LegalizeLatvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr. 393 Rīgā 2025. gada 2. jūlijā (prot. Nr. 26 31. §)
1. Apstiprināt Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.–2032. gadam (turpmāk – plāns).
2. Noteikt Klimata un enerģētikas ministriju par atbildīgo institūciju plāna iesniegšanā un saskaņošanā ar Eiropas Komisiju, kā arī plāna izpildes koordinēšanā un pārraudzībā.
3. Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai pēc Klimata un enerģētikas ministrijas lūguma iesaistīties plāna precizēšanā, līdz par plānu tiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas novērtējums.
4. Noteikt, ka par plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas.
5. Plāna īstenošanu nodrošināt no Sociālā klimata fonda un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem.
6. Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2025. gada 1. oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna administrēšanai un Sociālā klimata fonda vadības informācijas sistēmai nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, paredzot, ka tie tiks nodrošināti no plāna tehniskās palīdzības finansējuma.
Ministru prezidente E. SiliņaKlimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
(Ministru kabineta2025. gada 2. jūlijarīkojums Nr. 393
| AER | Atjaunīgie energoresursi |
|---|---|
| ALTUM | AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
| ANM | Atveseļošanās un noturības mehānisms |
| ATD | Autotransporta direkcija |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| CO2 ekv. | Oglekļa dioksīda ekvivalents |
| Direktīva 2003/87/EK | Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20240301 |
| DNSH | Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" |
| EK | Eiropas Komisija |
| EKII | Emisijas kvotu izsolīšanas instruments |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| ES | Eiropas Savienība |
| ES ETS | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ESTP | Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcību plāns |
| ETS 2 | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas daļa, kas aptver ēkas, autotransportu un citus sektorus (Direktīvas 2003/87/EKI Va.nodaļa) |
| FM | Finanšu ministrija |
| Fonds | Sociālais klimata fonds |
| IKS | Iekšējā kontroles sistēma |
| KEM | Klimata un enerģētikas ministrija |
| KNAB | Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
| KPVIS | Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma |
| KPVIS Fonda modulis | Fonda vadības informācijas sistēma, ko veido, balstoties uz KPVIS īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi, pielāgojot to Fonda ieviešanas prasībām un specifikai |
| LDz | Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" |
| LESD | Līgums par Eiropas Savienības darbību |
| LLPA | Latvijas Lielo pilsētu asociācija |
| LPS | Latvijas Pašvaldību savienība |
| LVĢMC | Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
| MK | Ministru kabinets |
| NAP2027 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam |
| NEKP | Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns |
| NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
| NVD | Nacionālais veselības dienests |
| OMT | Operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi |
| PB | Pašvaldību budžets |
| PVN | Pievienotās vērtības nodoklis |
| Regula 2023/955 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 19.maija Regula (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/ 2023/955 |
| RI | Revīzijas iestāde |
| SEG | Siltumnīcefekta gāzes |
| SKF plāns | Latvijas Sociālais klimata plāns 2026.–2032.gadam |
| SM | Satiksmes ministrija |
| SPSP likums | Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums |
| TL | Transportlīdzekļi |
| TPL | Tehniskie palīglīdzekļi |
| TSI projekts | Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" |
| VARAM | Viedās administrācija un reģionālās attīstības ministrija |
| VB | Valsts budžets |
| VEA | Vēja enerģijas asociācija |
| VID | Valsts ieņēmumu dienests |
| VIF | SIA "Vides Investīciju fonds" |
| VKS | Vadības un kontroles sistēma |
| VM | Veselības ministrija |
| VTPC | Valsts SIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" struktūrvienība "Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs" |
| Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, īsteno pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. Saskaņā ar Eiropas Zaļā kursu1, Eiropas Klimata likumu2 un tiesību aktu kopumu "Gatavi mērķrādītājam 55" ("Fit for 55")3, Latvijai līdz 2030.gadam jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nozarēs ārpus Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS)4 par vismaz 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2023.gadā tika pieņemts normatīvais tvērums, kas paredz no 2027.gada paplašināt ES ETS sistēmu uz ēku un autotransporta sektoru radītajām SEG emisijām (ETS 25). Tas būtiski maina energoresursu cenu veidošanos galalietotājam – īpaši attiecībā uz: degvielas izmaksām mājsaimniecībām un uzņēmumiem; apkures izdevumiem, īpaši fosilā kurināmā (dīzeļdegviela, ogles, dabasgāze) lietotājiem.Latvijā šī pāreja norit apstākļos, kad relatīvi augsts iedzīvotāju īpatsvars dzīvo ēkās ar zemu energoefektivitātes līmeni, ēku atjaunošanas ātrums temps ir nepietiekams un sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota, īpaši lauku un reģionālajos apgabalos.Latvija šobrīd aktīvi strādā pie ETS 2 regulējuma5 (Direktīva 2023/959) transponēšanas nacionālajos normatīvajos aktos, veicot nepieciešamos grozījumus likumā "Par piesārņojumu" un izstrādājot jauno "Ekonomiskās ilgtspējas likumu". Transponēšanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada 1. novembrim, nodrošinot atbilstošu tiesisko ietvaru ETS 2 ieviešanai un Fonda efektīvai izmantošanai.Latvija ir apņēmusies turpināt mērķtiecīgi strādāt, lai radītu skaidru un stabilu regulatīvo vidi, kas veicinās ne tikai emisiju samazināšanu, bet arī sociāli taisnīgu un iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem (aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam u.c. – detalizētāku informāciju skatīt 1.2. un 4.2.sadaļā), kā arī ES Padomes rekomendācijām 2022., 2023. un 2024.gadam, ir izceļami šādi izaicinājumi: klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; zema ēku energoefektivitāte un nepietiekama ēku atjaunošana (ap 50% Latvijas dzīvojamā fonda veido padomju laika būvētas daudzdzīvokļu mājas ar augstu siltuma zudumu līmeni); enerģētiskā nabadzība (2025.gadā 38,3 % Latvijas mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam; apkures izmaksas ir būtiska daļa no trūcīgo mājsaimniecību izdevumiem (vairāk nekā 10–15% no ienākumiem); transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos (sabiedriskā transporta tīkls lauku teritorijās ir neregulārs un bieži nepieejams cilvēkiem ar invaliditāti vai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem; 2021.gadā 87,6 % no visa pasažierkilometru skaita Latvijā tiek veikti ar privāto automašīnu); nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā (2023.gadā tas bija 26.6%, ES – 21,6%); nabadzības risks 21,6% (ES – 16,5%), pensionāriem – 41,4% (ES – 16%). Latvijā ir novērojama arī salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība – cilvēkiem ar invaliditāti – 2023.gadā Džini koeficients Latvijā bija 34,2 (ES – 30,2); sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).Sociālais klimata fondsLai veicinātu sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pievēršoties sociālajai ietekmei, ko rada ETS 2 ieviešana, ir izveidots Sociālais klimata fonds (Fonds). Fonda darbību nosaka Regula 2023/9556. Fonda darbības periods ir no 2026.gada līdz 2032.gadam.Fonda mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, lai tās atbalstītu Fonda mērķa grupas - mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātos mikrouzņēmumus un mazaizsargātos transporta lietotājus, kurus zaļās pārkārtošanās laikā nesamērīgi skar augstākas enerģijas un transporta izmaksas.Fonda ietvaros ES dalībvalstīm tiek dota izvēles iespēja sniegt atbalstu trim galvenajām pasākumu un investīciju grupām: 1) ēku energoefektivitāte un dekarbonizācija; 2) tīras mobilitātes veicināšana un 3) pagaidu tiešs ienākumu atbalsts7.Lai saņemtu Fonda finansējumu, ikvienai ES dalībvalstij ir nepieciešams izstrādāt un līdz 2025. gada 30. jūnijam8 Eiropas Komisijā (EK) iesniegt Sociālā klimata fonda plānu (SKF plāns).Saskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem, SKF plānā ietver esošu vai jaunu pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina ēku un autotransporta sektoru iekļaušanas ES ETS ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu ES klimata politikas mērķrādītājus.Latvijai pieejamais Fonda finansējums ir 462,7 milj. EUR9 apmērā, tostarp Latvijai ir papildus jānodrošina 25% nacionālais līdzfinansējums, t.i. vismaz 154,3 milj. EUR apmērā. Attiecīgi kopējais maksimālais finansējuma apjoms Latvijai šī instrumenta ietvaros ir 617,0 milj. EUR. Vienlaikus, ja ETS 2 darbības sākums tiks atlikts uz 2028. gadu10, tad Latvijai pieejamais Fonda finansējums būs 388,57 milj. EUR apmērā (attiecīgi nacionālā līdzfinansējuma apmērs būs vismaz 129,6 milj. EUR).Latvijas ETS 2 sektorsAtbilstoši Latvijas SEG emisiju inventarizācijas datiem, 2022.gadā Latvija emitēja 10 119 kt CO2 ekv Būtiska emisiju daļa (45 % jeb 4553 kt CO2 ekv.) tiek emitēta ETS 2 sektorā (skatīt 1. attēlu).Nozīmīgākais ETS 2 sektors ir autotransports (3051 kt CO2 ekv jeb 67% no kopējā ETS 2 sektora emisiju apjoma). Autotransporta sektorā izaicinājumus rada augsts vecu transportlīdzekļu īpatsvars (2025.gadā - 15,5 gadi), liels ar dīzeļdegvielu darbināmo transportlīdzekļu skaits (2025.gadā – 65%)11, zems iedzīvotāju blīvums un augsts lauku reģiona iedzīvotāju īpatsvars (Latvijā - 30,2 % 2023. gadā, savukārt ES vidēji – 20,6 %). Visi šie apstākļi veicina transportatkarību un mazina sabiedriskā transporta attīstības pasākumu efektivitāti.Pārējo ETS 2 daļu12 veido enerģētika (galvenokārt sadedzināšanas iekārtas ar uzstādīto jaudu zem 20 MW) un divas ēku sektora komponentes – (a) mājsaimniecības un (b) komerciālais un institucionālais sektors. 2022.gadā13 ēku sektors Latvijā patērēja 44% no kopējā gala enerģijas patēriņa valstī (29% mājsaimniecības un 15% komerciālais un institucionālais sektors). Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja14 un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums.Mājsaimniecības būtisku ienākumu daļu patērē energoresursu apmaksai. Gala enerģijas patēriņš mājsaimniecībās Latvijā 2023. gadā15 bija 12,51 TWh (jeb aptuveni 15 MWh uz mājsaimniecību). Enerģijas patēriņu mājsaimniecībās nodrošina biomasa16 (40,4 %), centralizētā siltumapgāde (32,3%), elektrība (13,2%), dabasgāze (7,7%), naftas produkti (krāšņu kurināmais, sašķidrinātā naftas gāze) – 5,6%.1. attēls. ETS 2 sektora ietekme(Avots: 2024. gada SEG inventarizācija par 2022. gadu)Šajā sadaļā minēto stratēģisko izaicinājumu risināšanai ir izstrādāts Latvijas SKF plānas, kas paredz mērķētu atbalstu šo izaicinājumu risināšanai un mazināšanai:Ēku sektorā: atbalsts daudzdzīvokļu un privātmāju īpašniekiem zemas energoefektivitātes mājokļu atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai; īpaši izstrādātas grantu programmas mazaizsagātām mājsaimniecībām; siltumapgādes sistēmu modernizācija, pārejot uz bezemisiju risinājumiem, sniedzot atbalstu AER iekārtas iegādei vai pieslēdzoties centralizētai siltumapgādes sistēmai atbalsts energoefektivitātes pasākumiem īstenošanai ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Transporta sektorā: bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādes atbalsts sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; elektromobiļu iegādes atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām; mobilitātes risinājumi attālākajos lauku reģionos; mikromobilitātes infrastruktūras attīstība (velosipēdi, skrejriteņi u.c.) un atbalsts mikromobilitātes rīko iegādei; atbalsta pasākumi bateriju elektrovilcienu iegādei u.c. |
|---|
| SKF plānā iekļautie pasākumi un investīcijas ir grupētas trijos savstarpēji saistītos blokos (komponentēs), kas sniedz ieguldījumu virknē rīcībpolitiku īstenošanā, jo īpaši NEKP, ēku energoefektivitātes un transporta nozares stratēģiju mērķu sasniegšanā: (1) ēku sektors; (2) transporta sektors; (3) tehniskā palīdzība (skatīt 2.attēlu), kopumā paredzot īstenot virkni atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju (skat. 2.sadaļu).Paredzams, ka šāda izvēle sniegs sabalansētu ieguldījumu mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto transporta lietotāju un mazaizsargāto mikrouzņēmumu atbalstam, mazinot ETS 2 ietekmi uz šīm iedzīvotāju grupām, vienlaikus veicinot SEG emisiju samazināšanu, energefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paātrināšanu un atkarības mazināšanu no fosilo energoresursu izmantošanas.2.attēls. Latvijas SKF plāna komponentesIzstrādājot SKF plānu un izdarot izvēles par konkrētiem ieguldījumiem, ir ņemtas vērā nozaru attīstības stratēģijas, ES kopējās prioritātes, Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns (ESTP)17, Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, kā arī citi ilgtermiņa izaicinājumi, kuri ir traucējuši sasniegt augstāku sociālo konverģenci (skatīt SKF plāna 1.2. un 4.2.sadaļu).Lai nodrošinātu SKF plāna atbilstību ES politikas virzieniem un nodrošinātu piekļuvi ES finansējumam, ir būtiski integrēt Eiropas Semestra procesa ietvaros identificētos izaicinājumus, kā arī nacionālās vajadzības. Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai 2022., 2023., un 2024.gadā18 skar vairākas darbības jomas, kurām ir tieša saistība ar SKF plānā iekļautajām investīcijām. Tā, piemēram, Eiropas Semestra rekomendācijas aicina mazināt atkarību no fosilo energoresursu izmantošanas, kā arī mazināt nevienlīdzību un stiprināt sociālās aizsardzības adekvātumu. Šie aspekti ir Fonda pamatbūtībā, un visas desmit SKF plāna ietvertās investīcijas ir vērstas, lai risinātu šos jautājumus. Papildus tam, Eiropas Semestra rekomendācijās ir uzsvērta energoefektivitātes paaugstināšana, AER izmantošanas paātrināšana, veselības aprūpes stiprināšana, ES fondu efektīva apguve, un SKF plānā ietvertas konkrētas iniciatīvas, lai veicinātu šo rekomendāciju ieviešanu. 1.tabulā ir izklāstītas galvenās jomas, kurās Latvijai sniegtas rekomendācijas 2022., 2023. un 2024.gadā, un to saistība ar SKF plāna izstrādi. Integrējot šīs rekomendācijas SKF plānā, tiek nodrošināta saskaņotība ar ES politikas virzieniem un veicināta ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība.SKF plāna izstrādē nozīmīga loma ir EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētajam projektam "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē"19 (TSI projekts), kura ietvaros tiek nodrošināts atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. TSI projekta mērķis ir novērtēt ietekmi, ko radīs ēku un autotransporta sektoru iekļaušana ES ETS, identificēt Fonda mērķa grupas, potenciālos atbalsttiesīgos pasākumus un investīcijas, tostarp modelēt šo pasākumu ietekmi un novērtēt pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī identificēt indikatīvos atskaites punktus un mērķrādītājus, lai novērtētu Latvijas SKF plāna īstenošanu. Projekta īstenošana – 2024.gada jūnijs–2025.gada jūlijs (vairāk informācijas skatīt 1.3.sadaļā).1.tabula. SKF plāna ieguldījumu sasaiste ar Eiropas Semestra rekomendācijām Latvijai (2022.–2024.gads)Nr.Darbības jomaEiropas Semestra rekomendācija (gads, numurs)SKF plānā minētie atbalsta virzieni1.Vispārējas atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas2022 CSR 42023 CSR 4Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Atbalsts neregulāriem autotransporta pārvadājumiem pēc pieprasījuma.Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts elektrovilcieniem.2.ES fondu efektīva investēšana, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos2023 CSR 13.Nevienlīdzības mazināšana2022 CSR 14.Atjaunīgo energoresursu izmantošanas paātrināšana2022 CSR 42023 CSR 4Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts bezemisiju (elektromobiļu) un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts elektrovilcieniem.5.Energoefektivitātes pasākumu stiprināšana2022 CSR 42023 CSR 4Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošana un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.6.Enerģētikas atbalsta pasākumi neaizsargātajām mājsaimniecībām2023 CSR 1Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.7.Veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātuma stiprināšana2022 CSR 12023 CSR 12024 CSR 1Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Atbalsts bezemisiju (elektromobiļu) un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām.SKF plāna izstrādes laikā ņemti vērā EK publicētie norādījumi, tostarp EK 2025.gada 25.marta paziņojums "Norādījumi par sociālajiem klimata plāniem" (C/2025/1597)20, EK 2025.gada 25.marta paziņojums "Tehniskie norādījumi par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Sociālā klimata fonda regulu" (C/2025/1596)21. SKF plāna īstenošanas ietvaros tiks ņemti vērā EK norādījumi par SKF plānu īstenošanu22.I Ēku sektora komponenteSKF plāna struktūrā ieguldījumiem ēku sektorā ir izveidota atsevišķa komponente, lai nodrošinātu vienotu ietvaru, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu mazaizsargātajām grupām un saistošo mērķu SEG emisiju samazināšanā, ēku energoefektivitātes palielināšanā un atjaunīgo energoresursu (AER) izmantošanas īpatsvara palielināšanā (skatīt 3. attēlu).3. attēls. Ēku sektora komponenteSKF plānā iekļautie energoefektivitātes pasākumi būs papildinoši plānotajiem ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, lai palielinātu kopējo investīciju apjomu. Visu šo instrumentu ieviešana tiks sasvstarpēji koordinēta, kur iespējams, izmantojot (pielāgojot) vienu juridisko bāzi un institūcijas. Finansiāli lielākais uzsvars SKF plānā ir veltīts mazaizsargāto mājsaimniecību energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.SKF plāns paredz Fonda līdzekļu pārvedumu uz ES kohēzijas politikas programmu, lai īstenotu investīciju ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1.6.pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" ietvaros, budžeta sadalījumam 2026. un 2027.gadā (skatīt SKF plāna 2.5.sadaļu).II Transporta sektora komponenteSEG emisiju mazināšana transporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijai ceļā uz 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanu. SKF plāna ietvaros plānotie pasākumi ir cieši saistīti ar NEKP un strukturālajām pārmaiņām atbilstoši Latvijas transporta nozares pamatnostādnēm23, kur viens no stūrakmeņiem ir drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana. Transporta sektora komponentes ietvaros plānots sniegt investīciju atbalstu autrotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās (skat. 4. attēlu).Dzelzceļam ir būtiska loma zaļās pārkārtošanās procesā, īpaši ņemot vērā Latvijas apņemšanos samazināt SEG emisijas, attīstīt ilgtspējīgu mobilitāti un veicināt pāreju uz videi draudzīgāku transporta sistēmu.Plānojot Latvijas ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību, ir plānots veicināt pāreju uz videi draudzīgākiem transporta veidiem, tostarp veidojot dzelzceļu kā transporta sistēmas "mugurkaulu", attīstīt integrētu un multimodālu transporta sistēmu, kur dzelzceļam ir centrāla nozīme pasažieru (un kravu) plūsmu organizēšanā. Tiek veikta sabiedriskās transporta sistēmas optimizēšana, samazinot reģionālās nozīmes autobusu maršrutu skaitu, kas kursē paralēli dzelzceļa maršrutiem. Lai veicinātu pasažieru skaita pieaugumu, pakāpeniski plānots īstenot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, uzlabot dzelzceļa piekļūstamību, komfortu un drošību, kā arī attīstīt digitālos risinājumus. Dzelzceļa modernizācijas īstenošana efektīvi ļaus darboties 32 jaunajiem elektrovilcieniem, kuri tika nodoti ekspluatācijā 2024. gadā. Līdzi dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai tiek attīstīti multimodālie punkti un park&ride infrastruktūra. Lai samazinātu transporta radītās emisijas, ir svarīgi paplašināt dzelzceļa elektrificētās līnijas un īstenot Rail Baltica projektu, kā arī ieviest pasažieru pārvadājumus ar bateriju elektrovilcieniem dzelzceļa neelektrificētajos maršrutos, nomainot vecos dīzeļvilcienus.4. attēls. Transporta sektora komponenteIII Tehniskās palīdzības komponenteSaskaņā ar Regulas 2023/955 nosacījumiem24, SKF plānā ietver tehniskās palīdzības izmaksas, lai segtu tādus izdevumus, kuri saistīti ar mācību, plānošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas Fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumiem, informācijas tehnoloģiju izdevumiem, publiskām konsultācijām ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām.Latvija tehniskās palīdzības komponentes ietvaros īstenos virkni pasākumu, kas nodrošinās SKF plāna pilnvērtīgu un kvalitatīvu īstenošanu (skatīt 5. attēlu). Plānotais finansējums - 2,5 % no SKF plāna izmaksām.5. attēls. Tehniskās palīdzības komponenteSociālā iekļaušanaAttiecībā uz sociālo iekļaušanu SKF plānā paredzētie ieguldījumi fokusēsies uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiedrības grupām. Sociālā iekļaušanas politikas mērķis ir mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām nodrošinot iespējas, pakalpojumus un resursus, kuri nepieciešami, lai pilnvērtīgi piedalītos sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, uzlabojot dzīves līmeni un labklājību, kā arī lielākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā un pieejamību personas pamattiesībām.Sociālās iekļaušanas politika ir koordinējošā politika, kas ir cieši saistīta un tiek īstenota ar citām valsts politikām un tās veidošanā, īstenošanā un uzraudzībā ir iesaistīts plašs valsts un pašvaldību institūciju loks. Koordinējošā iestāde sociālās iekļaušanas jomā ir Labklājības ministrija (LM). Starpnozaru sadarbības veicināšanai LM ir izveidota Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja. Tā ir koleģiāla sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanā iesaistīta institūcija, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības risks ir viens no augstākajiem ES dalībvalstu vidū - 2024.gadā 24,3 % (ES-27 – 21%). Galvenie to cēloņi ir zemi ienākumi, materiālā nenodrošinātība, bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis vai analfabētisms, darba tirgum un sadzīvei nepiemērotas prasmes un zināšanas (īpaši digitālās, finanšu pratības, valodu) u.c. Šie iemesli nereti ir cēloņi enerģētiskai un transporta nabadzībai, jo netiek īstenoti pasākumi ēku energofektivitātes stiprināšanai nepietiekamu ienākumu un zināšanu trūkuma dēļ, kā arī zemie ienākumi un sliktais veselības stāvoklis var būt transporta nabadzības cēloņi. Nenoliedzami pastāv arī sistēmiski izaicinājumi mājokļu un transporta nozarēs. Mājokļu jomā Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis - kopš 2001.gada uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā sastāda tikai 7.6% no kopējā mājokļu skaita, savukārt zemie ienākumi kavē ieguldījumus mājokļa kvalitātes uzlabošanai25. Transporta nozarē jāuzsver zemā autoceļu kvalitāte, kas sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas, palielinot brauciena ilgumu un degvielas patēriņu26, savukārt sabiedriskais transports, īpaši ārpus lielajām pilsētām, nereti nav pielāgots cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, transporta kursēšanas laiki un nepiemēroti vai ļoti reti, kā arī ceļā pavadītais laiks nereti ir pārāk ilgs27. Minētie izaicinājumi būtiski pastiprina enerģētiskos un transporta nabadzības riskus iedzīvotajiem, īpaši tiem, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas tiek regulāri aktualizētas un to saraksts ir pieejams tiešsaistē LM mājas lapā28.Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, SKF plāna ietvaros tiek plānoti ieguldījumi gan ēku sektorā, lai īstenotu investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanā, tādējādi mazinot enerģētisko nabadzību mazaizsargāto mājsaimniecību grupā, gan atbalsta pasākumi transporta sektorā, lai veicinātu mobilitātes pieejamību, tostarp bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, mikromobilitātes rīku iegādei un tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām.Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiemEiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) 2. principa "Dzimumu līdztiesība" ievērošanas jomā Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu līdztiesības indeksā 2023. gadā ieņēma 19. vietu starp ES dalībvalstīm ar 61,5 punktiem no 100, atpaliekot par 8,7 punktiem no ES vidējā rādītāja29. Kopš 2010. gada Latvija savu sniegumu ir uzlabojusi par 6,3 punktiem. Dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros tiek izvērtēts dalībvalstu sniegums tādās jomās kā sieviešu un vīriešu vienlīdzība darba tirgū (t.sk. ienākumu atšķirības), nevienlīdzība izglītības, sociālās drošības, veselības aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadales jomā, kā arī vīriešu un sieviešu īpatsvars vadošos amatos.Attiecībā uz normatīvo aktu bāzi, Latvija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir izvēlējusies integrēto pieeju, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība (tāpat kā nediskriminācijas princips kopumā) kā horizontāls princips iekļaujas valstī definētajās nozaru rīcībpolitikās un normatīvajos aktos to izstrādes un īstenošanas posmos, iesaistot ieinteresētās puses un sadarbības partnerus. Pasaules Banka 2023.gada pētījumā "Sievietes, bizness un jurisprudence"30 konstatējusi, ka Latvija ir viena no 14 valstīm pasaulē, kas normatīvajos aktos nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību.Nacionālās politikas prioritāšu koordinēšana dzimumu līdztiesības jomā ir Labklājības ministrijas (LM) pārziņā. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā vidējā termiņā, balstoties uz integrēto pieeju, tiek noteikti rīcības plānā, ko apstiprina Ministru kabineta (MK). 2024.gada 18.jūnijā MK apstiprināja "Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2024.–2027.gadam"31, kura mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana; (3) dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. LM paspārnē darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kas veicina ministriju, sadarbības partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.2020. gada 14. jūlijā MK apstiprināts "Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025.gadam"32, kas izstrādāts Ārlietu ministrijas vadībā. Nacionālais rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus: (1) sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu; (2) apmācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi un (3) Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk. Nacionālajā rīcības plānā paredzētie pasākumi tiks īstenoti sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.SKF plāns dzimumu līdztiesības jautājumus risinās integrēti, papildinot iepriekšminētajos politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus. Lai gan SKF plāna ietvaros netiek paredzēti speciāli nodalīti pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai, tiek plānots, ka pozitīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību radīs visas SKF plānā iekļautās investīcijas. | |||
|---|---|---|---|
| Nr. | Darbības joma | Eiropas Semestra rekomendācija (gads, numurs) | SKF plānā minētie atbalsta virzieni |
| 1. | Vispārējas atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas | 2022 CSR 42023 CSR 4 | Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Atbalsts neregulāriem autotransporta pārvadājumiem pēc pieprasījuma.Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts elektrovilcieniem. |
| 2. | ES fondu efektīva investēšana, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos | 2023 CSR 1 | Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Atbalsts neregulāriem autotransporta pārvadājumiem pēc pieprasījuma.Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts elektrovilcieniem. |
| 3. | Nevienlīdzības mazināšana | 2022 CSR 1 | Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Atbalsts neregulāriem autotransporta pārvadājumiem pēc pieprasījuma.Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts elektrovilcieniem. |
| 4. | Atjaunīgo energoresursu izmantošanas paātrināšana | 2022 CSR 42023 CSR 4 | Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts bezemisiju (elektromobiļu) un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts mikromobilitātes pasākumiem.Atbalsts elektrovilcieniem. |
| 5. | Energoefektivitātes pasākumu stiprināšana | 2022 CSR 42023 CSR 4 | Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošana un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas. |
| 6. | Enerģētikas atbalsta pasākumi neaizsargātajām mājsaimniecībām | 2023 CSR 1 | Atbalsts daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai un maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas. |
| 7. | Veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātuma stiprināšana | 2022 CSR 12023 CSR 12024 CSR 1 | Atbalsts ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.Atbalsts bezemisiju (elektromobiļu) un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām. |
| SKF plānā iekļauto pasākumu un investīciju mērķis ir atbalstīt Fonda mērķa grupas - mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātos mikrouzņēmumus un mazaizsargātos transporta lietotājus, īstenojot pasākumu un investīciju kopumu, kas veicina sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un mazina sociālo ietekmi, ko rada ETS 2 ieviešana.SKF plānā ir iekļautas trīs investīcijas ēku sektorā, septiņas investīcijas transporta sektorā un atbalsta pasākumi, kas ietverti komponentē "Tehniskā palīdzība". Investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts visām trim Fonda mērķa grupām. Vairums investīciju vērstas uz visu Latvijas teritoriju. |
|---|
| Intervences joma | Kopējās izmaksas | Kopējās izmaksas | Fonds | Fonds | Nacionālais līdzfinansējums | Nacionālais līdzfinansējums | Pārvietojums no dalītas pārvaldības programmām | Pārvietojums no dalītas pārvaldības programmām | Pasākumu un investīciju ietekme* | Pasākumu un investīciju ietekme* | Pasākumu un investīciju ietekme* | Pasākumu un investīciju ietekme* | Pasākumu un investīciju ietekme* | Pasākumu un investīciju ietekme* |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Intervences joma | EUR | % | EUR | % | EUR | % | EUR | % | Mazaizsargātu mājsaimniecību skaita samazināšana | Enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaita samazināšana | Mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšana | Transporta nabadzības skarto mājsaimniecību skaita samazināšana | Mazaizsargātu mikrouzņēmumu skaita samazināšana | CO2 emisiju samazinājums (ktCO2) |
| Ēku sektors | 364 139 573 | 61,1 | 273 104 680 | 75 | 91 034 893 | 25 | 0 | 0 | 10 673 | 10 673 | 0 | 0 | 0 | 4,23 |
