Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem un to piešķiršanas kārtību

92. Personai, kura saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir pienākums samaksāt pakalpojuma sniedzējam par mājokļa (dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu) ekspluatācijas izdevumiem (apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem u.c. maksājumiem) atbilstoši lietojamajai daļai. Ja persona objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt maksājumu par pakalpojumu, tad kārtība par pakalpojuma maksu tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

93. Ja personai jāizbeidz sniegt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, persona grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina personas uzraudzību.

2.21. Īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas kopšanas pakalpojums

94. Personas īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) (turpmāk – piegulošā teritorija) kopšanu, atbilstoši Pašvaldībā noteiktajām prasībām, kā ikmēneša pakalpojumu ir tiesības saņemt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un atsevišķi dzīvojošām personām ar invaliditāti, kuri atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

94.1. kuru ienākumi vidēji mēnesī uz katru mājsaimniecībā dzīvojošu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 623 euro;

94.2. kuru naudas līdzekļu uzkrājums mājsaimniecībai nepārsniedz valstī spēkā esošās vienas minimālās mēneša darba algas apmēru;

94.3. īpašums ir personas deklarētā dzīvesvieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo, un šim īpašumam nepieciešama piegulošās teritorijas kopšana;

94.4. neviens no mājsaimniecības veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju;

94.5. nevienam no mājsaimniecības nav Civillikumā noteiktie apgādnieki, izņemot gadījumus, ja:

94.5.1. apgādnieki ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju;

94.5.2. apgādnieki ir personas līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot), kuras turpina mācības klātienē vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, koledžā vai ir pilna laika klātienes studējošie augstskolā.

95. Lai saņemtu pakalpojumu, pakalpojuma pieprasītājam Sociālajā dienestā ir jāiesniedz dokumenti, kas nepieciešami Noteikumu 94. punktā minēto kritēriju izvērtēšanai un ģimenes ārsta izziņa, kas apliecina, ka persona veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt piegulošo teritoriju.

96. Pakalpojuma apmērs tiek noteikts saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja, kas noslēdzis līgumu ar Sociālo dienestu, noteikto izcenojumu par piegulošās teritorijas kopšanu atbilstoši Pašvaldībā noteiktajām prasībām.

97. Par sniegto pakalpojumu Sociālais dienests norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu par piegulošās teritorijas kopšanu atbilstoši Pašvaldībā noteiktajām prasībām, pēc Sociālajā dienestā iesniegtā rēķina un veikto darbu pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas.

98. Pakalpojums tiek sniegts uz laiku līdz 12 mēnešiem. Beidzoties minētajam periodam, pakalpojumu var sniegt atkārtoti pēc pakalpojuma pieprasītāja iesnieguma un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Sociālajā dienestā.

2.22. Zupas virtuves pakalpojums

99. Zupas virtuves pakalpojumu ir tiesības saņemt:

99.1. mājsaimniecībām, kurām Sociālais dienests ir piešķīris trūcīgas mājsaimniecības statusu;

99.2. mājsaimniecībām, kuras nonākušas krīzes situācijā.

100. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka sociālās situācijas izvērtējumu, kurā tiek konstatēts, ka mājsaimniecība nespēj sevi nodrošināt ar pamatvajadzību – ēdienu.

101. Pakalpojumu var piešķirt uz laika periodu, uz kuru Sociālais dienests ir piešķīris trūcīgas mājsaimniecības statusu. Noteikumu 99.2. apakšpunktā minētajām mājsaimniecībām zupas virtuves pakalpojumu var piešķirt uz laika periodu līdz 30 kalendārajām dienām.

102. Pakalpojumu var saņemt siltu maltīšu veidā pakalpojuma sniedzēju izdales punktos, ar kuriem Sociālais dienests noslēdzis līgumu, uzrādot Sociālā dienesta nosūtījumu.

2.23. Bērna vakcinācijas pret ērču encefalītu pakalpojums

103. Pakalpojumu bērnu bezmaksas vakcinācijai pret ērču encefalītu ir tiesības saņemt par bērnu vecumā līdz trīs gadiem ieskaitot, ja bērna un vismaz viena no viņa vecākiem vai aizbildņa dzīvesvieta vakcinācijas dienā deklarēta Pašvaldībā ar nosacījumu, ka vakcinācija veikta Ventspilī SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".

104. Lai saņemtu pakalpojumu, jāvēršas SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", kur:

104.1. jāiesniedz ģimenes ārsta nosūtījums (veidlapa Nr. 027/u), ne vecāks par septiņām kalendāra dienām, kurā ietvertas šādas ziņas:

104.1.1. atzīme, ka bērnam nav alerģijas pret olbaltumvielām;

104.1.2. bērns ir somatiski vesels;

104.1.3. apliecinājums, ka pēdējo divu mēnešu laikā bērnam nav veikta jebkāda veida profilaktiskā vakcinācija;

104.2. jāuzrāda bērna potēšanas pase, kurā tiek izdarīta atzīme par veikto vakcināciju;

104.3. jāiesniedz dokuments, kurā norādīta bērna un viena no viņa vecākiem vai aizbildņa deklarētā dzīvesvieta Pašvaldībā.

105. Pakalpojuma saņemšanai iesniegums Sociālajā dienestā nav jāiesniedz.

106. Pēc visu dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" nodrošina bezmaksas vakcīnu pret ērču encefalītu un veic vakcināciju.

107. Sociālais dienests apmaksu par sniegto pakalpojumu pārskaita SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" pēc iesniegtā rēķina.

