| Klimata pārmaiņu mazināšana |
|
X |
Ietekme uz SEG emisijāmProjekts ir dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta Rail Baltica neatņemama sastāvdaļa, jo staciju būvniecība ir daļa no 6.14.nodaļas projektu kategorijas. Dzelzceļa transporta infrastruktūra saskaņā ar Komisijas 2021.gada 4.jūnija Deleģēto regulu (ES) 2021/2139, ar ko nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem saimnieciskā darbība kvalificējama kā tāda, kas būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība nerada būtisku kaitējumu nevienam no citiem vides mērķiem. Tā kā darbība ir tieši saistīta un nepieciešama Rail Baltica projektam, tā sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2139, jo infrastruktūra un iekārtas ir paredzētas ilgtspējīgai mobilitātei un pasažieru pārvietošanai no citiem transporta veidiem. uz elektrificētu dzelzceļu. Visa dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta klimata noturība ir veikta saskaņā ar Eiropas Komisijas "Tehniskās vadlīnijas par infrastruktūras klimata pārliecību periodā 2021-2027" (2021/C 373/01) un pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) Projekta oglekļa pēdas metodoloģiju, pārbaudot, ka t.sk. ieguvumus rada inducēta modālā maiņa, ceļu satiksmes un gaisa satiksmes samazināšanās, un tas veicina emisiju mērķu sasniegšanu, ietaupot 153 541 tCO2e 2030. gadā un 445 581 tCO2e 2050. gadā. Emisiju aprēķinos ir iekļauti Rail Baltica projekta avoti (visi tvērumi), arī no stacijām.Savukārt 40% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi attiecas uz Investīcijas 1.1.1.1.i.1.saistītā pasākuma ietvaros īstenojamo Rīgas Centrālās stacijas projektu (par kopējo AF finansējumu 114 627 980 euro apmērā), kurš atbilst intervences laukam 078 – Multimodāls transports (TEN-T).• Pasākuma ietvaros tiks veikti dzelzceļa transporta sistēmas uzlabojumi. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi ietver dzelzceļa tīkla elektrifikācijas sistēmas uzlabošanu, iespējojot migrāciju no 3 kV sistēmas uz 25 kV, kontakttīklu pārbūvi un citus saistītus (nepieciešamos) pasākumus. Pāreja uz 25 kV sistēmu dod vairākus ieguvumus, tai skaitā arī CO2 emisiju samazinājumu, ko lielā mērā nodrošina elektroenerģijas zudumu samazināšana jeb nepieciešamās piegādātās elektroenerģijas daudzuma samazināšana tādu pašu pārvadājumu veikšanai. Literatūras avotos tiek uzrādīts, ka 25 KV sistēmas iespējošana ļauj samazināt elektroenerģijas zudumus par apmēram 3,5% salīdzinot ar esošo sistēmu. Pamatojoties uz šo ieguvumu ir novērtēts novērsto CO2 emisiju daudzums, īstenojot minētos pasākumus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem: Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas t CO2/gadā 19013 Pasākuma īstenošana sniegs arī netiešus SEG emisiju samazinājumus, kas ir saistīti ar 25 kV sistēmas ierīkošanas izmaksām. Jaunajā sistēmā ir nepieciešami mazāk materiāli (balstu infrastruktūra, atsevišķu detaļu lielums, apakšstaciju skaits, apakšstaciju novietojums un citi).• Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Attiecīgi tas ir iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī īstenojot Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā un ritekļos.Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posma fasādes dizains izstrādāts, rūpējoties par energoefektivitāti:1) efektīva izolācija;2) lielas logu virsmas ar augstām termiskām īpašībām, lai nodrošinātu lielu dabiskās dienas gaismas daudzumu;3) energoefektivitātes novērtējuma pētījuma gala patēriņa aprēķins LBN002-1955.6kWh/m²<110kWh/m²4) jumta konstrukcija/apdares ir izgatavotas no otrreiz pārstrādājamiem un viegli demontējamiem materiāliem;Sertifikāts, kas garantē bioloģisko šķīdību un atbilstību "Q" piezīmei saskaņā ar Regulu (CE) Nr. 1272/2008 un turpmākajiem atjauninājumiem.Trešās puses (IBU) izsniegts EPD sertifikāts (Environment Product Declaration – Type IIIEnvironment Label) visiem jumta seguma elementiem.5) gaisa slūžas tiek izmantotas katrai ieejai/izejai, lai samazinātu apkures/dzesēšanas zudumus.Enerģijas patēriņš:-pastāvīga uzraudzība (BMS sistēma), lai automātiski pielāgotu patēriņu/iestatījumus;-platformas gaismas, kas aprīkotas ar dienasgaismas sensoriem;-enerģijas taupīšanas ķermeņu, piemēram, LED apgaismojuma, ieviešana arī ielu apgaismojumam-gaisa apstrādes iekārtas, kas aprīkotas ar siltuma atgūšanu;-pieslēgts Pilsētas apkurei (karstā ūdens padeve) radiatoriem utt.Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem• Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai.• Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) uzdevumam 4.5. - Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu', kas ietverpasākumu:- (4.5.1.) Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai;Bez jau minētā, ANM plāna ietvaros paredzētās darbības atbilst arī pamatnostādņu pasākumam 'Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu' (1.1.1. pasākums), tādējādi paaugstinot dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos un sabiedriskajā transportā kopumā, kā arī samazinot kopējās SEG emisijas.• Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā, kā arī īstenot dzelzceļa līniju elektrifikāciju.Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem• Investīcijas ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) 'Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā'. Paredzētās darbības tiešā veidā risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas Rīgas metropoles āreālā, t.i., uzlabos kopumā sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā lai nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa pārvadājumus).Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem• Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.• Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.-2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts 'Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām'. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi• Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Attiecībā uz dzelzceļu tiek paredzēta elektrifikācija. |
|
Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas |
|
|
|
t CO2/gadā |
|
|
|
19013 |
|
|
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām |
X |
|
Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas projektā plānotās aktivitātes atbilst Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā ietvertajam Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas mērķim, kā arī projekta īstenošana veicinātu sabiedriskā transporta koncepciju, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, tajā skaitā:• Efektīvs, ērts un multimodāls transporta mezgls, kas veicina pasažieru pāreju no autotransporta uz dzelzceļu.• Šobrīd jau elektrificētās dzelzceļa infrastruktūras intensīvāka izmantošana.• Uzlabots pakalpojumu līmenis un pieejamība, veicinot vilcienu satiksmes pievilcību un izmantošanu, tādējādi veicinot starppilsētu pārvietošanos videi draudzīgā veidā – pa dzelzceļu.• Kopējo transporta emisiju, kā arī citu būtisku transporta blakusefektu samazināšana - sastrēgumi, troksnis un daļiņu piesārņojums gaisā, satiksmes negadījumi u.c. |
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība |
|
X |
Pasākumam nav paredzama ietekme uz vides mērķi un tas neradīs būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, nekaitēs ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī neradīs kaitējumu jūras ūdeņu labam vides stāvoklim.Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu, novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, projekta raksturojums tiek ņemts vērā kopumā, t.sk. ieskaitot saistītos objektus. Visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN) kopumā, ieskaitot starptautiskās stacijas (visi saistītie dokumenti pieejami: https://makonis.edzl.lv/d/da5579a9e4, pārskata fails ar nosaukumu IVN_Zinojums_aktuala_versija_F_310316 .pdf). IVN laikā tika apzināts, aprakstīts un novērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz ūdeni atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā. Saskaņā ar IVN ziņojumu un ietekmes uz vidi analīzi, kas atspoguļota 6.5.7.sadaļā Vides pārraudzības valsts biroja