| Transporta sektors | 216 777 903 | 36,4 | 162 583 427 | 75 | 54 194 476 | 25 | 0 | 0 | 47 735 | 0 | 247 000 | 247 000 | 250 | 61,44 |
| Pagaidu tiešais ienākumu atbalsts | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | ||||
| Tehniskā palīdzība (8. panta 3. punkts)33 | 14 895 320 | 2,5 | 11 171 490 | 75 | 3 723 830 | 25 | 0 | 0 | ||||||
| Kopā | 595 812 796 | 100 | 446 859 597 | 75 | 148 953 199 | 25 | 0 | 0 | ||||||
| Ieguldījums tehniskā atbalsta instrumentā (11. panta 4. punkts) | 0 | 0 | ||||||||||||
| Iemaksa InvestEU dalībvalsts nodalījumā (11. panta 3. punkts) | 0 | 0 | ||||||||||||
| Latvijas klimata un enerģētikas politika tiek īstenota saskaņā ar 2019.gada 11.decembrī publicēto EK paziņojums "Eiropas zaļais kurss"34, kas akcentē pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050.gadam. Latvijā spēkā ir vairāki politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi), kas skar enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus. Šajos dokumentos ir noteikti enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi, kā arī noteikta rīcībpolitika, kas tiešā vai netiešā veidā palīdz šo mērķu sasniegšanai. 2. tabulā apkopoti galvenie stratēģiskie nacionālā līmeņa dokumenti klimata un enerģētikas jomā.2. tabula. Būtiskākie politikas plānošanas dokumenti (t.sk. informatīvie ziņojumi) enerģētikas un klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumosNr.DokumentsGalvenie mērķi un saistība ar klimata un enerģētikas politikuSaistība ar mazaizsargātajām grupām1Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"35- Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība kā pamatprincips visās jomās.- Zaļās infrastruktūras attīstība, ilgtspējīgs resursu patēriņš, zemes racionāla izmantošana.- Atjaunojamo energoresursu veicināšana un energoefektivitāte kā valsts konkurētspējas daļa.- Teritoriju policentriskā attīstība ar uzsvaru uz mobilitāti, pieejamību un ilgtspējīgu transportu.- Stratēģijas mērķis veidot vienlīdzīgākas iespējas dzīves kvalitātei neatkarīgi no dzīvesvietas.- Uzsvars uz iekļaujošu sabiedrību, pieejamību pakalpojumiem visiem, īpaši lauku teritorijās.- Netieša saistība ar mazaizsargātām grupām caur sabiedrības saliedētības, vienlīdzīgas piekļuves un sociālās drošības nostādnēm.2Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam36 (NAP2027)- Prioritāte "Zaļa un droša dzīvesvide" ietver klimata pārmaiņu mazināšanu, vides kvalitāti un aprites ekonomiku.- Mērķi:• līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 55% salīdzinot ar 1990. gadu;• paaugstināt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju īpatsvaru;• veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu un samazināt privātā transporta īpatsvaru.- Ēku energoefektivitātes paaugstināšana (valsts, pašvaldību un privātais sektors)- Mērķis: sociālās atstumtības mazināšana un vienlīdzīgas iespējas ikvienam.- Atbalsts piekļuvei kvalitatīviem pakalpojumiem (t.sk. enerģētika, transports).- Energoefektivitātes un sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi ar mērķi uzlabot pieejamību iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.- Atbalsts mājokļu uzlabošanai, īpaši mazaizsargātajām grupām.3Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam37 (NEKP)- SEG emisiju samazinājums nozarēs ārpus ES ETS sektora: vismaz par 17% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2005. gadu.- Energoefektivitāte: galapatēriņa ietaupījums par 14,7 TWh līdz 2030. gadam.- Atjaunojamie energoresursi: mērķis palielināt AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā līdz 50% (2020: ~42%).- Attīstīt centralizēto siltumapgādi, uzlabot tās efektivitāti un pieslēgt jaunus patērētājus.- Transporta dekarbonizācija: atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, mikromobilitātei, infrastruktūrai.- Vērsta sinerģija ar citām stratēģijām – Klimatneitralitātes stratēģiju 2050, LTSER, transporta pamatnostādnēm u.c.- Mērķēts finansiālais atbalsts energonabadzības mazināšanai, īpaši siltumenerģijas jomā (piemēram, ēku atjaunošana, termoregulācija).- Veidojami atbalsta mehānismi bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālajām grupām (seniori, invalīdi, daudzbērnu ģimenes).- Iekļauta sabiedrības iesaiste un komunikācijas pasākumi, lai nodrošinātu pārejas taisnīgumu.- Uzsvars uz reģionālo nevienlīdzību mazināšanu, pievēršot uzmanību lauku un mazattīstītiem reģioniem.- Paredzēta koordinācija ar ES Sociālā klimata fondu (2026–2032).4Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam38- Stratēģijas virsmērķis: "Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju".- Trīs apakšmērķi:• Latvija ir reģiona energocenu līderis39.• Augsta enerģētiskā pašpietiekamība.• Enerģētikas infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.- Mērķrādītāji:• SEG emisiju samazinājums;• AER īpatsvara pieaugums līdz >70% līdz 2050. gadam;• Enerģētiskā neatkarība, diversifikācija;• Investīciju plānošana scenārijos (optimistiskie, pesimistiskie u.c.);• Atbalsts viedajiem tīkliem, energouzglabāšanas risinājumiem, ūdeņraža tehnoloģijām.- Uzsvars uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu un vides taisnīgumu.- Atbalsts mājsaimniecībām (īpaši reģionos) energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.- Plānota sociāli taisnīga pāreja uz AER, nodrošinot kompensācijas mehānismus iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju.- Decentralizēta enerģijas ražošana, iespējas enerģētikas kopienām un mazajiem ražotājiem piedalīties tirgū.- Sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā (uzsvērta demokrātiska uzraudzība un elastīga pielāgošanās). 5Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija40Ceļvedis ēku energoefektivitātes uzlabošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Stratēģijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus: nodrošināt 3 % valsts ēku renovāciju gadā; sasniegt vidējo siltumenerģijas patēriņu 70 kWh/m²/gadā dzīvojamām ēkām; atjaunot 500 000 m² publisko ēku līdz 2030. gadam; panākt ietaupījumu 3,6–5,4 TWh siltumenerģijas gadā, samazinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem.Stratēģija ir cieši saskaņota ar NEKP un ES mērķiem energoefektivitātes jomā, kā arī atbilst Direktīvas (ES) 2010/31 un 2024/1275 prasībām.Līdz 2050. gadam stratēģijas ilgtermiņa mērķis ir panākt klimatneitralitāti ēku sektorā, nodrošinot, ka: gandrīz visas ēkas ir zemas vai nulles emisiju ēkas, ēku fonds tiek dekarbonizēts, renovācija tiek veikta sistemātiski, sociāli taisnīgi un ekonomiski ilgtspējīgi.- Stratēģijā paredzēta mērķēta palīdzība zema ienākuma mājsaimniecībām ēku siltināšanai.- Atbalsts privātmājām un dzīvokļiem, kuros dzīvo mazaizsargātās grupas (seniori, cilvēki ar invaliditāti).- Paredzēta energoefektivitātes pasākumu sociālā ietekmes novērtēšana un finansēšanas mehānismi (piemēram, dotācijas nevis tikai aizdevumi).- Daudzfunkcionālu pašvaldību ēku pielāgošana sociālajām vajadzībām.6Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam41Ceļvedis klimatneitralitātei:- Klimatneitralitāte līdz 2050. gadam – SEG emisiju samazinājums vismaz par 85% (salīdzinot ar 1990. gadu), pārējo daļu kompensējot ar CO₂ piesaisti- Prioritātes sektori: ēkas, transports, lauksaimniecība, atkritumi un rūpniecība- Mērķis palielināt Oglekļa piesaistes apjomu meža sektorā un atbalstīt ilgtspējīgu zemes izmantošanu- Stratēģija integrēta ar NEKP, LTSER, Transporta un Vides pamatnostādnēmStratēģijā uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli taisnīgas pārejas, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni- Nepieciešami kompensācijas un atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kurus skars pārmaiņas (piemēram, energoresursu cenas, mobilitātes pārkārtošana)- Iekļauts princips "neatstāt nevienu novārtā" klimata pārejā, īpaši lauku un novecojošajos reģionos- Paredzēta sabiedrības iesaiste un mērķēti ieguldījumi sabiedriskajā transportā, energoefektivitātē, izglītībā u.c. jomās ar augstu sociālo ietekmi7Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam42Transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās)- Multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto- Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.)- Dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem- Videi draudzīgu un efektīvu loģistikas sistēmu veidošana (kravu pārvadājumi, intermodalitāte)- Mērķis saskaņots ar NEKP 2021–2030.gadam un klimatneitralitātes stratēģiju līdz 2050. gadamAtbalsts pieprasījuma pārvadājumu sistēmām (mobility on demand) mazapdzīvotās teritorijās, īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām- Plānots veicināt sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību, īpaši senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem- Mikromobilitātes risinājumu attīstība pilsētās (velosipēdi, skrejriteņi) pieejami visām sabiedrības grupām- Dzelzceļa staciju un pieturvietu piekļūstamības uzlabošana- Paredzēts sociāli atbildīgs sabiedriskā transporta maršrutu plānojums, nodrošinot pamata mobilitātes vajadzības arī sociāli mazāk aizsargātajiem8Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam43- Klimata pārmaiņu mazināšana un ilgtspējīga pielāgošanās- Ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība- Aprites ekonomikas ieviešana un pāreja uz bezatkritumu principiem- Vides kvalitātes uzlabošana (gaiss, ūdeņi, augsne)- Emisiju mazināšana, īpaši transportā un lauksaimniecībā- Ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un patēriņa veicināšana- Uzsver nepieciešamību mazināt vides riskus un piesārņojumu, kas biežāk skar mazaizsargātas grupas;- Uzsver sociālo taisnīgumu un iedzīvotāju iesaisti.