LegalizePar Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 32 Rīgā 2025. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 35. §)
1. Apstiprināt Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Plānā norādītajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) plānā paredzētos pasākumus 2025. gadā īstenot atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Jautājumu par papildu finansējuma piesaisti pasākumiem, kuru īstenošanai finansējums nav nodrošināts, risināt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam vidusposma izvērtējuma procesā vai, ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļiem plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2028. gada 1. februārim iesniegt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā:
4.1. informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi;
4.2. priekšlikumus par jauniem pasākumiem.
5. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi un priekšlikumus par jauniem pasākumiem ietvert Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2028.–2034. gadam.
6. Lai panāktu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pēc 2027. gada tiek paredzēts atbalsts Eiropas Savienības Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības kopējo drošību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju turpināt diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm.
Ministru prezidente E. SiliņaViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
(Ministru kabineta2025. gada 20. janvārarīkojums Nr. 32)
Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
| AER | Atjaunojamie energoresursi |
|---|---|
| AiM | Aizsardzības ministrija |
| ANM | Atveseļošanas un noturības mehānisms |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ES | Eiropas Savienība |
| ESPON | Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkls |
| FM | Finanšu ministrija |
| IeM | Iekšlietu ministrija |
| IeM IC | Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs |
| IIN | Iedzīvotāju ienākuma nodoklis |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| JC | Jaunsardzes centrs |
| JSPA | Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra |
| KEM | Klimata un enerģētikas ministrija |
| KLP SP | Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam |
| KM | Kultūras ministrija |
| LATO | Latvijas Transatlantiskā organizācija |
| LDDK | Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LEADER/SVAA | Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervence "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LM | Labklājības ministrija |
| LPR | Latgales plānošanas reģions |
| LTRK | Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
| LVC | VSIA "Latvijas Valsts ceļi" |
| LVRTC | Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs |
| MAF | Mediju atbalsta fonds |
| MFF | ES daudzgadu finanšu shēma |
| MK | Ministru kabinets |
| MPK | Militārais pamatkurss |
| MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |
| NAP2027 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam |
| NATO | Ziemeļatlantijas līguma organizācija |
| NBS | Nacionālie bruņotie spēki |
| NĪN | Nekustamā īpašuma nodoklis |
| NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
| NVA | Nodarbinātības valsts aģentūra |
| NVO | Nevalstiskā organizācija |
| OECD | Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija |
| P&A | Pētniecība un attīstība |
| PMLP | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
| PPP | Publiskā – privātā partnerība |
| RŠV | Robežšķērsošanas vieta |
| RTA | Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija |
| RTU | Rīgas Tehniskā universitāte |
| SIA | Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| SEZ | Speciālā ekonomiskā zona |
| SM | Satiksmes ministrija |
| TAP | Tiesību aktu projekts |
| TPF | Taisnīgas pārkārtošanās fonds |
| UIN | Uzņēmumu ienākuma nodoklis |
| VAD | Valsts aizsardzības dienests |
| VAM | Valsts aizsardzības mācība |
| VARAM | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VK | Valsts kanceleja |
| VM | Veselības ministrija |
| VNĪ | VAS "Valsts nekustamie īpašumi" |
| VP | Valsts policija |
| VPR | Vidzemes plānošanas reģions |
| VRS | Valsts robežsardze |
| VRK | Valsts Robežsardzes koledža |
| VSC | Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs |
| VUGD | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
| VVA | Visaptveroša valsts aizsardzība |
| ZM | Zemkopības ministrija |
| ZPR | Zemgales plānošanas reģions |
| ZS | Zemessardze |
| Plāna mērķis | Latvijas Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā. |
| --- | --- |
| Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i | Politikas rezultāts: uzlabota reģiona konkurētspēja un uzņēmējdarbības vide Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam rādītājs: reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu, % (no 47% uz 55%) – šī plāna ieguldījums, rēķinot pēc plānotajām jaunizveidotajām darbavietām un piesaistītajām privātajām investīcijām – 2 procentpunkti no 8 procentpunktiem.Rezultatīvie rādītāji:- Drošībai piesaistītas valsts un ES fondu investīcijas Austrumu pierobežā 283,4 milj. euro apmērā- Drošības jomā radītas vairāk kā 100 darbavietas vietējiem iedzīvotājiem- Radītas vismaz 1 80038 jaunas darba vietas uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%- Piesaistītās privātās investīcijas vismaz 56,9 milj. euro apmērā- Iedzīvotāju skaita krituma gadā samazināšana no 2% uz 1,5%39 |
| 1. Rīcības virziens – drošības stiprināšana40,41 Ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz ES valstīm, kas robežojas ar agresorvalstīm, plānojot Austrumu pierobežas attīstību, jāparedz pasākumi iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.Papildus divējādas lietojamības risinājumu īstenošanai plānā paredzēta sešu militārās infrastruktūras bāzu/poligonu attīstība Latgalē; aizsardzības industrijas attīstība Latgalē, t.sk. attiecībā uz divējādā lietojuma precēm; ietverts Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem; kā viena no rīcībām ietverta 550 jauniesaukto VAD karavīru izvietošana Latgalē.Tāpat šī rīcības virziena ietvaros tiks uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. attīstīti viedās robežas risinājumi (tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai), kā arī tiks veikti trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi.Attiecībā uz iekšējās drošības stiprināšanu Austrumu pierobežā tiks izbūvēti 11 katastrofas pārvaldības centri (šobrīd finansējums ir pieejams 7 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība).Papildus iecerēts apzināt un ierīkot ~ 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.Visbeidzot, drošības jomā plānā paredzētas rīcības, kas ir papildinošas ārējo un iekšējo drošību veicinošajām rīcībām. T.sk. ietverta informatīvās telpas stiprināšana Austrumu pierobežā, palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē. Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.Plāns ietver arī pasākumu īstenošanu informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.Skatoties plašākā perspektīvā, paredzēts starptautiskos forumos iestāties par Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājumu un papildus finansējuma piesaistīšanu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, ES daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada. Kā liecina OECD, EK un Pasaules Bankas aktivitātes, kas aprakstītas iepriekš, jautājumu jau ir izdevies aktualizēt starptautiskā mērogā. | 1. Rīcības virziens – drošības stiprināšana40,41 Ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmi uz ES valstīm, kas robežojas ar agresorvalstīm, plānojot Austrumu pierobežas attīstību, jāparedz pasākumi iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.Papildus divējādas lietojamības risinājumu īstenošanai plānā paredzēta sešu militārās infrastruktūras bāzu/poligonu attīstība Latgalē; aizsardzības industrijas attīstība Latgalē, t.sk. attiecībā uz divējādā lietojuma precēm; ietverts Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem; kā viena no rīcībām ietverta 550 jauniesaukto VAD karavīru izvietošana Latgalē.Tāpat šī rīcības virziena ietvaros tiks uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. attīstīti viedās robežas risinājumi (tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai), kā arī tiks veikti trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi.Attiecībā uz iekšējās drošības stiprināšanu Austrumu pierobežā tiks izbūvēti 11 katastrofas pārvaldības centri (šobrīd finansējums ir pieejams 7 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība).Papildus iecerēts apzināt un ierīkot ~ 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos, atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.Visbeidzot, drošības jomā plānā paredzētas rīcības, kas ir papildinošas ārējo un iekšējo drošību veicinošajām rīcībām. T.sk. ietverta informatīvās telpas stiprināšana Austrumu pierobežā, palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē. Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Par vislabāko ieroci pret dezinformāciju ir uzskatāmi neatkarīgi mediji, profesionāla žurnālistika un kritiski domājoša sabiedrība.Plāns ietver arī pasākumu īstenošanu informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.Skatoties plašākā perspektīvā, paredzēts starptautiskos forumos iestāties par Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājumu un papildus finansējuma piesaistīšanu specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, ES daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada. Kā liecina OECD, EK un Pasaules Bankas aktivitātes, kas aprakstītas iepriekš, jautājumu jau ir izdevies aktualizēt starptautiskā mērogā. |
| --- | --- |
| Nr. p.k. | Pasākums |
| 1.1. | Informatīvā telpa Austrumu pierobežā: Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams:(1) palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē;(2) atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO43;(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību |
| 1.2. | Komunikācijas aktivitātes – krīzes vadība: (1) Komunikācija ar Austrumu pierobežas pašvaldībām45.(2) Regulāra sabiedrības informēšana par aktualitātēm Austrumu robežā: regulāra sadaļas "Robežas stiprināšana" papildināšana AiM mājas lapā, informatīvie materiāli un video par Austrumu robežas stiprināšanu, Sargs.lv portāls un AiM sociālie tīkli, diskusiju tēmas AiM organizētos pasākumos, piemēram, Lampa festivāls.(3) Sabiedrības informēšana par rīcību krīzes situācijās un gatavības kultūras veicināšana.(4) Ikgadēji nodrošināts lekciju cikls skolām 7.–9. klasēm "Kā mēs sargājam Latviju?, kur lekcijas tiek sniegtas arī Latgales reģionā.(5) Regulāras tikšanās ar pierobežas medijiem. |
| 1.3. | Sniegt atbalstu reģionālajiem un vietējiem Latgales medijiem, kas nodrošina reģiona iedzīvotājiem sabiedriski nozīmīgu saturu |
| 1.4. | Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas48 |
| 1.5. | Militārā infrastruktūras (bāzes/poligonu) attīstība Latgales reģionā: o Daugavpils militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Rēzeknes militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Lūznavas militārā bāze: Militārās bāzes l labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Preiļu militārā bāze: Militārās bāzes labiekārtošana un infrastruktūras pielāgošana ZS bataljona vajadzībām;o Poligons/Militārā bāze "Meža Mackeviči": Poligona un bāzes attīstība NBS apmācību nodrošināšanai;o Alūksnes bāzes attīstība: Lāčusils poligona infrastruktūras attīstība;o Lūznavas un Daugavpils militāro bāzu infrastruktūras pielāgošana Latgalē izvietoto VAD karavīru vajadzībām (sk. arī 1.8.pasākumu). |
| 1.6. | Aizsardzības industrija Latgalē / divējāda lietojuma preces: (1) Uzņēmumu kartēšana ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas potenciālu: AiM plāno reģionālos seminārus sadarbībā ar vietējām pašvaldībām Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī 2024./2025. gadā.49(2) Lai celtu divējādās pielietojamības preču ražošanas kapacitāti, EM sadarbībā ar FM virzīt priekšlikumus Eiropas Savienības līmenī par Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu un Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, valsts atbalsta intensitātes palielinājumu divējādās pielietojamības preču ražošanai. |
| 1.7. | Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāns (apstiprināts MK 2024. gada 5. martā), kas ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides51 Plāns ietver sekojošus pasākumus:o lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, tiks īstenoti pretmobilitātes pasākumi, piemēram, esošo ceļu pārrakšana, izveidojot prettanku grāvjus, dažāda tipa šķēršļu izvietošana;o pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai;o tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.Plāna ieviešanas gaitā plānots sekmēt vietējās industrijas un darbaspēka iesaisti robežas stiprināšanas darbu īstenošanā, līdz ar to daļu no plānotā finansējuma būs iespējams apgūt Latgales uzņēmumiem. |
| 1.8. | Programma "NVO fonds"53 |
| 1.9. | Jauniesaukto Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgalē un VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc 2028. gada |
| 1.10. | Atbalsts ES Austrumu pierobežas drošības56 un konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot iespēju piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai, kas sekmē pieejamību sabiedrībai būtiskiem ikdienas pakalpojumiem (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un vienlaikus sekmē civilo un militāro aizsardzību – sagatavošanās darbi programmas izveidei |
| 1.11. | Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana: izbūvēti katastrofu pārvaldības centri58, tajā skaitā reģionā: - augstas gatavības projektu īstenošanas ietvaros (Dagda, Ilūkste);- Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros (Daugavpils, Līvāni, Viļāni, Alūksne);- drošības stiprināšanas pasākumu ietvaros (Preiļi)Papildus nepieciešams finansējums 4 katastrofu pārvaldības centriem (Balvi, Krāslava, Ludza, Rēzekne) 43 062 840 euro apmērā.59 |
| 1.12. | Valsts un pašvaldības iestāžu infrastruktūras noturība iedzīvotāju aizsardzībai: Valsts un pašvaldību iestādes ir apzinājušas, aprīkojušas un nodrošinājušas to rīcībā esošo infrastruktūru, kurā iespējams iedzīvotājiem patverties apdraudējuma situācijās. |
| 1.13. | Valsts ārējās robežas infrastruktūras attīstība |
| 1.13.1. | Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem |
| 1.13.2. | Viedās robežas risinājumi: Visaptverošas robežas aizsardzības nodrošināšanai paredzēts ieviest viedās robežas risinājumus, proti, tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas un transportlīdzekļu elektroniskās rindas vadības sistēmas (e-rinda) izstrāde Pāternieku, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punkta šķērsošanai. 62 |
| 1.14. | Trīs robežšķērsošanas vietu - "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" - TEN-T infrastruktūras modernizācijas darbi |
| 1.15. | Stratēģiskās komunikācijas aktivitātes informatīvās telpas drošības stiprināšanai: |
| 1.15.1. | Austrumu pierobežas reģiona pašvaldību komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu profesionālo spēju celšana un iesaistīšana vienotā valsts stratēģiskās komunikācijas īstenošanā, nododot stratēģiskās komunikācijas vēstījumus auditorijām reģionos. |
