Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 321Rīgā 2024. gada 30. septembrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma50. panta otro un trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, izņemot nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, (turpmāk – kredītiestāde):

1.1. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējos principus;

1.2. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanas prasības;

1.3. prasības informācijas par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavošanai un iesniegšanai Latvijas Bankā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. reputācijas risks – risks, ka kredītiestādes darbības vai no kredītiestādes neatkarīgu ārēju notikumu rezultātā kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām personām var izveidoties negatīvs viedoklis par kredītiestādi un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt kredītiestādei nepieciešamā finansējuma pieejamību, tai skaitā reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi kredītiestādes darbībai piemītošie riski (piemēram, kredītrisks, likviditātes risks, tirgus risks) un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, kapitāla apmēru un riska profilu;

2.2. biznesa modeļa risks – risks, ka izmaiņas komercdarbības vidē un kredītiestādes nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta kredītiestādes stratēģija vai biznesa modelis, vai kredītiestādes nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas vai dzīvotspējīga un ilgtspējīga biznesa modeļa ieviešanai var negatīvi ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, kapitāla apmēru un riska profilu;

2.3. kopējais risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (turpmāk – RSNK apmērs) –kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kuri nav pārmērīgas sviras risks, segšanai. RSNK apmēru veido atsevišķu risku (kredītriska, kredīta vērtības korekcijas riska, tirgus riska, operacionālā riska un citu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kuri nav pārmērīgas sviras risks) segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra kopsumma;

2.4. vispārējais nepieciešamā kapitāla apmērs (turpmāk – VNK apmērs) – RSNK apmēra un saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātā kopējo kapitāla rezervju prasības apmēra kopsumma;

2.5. papildu kapitāla rezerve – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams papildus VNK apmēram, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā. Papildu kapitāla rezerve neaptver pārmērīgas sviras risku;

2.6. pārmērīgas sviras riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (turpmāk – pārmērīgas sviras RSNK apmērs) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams pārmērīgas sviras riska segšanai;

2.7. pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerve – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams papildus pārmērīgas sviras RSNK apmēram, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams pārmērīgas sviras riska segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā.

3. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā nosaka pārmērīgas sviras RSNK apmēru un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi paralēli VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves noteikšanai un ņem vērā, ka kredītiestādes rīcībā esošo pašu kapitālu var izmantot, lai vienlaikus nodrošinātu gan VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsummu, gan pārmērīgas sviras RSNK apmēra un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves kopsummu.

4. Kredītiestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē atbilstoši Kredītiestāžu likuma 50.8 pantā noteiktajam attiecībā uz minētā likuma 36.2 panta prasību ievērošanu.

2. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējie principi

5. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kas ietver tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā kapitāla apmēra pietiekamības novērtēšanu. Par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites, tai skaitā visu novērtējumu un aprēķinu veikšanas, datumu nosaka pārskata gada beigu datumu. Ja kredītiestāde ir uzsākusi darbību pārskata gadā un ir veikusi darbību mazāk nekā deviņus mēnešus, tā par pirmo kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites, tai skaitā visu novērtējumu un aprēķinu veikšanas, datumu var noteikt nākamā pārskata gada beigu datumu.

6. Kredītiestāde nodrošina, ka kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ir kredītiestādes risku pārvaldības sistēmas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa un ka noteikta kapitāla līmeņa uzturēšana neaizstāj risku pārvaldīšanu.

7. Kredītiestāde nodrošina, ka tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ir dokumentēts, tai skaitā:

7.1. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (tostarp kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģija, politika, procedūras, nolikumi, instrukcijas), kuros nosaka kredītiestādes:

7.1.1. biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanas kārtību;

7.1.2. lietotās risku un kapitāla definīcijas;

7.1.3. būtisko risku identificēšanas kārtību;

7.1.4. metodoloģiju, ko izmanto, lai noteiktu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, RSNK apmēru, VNK apmēru, papildu kapitāla rezervi, pārmērīgas sviras RSNK apmēru un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi;

7.1.5. rīcībā esošā kapitāla apmēra aprēķināšanas kārtību;

7.1.6. veicamās stresa testēšanas kārtību, ievērojot Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēs EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" noteiktās prasības;

7.1.7. kapitāla plānošanu un vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus un sviras rādītāja mērķi);

7.1.8. darbinieku un struktūrvienību pilnvaras, pienākumus un atbildību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā;

7.1.9. pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā;

7.1.10. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāti, tostarp kritērijus šo noteikumu 12. punktā minēto būtisku izmaiņu kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos un būtisku izmaiņu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātos identificēšanai;

7.1.11. citus būtiskus organizatoriskos un metodoloģiskos aspektus;

7.2. ir dokumentēti kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izdarītie pieņēmumi un šo pieņēmumu ietekme uz kopējiem rezultātiem.

8. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un citus ar kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu saistītos iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši izmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos.

9. Par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild kredītiestādes padome un valde.

10. Kredītiestādes padome:

10.1. nosaka kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes, izmantojamās metodes un mērķus;

10.2. apstiprina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku;

10.3. vismaz reizi gadā izskata un apstiprina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un pieņem ar kapitāla pietiekamību saistītos lēmumus.

11. Kredītiestādes valde:

11.1. nodrošina regulāru kapitāla pietiekamības novērtēšanu un pietiekama kapitāla uzturēšanu saskaņā ar kredītiestādes padomes noteikto kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku;

11.2. apstiprina atbilstošus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus kapitāla pietiekamības novērtēšanas politikas īstenošanai.

12. Ja laika posmā starp diviem kapitāla pietiekamības novērtējumiem kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas izmaiņas un tā rezultātā var būtiski mainīties kredītiestādes padomes apstiprinātie kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pārskata tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa skaitliskos rezultātus un, ja nepieciešams, veic jaunu kapitāla pietiekamības skaitlisko novērtējumu. Kredītiestādes padome izskata un apstiprina pārskatītos kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa skaitliskos rezultātus. Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi pārskatītos kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa skaitliskos rezultātus, sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu "Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks" un šo noteikumu 2. pielikumu "Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku".

13. Kredītiestāde nodrošina, ka iekšējā audita funkcijas ietvaros regulāri tiek veikta kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaude un tā efektivitātes izvērtējums. Par veiktās pārbaudes rezultātiem iekšējā audita funkcijas veicējs sniedz ziņojumu kredītiestādes padomei. Kredītiestāde viena mēneša laikā pēc minētā ziņojuma izskatīšanas kredītiestādes padomē iesniedz Latvijas Bankai šā ziņojuma kopiju, atbilstošās kredītiestādes padomes sēdes protokola izrakstu un informāciju par kredītiestādes padomes pieņemtajiem lēmumiem par kredītiestādes veicamajiem pasākumiem, lai ieviestu iekšējā audita funkcijas veicēja ieteikumus, tai skaitā novērstu iekšējā audita funkcijas veicēja pārbaužu rezultātā konstatētos trūkumus un nepilnības.

14. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā aprakstītās vienkāršotās metodes vai pašas izstrādātus un tās darbībai un riska profilam pielāgotus iekšējos modeļus, metodes vai pieejas.

15. Kredītiestāde, kas kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto:

15.1. šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā aprakstītās vienkāršotās metodes, papildus veic šo metožu kvantitatīvo piemērotības kredītiestādes darbībai un riska profilam izvērtējumu, ja nepieciešams, pielāgojot minētās metodes kredītiestādes darbībai un riska profilam;

15.2. kredītiestādes pašas izstrādātus un tās darbībai un riska profilam pielāgotus iekšējos modeļus, metodes vai pieejas, nodrošina, ka minētie modeļi, metodes vai pieejas ir dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Latvijas Bankas pieprasījuma izskaidro tās izstrādāto iekšējo modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai un riska profilam.

3. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanas prasības

3.1. Kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra un kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana

16. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde vismaz:

16.1. nosaka tās rīcībā esošā kapitāla apmēru, pamatojoties uz Regulu Nr. 575/2013;

16.2. nosaka kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

16.3. nosaka RSNK apmēru un pārmērīgas sviras RSNK apmēru;

16.4. nosaka VNK apmēru;

16.5. nosaka papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi;

16.6. veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem un nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus un sviras rādītāja mērķi).

17. Lai noteiktu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde:

17.1. identificē tās darbībai piemītošos un varbūtējos riskus un nosaka to būtiskumu, izmantojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus;

17.2. identificē riskus, kuri tiks iekļauti kapitāla pietiekamības novērtējumā, un nosaka, kuriem riskiem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā aprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kuriem riskiem to neaprēķina, bet izmanto citas risku pārvaldīšanas, tai skaitā mazināšanas, metodes;

17.3. nosaka kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanas metodoloģiju;

17.4. izvērtē riskus, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, saskaņā ar šo noteikumu 3.2. apakšnodaļu;

17.5. izvērtē riskus, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, saskaņā ar šo noteikumu 3.3. apakšnodaļu.

3.2. Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, izvērtējums

18. Kredītiestāde izvērtē saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriska un darījuma partnera kredītriska (turpmāk – kredītrisks), tirgus riska, kredīta vērtības korekcijas riska, norēķinu riska un operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā attiecīgā riska segšanai, kā arī izvērtē pašu kapitāla prasības apmēra, kas nepieciešams Regulā Nr. 575/2013 noteiktās sviras rādītāja pašu kapitāla prasības izpildei, pietiekamību tās darbībai piemītošā pārmērīgas sviras riska segšanai. Ja kredītiestādes vērtējumā saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriska, tirgus riska, kredīta vērtības korekcijas riska, norēķinu riska un operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā attiecīgā riska segšanai vai aprēķinātais sviras rādītāja pašu kapitāla prasības izpildei nepieciešamā pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā pārmērīgas sviras riska segšanai, kredītiestāde nosaka papildu kapitālu attiecīgā riska segšanai.