- Aicina nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi videi draudzīgām tehnoloģijām, transportam un mājoklim- Rosina sabiedrības izglītošanu, tai skaitā sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem9Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam44- Stiprināt valsts spēju pielāgoties klimata pārmaiņām (karstuma viļņi, plūdi, sausuma periodi)- Identificē riska nozares: lauksaimniecība, mežsaimniecība, veselība, būvniecība, infrastruktūra- Uzsvars uz integrētu klimata risku vadību un pielāgošanās pasākumiem nacionālajos plānošanas dokumentos- Atzīts, ka sociāli neaizsargātās grupas (seniori, cilvēki ar invaliditāti, bērni, zemie ienākumi) ir visvairāk apdraudētas klimata pārmaiņu sekām- Plānots uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un atbalsta mehānismiem karstuma vai aukstuma periodos- Sabiedrības informēšana un adaptācijas prasmju veicināšana, īpaši sociāli neaizsargātajiem10Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam45- Samazināt resursu patēriņu, veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, koplietošanu- Pārorientēt ražošanu uz ilgtspējīgām tehnoloģijām- Uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un resursu efektīvu izmantošanu- Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas un patēriņa ciklā- Veicina videi draudzīgus un pieejamus pakalpojumus, piemēram, koplietošanas sistēmas- Potenciāli jaunas darba vietas un prasmes mazaizsargātiem iedzīvotājiem aprites ekonomikā- Uzsvars uz sabiedrības izglītošanu, īpaši iedzīvotājiem ar ierobežotiem resursiem 11Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam46- Veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, samazinot teritoriālās atšķirības.- Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu.- Saskaņot ar Nacionālo attīstības plānu un Eiropas zaļo kursu.- Uzlabot dzīves kvalitāti reģionos, īpaši mazaizsargātām grupām.- Veicināt piekļuvi pakalpojumiem un nodarbinātības iespējām.12Finanšu sektora attīstības plāns 2024.-2026.gadam47- Ilgtspējīgu finanšu veicināšana: Plānā paredzēts attīstīt zaļo finanšu instrumentus, lai atbalstītu investīcijas ilgtspējīgos un klimatam draudzīgos projektos.- Atbalsts energoefektivitātei: Finanšu sektors tiek virzīts uz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, īpaši ēku renovācijā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā.- Integrācija ar klimata politiku: Plāns saskaņots ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021–2030, lai nodrošinātu finanšu sektora iesaisti klimata mērķu sasniegšanā.- Finanšu pieejamības uzlabošana: Plānā paredzēti pasākumi, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību mazaizsargātajām grupām, tostarp zemiem ienākumiem un senioriem.- Finanšu pratības veicināšana: Tiek plānotas iniciatīvas finanšu izglītības jomā, lai mazaizsargātās grupas spētu labāk pārvaldīt savas finanses un izmantot pieejamos finanšu instrumentus.- Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai: Plānā iekļauti pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, kas var nodrošināt darba iespējas mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.13Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam48- Programmas viens no centrālajiem mērķiem ir zaļā pāreja, tajā skaitā atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, atjaunojamo energoresursu attīstībai, kā arī SEG emisiju samazināšanai transporta un ēku sektorā.- Finansējums tiek virzīts uz zemu emisiju mobilitāti (sabiedriskā transporta attīstību, dzelzceļa modernizāciju), ēku renovāciju, siltumapgādes sistēmu modernizāciju.- Saskaņots ar NEKP 2021–2030 un Latvijas klimata mērķiem līdz 2050. gadam.- Klimata un enerģētikas pasākumiem paredzēti vismaz 30% no programmas kopējā finansējuma.- Atbalsts sociāliem mērķiem: programma paredz investīcijas sociālo pakalpojumu uzlabošanā, pieejama mājokļa attīstībā, veselības aprūpes infrastruktūrā.- Ēku renovācijas atbalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – maza mēroga energoefektivitātes pasākumu atbalsts.- Pieejamības uzlabošana: transporta infrastruktūras pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti un mobilitātes traucējumiem.- Iekļauti arī pasākumi, kas mazina reģionālās nevienlīdzības, sevišķi lauku reģionos.14Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns49- Plāns izstrādāts, lai mazinātu sociāli ekonomiskās sekas reģionos, kas visvairāk ietekmēti no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku – kurināmās kūdras ieguves un izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas dēļ.- Atbalsts pārejai uz zaļu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, energoefektīvu infrastruktūru un atjaunojamo energoresursu risinājumiem.- Ievērots zaļais princips, līdzsvarojot sociālās un vides intereses.- Mērķa teritorijas: galvenokārt Vidzemes un Zemgales reģioni, kur koncentrēta kūdras ieguve- Atbalsts darbinieku pārkvalifikācijai kūdras nozarē un atkarīgajos sektoros;- Sociālā aizsardzība un nodarbinātības veicināšana iedzīvotājiem, kurus skar ekonomikas pārkārtošana;- Atbalsts mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos, lai veicinātu ekonomikas noturību;- Uzlabota sabiedriskā transporta pieejamība un energoefektīva infrastruktūra, lai uzlabotu dzīves kvalitāti reģionos;- Netieši – energoefektivitātes projekti publiskajās ēkās un uzņēmumos ar vietējo nodarbinātību15Latvijas Atveseļošanas un noturības plāns (papildināts 2023. un 2024.gadā)50- Vērsts uz strukturālo reformu īstenošanu un investīcijām atbilstoši zaļajam un digitālajam kursam.- Plānā paredzētas būtiskas investīcijas klimata mērķu sasniegšanai:• Ēku energoefektivitātes paaugstināšana – atbalsts daudzdzīvokļu ēku, privātmāju un publisko ēku atjaunošanai;• Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai, t.sk. saules paneļiem un siltumsūkņiem mājsaimniecībās;• Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļiem un uzlādes infrastruktūrai;• Siltumapgādes modernizācija – siltumtīklu efektivitātes uzlabošana, decentralizēti risinājumi.- Klimata mērķiem paredzēti vismaz 37% no Plāna finansējuma.Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām ēku atjaunošanai un energoefektivitātes pasākumiem;- Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālajiem pakalpojumiem un mazaizsargātām grupām;- Digitālās prasmes un pieejamība mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem – īpaši lauku reģionos un senioriem;- Sociālās aprūpes pakalpojumu infrastruktūras uzlabošana – aprūpes centriem, grupu mājām, pieejamības uzlabošana personām ar invaliditāti;- Atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai – uzlabota pieejamība reģionos un mazaizsargātām grupām.Centrālais politikas plānošanas dokuments Latvijas klimata un enerģētikas politikā ir Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam (NEKP), kas nosaka mērķus un pasākumus SEG emisiju samazināšanai, AER izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai (skatīt 6.attēlu). NEKP ietver ap 250 pasākumu, no kuriem liela daļa ir vērsta uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti un transporta sektoru. Detalizētāku informāciju par SKF plānā iekļauto atbalsttiesīgo pasākumu un investīciju sasaisti ar NEKP un Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam skatīt SKF plāna 4.2.sadaļā.6. attēls. Klimata un enerģētikas politikas mērķi 2030.gadam | ||||||||||||||
| --- | --- | --- | --- | |||||||||||
| Nr. | Dokuments | Galvenie mērķi un saistība ar klimata un enerģētikas politiku | Saistība ar mazaizsargātajām grupām | |||||||||||
| 1 | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"35 | - Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība kā pamatprincips visās jomās.- Zaļās infrastruktūras attīstība, ilgtspējīgs resursu patēriņš, zemes racionāla izmantošana.- Atjaunojamo energoresursu veicināšana un energoefektivitāte kā valsts konkurētspējas daļa.- Teritoriju policentriskā attīstība ar uzsvaru uz mobilitāti, pieejamību un ilgtspējīgu transportu. | - Stratēģijas mērķis veidot vienlīdzīgākas iespējas dzīves kvalitātei neatkarīgi no dzīvesvietas.- Uzsvars uz iekļaujošu sabiedrību, pieejamību pakalpojumiem visiem, īpaši lauku teritorijās.- Netieša saistība ar mazaizsargātām grupām caur sabiedrības saliedētības, vienlīdzīgas piekļuves un sociālās drošības nostādnēm. | |||||||||||
| 2 | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam36 (NAP2027) | - Prioritāte "Zaļa un droša dzīvesvide" ietver klimata pārmaiņu mazināšanu, vides kvalitāti un aprites ekonomiku.- Mērķi:• līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 55% salīdzinot ar 1990. gadu;• paaugstināt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju īpatsvaru;• veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu un samazināt privātā transporta īpatsvaru.- Ēku energoefektivitātes paaugstināšana (valsts, pašvaldību un privātais sektors) | - Mērķis: sociālās atstumtības mazināšana un vienlīdzīgas iespējas ikvienam.- Atbalsts piekļuvei kvalitatīviem pakalpojumiem (t.sk. enerģētika, transports).- Energoefektivitātes un sabiedriskā transporta uzlabošanas pasākumi ar mērķi uzlabot pieejamību iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.- Atbalsts mājokļu uzlabošanai, īpaši mazaizsargātajām grupām. | |||||||||||
| 3 | Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam37 (NEKP) | - SEG emisiju samazinājums nozarēs ārpus ES ETS sektora: vismaz par 17% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2005. gadu.- Energoefektivitāte: galapatēriņa ietaupījums par 14,7 TWh līdz 2030. gadam.- Atjaunojamie energoresursi: mērķis palielināt AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā līdz 50% (2020: ~42%).- Attīstīt centralizēto siltumapgādi, uzlabot tās efektivitāti un pieslēgt jaunus patērētājus.- Transporta dekarbonizācija: atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, mikromobilitātei, infrastruktūrai.- Vērsta sinerģija ar citām stratēģijām – Klimatneitralitātes stratēģiju 2050, LTSER, transporta pamatnostādnēm u.c. | - Mērķēts finansiālais atbalsts energonabadzības mazināšanai, īpaši siltumenerģijas jomā (piemēram, ēku atjaunošana, termoregulācija).- Veidojami atbalsta mehānismi bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālajām grupām (seniori, invalīdi, daudzbērnu ģimenes).- Iekļauta sabiedrības iesaiste un komunikācijas pasākumi, lai nodrošinātu pārejas taisnīgumu.- Uzsvars uz reģionālo nevienlīdzību mazināšanu, pievēršot uzmanību lauku un mazattīstītiem reģioniem.- Paredzēta koordinācija ar ES Sociālā klimata fondu (2026–2032). | |||||||||||
