LegalizePar Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 294 Rīgā 2025. gada 26. maijā (prot. Nr. 20 30. §)
1. Apstiprināt Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Ministrijām un citām institūcijām plānā iekļautos pasākumus īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-EgnereIzglītības un zinātnes ministre D. Melbārde
(Ministru kabineta2025. gada 26. maijarīkojums Nr. 294)
JAUNATNES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS PLĀNS2025.–2027. gadam
| Plānošanas dokuments | Programmas sasaiste ar plānošanas dokumentu |
|---|---|
| Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam | Stratēģijas mērķis ir risināt esošās un turpmākās problēmas, ar ko saskaras jaunieši visā Eiropā. Ir definētas trīs darbību jomas jaunatnes nozarē:1) iesaistīšanās: jauniešu līdzdalības veicināšana demokrātiskajā dzīvē;2) saiknes veidošana: savstarpējo attiecību un pieredzes apmaiņu izmantošana darbā ar jaunatni, veidojot visiem jauniešiem pieejamas iespējas piedalīties pieredzes apmaiņas, sadarbības, kultūras un sabiedriskos pasākumos Eiropas mērogā;3) iespēju veicināšana: veicināt jauniešus uzņemties atbildību par savu dzīvi.Programmas veidošanā ņemti vērā arī vienpadsmit Eiropas Jaunatnes mērķi: ES savienošana ar jaunatni, visu dzimumu līdztiesība, iekļaujošas sabiedrības, informācija un konstruktīvs dialogs, garīgā veselība un labklājība, atbalsts lauku jaunatnei, kvalitatīva nodarbinātība visiem, kvalitatīva mācīšanās, telpa un līdzdalība visiem, ilgtspējīga un zaļa Eiropa, jaunatnes organizācijas un Eiropas programmas. |
| Ilgtermiņa konceptuālais dokuments "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" (apstiprināts Saeimā 2005. gada 26. oktobrī) | Dokuments nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli. Galvenais izaugsmes resurss ir katra iedzīvotāja zināšanas un gudrība, to prasmīga izmantošana. Mērķis – ikviena cilvēka, tai skaitā jaunieša, dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana, kas sasniedzams, aktīvi izmantojot iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu. |
| Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (apstiprināta Saeimā 2010. gada 10. jūnijā) | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izdalītas četras jomas, kas veido pamatu Latvijas sabiedrības nākotnei: jaunrade, tolerance, sadarbība un līdzdalība:1) jaunrade – spēja radīt jaunas idejas, rīcības formas vai arī sasaistīt esošās idejas, konceptus, metodes un rīcības jaunā veidā;2) tolerance – visu veidu sociālās atstumtības un diskriminācijas mazināšana, ieskaitot ienākumu nevienlīdzību, vecuma un dzimuma diskrimināciju darba tirgū, etniskos aizspriedumus un lingvistiskās institucionālās barjeras;3) sadarbība – horizontāla un vertikāla sadarbības veidošana starp institūcijām un iedzīvotājiem;4) līdzdalība – katrs ir atbildīgs par savu rīcību. |
| Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 02. jūlijā) | Programmā ietvertie rīcības virzieni un uzdevumi ir pakārtoti trim Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam ietvertām prioritātēm:1) Prioritātes "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki":a) rīcības virziens "Sociālā iekļaušana" paredz darba ar jaunatni nozīmes un veidu paplašināšanu un stiprināšanu, lai veicinātu efektīvu pāreju no bērna uz pieaugušā statusu;b) rīcības virziens "Psiholoģiskā un emocionālā labklājība" paredz vardarbības profilaksi, t.sk. mazinot mobingu jauniešu vidū, un savlaicīgu intervenci dažādās krīzes situācijās, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu. Šī rīcības virziena ietvaros arī paredzēta seksuālās un reproduktīvās veselības stiprināšana sabiedrībā un infekciju slimību izplatības risku mazināšanu, uzlabojot psiholoģisko un emocionālo veselību, kas ir ļoti aktuāli tieši jauniešu vecuma grupā.2) Prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virziens "Iekļaujoša izglītības vide" paredz sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu (sociāli ekonomiskie riski, speciālās vajadzības, nelabvēlīgā situācijā nonākuši jaunieši, u. c. priekšlaicīgas mācību pamešanas riski) iesaistīšanu ārpus formālās izglītības (t.sk. interešu izglītības) pasākumos (t.sk. skolas vidē – kā vispārējā, tā profesionālajā izglītībā), preventīvus un pastāvīgus pasākumus visu veidu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs un atbalsta pasākumus bērniem un jauniešiem, pedagogiem, skolas personālam un ģimenēm.3) Prioritātes "Vienota droša un atvērta sabiedrība" rīcības virziens "Saliedētība" ietver sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšanu, jo īpaši attīstot jauniešu pilsonisko izglītību, iedzīvotāju līdzdarbību nevalstiskajās organizācijās, arodbiedrībās un brīvprātīgajā darbā. |
| Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam un to īstenošanas plāns 2022.–2025. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 967) | Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam virsmērķis ir bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstoša sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, moderni un pieejami agrīnā atbalsta un intervences pakalpojumi, kas sekmē bērnu un jauniešu veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, mazina nabadzības un sociālās atstumtības riskus bērniem, jauniešiem un ģimenēm, nodrošinot valsts kopīgu izaugsmi. |
| Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) | Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietverti pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā. |
| Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72) | Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ietver pasākumus, kuru ietvaros plānots veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi; stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu; veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu; sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. |
| Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359) | Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietverti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, t.sk. pasākumi, kas ir vērsti uz jauniešu informēšanu par veselības jautājumiem, jauniešu psihiskās veselības uzlabošanu un atkarību mazināšanu jauniešu vidū. |
| Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616) | Sociālās aizsardzības un darba tirgus pamatnostādņu 2021.–2027. gadam mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.Pamatnostādnēs plānots pilnveidot un ieviest jaunus sociālos pakalpojumus (gan akūtu problēmu risināšanai, gan ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai) bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, tai skaitā atkarības vielu un procesu atkarībām un multiplām problēmām un nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm. |
| Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397) | Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (izstrādes procesā) ietver pasākumus, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm, t.sk. jaunatnes sporta attīstībai. |
| Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) | Par kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, vienlaikus risinot kā kultūras pieejamības sabiedrībai jautājumus, tā kultūras ilgtspējas jautājumus, un apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei. Tāpat Kultūrpolitikas pamatnostādņu īstenošanas plānā 2023.–2024.gadam tiks iekļauti pasākumi, kas veicina jauniešu līdzdalību kultūras procesos un saskarsmi ar kultūru, tajā skaitā īstenojot programmu "Latvijas skolas soma", kas dod iespēju Latvijas skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises, sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu, tā mazinot sociālo nevienlīdzību un stiprinot jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu. |
| Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gadā 18. jūnija rīkojumu Nr. 500) | Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana (3) dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. |
| Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzgu iespēju veicināšanai 2024.–2027. gadam (apstiprināts 2024. gada 21. maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 396) | Plānā iekļauti sekojoši pasākumi:- Veicināt pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām;- Stiprināt komunikācijas prasmes ikdienas darbā ar bērniem ar dzirdes traucējumiem;- Veicināt vecāku izpratni par bērnu ar speciālām vajadzībām izglītības procesu un vecāku lomu tajā.- Veicināt jauniešu ar invaliditāti iesaisti profesionālās izglītības iegūšanā;Nodrošināt pieejamību asistīvajām tehnoloģijām mācību satura apguvei izglītojamajiem. |
| Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojumi Nr. 501) | Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Plāns paredz konkrētus pasākumus darba aizsardzības jomas turpmākai attīstībai, tai skaitā, pasākumus jauniešu, īpaši profesionālo izglītības iestāžu, informēšanai un izglītošanai darba tiesību un darba aizsardzības jomā. |
| Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. Novembra rīkojumu Nr. 587) | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam paredz atbalsta pasākumus pašvaldībām un plānošanas reģioniem uzņēmējdarbības veicināšanai. |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Bāzes vērtība un gads |
| --- | --- |
| 1. politikas rezultāts: izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences. | 1. politikas rezultāts: izveidota kvalitatīva un ilgtspējīga darba ar jaunatni sistēma valsts un pašvaldību līmenī, t.sk. nostiprināts darbs ar jaunatni kā pašvaldību autonomā funkcija, kā arī uzlabots darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegums un kompetences. |
| 1.1. Jauniešu īpatsvars, kuri piedalās jauniešu centru aktivitātēs, % | 11,9*(2024) |
| 1.2. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek piesaistīts finansējums jaunatnes jomas projektu īstenošanai, % | 52(2019. g.) |
| 1.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek īstenots digitālais darbs ar jaunatni atbilstoši IZM rekomendācijām, % | 0 |
| 1.4. Pašvaldību īpatsvars, kurās uz 700 jauniešiem ir vismaz viens jaunatnes darbinieks (%) | 32,6(2024. g.) |
| 2. politikas rezultāts: paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste skolu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai. | 2. politikas rezultāts: paaugstināta jauniešu pilsoniskā līdzdalība, t.sk. jauniešu iesaiste skolu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprināta jauniešu piederības sajūta Latvijai un Eiropai. |
| 2.1. Jauniešu īpatsvars, kuri ir biedri nevalstiskajās organizācijās, % | 4,7*(2024) |
| 2.2. Jauniešu īpatsvars, kuri iesaistās politisko partiju darbībā, % | 2,5*(2024. g.) |
| 2.3. 16–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri internetā publicē viedokļus par sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem, % | 9(2017. g.) |
| 2.4. Jauniešu īpatsvars, kuri veic brīvprātīgo darbu regulāri, vairākas reizes gadā, % | 10*(2024. g.) |
| 2.5. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, % | 12,3*(2024. g.) |
| 2.6. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu valsts līmenī, % | 9,8*(2024. g.) |
| 2.7. 16–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuru digitālās prasmes ir augstākas par pamatlīmeni, % | 53(2019. g.) |
| 2.8. Jauniešu īpatsvars, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies skolēnu/ studentu pašpārvaldē, jauniešu domē (%) | 12,5*(2024. g.) |
| 3. politikas rezultāts: radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences. | 3. politikas rezultāts: radītas plašākas iespējas jauniešiem ārpus formālās izglītības apgūt patstāvīgai dzīvei un darba tirgum nepieciešamās kompetences. |
| 3.1. 15–24 gadus vecu jauniešu īpatsvars, kuri nav iesaistīti izglītībā, darba tirgū un neapgūst arodu (NEET grupas jaunieši), %Sasaiste: NAP2027, 164 | 7,1(2020. g.) |
| 3.2. Jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē iespējas pilnveidot savu personību, zināšanas un prasmes savas dzīvesvietas tuvumā, % | 36*(2024. g.) |
| 3.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās tiek pielietots brīvprātīgā darbā iegūtās pieredzes atzīšanas mehānisms, % | 31(2020. g.) |
| 4. politikas rezultāts: veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana sabiedrībā. | 4. politikas rezultāts: veicināta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana sabiedrībā. |
| 4.1. Jauniešu īpatsvars, kuri nav saskārušies ar diskrimināciju (aptaujas dalībnieki, kuri norāda, ka nav saskārušies ar diskrimināciju), % | 53,3*(2024. g.) |
