Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un privāto pensiju fondu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 326Rīgā 2024. gada 21. oktobrī

Izdoti saskaņā arKredītiestāžu likuma 50. panta trešo daļu un 76. pantu,Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 41. panta 1.1 un otro daļu,Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.1 panta trešo daļu unPrivāto pensiju fondu likuma 36. panta 1.1 daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. gada pārskata sagatavošanas kārtību kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem (turpmāk kopā – iestāde);

1.2. konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

2. Gada pārskatā iestāde iekļauj attiecīgi Kredītiestāžu likuma 77. pantā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 41. panta pirmajā daļā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.1 panta otrajā daļā vai Privāto pensiju fondu likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus.

3. Konsolidētajā gada pārskatā kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība iekļauj:

3.1. konsolidētos finanšu pārskatus;

3.2. grupas mātes sabiedrības vadības ziņojumu;

3.3. paziņojumu par vadības atbildību.

4. Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) ietver:

4.1. pārskatu par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā (turpmāk – bilance un ārpusbilance vai konsolidētā bilance un ārpusbilance);

4.2. pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu (turpmāk – peļņas vai zaudējumu aprēķins) vai pārskata perioda konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu (turpmāk –konsolidētais peļņas vai zaudējumu aprēķins);

4.3. pārskata perioda naudas plūsmas pārskatu (turpmāk – naudas plūsmas pārskats vai konsolidētais naudas plūsmas pārskats);

4.4. pārskata perioda kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu (turpmāk – kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats vai konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats);

4.5. pārskatu par finanšu stāvokli agrākajā salīdzināmajā pārskata perioda sākuma datumā, ja iestāde retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu finanšu pārskatu posteņu korekciju, vai pārklasificē finanšu pārskatu posteņus;

4.6. salīdzinošu informāciju par iepriekšējo periodu;

4.7. finanšu pārskatu pielikumu vai konsolidēto finanšu pārskatu pielikumu.

5. Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, (turpmāk – Starptautiskie grāmatvedības standarti).

6. Sagatavojot bilanci un ārpusbilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu, kā arī kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu, iestādei atļauts:

6.1. apvienot šo noteikumu III, IV vai V nodaļā norādītos posteņus, ja to summas ir nebūtiskas un šāds apvienojums rada lielāku skaidrību;

6.2. sadalīt posteņus detalizētāk vai pievienot jaunu posteni, ja šāda posteņa norādīšanu pieprasa Starptautiskie grāmatvedības standarti vai tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai par iestādes finansiālo stāvokli.

7. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) par vērtības mēru lieto euro. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

II. Vadības ziņojums un paziņojums par vadības atbildību

8. Iestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā atklāj šādu vispārīgu informāciju:

8.1. iestādes nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences numuru un izsniegšanas datumu;

8.2. valdes un padomes priekšsēdētāja, kā arī valdes un padomes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu. Šīs ziņas sniedz arī par personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus;

8.3. apskatu par iestādes (grupas) attīstību, tās darbības rezultātiem un vietu tirgū, kā arī ietver iestādei (grupai) piemītošo būtisko risku un nenoteiktību aprakstu. Apskatu sagatavo kā iestādes (grupas) attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū līdzsvarotu un visaptverošu analīzi, ņemot vērā iestādes (grupas) darbības apjomu un sarežģītību. Minētajā analīzē, cik nepieciešams, lai izprastu iestādes (grupas) attīstību, finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, iekļauj:

8.3.1. finanšu rādītājus;

8.3.2. galvenos attiecīgo iestādi (grupu) un tās darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem un citu informāciju, ja tas ir piemēroti;

8.3.3. atsauces uz finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) norādītajām summām un papildu skaidrojumu par tām, ja nepieciešams;

8.4. turpmākās attīstības prognozi, tai skaitā plānus attiecībā uz ārkārtas dividendēm, ja tādi ir;

8.5. ziņas par pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;

8.6. par iestādes (grupas mātes sabiedrības) pašas akcijām:

8.6.1. pašas akciju iegādes iemeslus pārskata gadā;