| 4 | Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam38 | - Stratēģijas virsmērķis: "Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju".- Trīs apakšmērķi:• Latvija ir reģiona energocenu līderis39.• Augsta enerģētiskā pašpietiekamība.• Enerģētikas infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.- Mērķrādītāji:• SEG emisiju samazinājums;• AER īpatsvara pieaugums līdz >70% līdz 2050. gadam;• Enerģētiskā neatkarība, diversifikācija;• Investīciju plānošana scenārijos (optimistiskie, pesimistiskie u.c.);• Atbalsts viedajiem tīkliem, energouzglabāšanas risinājumiem, ūdeņraža tehnoloģijām. | - Uzsvars uz enerģētiskās nabadzības mazināšanu un vides taisnīgumu.- Atbalsts mājsaimniecībām (īpaši reģionos) energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.- Plānota sociāli taisnīga pāreja uz AER, nodrošinot kompensācijas mehānismus iedzīvotājiem ar zemu maksātspēju.- Decentralizēta enerģijas ražošana, iespējas enerģētikas kopienām un mazajiem ražotājiem piedalīties tirgū.- Sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā (uzsvērta demokrātiska uzraudzība un elastīga pielāgošanās). | |||||||||||
| 5 | Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija40 | Ceļvedis ēku energoefektivitātes uzlabošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Stratēģijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus: nodrošināt 3 % valsts ēku renovāciju gadā; sasniegt vidējo siltumenerģijas patēriņu 70 kWh/m²/gadā dzīvojamām ēkām; atjaunot 500 000 m² publisko ēku līdz 2030. gadam; panākt ietaupījumu 3,6–5,4 TWh siltumenerģijas gadā, samazinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem.Stratēģija ir cieši saskaņota ar NEKP un ES mērķiem energoefektivitātes jomā, kā arī atbilst Direktīvas (ES) 2010/31 un 2024/1275 prasībām.Līdz 2050. gadam stratēģijas ilgtermiņa mērķis ir panākt klimatneitralitāti ēku sektorā, nodrošinot, ka: gandrīz visas ēkas ir zemas vai nulles emisiju ēkas, ēku fonds tiek dekarbonizēts, renovācija tiek veikta sistemātiski, sociāli taisnīgi un ekonomiski ilgtspējīgi. | - Stratēģijā paredzēta mērķēta palīdzība zema ienākuma mājsaimniecībām ēku siltināšanai.- Atbalsts privātmājām un dzīvokļiem, kuros dzīvo mazaizsargātās grupas (seniori, cilvēki ar invaliditāti).- Paredzēta energoefektivitātes pasākumu sociālā ietekmes novērtēšana un finansēšanas mehānismi (piemēram, dotācijas nevis tikai aizdevumi).- Daudzfunkcionālu pašvaldību ēku pielāgošana sociālajām vajadzībām. | |||||||||||
| 6 | Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam41 | Ceļvedis klimatneitralitātei:- Klimatneitralitāte līdz 2050. gadam – SEG emisiju samazinājums vismaz par 85% (salīdzinot ar 1990. gadu), pārējo daļu kompensējot ar CO₂ piesaisti- Prioritātes sektori: ēkas, transports, lauksaimniecība, atkritumi un rūpniecība- Mērķis palielināt Oglekļa piesaistes apjomu meža sektorā un atbalstīt ilgtspējīgu zemes izmantošanu- Stratēģija integrēta ar NEKP, LTSER, Transporta un Vides pamatnostādnēm | Stratēģijā uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli taisnīgas pārejas, lai mazinātu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni- Nepieciešami kompensācijas un atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kurus skars pārmaiņas (piemēram, energoresursu cenas, mobilitātes pārkārtošana)- Iekļauts princips "neatstāt nevienu novārtā" klimata pārejā, īpaši lauku un novecojošajos reģionos- Paredzēta sabiedrības iesaiste un mērķēti ieguldījumi sabiedriskajā transportā, energoefektivitātē, izglītībā u.c. jomās ar augstu sociālo ietekmi | |||||||||||
| 7 | Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam42 | Transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās)- Multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto- Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.)- Dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem- Videi draudzīgu un efektīvu loģistikas sistēmu veidošana (kravu pārvadājumi, intermodalitāte)- Mērķis saskaņots ar NEKP 2021–2030.gadam un klimatneitralitātes stratēģiju līdz 2050. gadam | Atbalsts pieprasījuma pārvadājumu sistēmām (mobility on demand) mazapdzīvotās teritorijās, īpaši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām- Plānots veicināt sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību, īpaši senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem- Mikromobilitātes risinājumu attīstība pilsētās (velosipēdi, skrejriteņi) pieejami visām sabiedrības grupām- Dzelzceļa staciju un pieturvietu piekļūstamības uzlabošana- Paredzēts sociāli atbildīgs sabiedriskā transporta maršrutu plānojums, nodrošinot pamata mobilitātes vajadzības arī sociāli mazāk aizsargātajiem | |||||||||||
| 8 | Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam43 | - Klimata pārmaiņu mazināšana un ilgtspējīga pielāgošanās- Ilgtspējīga dabas resursu pārvaldība- Aprites ekonomikas ieviešana un pāreja uz bezatkritumu principiem- Vides kvalitātes uzlabošana (gaiss, ūdeņi, augsne)- Emisiju mazināšana, īpaši transportā un lauksaimniecībā- Ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un patēriņa veicināšana | - Uzsver nepieciešamību mazināt vides riskus un piesārņojumu, kas biežāk skar mazaizsargātas grupas;- Uzsver sociālo taisnīgumu un iedzīvotāju iesaisti.- Aicina nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi videi draudzīgām tehnoloģijām, transportam un mājoklim- Rosina sabiedrības izglītošanu, tai skaitā sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem | |||||||||||
| 9 | Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam44 | - Stiprināt valsts spēju pielāgoties klimata pārmaiņām (karstuma viļņi, plūdi, sausuma periodi)- Identificē riska nozares: lauksaimniecība, mežsaimniecība, veselība, būvniecība, infrastruktūra- Uzsvars uz integrētu klimata risku vadību un pielāgošanās pasākumiem nacionālajos plānošanas dokumentos | - Atzīts, ka sociāli neaizsargātās grupas (seniori, cilvēki ar invaliditāti, bērni, zemie ienākumi) ir visvairāk apdraudētas klimata pārmaiņu sekām- Plānots uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un atbalsta mehānismiem karstuma vai aukstuma periodos- Sabiedrības informēšana un adaptācijas prasmju veicināšana, īpaši sociāli neaizsargātajiem | |||||||||||
| 10 | Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam45 | - Samazināt resursu patēriņu, veicinot atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, koplietošanu- Pārorientēt ražošanu uz ilgtspējīgām tehnoloģijām- Uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un resursu efektīvu izmantošanu- Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas un patēriņa ciklā | - Veicina videi draudzīgus un pieejamus pakalpojumus, piemēram, koplietošanas sistēmas- Potenciāli jaunas darba vietas un prasmes mazaizsargātiem iedzīvotājiem aprites ekonomikā- Uzsvars uz sabiedrības izglītošanu, īpaši iedzīvotājiem ar ierobežotiem resursiem | |||||||||||
| 11 | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam46 | - Veicināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, samazinot teritoriālās atšķirības.- Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un resursu efektīvu izmantošanu.- Saskaņot ar Nacionālo attīstības plānu un Eiropas zaļo kursu. | - Uzlabot dzīves kvalitāti reģionos, īpaši mazaizsargātām grupām.- Veicināt piekļuvi pakalpojumiem un nodarbinātības iespējām. | |||||||||||
| 12 | Finanšu sektora attīstības plāns 2024.-2026.gadam47 | - Ilgtspējīgu finanšu veicināšana: Plānā paredzēts attīstīt zaļo finanšu instrumentus, lai atbalstītu investīcijas ilgtspējīgos un klimatam draudzīgos projektos.- Atbalsts energoefektivitātei: Finanšu sektors tiek virzīts uz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas projektiem, īpaši ēku renovācijā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā.- Integrācija ar klimata politiku: Plāns saskaņots ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021–2030, lai nodrošinātu finanšu sektora iesaisti klimata mērķu sasniegšanā. | - Finanšu pieejamības uzlabošana: Plānā paredzēti pasākumi, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību mazaizsargātajām grupām, tostarp zemiem ienākumiem un senioriem.- Finanšu pratības veicināšana: Tiek plānotas iniciatīvas finanšu izglītības jomā, lai mazaizsargātās grupas spētu labāk pārvaldīt savas finanses un izmantot pieejamos finanšu instrumentus.- Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai: Plānā iekļauti pasākumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, kas var nodrošināt darba iespējas mazaizsargātajiem iedzīvotājiem. | |||||||||||
| 13 | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam48 | - Programmas viens no centrālajiem mērķiem ir zaļā pāreja, tajā skaitā atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, atjaunojamo energoresursu attīstībai, kā arī SEG emisiju samazināšanai transporta un ēku sektorā.- Finansējums tiek virzīts uz zemu emisiju mobilitāti (sabiedriskā transporta attīstību, dzelzceļa modernizāciju), ēku renovāciju, siltumapgādes sistēmu modernizāciju.- Saskaņots ar NEKP 2021–2030 un Latvijas klimata mērķiem līdz 2050. gadam.- Klimata un enerģētikas pasākumiem paredzēti vismaz 30% no programmas kopējā finansējuma. | - Atbalsts sociāliem mērķiem: programma paredz investīcijas sociālo pakalpojumu uzlabošanā, pieejama mājokļa attīstībā, veselības aprūpes infrastruktūrā.- Ēku renovācijas atbalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – maza mēroga energoefektivitātes pasākumu atbalsts.- Pieejamības uzlabošana: transporta infrastruktūras pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti un mobilitātes traucējumiem.- Iekļauti arī pasākumi, kas mazina reģionālās nevienlīdzības, sevišķi lauku reģionos. | |||||||||||
| 14 | Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns49 | - Plāns izstrādāts, lai mazinātu sociāli ekonomiskās sekas reģionos, kas visvairāk ietekmēti no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku – kurināmās kūdras ieguves un izmantošanas pakāpeniskas pārtraukšanas dēļ.- Atbalsts pārejai uz zaļu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, energoefektīvu infrastruktūru un atjaunojamo energoresursu risinājumiem.- Ievērots zaļais princips, līdzsvarojot sociālās un vides intereses.- Mērķa teritorijas: galvenokārt Vidzemes un Zemgales reģioni, kur koncentrēta kūdras ieguve | - Atbalsts darbinieku pārkvalifikācijai kūdras nozarē un atkarīgajos sektoros;- Sociālā aizsardzība un nodarbinātības veicināšana iedzīvotājiem, kurus skar ekonomikas pārkārtošana;- Atbalsts mazajiem uzņēmumiem, īpaši lauku reģionos, lai veicinātu ekonomikas noturību;- Uzlabota sabiedriskā transporta pieejamība un energoefektīva infrastruktūra, lai uzlabotu dzīves kvalitāti reģionos;- Netieši – energoefektivitātes projekti publiskajās ēkās un uzņēmumos ar vietējo nodarbinātību | |||||||||||
