Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam

Veids Rīkojums
Publicēts 2024-07-12
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

Ministru kabineta rīkojums Nr. 573 Rīgā 2024. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 28 59. §)

1. Apstiprināt aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Satiksmes ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju par atbildīgajām ministrijām plāna ieviešanā, pasākumu aktualizācijā un plāna atjaunināšanā. Minētajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus īstenot sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, iesaistītajām pusēm un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

3. Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar šā rīkojuma 2. punktā noteiktajām atbildīgajām ministrijām, izstrādājot informatīvo ziņojumu "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi", sagatavot priekšlikumus par izmaksu efektīviem pasākumiem tajās nozarēs, kurās ir identificējami riski siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai noteikto mērķa vērtību sasniegšanā.

4. Noteikt, ka Ministru kabineta Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja ne retāk kā reizi ceturksnī izskata plāna īstenošanas progresu, tai skaitā pasākumu aktualizāciju un plāna atjaunināšanu.

5. Noteikt, ka plāna īstenošanu koordinē un uzrauga Nacionālā enerģētikas un klimata padome.

6. Nozaru ministrijām, kuru politikas plānošanas dokumenti norādīti plāna 1.3. nodaļā, to ikgadējos, starpposma vai gala novērtējumos sniegt informāciju par īstenotajiem pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai oglekļa dioksīda piesaistes skaitliskajām vērtībām un saskaņot tos ar Klimata un enerģētikas ministriju.

7. Nozaru ministrijām, plānojot pētījumus par nozares politikas attīstības virzieniem, tajos ietvert jaunās politikas ietekmes analīzi uz enerģētikas un klimata politikas plānoto mērķa vērtību sasniegšanu.

8. Nozaru ministrijām, izstrādājot vai grozot atbilstošos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktus, Eiropas Savienības fondu, Emisiju kvotu izsoles instrumenta vai cita publiskā finansējuma apguvei noteiktos politikas plānošanas dokumentus vai tiesību aktus, kā arī izstrādājot ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saistītos nozaru tiesību aktus, ņemt vērā plānā noteiktos mērķus, pasākumus un to ieviešanai paredzētos termiņus.

9. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024. gada 1. septembrim apkopot un iesniegt atbildīgajām ministrijām plāna saskaņošanas procesā saņemtos iebildumus un priekšlikumus, kas ir ārpus plāna tvēruma, izskatīšanai attiecīgajās Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupās.

10. Ekonomikas ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai ar 2024. gada 1. septembri ne retāk kā reizi ceturksnī sasaukt Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupas un Aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu, lai novērtētu plāna īstenošanas progresu un izskatītu attiecīgos šā rīkojuma 9. punktā minētos iebildumus un priekšlikumus. Divu nedēļu laikā pēc iepriekš minēto darba grupu sanāksmes informēt Klimata un enerģētikas ministriju par progresu.

11. Atbildīgajām institūcijām plāna ieviešanu 2024. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu plāna pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, atbildīgajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plāna pasākumi, kurus var nodrošināt par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

12. Šā rīkojuma 2. punktā noteiktajām atbildīgajām ministrijām līdz 2027. gada 1. februārim izvērtēt un, ja nepieciešams, aktualizēt plānā paredzētās politikas un pasākumus. Klimata un enerģētikas ministram līdz 2027. gada 15. decembrim iesniegt Valsts kancelejā aktualizēto plāna projektu.

12.1 Atbalstīt plāna konsolidēto redakciju.

13. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 2. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 29. nr.).

Ministru prezidente E. SiliņaKlimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

(Ministru kabineta2024. gada 12. jūlijarīkojums Nr. 573)