| 1.15.2. | Stratēģiskās komunikācijas naratīvu un tiem pakārtotu vēstījumu sistēmas Latgales auditorijām (un par Latgali) izstrāde un to izmantošanas veicināšana valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijā un iedzīvināšanā plašākā sabiedrībā. |
| 2. Rīcības virziens – ekonomiskā attīstībaAustrumu pierobežas straujākas izaugsmes veicināšanai un iedzīvotāju labklājības celšanai būtiski ir uz reģiona ekonomikas attīstību vērsti atbalsta pasākumi. Nepieciešams radīt jaunas darbavietas, reģionā izveidojoties vai ienākot jauniem uzņēmumiem vai paplašinoties/attīstoties esošajiem, kā arī privāto investīciju piesaiste63.Šajā rīcības virzienā iekļauti vairāki pasākumi uzņēmumu atbalstam, t.sk. turpinot un paplašinot Latgales un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu (turpmāk – SEZ) atbalstu un robežas, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti64, sniedzot atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos, paredzot atbalstu 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pētniecībai un internacionalizācijai. Tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz investīcijām uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos un citas infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam finansēšanai, t.sk. Austrumu pierobežā.65 Atbalsta pasākumos tiks sniegti aizdevumi ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem un aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumi. Tāpat tiks sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā.Papildus svarīgs aspekts ir teritoriju sasniedzamība, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespējas nokļūt darba vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās un uzņēmumu iespējas transportēt izejvielas un/vai saražotās preces vai sniegt pakalpojumus. Līdz ar to ekonomikas rīcības virziena ietvaros tiek iekļauti arī vairāki pasākumi Austrumu pierobežas teritorijas sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. valsts vietējo un reģionālo autoceļu atjaunošana vai pārbūvēšana Latgales plānošanas reģionā, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija. Atbalsta pasākumos tiks iegādāti 18 bezemisiju transportlīdzekļi Austrumu pierobežas pašvaldību vajadzībām. Notiks darbs pie gaisa satiksmes infrastruktūras izpētes pasākumiem66.Tiks veikta publiskās – privātās partnerības (turpmāk – PPP) modeļa ieviešana pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu.Papildus tiks sniegts atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai lauksaimnieciskās darbības un nelauksaimnieciskas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veikts ieguldījumus ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam novados ar īpašiem apstākļiem tās īstenojamo pasākumu ietvaros, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām.Tiks veikti ieguldījumi publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 392 m2 platībā, un viedo pašvaldību attīstībā.Tiks īstenots atbalsts pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai un atbalsts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.Austrumu pierobežas pašvaldībās plānots atjaunot indikatīvi 143 sociālos mājokļus atbalsta programmas pirmās kārtas ietvaros67.Tiks īstenots platjoslas infrastruktūras attīstības (pēdējā jūdze) pasākums - mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu – 1657. |
| Nr. p.k. | Pasākums | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs68 | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējums69 |
| 2.1. | Sniegt atbalstu jaunu darba vietu radīšanai eksportējošos uzņēmumos: 1.2.3.7. pasākuma "Atbalsts jaunu darba vietu radīšanai"70 izveide jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un nepieciešamās loģistikas infrastruktūras izveidei. Tiktu piešķirti aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 5 000 000 euro uz eksportu orientētiem komersantiem71 | Atbalstīta uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes pilnveidošana, attīstība un produktivitāte, kā arī sekmēta uzņēmumu vadības prakses un darbavietu pilnveidošana | Ar finanšu instrumentiem atbalstīti uzņēmumi – 10 Latvijā, t.sk. 3 Austrumu pierobežā72 Jaunradītas darba vietas – vismaz 50 Latvijā, vismaz t.sk. 25 Austrumu pierobežāPiesaistītas privātās investīcijas – Latvijā 10 milj. euro, t.sk. Austrumu pierobežā 5 milj. euro* | EM | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 25 619 201 euro T.sk. potenciāli 5 000 000 euro Austrumu pierobežai73(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) | |
| 2.2. | Sniegt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU) – pētniecība un internacionalizācija: Lai sekmētu reģionu nevienlīdzības mazināšanu un vienlīdzīgu izaugsmi, EM ir izstrādājusi jaunu atbalsta pasākumu 1.2.1.1. "Inovāciju klasteri" (2. un 3.kārta), kur komersantiem plānots sniegt atbalstu internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoruPasākuma 3.kārtā paredzēts piemērot labvēlīgākus atlases nosacījumus, priekšroku dodot komersantiem no Latvijas statistiskā reģiona ar zemāku IKP. | 2.kārta – atbalstītas aktivitātes sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru, tādējādi vecinot internacionalizāciju un eksporta apjoma pieaugumu 3.kārta – atbalstīt komersantu pētniecības aktivitātes, atbalstot jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, nepieciešamības gadījumā radot jaunas, konkurētspējīgas darbavietas, tādējādi stiprinot P&A | Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi – 40 Latvijā, t.sk. 10 Austrumu pierobežā (3.kārta) Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi – 137 Latvijā, t.sk. 34 Austrumu pierobežā (2.kārta)Piesaistītās privātās investīcijas - 15,1 milj. euro Latvijā, t.sk. 4 milj. Austrumu pierobežā (abās kārtās kopā)** | EM, AiM | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 1.2.1.1. pasākuma otrā kārta – 9 869 476 euro1.2.1.1. pasākuma trešajai kārtai – 27 626 486 euroT.sk. potenciāli 3 000 000 euro Austrumu pierobežai(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) | |
| 2.3. | Īstenot PPP modeli pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu74 Papildus nepieciešamais finansējums tiks precizēts pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas. | Īstenota pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma, kura tai skaitā ir vērsta uz dzīvokļu izbūvi Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā un veicina tās ekonomisko izaugsmi | Rezultāti Latvijā: Tiek īstenots PPP modelis kvalitatīvu, izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai ar īres subsīdiju atbilstoši teritorijas īres tirgus cenaiProjekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta pieejama īres maksa un ilgtspējīgu investīciju nodrošināšanai tiks piesaistīts privātais kapitāls* | FM (CFLA, VNĪ) | EM, VNĪ | 30.10.2026. | 2025.gadam: 402 500 euro75 (valsts budžets) |
