Par Ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam

Veids Rīkojums
Publicēts 2024-03-28
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 238 Rīgā 2024. gada 28. martā (prot. Nr. 13 55. §)

1. Apstiprināt Ainavu politikas ieviešanas plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai plānā noteiktos uzdevumus īstenot sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Kultūras ministriju un to padotībā esošajām iestādēm.

3. Plānā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām plānā noteiktos uzdevumus 2024. gadā īstenot atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2025. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, tad attiecīgajām par plāna pasākumu ieviešanu atbildīgajām valsts institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

5. Par plāna uzdevumu izpildi atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām līdz 2026. gada 1. martam un 2028. gada 1. martam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitu.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2026. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumu par plāna īstenošanu un priekšlikumus plāna aktualizēšanai, bet līdz 2028. gada 1. novembrim – plāna ex-post novērtējuma ziņojumu.

Ministru prezidente E. SiliņaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

(Ministru kabineta2024. gada 28. martarīkojums Nr. 238)

Ainavu politikas ieviešanas plāns 2024.–2027. gadam

APP AREI Atvasināta publiska persona "Agroresursu un ekonomikas institūts"
Baltic Sea2Land Projekts "Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu"
BEF Biedrība "Baltijas Vides Forums"
DAP Dabas aizsardzības pārvalde
EK Eiropas Komisija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
EP Eiropas Padome
ES Eiropas Savienība
ha hektārs
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KLP Kopējās Lauksaimniecības politika
KLP SP Latvijas Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam
KM Kultūras ministrija
Konvencija 2000. gada 20. oktobra Eiropas ainavu konvencija
Koordinācijas padome Ainavu pārvaldības koordinācijas padome
KPR Kurzemes plānošanas reģions
LAAA Latvijas ainavu arhitektu asociācija
LAD Lauku atbalsta dienests
LAS Latvijas Arhitektu savienība
LBTU Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
LIFE LATESTadapt Projekts "Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā", kas tiek īstenots ar LIFE programmas1 atbalstu
LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka
LU Latvijas Universitāte
LPR Latgales plānošanas reģions
LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
MK Ministru kabinets
MKN Nr. 240 Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
NKMP Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
NVO Nevalstiska organizācija
Pamatnostādnes Ainavu politikas pamatnostādnes 2013.–2019. gadam
Pētījumu programma Valsts pētījumu programma "Ilgtspējīga teritorijas attīstība un racionāla zemes resursu izmantošana"
Plāns Latvijas ainavu politikas ieviešanas plāns 2024.–2027. gadam
RPR Rīgas plānošanas reģions
SAM Specifiskais atbalsta mērķis Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam2
SAMP Pasākums Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa ietvaros
Stratēģija "Latvija 2030" Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam "Latvija 2030"
TAP portāls Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls, kas pieejams https://tapportals.mk.gov.lv/
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
ViA Vidzemes augstskola
VKP Vides konsultatīvā padome
VPR Vidzemes plānošanas reģions
VRAA Valsts aģentūra "Valsts reģionālās attīstības aģentūra"
ZM Zemkopības ministrija
ZPR Zemgales plānošanas reģions
2.1.3.1.SAMP Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākums "Pašvaldību pielāgošanās pasākumi klimata pārmaiņām"
5.1.1.3.SAMP Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākums "Publiskās ārtelpas attīstība"
5.1.1.5.SAMP Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus"
Dokuments, sadaļa Pasākumi, uzdevumi saistībā ar ainavu politiku
--- ---
Konvencija5. pants6. pants Vispārīgie pasākumi:a) atzīt ainavas par cilvēku dzīves vides būtisku daļu, cilvēku kopīgā kultūras un dabas mantojuma daudzveidības izpausmi un identitātes pamatu un nostiprināt to juridiski likumdošanā;b) izstrādāt un īstenot ainavu politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldība un plānošana, veicot īpašus pasākumus, kas minēti 6. pantā;c) izstrādāt kārtību, lai sabiedrība, vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī citas ieinteresētās puses varētu piedalīties tādas ainavu politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kas norādīta iepriekšminētajā b) punktā;d) integrēt ainavu politiku savā reģionālajā un pilsētplānošanas politikā, kultūras, vides, lauksaimniecības, sociālajā un saimnieciskajā politikā, kā arī jebkurā citā politikā, kas tieši vai netieši var ietekmēt ainavas.