| 4.2. Jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība starptautiskajos projektos (starptautisko projektu dalībnieku īpatsvars, kuri sevi identificē kā jauniešus ar ierobežotām iespējām), % | 25(2020. g.) |
| 4.3. Pašvaldību īpatsvars, kurās projektos un aktivitātēs tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām (balstoties uz pašvaldību sniegtās informācijas), % | 42(2020. g.) |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 1.1. | Stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu visiem jauniešiem, t.sk. jauniešiem no lauku reģioniem, iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī veicināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu. |
| 1.1.1. | Atbalstīt jaunatnes politikas attīstību vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, izglītojamo pašpārvalžu attīstību savā pašvaldībā un sadarbību ar jaunatnes organizācijām. |
| 1.1.1. | Atbalstīt jaunatnes politikas attīstību vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, izglītojamo pašpārvalžu attīstību savā pašvaldībā un sadarbību ar jaunatnes organizācijām. |
| 1.1.1. | Atbalstīt jaunatnes politikas attīstību vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi/pilnveidi pašvaldībās, jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, izglītojamo pašpārvalžu attīstību savā pašvaldībā un sadarbību ar jaunatnes organizācijām. |
| 1.1.2. | Īstenot starptautisku ilgtermiņa projektu "Europe Goes Local" ar mērķi veicināt starptautisko dimensiju un kvalitāti darbā ar jaunatni pašvaldībās. |
| 1.1.3. | Nodrošināt datos balstītu pieeju jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.1.3. | Nodrošināt datos balstītu pieeju jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.1.3. | Nodrošināt datos balstītu pieeju jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.1.3. | Nodrošināt datos balstītu pieeju jaunatnes politikas īstenošanā, lai uzlabotu politikas un pakalpojumu nodrošinājuma pieejamību, redzamību, ietekmi un efektivitāti darba ar jaunatni jomā. |
| 1.2. | Veicināt darba ar jaunatni atpazīstamību un prestižu, t.sk. izveidojot neformālajā izglītībā gūto kompetenču atzīšanas mehānismu jaunatnes jomā. |
| 1.2.1. | Nodrošināt neformālās izglītības aktivitātēs iegūto kompetenču atzīšanu ES programmu ietvaros. |
| 1.2.2. | Nodrošināt konkursa "Labākais darbā ar jaunatni" norisi un uzvarētāju apbalvošanu. |
| 1.2.3. | Nodrošināt konkursa "Latvijas jauniešu galvaspilsēta" norisi. |
| 1.2.3. | Nodrošināt konkursa "Latvijas jauniešu galvaspilsēta" norisi. |
| 1.2.4. | Veicināt izpratni sabiedrībā par darba ar jaunatni nozīmi |
| 1.3. | Paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, t.sk. pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem |
| 1.3.1. | Attīstīt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegumu un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus. |
| 1.3.1. | Attīstīt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegumu un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus. |
| 1.3.1. | Attīstīt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegumu un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus. |
| 1.3.1. | Attīstīt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālais sniegumu un kompetences, nodrošinot mācību pasākumus. |
| 1.3.2. | Nodrošināt mentoru atbalstu darba ar jaunatni veicējiem, uzsākot darbu jaunatnes jomā. |
| 1.3.3. | Nodrošināt atbalstu ES programmas "Erasmus+" projektiem, kas vērsti uz jaunatnes darbinieku kompetenču attīstīšanu. |
| 1.3.4. | Nodrošināt atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču attīstīšanai, savstarpējai sadarbībai un labās prakses apmaiņai. |
| 1.3.4. | Nodrošināt atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču attīstīšanai, savstarpējai sadarbībai un labās prakses apmaiņai. |
| 1.3.5. | Nodrošināt profesionālo pilnveidi izglītojamo pašpārvalžu atbalsta personām. |
| 1.3.6. | Nodrošināt atbalsta pasākumus darbā ar jaunatni iesaistītajiem ar mērķi veicināt jauniešu garīgo labklājību un mentālo veselību. |
| 1.3.7. | Pilnveidot darba ar jaunatni veicēju kompetences darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. |
| 1.3.7. | Pilnveidot darba ar jaunatni veicēju kompetences darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. |
