LegalizePar Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 1220 Rīgā 2024. gada 20. decembrī (prot. Nr. 54 37. §)
1. Apstiprināt Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un pasākumu izpildes koordinēšanā, bet Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju – par līdzatbildīgajām institūcijām.
3. Atbildīgajai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus 2024. un 2025. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2026. gadā un turpmākajos gados plānā paredzēto pasākumu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" un turpmāko gadu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja plāna īstenošanai papildus nepieciešamā finansējuma pieprasījums netiek atbalstīts, ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
5. Plāna īstenošanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām reizi gadā līdz 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanas gaitu iepriekšējā kalendāra gadā.
6. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei reizi gadā līdz 1. maijam izvērtēt sasniegto progresu plāna īstenošanā un, ja nepieciešams, uzdot atbildīgajai institūcijai vai līdzatbildīgajām institūcijām sagatavot grozījumus plānā.
7. Plāna īstenošanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par visu plāna pasākumu izpildes gaitu un plānotajām turpmākajām darbībām.
8. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2027. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plānotajām turpmākajām darbībām.
Ministru prezidente E. SiliņaIekšlietu ministrs R. Kozlovskis
(Ministru kabineta2024. gada 20. decembrarīkojums Nr. 1220)
Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plāns 2024.–2027. gadam
| AĀIC | Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs |
|---|---|
| ABC | Automatizētā robežpārbaudes sistēma |
| AIM | Aizsardzības ministrija |
| API | Iepriekšējā pasažieru informācija |
| ATD | VSIA "Autotransporta direkcija" |
| ĀM | Ārlietu ministrija |
| BSRBCC | Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbība |
| CEPOL | Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācību aģentūra |
| CIRAM | Kopīgais integrētās riska analīzes modelis |
| EFCA | Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra |
| EIBM | Eiropas integrētā robežu pārvaldība |
| EK | Eiropas Komisija |
| EMSA | Eiropas Jūras drošības aģentūra |
| ERKA | Eiropas Robežu un krasta apsardze |
| ERKA regula | Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 |
| ERKA TO EIBM | Tehniskā un operacionālā stratēģija Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai 2023.–2027. gadam |
| ES | Eiropas Savienība |
| ETIAS | Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma |
| eu-LISA | Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā |
| EUAA | Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra |
| EUROPOL | Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra |
| EUROSUR | Eiropas Robežu uzraudzības sistēma |
| EURP | Eiropas Savienības reintegrācijas programma |
| FADO | Viltoto un autentisko dokumentu informācijas sistēma |
| FM | Finanšu ministrija |
| FRONTEX | Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra |
| ICAO | Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija |
| IEM | Iekšlietu ministrija |
| IEM IC | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs |
| IIS | Ieceļošanas/Izceļošanas sistēma |
| INTERPOL | Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija |
| IOM | Starptautiskā Migrācijas organizācija |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| KEM | Klimata un enerģētikas ministrija |
| KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
| LVC | VSIA "Latvijas Valsts ceļi" |
| LVRTC | VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" |
| MIDD | Militārās izlūkošanas un drošības dienests |
| MK | Ministru kabinets |
| MKP | Muitas kontroles punkts |
| MRCC | Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs |
| NBS | Nacionālie bruņotie spēki |
| NIBM | Latvijas Republikas valsts robežas integrētā pārvaldība |
| NKIM | Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis |
| NVA | Nodrošinājuma valsts aģentūra |
| PDR | Pasažieru datu reģistrs |
| PMLP | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
| PVD | Pārtikas un veterinārais dienests |
| RBP | Rīgas Brīvostas pārvalde |
| RCMS | Atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldība sistēma |
| REIS | Valsts robežsardzes elektroniskā informācijas sistēma |
| RSN | Teritoriālās pārvaldes robežapsardzības nodaļa |
| RŠV | Robežšķērsošanas vieta |
| RTA | Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija |
| SAB | Satversmes aizsardzības birojs |
| SAR | Meklēšana un glābšana (Search and rescue) |
| SIS | Šengenas Informācijas sistēma |
| SM | Satiksmes ministrija |
| SOCTA | Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums |
| SPKC | Slimību profilakses un kontroles centrs |
| SVID | Stiprās, vājās (puses), iespējas un draudi. Angļu valodā: SWOT analysis (strengths, weaknesses, opportunities, threats) |
| TFEU | Līgums par ES darbību |
| VARAM | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija |
| VDD | Valsts drošības dienests |
| VDI | Valsts darba inspekcija |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VM | Veselības ministrija |
| VNĪ | VAS "Valsts nekustamie īpašumi" |
| VP | Valsts policija |
| VPK | Valsts policijas koledža |