AE Atjaunīgā enerģija
AER Atjaunīgie energoresursi
ĀM Ārlietu ministrija
AN Akcīzes nodoklis
ANM Atveseļošanās un noturības mehānisms
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
ATD Autotransporta direkcija
CAA Centralizētā aukstumapgāde
CEF Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums
CSA Centralizētā siltumapgāde
CSAS Centralizētās siltumapgādes sistēma
CSP Centrālā statistikas pārvalde
CO2 ekv. Oglekļa dioksīda ekvivalents
DBR Dabā balstīti risinājumi
DRN Dabas resursu nodoklis
EA Energoefektivitātes asociācija
EK Eiropas Komisija
EKII Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
EM Ekonomikas ministrija
EV Elektrotransportlīdzeklis
ES Eiropas Savienība
ETS Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
FEI valsts zinātniskais institūts "Fizikālās enerģētikas institūts"
FLLP Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas
FM Finanšu ministrija
IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra
IeM Iekšlietu ministrija
IF Inovāciju fonds (ES ETS ietvaros)
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KDMAP Klimatam draudzīgas meža apsaimniekošanas programma
KEM Klimata un enerģētikas ministrija
KIP Kopīgu interešu projekts
KPSP Klimata pārmaiņu starpvaldību panelis
KLP MFF finansējums Kopējās Lauksaimniecības Politikas ietvaros
LAD Lauku atbalsta dienests
LAEF Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
LASUA Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija
LBBA Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija
LBTU Latvija Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
LDTA Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
LEEA Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija
LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LIAS2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"
LIFE EK finanšu instruments vides un klimata jomā
LKF Latvijas Kokrūpniecības federācija
LLPA Latvijas Lielo pilsētu asociācija
LMIB Latvijas Meža īpašnieku Biedrība
LNG Sašķidrinātā dabasgāze
LOSP Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome
LPKPP Latvijas Pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns 2030. gadam
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
LSIA Latvijas Saldētājiekārtu Inženieru Asociācija
LSUA Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija
LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
LU Latvijas Universitāte
LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
MF Modernizācijas fonds
MFF ES daudzgadu budžets, t.sk. ES fondi (ERAF, KF, ELFLA, ESF, EJZF, JNI)
MK Ministru kabinets
MRM Meža resursu monitorings
NAP2027 Nacionālais attīstības plāns 2027. gadam
ND Nav datu
NEP Nozaru ekspertu padome
NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis
ne-ETS ETS neietvertās darbības
NFI Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments
NIPP Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2027.gadam
NPP Nodokļu politikas pamatnostādnes
OSS Oglekļa sertifikācijas shēmas
PB Pašvaldību budžets
PGK Inčukalna pazemes gāzes krātuve
PF Privātais finansējums
PPP Publiskā un privātā partnerība
PSO Pārvades sistēmas operators (elektroenerģija vai gāze)
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
P&I Pētniecība un inovācija
P&A Pētniecība un attīstība
RFNBO Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela vai kurināmais (piemēram, ūdeņradis)
RPPI Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana
RTU Rīgas Tehniskā universitāte
SAF Ilgtspējīgas aviācijas degvielas
SEG Siltumnīcefekta gāzu emisijas
SEL Saules enerģija Latvijai
SEA Saules enerģijas asociācija
SES Saules elektrostacijas un mikroģenerācijas iekārtas
Silava Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
SKF Sociālais klimata fonds
SM Satiksmes ministrija
SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
SSO Sadales sistēmas operators (elektroenerģija vai gāze)
STEM Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika
STP Sabiedriskā transporta padome
TPF Taisnīgās pārkārtošanās fonds
VARAM Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrija
VB Valsts budžets
VEA Vēja enerģijas asociācija
VID Valsts ieņēmumu dienests
VKP Vides konsultatīvā padome
VPP Valsts pētījumu programma
VM Veselības ministrija
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
ZEZ Zemo emisiju zona
ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
ZM Zemkopības ministrija
Mērķis Faktiskā vērtība
--- ---
Mērķis 202153
I SEG emisiju samazināšanas mērķi I SEG emisiju samazināšanas mērķi
Kopējais SEG emisiju mērķis un vērtības Kopējais SEG emisiju mērķis un vērtības
% pret 1990.g. -58,8
Kopējais ne-ETS darbību SEG emisiju mērķis un apjoms Kopējais ne-ETS darbību SEG emisiju mērķis un apjoms
% pret 2005.g.56 +1,0
kt CO2 ekv. 8 680
Sektorālās ne-ETS darbību SEG emisiju izmaiņas (% pret 2005.g.) un mērķa apjomi (kt CO2 ekv.)60 Sektorālās ne-ETS darbību SEG emisiju izmaiņas (% pret 2005.g.) un mērķa apjomi (kt CO2 ekv.)60
Enerģētika61 -4,9
Transports +3,8
RPPI +117,9
Lauksaimniecība +25,8
Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana -17,4
ZIZIMM SEG apjoms un mērķi: ZIZIMM SEG apjoms un mērķi:
ZIZIMM uzskaites kategoriju mērķis 2021.-2025.g. (kt CO2 ekv.)62 -
ZIZIMM sektora ziņošanas kategoriju mērķis 2026.-2030.g. (kt CO2 ekv)64 + 2201,6
SEG emisiju intensitātes mērķi (%): SEG emisiju intensitātes mērķi (%):
SEG emisiju intensitātes samazinājums transportā66 3,4967
SEG emisiju intensitātes samazinājums konkrētiem kuģiem68 0
II AE īpatsvara mērķi (%) II AE īpatsvara mērķi (%)
AE īpatsvars enerģijas galapatēriņā69 42,11