| 2.4. | 5.1.1.3. pasākums "Publiskās ārtelpas attīstība" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam - finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP. | Projektā atbalstāmās darbības ietver investīcijas publiskās ārtelpas attīstībai:• teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;• elektroenerģijas, ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;• dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama. | Publiskās ārtelpas attīstībai piesaistītais finansējums: 26 736 305 euro Latvijā, t.sk. 6 647 433 euro Austrumu pierobežā Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē – 132 944 m2 Latvijā, t.sk. 245 392 m2 Austrumu pierobežā (pēc fakta, nevis plānotais)* | VARAM | CFLA, pašvaldības | 31.12.2026. | Finansējums Latvijā: 26 736 305 euroT.sk. Austrumu pierobežas pašvaldībām:6 647 433 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.5. | 3.1.1.3.i. investīcija "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos"76 | • Jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās industriālās teritorijas attīstīšana; • industriālo pieslēgumu ierīkošana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija) un to saistītās jaudas palielināšana;• pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām;• komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. | Pabeigta nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju būvniecība reģionos - vismaz četri Latvijā, t.sk. vismaz viens Latgalē Latvijā parakstīti vismaz četri nodomu protokoli vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem vai potenciālajiem investoriem, radot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 euro apmērā, t.sk. Latgalē - vismaz viens nodomu protokols vai līgums, radot nefinanšu investīcijas vismaz 18 360 000 euro apmērāRadītas Latvijā vismaz 328 darba vietas industriālajos parkos viedās specializācijas jomās ar algu, kas pārsniedz attiecīgā plānošanas reģiona vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē, t.sk. Latgalē - 82* | VARAM | Pašvaldības | 31.12.2026. | Finansējums Latvijā: 80 000 000 euroT.sk. Latgales plānošanas reģionā:20 000 000 euro(ES fondi: ANM) |
| 2.6. | Atbalsts Latgales SEZ kapacitātei, Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, kā arī izvērtēt iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozares | Stiprināta Latgales SEZ kapacitāte, t.sk. kvalitatīvu investīciju piedāvājumu sagatavošanai un tālākaiārvalstu investīciju projektu apkalpošanai, izmantojot visas Latgales SEZ kā instrumentapiedāvātās priekšrocībasPaplašināta Latgales SEZ teritorija, iekļaujot Alūksnes novada pašvaldībuIzvērtētas iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozares | Noslēgti līgumi ar Latgales SEZ kapitālsabiedrībām (skaits), gadā – 16 Jaunizveidotās darba vietas (skaits), gadā – 70* | VARAM | LPR | 31.12.2027. | 400 000 euro gadā jeb plāna īstenošanas periodā 1 200 000 euro (valsts budžets) |
| 2.7. | 5.1.1.4. pasākums "Viedās pašvaldības" | Nacionālais iznākuma rādītājs – attīstīti vismaz pieci viedi (t.sk. Latgales plānošanas reģionā – 1) risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā | Rezultāti Latvijā: Attīstīti vismaz pieci viedi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanāVismaz piecās pašvaldībās par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu (euro) vai enerģijas patēriņš (megavatstundās), vai laika patēriņš (stundās)Rezultāti Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā:Attīstīts vismaz viens vieds risinājums pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā1 radīta vieda ēkas siltumapgādes un siltumenerģijas patēriņa vadības sistēmaietaupīti vismaz 10% enerģijas patēriņa pašvaldību ēkāsIeviesta vienota drošības pārvaldības sistēma 2 pašvaldības vidusskolāspar vismaz 10% samazināts pašvaldības policijas sniegto pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais laiks | VARAM | CFLA, pašvaldības | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 15 529 500 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā:3 105 900 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.8. | 3.1.1.6.i. investīcija "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde"77 | Sniegts atbalsts jaunu M2 vai M3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu iegādei, kuri darbojas ar elektroenerģiju (bezemisiju transportlīdzeklis), kā arī nepieciešamās uzlādes punkta infrastruktūras izveidei | Noslēgti civiltiesiskie līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanas tiesību piešķiršanu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un pārvaldes uzdevumu izpildei par kopējo vērtību Latvijā 8 799 261 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 2 747 068 euro * Iegādāts Latvijā 21 elektriskais bezemisiju transportlīdzeklis, t.sk. Austrumu pierobežā - 7** | VARAM | CFLA, pašvaldības | 31.12.2025. | Finansējums Latvijā: 8 799 261 euro T.sk. Austrumu pierobežā: 2 747 068 euro(ES fondi: ANM) |
| 2.9. | 6.1.1.6.pasākums "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam – Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem | Sniegts atbalsts jaunu M1 (specializēto), M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidei, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem par projekta īstenošanu, kā arī projekta vadības nodrošināšanai Pirmajā atlases kārtā (uz 2024. gada maiju) Austrumu pierobežā pieteikti četri projekti, kas paredz 11 bezemisiju transportlīdzekļu iegādi par kopējo TPF finansējumu 3,3 milj. euro | Iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai – Latvijā vismaz 38, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 11* Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāji gadā – Latvijā vismaz 323 000 lietotāji gadā, t.sk. Austrumu pierobežā - vismaz 69 720 lietotāji gadā ** | VARAM | CFLA, pašvaldības | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 21 179 311 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā:6 074 995 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.10. | 3.1.1.1.i. investīcija "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" | Atjaunoti vai pārbūvēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darbavietu drošai sasniedzamībai un jauno pašvaldību pilnvērtīgai funkcionēšanai | Valsts reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai vai pārbūvei piesaistītais finansējums: Latvijā 92 300 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā – 6 754 908 euro * Atjaunoti vai pārbūvēti valsts vietējie un reģionālie autoceļi, km – Latvijā 225,73, t.sk. Latgalē 67,44**78 | VARAM | SM, VSIA "Latvijas Valsts ceļi" | 31.12.2025. | Finansējums Latvijā: 92 300 000 euro T.sk. Latgales plānošanas reģionā:6 754 908 euro(ES fondi: ANM) |
| 2.11. | 1.2.1.3.i. investīcija "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti" | Sniegts atbalsts ēkas energosertifikātā paredzētām darbībām: • esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu;• ēkai nepieciešamās siltumapgādes infrastruktūras pārbūvei vai atjaunošanai;• apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveidei, pārbūvei vai atjaunošanai;• atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu, tai skaitā bezizmešu, iekārtu iegādei un uzstādīšanai;• pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādes sistēmai. | Piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības Latvijā vismaz 27 838 800 euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 4 481 638 euro apmērā* Primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazināts Latvijā vismaz par 4 544 563 kWh/gadā, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz par 1 218 856 kWh/gadā ** | VARAM | Pašvaldības | 31.12.2026 | Finansējums Latvijā: 29 304 000 euroT.sk. Austrumu pierobežas pašvaldībās:4 481 638 euro(ES fondi: ANM) |