| VRK | Valsts robežsardzes koledža |
| VRS | Valsts robežsardze |
| VVD | Valsts vides dienests |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| ZS | Latvijas Republikas Zemessardze |
| Iekšēji faktori | Iekšēji faktori |
| --- | --- |
| Stiprās puses + | Vājās puses – |
| (1) Valsts līmenī valsts robežas drošības jautājumi ir stratēģiskā prioritāte un ir pietiekami elastīga stratēģisku lēmumu pieņemšanas procedūra, ieskaitot politisko līmeni, līdz ar to sistēma ir gatava ātri un efektīvi reaģēt uz pēkšņām situācijas izmaiņām.(2) EIBM modelis, ieskaitot četru pakāpju kontroles modeli, ir pastāvīgi nostiprināts nacionālajos stratēģiskās plānošanas dokumentos, nacionālajā tiesiskajā regulējumā un starpiestāžu sadarbības dokumentos.(3) Nacionālo iestāžu kompetence un nacionālo iestāžu sadarbība ir skaidri definēta, līdz ar to ir nodrošināta kompetenču nepārklāšanās stratēģiskajā, operacionālajā un taktiskajā līmenī, kā arī kvalitatīva sadarbība.(4) Viena nacionālā iestāde (VRS) ir atbildīga par robežkontroli (uz sauszemes, jūras un gaisa robežām), imigrācijas kontroli un tehniskiem un operacionāliem pasākumiem Šengenas zonā (valsts ietvaros), atgriešanu un sākotnējo patvēruma procedūru, aizturēto ārzemnieku un aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanu, kā arī kriminālizmeklēšanas funkciju kompetences ietvaros.(5) Stabila un noturīga VRS sadarbība ar NBS valsts robežas drošības jautājumos, nodrošinājuma un apmācību jomā.(6) Kvalificēts un lojāls personāls.(7) NIBM operacionālie un taktiskie elementi koncentrēti iekšlietu resorā (tostarp VRS nodrošina valsts kontaktpunkta saziņai ar FRONTEX, EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra un ETIAS Valsts vienības funkciju izpildi).(8) Ilgstoša un labi attīstīta sadarbība ar ES kaimiņu dalībvalstīm (Lietuvu un Igauniju), kā arī ES un Šengenas zonas dalībvalstīm ar ES ārējo austrumu robežu (Norvēģija, Somija, Polija). | (1) Personāla trūkums, lai nodrošinātu slodzes sabalansēšanu, efektīvāku un savlaicīgāku funkciju un uzdevumu izpildi.(2) Personāla pieņemšanai VRS un VP ilgtermiņa stratēģijas neesamība, kas ietekmē rekrutēšanas sistēmas attīstības virzību un reflektantu piesaisti.(3) Talantu konkurence, nekonkurētspējīgs atalgojums un nepietiekams sociālo garantiju apjoms. Nekonkurētspējīgais atalgojums salīdzinājumā ar NBS un privāto sektoru apgrūtina iespējas piesaistīt un noturēt darbiniekus, palielinot personāla mainību un kaitējot institucionālajai atmiņai.(4) Infrastruktūras stāvokļa daļēja pasliktināšanās, pakāpeniski novecojošs aprīkojums un ekipējums.(5) Efektīva darba procesa nodrošināšanai nepieciešamo mūsdienu prasībām atbilstošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīku, tajā skaitā drošās komunikācijas nodrošināšanas infrastruktūras, kā arī lietotājiem draudzīgu un drošu informācijas un komunikācijas rīku nepietiekamība un digitalizācijas procesu lēna attīstība.(6) Nepietiekama inovatīvo tehnoloģiju izpēte, attīstība un ieviešana NIBM jomā.(7) EUROSUR ieviešanas nepietiekamais progress, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Kopējo situācijas attēlu un situācijas pārzināšanu. |
| Ārējie faktori | Ārējie faktori |
| --- | --- |
| Iespējas + | Draudi - |
| (1) ES ārējo robežu drošības nozīme strauji pieaug gan nacionālajā, gan ES līmenī, ņemot vērā globālos un vietējā mēroga izaicinājumus, kuri sniedz iespējas piesaistīt papildu nacionālo un ārvalstu finansējumu un ārvalstu ekspertīzi lielu vietējā vai starptautiska mēroga projektu īstenošanai.(2) Sagaidāms, ka nākamajos gados iekšlietu nozares attīstības prioritātes krasi netiks mainītas, ļaujot ilgtermiņā plānot un koncentrēt resursus stratēģisko prioritāšu īstenošanai ārējās robežas drošības jomā, tajā skaitā infrastruktūras sakārtošanai, izglītības sistēmas pilnveidošanai, atalgojuma palielināšanai.(3) Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, izmantojot modernus tehnoloģiskus risinājumus.(4) Ņemot vērā stratēģiskās riska analīzes prognozes, pieaug ES institūciju un aģentūru atbalsts, kuru iespējams inkorporēt NIBM mērķu sasniegšanai, kā arī stiprinot ārējās robežas kontroles kapacitāti un personāla izglītības un apmācību procesu pilnveidošanu.(5) Strauji attīstās jaunās tehnoloģijas, kas var tikt izmantotas NIBM sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai.(6) Inovāciju zinātniskās, tehniskās, izglītības, sociālās, kultūras un citās jomās apguve un ieviešana NIBM tematiskajās jomās un mācību procesā.(7) Nacionālo iestāžu arvien ciešāka sadarbība mūsdienu tehnoloģisko risinājumu attīstībā un kopīgajā izmantošanā, nodrošinot pilnvērtīgu un vispusīgu situācijas pārzināšanu, risku pārvaldību un kopīgo resursu izmantošanu. | (1) Politisko vērtību un virzienu atšķirības ES austrumu kaimiņvalstīs rada virkni apdraudējumu Latvijai, it īpaši robežas drošības, nelikumīgās migrācijas, hibrīdo uzbrukumu un pārrobežu organizētās noziedzības jomās.(2) Lielākie riski ir saistīti ar Krievijas Federācijas politisko līderu agresīvo rīcību reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp uzsākto karu pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret ES un NATO dalībvalstīm, kaimiņvalstīm un to vērtībām.(3) Baltkrievijas Republikas īstenotā migrantu instrumentalizācija reģionā, kā arī sadarbības faktiskā pārtraukšana pieprasa ievērojamu resursu koncentrēšanu attiecīgajā reģionā un īpašu uzmanību notiekošajiem procesiem, tajā skaitā pamattiesību ievērošanas jomā.