19. Kredītiestāde šo noteikumu 18. punktā minēto izvērtējumu veic kvantitatīvi, papildus ņemot vērā attiecīgi šo noteikumu 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3. vai 3.2.4. apakšnodaļas prasības attiecībā uz kredītriska, tirgus riska un kredīta vērtības korekcijas riska, operacionālā riska un pārmērīgas sviras riska izvērtēšanu, un nodrošina, ka izvērtējums aptver attiecībā uz:

19.1. kredītrisku – visus kredītriskam pakļautos riska darījumus;

19.2. tirgus risku – visas pozīcijas, kuras iekļautas tirdzniecības portfelī, un visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks vai preču risks;

19.3. operacionālo risku – visus kredītiestādes produktus, darbības veidus, procesus un sistēmas.

3.2.1. Kredītrisks

20. Lai aprēķinātu kredītriska pašu kapitāla prasības apmēru, kredītiestāde kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, reizina ar 8 procentiem.

21. Kredītiestāde, izvērtējot kredītriska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto standartizēto pieeju, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā kredītriska segšanai, veic vismaz šādus papildu kredītriska novērtējumus:

21.1. kredītiestāde izvērtē riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēku uz nekustamo īpašumu, piemērotās riska pakāpes atbilstību prognozētajai situācijai nekustamā īpašuma tirgū, analizējot, vai ir konstatēta klientu maksātspējas pasliktināšanās, nodrošinājuma vērtības samazinājums, tā realizēšanas grūtības vai citas negatīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū vai ekonomikā;

21.2. kredītiestāde izvērtē portfelim, ko veido riska darījumi ar privātpersonām vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemērotās riska pakāpes pamatotību, analizējot minētajā portfelī iekļauto riska darījumu kvalitātes izmaiņu statistiku un granularitāti;

21.3. kredītiestāde izvērtē prasībām pret dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām piemērojamās 0 procentu riska pakāpes atbilstību, ņemot vērā to finansiālo stāvokli un izvērtējumā iekļaujot arī riska darījumus, kuriem 0 procentu riska pakāpe piemērota saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 114. panta 4. punktu;

21.4. kredītiestāde izvērtē tās izmantoto kredītriska mazināšanas paņēmienu efektivitāti un gadījumā, ja tie varētu izrādīties mazāk efektīvi, nekā plānots, analizē vajadzību noteikt šo zaudējumu segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

22. Lai nodrošinātu izvērtējumu savai darbībai piemītošā kredītriska noteikšanai atbilstoši šo noteikumu 21. punkta prasībām, kredītiestāde uzkrāj datus par kredītriskam pakļauto riska darījumu vēsturi, tai skaitā par aizdevuma un aizņēmēja ienākumu valūtu sakritību, maksājumu kavējumiem, aizdevumu pārskatīšanu, nodrošinājuma vērtības izmaiņām, nodrošinājuma realizācijas gadījumiem un tā pārdošanas cenu, finanšu pārskatos atzītiem vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas noteikti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. augusta regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, un citu informāciju.

3.2.2. Tirgus risks un kredīta vērtības korekcijas risks

23. Kredītiestāde, izvērtējot tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā tirgus riska segšanai, veic šādus papildu tirgus riska novērtējumus:

23.1. kredītiestāde aprēķina neto ārvalstu valūtu un zelta pozīcijas lieluma reizinājumu ar attiecīgo valūtu kursu un zelta kursa gada svārstīgumu, ko nosaka kā standartnovirzi atbilstoši pozīciju turēšanas periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz reprezentatīvajiem vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm, un salīdzina iegūto reizinājumu ar ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju;

23.2. kredītiestāde aprēķina kapitāla instrumentu pozīcijas lieluma reizinājumu ar kapitāla instrumentu pozīcijas vērtības gada svārstīgumu, ko nosaka kā standartnovirzi atbilstoši pozīcijas turēšanas periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz reprezentatīvajiem vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm, un salīdzina iegūto reizinājumu ar kapitāla instrumentu pozīcijas riska pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju;

23.3. kredītiestāde aprēķina parāda instrumentu pozīcijas lieluma reizinājumu ar parāda instrumentu pozīcijas vērtības izmaiņām, ko nosaka, pamatojoties uz pozīcijas ilgumu, ienesīgumu, procentu likmju izmaiņu reprezentatīvajiem vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm atsevišķi katrai valūtai un faktoriem, kas saistīti ar parāda instrumenta emitentu, un salīdzina iegūto reizinājumu ar parāda instrumentu pozīcijas riska pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju;

23.4. kredītiestāde aprēķina preču pozīcijas lieluma reizinājumu ar preču pozīcijas vērtības gada svārstīgumu, ko nosaka kā standartnovirzi atbilstoši pozīcijas turēšanas periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz reprezentatīvajiem vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm, un salīdzina iegūto reizinājumu ar preču pozīcijas riska pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju.