| 2.12. | 6.1.1.3. pasākums "Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstība pārejā uz klimatneitralitāti" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam – Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem. Finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP. | Atbalstāmās darbības uzņēmējdarbības teritorijās infrastruktūras attīstībai un piekļūstamībai, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, tai skaitā atbalstāmi pasākumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai veicina oglekļa dioksīda piesaisti, saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu: • industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);• ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi;• uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE I sadaļa 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE S sadaļa 96.04. klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE R sadaļa 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE P sadaļa);• teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;• inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa;• videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai. | Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras – Latvijā 25, t.sk. Latgalē79 – vismaz 8 To komersantu izveidotas darbavietas, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras –Latvijā 422, t.sk. Latgalē 121*Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – Latvijā 32 853 186 euro, t.sk. Latgalē - 9 423 486 euro ** | VARAM | Pašvaldības | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 46 043 092 euroT.sk. Latgalē:14 135 229 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.13. | 5.1.1.1. pasākums "Atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūrai" Pasākumā paredzēts piemērot labvēlīgu koeficientu Latgales plānošanas reģionam – Latgales plānošanas reģionam noteikts lielākais finansējuma apjoms starp reģioniem. Finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP. | Atbalstāmas darbības komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai pilsētu funkcionālajās teritorijās saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto: • līdz 2024. gada 31. decembrim uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.red. I sadaļas 55. nodaļa), fiziskās labsajūtas uzlabošana (NACE 2.red. S sadaļas 96.04. klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE 2.red. R sadaļas 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.red. P sadaļa). No 2025. gada 1. janvāra uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana, izņemot ēkas, kurās paredzēta izmitināšana (NACE 2.1. red. I sadaļas 55. nodaļa), dienas SPA, saunu un tvaika pirts darbība (NACE 2.1. red. T sadaļas 96.23 klase), sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība (NACE 2.1. red. S sadaļas 93. nodaļa) un izglītības pakalpojumi (NACE 2.1. red. Q sadaļa);• teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi;• ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana un ar to saistītie pasākumi;• industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana;• inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, tai skaitā šādu sistēmu un iekārtu funkcionalitātei nepieciešamās inženierbūves, kas ir iepriekš minēto sistēmu un iekārtu sastāvdaļa;• videi nodarītā kaitējuma remediācija vai degradētu ekosistēmu sanācija, lai atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi un radītu vietu uzņēmējdarbības attīstībai. | Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras – Latvijā vismaz 44, t.sk. Latgalē80 – vismaz 10 Darba algu fonda pieaugums privātajos komersantos –Latvijā vismaz 65 018 848 euro, t.sk. Latgalē vismaz 14 516 645 euroPrivātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – Latvijā vismaz 86 691 797 euro, t.sk. Latgalē vismaz 19 355 527 euro* | VARAM | Pašvaldības | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 130 037 695 euroT.sk. Latgalē:29 033 290 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.14. | 3.1.1.2.i investīcija "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" | Celta pašvaldību kapacitāte to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai tās spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm | Īstenoti kapacitāti stiprinoši pasākumi (semināri, darba grupa, pieredzes apmaiņas vizītes u.tml. Īstenoti divi novērtējumi Latvijā – viens par izaicinājumiem publisko pakalpojumu sniegšanā, sniedzot priekšlikumus par pakalpojumiem, kuru efektivitāte būtu uzlabojama, kā arī par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistiem; otrs par īstenotā atbalsta ietekmi uz plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanos, kā arī publisko pakalpojumu efektivitātes celšanuApmācīto vietējās pašvaldības darbinieku skaits projekta īstenošanas laikā – Latvijā 1 300, t.sk. Austrumu pierobežā 260** | VARAM | Plānošanas reģioni | 31.08.2026. | Finansējums Latvijā: 3 025 000 euroT.sk. Austrumu pierobežā:443 734 euro(ES fondi: ANM) |
| 2.15. | 6.1.1.8. pasākums "Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos"81 | Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju novērtēšana, paaugstināšana un izmantošana praksē, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, ievērojot pašvaldību un plānošanas reģionu identificētās vajadzības Atbalsts reģionālās attīstības pasākumiem virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, to plānošanai, īstenošanas koordinācijai un novērtēšanai | Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai – Latvija četras, t.sk. Austrumu pierobežā divas par sekojošām tēmām: - Latgales plānošanas reģionā: par atjaunojamo energoresursu pielietojumu komunālo pakalpojumu nodrošināšanā;- Vidzemes plānošanas reģionā (Alūksnes novadā): par infrastruktūras un būvniecības risinājumiem klimata mērķu sasniegšanā.Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos - Latvijā vismaz 19082, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 48 | VARAM | Plānošanas reģioni | 31.05.2027. | Finansējums Latvijā: 1 432 238 euroT.sk. Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām:229 158 euro(ES fondi: TPF) |
| 2.16. | Aizdevumi ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam | Sniegts atbalsts lieliem investīciju projektiem aizdevumu ar kapitāla atlaidi formā Aizdevumu programmas pirmās un slēgtās atlases kārtā Austrumu pierobežā noslēgti līgumi par atbalsta piešķiršanu 2 investīciju projektiem, kur pieteiktā kapitāla atlaide ir 19,19 milj. euro un 2 investīciju projekti apstiprināti (LIAA) trešajā atlases kārtā (vēl tiek vērtēti pie ALTUM), kur pieteiktā kapitāla atlaide ir 15,31 milj. euro | Aizdevumiem piesaistītais finansējums: Latvijā 282 565 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 34 500 000 euro * Radītas jaunas labi apmaksātas darba vieta Latvijā vismaz 1584, t.sk. Austrumu pierobežā 280 Nodrošināts eksporta apjoms - Latvijā 497,52 milj. euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā 96,63 milj. euro Veikti ieguldījumi P&A - Latvijā 23,64 milj. euro apmērā, t.sk. Austrumu pierobežā 2,76 milj. euro** | EM | ALTUM | 31.12.2026. | Finansējums Latvijā: 282 565 000 euroT.sk. Austrumu pierobežā:34 500 000 euro(valsts budžets83) |
| 2.17. | 4.3.1.3. pasākums "Sociālo mājokļu būvniecība vai atjaunošana" | Atbalsts sociālo mājokļu būvniecībai vai atjaunošanai pašvaldībām Atbalsta pasākuma 1.kārtas ietvaros uz 01.10.2024. ir apstiprināti/noslēgtas vienošanās par 29 projektu īstenošanu. No tiem 7 projekti apstiprināti un vienošanās noslēgtas par ēku un dzīvokļu atjaunošanu Austrumu pierobežas pašvaldībās, pieprasot ERAF finansējumu 2.76 milj. euro apmērā (kopējais plānotais publiskais finansējums 3.97 milj. euro apmērā) un izveidojot 143 sociālos mājokļus | Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte – Latvijā 1 865 personas, t.sk. Austrumu pierobežā 143 personas Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits –Latvijā vismaz 1 865 personas, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 143 personas* | EM | CFLA | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 60 900 001 euroT.sk. Austrumu pierobežā 1. kārtas ietvaros:2 760 000 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.18. | Atbalsta programma "Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi) | Sniegt atbalstu aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem | Atbalstīti uzņēmumi: Latvijā 50, t.sk. Austrumu pierobežā 8 Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas: Latvijā 5 000 000 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 800 000 euro* | EM | ALTUM | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 28 062 858,00 euroT.sk. Austrumu pierobežā:1 300 000 euro(ES fondi) |