(4) Ilgtermiņā Latvijai draud būtiska demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās - iedzīvotāju skaita samazinājums, sabiedrības novecošanās, lauku reģionu depopulācija. Tas apgrūtina jaunu darbinieku piesaisti, ierobežo efektīvu un ekonomisku valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanu visā Latvijā.(5) Pastāvīgi pieaug apdraudējums kibertelpā, tostarp citu valstu atbalstītu kiberuzbrukumu iespējamība valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai. Arvien vairāk pieaug kibernoziedzība un citu nelegālu darbību veikšana interneta vidē vai izmantojot jaunās tehnoloģijas.(6) Operacionālās sadarbības intensitātes samazināšanās līdz minimumam ar kaimiņu trešajām valstīm ievērojami apgrūtina robežkontroles procesu, migrācijas pārvaldību, kravu un preču kontroli, pieprasot arvien lielāku resursu ieguldīšanu efektīvai situācijas pārvaldībai.(7) Dezinformācija un apzināta iestāžu, jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu, diskreditēšana var veidot negatīvu sabiedrības daļas viedokli un pat sabiedrības šķelšanos. |
| 2023. gada (izpilde) | |
| --- | --- |
| Personu robežpārbaudes (skaits) | 2841532 |
| Transportlīdzekļu robežpārbaudes (skaits) | 474162 |
| Vilcienu robežpārbaudes (skaits) | 6630 |
| Kuģošanas līdzekļu robežpārbaudes (skaits) | 9371 |
| Robežpārbaudēs un imigrācijas kontrolē atklāta un novērsta viltotu dokumentu izmantošana (skaits) | 368 |
| Valstī nelaisti ārzemnieki, kas neizpilda ieceļošanas nosacījumus (skaits) | 3425 |
| Aizturētas robežu nelikumīgi šķērsojošas personas (skaits) | 509 |
| Novērsta nelikumīga preču pārvietošana pāri valsts robežai (skaits) | 64 |
| Novērsta nelikumīga preču pārvietošana pāri valsts robežai ("zaļā" robeža) (skaits) | 14 |
| Ārzemnieki, kuri pārkāpuši uzturēšanās nosacījumus valstī (konstatēti valsts iekšienē un personām izceļojot no valsts) (skaits) | 8303 |
| Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli valsts iekšienē (skaits) | 29356 |
| Pārbaudītas personas, veicot imigrācijas kontroli uz tranzītceļiem, ostās un lidostās (skaits) | 175921 |
| Apstrādāti patvēruma pieprasījumi (skaits) | 1701 |
| Piespiedu kārtā izraidīti ārzemnieki (skaits) | 44 |
| Izsniegti labprātīgas izbraukšanas rīkojumi (skaits) | 1723 |
| Aizturētas meklēšanā esošas personas (skaits) | 563 |
| Aizturēti meklēšanā esoši transporta līdzekļi (skaits) | 5 |
| Veiktas dokumentu autentiskuma noteikšanas ekspertīzes (skaits) | 497 |
| Prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtīti kriminālprocesi (skaits) | 219 |
| Realizētas operatīvās uzskaites lietas (skaits) | 14 |
| Amatpersonas, kuras apguvušas profesionālās tālākizglības programmu "Robežapsardze" (skaits) | 67 |
| Amatpersonas, kuras apguvušas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Robežapsardze" (skaits) | 37 |
| Amatpersonas, kuras apguvušas 2. līmeņa profesionālās augstākās bakalaura izglītības studiju programmu "Robežapsardze" (skaits) | 15 |
| Amatpersonas, kuras apguvušas kvalifikācijas paaugstināšanas kursu programmas Valsts robežsardzes koledžā (skaits) | 1470 |
| Amatpersonas, kuras apguvušas profesionālās pilnveides izglītības programmas (kinoloģijas jomā) Valsts robežsardzes koledžā (skaits) | - |
| Personāla dalības intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās Pastāvīgā korpusa operacionālajās aktivitātēs ar 3. un 4. kategorijas personālu (cilvēkdienas) | 11282 |
| Tehnisko līdzekļu iesaistes intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās operacionālajās aktivitātēs (tehnikas vienību skaits) | 12 |
| Tehnisko līdzekļu iesaistes intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās operacionālajās aktivitātēs (dalības dienu skaits) | 1015 |
| Personāla dalības intensitāte Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras koordinētajās Pastāvīgā korpusa operacionālajās aktivitātēs ar 2. kategorijas personālu (cilvēkdienas) | 3595 |
| Valsts robežsardzes spēja ieguldīt un attīstīt tehniskos resursus Eiropas Robežu un krasta apsardzē (skaits) | 4 |
| Indikators | 2023. gada izpilde |
| --- | --- |
| Izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu Latvijā, pozitīvais novērtējums un turpmāka ieteikumu/rekomendāciju ieviešana līdz pilnīgai un atbilstošai ieviešanai (procents)37 | 88 - 100 |
| Neaizsargātību novērtēšanas procesa pozitīvais rezultāts ikgadēji un turpmāka ieteikumu/rekomendāciju ieviešana līdz pilnīgai un atbilstošai ieviešanai (procents)38 | 90 - 100 |
| Nr.p.k | Pasākums |
| --- | --- |