8.6.2. pārskata gadā atpirkto vai pārdoto pašas akciju skaitu un to nominālvērtības apmēru, kā arī pašas akciju īpatsvaru procentos no parakstītā pamatkapitāla, to atpirkšanas vai pārdošanas apmēru;

8.6.3. iegūto un turēto pašas akciju skaitu un to nominālvērtības apmēru, kā arī šā apmēra īpatsvaru parakstītajā pamatkapitālā pārskata gada beigās;

8.7. ziņas par filiālēm un pārstāvniecībām (to skaitu valstu dalījumā);

8.8. informāciju par finanšu instrumentiem, ja tas ir būtiski iestādes (grupas) aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai, norādot:

8.8.1. finanšu riska vadības mērķus un politiku, tai skaitā politiku attiecībā uz katru nozīmīgu tādu prognozēto nākotnes darījuma veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite;

8.8.2. pakļautību tirgus riskam, kredītriskam un likviditātes (naudas plūsmas) riskam;

8.9. informāciju par visiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu izpratnei.

9. Papildus šo noteikumu 8. punktā minētajam ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā norāda pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu nosaukumus un fondu veidus, kā arī informāciju par privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un individuālo klientu finanšu instrumentu portfeļu pārvaldi un apmēru, kā arī informāciju par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu.

10. Iestāde, kurai saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu (konsolidēto ilgtspējas ziņojumu), to iekļauj vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā papildus šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajai informācijai.

11. Paziņojumā par vadības atbildību norāda:

11.1. to, ka sagatavotie finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) skaidri un patiesi atspoguļo iestādes (grupas) finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī tās pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu;

11.2. vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) atbildību par normatīvajiem aktiem atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par iestādes (grupas) līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

11.3. to, vai finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;

11.4. to, vai vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

12. Ja kāds padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) nav apstiprināms, vai izvirza iebildumus, kurus vēlas paziņot akcionāru vai dalībnieku sapulcei, to īpaši norāda paziņojumā par vadības atbildību.

III. Bilance un ārpusbilance

13. Bilancē uzrāda šādus posteņus:

13.1. aktīvi:

13.1.1. nauda un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām;

13.1.2. prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm;

13.1.3. finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

13.1.4. finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos;

13.1.5. finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā;

13.1.6. atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite;

13.1.7. pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai;

13.1.8. ieguldījumi meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās;

13.1.9. materiālie aktīvi;

13.1.10. nemateriālie aktīvi;

13.1.11. nodokļu aktīvi;

13.1.12. citi aktīvi;

13.1.13. ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas;

13.1.14. kopā aktīvi;

13.2. saistības:

13.2.1. saistības pret centrālajām bankām;

13.2.2. saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm;

13.2.3. finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

13.2.4. finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā;

13.2.5. atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite;

13.2.6. pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai;

13.2.7. uzkrājumi;

13.2.8. nodokļu saistības;

13.2.9. pārējās saistības;

13.2.10. saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas;

13.2.11. kopā saistības;

13.3. kapitāls un rezerves:

13.3.1. apmaksātais pamatkapitāls;

13.3.2. akciju emisijas uzcenojums;

13.3.3. pašas akcijas;

13.3.4. rezerves kapitāls un pārējās rezerves;

13.3.5. uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos;

13.3.6. iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

13.3.7. pārskata gada peļņa vai zaudējumi;

13.3.8. kopā kapitāls un rezerves;

13.4. kopā saistības, kapitāls un rezerves.

14. Ārpusbilancē uzrāda šādus posteņus:

14.1. iespējamās saistības:

14.1.1. galvojumi (garantijas);

14.1.2. pārējās iespējamās saistības;

14.2. ārpusbilances saistības pret klientiem:

14.2.1. saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju;

14.2.2. pārējās ārpusbilances saistības.

15. Iestādes aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja iestāde ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos trešajām personām kā nodrošinājumu, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem.