| 1.3.8. | Sekmēt jaunatnes jomas atzīšanu, nodrošinot darba ar jaunatni veicēju iespējas saņemt akadēmisko izglītību jaunatnes jomā. |
| 1.3.8. | Sekmēt jaunatnes jomas atzīšanu, nodrošinot darba ar jaunatni veicēju iespējas saņemt akadēmisko izglītību jaunatnes jomā. |
| 1.3.8. | Sekmēt jaunatnes jomas atzīšanu, nodrošinot darba ar jaunatni veicēju iespējas saņemt akadēmisko izglītību jaunatnes jomā. |
| 1.3.8. | Sekmēt jaunatnes jomas atzīšanu, nodrošinot darba ar jaunatni veicēju iespējas saņemt akadēmisko izglītību jaunatnes jomā. |
| 1.4. | Sekmēt jauniešu un darba ar jaunatni veicēju piekļuvi un iesaisti Eiropas Savienības un citās jaunatnes atbalsta programmās un projektos. |
| 1.4.1. | Veicināt jauniešu un darba ar jaunatni veicēju izpratni par ES piedāvātajām programmām un aktivitātēm, kompetenču attīstīšanu šo projektu ietvaros. |
| 1.4.1. | Veicināt jauniešu un darba ar jaunatni veicēju izpratni par ES piedāvātajām programmām un aktivitātēm, kompetenču attīstīšanu šo projektu ietvaros. |
| 1.4.2. | Nodrošināt informāciju par JSPA, tās īstenotām programmām un aktivitātēm, sekmējot jauniešu un darba ar jaunatni veicēju piekļuvi un iesaisti ES un citās jaunatnes atbalsta programmās un projektos, kā arī informāciju par programmu un citu jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 1.4.3. | Nodrošināt informāciju par jaunatnes atbalsta programmu sniegtām iespējām, JSPA īstenotām atbalsta aktivitātēm, dalībnieku pieredzes stāstiem, programmu un citu jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 1.4.4. | Nodrošināt informāciju par Eiropas Solidaritātes korpusa programmu. |
| 1.4.5. | Sniegt informatīvu atbalstu jauniešiem informācijas tīkla "Eurodesk" ietvaros. |
| 1.4.6. | Veicināt sadarbību jaunatnes jomā ar Baltijas valstīm. |
| 1.5. | Izveidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli darba ar jaunatni īstenošanai valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, t.sk. izvērtējot līdzšinējās finanšu plānošanas un koordinācijas efektivitāti. |
| 1.5.1. | Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas jauniešiem visās pašvaldībās, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas izveidi un attīstīšanu pašvaldībās. |
| 1.5.1. | Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas jauniešiem visās pašvaldībās, sekmējot darba ar jaunatni sistēmas izveidi un attīstīšanu pašvaldībās. |
| 1.6. | Attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu, kā arī veicināt mobilā darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, t.sk., īstenojot metodisko atbalstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem, tostarp, jauniešiem, kuri dzīvo tālāk no pakalpojumu centriem. |
| 1.6.1. | Nodrošināt atbalstu pašvaldībām jauniešu digitālo prasmju un digitālā darba ar jaunatni attīstībai. |
| 1.6.1. | Nodrošināt atbalstu pašvaldībām jauniešu digitālo prasmju un digitālā darba ar jaunatni attīstībai. |
| 1.6.2. | Nodrošināt atbalsta aktivitātes darba ar jaunatni veicējiem digitālā darba ar jaunatni attīstībai. |
| 1.6.3 | Nodrošināt atbalsta aktivitātes pašvaldībām mobilā darba ar jaunatni attīstībai |
| 1.7. | Nodrošināt darbā ar jaunatni iesaistītajām personām piekļuvi sistēmiska psihoemocionālā atbalsta saņemšanai, veicinot darba ar jaunatni veicēju palikšanu nozarē. |
| 1.7.1. | Nodrošināt individuālas un grupu supervīzijas darbā ar jaunatni iesaistītajiem. |
| 1.7.2. | Nodrošināt sistēmisku psihoemocionālu atbalstu personām, kuras veic darbu ar jauniešiem NEET situācijā. |
| 1.8. | Stiprināt darbu ar diasporas jauniešiem, izveidojot tā atbalsta mehānismu. |
| 1.8.1. | Atbalstīt sadarbības projektus ar diasporu (t.sk. bērniem un jauniešiem) ar mērķi veicināt uz diasporu vērstas iniciatīvas un sadarbības formas, radot labvēlīgus apstākļus diasporas saiknes veidošanai ar Latviju, latviskās identitātes stiprināšanu, latviešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšanu u.c. |
| 1.9. | Ieviest monitoringa rīku uz pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas plānošanai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. |
