Liepājas ostas noteikumi

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 30Liepājā 2024. gada 22. augustā (prot. Nr. 8, 16. §)

Izdoti saskaņā ar Ostu likuma6. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Liepājas ostas noteikumi nosaka Liepājas ostas (turpmāk – Osta) iekšējo kārtību un kuģošanas drošību ostas akvatorijā.

2. Ostas pārvaldīšanu veic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atbilstoši Ostu likumā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam.

3. Ostas noteikumi ir piemērojami visiem kuģiem, kuri apmeklē Ostu un to apkalpēm, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras uzturas vai darbojas Ostas teritorijā.

4. Ostas hidrotehniskās būves – moli, viļņlauži, krasta nostiprinājumi, piestātnes, kuģu ceļi, peldošie un stacionārie navigācijas tehniskie līdzekļi, u.c. – atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam atrodas Pārvaldes valdījumā vai īpašumā.

5. Kuģu satiksmes operatīvo vadību Ostā un Ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli Ostā nodrošina Ostas kapteinis.

6. Augstceltņu būvniecība, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu ierīkošana, kas var traucēt navigācijas zīmju redzamību un kuģu satiksmi Ostā, jāsaskaņo ar Ostas kapteini un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija). Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, un visus zemūdens darbus Ostā veic tikai ar Pārvaldes atļauju.

7. Par zaudējumiem, kurus kuģis radījis Ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, Ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskām vai fiziskām personām Ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks, samaksājot zaudējumus vai izsniedzot garantiju par to segšanu.

8. Pārvalde izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem, vai arī sniedz šos pakalpojumus pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.

9. Personai, kurai nav attiecīgas pilnvaras (licences) un komersantiem, kuriem nav noslēgts līgums ar Pārvaldi, aizliegts veikt jebkāda veida darbību Ostā.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi

10. Ostas noteikumos lietotie saīsinājumi:

10.1. SOLAS konvencija – 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988. gada protokols;

10.2. MARPOL konvencija – 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokols;

10.3. COLREG konvencija – 1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

10.4. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

10.5. OKD – Ostas kapteiņa dienests;

10.6. KSD – Kuģu satiksmes dienests;

10.7. LSEZ – Liepājas speciālā ekonomiskā zona;

10.8. PTEN – Ostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

10.9. SKLOIS – Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma;

10.10. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

10.11. MRCC – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs;

10.12. Pārvaldes tīmekļvietne: www.liepaja-sez.lv.

11. Ostas noteikumos lietotie termini:

11.1. kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai;

11.2. tankkuģis – speciālas konstrukcijas kuģis, kas paredzēts un tiek izmantots lejamkravu pārvadāšanai;

11.3. ostas flotes kuģis – kuģis, kurš veic apkalpošanas funkcijas ostā – velkonis, loču kuģis, liellaiva, peldošais celtnis, bunkurētājs, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācējs, padziļināšanas darbu kuģis un citi kuģi, kuri uz tiesiska pamata nodrošina noteiktu pakalpojumu sniegšanu ostā;

11.4. padziļināšanas darbu kuģis – kuģis un peldošas konstrukcijas, kas iesaistīti Ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

11.5. pasažieru kuģis – kuģis vai ātrgaitas kuģis atbilstoši SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikuma definīcijai, kurš pārvadā vairāk par 12 pasažieriem;

11.6. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, tajā skaitā tāds, kas paredzēts sportam un atpūtai (atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta u.c.), kura garums ir mazāks par 24 m;

11.7. velkonis pavadībā – velkonis, kas pavada kuģi un ir gatavs vilkšanas un/vai stumšanas operācijām;

11.8. bezapkalpes kuģis – kuģošanas līdzeklis, peldošā konstrukcija (t.s. liellaivas, kuģa korpuss, u.c.) kam nav pastāvīgas apkalpes;

11.9. kuģa aģents – persona, kura nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa prasībām un veic normatīvajos aktos par ostas formalitātēm noteiktās funkcijas, kā autorizēts SKLOIS lietotājs;