16. Iestāde neietver savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā iestādē.

17. Ja vairākas iestādes kopīgi izsniedz vienu kredītu (turpmāk – sindicētais kredīts), tad katra iestāde uzrāda bilancē tikai to sindicētā kredīta daļu, kuru tā pati ir izsniegusi. Ja iestādes garantētā sindicētā kredīta summa pārsniedz summu, kuru iestāde izsniegusi, pārsniegumu uzrāda ārpusbilances postenī "Iespējamās saistības".

18. Aktīvus, kurus iestāde pārvalda savā vārdā klientu labā, ja iestādei ir īpašumtiesības uz attiecīgajiem aktīviem, un no tiem izrietošās saistības uzrāda iestādes bilancē. Šādus aktīvus var neuzrādīt iestādes bilancē, bet uzrādīt finanšu pārskatu pielikumā, sadalot pa attiecīgajiem aktīvu un saistību veidiem, ja to pieprasa vai atļauj Starptautiskajos grāmatvedības standartos noteiktie aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšanas nosacījumi un šādi līdzekļi iestādes likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā ir nošķirami no iestādes līdzekļiem, kas pieejami kreditoru prasību apmierināšanai.

19. Ja privātais pensiju fonds pārvalda noteikto izmaksu pensiju plānus, tas atsevišķās bilances pozīcijās uzrāda saskaņā ar pensiju fonda vadības apstiprināto kārtību aprēķinātās pensiju tehniskās rezerves un pārapdrošinātāja daļu tehniskajās rezervēs, ievērojot normatīvajā aktā par privāto pensiju fondu tehnisko rezervju aprēķināšanu noteiktās prasības. Vienlaikus atsevišķās peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijās uzrāda pensiju fonda izmaksas noteikto izmaksu pensiju plāniem, pārapdrošinātāja daļu pensiju plāna dalībnieku papildpensijas izmaksās un biometrisko risku segumā, kā arī izmaiņas pensiju tehniskajās rezervēs.

IV. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

20. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrāda šādus posteņus:

20.1. procentu ienākumi;

20.2. procentu izdevumi;

20.3. dividenžu ienākumi;

20.4. komisijas naudas ienākumi;

20.5. komisijas naudas izdevumi;

20.6. neto peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas nav vērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

20.7. neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

20.8. neto peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites;

20.9. neto ārvalstu valūtu kursa starpības peļņa vai zaudējumi;

20.10. neto peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas;

20.11. pārējie darbības ienākumi;

20.12. pārējie darbības izdevumi;

20.13. administratīvie izdevumi;

20.14. nolietojums;

20.15. finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu izmaiņu rezultātā atzītā peļņa vai zaudējumi;

20.16. izveidotie uzkrājumi vai uzkrājumu apvērse;

20.17. vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse:

20.17.1. finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, un finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības samazināšanās;

20.17.2. īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanās;

20.18. negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

20.19. peļņa vai zaudējumi no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīti, izmantojot pašu kapitāla metodi;

20.20. peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas;

20.21. peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas;

20.22. uzņēmumu ienākuma nodoklis;

20.23. pārskata gada peļņa vai zaudējumi;

20.24. pārējie apvienotie ienākumi kopā.

21. Postenī "Pārējie darbības izdevumi" uzrāda samaksātās soda naudas, iestādes dalības maksas profesionālajās asociācijās, atskaitījumus Latvijas Bankas finansēšanai un citus līdzīgus izdevumus.

22. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie grāmatvedības standarti.

23. Privātais pensiju fonds atsevišķā peļņas vai zaudējumu aprēķina pozīcijā uzrāda tā pamatdarbības ienākumus, kuri veidojas no pensiju plānu administrēšanas.

24. Privātais pensiju fonds, kurš piedāvā vienīgi noteikto iemaksu pensiju plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā pensiju plānā neparedz biometrisko risku segumu, ņemot vērā Privāto pensiju fondu likuma 3. panta piektajā daļā noteikto, atsevišķā pozīcijā peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīst ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem pārskaitījuma summu, kura ieskaitāma pensiju plāna dalībnieku individuālajos kontos.