AE īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā70 51,4
AER īpatsvars Latvijā vietējam patēriņam saražotajā elektroenerģijā 68,1
AE īpatsvars siltumapgādē un aukstumapgādē71 57,4
AE īpatsvars CSA un CAA72 56,6
AE īpatsvars transportā 6,4
AE īpatsvars ēkās73 57,2
AE īpatsvars rūpniecībā74 58,5
AE īpatsvars lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 18,0
moderno biodegvielu75 un biogāzes īpatsvars transportā76 2,3
RFNBO īpatsvars transportā77 0
RFNBO īpatsvars rūpniecībā izmantotajā ūdeņradī78 0
ilgtspējīgo degvielu79 īpatsvars gaisa transportā80 0
inovatīvas AE tehnoloģijas81 no jauna uzstādītajās AE jaudās82 0
Mērķis Faktiskā vērtība83
--- ---
Mērķis 2021
kopējā enerģijas patēriņa apjoms (GWh) 52 291
enerģijas galapatēriņa apjoms (GWh) 48 511
kumulatīvs enerģijas galapatēriņa ietaupījums (GWh) 538,3
publiskā sektora ēku renovētā ēku platība (kopā renovēti, milj. m2) ND88
publiskā sektora iestāžu enerģijas patēriņa ikgadējs samazinājums (% pret 2021. g.) ND90
Mērķis Faktiskā vērtība93
--- ---
Mērķis 2021
importa īpatsvars bruto iekšzemes enerģijas patēriņā94 (%) 38,33
Mērķis Faktiskā vērtība95
--- ---
Mērķis 2023
starpsavienojamība (%) 69,42
Mērķis Faktiskā vērtība 2021
--- ---
Inovatīvi aktīvu uzņēmumu īpatsvars (%) no visiem uzņēmumiem 3297(2020)
Globālais inovāciju indekss (vieta pasaulē) 38
Eiropas Inovāciju pārskats (pozīcija pārskatā) 25
Ieguldījumi P&I (% no IKP) 0,7498
Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no ieguldījumiem P&I) 33
Dimensija Sektori ar lielāko ietekmi
--- ---
EnerģētikaTransportsLauksaimniecībaMežsaimniecībaRūpniecībaAtkritumi
ĒkasTransportsRūpniecībaPubliskais sektors
EnerģētikaKrīžu vadība
EnerģētikaIekšējais tirgus
UzņēmējdarbībaProfesionālā izglītībaZinātne
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.) 3223,9
SEG emisiju intensitātes samazinājums transportā (%) 3,5
AE īpatsvars transportā (%) 6,4
Moderno biodegvielu / biogāzes īpatsvars transportā (%) 2,3
RFNBO īpatsvars transportā (%) 0
Ilgtspējīgo degvielu īpatsvars gaisa transportā (%) 0
SEG emisiju intensitātes samazinājums konkrētiem kuģiem111 (%) 0
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.1.1.1 Modernizēt un zaļināt dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.1.1.2 Nodrošināt jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegādi, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.1.1.3 Izveidot modernizētu, piekļūstamu dzelzceļa pasažieru infrastruktūru
3.1.1.4 Veicināt kravu "pārnesi" uz dzelzceļu
3.1.1.5 Smagā transporta zaļināšanas programma
3.1.1.6 Palielināt AE vidējas un lielas noslodzes transportlīdzekļu113 skaitu
3.1.1.7 Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu114 skaitu
3.1.1.8 Izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja EV uzlādi
3.1.1.9 Veicināt komercpārvadājumu pāreju uz bezemisiju autoparku
3.1.1.10 Palielināt uzlādes staciju / punktu skaitu
3.1.1.11 Motivēt veco transportlīdzekļu norakstīšanu
3.1.1.12 Palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu
3.1.1.13 Attīstīt mikromobilitātes infrastruktūru
3.1.1.14 Izbūvēt lēnās uzlādes punktus, t.sk. e-velosipēdiem, pie daudzdzīvokļu namiem, autostāvvietās
3.1.1.15 Noteikt AER izmantošanas pienākumu valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam
3.1.1.16 Elektrificēt sabiedrisko transportu un uzlabot sabiedriskā transporta elektroenerģijas infrastruktūru
3.1.1.17 Sniegt atbalstu pašvaldībām metāna sabiedriskā transporta transportlīdzekļu iegādei vai pārbūvei
3.1.1.18 Izbūvēt publiski pieejamus sašķidrināta vai saspiesta metāna uzpildes punktus
3.1.1.19 Sniegt atbalstu pašvaldībām ūdeņraža sabiedriskā transporta transportlīdzekļu autobusu iegādei
3.1.1.20 Uzstādīt publiski pieejamus ūdeņraža uzpildes punktus
3.1.1.21 Izveidot valsts subsidētu sabiedrisko transportu (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiem
3.1.1.22 Paplašināt Pierīgas sliežu transporta (tramvajs) un autobusu maršrutu tīklu
3.1.1.23 Optimizēt sabiedriskā transporta sistēmu
3.1.1.24 Pilnveidot vienoto elektronisko sistēmu sabiedriskā transporta biļešu iegādei
3.1.1.25 Izveidot mobilitātes punktus
3.1.1.26 Ieviest ZEZ
3.1.1.27 Attīstīt tranzīta koridorus un pieslēgumus tiem, novirzot intensīvas satiksmes plūsmas no dzīvojamām teritorijām
3.1.1.28 Rīgas pašvaldībai īstenot "dienu bez auto" vismaz 1 reizi gadā
3.1.1.29 Noteikt 2030.g. un ikgadēju SEG emisiju intensitātes samazinājuma pienākumu degvielas piegādātājiem
3.1.1.30 Izvērtē iespēju noteikt ierobežojumus, kādā apjomā degvielas galapatēriņa cenā var iekļaut "jaunā ETS" izmaksas
3.1.1.31 Izvērtēt AN piemērošanas nosacījumus degvielu un biodegvielu maisījumam
3.1.1.32 Nodokļu politikā ieviest principu "piesārņotājs / lietotājs maksā"
3.1.1.33 Izvērtēt uzlādes punktu maksājuma sistēmas harmonizēšanu un vienkāršošanu
3.1.1.34 Noteikt AER izmantošanas pienākumu valsts resorā izmantotajam transportam
3.1.1.35 Ieviest satiksmes mierināšanas pasākumus, it īpaši Rīgas centrā un mikrorajonu centros, veidojot 30 km/h zonas
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.) 2252,96
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.1.2.1. Veicināt bioloģisko piena lopkopību (zemas emisijas piena lopkopību)
3.1.2.2. Veicināt un atbalstīt precīzas neorganiskā slāpekļa mēslošanas līdzekļu lietošanu
3.1.2.3. Veicināt un atbalstīt tiešu un precīzu organiskā mēslojuma iestrādi augsnē
3.1.2.4. Veicināt pupu un zirņu iekļaušanu augsekā slāpekļa piesaistei
3.1.2.5. Veicināt barības devu plānošanu
3.1.2.6. Veicināt barības kvalitātes uzlabošanu