Konvencija5. pants6. pants Īpaši pasākumi:A. Izpratnes veidošana, kas paredz veicināt izpratni par ainavu vērtību, to lomu un izmaiņām tajās gan pilsoniskajā sabiedrībā, gan arī privāto organizāciju un valsts iestāžu vidū;B. Apmācība un izglītība, kas paredz veicināt speciālistu apmācību ainavu novērtēšanā un pārvaldībā, daudznozaru apmācības programmas par ainavu politiku, aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī kursus skolās un augstskolās ar ainavām saistītos jautājumos;C. Identifikācija un novērtēšana, kas paredz identificēt ainavas visā dalībvalsts teritorijā, novērtēt identificētās ainavas un tās dokumentēt;D. Ainavas kvalitātes mērķi, kas nosakāmi konsultācijās ar sabiedrību;E. Īstenošana. Lai ainavu politika tiktu īstenota, katra Puse apņemas ieviest instrumentus, kuru mērķis ir aizsargāt un pārvaldīt ainavas un/vai plānot ainavas.
Stratēģija "Latvija 2030"Telpiskās attīstības perspektīva Lai saglabātu Latvijai tipiskās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves vides kvalitātei, ir:- jānodrošina valsts atbalsts daudzfunkcionālām un produktīvām lauku teritorijām, kultūrainavas saglabāšanai un veidošanai;- jānosaka Latvijai tipiskās un unikālās ainavas, jāveic to inventarizācija un jāizstrādā priekšlikumi ainavu apsaimniekošanai un procesu monitoringam;- jāizglīto un jāiesaista sabiedrība ainavu apsaimniekošanā;- teritorijas plānojumos jānosaka prasības un nosacījumi, kas paredz ainaviski nozīmīgu vietu aizsardzību.
Iniciatīva, dokuments, dokumenta sadaļa Ar ainavu politiku saistītais dokumenta mērķis, rīcības virziens, uzdevumi vai pasākumi
--- ---
ES līmeņa iniciatīvas un politiku dokumenti ES līmeņa iniciatīvas un politiku dokumenti
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas zaļais kurss25 Mērķis – risināt ar klimatu un vidi saistītās problēmas, kas ir mūsu paaudzes virsuzdevums. Pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kur 2050. gadā būtu sasniegts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Turklāt Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi.
2. sadaļaSagatavot ES ekonomiku ilgtspējīgai nākotnei 2.1. Izstrādāt pilnīgi transformatīvu rīcībpolitiku kopumu, t.sk. svarīgi augstāk novērtēt dabisko ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un cilvēka veselības stiprināšanu.2.1.7. Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, jo ziņojumā26, ko sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, norādīts uz bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, ko visā pasaulē izraisījušas pirmām kārtām izmaiņas zemes un jūras izmantojumā.
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par klimatneitralitātes panākšanas satvara izveidi un Regulas (ES) 2018/1999 grozīšanu (Eiropas Klimata akts)27 Klimatneitralitātes mērķis – ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā tiek līdzsvarots Savienības tiesību aktos reglamentētais Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjoms, un tas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam tiek panākts emisiju neto nulles līmenis, un pēc tam Savienība cenšas panākt negatīvu emisijas bilanci.Savienības starpposma klimata mērķrādītājs:Lai varētu sasniegt nosprausto klimatneitralitātes mērķi, saistošais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam ir – panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms (emisijas apjoms, no kura atskaitīts piesaistes apjoms) Savienībā ir samazinājies vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.Savienība ir pieņēmusi šo regulu tā kā:(22) Oglekļa piesaistītājiem ir būtiska nozīme, lai Savienībā īstenotu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un šajā kontekstā svarīgs ir tieši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas nozaru ieguldījums.(23) Ekosistēmu atjaunošana palīdzētu uzturēt, apsaimniekot un palielināt dabiskos oglekļa piesaistītājus un veicināt bioloģisko daudzveidību, vienlaikus cīnoties pret klimata pārmaiņām.(32) Dabā rodami risinājumi var būt īpaši noderīgi, lai mazinātu klimata pārmaiņas, tām pielāgotos un lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību.