| 1. | Nodrošināt un pilnveidot robežkontroli tostarp pasākumus likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā: pasākumus, kas saistīti ar pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu pie ārējās robežas, jo īpaši migrantu kontrabandu, cilvēktirdzniecību un terorismu, mehānismus un procedūras mazāk aizsargātu personu un nepavadītu nepilngadīgo identificēšanai, un tādu personu identificēšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas pieteikties šādai aizsardzībai, informācijas sniegšanai šādām personām un šādu personu nosūtīšanai.Rīcības virziena prioritātes:- ārējās sauszemes robežas robežuzraudzības sistēmas ierīkošanas un modernizēšanas pabeigšana;- robežuzraudzības kapacitātes un mobilitātes stiprināšana;- RŠV infrastruktūras, aprīkojuma un procedūru plānveida attīstība un pilnveidošana;- REIS modernizēšanas pasākumu realizācija, lai pielāgotos IIS un ETIAS izmantošanai;- ES lielapjoma informācijas sistēmu elementu attīstība un Sadarbspējas procesa prasību izpilde;- kompetento iestāžu veikto pārbaužu maksimāla automatizēšana un paātrināšana;- API saņemšanas un apstrādes automatizācija;- ERKA Pastāvīgā korpusa ekspertu integrācija robežpārbaudes pirmajā un otrajā līnijā ar tiesībām veikt pārbaudes ES un nacionālajās informācijas sistēmas un datu bāzēs;- aktuālās situācijas pārvaldība uzturot Nacionālo situācijas attēlu;- EUROSUR Nacionālā koordinācijas centra operacionālo spēju un kapacitātes stiprināšana;- terorisma, iekšējās drošības, pārrobežu noziedzības un nelikumīgās migrācijas radīto risku novēršanas spēju pilnveidošana. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 1.1.B, D, G, H | Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) izbūves uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas pabeigšana |
| 1.2.B, D, G, H | Ārējās sauszemes robežas viedās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) izveide uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas |
| 1.3.A, B, D, G | REIS pilnveidošana(2. posms) |
| 1.4.A, D, G, H | Viedās robežas koncepta ieviešana autoceļu RŠV (t.sk. elektroniskās reģistrēšanās rindā sistēma) |
| 1.5.B, D, G | Bezpilota gaisa kuģu izmantošanas un pretdronu sistēmu kapacitātes attīstība |
| 1.6.B, D, G | Bezpilota gaisa kuģu izmantošanas kapacitātes attīstība, tajā skaitā pretdronu sistēmu nodrošināšana |
| 1.7.B, D, G | Bezpilota gaisa kuģu iegāde VRS un FRONTEX operacionālajām vajadzībām |
| 1.8.A, B, D, H | Nepieciešamās infrastruktūras izveide Rīgas ostas RŠV kompetentajām iestādēm Kundziņsalā |
| 1.9.B, D, G, H | VRS Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldes, tajā skaitā atbalsta punktu infrastruktūras attīstība |
| 1.10.B, D, H | Jauna VRK Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra infrastruktūras izbūve |
| 1.11.B, D, H | Jauna VRK Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra infrastruktūras izbūve(2. un 3. posms) |
| 1.12.A, B, C, D, F, H | Pamatfunkciju nodrošināšanai un ERKA kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo amata vietu nokomplektēšana |
| 1.13.B, D, H | Nacionālā situācijas attēla izveidošanas pabeigšana |
| 1.14.A, B, C, D, F, H | Rīcības plāna personāla pieņemšanai Valsts robežsardzē 2024. – 2027. gadam ieviešana |
| 1.15.H | VRS rekrutēšanas komunikācijas stratēģijas izstrāde un ieviešana |
| 1.16.A, B, D, G, H | Papildu ABC vārtu sistēmas uzstādīšana un ieviešana ekspluatācijā starptautiskajā lidostā "Rīga" |
| 1.17.A, B, D, G, H | Papildu ABC vārtu sistēmas uzstādīšana un ieviešana ekspluatācijā starptautiskajā lidostā "Rīga" (6. kārtas modernizācijas ietvaros) |
| 1.18.A, B, D, G | Robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko līdzekļu atjaunošana |
| 1.19.A, B, D, G | Robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko līdzekļu atjaunošana(2. posms) |
| 1.20.A, B, D, G | VRS mobilitātes uzlabošana |
| 1.21.A, B, C, D, F, G | Izmitināšanas, uzturēšanas un pretdarbības līdzekļu iegāde VRS vajadzībām |
| 1.22.A, B, D, H | Muitas iestādes tehniskā aprīkojuma uz ES ārējās robežas kontroles punktiem modernizēšana, lai nodrošinātu ātru robežšķērsošanu un vienlaikus efektīvu kontroli |
| 1.23.A, B, D, G | Atjauninātās FADO sistēmas ieviešana nacionālajā līmenī |
| 1.24.A, B, D, H | Terehovas, Grebņevas un Pāternieku RŠV modernizācija |
| 1.25.A, B, D, G | API saņemšanas un apstrādes automatizācija |
| 2. | Nodrošināt un pilnveidot tādu personu SAR operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 656/2014, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības ārējām robežām un starptautiskajām tiesībām uzsāk un veic situācijās, kādas var rasties jūras robežuzraudzības operāciju laikā.Rīcības virziena prioritātes:- koordinācijas un sadarbības līmeņa palielināšanu SAR pasākumu laikā maksimāli samazinot apdraudējumu cilvēku dzīvībai;- esošo sadarbības modeļu un rīcības algoritmu pilnveidošana praksē rīkojot un piedaloties kopīgajās operācijās un mācībās Baltijas jūrā un Rīgas līcī, tajā skaitā iesaistot ES un starptautiskos partnerus (FRONTEX, EMSA, EFCA, BSRBCC un citi). |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 2.1.B, D, G | Aviācijas meklēšanas un glābšanas centra VRS aviācijas SAR vienības spēju uzlabošana |
| 2.2.B, D, G | VRS jūras robežuzraudzības tehnisko un reaģēšanas spēju uzlabošana SAR operācijās |
| 3. | Veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi un to apdraudējumu analīzi, kuri var ietekmēt ārējās robežas darbību vai drošību.Rīcības virziena prioritātes:- visaptverošās riska analīzes nodrošināšana NIBM jomā;- prioritāro sadarbības partneru iesaiste kopējās riska analīzes izstrādē;- riska analīzes veikšanas kapacitātes stiprināšana un kvalitātes uzlabošana;- sistemātiska informācijas un riska analīzes produktu apmaiņa. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 3.1.A, B, C, D, H | Ikgadējas Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīzes sagatavošana |
| 3.2.A, B, D, H | Robežapsardzības informācijas sistēmas riska analīzes un statistikas moduļa izstrāde un ieviešana |
| 3.3.A, B, D, H | Riska analīzes veicēju kapacitātes stiprināšana |