3.1.2.7. Meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana lauksaimniecības zemēs, km/ha
3.1.2.8. Veicināt tauriņziežu iekļaušanu augsekā slāpekļa piesaistei
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.) 2318,88
Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars elektroenerģijas galapatēriņā (%) 51,4
Atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars vietējam patēriņam saražotajā elektroenerģijā (%) 63,6
AE īpatsvars siltumapgādē un aukstumapgādē127 (%) 57,4
AE īpatsvars CSA un CAA (%) 56,6
AE īpatsvars ēkās (%) 57,2
AE īpatsvars rūpniecībā un IKT nozarē (%) 58,5
AE īpatsvars lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (%)128 18
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.1.3.1 Īstenot Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND projektu
3.1.3.2 Nodrošināt jaunu atkrastes vēja parku attīstību saskaņā ar Jūras plānojumu 2030
3.1.3.3 Nodrošināt VES attīstību sauszemē, sabalansējot nacionālās drošības, tautsaimniecības un vides aspektus
3.1.3.4 Precizēt vispārējos būvnoteikumus, nosakot saules elektrostacijas piekritības grupu, kas līdz ar to noteiks tās izbūves procesu un nepieciešamo dokumentāciju, kas jāiesniedz būvvaldē.
3.1.3.5 Pilnveidot regulējumu būvatļauju izsniegšanas kārtībai vēja parku attīstībai
3.1.3.6 Izstrādāt regulējumu un robežlielumus attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem u.c. VES raksturīgām radītām ietekmēm
3.1.3.7 Īstenot pilotprojektu lielas jaudas enerģijas ražošanas stacijās elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas akumulācijas risinājumu īstenošanai
3.1.3.8. Noteikt pienākumu nepastāvīgās elektroenerģijas ražošanas stacijām ar kopējo jaudu > 50MW obligāti nodrošināt akumulācijas vai balansēšanas risinājumus, tai skaitā, ūdeņraža ražošanas iekārtas
3.1.3.9 Veicināt elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu komersantos un privātpersonām, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.1.3.10 Noteikt prasību pakalpojumu sniedzējiem, ieviest atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas
3.1.3.11 Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu CSAS un infrastruktūras modernizāciju
3.1.3.12 Īstenot pietiekami plašu CSAS elektrifikāciju
3.1.3.13 Pilnveidot elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas infrastruktūru CSAS elektrificēšanai
3.1.3.14 Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam
3.1.3.15 Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu rūpniecībā un komersantos (arī pašvaldību)
3.1.3.16 Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķi konkrētām iekārtām
3.1.3.17 Noteikt pienākums klimatneitralitātes plānu izstrādei lielas jaudas iekārtām
3.1.3.18 Noteikt ikgadēju vismaz 3% AE īpatsvara pienākumu dabasgāzes tirgotājiem
3.1.3.19 Veicināt biometāna ražošanu un tā ievadīšanu gāzes tīklā
3.1.3.20 Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai
3.1.3.21 Noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus
3.1.3.22 Izvērtē iespēju noteikt ierobežojumus, kādā apjomā kurināmā piegādātāji kurināmā cenā var iekļaut "jaunā ETS" izmaksas (attiecas uz kurināmo, kas nav aptverts ar ETS)
3.1.3.23 Aktualizēt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu normatīvo regulējumu un aprēķināšanas metodiku
3.1.3.24 Izteikt ilgtspējas kritērijus kā kurināmā kvalitātes rādītājus
3.1.3.25 Izstrādāt vadlīnijas pieslēguma pie CSA ekonomiskajam pamatojumam
3.1.3.26 Palielināt biodegvielu un biometāna izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā
3.1.3.27 Nodrošināt biogāzes / biometāna ieguvi valstspilsētu ūdensaimniecības pakalpojumu komersantos, ņemot vērā potenciāla izvērtējumu
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
SEG emisiju apjoms (kt CO2 ekv.) 567,10
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.1.4.1 Palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi
3.1.4.2 Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi
3.1.4.3 Pilotprojekti reģionālajos poligonos atkritumu šķirošanas efektivitātes uzlabošanai
3.1.4.3 Pilotprojekti reģionālajos poligonos atkritumu šķirošanas efektivitātes uzlabošanai
3.1.4.4 Papildu regulējums decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) apsaimniekošanai, tā ieviešana, t.sk. stingrāka DKS uzraudzība
3.1.4.5 SEG emisiju monitoringa nosacījumu izstrāde un uzsākšana lielākajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās
3.1.4.6 Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana
3.1.4.7 Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna 2024.-2027.g. īstenošana
3.1.4.8 Dalītas tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmas īstenošana un pilnveidošana
3.1.4.9 Aizliegt atkritumu ievešanu reģenerācijai
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
SEG emisiju apjoms ne-ETS (kt CO2 ekv.) 304,13
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
3.1.5.1 Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķi konkrētām iekārtām
3.1.5.2 Atbalstīt lielo investīciju projektu jaunu "zaļo" produktu un darba vietu attīstībai
3.1.5.3 Izstrādāt programmu koksnes pārstrādes eksportspējīgu ražotņu attīstībai
3.1.5.4. Nodrošināt sabiedrības informēšanu un konsultēšanu par siltumnīcefekta gāzu daudzuma samazināšanu, tostarp F-gāzēm
3.1.5.5. Mērķētas informācijas sniegšana F-gāzu nozares pārstāvjiem
3.1.5.6. Valsts iestāžu kapacitātes stiprināšana F-gāzu uzraudzības un kontroles darba uzdevumu veikšanā
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
SEG emisiju un CO2 piesaistes bilance (kt CO2 ekv.) 2201,7