Iniciatīva "Jaunais Eiropas "Bauhaus""28 Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt radošu un starpdisciplināru kustību, kas Eiropas zaļo kursu sasaista ar Eiropas Savienības pilsoņu ikdienas dzīvi. Šī iniciatīva tiek kopīgi izstrādāta, tieši iesaistot pilsoņus, ekspertus, uzņēmumus un iestādes, un tās mērķi ir šādi:• padarīt nākotnes dzīves telpas vieglāk piekļūstamas un cenas ziņā pieejamākas,• mobilizēt dizainerus, arhitektus, inženierus, zinātniekus, studentus un radošos prātus dažādās disciplīnās, lai nāktu klajā ar jaunu skatījumu uz ilgtspējīgu dzīvesveidu,• uzlabot ES pilsoņu dzīves pieredzes kvalitāti,• sniegt finansiālu atbalstu inovatīvām idejām un produktiem, izmantojot ad hoc uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un koordinētas programmas.Jaunā Eiropas "Bauhaus" pamatā ir trīs nedalāmu pamatvērtību trīsstūris:- ilgtspēja, sākot no klimata mērķiem līdz apritīgumam, nulles piesārņojumam un bioloģiskajai daudzveidībai,- estētika, tātad ne tikai funkcionalitāte, bet arī pieredzes kvalitāte un stils,- iekļautība, daudzveidības vērtības atzīšana, līdztiesība visiem un pieejamība piekļuves un cenas ziņā.
Latvijas nacionālo politiku dokumenti Latvijas nacionālo politiku dokumenti
Nacionālais attīstības plāns 2023.–2027. gadam29 Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", kuras mērķis: "[244] Dzīves vides kvalitātes uzlabošana līdzsvarotai reģionu attīstībai".Rīcības virziens "Daba un vide – "Zaļais kurss", kura mērķis "[258] Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kas balstīta zinātniskajos pētījumos, līdzsvarojot ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās intereses".Mērķim pakārtotais uzdevums: "[291] Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību".
Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam30 6. specifiskais mērķis – Palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas:Veicināt bioloģiskas daudzveidības saglabāšanos zālājos un meža zemēs.Palielināt vides pasākumu, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā.Nodrošināt atbilstošas kompensācijas par ierobežojumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.Nodrošināt tipisko lauksaimniecības zemju ainavu un to elementu aizsardzību.Saglabāt izglītošanās iespējas par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un saglabāšanas iespējām.
Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam30 8. specifiskais mērķis – Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecībā, sociālo iekļaušanu un vietējo attīstību lauku apvidos, tai skaitā aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību:Kompleksi risināmi lauku teritoriju izaicinājumi kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanai (SM8 V3).
Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam31 Latvijas vides politikas 3. mērķis – Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.6.1. apakšmērķis – Bioloģiskās daudzveidības, tajā skaitā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, un vērtīgo ainavu saglabāšana.14. Rīcības virziens: Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu.14.2. uzdevums: Izstrādāt sugu aizsardzības plānus un uzsākt to ieviešanu.Sugu aizsardzības plāni jāņem vērā, lai respektētu bioloģisko daudzveidību, izstrādājot ainavu novērtējuma rezultātā izdalīto nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldības vadlīnijas.
Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam32 Ilgtermiņa mērķis – uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.Viens no mērķiem – Nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā.6. Rīcības virziens – Enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija un infrastruktūras modernizācija3. pasākums Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā, jo elektroenerģijas ražošanas attīstība lieljaudas vēja parkos samazinās enerģētisko atkarību un samazinās elektroenerģijas importu.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam33 Mērķis – mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.3. stratēģiskais mērķis – Infrastruktūras un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem.3.1. rīcības virziens – Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai:3.1.1. pasākums. Identificēt primāri svarīgās vietas pilsētās un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur zaļā infrastruktūra var sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.3.1.2. pasākums. Attīstot vai reģenerējot urbānas teritorijas, paredzēt un īstenot zaļās infrastruktūras risinājumus, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" īstenošanas plāna 2023.–2024. gadam projekts34 Plāna mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un sabiedrībai pieejamu kultūru cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai.3. Rīcības virziens: Nodrošināta kultūras mantojuma ilgtspējīga saglabāšana un radoša izmantošana.3.1.2. pasākums. Sniegt atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem, īpaši reģionos, lai nodrošinātu publisko pakalpojumu plašāku pieejamību un publiskās vides kvalitātes uzlabošanu.4. Rīcības virziens: Kultūras un radošo nozaru attīstība.4.8.5. pasākums. Veicināt augstas kvalitātes arhitektūras un būvētās vides kvalitāti Latvijā, veicinot Eiropas Jaunā Bauhaus principu ieviešanu un izpratni par būvkultūru atbilstoši Davosas deklarācijai, un stiprināt nozares konkurētspēju.5. Rīcības virziens: Kultūra un izglītība.5.5.3. pasākums. Turpināt attīstīt un papildināt Latvijas kultūras kanona (LKK) digitālo platformu www.kulturaskanons.lv, nodrošināt LKK popularizācijas pasākumus, tostarp īstenot ikgadējo konkursu jauniešiem par LKK.
Darbības rezultāts Rezultāta rādītājs
--- ---
Apraksts
1. rīcības virziens: "Izpratnes un zināšanu par ainavām veidošana" 1. rīcības virziens: "Izpratnes un zināšanu par ainavām veidošana"
1.1. Uzlabota sabiedrības informētība un speciālistu zināšanas par ainavām Sagatavoti un publiskoti 2 jauni informatīvi materiāli:- Latvijas ainavu atlants,- EP Ainavas balvas Latvijas nacionālās atlases pieteikumu katalogs
1.2. Pieaug sabiedrības izpratne par ainavu nozīmi, aizsardzību un kvalitāti Iesniegti pieteikumi EP Ainavas balvas nacionālajai atlasei
2. rīcības virziens: "Ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu apmācības un ainavu pētniecības uzlabošana" 2. rīcības virziens: "Ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu apmācības un ainavu pētniecības uzlabošana"
2.1. Uzlabotas ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu zināšanas par ainavām Noorganizēti semināri un zinātniski praktiskas konferences par aktuāliem jautājumiem ainavu pētniecības un pārvaldības jomā
3. rīcības virziens: Ainavu pārvaldības uzlabošana" 3. rīcības virziens: Ainavu pārvaldības uzlabošana"
3.1. Uzlabota sadarbība institūciju un sabiedrības starpā Izveidota pastāvīga starpinstitucionāla Ainavu pārvaldības koordinācijas padome
3.2. Izveidoti 2 jauni ainavu pārvaldības instrumenti - Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgu teritoriju pārvaldības un atbalsta modelis un integrētas vadlīnijas konkrētu nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju attīstībai un plānošanai;- Vadlīnijas par zaļās infrastruktūras plānošanu, t.sk. pilsētvidē
4. rīcības virziens: "Ainavu kvalitātes uzlabošana" 4. rīcības virziens: "Ainavu kvalitātes uzlabošana"
4.1. Uzlabota ainavu kvalitāte Īstenoti projekti ainavu kvalitātes uzlabošanai