11.10. bīstamās un piesārņojošās kravas – bīstamās un piesārņojošās kravas atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās noteiktajam, kā arī tukši konteineri, kas iepriekš saturējuši bīstamās kravas;

11.11. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime metros no vidējā ilggadējā jūras līmeņa Baltijas jūras vertikālās atskaites sistēmā BSCD 2000 (LAS 2000,5);

11.12. augstumu atskaites sistēmas – BAS-77 (Baltijas normālo augstumu sistēma) un BSCD 2000 / LAS 2000,5 (Baltijas jūras vertikālā atskaites sistēma / Latvijas normālo augstumu sistēma);

11.13. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs, kas veic saimniecisko darbību piestātnē vai cita veida piestātnes ekspluatāciju;

11.14. vislielākais garums (LOA – Length overall) – vislielākais kuģa garums, kas izteikts metros;

11.15. Helsinku konvencija – 1992. gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību;

11.16. Kravas operācija – kravu iekraušana un / vai izkraušana.

3. Ostas robežas

12. Ostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par Liepājas ostas robežu noteikšanu.

13. Ostas akvatorijā ietilpst šādi Ostas rajoni – Ārējais reids, Priekšosta (iekšējais reids), Brīvosta, Ziemas osta, Loču kanāls, Tirdzniecības kanāls (līdz tramvaja tiltam) un Karostas kanāls (ieskaitot Tosmares baseinu). Pārvalde informāciju par Ostas rajona robežām un piestātņu specializāciju publicē Pārvaldes tīmekļvietnē.

4. Nekustamā īpašuma lietošana/ Kuģu ceļi un dati par piestātnēm

14. Kuģu ceļu navigācijas tehniskie līdzekļi ostā atbilst Starptautiskās jūras navigācijas līdzekļu un bāku administrāciju asociācijas (IALA) noteiktajai sistēmai "A" reģionam.

15. Ostas piestātnes un zemes, izņemot privātīpašumu, tiek iznomātas piestātnes lietotājam. Piestātnes lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī piestātnes lietotāja un Pārvaldes savstarpējās attiecības nosaka savstarpējais līgums, PTEN un šie noteikumi.

16. Piestātnes lietotājs papildus nomas līgumā paredzētajiem pienākumiem ir atbildīgs par:

16.1. piestātņu un citu tā rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, nepieciešamo apgaismojumu, t.sk. pastāvīgu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības, darba aizsardzības, sanitāro un citu spēkā esošo noteikumu un prasību ievērošanu. Bojājumu atklāšanas gadījumā par tiem nekavējoties ziņo KSD;

16.2. savlaicīgu piestātnes sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām, kā arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu un Ostas dienestu informēšanu ar kuģu aģentu starpniecību par piestātnes gatavību kuģu pieņemšanai pie piestātnes;

16.3. piebraucamo ceļu nodrošināšanu ugunsdzēsības un cita veida operatīvā transporta piekļūšanai pie piestātnē stāvošajiem kuģiem (kravu nokraušana un transportlīdzekļu stāvēšana šādu piebraucamo ceļu robežās ir aizliegta);

16.4. kravas nokraušanas attālums no piestātnes kordona nedrīkst būt mazāks par 2,5 m, izņemot piestātnēs, kuras nav paredzētas kravas operāciju veikšanai un Liepājas jahtu ostā.

17. Piestātnes lietotāja atbilstību 16. punktā noteiktajām prasībām kontrolē Pārvalde. Neatbilstību gadījumā Ostas kapteinis var aizliegt kuģu tauvošanu pie piestātnes.

18. Maksimālie kuģu izmēri un iegrimes tauvošanai pie piestātnēm ir noteiktas ar Ostas kapteiņa rīkojumiem, pamatojoties uz noteiktajiem piestātņu tehniskajiem parametriem un faktisko tehnisko stāvokli, ūdens dziļumiem, kā arī ņemot vērā laikapstākļu prognozi un jebkuru citu informāciju par kuģošanas drošību. Ostas kapteiņa rīkojumus publicē Pārvaldes tīmekļvietnē.