| 3.4.A, B, D, H | Riska analīzes uzlabošana par mazizmēra kuģošanas līdzekļiem |
| 4. | Nodrošināt un pilnveidot informācijas apmaiņu un sadarbību jomās, uz kurām attiecas ERKA regula, kā arī informācijas apmaiņu un sadarbību starp Latvijas Republiku un FRONTEX.Pasākuma mērķi:- turpināt pilnveidot valsts koordinācijas mehānismus un darba procesus, lai nodrošinātu ERKA funkciju izpildi;- turpināt pilnveidot sadarbību ar FRONTEX;- nodrošināt obligāto, kā arī iespēju robežās brīvprātīgo ieguldījumu FRONTEX koordinētājās Eiropas kopīgajās spējās;- nodrošināt FRONTEX atbalsta uzņemšanas spējas, lai vajadzības gadījumā varētu saņemt atbalstu, izvietojot ERKA pastāvīgo korpusu. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 4.1.C, D, H | Sadarbības stiprināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības koordinatoru |
| 4.2.B, C, D, F | ERKA Pastāvīga korpusa komplektēšana |
| 4.3.C, F | EUAA patvēruma atbalsta vienības komplektēšana |
| 4.4.A, B, D, H | ERKA Pastāvīga korpusa ekspertu integrācija robežpārbaudes pirmajā un otrajā līnijā ar tiesībām veikt pārbaudes ES un nacionālajās informācijas sistēmās un datu bāzēs |
| 5. | Nodrošināt un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kuras atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, kā arī starp iestādēm, kuras atbild par atgriešanu, tostarp regulāra informācijas apmaiņa, izmantojot esošos informācijas apmaiņas instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekļaujot sadarbību ar valsts iestādēm, kuras atbild par pamattiesību aizsardzību.Pasākuma mērķi:- spēkā esošo koordinācijas mehānismu un darba procesu pilnveidošana, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku sadarbību starp NIBM iesaistītajām institūcijām;- turpināt attīstīt sadarbību tiesībaizsardzības jomā, kas saistīta ar atbalstu robežas pārvaldībai un pārrobežu noziedzības apkarošanai. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 5.1.A, B, C, D, H | Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes darbības nodrošināšana |
| 5.2.A, B, C, D, H | Sadarbības vadības grupas darba nodrošināšana saskaņā ar MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" |
| 5.3.A, B, C, D, H | Sadarbības reģionālo grupu darba nodrošināšana saskaņā ar MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr.5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" |
| 5.4.D, H | Starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana un paplašināšana nacionālajā līmenī Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības apdraudējumiem (EMPACT) ietvaros |
| 5.5.D, H | NKIM noteikto prioritāro noziedzības virzienu apkarošana |
| 5.6.D, H | Kvantitatīvo un kvalitatīvo datu kopumu apraksta par konkrēto noziedzīgo nodarījumu jomām sagatavošana.Tiesībaizsardzības iestāžu analītiskā ziņojuma (NKIM ziņojums) sagatavošana |
| 6. | Pilnveidot sadarbību starp attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jomās, uz kurām attiecas ERKA regula, tostarp izmantojot regulāru informācijas apmaiņu.Pasākuma mērķi:- iespēju robežās nodrošināt un veicināt sadarbību ar attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ERKA regulas tvērumā;- aktīva dalība ES līmeņa likumdošanas procesā un pieņemto tiesību aktu ieviešanas praktiskajos procesos. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 6.1.B, C, D, H | Savstarpējo kontaktu un komunikācijas uzturēšana starp Latvijas pārstāvjiem FRONTEX, EUAA, CEPOL, eu-LISA, EUROPOL, EMSA un EFCA Valdēs |
| 6.2.H | Aktīva līdzdalība EIBM jomas politisko, stratēģisko un likumdošanas jautājumu virzībā ES institūcijās |
| 6.3.B, C, D, F, H | Aktīva dalība ES institūciju, jo īpaši FRONTEX, EUAA, EMSA un EFCA, kopīgajos daudznozaru pasākumos |
| 7. | Nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm jomās, uz kurām attiecas ERKA regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņos esošām trešajām valstīm un tām trešajām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā nelikumīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstis.Rīcības virziena prioritātes:- sadarbības stiprināšana un tehniskā atbalsta projektu realizācija integrētās robežas pārvaldības jomā Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un Centrālās Āzijas valstīs;- kapacitātes un klātbūtnes stiprināšana prioritārajos reģionos vai valstīs, tajā skaitā izvietojot specializētos sakarus virsniekus. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 7.1.A, B, C, D, E, H | VRS sakaru virsnieku darbības turpināšana |
| 7.2.D, E, H | EK projekta "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā 10.posms" (BOMCA 10) realizācija |
| 7.3.E, H | Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta spēju stiprināšana darbam krīzē |
| 7.4.E, H | Moldovas Robežpolicijas Ģenerālinspektorāta kapacitātes stiprināšana "zaļās" un "zilās" robežas kontroles jomā |
| 7.5.D, E, H | Sadarbības turpināšana ASV-Baltijas Drošības un sadarbības dialoga ietvaros, dalība Robežu drošības darba grupas sēdēs |