| 1.9.1. | Nodrošināt informācijas ievākšanu un apkopošanu monitoringa rīka izveidei un ieviešanai, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| 1.9.1. | Nodrošināt informācijas ievākšanu un apkopošanu monitoringa rīka izveidei un ieviešanai, lai plānotu datos un pierādījumos balstītu jaunatnes politiku Latvijā. |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 2.1. | Attīstīt jauniešos pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprināt piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu. |
| 2.1.1. | Nodrošināt atbalstu jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai attīstītu jauniešu pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprinātu piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu. |
| 2.1.2. | Nodrošināt atbalstu ES programmu projektu, kas vērsti uz jauniešu kompetenču attīstīšanu, īstenotājiem. |
| 2.1.3. | Nodrošināt informatīvas un mācību aktivitātes jauniešiem kompetenču attīstīšanai. |
| 2.1.4. | Sekmēt ANO atpazīstamību jauniešu vidū. |
| 2.1.4. | Sekmēt ANO atpazīstamību jauniešu vidū. |
| 2.1.4. | Sekmēt ANO atpazīstamību jauniešu vidū. |
| 2.1.5. | Nodrošināt jauniešu auditorijai pasākumus, kas attīstītu pilsonisko kompetenci un radītu izpratni par demokrātiskām un kultūras vērtībām, veicinot labbūtību un piederības sajūtu |
| 2.1.6. | Veicināt izpratni un zināšanas jauniešu vidū par Iekšlietu ministrijas dienestiem – Valsts robežsardzi, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. |
| 2.1.7. | Nodrošināt Jaunsardzes kustības pieejamību pēc iespējas visos Latvijas novados, īpaši novados ar augstu jauniešu īpatsvaru. |
| 2.1.8. | Valsts aizsardzības mācības nometnes organizēšana interešu izglītības ietvaros jauniešiem, kuri apguvuši valsts aizsardzības mācības programmu. |
| 2.1.9. | Nodrošināt iespējas bērniem un jaunieši piedalīties norisēs, kas sekmē pilsoniskās kompetences attīstību |
| 2.1.10. | Īstenot skolu jauniešu pašpārvalžu līdzdalību kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" apmeklējamo norišu izvēlē un plānošanā |
| 2.2. | Sekmēt jauniešu aktīvo pilsonisko un politisko līdzdalību, t.sk. iesaisti nevalstisko organizāciju, jauniešu domju un politisko partiju aktivitātēs un pamatdarbībā, kā arī brīvprātīgā darba veikšanā. |
| 2.2.1. | Nodrošināt atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu no lauku reģioniem un jauniešu ar ierobežotām iespējām aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.1. | Nodrošināt atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu no lauku reģioniem un jauniešu ar ierobežotām iespējām aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.2. | Nodrošināt atbalstu jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts aktivitāšu organizēšanai vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām un jo īpaši jauniešu no lauku reģioniem aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.2. | Nodrošināt atbalstu jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts aktivitāšu organizēšanai vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām un jo īpaši jauniešu no lauku reģioniem aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.2. | Nodrošināt atbalstu jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts aktivitāšu organizēšanai vietēja un reģionāla mēroga jaunatnes organizācijām un organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu, t.sk. jauniešu ar ierobežotām iespējām un jo īpaši jauniešu no lauku reģioniem aktīvo pilsonisko līdzdalību. |
| 2.2.3. | Nodrošināt jauniešu vajadzību ņemšanu vērā normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādes un izvērtēšanas procesos. |
| 2.3. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, stiprinot izglītojamo pašpārvaldes, t.sk. izveidojot ilgtspējīgu koordinācijas modeli nacionālā līmenī. |
| 2.3.1. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.1. | Nodrošināt izglītojamo līdzdalību lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, attīstot izglītojamo pašpārvalžu koordinācijas modeli. |
| 2.3.2. | Nodrošināt atbalsta pasākumus skolotājiem un skolēniem par pilsonisko līdzdalību, projektu metodi un Eiropas dimensijas iekļaušanu darbā ar jaunatni izglītojamo pašpārvaldēs, jauniešu un skolēnu domēs pašvaldībās. |