19. Piestātņu tehniskie parametri ir noteikti šo noteikumu pielikumā. Piestātņu specializāciju publicē Pārvaldes tīmekļvietnē.

20. Kuģu kravas operācijas notiek ar attiecīgās piestātnes lietotāja atļauju. Piestātņu izmantošana kuģiem, kuri nav saistīti ar kravas operācijām piestātnē, pieļaujama tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar Pārvaldi un piestātnes lietotāju.

21. Pie Ostas neiznomātajām piestātnēm kuģu stāvēšana, kuģu apkalpju nomaiņa un apgāde, vai kravas operācijas atļautas tikai ar atsevišķu Pārvaldes rīkojumu.

22. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt kravas piestātņu lietotājam iesniegt aktus par ūdenslīdēju veikto zemūdens apskati kuģa tauvošanas joslā.

5. Kuģu satiksme Ostas akvatorijā

5.1. Informācijas sniegšana par kuģu ienākšanu, iziešanu un pārtauvošanu

23. KSD ir OKD struktūrvienība, kas organizē un kontrolē kuģu satiksmi Ostas akvatorijā un sniedz pakalpojumus satiksmes dalībniekiem visu diennakti, ņemot vērā starptautisko jūrniecības organizāciju prasības.

24. KSD darbības rajons ir Ostas akvatorija.

25. OKD regulāri kontrolē normatīvajos aktos par ostu formalitātēm minēto nosacījumu un pienākumu izpildi.

26. Kuģiem, kuru bruto tilpība ir lielāka par 300, ne vēlāk, kā divas stundas pirms pienākšanas pie pieņemšanas ass ugunsbojas "A", UĪV 11. kanālā ir jāpaziņo KSD precīzs pienākšanas laiks.

27. Kuģa pārtauvošanas gadījumā, kuģim vai kuģa aģentam, pamatojoties uz piestātnes operatora sniegto informāciju par piestātnes gatavību uzņemt kuģi, ne vēlāk kā divas stundas iepriekš, rakstiski jāinformē OKD un nepieciešamības gadījumā citas iesaistītās atbildīgās iestādes par kuģa pārtauvošanas laiku un vietu.

28. Kuģim, kura bruto tilpība ir mazāka par 300, atrodoties ne tuvāk par trīs jūras jūdzēm no Ostas vārtiem, UĪV 11. kanālā no KSD ir jāsaņem atļauja ienākt Ostā.

29. Kuģis var iziet un ienākt Ostā, nekārtojot ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot KSD un Valsts robežsardzes struktūrvienībai tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstus, ja nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju gadījumos, kā arī pēc Ostas kapteiņa rīkojuma, ārkārtēju apstākļu dēļ.

5.2. Sakari Ostā

30. Visiem kuģiem, ieskaitot mazizmēra kuģus, ir pastāvīgi jānodrošina radiosakari ultra īsviļņu (UĪV) 11. un 16. kanālā.

31. UĪV 11. kanālu izmanto satiksmes organizēšanai. Ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes organizēšanai un kuģu izsaukšanai.

32. Locis sakariem ar velkoņiem un personu uz piestātnes, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, izvēlas brīvu no sakariem UĪV 09. vai 69. kanālu.

33. Ostas flotes kuģiem, kā arī kuģiem, kuri veic komercdarbību Ostas akvatorijā, jābūt aprīkotiem ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS) (vismaz B kategorijas) un to kustība Ostas akvatorijā atļauta tikai ar ieslēgtu AIS.

34. Informāciju par Ostas un valsts dienestu tālruņu numuriem un citiem sakaru kanāliem sniedz KSD operators, kā arī tā ir norādīta Pārvaldes tīmekļvietnē.

5.3. Loču pakalpojumi

36. Loču pakalpojumi ir obligāti kuģiem, kuru vislielākais garums (LOA) ir 60 metri un lielāks vai bruto tilpība lielāka par 700 kā arī tankkuģiem, pasažieru kuģiem, kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām kravām, un tos sniedz saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par ločiem noteikto.

37. Loču pakalpojumus var pieteikt arī citi kuģi, neatkarīgi no to parametriem (t.sk. kuģi, kuri izmanto velkoņu pakalpojumus).