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.1.6.1 Minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos
3.1.6.2. Augsnes ielabošana kūdreņos, izmantojot koksnes pelnus
3.1.6.3. Pārmitro meža biotopu atjaunošana lauksaimniecībā izmantojamās organiskajās augsnēs
3.1.6.4. Mērķtiecīga organisko augšņu apmežošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
3.1.6.5. Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus
3.1.6.6. Mazāk vērtīgo lauksaimniecībā izmantojamo zemju mērķtiecīga apmežošana
3.1.6.7. Hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos
3.1.6.8. Kokaugu joslu stādījumi
3.1.6.9. Īscirtmeta atvasāji
3.1.6.10. Koku grupas ganībās
3.1.6.11. Koksnes ķīmiskās pārstrādes/koksnes šķiedras rūpnīcas būvniecība
3.1.6.12. Neproduktīvu audžu nomaiņa
3.1.6.13. Bioogles izmantošana aramzemēs
3.1.6.14. Skaidu plātņu rūpnīcas izveidošana
3.1.6.15. Jaunaudžu kopšanas ciršu platības pieaugums
3.1.7.16. Mērķtiecīgi atjaunotu meža platību pieaugums
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021147
--- ---
Kopējais enerģijas patēriņš (GWh) 51 948
Enerģijas galapatēriņš (GWh) 47 188
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
3.2.1.1 Noteikt pienākumu ieviest energopārvaldības sistēmas konkrētiem komersantiem un publiskajam sektoram
3.2.1.2 Noteikt energoefektivitātes pienākumus lielākajiem enerģijas patērētājiem
3.2.1.3 Izstrādāt metodoloģijas AE ražošanas un izmantošanas datu un energoefektivitātes pasākumu statistikas datu vākšanai, apstrādei un apkopošanai
3.2.1.4 Aktualizēt esošo un izstrādāt jaunu energoietaupījumu aprēķinu metodoloģiju visās nozarēs veiktajiem pasākumiem, t.sk. atbalsta programmām
3.2.1.5 Noteikt pienākumu, modernizējot datu centrus, nodrošināt, ka modernizējamā datu centra energoefektivitātes rādītāji modernizācijas procesā netiek pasliktināti
3.2.1.6 Plānošanas sistēmā pilnībā ieviest "energoefektivitātes pirmajā vietā" principa izvērtēšanu
3.2.1.7 Turpināt dabasgāzes skaitītāju modernizāciju un ieviest viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaitei
3.2.1.8 Izstrādāt projekta īstenošanas rezultātā nodrošināto energoietaupījumu aprēķināšanas rīku
3.2.1.9 Veikt komersantu zināšanu un izpratnes veicināšanas pasākumus par energoefektivitātes prasībām gan kā tirgotājiem un ražotājiem, gan arī kā profesionālajiem lietotājiem
3.2.1.10 Veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, lai veicinātu izturēšanās maiņu energoefektivitātes virzienā, t.sk., informējot sabiedrību par produktu energoefektivitāti
3.2.1.11 Nodrošināt skolām iespēju ieviest klimata, energoefektivitātes kalkulatorus un mācīt skolēniem minimizēt šos rādītājus ar līmeņatzīmju principu, salīdzinot skolu sasniegto
3.2.1.12 Valsts un pašvaldību resora iestādēs ieviest vismaz 1 attālinātā darba dienu
3.2.1.13 Analizēt papildus devumu mērķa izpildīšanā no esošām atbalsta programmas
3.2.1.14 Noteikt pienākumu veikt uzņēmumu energoauditu definētiem ūdenssaimniecības uzņēmumiem
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021152
--- ---
publisko ēku renovētā ēku platība (kopā renovēti, tūkst.m2) 63,77
publisko iestāžu enerģijas patēriņa samazinājums155 (% pret 2021. g.)
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.2.2.1 Noteikt enerģijas patēriņa monitoringa un enerģijas patēriņa samazināšanas pienākumu publiskām iestādēm
3.2.2.2 Nodrošināt finansiālu un zināšanu atbalstu pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu veicināšanai un īstenošanai
3.2.2.3 Izveidot publisko ēku sarakstu un ēkās izmantoto energodatu reģistru
3.2.2.4 Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.2.5 Uzlabot publisko ēku energoefektivitāti ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem, vērtējot tehnisko un ekonomisko pamatojumu
3.2.2.6 Veicināt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanu pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā, t.sk. veicinot dabā balstītu risinājumu pēc iespējas plašāku ieviešanu
3.2.2.7 Integrēt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektus pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos
3.2.2.8 Izstrādāt metodiku un atbilstošu datu bāzi reģionālo datu par SEG emisijām aprēķināšanai
3.2.2.9 Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām
3.2.2.10 Inovatīvu risinājumu attīstīšana un ieviešana pašvaldību sniegtajos pakalpojumos energoefektivitātes uzlabošanai
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
--- ---
Kopējais daudzdzīvokļu ēku skaits 39 500
Renovējamo ēku skaits 38 000
Izmaksefektīva atjaunošana 2050. g. perspektīvā 26 600 (30% no 38 000 nebūs lietderīgi atjaunot); 36.8 milj. m2
Viendzīvokļa dzīvojamās mājas (privātmājas) Viendzīvokļa dzīvojamās mājas (privātmājas)
Kopējais privātmāju skaits un platība 309 929
Māju skaits, kurās iespējams veikt izmaksu efektīvu atjaunošanu156 233 487
Potenciāli energoefektīvo renovējamo ēku skaits un platība 163 441 (30% no 233 487 nebūs lietderīgi atjaunot); 19.3 miljoni m2
Nedzīvojamās ēkas (izņemot ražošanas ēkas) Nedzīvojamās ēkas (izņemot ražošanas ēkas)
Kopējais ēku skaits un platība 973 871 (visa veida nedzīvojamās ēkas, t.sk., garāžas, šķūņi u.tml.)
Ēku skaits un platība, kurās iespējams veikt atjaunošanu157 75 000; 27.15 milj. m2
Potenciāli energoefektīvo renovējamo ēku skaits un platība 67 500 (90% no 75 000)24.45 miljoni m2 (90% no 27.15 milj. m2) (pieņemot, ka 10% nebūs lietderīgi atjaunot (līdz 2050. g.).
Mērķis Fakts2021
--- ---
Jaunbūves dzīvojamo un nedzīvojamo ēku sektorā nerada emisijas Visas jaunās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas atbilst A ēku energoefektivitātes klasei (gandrīz nulles enerģijas ēka)