24. Kredītiestāde, veicot šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3. un 23.4. apakšpunktā minētos aprēķinus, nelikvīdos tirgos tirgotiem kapitāla instrumentiem, parāda instrumentiem un preču pozīcijām attiecīgi vai nu pagarina turēšanas perioda ilgumu, vai samazina kapitāla instrumentu, parāda instrumentu un preču pozīciju vērtību, pamatojoties uz pieredzi un aplēsēm.

25. Kredītiestāde, izvērtējot tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto alternatīvo standartizēto pieeju, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā tirgus riska segšanai, novērtē katru alternatīvās standartizētās pieejas sastāvdaļu Regulas Nr. 575/2013 izpratnē atsevišķi:

25.1. pašu kapitāla prasību attiecībā uz delta risku, vega risku un līknes risku;

25.2. pašu kapitāla prasību saistību neizpildes riskam;

25.3. pašu kapitāla prasību atlikušajiem riskiem.

26. Kredītiestāde, izvērtējot kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā kredīta vērtības korekcijas riska segšanai, ņem vērā vismaz:

26.1. ārpusbiržas atvasināto instrumentu, kas netiek iekļauti kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 noteiktajiem atbrīvojumiem, būtiskumu, attiecīgi dokumentējot būtiskuma identificēšanas kritērijus un novērtējuma rezultātus, tai skaitā novērtē izslēgto darījumu ietekmi uz kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla prasības izmaiņām, aprēķinot kredīta vērtības korekcijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru ar pieņēmumu, ka šie darījumi nebūtu izslēgti no aprēķina;

26.2. vērtspapīru finansēšanas darījumu būtiskumu, attiecīgi dokumentējot būtiskuma identificēšanas kritērijus un novērtējuma rezultātus, tai skaitā novērtē izslēgto darījumu ietekmi uz kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla prasības izmaiņām, aprēķinot kredīta vērtības korekcijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru ar pieņēmumu, ka šie darījumi nebūtu izslēgti no aprēķina.

3.2.3. Operacionālais risks

27. Kredītiestāde, izvērtējot operacionālā riska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā operacionālā riska segšanai, veic papildu operacionālā riska novērtējumu un analizē, kā tā lielumu ietekmē vismaz šādi tai atbilstošie notikumi vai apstākļi:

27.1. iespējamās izmaiņas komercdarbības vidē;

27.2. operacionālā riska notikumi ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi;

27.3. ārpakalpojumu saņemšana;

27.4. iespējami pārtraukumi informācijas sistēmu darbībā vai bojājumi informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā;

27.5. iespējamās soda sankcijas;

27.6. nepienācīgi veikta profesionālā darbība, piemēram, klienta interesēm nepiemērotu finanšu pakalpojumu sniegšana vai produktu pārdošana, interešu konflikta situācijas nenovēršana, manipulācijas ar procentu likmēm, ārvalstu valūtu maiņas likmēm vai ar jebkurām finanšu instrumentu cenām peļņas palielināšanas nolūkā, finanšu pakalpojumu vai produktu sniegšanas automātiska atjaunošana;

27.7. visus būtiskos parametrus neaptverošu iekšējo modeļu izmantošana lēmumu pieņemšanai, piemēram, par finanšu pakalpojumu vai produktu cenas noteikšanu vai finanšu instrumentu novērtēšanu.

28. Lai nodrošinātu izvērtējumu savai darbībai piemītošā operacionālā riska novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 27. punkta prasībām, kredītiestāde uzkrāj datus par operacionālā riska notikumiem, zaudējumiem, kas radušies operacionālā riska notikumu iestāšanās dēļ, to rašanās cēloņiem, to turpmākās iestāšanās novēršanai veiktajiem pasākumiem, kā arī citu ar tiem saistītu būtisku informāciju. Papildus kredītiestāde var ņemt vērā arī ārējos datus par kredītiestādei līdzīgu kredītiestāžu zaudējumiem, kas radušies operacionālā riska notikumu iestāšanās dēļ, un analizēt šādu zaudējumu rašanās iespējamību kredītiestādē.