38. Loču izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis rakstiski katrā konkrētā gadījumā.

39. Loču pakalpojumus ostā sniedz 24 stundas diennaktī.

40. Loča atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa drošu navigāciju.

41. Loča uzkāpšana un nokāpšana no kuģa notiek atbilstoši SOLAS konvencijas V nodaļas 23. noteikumam.

42. Loča pakalpojumu piesaka kuģa aģents, ne vēlāk kā divas stundas pirms plānotā loča pakalpojuma sniegšanas laika, rakstiski iesūtot KSD attiecīgas formas Pieteikumu. Ne vēlāk, kā vienu stundu pirms Pieteikumā minētā laika kuģa aģents apstiprina, izmaina laiku (iesūtot jaunu Pieteikumu), vai atceļ loča pakalpojumu. Attiecīgās Pieteikuma formas publicētas Pārvaldes tīmekļvietnē.

43. Ja kuģis nav gatavs izmantot pieteikto loča pakalpojumu 30 minūšu laikā no Pieteikumā minētā laika, locim ir tiesības atstāt kuģi. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka kuģis ir atteicies no loča pakalpojumiem un kapteinis vai kuģa aģents paraksta loča kvīti un veic samaksu par loča pakalpojumiem, atbilstoši LSEZ valdes apstiprinātām Liepājas ostas maksām.

44. Kuģis uzņem vai nodod loci sekojošās koordinātās:

A (Alfa) 56˚ 30,40’ N ; 020˚ 49,80’ E

B (Bravo) 56˚ 34,80’ N ; 020˚ 56,00’ E

C (Charlie) 56˚ 32,40’ N ; 020˚ 58,60’ E

45. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzkāpšana vai nokāpšana šo noteikumu 43. punktā minētajās vietās nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini un KSD, var izmainīt uzkāpšanas/nokāpšanas vietu.

46. Ja loča un tā mācekļa (ja tāds ir) nokāpšana no kuģa nav iespējama šo noteikumu 44. punktā minētajos gadījumos, nelabvēlīgu laika apstākļu vai citu apstākļu dēļ, locis un tā māceklis var palikt uz kuģa līdz drošai nokāpšanas vietai, iepriekš to saskaņojot ar Ostas kapteini un, iesniedzot kuģa aģenta garantijas vēstuli par loča un tā mācekļa nogādāšanu atpakaļ Ostā. Šādā gadījumā pakalpojumu izmaksas, visus atpakaļceļa un ar uzturēšanos saistītos izdevumus sedz kuģa īpašnieks saskaņā ar LSEZ valdes apstiprinātām Liepājas ostas maksām.

47. No loču pakalpojumiem var atbrīvot kuģi, kura kapteinim ir derīgs sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus.

48. Lai kuģa kapteinis saņemtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, tam ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir jāapmeklē Osta, 10 reizes gada laikā, izmantojot loča pakalpojumus. Ostas apmeklējumu skaits var tikt samazināts, izvērtējot katru gadījumu individuāli.

49. Ārvalstu karakuģi, dienesta kuģi mācību, sporta, labdarības misiju un citi kuģi var tikt atbrīvoti no pienākuma izmantot loča pakalpojumus ar Ostas kapteiņa rakstisku rīkojumu, izvērtējot katru gadījumu individuāli.

50. Ostas kapteinis, ņemot vērā esošos laika apstākļus vai jebkādus citus faktorus ostā, kas ietekmē kuģošanas drošību var pieprasīt izmantot loča pakalpojumus, arī tiem kuģiem, kuriem ir atbrīvojums izmantot loču pakalpojumus.

51. Ja pēc loča uzskatiem nepareizas kuģa kapteiņa vai apkalpes rīcības rezultātā, vai kuģa tehniskā stāvokļa dēļ var izveidoties avārijas situācija, locis brīdina kuģa kapteini un ziņo par to KSD un Ostas kapteinim lēmuma pieņemšanai.

52. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos locim, saskaņojot ar kuģu kapteiņiem, ir tiesības loču kuģa ķīļūdenī vest vienu vai vairākus kuģus, uzturot radiosakarus ar tiem un KSD. Visi šī pakalpojuma saņēmēji maksā pilnu loču maksu.

53. Ja loča pakalpojumu sniegšanas laikā kuģim vai piestātnei ir nodarīti materiāli zaudējumi, par to ir atbildīgs kuģa īpašnieks.

54. OKD neatbild par loča pakalpojuma sniegšanas aizkavēšanos neparedzētu apstākļu, nelabvēlīgu laika apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

5.4. Kuģu stāvēšana uz enkura

55. Kuģa noenkurošanas vietu Ostas akvatorijā nosaka KSD.

56. Kuģiem Ostas akvatorijā atļauts noenkuroties šādās enkurvietās, kas ierobežotas ar līnijām starp punktiem ar šādām koordinātām:

56.1. kuģu enkurvieta (L 1) izmantojama kuģiem ar iegrimi līdz 5 m:

56° 30.00’ N 020° 53.00’ E,

56° 30.00’ N 020° 56.00’ E,

56° 30.20’ N 020° 53.00’ E,

56° 31.00’ N 020° 56.00’ E;

56.2. kuģu enkurvieta (L 2) izmantojama kuģiem ar iegrimi līdz 6 m:

56° 31.20’ N 020° 50.00’ E,

56° 31.60’ N 020° 52.00’ E,

56° 33.00’ N 020° 50.10’ E,

56° 33.00’ N 020° 52.00’ E;

56.3. kuģu enkurvieta (L 3) izmantojama visiem kuģiem:

56° 30.00’ N 020° 43.20’ E,

56° 31.20’ N 020° 48.00’ E,

56° 33.20’ N 020° 44.80’ E,

56° 33.20’ N 020° 48.00’ E.

57. Atsevišķos gadījumos ar KSD atļauju kuģis var noenkuroties Priekšostā uz ziemeļiem no paralēles 56° 32.80’ N.

58. Laivu nolaišana no noenkurotajiem kuģiem ir atļauta tikai ar KSD atļauju.

59. Iekšējā reidā noenkuroto kuģu galvenajam dzinējam ir jābūt pastāvīgā gatavībā tūlītējai izmantošanai.

60. Iekšējā reidā noenkurotajiem kuģiem pēc KSD pieprasījuma iekšējais reids nekavējoties jāatstāj.

61. Aizliegts noenkuroties kuģu ceļos.

5.5. Kuģu satiksme un kuģošanas drošība Ostas akvatorijā

62. Kuģu kustība Ostā bez KSD atļaujas ir aizliegta. Atļauju sākt kustību var dot tikai kuģu satiksmes vadības centrs. Ja kuģa kustība netiek uzsākta 15 minūšu laikā, atļauju kustībai jāpieprasa atkārtoti.

63. Jebkuram satiksmes dalībniekam ir obligāti KSD rīkojumi par kustības kārtību un enkurvietu izmantošanu.

64. KSD organizē kuģu satiksmi atbilstoši to pienākšanai reidā vai gatavībai iziet no Ostas. Priekšroka satiksmei Ostā ir šādā secībā:

64.1. ārkārtējā situācijā nonākušiem kuģiem un kuģiem, kuri dodas sniegt palīdzību;

64.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem, kuri veic dienesta pienākumus;

64.3. pasažieru un kravas – pasažieru kuģiem;

64.4. līnijkuģiem, kuri veic regulārus reisus uz ostu un kuru līnijkuģa statusu apstiprinājusi Pārvalde;

64.5. kravas kuģiem, kuri ierodas saņemt vai nodot kravu Karostas kanālā un Tosmares baseinā;

64.6. kravas kuģiem, kuri ierodas saņemt vai nodot kravu Brīvostā, Ziemas ostā, Priekšostā un Tirdzniecības kanālā;

64.7. kuģiem, kuri ierodas Ostā uz remontu vai uz utilizāciju.

65. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot situāciju, kuģu satiksmes secību var mainīt Ostas kapteinis.