V. Naudas plūsmas pārskats un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

25. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda šādus posteņus:

25.1. naudas plūsma pamatdarbības rezultātā:

25.1.1. peļņa vai zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas;

25.1.2. nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija vai nolietojums;

25.1.3. nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās zaudējumi, kas atzīti postenī "Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos";

25.1.4. finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumu pieaugums vai samazinājums;

25.1.5. ārvalstu valūtas nerealizētā peļņa vai zaudējumi;

25.1.6. nerealizētā peļņa vai zaudējumi no patiesajā vērtībā, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, novērtētajiem nefinanšu aktīviem;

25.1.7. finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, pārdošanas peļņa vai zaudējumi;

25.1.8. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu atsavināšanas peļņa vai zaudējumi;

25.1.9. nerealizētā neto peļņa vai zaudējumi no naudas plūsmas riska ierobežošanas;

25.1.10. nerealizētā neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīvu, kas klasificēti kā patiesajā vērtībā vērtēti ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas;

25.1.11. naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās;

25.1.12. prasību pret centrālajām bankām pieaugums vai samazinājums;

25.1.13. finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības pieaugums vai samazinājums;

25.1.14. finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugums vai amazinājums;

25.1.15. riska ierobežošanai lietoto atvasināto finanšu instrumentu (aktīvu posteņu) pieaugums vai samazinājums;

25.1.16. uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu pieaugums vai samazinājums;

25.1.17. pārējo aktīvu pieaugums vai samazinājums;

25.1.18. saistību uz pieprasījumu pret centrālajām bankām pieaugums vai samazinājums;

25.1.19. termiņnoguldījumu no centrālajām bankām pieaugums vai samazinājums;

25.1.20. noguldījumu no pārējiem klientiem pieaugums vai samazinājums;

25.1.21. finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugums vai samazinājums;

25.1.22. riska ierobežošanai lietoto atvasināto finanšu instrumentu (saistību posteņu) pieaugums vai samazinājums;

25.1.23. uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu pieaugums vai samazinājums;

25.1.24. pārējo saistību pieaugums vai samazinājums;

25.1.25. naudas un naudas ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā;

25.1.26. samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis;

25.1.27. naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums pamatdarbības rezultātā;

25.2. naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā:

25.2.1. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde;

25.2.2. pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana;

25.2.3. līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā iegāde;

25.2.4. līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā pārdošana;

25.2.5. finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, iegāde;

25.2.6. finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, pārdošana;

25.2.7. pārējā ieguldījumu darbības rezultātā saņemtā vai izmaksātā nauda;

25.2.8. naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums ieguldījumu darbības rezultātā;

25.3. naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā:

25.3.1. akciju emisija;

25.3.2. pakārtoto saistību piesaistīšana;

25.3.3. naudas izmaksa pakārtoto saistību atmaksai;

25.3.4. parāda vērtspapīru emisija;

25.3.5. parāda vērtspapīru atpirkšana;

25.3.6. dividenžu izmaksa;

25.3.7. pašas akciju atpirkšana vai pārdošana;

25.3.8. pārējā finansēšanas darbības rezultātā saņemtā vai izmaksātā nauda;

25.3.9. naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums finansēšanas darbības rezultātā;

25.4. naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums;

25.5. nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā;

25.6. ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa vai zaudējumi;

25.7. nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās.

26. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā uzrāda šādus posteņus:

26.1. iepriekšējā gada bilancē norādītā summa;

26.2. iepriekšējā gada bilancē norādītās summas labojums;

26.3. uzkrātā rezultāta pārējos apvienotajos ienākumos pieaugums vai samazinājums:

26.3.1. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāts;

26.3.2. finanšu aktīvu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezultāts;

26.3.3. ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts;

26.3.4. nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas rezultāts;

26.3.5. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezultāts;

26.4. iepriekšējā pārskata gada peļņa vai zaudējumi;

26.5. dividendes;

26.6. akciju emisija vai dzēšana;

26.7. pašu akciju atpirkšana vai pārdošana;

26.8. pārskata gada bilancē norādītā summa perioda beigās.

27. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā sniedz datus par iestādes kapitāla un rezervju sastāvdaļu izmaiņām noteiktu darījumu ietekmē pārskata gadā, kā arī par šā perioda peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši kapitālā un rezervēs ieskaitītās vai no tām norakstītās summas.

28. Privātais pensiju fonds, kurš piedāvā vienīgi noteikto iemaksu pensiju plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā pensiju plānā neparedz biometrisko risku segumu, ņemot vērā Privāto pensiju fondu likuma 3. panta piektajā daļā noteikto, atsevišķā pozīcijā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā atzīst ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem pārskaitījuma summu, kura ieskaitāma pensiju plāna dalībnieku individuālajos kontos.

VI. Novērtēšanas noteikumi

29. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārīgiem principiem:

29.1. pieņemot, ka iestāde darbosies arī turpmāk un tās vadībai nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt darbību vai būtiski samazināt darbības apjomu (darbības turpināšanas princips);

29.2. lietojot tās pašas grāmatvedības un novērtēšanas metodes, kas lietotas, sagatavojot iepriekšējā pārskata gada finanšu pārskatus (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

29.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips) un ievērojot šādus nosacījumus:

29.3.1. iekļaujot tikai pārskata gadā gūto peļņu (ienākumus un izdevumus uzrāda, ņemot vērā apstākļus, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā);

29.3.2. ņemot vērā visas saistības, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējo pārskata gadu;

29.3.3. ņemot vērā visas vērtības samazināšanās un amortizācijas vai nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

29.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

29.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

29.6. aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas novērtējot atsevišķi;

29.7. nodrošinot, ka katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci. Pārskata gada sākuma bilance var atšķirties no akcionāru vai dalībnieku sapulcē apstiprinātās iepriekšējā gada bilances, ja saskaņā ar Starptautiskajos grāmatvedības standartos noteikto tiek veiktas korekcijas iepriekšējos pārskata periodos.

30. Ja, ievērojot šo noteikumu 29. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

31. Sagatavojot finanšu pārskatus, iestāde drīkst atkāpties no šo noteikumu 29. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, un šo iemeslu būtību un ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un neto aktīvu kustību paskaidro finanšu pārskatu pielikumā.

32. Aktīvus un saistības uzrāda bruto vērtībā, ko nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie grāmatvedības standarti.

33. Novērtējot iestādes finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātus, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību paskaidro finanšu pārskatu pielikumā, tai skaitā sniedz informāciju par šādu notikumu būtību un faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt iestādes darbību, un iespējamajiem zaudējumiem.

VII. Finanšu pārskatu pielikuma saturs

34. Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj:

34.1. paskaidrojošu informāciju par bilances un ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kā arī kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata posteņu saturu;

34.2. grāmatvedības politiku skaidrojumu;

34.3. kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par riskiem, kas saistīti ar iestādes darbību, kā arī raksturo šo risku pārvaldīšanu;

34.4. informāciju, kas būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt iestādes finansiālā stāvokļa vai tās darbības rezultātu izpratni un naudas plūsmu novērtēšanu;

34.5. priekšlikumus par peļņas sadali, dividenžu lielumu, ņemot vērā arī pārskata periodā aprēķinātās un izmaksātās ārkārtas dividendes, vai zaudējumu segšanu;

34.6. Starptautiskajos grāmatvedības standartos pieprasīto informāciju;

34.7. citu šajā nodaļā minēto informāciju.

35. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, tai skaitā par:

35.1. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai ārpusbilancē vai izslēgšanai no tās;

35.2. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanai;

35.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku;

35.4. kritērijiem, pēc kuriem notiek finanšu instrumentu klasifikācija;

35.5. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai;

35.6. riska ierobežošanas attiecību atzīšanas un pārtraukšanas politiku un uzskaites principiem;

35.7. aktīvu un ārpusbilances saistību vērtības samazinājuma noteikšanas principiem un neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību;

35.8. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labošanas kārtību;

35.9. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem;

35.10. ārvalstu valūtā izteikto posteņu pārrēķināšanai euro lietoto kursu.