3.2.4. Pārmērīgas sviras risks

29. Kredītiestāde, izvērtējot saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātā sviras rādītāja izpildei nepieciešamā pašu kapitāla prasības apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā pārmērīgas sviras riska segšanai, analizē savu pakļautību pārmērīgas sviras riskam un šā riska novērtējumā ņem vērā vismaz:

29.1. iespējamo sviru (contingent leverage), aptverot šādus riska darījumus, kas var palielināt saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429. panta 4. punktu aprēķināto kopējo riska darījumu vērtības mēru (turpmāk – KDV mērs):

29.1.1. ārpusbilances posteņos iekļautos riska darījumus, izņemot riska darījumus, kuriem piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi;

29.1.2. atvasinātos instrumentus un vērtspapīru finansēšanas darījumus;

29.2. kredītiestādes sviras rādītāju un to, kā sviras rādītājs un KDV mērs ir mainījies pēdējo triju gadu laikā, lai identificētu tādu iespējamo būtisku KDV mēra pieaugumu, kas rada kredītiestādei pārmērīgas sviras risku;

29.3. riska darījumus, kurus kredītiestāde nav iekļāvusi KDV mērā saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429.a panta 1. punktu, izņemot minētā punkta "a", "b", "c", "g", "k", "l", "m" un "n" apakšpunktā norādītos, izvērtējot iespējamību, ka izslēgtie riska darījumi rada kredītiestādei pārmērīgas sviras risku.

30. Kredītiestāde, veicot pārmērīgas sviras riska novērtējumu, dokumentē būtiskuma identificēšanas kritērijus un būtiskuma novērtējuma rezultātus un ievēro šādas prasības:

30.1. ja kredītiestāde tās ārpusbilances posteņos uzrādīto riska darījumu apmēru novērtē kā būtisku, tā analizē ārpusbilances posteņos iekļauto individuālo klientu un savstarpēji saistītu klientu grupu Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta izpratnē riska darījumu koncentrāciju un koncentrāciju atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, īpaši pievēršot uzmanību koncentrācijai, kas rodas no ārpusbilances posteņos iekļautiem riska darījumiem, kuriem sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā piemēro korekcijas pakāpi, kas ir augstāka par 10 procentiem;

30.2. ja kredītiestāde tās atvasināto instrumentu vai vērtspapīru finansēšanas darījumu portfeli novērtē kā būtisku, tā izvērtē attiecīgajā portfelī iekļautos riska darījumu veidus, īpaši, ja tie nav tradicionāli vai ir sarežģīti. Kredītiestāde novērtējumā var neņemt vērā Regulas Nr. 575/2013 429.d pantā minētos pārdotos kredītu atvasinātos instrumentus;

30.3. kredītiestāde, atbilstoši šo noteikumu 29.2. apakšpunkta prasībām izvērtējot sviras rādītāju, tā izmaiņas un KDV mēra izmaiņas:

30.3.1. analīzei izmanto datus katra gada beigu datumā;

30.3.2. analizē, vai ir vērojams KDV mēra pieaugums, un attiecīgi novērtē tā būtiskumu gadījumā, ja tās sviras rādītājs kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar sviras rādītāju analizētā perioda sākumā. Kredītiestāde KDV mēra pieaugumu identificē un novērtē atbilstoši tās izvēlētajai metodei. KDV mēra pieauguma identificēšanai un novērtēšanai var izmantot šādu ģeometriskā vidējā aprēķina formulu:

KDV mp – KDV mēra pieaugums;

KDV mērs – KDV mērs, kas aprēķināts attiecīgā pārskata gada kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumā;

t – pārskata gada kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datums;

30.3.3. ja kredītiestāde konstatē KDV mēra pieaugumu, ko tā vērtē kā būtisku, izvērtē šā pieauguma cēloņus un ietekmi uz kredītiestādes sviras rādītāju, ņemot vērā, ka noguldījumi centrālajā bankā ir uzskatāmi par pozīcijām, kas ir mazāk pakļautas pārmērīgas sviras riskam.

3.3. Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, izvērtējums

31. Kredītiestāde risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai novērtē tās iespējamos zaudējumus, kas var rasties šādu tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku rezultātā, tai skaitā novērtē iespējamos zaudējumus no riskiem, kuriem nepastāv vispāratzītas vienotas kvantitatīvas risku mērīšanas metodes.

32. Šo noteikumu 31. punkta nolūkā kredītiestāde atbilstoši tās darbības specifikai analizē vismaz:

32.1. procentu likmju risku netirdzniecības portfelī un kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;

32.2. koncentrācijas risku;

32.3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku (turpmāk – NILLTPF risks), likviditātes risku un vides, sociālos un pārvaldības riskus;

32.4. pārējos tai būtiskos riskus, tai skaitā biznesa modeļa risku, reputācijas risku un citus riskus.