2.24. Pandusa un pacēlāja ierīkošanas pakalpojums personai, kura pārvietojas riteņkrēslā

108. Pandusa un pacēlāja ierīkošanas pakalpojuma personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, mērķis ir Pašvaldības iespēju robežās padarīt vidi pieejamu personai ar kustību traucējumiem, paaugstināt personas aktivitāšu veikšanas spējas un mazināt atkarību no citu personu palīdzība.

109. Pandusu un/vai pacēlāju piešķir lietošanā, neizvērtējot personas ienākumus un materiālo stāvokli.

110. Tiesības saņemt pakalpojumu ir, ja pastāv visi šajā punktā minētie priekšnosacījumi:

110.1. persona savu pamata dzīvesvietu ir deklarējusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā un pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, un dzīvojamā telpa ir Pašvaldības īpašumā un persona tajā dzīvo saskaņā ar īres līgumu (persona ir īrnieks vai īrnieka ģimenes loceklis);

110.2. personai ir noteikta I grupas invaliditāte un pārvietojas riteņkrēslā. Bērnam – invaliditāte un pārvietojas riteņkrēslā;

110.3. par dzīvojamo telpu nav parādu par īri un kopā ar īri veicamajiem obligātajiem maksājumiem vairāk kā trīs mēnešu apmērā.

111. Pieprasot ierīkot pandusu un/vai pacēlāju, papildus Noteikumu 110. punktā minētajam, jāpastāv vienam no šādiem priekšnoteikumiem:

111.1. personas īrētā dzīvojamā telpa atrodas ne augstāk par pirmo stāvu;

111.2. personas īrētā dzīvojamā telpa atrodas augstāk par pirmo stāvu un kāpņu telpā ir ierīkots lifts, kas tiek ekspluatēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, kas nodrošina personas nokļūšanu no dzīvojamās telpas līdz pirmajam stāvam un atpakaļ.

112. Lai ierīkotu pandusu un/vai pacēlāju, kas nepieciešams vides pielāgošanai, persona Sociālajam dienestam papildus Noteikumu 3. punktā noteiktajam, iesniedz izrakstu no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) vai ārstējošā ārsta atzinumu, kas satur nepieciešamo medicīnisko informāciju ergoterapeita atzinuma sagatavošanai.

113. Sociālais dienests no valsts un pašvaldības institūcijām un attiecīgajiem speciālistiem pieprasa šādus dokumentus:

113.1. izīrētās dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

113.2. ergoterapeita atzinumu par nepieciešamību ierīkot pandusu un/vai pacēlāju;

113.3. izziņas par to, ka personai nav Noteikumu 110.3. apakšpunktā noteikto parādu.

114. Sociālais dienests izdevumus par ergoterapeita atzinuma sagatavošanu apmaksā personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošināts mājsaimniecības statuss. Personām, kurām nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, izdevumi par ergoterapeita atzinuma sagatavošanu jāsedz pašām.

115. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Sociālais dienests:

115.1. 10 darba dienu laikā veic apsekošanu personas dzīvesvietā un pārbauda Noteikumu 110. un 111. punktā minēto priekšnoteikumu esamību pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanai;

115.2. pieprasa mājas pārvaldnieka rakstisku piekrišanu pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanai;

115.3. pasūta Pašvaldības institūcijai, kura nodrošina pasūtītāja funkciju izpildi, pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanas darbu tāmi un uzturēšanas izmaksu aprēķinu.

116. Ja persona atbilst šo Noteikumu 110. un 111. punktā minētajiem priekšnoteikumiem un Sociālajā dienestā ir saņemti Noteikumu 113. punktā, 115.2. un 115.3. apakšpunktā minētie dokumenti, Sociālais dienests virza jautājuma izskatīšanu Pašvaldības nozares komisijās.

117. Sociālais dienests veido personu reģistru, kuras iesniegušas Sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu ar lūgumu ierīkot pandusu un/vai pacēlāju un atbilst Noteikumu 110. un 111. punkta nosacījumiem. Pandusi un/vai pacēlāji personām tiek ierīkoti saskaņā ar šo reģistru rindas kārtībā atbilstoši Pašvaldības budžeta iespējām, pēc tam, kad ir izpildīts Noteikumu 116. punktā noteiktais.

118. Ārkārtas gadījumos, ja tam ir piešķirti papildu līdzekļi, pandusu un/vai pacēlāju var ierīkot ārpus kārtas.

119. Izvērtējot Noteikumu 116. punktā minēto komisiju ieteikumus, Sociālā dienesta vadītājs pieņem lēmumu par pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanu vai atteikumu ierīkot pandusu un/vai pacēlāju.

120. Panduss un pacēlājs ir Pašvaldības īpašums un to ierīkošana un uzturēšana tiek apmaksāta no Pašvaldības budžeta.

121. Pacēlājs tiek ierīkots tikai koplietošanas telpās (kāpņu telpās).

3. Sociālā dienesta lēmuma paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

122. Lēmums par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu tiek pieņemts un paziņots Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

123. Lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu pieņem Sociālā dienesta sociālā darba speciālists. Sociālā dienesta sociālā darba speciālista lēmumu var apstrīdēt Sociālā dienesta vadītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdēšanas rezultātā pieņemtais lēmums adresātu neapmierina, to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Noslēguma jautājums

124. Atzīt par spēku zaudējušiem:

124.1. Ventspils pilsētas domes 2011. gada 17. jūnija saistošos noteikumus Nr. 6 "Par pandusu un pacēlāju ierīkošanu personām ar kustību traucējumiem mājokļa vides pieejamībai" (Latvijas Vēstnesis, 2011., Nr. 130);

124.2. Ventspils pilsētas domes 2018. gada 18. maija saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Ventspils pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018., Nr. 112, 2023., Nr. 240).

Ventspils valstspilsētas pašvaldībasdomes priekšsēdētāja 1. vietniekssadarbības jautājumos G. Blumbergs