36. Finanšu pārskatu pielikumā sniedz šādu informāciju par iestādes pakļautību kredītriskam:

36.1. ja ir pieejama informācija par to, ka finanšu aktīva uzskaites vērtība neatspoguļo tā reālo pakļautību kredītriskam, tad iestāde uzrāda šāda finanšu aktīva uzskaites vērtību un vērtību, kas atspoguļo reālo finanšu aktīva pakļautību kredītriskam (finanšu aktīva vērtību, kura nav samazināta par nodrošinājuma patieso vērtību vai par citu vērtību, ko nosaka, ņemot vērā vai nu juridiski pamatoto savstarpējo prasību un saistību ieskaita vienošanos, vai citus kredītrisku samazinošus faktorus). Atsevišķi uzrāda nodrošinājuma patieso vērtību;

36.2. ja iestāde kredītriska novērtēšanai izmanto iekšējos modeļus vai citas metodes (piemēram, iekšējo vai ārējo reitingu sistēmu darījuma partnera novērtēšanai), tad tā sniedz informāciju par minēto modeļu vai citu metožu būtību un iestādes pakļautību kredītriskam, kas noteikta, lietojot attiecīgo modeli vai citu metodi;

36.3. atklāj būtisku bilances un ārpusbilances posteņu kredītriska koncentrāciju ģeogrāfisko reģionu (piemēram, valstu, valstu grupu, atsevišķu valsts reģionu), klientu grupu (piemēram, centrālā valdība, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības, privātās komercsabiedrības, privātpersonas) un tautsaimniecības nozaru dalījumā.

37. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu valūtu dalījumu, ievērojot būtiskuma principu, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju, tai skaitā zelta tīrās pozīcijas, attiecību pret pašu kapitālu un iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsummas attiecību pret kapitālu un rezervēm.

38. Iestādes likviditātes novērtēšanai aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu atlikumus finanšu pārskatu pielikumā uzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: līdz trim mēnešiem (ieskaitot), no trim mēnešiem līdz vienam gadam (ieskaitot), no viena gada līdz pieciem gadiem (ieskaitot), vairāk par pieciem gadiem. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde papildus skaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotos kritērijus un pieņēmumus.

39. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde uzrāda informāciju par procentu likmju risku. Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas iestādei var rasties, mainoties procentu likmēm, finanšu pārskatu pielikumā uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu dalījumu atbilstoši īsākajam atlikušajam atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņam vai termiņam līdz nākamajam procentu likmju izmaiņu datumam šādos termiņu intervālos: līdz trim mēnešiem (ieskaitot), no trim mēnešiem līdz vienam gadam (ieskaitot), no viena gada līdz pieciem gadiem (ieskaitot), vairāk par pieciem gadiem.

40. Par finanšu aktīviem, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības, iestāde finanšu pārskatu pielikumā sniedz šādu informāciju:

40.1. ja finanšu aktīvi jānovērtē patiesajā vērtībā, bet tas netiek darīts, šo faktu atklāj, paskaidrojot, kādu iemeslu dēļ šādi finanšu aktīvi netiek novērtēti patiesajā vērtībā;

40.2. ja finanšu aktīvi jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā un to uzskaites vērtība ir lielāka nekā to patiesā vērtība, paskaidro iemeslus, kāpēc netika atzīti finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi, kā arī sniedz objektīvus pierādījumus, ka finanšu aktīvi tiks atgūti vismaz to uzskaites vērtības apmērā;

40.3. uzrāda šo noteikumu 40.1. un 40.2. apakšpunktā minēto finanšu aktīvu uzskaites vērtību un patieso vērtību, norādot attiecīgo bilances posteni, kurā iekļauts šis finanšu aktīvs.

41. Par aktīviem, kurus iestāde ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram saistību un katram ārpusbilances postenim uzrāda aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

42. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde sniedz informāciju par aktīviem un saistībām, kas atrodas iestādes pārvaldījumā klientu uzdevumā. Ja uzticības operāciju apmērs ir būtisks, finanšu pārskatu pielikumā iestāde sniedz informāciju par aktīvu veidiem, kurus iestāde pārvalda savā vārdā klientu labā, un atbilstošajām saistībām.