3.3.1. Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī un kredītriska starpības risks netirdzniecības portfelī

33. Piemērojot vienkāršoto metodi procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredītiestāde:

33.1. aprēķina pašu kapitāla ekonomiskās vērtības izmaiņas pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ katrā no sešiem uzraudzības stresa testiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

33.2. aprēķina neto procentu ienākumu izmaiņas pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ katrā no diviem uzraudzības stresa testiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

33.3. nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, izmantojot lielāko no vērtību samazinājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 33.1. un 33.2. apakšpunkta prasībām.

34. Kredītiestāde, kas procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto pašas izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, piemēro Eiropas Banku iestādes 2022. gada 20. oktobra pamatnostādņu EBA/GL/2022/14 "Pamatnostādnes, kas ir izdotas, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 84. panta 6. punktu, un kurās ir precizēti kritēriji tādu risku identificēšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un mazināšanai, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kā arī kritēriji kredītriska starpības riska novērtēšanai un uzraudzībai saistībā ar iestāžu netirdzniecības portfeļu darbībām" 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā noteiktās prasības.

35. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī un analizē vajadzību noteikt tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

3.3.2. Koncentrācijas risks

36. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē koncentrācijas risku, kas rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām, kā arī riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, valsts, tautsaimniecības nozare, valūta, kredītriska mazināšanas instruments). Kredītiestāde izvērtē vismaz kredītportfeļa riska darījumu koncentrāciju, tai skaitā:

36.1. savstarpēji saistītu klientu grupu un individuālo klientu, kas nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā, riska darījumu koncentrāciju (turpmāk – individuālās koncentrācijas risks);

36.2. riska darījumu ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem – koncentrāciju (turpmāk – nozaru koncentrācijas risks);

36.3. riska darījumu, kuru aizņēmuma valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas, koncentrāciju (turpmāk – valūtu nesakritības koncentrācijas risks);

36.4. netiešo riska darījumu koncentrāciju, kas veidojas no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu, vai no riska darījumiem, kuru kredītrisks ir samazināts, piemērojot viena nodrošinājuma devēja nodrošinājumu, (turpmāk – nodrošinājuma koncentrācijas risks).

37. Kredītiestādes kredītportfeli šo noteikumu 38. un 39. punkta izpratnē veido kredītiestādes klientiem, izņemot centrālās valdības, centrālās bankas, reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un iestādes Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē, tai skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības, ņemot vērā Regulas Nr. 575/2013 2. panta 5. punktā noteikto, izsniegtie kredīti un ārpusbilances saistības kredītiem (turpmāk kopā – kredīti), kas nav samazināti par finanšu pārskatos atzītiem vērtības samazināšanās zaudējumiem saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. augusta regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002. Kredītiestādes kredītportfelī ārpusbilances saistības kredītiem iekļauj, nepiemērojot korekcijas pakāpes, kas noteiktas Regulas Nr. 575/2013 111. pantā.

38. Piemērojot vienkāršoto metodi kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

38.1. kredītiestāde individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka šādi:

38.1.1. kredītiestāde nosaka individuālās koncentrācijas indeksu, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

IKI – individuālās koncentrācijas indekss;

SSKGE – riska darījumu kopsumma ar vienu savstarpēji saistītu klientu grupu vai individuālu klientu, kas nav iesaistīts savstarpēji saistītu klientu grupā. Aprēķinā ņem vērā tikai 1000 lielākos riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām vai individuāliem klientiem, kuri nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā. Ja kredītiestādei ir mazāk par 1000 klientiem, aprēķinā iekļauj visus tās klientus;

IKE – kredītiestādes kredītportfeļa riska darījumu kopsumma;

38.1.2. individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde nosaka procentos no kredītportfelim saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem (turpmāk – kredītportfelim aprēķinātā kredītriska pašu kapitāla prasība) atkarībā no individuālās koncentrācijas indeksa lieluma, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma "Individuālās koncentrācijas riska, nozaru koncentrācijas riska, nodrošinājuma koncentrācijas riska un NILLTPF riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs" (turpmāk – 3. pielikums) 1. tabulā "Individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs" ietvertos rādītājus individuālās koncentrācijas indeksam (IKI) un nepieciešamā kapitāla apmēram;

38.2. kredītiestāde nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka šādi:

38.2.1. kredītiestāde nosaka nozaru koncentrācijas indeksu, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

NKI – nozaru koncentrācijas indekss;

NE - riska darījumu kopsumma ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem, kas ir uzņēmumi un finanšu iestādes Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē;

38.2.2. kredītportfeļa sadalījumam tautsaimniecības nozarēs izmanto saimnieciskās darbības kodu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām;