| 2.4. | Uzlabot jauniešu digitālo kompetenci, t.sk. medijpratību, lai veicinātu jauniešu jēgpilnu līdzdalību digitālā vidē |
| 2.4.1. | Nodrošināt regulāru jauniešu informēšanu par riskiem kibertelpā, no kā ir jāuzmanās un kā pasargāt sevi un savus ģimenes locekļus. |
| 2.4.1. | Nodrošināt regulāru jauniešu informēšanu par riskiem kibertelpā, no kā ir jāuzmanās un kā pasargāt sevi un savus ģimenes locekļus. |
| 2.4.2. | Attīstīt jauniešu informācijpratību un medijpratības, izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursus. |
| 2.4.2. | Attīstīt jauniešu informācijpratību un medijpratības, izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursus. |
| 2.4.3. | Nodrošināt jauniešiem iespējas tehnoloģiju un inovāciju spēju attīstībai |
| 2.5. | Nodrošināt jauniešiem draudzīga, kvalitatīva un piekļūstama informācijas satura veidošanu un ieguves iespējas. |
| 2.5.1. | Regulāri izvietot informāciju sociālo tīklu un digitālajās platformās par jaunatnes atbalsta programmu sniegtām iespējām, JSPA īstenotām atbalsta aktivitātēm, dalībnieku pieredzes stāstiem, jaunatnes atbalsta aktivitāšu ietekmi. |
| 2.5.2. | Nodrošināt Starptautiskās jaunatnes dienas atzīmēšanu. |
| 2.5.3. | Palielināt jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu informētību, nodrošinot regulāru informāciju sociālajos tīklos par jaunatnes politikas aktualitātēm. |
| 2.6. | Veicināt jauniešu izpratni un līdzdalību vides un klimata jautājumos un atbalstīt videi draudzīgas izvēles ikdienas paradumos. |
| 2.6.1. | Veicināt jauniešu un sabiedrības izpratni par vides un klimata jautājumu nozīmi, "zaļās" pieejas izmantošanu ES projektos un ikdienā. |
| 2.6.1. | Veicināt jauniešu un sabiedrības izpratni par vides un klimata jautājumu nozīmi, "zaļās" pieejas izmantošanu ES projektos un ikdienā. |
| 2.6.1. | Veicināt jauniešu un sabiedrības izpratni par vides un klimata jautājumu nozīmi, "zaļās" pieejas izmantošanu ES projektos un ikdienā. |
| 2.6.2. | Nodrošināt atbalstu ES programmu projektiem, kas veicina zaļo domāšanu, klimata pārmaiņas un vides ilgtspēju. |
| 2.6.3. | Veicināt videi draudzīgu jauniešu centru darbību |
| 2.6.4. | Veicināt izglītības iestāžu vadības izpratne par vides un klimata jautājumu integrēšanu ikdienā |
| 2.6.5. | Veicināt jauniešu iesaisti klimata pārmaiņu izaicinājumu risināšanā |
| 2.7. | Stiprināt jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā visos līmeņos. |
| 2.7.1. | Nodrošināt jauniešu līdzdalību Eiropas Jaunatnes dialoga procesā. |
| 2.7.1. | Nodrošināt jauniešu līdzdalību Eiropas Jaunatnes dialoga procesā. |
| 2.7.2. | Nodrošināt jauniešu (jaunatnes organizāciju un citu jauniešu NVO) pārstāvniecība Jaunatnes konsultatīvajā padomē. |
| 2.7.3. | Nodrošināt atbalstu nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām, lai veicinātu Latvijas jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā starptautiskā mērogā. |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 3.1. | Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās un brīvprātīgā darba lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē. |
| 3.1.1 | Sniegt metodisko atbalstu karjeras konsultantiem par NFI lomu jauniešu karjeras veidošanā |
| 3.1.2. | Stiprināt NFI procesā iegūto kompetenču atpazīšanu un atzīšanu darbā ar jaunatni |
| 3.1.3. | Veicināt NFI piedāvājuma darbā ar jaunatni atbilstību darba tirgus pieprasījumam un attīstības prognozēm |
| 3.2. | Veicināt brīvprātīgā darba kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanu, uzlabojot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu. |
| 3.2.1. | Veicināt brīvprātīgā darba atzīšanu. |
| 3.2.2. | Atbalstīt nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas brīvprātīgā darba veicināšanā kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanai. |
| 3.2.3. | Informēt pašvaldības un NVO par brīvprātīgā darba projektu īstenošanu ES programmu ietvaros. |
| 3.3. | Izveidot starpinstitūciju koordinācijas mehānismu visa veida jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitāšu īstenošanai. |
| 3.3.1. | Izveidot starpinstitūciju koordinācijas mehānismu jauniešu pieejas informācijai par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību veicināšanai |