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.2.3.1 Noteikt pienākumu visām jaunajām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām atbilst nulles emisiju ēkas nosacījumiem
3.2.3.2 Nodrošināt dzīvojamo māju, daudzdzīvokļu ēku vai nedzīvojamo ēku / būvju pieslēgšanos pie efektīvas CSAS ēku renovāciju ietvaros, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.3 Noteikt pienākumu pieslēgt valsts un pašvaldību īpašumā esošās ēkas efektīvām CSAS, kur tas ir ekonomiski pamatoti
3.2.3.4 Uzlabot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.5 Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem
3.2.3.6 Īstenot kvartālu renovāciju (ēku energoefektivitātes uzlabošana kvartālu mērogā), t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.7 Uzlabot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti vienkāršotu atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.8 Uzlabot privātmāju energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.9 Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.10 Izstrādāt tipveida renovācijas projektus sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām
3.2.3.11 Aktualizēt Ēku ilgtermiņa stratēģiju
3.2.3.12 Mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību par ēku renovācijas vai pieslēgšanas pie efektīvas CSAS veikšanu
3.2.3.13 Pārskatīt māju apsaimniekotāju pienākumus un tiesības energoefektivitātes jomā
3.2.3.14 Attīstot ESKO tirgu, piesaistīt privātās investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem, novēršot ESKO tirgus nepilnības
3.2.3.15 Attīstot PESKO iespējas, nodrošināt pašvaldību iesaisti energoefektivitātes paaugstināšanā projektu atbalstīšanā
3.2.3.16 Turpināt "Dzīvo siltāk" programmas īstenošanu
3.2.3.17 NPP ietvaros izvērtēt dzīvojamām mājām (vai to daļām), kurās ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, piemēroto normatīvo regulējumu
3.2.3.18 Izvērtēt un veicināt rūpnieciski ražotu paneļu izmantošanu DME energoefektivitātei tipveida projektos, t.sk. nepieciešamo standartizācijas pasākumu novērtējums
3.2.3.19 Rast risinājumus koka ēku būvniecības atbalstīšanai
3.2.3.20 Attīstības finanšu institūcijas Altum kapacitātes stiprināšana, to pārveidojot pēc vienas pieturas aģentūras principa
3.2.3.21 Noteikt pienākumu ēkām, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām, izstrādāt tehnisko dokumentāciju
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021160
--- ---
Kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums 542,076
2017
--- ---
enerģētiskā atkarība 44,1
cietie fosilie kurināmie 88,5
dabasgāzes kurināmie 102,0
naftas produkti 100,1
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
importa īpatsvars iekšzemes enerģijas patēriņā173 (%) 38,3
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
3.3.1 Pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropas tīklu un nodrošināt tās augsta drošuma pakāpi
3.3.2 Īstenot PGK modernizācijas projektu
3.3.3 Mainīt valsts naftas drošības rezervju sistēmu, nodrošinot naftas rezervju uzglabāšanu valstī
3.3.4 Iestāties IEA
3.1.3.19. Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai
3.1.3.20 Noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus
3.3.5 Īstenot pilotprojektu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas stacijās akumulācijas risinājumu īstenošanai
3.3.6 Veicināt elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju izmantošanu komersantos un privātpersonām, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2023
--- ---
starpsavienojamība (%) 69,42
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.3.1 Pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropas tīklu un nodrošināt tās augsta drošuma pakāpi
3.4.1.1 Pabeigt Latvijas – Igaunijas esošo elektroenerģijas starpsavienojumu pārbūvi
3.4.1.2 Īstenot Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu
3.4.1.3 Īstenot Latvijas – Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma projektu
3.4.1.4 Īstenot Baltijas – Vācijas elektroenerģijas starpsavienojuma projektu
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.3.2 Īstenot PGK modernizācijas projektu
3.4.2.1 Pabeigt Latvijas – Lietuvas gāzes starpsavienojuma projektu
3.4.2.2 Īstenot iekšējās energoinfrastruktūras modernizācijas projektus atbilstoši PSO un SSO 10-gadu attīstības plāniem
3.4.2.3 Īstenot Pļaviņu HES pārgāznes projektu
3.4.2.4 Izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiem
3.4.2.5 Pilnveidot elektrotīkla digitālo vadību
3.4.2.6 Izbūvēt atkrastes elektroenerģijas pārvades infrastruktūru
3.4.2.7 Ieviest viedos integrētos risinājumus atjaunīgo gāzu ievadīšanai pārvades sistēmā
3.4.2.8 Ieviest PGK integrētos risinājumus atjaunīgo gāzu ievadīšanai pārvades sistēmā
3.4.2.9 Īstenot Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora – Latvijas daļu
3.4.2.10 Pārvietot enerģijas pārvades un sadales infrastruktūru zem zemes
3.2.1.7 Turpināt dabasgāzes skaitītāju modernizāciju un ieviest viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa uzskaitei
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.4.3.1 Baltijas valstu tirgus ietvara izveide patēriņa reakcijas pakalpojumu ieviešanai balansēšanas tirgū ar agregācijas starpniecību
3.4.3.2 Noteikt pienākumu saņemt atļauju jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu darbības uzsākšanai
3.4.2.4 Izstrādāt rīcības plānu ūdeņraža infrastruktūras izveidei un tirgus nosacījumiem
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits 2000