| 8. | Nodrošināt un uzlabot tehniskos un operacionālos pasākumus Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai uzlabotu nelikumīgas imigrācijas jautājuma risināšanu un pārrobežu noziedzības apkarošanu.Rīcības virziena prioritātes:- pilnveidot spējas reaģēt uz neatļautu sekundāro kustību, neatbilstīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību ar iestāžu rīcībā esošajiem līdzekļiem, lai ierobežotu vajadzību atjaunot iekšējās robežas kontroli;- stiprināt sadarbību, tajā skaitā riska analīzes jomā, un informācijas apmaiņas kanālus ar sadarbības partneriem, lai nodrošinātu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, pieejamo informācijas sistēmu izmantošanu, kā arī kopīgo darbību koordinēšanu;- pilnveidot sadarbības mehānismus un nodrošinājumu, lai robežkontroles pagaidu atjaunošanas gadījumos iesaistītās iestādes kvalitatīvi realizētu nepieciešamos pasākumus un būtu nodrošinātas ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu;- nodrošināt robežkontroles pagaidu atjaunošanai paredzēto robežas šķērsošanas vietu infrastruktūras (stāvlaukumi, sadales joslas, energoapgāde, komunikācijas tīkli un citi) atbilstību funkcionālajām prasībām, panākt vienošanos ar kompetento iestādi vai uzņēmumu par ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu nodrošināšanu, lai nepieciešamās pārbaudes veiktu pēc iespējas ātri un efektīvi, pārlieku neietekmējot pārrobežu plūsmu;- izstrādāt un noslēgt sadarbības līgumu ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienestu un Igaunijas Republikas Policijas un robežsardzes pārvaldi par rīcību, kopīgi atjaunojot pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 8.1.A, B, D, H | Koncepta izstrāde par tehniskas infrastruktūras, kas saistīta ar robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām un pastiprinātās imigrācijas kontroles pasākumiem uz autoceļiem iekšējo robežu tuvumā, nodrošināšanu un attīstīšanu |
| 8.2.A, B, D, H | Vienošanāsstarp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi, Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienestu un Igaunijas Republikas Policijas un robežsardzes pārvaldi par rīcību, kopīgi atjaunojot pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām |
| 8.3.B, D, H | Vienošanāsstarp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienestu par sadarbību krasta apsardzes un jūras robežuzraudzības jautājumos |
| 9. | Nodrošināt un uzlabot trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, uz kuriem attiecas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmumsRīcības virziena prioritātes:- paaugstināt aizturēto ārzemnieku izmitināšanas kapacitāti, kā arī uzlabot infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi VRS struktūrvienībās, kuras nodrošina darbību veikšanu ar izraidāmajiem ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem;- stiprināt sadarbību ar trešajām valstīm (Gruzija, Vjetnama, Ukraina, Bangladeša) atgriešanas jomā;- pielāgot un pilnībā izmantot brīvprātīgas atgriešanas izpildes sistēmu un palielināt izbraukšanas rīkojumu skaitu;- pilnveidot atgriešanas procedūras, lai garantētu, ka atgriešanas procedūra tiek veikta humānā un cieņpilnā veidā, pilnībā ievērojot atgriežamo personu pamattiesības;- palielināt FRONTEX sniegto pakalpojumu izmantošanu atgriešanas jomā. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 9.1.C, F, H | Novēroto piespiedu izraidīšanas operāciju skaita palielināšana no Tiesībsarga puses40 |
| 9.2.C, E, H | FRONTEX finansējuma piesaiste trešo valstu pilsoņu atgriešanas pasākumu izdevumu segšanai |
| 9.3.C, F, H | Aizturēto ārzemnieku, tai skaitā patvēruma meklētāju, uzņemšanas un atgriešanas spēju stiprināšana (1.posms) |
| 9.4.C, F, H | Aizturēto ārzemnieku, tai skaitā patvēruma meklētāju, uzņemšanas un atgriešanas spēju stiprināšana(2.posms) |
| 9.5.C, F, H | Infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabošana, kā arī tehnisko līdzekļu pilnveidošana VRS struktūrvienībās, kuras nodrošina darbību veikšanu ar izraidāmajiem ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem, ieskaitot skrīninga un robežas procedūru nodrošināšanai |
| 9.6.B, C, D, E, F, H | Migrācijas un patvēruma pakta ieviešana nacionālā līmenī |
| 9.7.C, E, H | Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības protokola par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Gruziju par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanas projekta saskaņošana un virzīšana parakstīšanai |
| 9.8.C, E, H | Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līguma par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, projekta īstenošanas saskaņošana un virzīšana parakstīšanai |
| 9.9.C, E, H | Latvijas Republikas valdības un Bangladešas Tautas Republikas valdības līguma par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi, projekta īstenošanas saskaņošana un virzīšana parakstīšanai |
| 9.10.C, E, F, H | EURP pielāgošana un izmantošana |
| 9.11.C, E, H | Atgriešanas lietu vadības sistēmas ieviešana ar Bangladešu un Ukrainu |
| 10. | Nodrošināt un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu izmantošanu.Rīcības virziena prioritātes:- veicināt procesus, lai nodrošinātu, ka robežpārbaude un robežuzraudzība ir balstīta uz progresīvām, mobilām un sadarbspējīgām Eiropas tehniskajām sistēmām un risinājumiem, kas saderīgi ar ES lielapjoma IT sistēmām;- veicināt spējas izmantot jaunākās pieejamās tehnoloģijas un mūsdienu tehnoloģiju potenciālu;- realizēt pasākumus moderno un progresīvo tehnoloģiju prezentēšanai un atpazīstamības palielināšanai. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 10.1.A, B, D, G | IIS ekspluatācijas uzsākšana |
| 10.2.A, B, D, G | ETIAS ekspluatācijas uzsākšana |
| 10.3.B, D, D, G | EUROSUR platformas attīstības saskaņā ar jauno ERKA regulu īstenošana |