| 2.19. | 1.2.1.2.i. investīcija "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" | Sniegts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē) Uz 2024. gada III ceturksni kopumā saņemti 322 projekta pieteikumi, no kuriem 12 projekti īstenoti Austrumu pierobežā, tiem piešķirot kapitāla atlaidi 1 420 928,99 euro apmērā | Piešķirtā kapitāla atlaide: Latvijā 4 221 182 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 1 452 060 euro Latvijā 71 projekts atbalstīts, t.sk. Austrumu pierobežā 14 projekti atbalstītiAprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums: Latvijā 7 581,98 CO2 ekvivalenta tonnas gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 674,25 CO2 ekvivalenta tonnas gadā ** | EM | ALTUM | 30.06.2026. | Finansējums Latvijā: 80 586 000 euroAustrumu pierobežas finansējums nav izdalīts atsevišķi(ES fondi: ANM) |
| 2.20. | 1.2.1.1.i. investīcija "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu"84 | Sniegts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Uz 2024. gada III ceturksni saņemti 148 projekta pieteikumi, no kuriem 6 projekti atrodas Austrumu pierobežā – 3 no šiem projektiem rezervēta kapitāla atlaide 927 524,14 euro apmērā un 3 projekti atrodas izskatīšanā | Latvijā atbalstīti 0 projekti (plānoti 166) Rezervētā kapitāla atlaide (uz 10.10.2024.), euro: Latvijā 42 223 055, t.sk. Austrumu pierobežā 1 904 747Aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums: Latvijā 1358 t CO2 ekv. gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 157,24 CO2 ekvivalenta t gadā**Primārās enerģijas patēriņa samazinājums daudzdzīvokļu mājās ar uzlabotu energoefektivitāti: Latvijā 14 423 MWh gadā, t.sk. Austrumu pierobežā 1 390,65 MWh gadā ** | EM | ALTUM | 30.06.2026. | Finansējums Latvijā: 57 282 000 euroAustrumu pierobežas finansējums nav izdalīts atsevišķi(ES fondi: ANM) |
| 2.21. | 1.2.3.3. pasākums "Starta, izaugsmes aizdevumi" | Sniegt atbalstu aizdevumiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem | Sniegts atbalsts aizdevumiem: Latvijā 15 662 858 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 669 000 euro * Atbalstīti Latvijā 247 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 20 uzņēmumiAtbalstīti Latvijā 90 jaunuzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 7 jaunuzņēmumi | EM | ALTUM | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 15 662 858 euroT.sk. Austrumu pierobežā:669 000 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.22. | 1.2.3.1.pasākums "Atbalsts MVU" | Kopumā nodrošinātas LIAA 22 pārstāvniecības, t.sk., Rēzeknē, Daugavpilī, Alūksnē. Visās pārstāvniecībās līdz šim uzņemti 96 komersanti, kas saņems biznesa inkubācijas pakalpojumus Eksporta veicināšanas aktivitātē atbalstīti 200 komersanti, no tiem 181 ar grantiem | Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi – Latvijā 353 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 185 uzņēmumi Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi –Latvijā 591 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 167 uzņēmumiAtbalstītie jaunie uzņēmumi – Latvijā 209 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 50Radītā inkubācijas kapacitāte – Latvijā 488, t.sk. Austrumu pierobežā 70 (pirmsinkubācijā un inkubācijā atbalstīto uzņēmumu skaits)Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos –Latvijā 1000 pilnslodzes ekvivalenti, t.sk. Austrumu pierobežā 100 pilnslodzes ekvivalenti Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū, –Latvijā 209 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 50 uzņēmumi | EM | LIAA | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 87 249 026 euroT.sk. Austrumu pierobežā:7 447 290 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.23. | Atbalsts par apsaimniekotajiem hektāriem jeb platībmaksājums: ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam novados ar īpašiem apstākļiem | Sniegts ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts novados ar īpašiem apstākļiem | Atbalstītā platība – Latvijā 599 tūkst. ha, t.sk. Austrumu pierobežā 337 tūkst. ha * Atbalstīto saimniecību skaits - Latvijā vairāk kā 30 tūkst., t.sk. Austrumu pierobežā vairāk kā 10 tūkst.** | ZM | LAD | 31.12.2027. | Indikatīvais finansējums Latvijā 2025.-2027. gadā: 189 000 000 euro (100% ES finansējums)T.sk. indikatīvais finansējums Austrumu pierobežā 2025.-2027.gadā:101 500 000 euro(ES fondi: ELGF) |
| 2.24. | Atbalsts lauksaimnieciskās darbības attīstībai, atbalstot ieguldījumus lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencēs (LA4.1.1.; LA5; LA6), nodrošinot finansējumu pieejamību reģionālā sadalījumā, tostarp Austrumu pierobežai | Sniegts ieguldījumu atbalsts lauksaimnieciskās darbības attīstībai | Atbalstīto projektu skaits –Latvijā 3300, t.sk. Austrumu pierobežā 650 Atbalstīto saimniecību skaits – Latvijā 2200, t.sk. Austrumu pierobežā - 570* | ZM | LAD | 31.12.2029.. | Finansējums Latvijā: 145 194 260 euro T.sk. Austrumu pierobežā:22 300 000 euro(ES fondi: ELFLA) |
| 2.25. | Atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam intervencē LA19 Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju | Sniegts ieguldījumu atbalsts nelauksaimnieciskās darbības attīstībai | Atbalstīti Latvijā 550 uzņēmumi, t.sk. Austrumu pierobežā 130 uzņēmumi Radītas darba vietas –Latvijā 100, t.sk. Austrumu pierobežā 24* | ZM | LAD un Austrumu pierobežas VRG | 31.12.2029.. | Kopējais finansējums Latvijā: 24 900 000 euroT.sk. Austrumu pierobežā:7 600 000 euro(ES fondi: ELFLA) |
| 2.26. | 2.4.1.2.i. investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"85 | Tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļos | Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībai piesaistītais finansējums: Latvijā 16 500 000 euro, t.sk. Latgalē 3 300 000 euro Mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu –Latvijā 6200, t.sk. Latgalē 1240* | SM | CFLA | 30.06.2026. | Finansējums Latvijā: 16 500 000 euroT.sk. Latgales plānošanas reģionā:3 300 000 euro86(ES fondi: ANM) |
| 2.27. | 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" | Tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu ierīkošana, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām ar lejupielādes ātrumu vismaz 300 Mbit/s maksimumstundas apstākļos | Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam (mājsaimniecību skaits) –Latvijā 1565, t.sk. Latgalē 313 Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam (uzņēmumu skaits) – Latvijā 521, t.sk. Latgalē 104Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (mājsaimniecību skaits) –Latvijā 782, t.sk. Latgalē 156Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam (uzņēmumu skaits) – Latvijā 260, t.sk. Austrumu pierobežā 52* | SM | CFLA | Līdz 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 8 700 000 euroT.sk. Latgales plānošanas reģionā:1 245 724 euro87(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
| 2.28. | Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija | Uzlabota sasniedzamība Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežā | Īstenota Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija Uzlabota iedzīvotāju mobilitāte Daugavpils valstspilsētā un Austrumu pierobežā* | SM | 31.12.2027 | Ar MK 19.09.2024. sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 38 2. § 4.punkts) ir iezīmēts, ka Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijai ir novirzāms ES fondu finansējums88 | |