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.4.6.1 Pārveidot neto uzskaites sistēmu uz neto norēķinu sistēmu
3.4.6.2 Izstrādāt energokopienu un elektroenerģijas kopīgošanas normatīvo regulējumu
2017 2018
--- ---
mājsaimniecības (kopā) mājsaimniecības (kopā)
11,6 9,8
iedzīvotāji (kopā) iedzīvotāji (kopā)
9,8 7,6
MĒRĶRĀDĪTĀJS FAKTS2021
--- ---
Enerģētiskai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju skaita īpatsvars 4,9
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākumu īstenošanai veicamā darbība
3.4.7.1 Izveidot mērķēta atbalsta sistēma enerģijas izmaksu mazināšanai enerģētiskai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām
3.4.7.2 Piemērot samazinātu PVN likmi koksnes kurināmā piegādei un siltumenerģijai
3.2.3.5 Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem
3.2.3.8 Uzlabot privātmāju energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
3.2.3.9 Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros
Dabasgāzes cenas205 Elektroenerģijas cenas206
--- ---
Dabasgāzes cenas205 Elektroenerģijas cenas206
Dabasgāzes tirgus cena Elektroenerģijas cena
Sadales sistēmas pakalpojums (tarifs) Sadales sistēmas pakalpojums (tarifs)
Pārvades sistēmas pakalpojums (tarifs) Pārvades sistēmas pakalpojums (tarifs)
uzglabāšanas sistēmas pakalpojums (tarifs) Obligātā iepirkuma komponente
Nodokļi: PVN (21%), AN (diferencēta likme) PVN (21%)
Saņemtais atbalsta veids 2017
--- ---
par koģenerācijas stacijā uzstādīto jaudu 95,62
elektroenerģijas ražošana koģenerācijā 32,06
elektroenerģijas ražošana biogāzes stacijās 48,71
elektroenerģijas ražošana biomasas stacijās 38,74
elektroenerģijas ražošana HES 11,64
elektroenerģijas ražošana VES 8,50
Mērķis FAKTS2021
--- ---
Subsīdiju apjoms, kas sniegts fosilās enerģijas ražošanai (milj. €) 26,2
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
--- ---
pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība
3.4.9.1 Izbeigt valsts garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu
3.4.9.2 NPP ietvaros pārskatīt AN likmes naftas produktiem un dabasgāzei atbilstoši pārskatītajai Enerģētikas nodokļu direktīvai
3.4.7.2 Piemērot samazinātu PVN likmi koksnes kurināmā piegādei un siltumenerģijai
3.1.1.31 Izvērtēt AN piemērošanas nosacījumus degvielu un biodegvielu maisījumam
3.1.1.32 Nodokļu politikā ieviest principu "piesārņotājs/lietotājs maksā"
3.1.3.20 Noteikt ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai
3.1.3.21 Noteikt fosilā kurināmā izmantošanas pakāpeniskus ierobežojumus
Par RIS3 jomu "Viedā enerģētika un mobilitāte"RIS3 jomas "Viedā enerģētika un mobilitāte" stratēģijas mērķis ir efektīvi novirzīt Eiropas, valsts, reģionālo un privāto finansējumu aktivitātēm, kuru rezultātā tiek stiprināta nacionālā pētniecības un inovācijas spēja enerģētikas un mobilitātes sektorā. Turklāt šī joma sevī ietver arī saistītās industrijas un infrastruktūras – IKT, transportu, būvniecību, rūpniecību, kā arī aprites ekonomikas jautājumus. Stratēģijā noteikti sekojoši P&I virzieni: (1) AER uzglabāšana, esošo risinājumu pilnveide un jaunu risinājumu izpēte, (2) AER, tai skaitā ūdeņraža, tehnoloģiju attīstīšana, (3) aprites ekonomikas principu ieviešana enerģētikā, (4) viedo energosistēmu novērojamības un automatizācijas veicināšana, (5) Latvijā pieejamo bioresursu pārveide ilgtspējīgas enerģijas avotos, (6) ilgtspējīga enerģija transportam, t.sk. SAF ražošana, (7) inovatīvu mobilitātes risinājumu ieviešana, (8) mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveide, tai skaitā uzlādes/uzpildes infrastruktūru, (9) datu pārvaldība un IKT risinājumi enerģijas ražošanas/patēriņa vadībai, inovatīviem mobilitātes risinājumiem, (10) enerģijas pieprasījuma vadības risinājumu izpēte, izmantojot dažādus elektrotīklam pievienotos aktīvus un to grupas, (11) mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumu izpēte energosistēmas vadības nodrošināšanai (optimizācijas algoritmi), (12) elektroapgādes sistēmai pieslēgto iekārtu komunikācijas vadības standartizācija (elektrouzlādes stacijas, siltumsūkņi, saules paneļu inventori u. c.).
Stratēģijai definēti un Cilvēkkapitāla attīstības padomē apstiprināti pieci tematiskie rīcības virzieni, kurus caurvij divas horizontālas komponentes – cilvēkkapitāla pārvaldība un datos un pierādījumos balstīti lēmumi un analītika:1) STEM izglītība un prasmes, tai skaitā darba devēju līdzdalības palielināšana cilvēkkapitāla attīstībā STEM jomās, kvalitātes un pārvaldības stiprināšana, finansiālā atbalsta sistēmas pilnveide studējošajiem STEM jomās un mācību materiālu, arī STEM mācību materiālu, nodrošināšana;2) darba tirgus paplašināšana, tai skaitā darbaspēka reģionālās mobilitātes un mājokļu pieejamības veicināšana, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju grupu motivēšana un iesaiste darba tirgū, veselīga darba vides radīšana;3) kvalificētu darbinieku piesaiste, tai skaitā darbaspēka imigrācijas procesu pilnveide un ārvalstīs studējošo Latvijas un ārvalstu studentu piesaiste;4) pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes, tai skaitā pieaugušo mācīšanās kultūras attīstība sabiedrībā un darbinieku prasmju attīstības un pārkvalifikācijas atbalsta nodrošināšana un kvalitāte;5) atbalsts uzņēmēju veiktspējai, tai skaitā atbalsta pieejamība uzņēmēmumu veiktspējai un mācību iespējām zināšanu kapacitātes celšanai.
Mērķrādītājs FAKTS2021 MĒRĶIS2030
inovatīvi aktīvu uzņēmumu īpatsvars (%) no visiem uzņēmumiem) 32227(2020) >40228
globālais inovāciju indekss (vieta pasaulē) 38 30
Eiropas Inovāciju pārskats (pozīcija pārskatā) 25 20