| 10.4.A, B, D, G | Sadarbspējas ieviešana |
| 10.5.A, B, D, G | Nākotnes API regulējuma prasību ieviešana |
| 11. | Pilnveidot kvalitātes kontroles mehānismu, jo īpaši Šengenas izvērtēšanas mehānismu, neaizsargātības novērtējumu un nacionālo kvalitātes kontroles mehānismus, lai nodrošinātu ES tiesību īstenošanu robežas pārvaldības jomā.Rīcības virziena prioritātes:- turpināt pilnveidot nacionālo kvalitātes kontroles sistēmu, lai garantētu pastāvīgu informētību par EIBM īstenošanu un kvalitāti stratēģiskā un operatīvā līmenī;- prioritāri nodrošināt Šengenas novērtēšanas un uzraudzības mehānisma un Neaizsargātību novērtēšanas mehānisma ietvaros konstatēto trūkumu novēršanu. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 11.1.H | Aktīva dalība EK un FRONTEX organizētājos apmācību projektos Šengenas acquis piemērošanas un uzraudzības jomā, kā arī personāla resursu ieguldīšana ekspertu rezervei izvērtēšanas un uzraudzības mehānismam, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu |
| 11.2.B, D, H | Ikgadēja neaizsargātības novērtējuma realizācija saskaņā ar ERKA regulas prasībām |
| 12. | Pilnveidot solidaritātes mehānismu izmantošanu, jo īpaši ES finansēšanas instrumentus.Rīcības virziena prioritātes:- nodrošināt efektīvu ES finansēšanas instrumentu izmantošanu IBM stratēģisko mērķu sasniegšanai;- piesaistīt papildu finanšu līdzekļus no starptautiskajam organizācijām un sadarbības partneriem. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 12.1.A, B, C, D, G | Papildu finanšu līdzekļu piesaiste no starptautiskajām institūcijām |
| 12.2.A, B, C, D, H | ERKA regulas 61. panta kārtībā saņemto finanšu līdzekļu, kas paredzēti Pastāvīgā korpusa spēju uzturēšanai un attīstībai (ārējais finansējums) mērķtiecīga un kvalitatīva apguve |
| 12.3.A, B, C, D | ASV valdības finansēto projektu finanšu līdzekļu piesaiste |
| 13. | Nodrošināt pamattiesību ievērošanu.Rīcības virziena prioritātes:- aktualizēt pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu Latvijā;- nodrošināt, ka visas darbības tiek veiktas saskaņā ar ES un nacionālajiem tiesību aktiem pamattiesību jomā;- nodrošināt atbilstošu apmācību pamattiesību jomā visam personālam;- nodrošināt regulāras kvalifikācijas celšanas apmācības par pamattiesību praktisko piemērošanu un nodrošināt, ka robežsargiem ir pietiekamas zināšanas par to kā atklāt, identificēt un risināt situācijas, kurās iesaistītas neaizsargātas personas. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 13.1.C, D, F | Atbilstošu apmācību pamattiesību ievērošanas jomā nodrošināšana visam personālam, kas piedalās robežkontroles un atgriešanas funkciju realizācijā |
| 13.2.C, D, F | Atbilstošu apmācību nodrošināšana VP un NBS personālam, kuri pildīs dienesta pienākumus ārkārtējā situācijā vai pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā |
| 14. | Nodrošināt izglītību un apmācību personālam visās integrētās robežas pārvaldības jomās.Rīcības virziena prioritātes:- popularizēt robežsarga profesiju, lai piesaistītu pietiekamu skaitu motivētu un spējīgu kandidātu dienestam VRS;- regulāra profesionālās izglītības programmu pārskatīšana un pielāgošana aktuālajai drošības situācijai;- stiprināt VRS un citu iesaistīto iestāžu personāla zināšanas un iemaņas personu, kuras iespējami ir pakļautas cilvēktirdzniecības, cilvēku nelikumīgas pārvietošanas, nelikumīgās migrācijas riskam identificēšanā, kā arī personu, kuras pieprasa vai šķietami piekritīgas starptautiskajai aizsardzībai agrīnā identificēšanā. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 14.1.C, F | Migrācijas, atgriešanas un patvērumu jomā iesaistīto personu apmācības |
| 14.2.A, B, C, D, E, F | Latvijas ERKA Pastāvīgā korpusa ekspertu profesionālo zināšanu uzturēšana un attīstība |
| 14.3.H | VRK apgūstamās profesionālās tālākizglītības programmas "Robežapsardze" īstenošanas pilnveidošana |
| 15. | Pilnveidot pētniecības un inovācijas procesu izmantošanu robežsargu profesionālās darbības nodrošināšanā.Rīcības virziena prioritātes- turpināt apzināt iespējas izmantot pētniecības un inovāciju programmas, kuras izmantojamas robežsargu profesionālās darbības nodrošināšanai;- turpināt attīstīt sadarbību ar Latvijas drošības un aizsardzības industriju, lai nodrošinātu inovatīvu procesu apzināšanu valsts robežas drošības jomā;- stiprināt pētījumu īstenošanu par jaunāko tehnoloģiju attīstības tendencēm. |
| Nr.p.k. un stratēģiskie apakšmērķi | Pasākums |
| 15.1.G | Dalība ES Pētniecības un inovāciju programmas HORIZON projektos (2021. – 2027. g.) |
| 15.2.G | Pētījumu īstenošana par jaunāko tehnoloģiju attīstības tendencēm, problemātiku un apdraudējumiem, jo īpaši mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, bezpilota lidaparātu izmantošanas un to izmantošanas pretdarbības jomā, radio un elektromagnētisko viļņu pārnēsājamo konstatēšanas sistēmu jomā |
| 15.3.G, H | IEM industrijas dienas organizēšana |
| 15.4.A, B, D, G, H | Izveidot Rīgas Tehniskās universitātes ārējās drošības un aizsardzības centru uz RTA bāzes |