43. Par darījumiem ar saistītajām personām iestāde finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju, uzrādot darījumu veidus, būtību un apmēru, tai skaitā norāda galvojumus vai garantijas, kas izsniegtas šo personu saistību izpildes nodrošināšanai, kā arī citu informāciju par darījumiem ar saistītajām personām, kas nepieciešama, lai izprastu iestādes finansiālo stāvokli.

44. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde atsevišķi uzrāda naudu kasē un to naudas līdzekļu atlikumu norēķinu kontā kredītiestādē un citos kontos centrālajās bankās, kurš iestādei ir brīvi pieejams. Kā prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un centrālajām bankām atzīst prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena.

45. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju par ieguldījumiem parāda un kapitāla instrumentos, atsevišķi uzrādot Latvijā un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajos tirgos tirgoto instrumentu vērtību un ārpus regulētajiem tirgiem tirgoto instrumentu vērtību.

46. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju par atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un uzskaites vērtību, norādot, vai tā ir iekļauta bilances aktīvos vai saistībās. Sniedzot minēto informāciju, atvasinātos finanšu instrumentus sadala pēc to veidiem (procentu, ārvalstu valūtas un zelta, kapitāla vērtspapīru, dārgmetālu (izņemot zeltu) un citu preču atvasinātie finanšu instrumenti), savukārt katru atvasināto finanšu instrumentu veidu sadala šādi:

46.1. ārpus regulētā tirgus tirgotie atvasinātie finanšu instrumenti (piemēram, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, iespējas līgumi);

46.2. regulētā tirgū tirgotie atvasinātie finanšu instrumenti (piemēram, nākotnes līgumi, iespējas līgumi).

47. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā papildus šo noteikumu 46. punktā minētajam sniedz informāciju par katra atvasināto finanšu instrumentu veida raksturu, būtiskiem nosacījumiem un līgumā noteiktajiem termiņiem, kas var ietekmēt turpmāko naudas plūsmas apmēru, laiku un noteiktību, kā arī informāciju par nestandartizētiem nākotnes darījumiem, kuri nav pabeigti pārskata perioda beigu datumā, papildus norādot, vai būtisks šādu darījumu apjoms veikts, lai nodrošinātos pret procentu likmju, valūtas maiņas kursa vai tirgus cenu svārstību risku un vai šādi darījumi veikti parasti veicamās komercdarbības ietvaros.

48. Par emitētajiem parāda instrumentiem iestāde finanšu pārskatu pielikumā uzrāda pārskata gadā emitēto parāda instrumentu skaitu, nominālvērtību un dzēšanas termiņus, minēto parāda instrumentu uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un beigās. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde atsevišķi uzrāda pārskata gada laikā atpirktos parāda instrumentus.

49. Par bilances posteni "Kapitāls un rezerves" iestāde finanšu pārskatu pielikumā atklāj reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla apmēru, uzrādot akciju veidus un nominālvērtību, kā arī katra akciju veida atpirkto pašas akciju daudzumu un nominālvērtību. Ja pārskata gadā notikušas apmaksātā pamatkapitāla izmaiņas, iestāde finanšu pārskatu pielikumā atklāj akcionārus vai dalībniekus, kas veikuši būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā vai būtiski samazinājuši savus ieguldījumus tajā. Finanšu pārskatu pielikumā norāda iestādes akcionāru vai dalībnieku skaitu un sniedz informāciju par tiem akcionāriem vai dalībniekiem un savstarpēji saistītu akcionāru vai dalībnieku grupām (vārds, uzvārds vai nosaukums, individuālais ieguldījums), kuras tieši vai netieši kontrolē 10 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesību.