| 3.3.2. | Apzināt jauniešu uzņēmējspēju veicināšanas notikušo un plānoto pasākumu kopumu |
| 3.3.3. | Informēt jauniešus par sociālās uzņēmējdarbības mērķiem un uzsākšanas iespējām |
| 3.4. | Nodrošinātas jauniešu izaugsmes un nodarbinātības iespējas (pirmās nodarbinātības pieredze, apmaksātas prakses iespējas, brīvprātīgā darba iespējas, talantu attīstība) |
| 3.4.1. | Paplašināt iespējas jauniešiem iesaistīties karjeras izvēles pasākumos ārpus izglītības iestādēm un NVA filiālēm |
| 3.4.1. | Paplašināt iespējas jauniešiem iesaistīties karjeras izvēles pasākumos ārpus izglītības iestādēm un NVA filiālēm |
| 3.4.2. | Apzināt jauniešu vasaras nodarbinātības piedāvājumu kā pirmās darba pieredzes pasākumu |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 4.1. | Sniegt metodisko atbalstu darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, lai uzlabotu viņu kompetences sasniegt jauniešus ar ierobežotām iespējām. |
| 4.1.1. | Īstenot mācību pasākumus darbā ar jaunatni iesaistītajām personām ar mērķi attīstīt viņu kompetences sasniegt jauniešus ar ierobežotām iespējām. |
| 4.1.2. | Nodrošināt mentoru mācības darbam ar NEET situācijā esošajiem jauniešiem, t.sk. sniegt informāciju par darba specifiku ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām. |
| 4.1.3. | Nodrošināt mentoru mācībās darbam ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešiem |
| 4.1.4. | Atbalstīt inovāciju ieviešanu darbā ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām |
| 4.2. | Veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanos sabiedrībā. |
| 4.2.1. | Veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām dalību vietēja un starptautiska mēroga projektos. |
| 4.2.2. | Monitorēt darba ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām īstenošanu pašvaldībās |
| 4.2.3. | Nodrošināt NEET situācijā esošo jauniešu prasmju attīstīšanu un veicināšanu viņu iesaistei izglītībā, nodarbinātībā, NVA īstenotajos atbalsta pasākumos, kā arī NVO vai jauniešu centru darbībā. |
| 4.2.4. | Palielinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas jauniešu motivāciju turpināt izglītību un veicinātu viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē. |
| 4.2.5. | Nodrošināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai sekmētu jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanos aktīvo jauniešu vidū. |
| Pasākums | |
| --- | --- |
| 5.1. | Īstenot pasākumus jauniešu veselībpratības uzlabošanai: |
| 5.1.1. | Nodrošināt pieeju bezmaksas prezervatīviem jauniešu centros. |
| 5.1.2. | Veicināt jauniešu izpratni par digitālo tehnoloģiju pārmērīga un nekontrolēta patēriņa ietekmi uz veselību. |
| 5.1.3. | Nodrošināti izglītojošie pasākumi un aktivitātes, lai novērstu traumatisma riskus. |
1 Jaunieši ar ierobežotām iespējām ir tādi jaunieši, kuriem ir mazāk iespēju dzīvē, kas nostāda viņus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem saistībā ar dalību sabiedrības procesos. Šie jaunieši var atrasties šādā nelabvēlīgā situācijā viena vai vairāku tādu atstumšanas faktoru dēļ:• jaunieši ar fizisko vai garīgo invaliditāti;• jaunieši, kuriem ir mācīšanās grūtības;• jaunieši, kuriem ir ekonomiskie šķēršļi (zems dzīves līmenis, maznodrošinātie, bezpajumtnieki, ilgstošie bezdarbnieki, parādnieki);• jaunieši ar kultūru atšķirībām (imigranti, bēgļi, etniskās minoritātes, jaunieši ar grūtībām kultūrā un valodas apgūšanā);• jaunieši ar veselības problēmām (kuriem ir hroniskās saslimšanas, smagas saslimšanas vai psihiatriski traucējumi);• jaunieši, kuriem ir sociālie šķēršļi (dzimuma, etniskās, seksuālās, invaliditātes diskriminācija, anti-sociāla vai riskanta uzvedība, vientuļie vecāki, bāreņi, bijušie ieslodzītie, vielu un procesu atkarīgie);• jaunieši, kuriem ir ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši no ļoti attāliem lauku reģioniem, lauku jaunieši, jaunieši, kuriem ir ierobežotas pakalpojumu iespējas).2 Ieviešot plānā paredzētos pasākumus, tiks izvērtēts, vai katrā pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde
1. pielikums
Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2025.–2027. g. ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)