66. Kuģa kustība Ostas akvatorijā ir atļauta tikai kuģa kapteiņa tiešā vadībā.

67. Kuģim, kā arī jebkuram citam peldlīdzeklim, pārvietojoties Ostas akvatorijā, jāievēro tāds drošs ātrums, kas neapdraud citu peldošo līdzekļu stāvēšanu un darbības, Ostas būvju un iekārtu drošību, un nodrošina kuģa manevrēšanas spējas. Kuģojot Tirdzniecības kanālā, kuģa ātrums nedrīkst pārsniegt piecus mezglus.

68. Kuģim, pārvietojoties Ostas akvatorijā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3°, un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka, kā noteikts kuģa noturības informācijā.

69. Kuģus, kurus Ostā paredzēts ievilkt ar velkoni vai citu kuģi, var ielaist Ostā tikai pēc tam, kad piestātnes lietotājs, pie kura piestātnes paredzēts pietauvot kuģi, rakstiski apstiprina šāda kuģa ievešanu un tā pietauvošanu, kuģa vilkšanas plānu saskaņo ar Ostas kapteini.

70. Kuģa enkuriem, pārvietojoties Ostas akvatorijā, ir jābūt sagatavotiem tūlītējai lietošanai.

71. Zemūdens kabeļu vai citu zemūdens sistēmu trašu rajonos un 100 m uz abām pusēm no tiem aizliegts noenkuroties. Komunikāciju īpašniekiem šajos rajonos jāizliek labi redzamas brīdinājuma zīmes, kurām diennakts tumšajā laikā ir jābūt apgaismotām.

72. KSD izziņo navigācijas brīdinājumus Ostas akvatorijā, kā arī hidrometeoroloģiskos brīdinājumus nekavējoties pēc to saņemšanas.

73. Pasažieru pārvadāšana Ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam paredzētiem kuģiem, kuriem ir atbilstoši dokumenti un attiecīgs glābšanas līdzekļu aprīkojums.

74. Kuģu satiksme Ostā var tikt ierobežota šādos apstākļos:

74.1. ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

74.2. ja redzamība ir mazāka par trīs kabeļtauvām (0,3 jūras jūdzēm).

75. Kuģošanas ierobežojumus Ostas akvatorijas rajonos un pie piestātnēm nosaka ar Ostas kapteiņa rīkojumiem.

76. Ostas kapteinis var ierobežot vai atļaut kuģu satiksmi, vadoties pēc faktiskajiem hidrometeoroloģiskiem vai citiem apstākļiem, kas ietekmē kuģošanas drošību.

77. Pieļaujamās kuģu iegrimes nosaka ar Ostas kapteiņa rīkojumu, vadoties pēc Ostas aktuālajiem dziļumu mērījumiem.

78. Ostas akvatorijā uz kuģu ceļiem ir noteikta vienvirziena satiksme. Izvērtējot situāciju un, ievērojot kuģošanas drošības prasības, KSD operators atsevišķos gadījumos, var atļaut divvirzienu kustību, saskaņojot to ar kuģu kapteiņiem un ločiem.

79. Mazizmēra kuģim bez KSD atļaujas ir aizliegta satiksme Ziemas ostā, Brīvostā, Karostas kanālā un Tosmares baseinā.

80. Mazizmēra kuģu satiksmei Ostā jānotiek tā, lai netraucētu kuģus, kuri kuģo pa kuģu ceļiem. Aizliegts šķērsot kuģa kursu tuvāk par trim kabeļtauvām no kuģa priekšgala.

81. Visiem kuģiem, t.sk. buru kuģiem un jahtām, satiksme Ostas akvatorijā atļauta, tikai izmantojot mehānisko dzinēju.

82. Uz bezapkalpes kuģiem, veicot darbības Ostas akvatorijā, ir jābūt apkalpei drošu tauvošanas, kravas, remonta un citu operāciju veikšanai.