| 15 | Latvijas Atveseļošanas un noturības plāns (papildināts 2023. un 2024.gadā)50 | - Vērsts uz strukturālo reformu īstenošanu un investīcijām atbilstoši zaļajam un digitālajam kursam.- Plānā paredzētas būtiskas investīcijas klimata mērķu sasniegšanai:• Ēku energoefektivitātes paaugstināšana – atbalsts daudzdzīvokļu ēku, privātmāju un publisko ēku atjaunošanai;• Atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai, t.sk. saules paneļiem un siltumsūkņiem mājsaimniecībās;• Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļiem un uzlādes infrastruktūrai;• Siltumapgādes modernizācija – siltumtīklu efektivitātes uzlabošana, decentralizēti risinājumi.- Klimata mērķiem paredzēti vismaz 37% no Plāna finansējuma. | Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām ēku atjaunošanai un energoefektivitātes pasākumiem;- Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālajiem pakalpojumiem un mazaizsargātām grupām;- Digitālās prasmes un pieejamība mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem – īpaši lauku reģionos un senioriem;- Sociālās aprūpes pakalpojumu infrastruktūras uzlabošana – aprūpes centriem, grupu mājām, pieejamības uzlabošana personām ar invaliditāti;- Atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai – uzlabota pieejamība reģionos un mazaizsargātām grupām. |
| Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/955 5. panta 1. punktu un Eiropas Komisijas ieteikumiem par labas prakses nodrošināšanu Sociālā klimata plānu (SKP) izstrādē51, Latvijā tika īstenots daudzslāņains sabiedriskās apspriešanas process. Tā mērķis bija nodrošināt plāna izstrādes atklātību, kvalitāti un atbilstību sabiedrības vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem partneriem, pašvaldībām, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.2023.gads2023.gada septembrī KEM apstiprināja rīkojumu par starpinstitūciju darba grupas izveidi52 (SKP darba grupa), nodrošinot ciešu sadarbību ar nozaru ministrijām - Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju) Latvijas SKF plāna sagatavošanas procesā.2023.gada oktobrī Latvija iesniedza projekta pieteikumu EK Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" īstenošanai. Projekta pieteikums tika apstiprināts 2024.gada pavasarī.2024.gads2024.gada jūnijā darbību uzsāka EK Tehniskā atbalsta instrumenta finansētais projekts "Par palīdzību Sociālo klimata plānu izstrādē" (TSI projekts). TSI projekta mērķis ir nodrošināt atbalstu deviņām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Projektu īsteno TRINOMICS sadarbībā ar Latvijas sadarbības partneri – SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". Projekts nodrošināja kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi par ēku un transporta ETS2 ietekmi, mērķa grupu identificēšanu, pasākumu modelēšanu, investīciju aprēķinus un uzraudzības sistēmas sagatavošanu.TSI projekta ietvaros sadarbībā ar KEM, SKP darba grupas locekļiem un citām ieinteresētajām pusēm tika izveidots galveno ieinteresēto pušu saraksts, kas kalpoja par pamatu mērķētai sabiedrības līdzdalībai. Galveno ieinteresēto pušu radaru karti skatīt 7.attēlā.2024. gadā tika organizētas: SKP darba grupas sanāksmes; tematiskie semināri (t.sk. 2024.gada 3.oktobrī, 2025.gada 4.februārī); fokusa grupas un ad hoc konsultācijas ar pašvaldībām, NVO, nozaru ekspertiem; aptaujas, t.sk. mikrouzņēmumu vajadzību noskaidrošanai; validācijas sanāksmes un divpusējas tikšanās ar mērķa grupu pārstāvjiem.7. attēls. Galveno ieinteresēto pušu radaru karteAvots: TSI projekta ziņojuma rezultāti (2025)Pirmais ieinteresēto pušu seminārs norisinājās 2024.gada 3.oktobrī, tajā piedaloties pārstāvjiem no nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām asociācijām, zinātniskajām institūcijām u.c. Semināra galvenais mērķis bija noteikt potenciālo plānā iekļaujamo pasākumu garo sarakstu, īstenojot darbu tematiskajās grupās - "transporta nabadzība" un "enerģētiskā nabadzība". Seminārā piedalījās 30 dalībnieki, un tā rezultātā tika izstrādāts saraksts ar 30 potenciālajiem SKF plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Saraksts tika iekļauts TSI projekta 2.nodevumā.Lai noskaidrotu mazaizsargāto mikrouzņēmumu vajadzības, 2024.gada decembrī TSI projekta ietvaros tika izsūtīta mikrouzņēmumu aptauja. Aptauja tika izsūtīta 103 adresātiem (t.sk., plānošanas reģioniem, profesionālajām asociācijām un citām uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām). Papildus, aicinājums aizpildīt aptauju tika publicēta Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā un sociālajos tīklos. Ņemot vērā zemo respondetu skaitu (tika saņemtas četras atbildes), anketēšanas rezultāti SKF plāna izstrādē netika izmantoti.Paralēli, visā TSI projekta īstenošanas laikā tika organizētas divspusējas sanāksmes ar mērķi noskaidrot kontekstu un mazaizsargāto grupu vajadzības, noteikt datu pieejamību, identificēt esošos atbalsta pasākumus, izstrādāt detalizētus atbalsta pasākumu raksturojumus un noteikt potenciālās atbalsta pasākumu izmaksas.2025.gads2025.gada sākumā intensificējās diskusijas par SKF plānā iekļaujamo atbalsttiesīgo pasākumu izvēli.Svarīgs posms bija 2025.gada 4.februāra klātienes seminārs, kurā tika izvērtēti prioritārie atbalsta pasākumi. Pamatojoties uz diskusiju rezultātiem, no 30 sākotnējiem pasākumiem 13 tika identificēti kā prioritāri, no kuriem tālākā procesā tika izvēlēti astoņi, kas tika padziļināti analizēti TSI projekta 3.nodevuma ietvaros. SKF plānā ietvertās investīcijas aptver visas septiņas padziļināti analizētās aktivitātes.2025.gada janvārī-maijā tika organizētas daudzskaitlīgas tematiskās sarunas ar nozaru ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, plānošanas reģionu, pašvaldību, sociālo partneru (piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija) un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem (piemēram, biedrība "Zaļā brīvība", Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome), kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Šo diskusiju rezultātā tika sagatavots SKF plāna investīciju kopums, kas integrēts SKF plāna 2.sadaļā.2025.gada 5. jūnijā SKF plāna projekts53 tika publicēts TAP portālā, savukārt 12.–17. jūnijā notika sabiedriskā apspriešana un tematiskās sarunas par investīcijām ēku un transporta sektoros. Tika saņemti konkrēti priekšlikumi (skatīt 1.ievilkumu) par finansējuma avotiem, reģionālo atbalsta diferenciāciju, pašvaldību iesaisti SEG emisiju samazināšanā, regresīviem atbalsta mehānismiem un ēku elektroapgādes infrastruktūru.Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā nozaru ministrijas sniedza detalizētu skaidrojumu par atbalsttiesīgām aktivitātēm, mērķgrupām, plānoto īstenošanu un finansējumu. Visi saņemtie mutiskie un rakstiskie komentāri tika izvērtēti, un SKF plāns tika attiecīgi papildināts, atspoguļojot ieinteresēto pušu vajadzības un uzsverot sociālo taisnīgumu kā centrālo principu klimatneitrālās pārejas procesā.1. ievilkums. Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā saņemto priekšlikumu apkopojumsGalvenie uzrunātie jautājumi: Nepieciešamība precizēt investīciju finansējuma avotus (proti, nacionālā līdzfinansējuma avotus) – būtiskākās iebildes par nepieciešamību pašvaldībām nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu; Iekļaut SKF plānā aktivitātes, kas spēj pēc iespējas efektīvāk mazināt enerģētikas vai transporta nabadzību valstī; Pretējas nostājas par nepieciešamību SKF plānā iekļaut investīciju atbalstu mikromobilitātes rīku (velosipēdu), mazemisiju transportlīdzekļu un elektrovilcienu iegādei; Papildināt SKF plānu ar papildu pasākumiem un investīcijām:o tiešais ienākuma atbalsts;o mikromibilitātes atīstība valstpilsētās;o vienas pieturas aģentūras izveide;o atbalsts pašvaldībām mobilitātes nodrošināšanai un enerģētiskās nabadzības mazināšanai ne tikai sociāli mazaizsargātajām grupām, bet iedzīvotājiem kopumā;o pašvaldību vadīta SEG emisiju samazināšanas projekti kā instruments nodokļu zaļināšanas seku mazināšanai (pasākuma ietvaros tiktu precizētas pašvaldību iespējas un pienākumi plānot un īstenot pasākumus SEG emisiju samazināšanai, mērķtiecīgi samazinot nodokļu zaļināšanas potenciāli negatīvo ietekmi uz pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem iedzīvotājiem). Pārskatīt SKF plānā iekļauto investīciju nosacījumus:o Izvērtēt iespēju ieviest regresīvu atbalsta mehānismu atkarībā no investīcijas saņēmēja ienākuma līmeņa;o Neizmantot Fonda līdzekļus hibrīdo katlu iegādes atbalstam;o Sniegt iespēju īrniekiem saņemt atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;o Iekļaut atbalstu ēku elektroapgādes infrastruktūras uzlabošanai;o Sadalīt atbalstu pa reģioniem, administratīvajām teritorijām; Iekļaut detalizētākus valsts atbalsta nosacījumus un dzimumu līdztiesības aspektus; Precizēt datu kvalitātes pārbaudes, mērķrādītājus un uzraudzības mehānismus; Uzlabot sabiedrības, tostarp pašvaldību līdzdalības mehānismu SKF plāna ieviešanā. |
|---|
| 1. ievilkums. Sabiedriskās apspriešanas un tematisko sarunu laikā saņemto priekšlikumu apkopojumsGalvenie uzrunātie jautājumi: Nepieciešamība precizēt investīciju finansējuma avotus (proti, nacionālā līdzfinansējuma avotus) – būtiskākās iebildes par nepieciešamību pašvaldībām nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu; Iekļaut SKF plānā aktivitātes, kas spēj pēc iespējas efektīvāk mazināt enerģētikas vai transporta nabadzību valstī; Pretējas nostājas par nepieciešamību SKF plānā iekļaut investīciju atbalstu mikromobilitātes rīku (velosipēdu), mazemisiju transportlīdzekļu un elektrovilcienu iegādei; Papildināt SKF plānu ar papildu pasākumiem un investīcijām:o tiešais ienākuma atbalsts;o mikromibilitātes atīstība valstpilsētās;o vienas pieturas aģentūras izveide;o atbalsts pašvaldībām mobilitātes nodrošināšanai un enerģētiskās nabadzības mazināšanai ne tikai sociāli mazaizsargātajām grupām, bet iedzīvotājiem kopumā;o pašvaldību vadīta SEG emisiju samazināšanas projekti kā instruments nodokļu zaļināšanas seku mazināšanai (pasākuma ietvaros tiktu precizētas pašvaldību iespējas un pienākumi plānot un īstenot pasākumus SEG emisiju samazināšanai, mērķtiecīgi samazinot nodokļu zaļināšanas potenciāli negatīvo ietekmi uz pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem iedzīvotājiem). Pārskatīt SKF plānā iekļauto investīciju nosacījumus:o Izvērtēt iespēju ieviest regresīvu atbalsta mehānismu atkarībā no investīcijas saņēmēja ienākuma līmeņa;o Neizmantot Fonda līdzekļus hibrīdo katlu iegādes atbalstam;o Sniegt iespēju īrniekiem saņemt atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai;o Iekļaut atbalstu ēku elektroapgādes infrastruktūras uzlabošanai;o Sadalīt atbalstu pa reģioniem, administratīvajām teritorijām; Iekļaut detalizētākus valsts atbalsta nosacījumus un dzimumu līdztiesības aspektus; Precizēt datu kvalitātes pārbaudes, mērķrādītājus un uzraudzības mehānismus; Uzlabot sabiedrības, tostarp pašvaldību līdzdalības mehānismu SKF plāna ieviešanā. |