Plāna mērķis Ir radīti priekšnosacījumi daudzveidīgu un sabiedrībai pieejamu ainavu attīstībai, kas, nodrošinot labu vides stāvokli, tostarp bioloģisko daudzveidību, saglabājot un attīstot vienoto kultūras un dabas mantojumu, veicinot ekonomisko aktivitāti, kā arī stiprinot vietu identitāti, iedzīvotāju vietas piederības sajūtu un patriotismu, visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti
--- ---
1. rīcības virziens "Izpratnes un zināšanu par ainavām veidošana" 1. rīcības virziens "Izpratnes un zināšanu par ainavām veidošana"
1. rīcības virziena politikas rezultāti:- Sagatavoti un publiskoti 2 jauni informatīvi materiāli – Latvijas ainavu atlants, EP Ainavas balvas pieteikumu katalogs- Pieaug sabiedrības izpratne par ainavu nozīmi, aizsardzību un kvalitāti – kopā EP Ainavas balvas nacionālajām atlasēm (divās sesijās) iesniegti 14 pieteikumi 1. rīcības virziena politikas rezultāti:- Sagatavoti un publiskoti 2 jauni informatīvi materiāli – Latvijas ainavu atlants, EP Ainavas balvas pieteikumu katalogs- Pieaug sabiedrības izpratne par ainavu nozīmi, aizsardzību un kvalitāti – kopā EP Ainavas balvas nacionālajām atlasēm (divās sesijās) iesniegti 14 pieteikumi
N.p.k. Pasākums
1.1. Publiskot un uzturēt digitālo Latvijas ainavu atlantu
1.2. Regulāri apkopot un ievietot ainavu atlantā informāciju par pasākumiem ainavu vērtību apzināšanai un saglabāšanai plānošanas reģionos, pašvaldībās
1.3. Regulāri aktualizēt VARAM tīmekļvietni par ainavu politiku
1.4. Atbilstoši EP Ainavas balvas sesijām nodrošināt EP Ainavas balvas nacionālās atlases (turpmāk – atlase), pilnveidojot nacionālās atlases nolikumu
1.5. Izveidot EP Ainavas balvas Latvijas nacionālajā atlasēs pieteikto projektu digitālu katalogu
1.6. Īstenojot foto monitoringa demonstrācijas projektu, sagatavot vadlīnijas foto monitoringa īstenošanai vietējā mērogā
1.7. Piedalīties LKK iekļauto ainavu vērtību popularizēšanā36
2. rīcības virziens "Ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu apmācības un ainavu pētniecības uzlabošana" 2. rīcības virziens "Ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu apmācības un ainavu pētniecības uzlabošana"
2. rīcības virziena politikas rezultāts:Uzlabotas ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu zināšanas par ainavām, noorganizēti:- 7 semināri un 2 zinātniski praktiskas konferences par aktuāliem jautājumiem ainavu pētniecības un pārvaldības jomā 2. rīcības virziena politikas rezultāts:Uzlabotas ainavu pārvaldībā iesaistīto speciālistu zināšanas par ainavām, noorganizēti:- 7 semināri un 2 zinātniski praktiskas konferences par aktuāliem jautājumiem ainavu pētniecības un pārvaldības jomā
2.1. Nodrošināt metodisku un konsultatīvu atbalstu par digitālā ainavu atlanta lietošanu ainavu pārvaldībā iesaistītiem speciālistiem visos pārvaldības līmeņos
2.2. Veikt ainavu pētījumus dažādos mērogos lauku un pilsētvidē ar mērķi to rezultātus iekļaut politikas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektos
2.3. Organizēt divas zinātniski praktiskas konferences par aktuālām ainavu jomas tēmām un pētījumiem
2.4. Organizēt seminārus ainavu pārvaldībā iesaistītiem speciālistiem par aktuāliem jautājumiem ainavu novērtēšanas un plānošanas jomā, t.sk. par zaļās infrastruktūras plānošanu
Brīvprātīgās iniciatīvas Brīvprātīgās iniciatīvas
2.5. Integrēt ainavu plānošanu augstskolu mācību kursos, izmantojot pētījumu programmas rezultātus, t.sk. digitālo Latvijas ainavu atlantu
2.6. Sagatavot un publicēt lauku un pilsētvides ainavu novērtēšanai un plānošanai veltītas publikācijas, t.sk. žurnālā Landscape Architecture and Art
3. rīcības virziens "Ainavu pārvaldības uzlabošana" 3. rīcības virziens "Ainavu pārvaldības uzlabošana"