38.2.3. kredītiestāde nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka procentos no saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem atbilstošajai riska darījumu grupai (turpmāk – nozares koncentrācijas riskam pakļautajiem riska darījumiem aprēķinātā kredītriska pašu kapitāla prasība) atkarībā no nozaru koncentrācijas indeksa lieluma, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 2. tabulā "Nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs" ietvertos rādītājus nozaru koncentrācijas indeksam (NKI) un nepieciešamā kapitāla apmēram;

38.3. kredītiestāde valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka šādi:

38.3.1. kredītiestāde nosaka kredītņēmējiem, kas ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi bez finanšu vai ar gūtajiem ieņēmumiem saistīta nodrošinājuma, izsniegto kredītu īpatsvaru mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izsniegto kredītu kopsummā. Kredītņēmējam ir ar gūtajiem ieņēmumiem saistīts nodrošinājums, ja tas gūst pietiekamus ienākumus kredīta ikmēneša maksājumu segšanai izsniegtā kredīta valūtā (piemēram, eksporta ieņēmumi), savukārt finanšu nodrošinājums ietver gadījumus, kad ir noslēgts līgums ar finanšu iestādi, kas pasargā kredītņēmēju no riska, ko rada ienākumu un kredīta valūtu nesakritība;

38.3.2. ja saskaņā ar šo noteikumu 38.3.1. apakšpunktu noteiktais īpatsvars pārsniedz 10 procentus, kredītiestāde nosaka valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli katram valūtu pārim, iedalot kredītņēmējiem, kas ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi bez finanšu vai ar gūtajiem ieņēmumiem saistīta nodrošinājuma, izsniegtos kredītus atsevišķās valūtu pāru riska darījumu grupās, par pamatu ņemot valūtu, kurā kredītiestāde ir izsniegusi kredītus, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, un ienākumu valūtu. Valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka procentos no saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriska pašu kapitāla prasības atbilstošajai valūtu pāru riska darījumu grupai, izmantojot šādu formulu:

p – procentu apmērs;

STDV12 – valūtu kursa gada standartnovirze kredīta valūtai pret ienākumu valūtu pēdējiem 12 mēnešiem, izteikta procentos, par pamatu ņemot valūtu kursu dienas relatīvās izmaiņas;

STDV36 – valūtu kursa gada standartnovirze kredīta valūtai pret ienākumu valūtu pēdējiem 36 mēnešiem, izteikta procentos, par pamatu ņemot valūtu kursu dienas relatīvās izmaiņas;

38.3.3. kredītiestāde, nosakot valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, summē saskaņā ar šo noteikumu 38.3.2. apakšpunktu noteikto atsevišķu valūtu pāriem nepieciešamā kapitāla apmēru;

38.3.4. ja kredītiestāde saskaņā ar šo noteikumu 38.3.2. apakšpunktu ir iedalījusi vienu vai vairākus kredītus, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, vairākās valūtu pāru riska darījumu grupās, kredītiestāde var izvēlēties lielāko no katram valūtu pārim atsevišķi aprēķinātajiem procentu apmēriem saskaņā ar šo noteikumu 38.3.2. apakšpunktu un to piemērot atbilstošajai riska darījumu grupai;

38.3.5. nosakot kredītu, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, īpatsvaru saskaņā ar šo noteikumu 38.3.1. apakšpunktu, kredītiestāde var pieņemt, ka visi kredīti, kas izsniegti kredītņēmējiem – mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – no kredītņēmēja rezidences valsts oficiālās valūtas atšķirīgā valūtā, ir pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam un, ja šādu kredītu apmērs pārsniedz 10 procentus no mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izsniegto kredītu kopsummas, noteikt valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru 12 procentu apmērā no saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriska pašu kapitāla prasības atbilstošajai riska darījumu grupai;

38.4. kredītiestāde nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka šādi:

38.4.1. kredītiestāde nosaka nodrošinājuma koncentrācijas indeksu, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

NVKI – nodrošinājuma koncentrācijas indekss;

NVE - kredītu ar viena veida nodrošinājumu kopsumma;

38.4.2. kredītportfeļa sadalījums nodrošinājuma veidos atbilst Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka ziņu iekļaušanas kārtību Kredītu reģistrā, noteiktajam Kredītu reģistrā iekļautajā ziņā "Nodrošinājuma veids" ietvertajam nodrošinājumu dalījumam, apvienojot vairākus nodrošinājuma veidus viendabīgās grupās un neiekļaujot kredītus, kam nav nodrošinājuma;

38.4.3. kredītiestāde nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka procentos no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma koncentrācijas indeksa lieluma, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 3. tabulā "Nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs" ietvertos rādītājus nodrošinājuma koncentrācijas indeksam (NVKI) un nepieciešamā kapitāla apmēram;

38.5. kopējo kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde aprēķina, summējot saskaņā ar šo noteikumu 38.1., 38.2., 38.3. un 38.4. apakšpunktu aprēķinātos nepieciešamā kapitāla apmērus.

