviešanas un darbības monitorings un sniegti priekšlikumi Plāna vai notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa pilnveidei. |
| Trešais pasākumu bloks – 1.3. Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pieprasīts un pieejams resurss | Trešais pasākumu bloks – 1.3. Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pieprasīts un pieejams resurss | Trešais pasākumu bloks – 1.3. Pārstrādātas notekūdeņu dūņas ir pieprasīts un pieejams resurss |
| 1.3.1. | Pasākums: Aktualizēt saistīto nozaru tiesisko regulējumu | a) Apzināti saistīto nozaru ierobežojumi notekūdeņu dūņu plašākai izmantošanai un sniegti priekšlikumi to novēršanai, izveidota motivējoša, dūņu produktu izmantošanu atvieglojoša uzskaites un atskaitīšanās sistēma;b) Pastāvīgi skaņojot, precizējot saistīto nozaru tiesisko regulējumu sniegti priekšlikumi, kas attiecas uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pilnveidic) |
| 1.3.2. | Pasākums: Īstenot sabiedrības informēšanas sākotnējo kampaņu | a) Izstrādāts sabiedrības informēšanas kampaņas īstenošanas apraksts, t.sk. sauklis, vizuālā identitāte, detalizēts komunikācijas pasākumu plāns un tam atbilstošs laika grafiks.b) Atbilstoši plānam īstenoti komunikācijas pasākumi par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas veidiem, to priekšrocībām, izmantošanas nosacījumiem un plānotajiem ieguldījumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē. |
| 1.3.3. | Pasākums: Izveidot un īstenot pastāvīgus sabiedrības informēšanas pasākumus un instrumentus | a) Aktualizēti notekūdeņu dūņu centru operatoru un pašvaldību iekšējie komunikācijas plāni, paredzot un plānojot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas aspekta iekļaušanu visos informācijas kanālos.b) Aktualizēts VARAM komunikācijas plāns, paredzot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas aspekta iekļaušanu visos atbilstošajos informācijas kanālos un saistīto nozaru informācijas pasākumos (horizontālā prioritāte). |
| 1.3.4. | Pasākums: Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu izmantošanas veicināšanai | a) Sadarbībā ar IZM apzinātas valsts vai ārējā finansējuma avotu finansētās pētījumu programmas, kurās iespējams iekļaut atbalstu pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plašāku izmantošanu t.sk. degradētu teritoriju rekultivācijā un lauksaimniecībā.b) Izveidots vai citās pētījumu programmās iekļautas garantēts finansējums pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu plašāku izmantošanu. |
| 1.3.5. | Pasākums: Piesaistīt finansējumu pētījumu īstenošanai notekūdeņu dūņu ietekmes izvērtēšanai un kvalitātes monitoringam | a) Sadarbībā ar IZM apzinātas valsts vai ārējā finansējuma avotu finansētās pētījumu programmas, kurās iespējams iekļaut atbalstu pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējamiem negatīvajiem vai pozitīvajiem efektiem uz vides kvalitāti, augsnes kvalitāti un citiem aspektiem, t.sk. novērtēt notekūdeņu dūņu kvalitātes izmaiņas.b) Izveidots vai citās pētījumu programmas iekļaut garantēts finansējums pētījumiem par pārstrādātu notekūdeņu dūņu izmantošanas ietekmēm un notekūdeņu dūņu kvalitātes novērtēšanai. |
| 1.3.6. | Pasākums: Ūdenssaimniecības kompetenču centru izveide | a) Apzināt un novērtēt augstāko izglītības iestādi, pie kuras visefektīvāk būtu izveidot ūdenssaimniecības kompetenču centru un tā izveidei nepieciešamos resursus (personāla, finanšu utt.).b) Piesaistīt nepieciešamo finansējumu kompetenču centra izveidei.c) Izveidot ūdenssaimniecības kompetenču centru un uzsākt tā darbību. |
| Finansējuma avota tips | Finansējamie pasākumi/aktivitātes | Pieejamais finansējuma apjoms, euro |
| --- | --- | --- |
| ES fondi (KF, ERAF) 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros | 1. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras izveide2. IT sistēmu pilnveide valsts statistikas pārskatu digitalizēšanai un vizualizēšanai | 2.2.1. SAM ES fondu finansējuma daļa – 74.16 milj. euro;442.2.2. SAM pasākums 2.2.2.3 "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" ES fondu finansējuma daļa – 24.5 milj. euro1.3. prioritātes ES fondu finansējums VARAM pasākumos – 99.58 milj. euro;562.1.2. SAM ES fondu finansējuma daļa – 18.49 milj. euro;56 |
| Valsts budžets | 1. Valsts pētījumu programmu finansēšana2. Ar tiesiskā regulējuma pilnveidi saistītie uzdevumi, kas īstenojami atbildīgo iestāžu budžeta ietvaros3. Atbildīgo institūciju īstenotās publicitātes kampaņas4. LVAFA projektu konkursu ietvaros – dokumentu paraugu, vadlīniju un citu atbalsta pasākumu finansēšana | Piesakāms ikgadējā valsts budžeta izstrādes laikā |
| Horizon Europe2021.–2027. | Pētījumu finansēšana | 95.5 mljrd. euro no tiem 57.5 mljrd. euro 2. pīlāram |
| Aizņēmuma finansējums | 1. Infrastruktūras izbūves finansēšanai, nodrošinot finansējuma saņēmēja līdzfinansējuma daļu.2. Jebkuru citu ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītu SPS veiktu uzlabojumu finansēšanai, infrastruktūras atjaunošanai. | Atkarībā no aizņēmēja finanšu rādītājiem |
| Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pašu līdzekļi, ieņēmumi no pakalpojumu tarifiem | 1. Tehniski ekonomiskās analīzes veikšanai pirms infrastruktūras izveides.2. Izveidotās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas, atjaunošanas, pilnveides un ikdienas operacionālo izmaksu segšanai.3. Publicitātes un pastāvīgo sabiedrības informēšanas pasākumu finansēšanai. | Atkarībā no aprēķinātajiem tarifiem |
| Pašvaldības atbalsts finansējuma piesaistei – galvojums, garantijas SPS aizņēmumam, ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā | 1. Infrastruktūras izbūves finansēšanai, nodrošinot finansējuma saņēmēja līdzfinansējuma daļu.2. Jebkuru citu ar notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu saistītu SPS veiktu uzlabojumu finansēšanai, infrastruktūras atjaunošanai. | Atkarībā no pašvaldības budžeta iespējām |
| Finanšu instrumenti | Dažādu infrastruktūras izveides projektu īstenošanai, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidei vai izveidei | Nepastāv atbilstoši finanšu instrumenti |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)