50. Par ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās iestāde finanšu pārskatu pielikumā uzrāda attiecīgās sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi un līdzdalības daļu procentos sabiedrības pamatkapitālā, kā arī kapitāla un rezervju un peļņas vai zaudējumu apmēru atbilstoši katras šādas sabiedrības pēdējam pieejamam revidētajam gada pārskatam. Iestāde, kura pati ir mātes sabiedrība, var nesniegt šajā punktā minētās ziņas, ja šādas ziņas par meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām ir sniegtas konsolidētā finanšu pārskata pielikumā, kuru sagatavojusi šī pati mātes sabiedrība vai tās mātes sabiedrība, iekļaujot minētās meitas sabiedrības un asociētās sabiedrības. Izņēmuma gadījumā iestāde var nenorādīt šajā punktā minēto informāciju, ja tās atklāšana varētu nopietni kaitēt attiecīgās sabiedrības interesēm, finanšu pārskata pielikumā norādot, ka šī informācija netiek sniegta minētā iemesla dēļ.

51. Iestāde, kura ir meitas sabiedrība, finanšu pārskatu pielikumā uzrāda:

51.1. tādas mātes sabiedrības nosaukumu un juridisko adresi, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitas sabiedrību iekļaujot attiecīgo iestādi;

51.2. tādas mātes sabiedrības nosaukumu un juridisko adresi, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitas sabiedrību iekļaujot attiecīgo iestādi, un pati mātes sabiedrība kā meitas sabiedrība ir iekļauta šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minētās lielākās sabiedrības konsolidētajā gada pārskatā.

52. Par katru saņemto pakārtoto aizdevumu, kura apmērs pārsniedz 10 procentu no pakārtoto saistību kopsummas, iestāde finanšu pārskatu pielikumā atklāj aizdevuma apmēru, aizdevēju, procentu likmi, valūtu, aizņēmuma līguma noslēgšanas datumu un atmaksas termiņu, apstākļus, kas ļauj pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, pakārtotības noteikumus, iespēju pārvērst attiecīgās pakārtotās saistības ieguldījumā pamatkapitālā vai cita veida saistībās un šādas iespējas pamatnosacījumus. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā papildus atklāj pārējo saņemto pakārtoto aizdevumu pamatnosacījumus.

53. Ārpusbilances saistības iestāde finanšu pārskatu pielikumā grupē atbilstoši to būtībai un raksturam, atsevišķi uzrādot saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī sniedz informāciju par katru bilancē neiekļautu vienošanos (piemēram, vienošanās par risku un ieguvumu sadali vai tādas līgumsaistības, kuras izriet no parādu faktoringa, vērtspapīrošanas, ārpakalpojumiem) vai garantiju vai par katrām iespējamām saistībām, norādot to veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja riski vai ieguvumi, kas saistīti ar šādu vienošanos, garantiju vai iespējamām saistībām, ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem vai ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu iestādes finansiālo stāvokli. Saistībām, kas radušās no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpirkšanas iespēju, uzrāda arī aktīvu iespējamo atpirkšanas termiņu. Atsevišķi finanšu pārskatu pielikumā uzrāda saistības, kas attiecas uz pensijām, un saistības, kas attiecas uz radniecīgajām un asociētajām sabiedrībām.

54. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā uzrāda procentu ienākumus to veidu dalījumā (procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, no prasībām pret pārējiem klientiem par izsniegtajiem kredītiem, no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ienākumi) un procentu izdevumus to veidu dalījumā (procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, par pārējo klientu noguldījumiem, par iestādes emitētajiem parāda vērtspapīriem, pakārtotajām saistībām un pārējie līdzīgie izdevumi).

55. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā uzrāda komisijas naudas ienākumus un izdevumus, kā arī maksu par sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem to veidu dalījumā.

56. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā uzrāda administratīvo izdevumu veidus, tai skaitā personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus un pārējos administratīvos izdevumus.

57. Iestāde finanšu pārskatu pielikumā sniedz informāciju par ienākumu un izdevumu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri atšķiras no iestādes parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nav gaidāma, to summām un veidu. Finanšu pārskatu pielikumā iestāde papildus sniedz informāciju par peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie darbības ienākumi" un "Pārējie darbības izdevumi" uzrādītajām summām un to būtību, ja šo summu apmērs ir būtisks.