3. rīcības virziena politikas rezultāti:- Uzlabota sadarbība institūciju un sabiedrības starpā – izveidota pastāvīga starpinstitucionāla Ainavu pārvaldības koordinācijas padome- Izveidoti 2 jauni ainavu pārvaldības instrumenti:• nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldības un atbalsta modelis un integrētas vadlīnijas konkrētu nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju attīstībai un plānošanai• vadlīnijas par zaļās infrastruktūras plānošanu, t.sk. pilsētvidē 3. rīcības virziena politikas rezultāti:- Uzlabota sadarbība institūciju un sabiedrības starpā – izveidota pastāvīga starpinstitucionāla Ainavu pārvaldības koordinācijas padome- Izveidoti 2 jauni ainavu pārvaldības instrumenti:• nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldības un atbalsta modelis un integrētas vadlīnijas konkrētu nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju attīstībai un plānošanai• vadlīnijas par zaļās infrastruktūras plānošanu, t.sk. pilsētvidē
3.1. Izveidot Ainavu pārvaldības koordinācijas padomi, tās ietvaros nodrošinot ainavu pārvaldības terminu pilnveidošanu, priekšlikumu gatavošanu MKN Nr. 240 grozījumiem par ainavu un zaļās infrastruktūras plānošanu, nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldības un atbalsta modeļa izstrādi, priekšlikumu sagatavošanu par ainavu novērtējumu ĪADT dabas aizsardzības plānos, kā arī ĪADT aizsargājamo ainavu apvidus kategorijas nosaukuma atbilstības izvērtējamu šo teritoriju izveides mērķim
3.2. Sagatavot vadlīnijas zaļās infrastruktūras plānošanai pilsētvidē, pamatojoties uz demonstrācijas projektiem Cēsu un Valmieras pilsētās, kā arī Rīgas valstspilsētā
3.3. Izstrādāt vadlīnijas ainavu vērtēšanai pilsētvidē
3.4. Vadlīnijās par pašvaldību nolikumu izstrādi līdzdalības budžeta pieteikumu atbalstam ietvert ieteikumu sabiedrības balsošanai virzāmo projektu atlases procesā vērtēt projektu potenciālo ietekmi uz ainavu kvalitāti, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa uzstādījumus
Brīvprātīgās iniciatīvas Brīvprātīgās iniciatīvas
3.5. Identificēt un pašvaldību teritorijas plānojumos iekļaut ainaviski vērtīgas teritorijas
3.6. Plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentos iekļaut ainaviski vērtīgas teritorijas
3.7. Nolūkā uzlabot iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, ņemot vērā socioekonomiskos aspektus, kā arī veicināt tūrisma attīstību, bioreģionu izveides konceptā iekļaut nosacījumus attiecībā uz ainavu kvalitātes aspektiem37
4. rīcības virziens "Ainavu kvalitātes uzlabošana" 4. rīcības virziens "Ainavu kvalitātes uzlabošana"
4. rīcības virziena politikas rezultāts:Uzlabota ainavu kvalitāte – īstenoti projekti ainavu kvalitātes uzlabošanai38 4. rīcības virziena politikas rezultāts:Uzlabota ainavu kvalitāte – īstenoti projekti ainavu kvalitātes uzlabošanai38
4.1. Īstenot projektus publiskās ārtelpas attīstībai pilsētu funkcionālajās teritorijās39
4.2. Īstenot dabā balstītu risinājumu projektus, respektējot ainavu vērtības40
4.3. Uzlabot publisko ārtelpu Rīgas vēsturiskajā centrā42
4.4. Veicināt KLP SP laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta par minimālo lauksaimniecības zemes daļu, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm, ievērošanu43
4.5. Veicināt KLP SP laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta par aizliegumu pārveidot vai apart ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus ievērošanu
4.6. Ieviest pasākumus lauksaimniekiem vides un klimata jomā – ekoshēmas
4.7. Agrovides un neienesīgo investīciju pasākumi ES nozīmes bioloģiski vērtīgos zālājos, kā arī Zaļo joslu izveide (Agrovides LA10.1.Zaļo joslu izveide; LA10.5.Zālāju biotopu apsaimniekošana) un neienesīgo investīciju pasākumi (LA4.6. bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana)
4.8. Īstenot vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas, tostarp teritoriju dabas un kultūras objektu sakārtošanai atbilstoši sabiedrības virzītām vietējās attīstības (SVVA) stratēģijām 2023.–2027. gadam
Brīvprātīgās iniciatīvas Brīvprātīgās iniciatīvas
4.9. Ainavu, tostarp pilsētvides kvalitātes uzlabošanas nolūkā pašvaldībām izveidot finansiālā atbalsta instrumentus, t.sk., programmas, to īstenošanas nosacījumus iekļaujot pašvaldību saistošajos noteikumos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)