Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Bauskas novadā

Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 5Bauskā 2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 5, 6. p.)

APSTIPRINĀTIBauskas novada domes2024. gada 30. maija sēdē (prot. Nr. 5, 6. p.)Precizēti ar Bauskas novada domes 25.07.2024.lēmumu Nr. 292 (prot. Nr. 7, 7. p.)Izdoti saskaņā arPašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 1. punktu,Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma6. panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. punktu un piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus;

1.4. brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.5. administratīvo atbildību par saistošo noteikumu pārkāpšanu.

2. Lietoto terminu skaidrojums:

2.1. Apakšskaitītāji – mēraparāti, kuri uzskaita to ūdens daudzumu, kas netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

2.2. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums (turpmāk – pakalpojumu līgums) – līgums starp pakalpojumu lietotāju un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

2.3. Pakalpojuma lietotāja atbildības robeža – ir par īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem izbūvētas, ekspluatētas un remontētas šādas ūdensapgādes un kanalizācijas būves:

2.3.1. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais ūdensapgādes pievads līdz centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīkla pirmajam aizbīdnim. Ja ūdensvada pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai izbūvēts bez aizbīdņa, tad pievads līdz pieslēguma vietai centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīkliem;

2.3.2. nekustamā īpašuma zemes robežās un ārpus tām esošais kanalizācijas pievads līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkla pirmajai akai. Ja kanalizācijas pievads centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvēts bez akas, tad pievads līdz pieslēguma vietai centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkliem.

2.3.3. ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas atbildībā saskaņā ar pakalpojuma līgumā ietverto atbildības robežu shēmu;

2.3.4. komercuzskaites mēraparāta mezgls;

2.3.5. pievads no pakalpojumu lietotāja objekta līdz izbūvētai kanalizācijas akai, to ieskaitot, ja pakalpojumu lietotājs uz kanalizācijas pievada ir izbūvējis kanalizācijas aku ārpus sarkanās līnijas/vai zemes īpašuma robežamām ielas virzienā;

2.4. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma norēķiniem vienam iedzīvotājam, ja nav uzstādīts komercuzskaites mēraparāts (2. pielikums).

3. Pārējie saistošajos noteikumos ietvertie termini atbilst terminiem, kuri noteikti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un citos normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā.

4. Saistošie noteikumi neattiecas uz decentralizētās kanalizācijas pakalpojumiem un lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

2. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

5. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi, šie noteikumi un ar jomu saistītie citi normatīvie akti.

6. Lai nekustamo īpašumu pievienotu centralizētajai ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai, norādot tehnisko noteikumu sagatavošanai noteiktās ziņas un pievienojot iesniegumā norādītos iesniedzamos/pievienojamos dokumentus (3. pielikums).

7. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem citā viņa piederošā vai valdījumā esošā nekustamajā īpašumā, pakalpojumu sniedzējs var atlikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

8. Pakalpojumu sniedzēja izsniegto tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

9. Nekustamā īpašuma pieslēgšana ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta:

9.1. ja apbūvētam nekustamam īpašumam piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ierīkotas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un/vai kanalizācijas sistēmas, pieslēgšanās centralizētajai sistēmai veicama līdz 2025. gada 31. decembrim;

9.2. neapbūvētā nekustamā īpašumā (jaunbūves būvniecības gadījumā), ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un/vai centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas vai ierīkotas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un/vai centralizētās kanalizācijas sistēmas.

10. Ja ūdens padeve nekustamajam īpašumam paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram, no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam plūsmas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina plūsmas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads. Šāda mezgla izbūve ir iespējama pirms komercmezgla.

11. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram, traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods u.tml.), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izvadu un ierīkojot uz tā elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

12. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs un pakalpojumu sniedzējs paraksta aktu par pievienošanos pie pakalpojumu sniedzēja centralizētās ūdensapgādes un/vai centralizētās kanalizācijas tīkliem, kā arī nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

12.1. iesniegumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma slēgšanu;

12.2. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu digitālā formā.

13. Pēc izvada izbūves no nekustamā īpašuma līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir atvienot viņa nekustamajā īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

14. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam kā blakuslietotājam cauruļvadu ievadu vai izvadu pievienot pie cita īpašuma ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā, šķērsojot cita īpašnieka vai valdītāja nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku vai valdītāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju.

15. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu. Pakalpojuma sniedzējs veic komercuzskaites mēraparāta plombēšanu un akta sastādīšanu, norādot komercuzskaites mēraparāta numuru, rādījumu, plombes numuru un citu nepieciešamo informāciju.

16. Apakšskaitītāju uzstādīšanu (pēc nepieciešamības), ekspluatāciju un remontu, kā arī to verifikāciju nodrošina pakalpojumu lietotājs. Pirms apakšskaitītāju uzstādīšanas pakalpojumu lietotājam nepieciešams saņemt attiecīgam apakšskaitītājam atbilstošus tehniskos noteikumus.

17. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus pakalpojumu lietotāja piederības robežas.

18. Pakalpojumu sniedzējs ūdens spiedienu centralizētajā ūdensapgādes sistēmā nodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajam nekustamajam īpašumam ūdensapgādes iekšējā sistēmā ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens, pakalpojumu lietotājs, saskaņojot ar pakalpojumu sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina vietējo ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu izbūvi.

3. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

19. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

19.1. centralizētie ūdensvada tīkli līdz piederības robežai;

19.2. ūdens ieguves urbumi, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

19.3. centralizētie kanalizācijas tīkli līdz piederības robežai;

19.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

19.5. 19.1.–19.4. apakšpunktos minētajos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti, hidrantu plāksnītes un komercuzskaites mēraparāti (izņemot apakšskaitītājus);

19.6. ūdensvada ievadu un kanalizācijas izvadu atzari, no centralizētajiem tīkliem līdz piederības robežai, kas ir izbūvēti par pakalpojumu sniedzēja līdzekļiem.

20. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas pakalpojumu lietotāja un pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

21. Pakalpojumu sniedzējs, lai veiktu sistēmu uzturēšanu, ir tiesīgs apsekot pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem. Lai pakalpojumu sniedzējs varētu veikt centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi vai remontu citu personu nekustamā īpašuma teritorijā, pakalpojumu sniedzējam vismaz piecas dienas iepriekš rakstveidā jābrīdina nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs.

22. Gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus aiz piederības robežas, tas var nekavējoties atslēgt pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

23. Pakalpojumu sniedzējs avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, ja piederības robeža atrodas pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā.

24. Pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā no 2025. gada 1. jūlija nodrošina ūdens komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu, ko var aprīkot ar attālināto nolasīšanas sistēmu un tas ir pakalpojumu sniedzēja īpašums. Ja pakalpojumu sniedzējs, uzstādot komercuzskaites mēraparātu, ir aprīkojis to ar telemetrijas vai telemehānikas sistēmu (turpmāk – modulis) datu automatizētai attālinātai nolasīšanai, modulis kļūst par komercuzskaites mēraparāta neatņemamu sastāvdaļu un uz to attiecināmi tie paši noteikumi, kas uz komercuzskaites mēraparātu un tā saglabāšanu, par ko atbildīgs ir pakalpojumu lietotājs.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

25. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

25.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas ilgtspējību;

25.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

25.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

25.4. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

25.5. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

26. Ja pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā.

27. Ja pakalpojumu lietotājs savā īpašumā nodarbojas ar komercdarbību (piemēram, tiek veikta pārtikas ražošana un/vai tās pārstrāde u.tml.), pakalpojumu lietotājam nepieciešams uzstādīt atbilstošu tauku ķērāju notekūdeņu, kas piesārņoti ar taukiem, attīrīšanai.

28. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam par palielinātu notekūdeņu plūsmu un paaugstināta piesārņojuma rašanos pakalpojumu lietotāja novadāmajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kuri var ietekmēt infrastruktūras normālu darbību.