| 2.29. | Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas attīstība Austrumu pierobežā | Uzstādīta jauna atjaunīgās elektroenerģijas jauda | Vismaz 2 projekti Vismaz 10 MW* | KEM | AiM | 31.12.2027.89 | 1 000 000 euro/ 1 MW uzstādītās jaudas Privātais finansējums90 |
| 2.30. | Tehniskā palīdzība, lai izpētītu un izplatītu Prasmju pakta91 izvēles un iespējas, iespējams, kopīgi izstrādājot rīcības plānus, kas saistīti ar uzņēmumiem un izglītības iestādēm (EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei") | Pirmais solis būtu pakta dalībnieku identificēšana galvenajos reģionos un pēc tam iespēju noteikšana, lai paātrinātu iesaistīšanos un rīcību vietējā līmenī. Tas varētu izpausties kā vietēji saskaņoti rīcības plāni, kuros iekļautas uzņēmējdarbības un izglītības iestādes. | Prasmju pakta virzība Risināts jautājums par darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanu* | LPR92 | VARAM | 31.12.2027. | Projekta finansējuma ietvaros93 |
| 3. Rīcības virziens – Cilvēkresursu attīstība Cilvēkresursi ir jebkuras teritorijas galvenais kapitāls un vienlaicīgi attīstības veicināšanas pasākumu galvenais mērķis. Lai samazinātu depopulāciju Austrumu pierobežā, nepieciešams nodrošināt labi apmaksātas darbavietas iedzīvotājiem un potenciālajiem remigrantiem un kvalificēta darbaspēka pieejamību esošajiem un jauniem uzņēmumiem Austrumu pierobežas teritorijā. Tāpat būtiski ir nodrošināt dažādu pakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības jomā, pieejamību. Teritorijas apdzīvotība Austrumu pierobežā ir nozīmīgs aspekts arī drošības kontekstā.Iepriekšminētais tiks veicināts, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, t.sk. sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai Austrumu pierobežā, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolas; nodrošināt, ka reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgā Malnavas koledža turpina darbību koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas; izveidojot Kadetu vidusskolu; panākot uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģiju Latgalē.Tāpat tiek veikta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā. Vienlaikus tiks turpināta Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu.Tiks mazināti šķēršļi vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.Tiks stiprināts slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbs, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas Austrumu pierobežā.Tiks nodrošināta VM līdzdalība SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem.Plānā iekļautas rīcības, kas ietver pierobežas jauniešu Valsts aizsardzības prasmju attīstīšanu, apmācot vismaz 200 jauniešus Militārā pamatkursa pirmajā līmenī.Tiks īstenoti pasākumi remigrācijas veicināšanai (95 atgriezušās personas gadā), kas ir būtiska Austrumu pierobežas depopulācijas samazināšanai.2025.gadā paredzēta jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo VPVKAC tīklu – Balvu novadā (3), Līvānu novadā (2), Preiļu novadā (3), Augšdaugavas novadā (5), Ludzas novadā (18). |
| Nr. p.k. | Pasākums | Darbības rezultāts | Rezultatīvais rādītājs94 | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Izpildes termiņš | Finansējums95 |
| 3.1. | Pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma atbilstību reģiona uzņēmēju vajadzībām augstas pievienotās vērtības nozarēs, balstoties reģiona uzņēmēju vajadzību apsekošanā un zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātos un rekomendācijās96 | Izvērtēta Latgales augstākās izglītības un zinātnes institūciju piedāvājuma atbilstība reģiona uzņēmēju vajadzībām augstas pievienotās vērtības nozarēs | Rezultāti Latvijā: Viens dokuments par starptautiskā novērtējuma rezultātiem Latvijā un katras zinātniskās institūcijas ziņojums, kas iekļauj rekomendācijas:Izstrādāts katras zinātniskās institūcijas, kas piedalījusies 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā konsolidētais ziņojums par to zinātnisko darbību un rekomendācijām to attīstībai. Rezultāti izmantojami gan zinātnisko institūciju stratēģiskai attīstības plānošanai, gan valstī veidojot augstākās izglītības un zinātnes politikuIzstrādāts 1 ziņojums par reģiona augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma atbilstību uzņēmēju vajadzībāmIr apzināta reģiona augstākās izglītības un zinātnes atbilstība reģiona vajadzībām un ņemta vērā, veidojot augstākās izglītības un zinātnes politiku** | IZM97, EM | LDDK, LPR, LTRK | 31.12.2026. (indikatīvi) | Finansējums Latvijā: IZM esošā budžeta ietvaros – finansējuma apjoms tiks precizēts pēc iepirkuma(valsts budžets) |
| 3.2. | Stiprinātas slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, lai pacients vēršoties jebkurā slimnīcā atbilstoši slimnīcas līmenim varētu saņemt neatliekamo palīdzību visu diennakti Austrumu pierobežā98 | Iedzīvotājiem Austrumu pierobežā nodrošināta iespēja saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti jebkurā slimnīcā atbilstoši līmenim | Latvijā slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ir papildu 211 pacientu aprūpes atbalsta personas, t.sk. Austrumu pierobežā 3499 Nodrošināts papildu aprūpes medicīnas personāls neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās* | VM | 31.12.2027. | Latvijā slimnīcām piešķirts papildus finansējums no 2025. gada ik gadu 22 665 085 euro apmērā T.sk. Austrumu pierobežā: 2 630 090 gadā jeb kopā 10 520 360 euroLatvijā pacientu observācijai 2025. gadā un turpmāk ik gadu 4 779 569 euroT.sk. Austrumu pierobežā: 657 592 gadā jeb kopā 2 630 368 euro(valsts budžets) | |
| 3.3. | VM līdzdalības nodrošināšana SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", lai veicinātu vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem100 | VM līdzdalības iegūšanas SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" izvērtējums, iespējams, parādīs ieguvumus vienlīdzīgas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latgales reģionā, kas veicinās tā sekmīgu norisi | VM līdzdalība SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" Ar valsts līdzdalību SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktība, turpinot sniegt neatliekamos un plānveida pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem un nodrošinot veselības aprūpes sistēmas noturību krīžu un katastrofu gadījumos* | VM | Daugavpils valstspilsētas pašvaldība | 31.12.2027. | 4 619 668 euro (valsts budžets) |
| 3.4. | Veicināt izglītības iestāžu attīstību un visa līmeņa programmu pieejamību Austrumu pierobežā101 (Malnavas koledža) | Reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgā Malnavas koledža turpina darbību koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas | Veikti grozījumi Profesionālās izglītības likuma 161.panta (5) daļas 4) apakšpunktā, izslēdzot izglītības programmu attiecību nosacījumu Malnavas koledža turpina savu darbību reģionam unikālā koledžas statusā | IZM, ZM | 31.12.2025. | Esošā valsts budžeta finansējuma ietvaros (valsts budžets) | |
| 3.5. | Attīstīt pierobežas jauniešu Valsts aizsardzības prasmes: Organizēt Valsts aizsardzības mācības (turpmāk – VAM) vasaras nometnes austrumu pierobežā, ik gadu iesaistot ~218 VAM izglītojamos katrā nometnes vietā pēc 11. klases vai 2. vai 3. kursa. Potenciālās norises vietas: Alūksne (Lāčusila poligons), Lūznava, Daugavpils (Meža Mackeviči) | 200 jaunieši (VAM izglītojamie) apmācīti Militārā pamatkursa (turpmāk – MPK) pirmā līmenī | Latgales jauniešu sasnieguši MPK 1 līmeni 200 Latgales jauniešu sasnieguši MPK 1 līmeni* | JC | 31.12.2027. | AiM esošā budžeta ietvaros JC bāzes budžets102(valsts budžets) | |