galīgajā atzinumā (izdots 03.05.2016.), projektam, visticamāk, nebūs negatīvas ietekmes uz virszemes ūdensobjektiem vai pazemes ūdeņiem, arī būvniecības laikā. Vides aizsardzības un ietekmes mazināšanas prasības būvniecības laikā, tai skaitā uz virszemes un gruntsūdeņiem, ir noteiktas un tiek detalizēti izstrādātas un tiek īstenotas būvprojektos (piemēram, lietus ūdens novadīšanas ietekme, (būvniecības) notekūdeņu novadīšana, ietekme uz ūdens kvalitāti un ekosistēmas utt.). Šīs prasības ir noteiktas visai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem elementiem kopumā, ir kaskādes uz leju un attiecas arī uz visiem atsevišķiem būvniecības posmiem, ieskaitot dzelzceļa stacijas vai to daļas, un ir obligātas visām būvniecības darbībām Rail Baltica projekta ietvaros saskaņā ar Latvijas likumdošana. |
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde |
|
X |
Plānotajām darbībām nav tiešas ietekmes uz aprites ekonomiku, tai skaitā uz atkritumu radīšanu vai pārstrādi.Darbība neietver nojaukšanas darbus. Darbības būvniecības prasībās tiks noteikta mērķvērtība, ka vismaz 70 % (pēc svara) no būvlaukumā radītās nebīstamās būves jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei.Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posmsBūvniecības iepirkumā viena no priekšrocībām bija Izpildītāja apņemšanās nodrošināt konkrētas iekārtas ar EURO 5 vai augstāku/līdzvērtīgu sertifikātu. Pieprasījums bija pēc lielām tehnikas vienībām kā ekskavatori, buldozeri un lielāki vibrorullīši u.c., jo šī tehnika paveiks lielāko daļu darba uzbērumu izbūvē. Šīs prasības ievērošanu nodrošina būvdarbu uzraudzībā norīkotie FIDIC inženieri, pastāvīgi pārbaudot būvdokumentāciju un iekārtas objektā uz vietas. Tai skaitā, atbilstošā sertifikācija un tehniskais stāvoklis tiek pārbaudīts arī pārējai objektā izmantotajai tehnikai un iekārtām.Videi draudzīgu pasākumu integrācija projektēšanā un būvniecībā ir šāda:•zemu emisiju materiālu izmantošana;•akustiskie pētījumi visa projekta laikā, lai noteiktu un mazinātu trokšņa piesārņojumu;•būvniecības laikā un lietošanas laikā veicināta: atkritumu šķirošana un pārstrāde;•materiālu un celtniecības instrumentu atkārtota izmantošana (ja iespējams).Ņemot vērā, ka Rīgas Centrālā stacija ir nozīmīgs transporta mezgls (mobilitātes punkts) piepilsētas, reģionālajiem starptautiskajiem pasažieriem, plānotās investīcijas tiks iekļautas ar intervences kodu 073 "Tīra pilsētas transporta infrastruktūra". |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē |
|
X |
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posmsRail Baltica projektā ir ietvertas prasības par ietekmes uz vidi samazināšanu, piemēram, vilcienu ietekmi (ātrums, vibrācija, veidi); par lietus ūdens novadīšanas ietekmi; (būvniecības) notekūdeņu novadīšana; trokšņa samazināšana; ietekme uz ūdens kvalitāti un ekosistēmām; par pilsētvides apzaļumošanu/uzlabošanu; būvniecības atkritumu apsaimniekošana; piesārņojuma novēršana; materiālu aizsardzība pret bojājumiem; kaitīgo izgarojumu un gāzu emisiju ierobežošana; par esošo ūdenstilpņu stāvokli; ēku energoefektivitātes kritēriji (iekštelpu gaisa kvalitāte, termiskā vide, apgaismojums, akustika), bīstamo materiālu lietošanas aizliegums u.c. Prasības izvirza un kontrolē Rail Baltica projekta ieviešanā iesaistītās institūcijas, Valsts vides dienests, Rīgas būvvalde, Mājokļu un vides departaments un citi. Tai skaitā ir jāievēro arī valsts un starptautiskie standarti un normatīvie akti par šīm tēmām.Tāpat Rail Baltica projekta izstrādes gaitā tika izvirzītas un pētītas prasības/jautājumi par šīm tēmām, piemēram, saules paneļu ieviešanas iespējamība, klimata pārmaiņu ietekme ir ļoti aktuāla tēma daudzām ieinteresētajām pusēm.Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu, novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, projekta raksturojums tiek ņemts vērā kopumā, t.sk. ieskaitot saistītos objektus. Visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN) kopumā, ieskaitot starptautiskās stacijas. IVN laikā tika novērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi (gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā). Viens no novērtējumā aplūkotajiem aspektiem ir piesārņojuma novēršana un kontrole būvniecības laikā un pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no, novērstu un samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību (piemēram, troksnis), gaisu, augsni, ūdeni un zemi. Šie pasākumi ir noteikti IVN ziņojumā un kompetentās iestādes galīgajā atzinumā (motivētajā slēdzienā) (Vides pārraudzības valsts biroja 03.05.2016. Atzinums Nr.5), kas saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir obligāti. ietvertas būvdarbu projektēšanā, būvniecības organizācijas plānos un vides pārvaldības prasībās. Šīs prasības ir noteiktas visai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem elementiem kopumā, ir kaskādes uz leju un attiecas arī uz visiem atsevišķiem būvniecības posmiem, ieskaitot dzelzceļa stacijas vai to daļas, un ir obligātas visām būvniecības darbībām Rail Baltica projekta ietvaros saskaņā ar Latvijas likumdošana.Izmantojamās būvdetaļas un materiāli nesatur azbestu, nevis vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kā noteikts, pamatojoties uz to vielu sarakstu, uz kurām attiecas licencēšana, kas iekļauta Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā. padome.Plānotie īstenotie projekti ne tikai sniegs ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO2 emisijas, bet sniegs arī devumu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tā kā transporta sektors ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem, tad šiem konkrētajiem projektiem ir aprēķinātas plānoto investīciju projektu novērstās NOx emisijas un papildus daļiņu PM 2,5 emisijas:Projektu grupaAprēķinātās novērstas NOx emisijas, tAprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, tDzelzceļa transporta sistēmas uzlabošanas projekti70,43,6Novērstās emisijas aprēķinātas pamatojoties uz aprēķināto degvielas ietaupījumu no projektu īstenošanas un starptautisko vadlīniju1 un Latvijas gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas ziņojumā2 pielietotiem vidējiem specifiskiem emisiju faktoriem. |
| Projektu grupa |
Aprēķinātās novērstas NOx emisijas, t |
Aprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, t |
|
| Dzelzceļa transporta sistēmas uzlabošanas projekti |
70,4 |
3,6 |
|
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana |
|
X |
Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN). IVN laikā tika izvērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi (gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā) atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi, tai skaitā uz īpaši aizsargājamām teritorijām, kas noteiktas putnu, kā arī sugu un dzīvnieku aizsardzībai. biotopi saskaņā ar ES Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību (Natura 2000 tīkla vietas). IVN laikā tika konstatēta ietekme uz visām īpaši aizsargājamām un noteiktajām teritorijām, kā arī uz bioloģisko daudzveidību un ornitofaunu. Vietnēs attiecīgā gadījumā tika veikti atbilstoši novērtējumi. Saskaņā ar IVN ziņojumu (2.11.sadaļa) un ietekmes uz vidi analīzi, kas atspoguļota 6.5.8. kompetentās iestādes gala atzinuma (motivēta slēdziena) (Vides pārraudzības valsts biroja Atzinums Nr.5, 2016.03.05.) negatīva ietekme uz tuvākajām Natura 2000 teritorijām būvniecības darbībām Rīgā nav gaidāma, jo tuvākās vietas ir "Beberbeķi" (objekta kods: LV0301800), kas atrodas ~ 8 km no RCS un "Piejūra" (objekta kods: LV0301700) atrodas ~ 10km attālumā.Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska un aktivitātes nepieprasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. |
| Jautājums |
NĒ |
Detalizēts izvērtējums |
|
| --- |
--- |
--- |
|
| Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? |
|
Skat. novērtējuma 1.daļu. |
|
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem? |
X |