Ieguldījumi P&I (% no IKP) 0,74229 > 1,7
Privātā sektora ieguldījumi P&I (% no ieguldījumiem P&I) 33 40
Pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība Izpildē iesaistītā institūcija
--- --- ---
Pasākuma kods Pasākuma īstenošanai veicamā darbība Izpildē iesaistītā institūcija
3.5.1 Veikt pētījumu, lai analizētu AER izmantošanas potenciālu Latvijas teritoriālajos ūdeņos KEM
3.5.2 Uzņēmējdarbības digitalizācijas veicināšana, t.sk. atbalsta programmu ietvaros EM
3.5.3 Īstenot praktiskas ievirzes pētījumu programmu IZM
3.5.4 Īstenot jaunu produktu izstrādi (zaļie produkti) EM
3.5.5 Īstenot VPP "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" KEMIZM
3.5.6 Īstenot enerģētikas pētījuma programmu KEM
3.5.7 Veikt pētījumu par iespējām dabasgāzes pārvades sistēmu pielāgot atjaunīgā ūdeņraža ievadei KEM
3.5.8 Veikt pētījumu par PGK pielāgošanu ūdeņraža uzglabāšanai KEMPSO
3.5.9 Veikt pētījumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām KEM
3.5.10 Veikt izvērtējumu par ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanas iespējām Baltijas reģionā, ar mērķi sagatavot investoru atbalstam nepieciešamo "ceļa karti" SAF ražošanas uzsākšanai Latvijā SMEM
3.5.11 Pētījumi SEG inventarizācijas uzlabošanai, ieviešot augstāka līmeņa metodes (Tier 2/Tier 3) atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, kā arī pilnveidojot darbības datus un SEG prognozes KEMZMVARAMSM
3.5.12 Veikt pirmskomercializācijas izpēti sintētiskā metāna ražošanai Latvijā Pētnieki
3.5.13 Veikt pētījumu, kura mērķis ir rast risinājumus kūdras substrāta aizvietošanai – jaunu un efektīvu substrāta izejvielu iegūšanai ZMEMKEM
3.5.14 Digitalizēt saules tehnoloģiju izvietošanas ēkā potenciāla izvērtējumu KEMEMLVĢMC
3.5.15 Kartēt AE paātrinātās apguves teritoriju un izstrādāt dinamisku kartogrāfisko materiālu KEMEMVARAMZMLVĢMC
3.5.16 Izstrādāt CSAS elektrifikācijas potenciāla un iespēju kartogrāfisko materiālu PSOSSOCSAS operatori
3.5.17 Veikt pētījumu reģionālo mikrotīklu un energosalu izveidošanai PētniekiPSOSSOCSAS operatori
3.5.18 Pētījums par Latvijā pieejamo izejvielu apjomu, kam ir potenciāls tikt izmantotām kā transporta enerģijai (tostarp, autotransportā, kuģniecībā, aviācijā); KEMEM
3.5.19 Pētījums par pirmās paaudzes biodegvielas ražotņu modernizēšanas iespējām, pielāgojot tās modernas biodegvielas ražošanai KEMEM
3.5.20 Izveidot pilotprojektus ūdeņraža un e-metanola ražošanas uzsākšanas nodrošināšanai EMKOMERSANTI
3.5.21 Neto nulles emisiju230 tehnoloģiju, pusvadītāju un kritisko izejvielu vienotais kontaktpunkts EMLIAA
3.5.22 Attīstīt nacionālās neto nulles emisiju tehnoloģijas eksportspējīgai ražošanai EMKEMLIAA
3.5.23 Attīstīt neto nulles emisiju tehnoloģiju prasmes RTUIZMEM
3.5.24 "Zaļais koridors" prioritārajiem projektiem EMLIAA
3.5.25 "Regulatīvo smilškastu" jeb speciālās regulatīvās vides izveide EMLIAA
3.5.26 Atbalsts digitalizācijai enerģētikas un klimata jomās EM
3.5.27 Atbalsts produktivitātei enerģētikas un klimata jomas attīstībai EM
3.5.28 Attīstīt kūdras pētniecības platformu IZM
Mērķis
Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.
Nr. Pasākuma īstenošanai veicamā darbība Izpildē iesaistītā institūcija Izpildes termiņš Finansējuma avoti
3.6.1. Agrīnās brīdināšanas sistēma ir reaģētspējīga, regulāri aktualizēta un nodrošina augstas izšķirtspējas modelēšanu ekstrēmu laikapstākļu ietekmes prognozēšanai VARAMIeM 2024 VBMFFPF
3.6.2. Preventīvie pasākumi, lai pasargātu cilvēka veselību un dzīvību no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm VARAMVMEMIZMLMSPKC 2030 VBPBPFMFF
3.6.3. Tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem VARAMEMKEMFM 2030 VBMFFNFI
3.6.4. Tautsaimniecībai nozīmīgu resursu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm ZMVARAM 2027 VBMFF
3.6.5. Tūrisma nozares pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšana KMVARAMEM 2024 VBMFF
3.6.6. Zaļās infrastruktūras izmantošana klimata risku ietekmes mazināšanai VARAM, IEMSMZMVMKEM Pastāvīgi VBMFF
3.6.7. Inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem VARAMSMEMKEM 2025 VBMFF
3.6.8. Būvju un ēku pielāgošana klimata pārmaiņu ietekmēm un slodzēm EM 2024 VBMFF
3.6.9. Klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšana ekosistēmās un sugu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana VARAM 2030 VBMFF
3.6.10 Kontroles sistēmas izveidošana svešzemju invazīvo sugu, kaitēkļu un patogēno organismu izplatības ierobežošanai VARAM 2024 VBPBPFMFFMFF
3.6.11. Dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) un kultūrvēsturisko ainavu vērtību aizsardzība no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes VARAM 2027 VBMFFNFI
3.6.12. Pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, ziņošanas un izvērtēšanas sistēmas izveide un uzturēšana VARAMKEMIeM Pastāvīgi VBNFIMFF
3.6.13. Zinātnes un pētniecības potenciāla palielināšana un pielietošana klimata ietekmju un risku, ievainojamības un pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitikas īstenošanai KEMIZM Pastāvīgi VBMFFNFI
3.6.14. Klimata pārmaiņu prognožu un risku mazināšanas risinājumu integrēšana teritorijas attīstības plānošanā un nozaru politikās KEMVARAM 2027 VBPBMFFNFIMFF
Sektors SOx Smalkās daļiņas (putekļi) NMVOC NOx
--- --- --- --- ---
Sektors tonnas tonnas tonnas tonnas
Enerģētikas nozare 97 110 -4 -452
Rūpniecība -32 3 -281
Mājsaimniecības -37 -445 -366 -48
Komerciālais un sabiedriskais sektors -55 -61 -77 -284
Transports ND ND ND -515
Kopā -27 -393 -447 -1580

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)