83. Kuģu vienlaicīga tauvošana pie blakus esošām piestātnēm ir aizliegta.

84. Ostā noteiktas šādas kuģu apgriešanās vietas:

84.1. Tirdzniecības kanālā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 60 m;

84.2. Tirdzniecības kanāla un Ziemas ostas krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 140 m;

84.3. Karostas kanālā, pretī piestātnei Nr. 27 – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 165 m;

84.4. Brīvostā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 240 m;

84.5. Priekšostā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 240 m.

85. Ledus apstākļos satiksmi Ostas akvatorijā organizē saskaņā ar Ostas kapteiņa rīkojumiem.

86. KSD veic video un audio ierakstus, tie ir Pārvaldes īpašums un tiek uzglabāti 72 stundas. Video un audio ierakstu informācija izmantojama tikai dienesta vajadzībām.

87. Kuģus kuģu remonta uzņēmumu lietošanā esošajās piestātnēs ieved un no tām izved loči. Kuģu remonta uzņēmuma jūrniecības speciālistam (atbilstoši normatīviem aktiem sertificēts speciālists, kurš ieguvis sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus) ir atļauts vadīt ar kuģa remontu saistītu kuģa kustību (piemēram, pārtauvošana, pārvilkšana, u.c.) starp viena kuģu remonta uzņēmuma lietošanā esošām piestātnēm vai peldošiem dokiem. Ja attiecīgā kuģu remonta uzņēmuma lietošanā esošā piestātne vai peldošais doks atrodas dažādos Ostas rajonos, kuģa kustību vada locis.

88. Visu veidu zemūdens darbi Ostas akvatorijā ir jāsaskaņo ar OKD, iesniedzot attiecīgas formas Pieteikumu (paraugs publicēts Pārvaldes tīmekļvietnē).

89. Uzsākot un pabeidzot ūdenslīdēju darbus, par to jāinformē KSD.

5.6. Kuģu stāvēšana Ostā – piestātņu sagatavošana un ekspluatācija

90. Piestātnes lietotājam ir jāievēro PTEN un jānodrošina, drošu piestātņu tehnisko ekspluatāciju un drošu kuģu pietauvošanos un atrašanos pie piestātnes.

91. Piestātnes kuģu apkalpošanai jāsagatavo piestātnes lietotājam pirms kuģa pienākšanas. Tauvošana pie nesagatavotām piestātnēm ir aizliegta.

92. Bez piestātnes īpašnieka vai operatora atļaujas pietauvoties Ostas piestātnē ir aizliegts.

93. Pietauvošanas tauvu skaitu un izvietojumu, kas nodrošina kuģa drošu atrašanos pie piestātnes, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci (ja loču pakalpojums tiek izmantots) un piestātnes lietotāja pārstāvi, kurš atbild par tauvu izvietojumu saskaņā ar piestātnes tehnisko dokumentāciju/kuģu tauvošanas shēmām. Tauvas ir jāapgādā ar vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku pārvietošanos.

94. Par bezapkalpes kuģa drošu atrašanos pie piestātnes ir atbildīgs kuģa operators un piestātnes lietotājs.

95. Tauvot kuģi pie cita kuģa borta drīkst tikai pēc saskaņošanas ar kuģi, pie kura plānots pietauvoties, un ar Ostas kapteiņa rakstisku atļauju. Ostas kapteiņa atļauja nav nepieciešama ostas flotes kuģiem.

96. Kuģim atrodoties Ostas akvatorijā, uz kuģa esošās apkalpes locekļu skaitam, ir jābūt pietiekošam, lai nodrošinātu kuģa drošu pārtauvošanu un stāvēšanu. Kuģim jābūt tādā tehniskā stāvoklī un apgādei pietiekošai, lai nodrošinātu kuģa jūrasspēju un ugunsdrošību.

97. Kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām kravām ir jābūt gataviem tūlītējai iziešanai no Ostas.

98. Laivu nolaišanai no kuģiem jāsaņem KSD atļauja.

99. Stāvot pie piestātnes, remontēt kuģa galveno dzinēju un stūres iekārtu atļauts tikai ar rakstisku Ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja piekrišanu.

100. Kuģi pie piestātnēm aprīko ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Pie trapa jābūt sardzei, glābšanas riņķim ar līni.