29. Pakalpojumu sniedzējam gadījumos, ja noteikumu 26. punktā minētais piesārņojums (pārsniedz 1. pielikumā norādītās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas) tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti pakalpojuma līgumā ar pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

30. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu un paraugu noņemšanu pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

31.1. prioritārās un ūdens videi bīstamās vielas, kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

31.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

31.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

31.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.tml.) izdalīšanos;

31.5. radioaktīvas vielas;

31.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

31.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus, vannas u.tml.;

31.8. smago metālu savienojumus u.tml. vielas, kas pasliktina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu;

31.9. izlietotos ķīmiskos reaģentus un bīstamu bakteriālo piesārņojumu;

31.10. naftas produktus un to savienojumus.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

32. Jebkurai personai ir aizliegts:

32.1. novietot transportlīdzekļus, smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām un notekūdeņu pārsūknēšanas staciju vākiem;

32.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus izliet atļauts atbilstoši decentralizētā pakalpojuma sniedzēja un ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja noslēgtā līguma norādītās vietās;

32.3. centralizētājā kanalizācijas sistēmā novadīt lietus notekūdeņus un gruntsūdeņus, izņemot, ja par lietus notekūdeņu un gruntsūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir noslēgts līgums;

32.4. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

32.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus (minētais noteikums neattiecas uz pakalpojumu sniedzēja un īpašnieka pilnvarotās personas darbiniekiem);

32.6. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu;

32.7. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar pakalpojumu sniedzēju;

32.8. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

33. Gadījumos ja virs ūdens vada un kanalizācijas tīkliem augošie koki vai krūmi traucē sistēmas darbībai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt šo koku un krūmu zāģēšanu savlaicīgi, bet nemazāk kā divas nedēļas pirms darbu veikšanas informējot rakstiski īpašnieku vai valdītāju.

34. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

35. Ja pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par minētajiem trūkumiem un to novēršanu.

36. Jebkura persona, atklājot bojājumus centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūrā, par to nekavējoties ziņo pakalpojumu sniedzējam uz tā mājaslapā norādītājiem diennakts tālruņiem.

3.4. Prasības ugunsdzēsības ierīču izmantošanai

37. Ja pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir esoša apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības (iekšējā ūdensvada un/vai pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu) darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

38. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojuma sniedzējs par ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi jāinformē trīs darba dienas pirms pārbaudes veikšanas.

39. Pakalpojumu lietotājam ir pienākums 24 stundu laikā paziņot pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas, kura atrodas pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma teritorijā, pārbaudi. Pakalpojumu sniedzējs atkārtoti noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu.

40. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā vai gadījumā, ja tas nepieciešams pakalpojumu sniedzējam.

41. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Prasības ūdens brīvkrānu izmantošanai

42. Jaunu ūdens brīvkrānu uzstādīšana bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju ir aizliegta.

43. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem vai valdītājiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

44. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojumu sniedzēju.

45. Aizliegts bojāt ūdens brīvkrānus, kā arī tiem pievienot caurules ūdens ņemšanai.

46. Persona, kura atklājusi ūdens brīvkrāna bojājumus, nekavējoties ziņo par to pakalpojumu sniedzējam uz tā mājaslapā norādītājiem diennakts tālruņiem.

47. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju par ūdens brīvkrāna izmantošanu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajam īpašumam, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem.

4. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumā ietveramie noteikumi

4.1. Pakalpojumu līguma slēgšanas kārtība

48. Pakalpojumu līgumu ar pakalpojumu sniedzēju slēdz:

48.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

48.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

48.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

48.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

48.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

48.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus.

49. Pakalpojumu līguma sagatavošanai, pakalpojumu līguma slēdzējs iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot pakalpojumu līguma slēgšanai nepieciešamās ziņas un pievienojot iesniegumā norādītos iesniedzamos/pievienojamos dokumentus (4. pielikums).

50. Pakalpojumu sniedzējs, ja tas nepieciešams pakalpojumu līguma noslēgšanai:

50.1. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt papildu dokumentus vai informāciju, tai skaitā, nekustamā īpašuma ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo sistēmu tīklu shēmas, lietus notekūdeņu savākšanas tīklu shēmas, ziņas par pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā veicamo darbību profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un bioloģiskiem atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem;

50.2. ir tiesīgs apsekot pakalpojumu līguma slēdzēja nekustamā īpašumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas ārējās un iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama pakalpojumu līguma noslēgšanai;

50.3. nosaka notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas);

50.4. nosaka notekūdeņu paraugu noņemšanas periodiskumu un kārtību;

50.5. ir tiesīgs pieprasīt iesniegt līguma par tauku un naftas produktu uztvērēju apkalpošanu un izvešanu kopiju vai citus apkalpošanu un izvešanu apliecinošus dokumentus.