39. Ja kredītiestādei ir ieguldījumi kredītportfelī iekļauto klientu emitētajos vērtspapīros, tā iekļauj šādus vērtspapīrus individuālās koncentrācijas riska un nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai.

40. Kredītiestāde izvērtē arī citos bilances posteņos (īpaši prasības pret iestādēm un vērtspapīru portfelis, tai skaitā netirdzniecības un tirdzniecības portfelis) iekļauto riska darījumu koncentrācijas risku un analizē vajadzību noteikt tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Attiecībā uz vērtspapīru portfelī iekļautiem riska darījumiem kredītiestāde, ņemot vērā to apmēru, dažādību un sarežģītību, var izvērtēt koncentrācijas risku, kas rodas no ieguldījumiem, piemēram, viena veida finanšu instrumentos, viena emitenta vai emitentu, kas iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā, finanšu instrumentos, vienā valstī vai reģionā emitētos finanšu instrumentos, vienas tautsaimniecības nozares pārstāvju emitētos finanšu instrumentos. Kredītiestāde citos bilances posteņos iekļauto riska darījumu koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru var noteikt, izstrādājot šo noteikumu 38. un 39. punktā aprakstītajai vienkāršotajai metodei līdzīgas pieejas.

3.3.3. NILLTPF risks, likviditātes risks un vides, sociālie un pārvaldības riski

41. Piemērojot vienkāršoto metodi NILLTPF riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredītiestāde:

41.1. nosaka kopējo gada apgrozījumu, ko veido saskaņā ar normatīvo aktu, kurš nosaka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību kredītiestādēm, peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauto šādu posteņu summa:

41.1.1. procentu ienākumi;

41.1.2. dividenžu ienākumi;

41.1.3. komisijas naudas ienākumi;

41.1.4. neto peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas nav vērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (tikai pozitīvais rezultāts);

41.1.5. neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (tikai pozitīvais rezultāts);

41.1.6. neto peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (tikai pozitīvais rezultāts);

41.1.7. neto ārvalstu valūtu kursa starpības peļņa vai zaudējumi (tikai pozitīvais rezultāts);

41.1.8. neto peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas (tikai pozitīvais rezultāts);

41.1.9. pārējie darbības ienākumi;

41.2. nosaka piemērojamo procentu likmi, izmantojot šo noteikumu 3. pielikuma 4. tabulā "NILLTPF riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs" ietvertos rādītājus Latvijas Bankas noteiktajam NILLTPF riska novērtējumam pēdējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā un nepieciešamā kapitāla apmēram;

41.3. saskaņā ar šo noteikumu 41.1. apakšpunktu noteikto kopējo gada apgrozījumu reizina ar saskaņā ar šo noteikumu 41.2. apakšpunktu noteikto piemērojamo procentu likmi.

42. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē likviditātes risku un analizē vajadzību noteikt tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, ņemot vērā vismaz:

42.1. iespējamos zaudējumus no aktīvu piespiedu pārdošanas;

42.2. iespējamos papildu finansējuma piesaistīšanas izdevumus un esošo finanšu resursu sadārdzinājumu likvidititātes krīzes gadījumā.

43. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē vides, sociālos un pārvaldības riskus, kuriem tā ir pakļauta īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un analizē vajadzību noteikt to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

3.3.4. Pārējie riski

44. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē biznesa modeļa risku un analizē vajadzību noteikt tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, ņemot vērā tās biznesa modeļa:

44.1. dzīvotspēju, tai skaitā tā pelnītspēju 12 mēnešu periodā;

44.2. ilgtspēju, tai skaitā tā pelnītspēju turpmāko triju gadu laikā;

44.3. dzīvotspējas un ilgtspējas pakļautību būtiskiem riskiem.

45. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, izvērtējot reputācijas risku un analizējot vajadzību noteikt tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, pamatojoties uz tās izstrādāto reputācijas riska pārvaldīšanas politiku un procedūrām (tai skaitā procedūrām un darbības plāniem reputācijas krīzes situāciju pārvaldīšanai), novērtē, kā tās reputācijas riska lielumu ietekmē:

45.1. paaugstinātu risku uzņemšanās;

45.2. neapmierinoši sniegti pakalpojumi klientiem un zema pakalpojumu kvalitāte;

45.3. neētiskas vai nelegālas kredītiestādes vadības un darbinieku darbības;

45.4. krāpšana;

45.5. normatīvajiem aktiem neatbilstoša grāmatvedības uzskaite;

45.6. vāja korporatīvā vadība;

45.7. kredītiestādes darbības neatbilstība tās darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un standartiem;

45.8. vāji operacionālās vai finanšu darbības rādītāji;

45.9. interešu konflikta situācijas;