101. Tumšā diennakts laikā pie piestātnes stāvoša kuģa ārējam bortam jābūt apgaismotam.

102. Kuģis stāvot pie piestātnes drīkst pieslēgties krasta komunikācijām tikai ar piestātnes lietotāja atļauju.

103. Stāvot pie piestātnes vai uz enkura aizliegts izvirzīt aiz borta kustīgas konstrukcijas, ja tas nav saistīts ar kravas operācijām vai citu pamatotu darbību.

104. Kuģim stāvot pie piestātnes ir atļauts veikt gatavības pārbaudi, darbinot galveno dzinēju ar pieslēgtu dzenskrūvi tikai uz minimāliem apgriezieniem un ne ilgāk par vienu minūti.

105. Kuģa kapteinim nekavējoties jāziņo KSD par visiem nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem uz kuģa, kā arī par visiem ar kuģošanu saistītajiem negadījumiem, ugunsgrēkiem, degvielas vai smērvielu noplūdēm, kuģa kravas, aprīkojuma vai apgādes izkrišanu vai noplūdi aiz borta, bojājumiem, kas nodarīti citiem kuģiem, Ostas būvēm vai navigācijas ierīcēm.

106. Tauvot kuģus otrā korpusā aizliegts, ja:

106.1. kuģis veic fumigāciju;

106.2. uz kuģa ir bīstamās vai piesārņojošās kravas vai šo kravu atliekas.

107. Ostas flotes kuģu tauvošana pie kuģiem ar bīstamajām un piesārņojošām kravām, kas veic kravas operācijas, ir atļauta tikai ar KSD atļauju.

108. Piestātņu lietotājs piestātnē nodrošina:

108.1. ar radio sakariem pārstāvi, kurš atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu;

108.2. tauvotāju skaitu drošai kuģa tauvošanai atbilstoši kuģa izmēriem, bet ne mazāk kā divus tauvotājus;

108.3. ka tauvošanas operāciju laikā 10 m joslā no piestātnes kordona līnijas neatrodas nepiederošas personas.

109. Piestātņu lietotājs ir atbildīgs par akvatorijas dziļuma uzturēšanu pie piestātnēm 30 m platā joslā gar piestātni.

110. Lai nodrošinātu tauvošanas manevra drošību, minimālajai piestātnes brīvajai daļai jābūt vismaz par 20 % lielākai nekā tauvojamā kuģa vislielākais garums (LOA).

111. Ja saņemts vētras brīdinājums, kuģa kapteinis veic papildu pasākumus drošai kuģa stāvēšanai.

6. Ostas kapteinis

112. Ostas kapteinis ir valsts amatpersona, kas atbilstoši Ostu likumam, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem, organizē un kontrolē kuģu satiksmi Ostā un Ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi Ostā, Ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

113. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības glābšanas pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, Ostas piestātņu un zemes valdītājiem, īpašniekiem un nomniekiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām Ostā. Ostas noteikumi neierobežo Ostas kapteiņa kompetenci minēto rīkojumu izdošanā.

114. Ostas kapteinim ir tiesības:

114.1. ne ilgāk par 72 stundām aizliegt kuģim iziet no Ostas, ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus Ostas īpašumam vai arī radījis piesārņojumu (gadījumos, kad nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu);

114.2. pieprasīt kuģim atgriezties Ostā, ja kuģis izgājis jūrā bez OKD atļaujas, nepieciešamības gadījumā prasot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam pārbaudīt un aizturēt kuģi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos;

114.3. pieņemt operatīvus lēmumus ārkārtas situācijās attiecībā uz kuģi, ja ir radīti draudi kuģim, cilvēkiem, videi, Ostas iekārtai vai citiem kuģiem;

114.4. ja nepieciešams, pieprasīt kuģa aģentam iesniegt starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētos kuģa dokumentus.

115. Ostas kapteiņa rīkojumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

116. Par zaudējumiem, kas radušies nepamatotas kuģa aizturēšanas vai nepamatota kuģa aresta dēļ, atbild persona, kas pieprasījusi attiecīgo aizturēšanu vai arestu.