| 3.6. | Finansēšanas modeļa "PROGRAMMA SKOLĀ" ieviešanas gaitā noteikti samazināti kvantitatīvie kritēriji skolām Austrumu pierobežā:Pierobežas pašvaldībās atrodošajām izglītības iestādēm, kam netiek noteikts optimālās klases kritērijs 1.-9. klašu posmā, tiks noteikts minimālais izglītojamo skaits klasē: 5 izglītojamie Nodrošināt vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolas103 | Sniegts atbalsts ES ārējās robežas pašvaldībām izglītības jomā | Austrumu pierobežā izglītības iestādēm tiek noteikti samazināti kvantitatīvie kritēriji šādās klašu grupās: 1.-3.klašu grupa – 15 skolēni,4.-6.klašu grupa – 15 skolēni,7.-9.klašu grupa – 15 skolēni,10.-12.klašu grupa – 45 skolēniNodrošināta izglītības pieejamība mazākapdzīvotās teritorijās* | IZM | VARAM | No 01.09.2025. | Kopējās izmaksas gadam ir 103 404 659 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 14 312 698 euro Plāna periodam Austrumu pierobežā 42 938 094 euroŠobrīd modelim daļa finansējuma 2025. gadam ir rezervēta budžeta resorā "74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums"(valsts budžets) |
| 3.7. | 5.2.1.1.i. investīcija "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārta "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti"104 | Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā; STEM un pedagogu sagatavošanas programmu kvalitātes uzlabošana, izmantojot ANM granta atbalstu un koplietojot resursus RTU ietvaros | 4 jaunas studiju programmas - vides un klimata jautājumos, digitālās pedagoģijas didaktikas, mehānikas inženieris un biotehnoloģiju jomās Doktorantūras granti RTU/RTA - 14/7, postdoktorantūras granti RTU/RTA - 6/3, zinātnieku granti RTU/RTA - 8/4, iekšējie pētniecības granti RTU/RTA - 8/4* | IZM | CFLA | 05.2026. | 7 186 042 euro (ES fondi: ANM) |
| 3.8. | 2.3.2.3.i. investīcija "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" | Investīcijas mērķis ir mazināt šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei: 1. nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām; 2. nodrošinot datu pārraides pieejamību kvalitatīvai, jēgpilnai un plānveidīgai digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā | Piesaistīts finansējums digitālās plaisas mazināšanai sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs – Latvijā 18 090 300 euro Nodrošinātas Latvijā vismaz 26 620 IKT aprīkojuma vienības mērķa grupai (izglītojamiem)Veikts datu apkopojums un analīze par interneta datu pārraides jaudas problēmām un vajadzībām izglītības iestādēs un sagatavoti priekšlikumi datu pārraides iespēju pilnveidošanai, tostarp izglītības iestāžu iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumiem (priekšizpēte)*Rezultāti Austrumu pierobežā nav atsevišķi izdalāmi (sk. zemsvītras piezīmi kolonnā "Finansējums") | IZM | Pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes | 31.12.2026. | Finansējums Latvijā: 18 090 300 euroAustrumu pierobežai noteikts finansējuma apjoms nav iezīmēts105 (ES fondi: ANM) |
| 3.9. | 3.1.1.5.i investīcija "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" | Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, nodrošinot efektīvu resursu koncentrāciju un izmantošanu un stiprinot visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā izveidotās pamatskolas, tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem | Piesaistīts finansējums izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai – Latvijā 31 890 739 euro, t.sk. Austrumu pierobežā 0 Pilnveidota un aprīkota infrastruktūra 21 pašvaldību dibinātā vispārējās izglītības iestādē, t.sk. Austrumu pierobežā 0 (pēc fakta, nevis plānotais)106* | IZM | Pašvaldības | 31.12.2026. | Finansējums Latvijā: 31 890 739 euroT.sk. Austrumu pierobežā: 0 (pēc fakta, nevis plānotais) (sk. zemsvītras piezīmi)(ES fondi: ANM) |
| 3.10. | Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī107 | Atbalstīta jaunatnes politikas attīstība vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās | Atbalstīti pašvaldību īstenotie projekti jaunatnes politikas attīstībai vietējā līmenī – Latvijā 16 projekti 2025. g. un 16 projekti 2026. g., kopā 32 projekti108, t.sk. Austrumu pierobežā vismaz 4 projekti gadā, kopā 8 projekti109 | IZM, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) | 31.12.2026. | Finansējums Latvijā: 160 000 euro/gadā, kopā 320 000 euro110T.sk. Austrumu pierobežā: atbilstoši pašvaldību interesei, aptuveni 40 000 euro/gadā, kopā 80 000 euro 111(valsts budžets) | |
| 3.11. | 4.2.1.6. pasākums "Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei" | Profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu, un IeM koledžu (turpmāk – profesionālās izglītības iestādes) mācību vides modernizēšana nozarēm aktuālo prasmju apguvei | Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība (izglītojamie) – Latvijā: 1. kārta: Latvijā 3611, t.sk. Austrumu pierobežā 4082. kārta: Latvijā 550, t.sk. Austrumu pierobežā 2303. kārta: Latvijā 8784. kārta: Latvijā 775Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā (izglītojamie) -1. kārta: Latvijā 8374, t.sk. Austrumu pierobežā 2592. kārta: Latvijā 1350, t.sk. Austrumu pierobežā 6703. kārta: Latvijā 13924. kārta: Latvijā 775 | IZM, IeM, KM | 31.12.2029. | Finansējums Latvijā: 47 033 261 euro1. kārta: 21 409 176 euro, 2. kārta: 7 163 621 euro, 3. kārta: 8 995 895 euro, 4. kārta: 9 619 280 euroT.sk. Austrumu pierobežā: 5 689 607 euro – 1. kārta: 1 620 000 euro, 2. kārta: 3 000 000 euro, 3. kārta: 1 069 607 euro, 4. kārta: n/a | |
| 3.12. | Kadetu vidusskolas izveide112 | Tiks stiprināta patriotiska jaunā paaudze un tās gatavošana profesionālajam militārajam dienestam; stiprināts bruņoto spēku tēls un klātbūtne reģiona aktivitātēs; izglītoti jaunieši inženierzinātnēs, līdervadībā un militārajās prasmēs | Skola ikgadēji uzņemtu 30-50 skolēnus, nodrošinot profesionālo vidējo izglītību ar militāru ievirzi Skolas izveides rezultātā radītas 50 – 60 jaunas darba vietas* | AiM | 2026./2027. mācību gads | Veicot izvērtējumu par skolas izveidi, tiks identificēts arī nepieciešamais finansējums113 | |
| 3.13. | Remigrācijas veicināšana | Sagatavoti personalizēti informācijas piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem unremigrantiem; arkoordinatoru atbalstuLatvijā ir atgriezušaspersonas pēc ilgstošasprombūtnes ārvalstīsAtbalsts jaunu produktu un/vai pakalpojumu attīstībai reģionālā mērogā, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumus | Sagatavoti personalizēti piedāvājumi gadā – Latvijā 1 500, t.sk. Austrumu pierobežā 300 Atbalstīti remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas jaunas darba vietas remigrācijas atbalstam, gadā – Latvijā 50, t.sk. Austrumu pierobežā 10Latvijā ar koordinatoru atbalstu ir atgriezušās personas gadā – Latvijā 1 750, t.sk. Austrumu pierobežā 95* | VARAM | Plānošanas reģioni | 31.12.2027. | Finansējums Latvijā: 905 932 euro T.sk. Austrumu pierobežā (Latgales plānošanas reģionam, orientējoši): 233 271 euro(valsts budžets, līdz 2026. gadam)114 |
| 3.14. | Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība115 | Saglabāt, aizsargāt un attīstīt valsts nozīmes kultūras pieminekļus, veicinot objektu piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā | Latvijā atbalstīti 4, t.sk. Latgales plānošanas reģionā atbalstīts vismaz viens valsts nozīmes kultūras piemineklis, kur pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni, iesaistot vietējās iedzīvotāju kopienas un uzlabojot sabiedrības līdzdalību kultūras procesos | KM | CFLA | 2025. gada IV cet. – 31.12.2029. – projektu īstenošanas pabeigšana | Finansējums Latvijā: 7 395 000 euro Latgalē:Latgales plānošanas reģionam Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 848 750 euro(ES fondi: ES kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam) |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)