51. Pakalpojumu lietotājs pirms pakalpojumu līguma noslēgšanas informē pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

52. Pakalpojumu līguma slēdzējam, norēķināties par ūdenssaimniecības pakalpojumu jāsāk ar pakalpojumu sniedzēja pēdējo fiksēto komercuzskaites mēraparāta rādījumu, ja pakalpojumu līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu nav pieaicinājis pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, nodošanas-pieņemšanas aktu).

53. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pakalpojumu līguma slēdzējam pirms pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no pakalpojumu līguma slēdzēja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu līguma slēgšanu.

54. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot pakalpojumu līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja pakalpojumu līguma slēdzējs:

54.1. viena mēneša laikā no pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām un nav parakstījis pakalpojumu sniedzēja sagatavoto pakalpojumu līgumu;

54.2. nav veicis vai nav vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

54.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

55. Ja pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūra ir pārtraukta, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pakalpojumu līguma slēdzēja nekustamam īpašumam nekavējoties pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumu. Pakalpojumu sniedzējs paziņojumam par ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu pievieno aprēķinu par pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu, kas jāsamaksā rēķinā noteiktajā termiņā.

56. Pakalpojumu sniedzējs pakalpojumu līgumu sagatavo viena mēneša laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no pakalpojumu līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

57. Pakalpojumu līgumā, papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam, iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

57.1. informācija par līdzējiem;

57.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

57.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

57.4. pakalpojumu līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

57.5. atsauce uz apstiprinātajiem ūdensapgādes un kanalizācijas novadīšanas tarifiem;

57.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

57.7. paredzētais līgumsods;

57.8. norēķinu kārtība par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu.

58. Pakalpojumu līgumam nepieciešams pievienot pakalpojumu sniedzēja sagatavotu piederības robežu shēmu, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Piederības robežu shēma ir neatņemama pakalpojumu līguma sastāvdaļa.

59. Ja no nekustamā īpašuma novadītie lietus notekūdeņi nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā, kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts lietus notekūdeņu daudzums no pakalpojumu lietotāja teritorijas, kura apjomu nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, pēc pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu, vai saskaņā ar notekūdeņu komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ko uzstādījis pakalpojuma lietotājs uz kanalizācijas izvada.

60. Iebildumi par pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstveidā piecu darba dienu laikā no rēķina saņemšanas brīža. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā pakalpojumu līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

61. Pakalpojumu līguma noteikumu izpildes kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi pakalpojumu līguma noteikumos, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

62. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

63. Pakalpojumu sniedzējs, slēdzot jaunu pakalpojumu līgumu ar pakalpojumu lietotāju, kuram ir parādi par saņemto ūdenssaimniecības pakalpojumu, ir tiesīgs pieprasīt:

63.1. iepriekšējo saistību izpildi vai atlikt slēgt jauno pakalpojumu līgumu, kamēr pakalpojumu lietotājs nav samaksājis parādus vai nav noslēdzis ar pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu samaksas kārtību;

63.2. Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.), ar kuru netiek segti kārtējie rēķini un parāds.

64. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski par to paziņojot pakalpojumu lietotājam. Gadījumā, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts pakalpojumu lietotāja piederības robežās, uzstādīšanu nepieciešams saskaņot ar pakalpojumu lietotāju.

65. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sagatavot jaunu pakalpojumu līgumu, gadījumā ja notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, vai ir veikta ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas būvju izbūve, pārbūve vai nojaukšana, vai citos gadījumos, kas ietekmē pakalpojumu līguma noteikumu izpildi. Pakalpojumu sniedzēja sagatavotais pakalpojumu līgums tiek noslēgts, pakalpojumu sniedzējam un pakalpojumu lietotājam abpusēji vienojoties.

66. Ja pakalpojumu lietotājs ir izlēmis uz laiku pārtraukt lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, bet saglabāt pakalpojumu līguma spēkā esamību, pakalpojumu lietotāja pienākums ir par to informēt pakalpojumu sniedzēju un segt pakalpojumu sniedzēja izdevumus, kas saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanu un atjaunošanu.

67. Ja pakalpojumu sniedzējs normatīvajos aktos, šajos noteikumos vai pakalpojumu līguma ietvaros noteikto iemeslu dēļ ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, pakalpojumu lietotājam nav tiesību patvaļīgi pieslēgties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

4.2. Pakalpojumu līguma grozīšanas kārtība