1 Apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13.2 Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai".3 Saeimas 2023.gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu".4 Apstiprināta ar Iekšlietu ministrijas 2022. gada 15. septembra rīkojumu Nr. 1-2/1075 "Par Iekšlietu nozares stratēģijas 2023. – 2027. gadam un Iekšlietu nozares stratēģijas 2023.–2027. gadam rezultatīvo rādītāju apstiprināšanu.5 Apstiprināta ar Valsts robežsardzes 2023. gada 3. janvāra pavēli Nr. 23.1-8.4/6 "Par Valsts robežsardzes darbības stratēģijas 2023.– 027. gadam apstiprināšanu".6 Apstiprināta ar Valsts policijas 2023. gada 1. jūnija pavēli Nr.2926 "Par Valsts policijas darbības un attīstības stratēģijas 2023.–2027. gadam apstiprināšanu".7 Apstiprināta ar Valsts robežsardzes 2024.gada 13. marta pavēli Nr.23.1-8.4./385 "Par Valsts robežsardzes koledžas darbības stratēģijas 2024.-2028. gadam apstiprināšanu".8 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-evikas-silinas-valdibas-deklaracija).9 Ministru kabineta 2013. gada 18. decembra rīkojums Nr. 667 "Latvijas Republikas valsts robežas integrētas pārvaldības koncepcija 2013.-2018. gadam".10 Ministru kabineta 2019. gada 18. decembra rīkojums Nr. 651 "Par Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānu 2019.-2020. gadam".11 Eiropas Komisijas 2023. gada 14. marta paziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei, ar ko izveido daudzgadu stratēģisko politiku Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai 2. pielikums.12 Apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu Nr. 418/Lm13.13 Saeimas 2023.gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu".14 Valsts robežsardzes likuma 4. pants.15 Kriminālprocesa likuma 386. -387. pants.16 Padomes 2022. gada 9. jūnija regula (ES) 2022/922 par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1053/2013.17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra regulas (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 32. pants.18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. decembra regulas (ES) 2021/2303 par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010 19. panta 6. punkts.19 Daugavpils lidlauka apliecība ir anulēta 2015. gada 27. jūlijā un faktiski to nevar izmantot kā robežšķērsošanas vietu.20 Darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas".21 Darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas".22 Darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 7. februāra rīkojumu Nr. 97 "Par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu (neatjaunošanu) uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas".23 Vienošanās darbība apturēta no 2022. gada 10. oktobra saskaņā ar 2022. gada 15. septembra likumu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu"" līdz brīdim, kad Baltkrievijas Republika izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.24 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumiem Nr. 222 "Noteikumi par Jūrmalas ostas robežu noteikšanu".25 Daugavpils lidlauka apliecība ir anulēta 2015. gada 27. jūlijā un faktiski to nevar izmantot kā robežšķērsošanas vietu.26 Silenes MKP darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas un Vientuļu MKP darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas".27 Silenes robežkontroles punkta darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas un Vientuļu robežkontroles punkta darbība apturēta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 674 "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas".28 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumiem Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm.29 Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos.30 Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos".31 Imigrācijas likuma 50.7 pants.32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi 13. panta 4. punkts.33 2016. gada Eiropas Savienības Pamattiesību harta 2016/C 202/02.34 ANO 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļa statusu.35 ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija.36 2008. gada 8. aprīļa Starpresoru vienošanos Nr.SL-2008/2 par VRS un NBS amatpersonu apmācībām, nodrošinot savstarpējas personāla apmācības.37 Dati tiek iegūti no 2018. un 2023. gada novērtēšanas ziņojumos iekļauto rekomendāciju kopskaita (X) un ieviesto rekomendāciju (Y) starpības (Z), proti, n gada starpība veidojas: Z=Y100/X, mērīšanas biežums - reizi gadā, indikatora vēlamās vērtības prognoze - palielinās.38 Dati tiek iegūti no novērtēšanas ziņojumā iekļauto rekomendāciju kopskaita (X) un ieviesto rekomendāciju (Y) starpības (Z), proti, n gada starpība veidojas: Z=Y100/X, mērīšanas biežums - reizi gadā, indikatora vēlamās vērtības prognoze - palielinās.39 Pie katra rīcības virziena pasākuma ir norādīta pasākuma atbilstība NIBM stratēģiskajiem apakšmērķiem - A, B, C, D, E, F, G, H.40 Primāri tiks novērota piespiedu izraidīšanas procesa faktiskā īstenošana tajos gadījumos, kad izraidāmā persona pieder kādai no maizaizsargātajām grupām (nepilngadīgie bez pavadības, ģimenes ar bērniem, personas ar invaliditāti, ievērojamām veselības problēmām, seniori utt.) vai arī tad, kas izraidāmā persona ir izrādījusi nevēlēšanos atgriezties izcelsmes valstī un ir risks, ka izraidīšanas operācijā varētu tikt pielietots spēks vai speciālie līdzekļi.
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis
1. pielikumsLatvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānam2024.–2027. gadam
Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistīto iestāžu kompetences un lomas
2. pielikumsLatvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības plānam2024.–2027. gadam
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)