Klimata nodrošināšanās (climate proofing) ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām visai Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai veikta saskaņā ar Eiropas Komisijas "Tehniskās vadlīnijas par infrastruktūras izturību pret klimata pārmaiņām laikposmā no 2021. līdz 2027.gadam" (2021/C 373/01), tostarp neaizsargātības un jutīguma novērtējums pret klimata pārmaiņu radītās negatīvās ietekmes palielināšanās riskiem. Tika veikts klimata kontroles pasākums, pamatojoties uz riska identificēšanu un novērtējumu plānošanas posmā (ietekmes uz vidi novērtējums), nosakot Rail Baltica trasi, un pētījumu par klimata pārmaiņām un ietekmes novērtējumu projektēšanai, būvniecībai, uzturēšanai un ekspluatācijai, ar mērķi:- definēt turpmāk prognozējamās Baltijas valstu klimata un laikapstākļu izmaiņas;- identificēt klimata riskus un to ietekmes uz Rail Baltica infrastruktūru iespējamību, tostarp jutīguma, iedarbības un ievainojamības analīzi;- novērtēt jau plānošanas posmā veiktās darbības, kas samazina Rail Baltica infrastruktūras neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, tai skaitā identificēto klimata risku iespējamības un ietekmes analīzi;- noteikt darbības, kas nepieciešamas Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai, uzturēšanai un ekspluatācijai, lai nodrošinātu pielāgošanās pasākumus un klimatnoturīgu Rail Baltica infrastruktūru.Tika veikts jutīguma, ievainojamības un riska novērtējums, ņemot vērā apdraudējumus un klimatiskos mainīgos, kas var būt saistīti ar projekta veidu un atrašanās vietu. Augsta un vidēja riska klimata apdraudējumi, kas definēti, pamatojoties uz jutīgumu, ievainojamību un riska novērtējumu, ir – plūdi un stiprs lietus, vējš un vētras, zemes nestabilitāte un zemes nogruvumi, zibens, zemas temperatūras, sniegs, sasalstošs lietus un glazēts sals, sala iespiešanās augsnē, augsta temperatūra, migla, caurvēja un meža ugunsgrēki.Identificētie klimata riski tiek risināti ar atbilstošiem pielāgošanās pasākumiem, kas ir iekļauti projektēšanas kritērijos. Šie projektēšanas kritēriji satur obligātās prasības, kas jāievieš projektēšanas fāzē un jāievieš būvniecības posmā.Bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras (elektrifikācijas) attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Latvijā transporta infrastruktūrai plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi)3:• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;• vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļBojājumi dzelzceļa infrastruktūrai; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana, kravu un pasažieru pārvadājumu ierobežojumi.Papildus minētajam riskam par karstuma ietekmi, vēl jāpiemin zemas temperatūras risks (kontakttīklu apledojums), stipru nokrišņu risks (sliežu ceļu, uzbērumu bojājumi). Attiecībā uz ritekļiem jānorāda, ka ekstremālu klimatisko apstākļu gadījumā pastāv vilciena apstāšanās risks un ar to saistītie izaicinājumi, t.i., salona ventilēšana un klimata nodrošināšana.Potenciāli plānotie pasākumi un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiemJau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, nokrišņu ūdens drenāža prom no sliedēm, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, personālu un pasažieriem, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos.Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanas dokumentiemViens no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ir inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem, kur viens no paredzētajiem pielāgošanās pasākumiem ir: nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām. |
|
| Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ |
Bojājumi dzelzceļa infrastruktūrai; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana, kravu un pasažieru pārvadājumu ierobežojumi. |
|
|
| Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? |
|
Skat. novērtējuma 1.daļu. |
|
| Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai(iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? |
|
Skat. novērtējuma 1.daļu. |
|
| Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? |
|
Skat. novērtējuma 1.daļu. |
|
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? |
|
Skat. novērtējuma 1.daļu. |
|
Legalize