| Regulas 2023/955 2.pantā minētas definīcijas, kuras tiek piemērotas SKF plāna īstenošanā.Definīcijas "mājsaimniecība", "mikrouzņēmums" un "bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis" ir skaidri izprotamas un viennozīmīgi piemērojamas. Attiecīgi nav nepieciešams papildu skaidrojums par to piemērošanu SKF plāna ietveros:"mājsaimniecība"54 ir persona, kura dzīvo viena, vai personu grupa, kuras dzīvo kopā, un kura vai kuras nodrošina sev dzīves pamatvajadzības."mikrouzņēmums" ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/201455 I pielikuma 3. līdz 6. pantu;"bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis"56 ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO2/km, tās nosakot saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1151.Vienlaikus vairākām Regulas 2023/955 2.pantā minētajām definīcijām būtiski sniegt papildu skaidrojumu par piemērošanu Latvijas SKF plāna ietvaros.1.4.1. Definīcija "enerģētiskā nabadzība""enerģētiskā nabadzība"57 ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamata līmeņus un pienācīgu dzīves un veselības standartu, tostarp pienācīgu siltumapgādi, karsto ūdeni, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju iekārtu darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā, spēkā esošajā nacionālajā sociālajā rīcībpolitikā un citās attiecīgās nacionālajās rīcībpolitikās, ko izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, tostarp vismaz nespēja nodrošināt cenas, nepietiekami izmantojamie ienākumi, lieli enerģijas izdevumi un slikta energoefektivitāteNacionālā līmenī definīcija "enerģētiskā nabadzība" ir definēta Enerģētikas likumā58. SKF plāna īstenošanas ietvaros enerģētiskās nabadzības definīcija tiks piemērota, izmantojot Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmu (EIKIS), kas ir Latvijā radīts informācijas tehnoloģiju rīks automātiskai mājsaimniecības ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli aprēķināšanai. Saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteikto EIKIS primāri radīts, lai mājsaimniecībām nodrošinātu automātiska atbalsta piešķiršanu periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas, bet Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir identificējusi iespēju EIKIS ietverto algoritmu izmantot arī enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību īpatsvara Latvijā identificēšanai un individuālu mājsaimniecību, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, identificēšanai (tiesiskais pamatojums ietverts KEM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā"59, kas 2025.gadā iesniegts izskatīšanai Saeimā).EIKIS ietvertais algoritms, balstoties uz tajā integrētajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Fizisko personu reģistrā (FPR) uzkrātajiem datiem, veic aprēķinu par konkrētā adresē deklarēto, reģistrēto un kontaktadresi norādījušo personu skaitu, veic aprēķinu par šo personu kopējiem ienākumiem, un kopējo ienākumu apmēru izdala uz minēto personu skaitu. Ar vienu adresi tiek saprasta FPR fiksētā katra iedzīvotāja pamatadresi, neatkarīgi no adreses ieguves veida: deklarētā, reģistrētā vai norādītā. EIKIS nav ietvertas papildadreses.Enerģētikas likumā ietvertā enerģētiskās nabadzības definīcija teorētiski nosaka, ka mājsaimniecības lietotāja nespēja uzturēt mājoklī atbilstošu temperatūru vai izmantot energoapgādes komersantu sniegtos pakalpojumus, vai norēķināties par tiem zemas energoefektivitātes dēļ vai tādēļ, ka maksai par šiem pakalpojumiem ir augsts īpatsvars mājsaimniecības ienākumos. Taču praksē un EIKIS ietvertajā algoritmā ar enerģētiskās nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām tiek saprastas tādas mājsaimniecības, kuru izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli ir vismaz 30% no ienākumiem mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgais princips noteikts saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajiem pētījumiem par iedzīvotāju labklājību, kur secināts, ka mājoklis iedzīvotājiem ir pieejams tad, ja kopējie ikmēneša izdevumi par mājokli nepārsniedz 30% no ienākumiem. Ar kopējiem izdevumiem par mājokli saprotot izdevumus par īri (t.sk., zemes noma vai nekustamā īpašuma nodoklis), par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, siltumenerģija, elektroenerģija, dabasgāze), par citiem ar mājokļa ikmēneša uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem (piemēram, mājokļa apdrošināšana). Mājsaimniecību ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli ir noteikts kā vidējais statistiskais lielums Latvijas Republikā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem.Izmantojot EIKIS algoritmu kopējie vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli uz vienu Latvijas mājsaimniecības locekli mēnesī uz 2025.gada 31.martu ir 141,19 EUR. Ņemot vērā, ka izdevumi 141,19 EUR apmērā nedrīkst pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēnesī, lai mājoklis pēc OECD aplēsēm būtu pieejams, mājsaimniecības, kas ir pakļauta enerģētiskās nabadzības riskam ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ir 470,64 EUR vai zemāki, kas ietver arī pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmējus. Iegūtie dati par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām liecina, ka Latvijā uz 31.03.2025. ir identificētas 883 062 mājsaimniecības, no kurām 338 333 mājsaimniecības jeb 38,31% mājsaimniecību ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Enerģētiskai nabadzībai pakļauto mazaizsargāto mājsaimniecību īpatsvara izplatību Latvijā, balstoties uz EIKIS sistēmas datiem skatīt 8. attēlā.8. attēls. Enerģētiskā nabadzības izplatība Latvijā, % no kopējā mājsaimniecību skaita konkrētā teritorijā (EIKIS sistēmas dati uz 2025.gada 31.martu)Paredzēts, ka EIKIS sistēmas dati tiks izmantoti mazaizsargāto mājsaimniecību atlasei vai identifikācijai vairākās investīciju programmās, proti, visās ēku sektora komponentes investīcijās, kā arī atsevišķās transporta sektora investīcijās. Konkrēti atlases/identifikācijas kritēriji tiks noteikti investīciju programmās.Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī (38,31% no visām mājsaimniecībām jeb 338 333 mājsaimniecības) un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz konkrētām vismazāk aizsargātām saņēmējgrupām, nosakot detalizētus kritērijus konkrētu mājsaimniecību vai transporta lietotāju atlasei. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.1.4.2. Definīcija "mazaizsargātās mājsaimniecības""mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku sektora iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās mitinās.Saskaņā ar Regulā 2023/955 noteikto definīciju, mazaizsargātas mājsaimniecības ir 1) visas enerģētiskās nabadzības riskam pakļautās mājsaimniecības (1.4.1.sadaļā noteiktās) un 2) mājsaimniecības, kuras būtiski skar ETS 2 radītā ietekme.ETS2 radītā ietekme uz ēku sektora iekļaušanu ES ETS tika analizēta TSI projekta ietvaros (skatīt 1.5.sadaļu). Saskaņā ar TSI projekta rezultātiem mazaizsargāto mājsaimniecību skaits ETS 2 ietekmes dēļ pieaugs par 3 000 (pie ETS 2 emisijas kvotu cenas 60 EUR/tCO2), proti, par 1 % no enerģētiski nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību skaita pirms ETS 2 ieviešanas. Attiecīgi, piemērojot definīciju "mazaizsargāta mājsaimniecība", tiek piemērots definīcijas "enerģētiskā nabadzība" indikators, proti EIKIS sistēma.Vienlaikus, ievērojot augsto enerģētiskās nabadzības līmeni valstī un ierobežoto Fonda apjomu, investīciju īstenošanā definīcija "enerģētiskā nabadzība" var tikt piemērota sašaurinātā izpratnē, piemēram, mērķorientēta uz konkrētām vismazāk aizsargātām saņēmējgrupām, nosakot detalizētus kritērijus konkrētu mājsaimniecību vai transporta lietotāju atlasei. Detalizēti atlases kritēriju nosacījumi tiks noteikti MK noteikumos par investīciju īstenošanu, un to izstrādē tiks iesaistītas ieinteresētās puses, t.sk., NVO un sociālie partneri.1.4.3. Definīcija "transporta nabadzība""transporta nabadzība" ir personu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas vai tāda transporta piekļuves neesamība vai ierobežota piekļuve transportam, kas vajadzīgs, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un aktivitātēm, ņemot vērā valsts un ģeogrāfisko kontekstu2025.gada 22.maijā tika publiskots EK ieteikums 2025/1021 par transporta nabadzību60 (EK ieteikums 2025/1021), kas ietilpst Eiropas Sociālo tiesību pīlāra ietvarā (20.princips) ar mērķi nodrošināt pieejamu, piekļūstamu un taisnīgu mobilitāti visām iedzīvotāju grupām. EK ieteikumā minētas šādas transporta nabadzības definīcijas dimensijas: ekonomiskā pieejamība (affordability): personu un mājsaimniecību spēja atļauties privāto vai sabiedrisko transportu transporta pieejamība (availability): transporta pakalpojumu esība un biežums; piekļūstamība (accessibility): personu un mājsaimniecību spēja saprātīgā laikā sasniegt būtiskus sociālekonomiskos pakalpojumus un aktivitātes; transporta sistēmas pienācīgums (adequacy) – raksturo sistēmas izmantojamību. "Pienācīgums" ietver dažādus papildu elementus, tādus kā transporta sistēmas uzticamība, piemērotība cilvēkiem, kuri to izmanto darbam un/vai aprūpes pienākumu veikšanai (piemēram, lai ceļotu uz darba vietu un no darba vietas un pārvadātu bērnus), drošums un drošība un tās pieejamība ārpus sastrēgumstundām, neraugoties uz to, vai tā ir bez šķēršļiem un informācija par ceļošanas iespējām ir plaši pieejamaEK ieteikumā 2025/1021 sniegti politikas ieteikumi, pasākumu un investīciju piemēri, kā arī transporta nabadzības rādītāju uzskaitījums.SKF plāna īstenošanas ietvaros, proti, sagatavojot MK noteikumus par SKF plāna investīciju ieviešanu, tiks izvērtēta iespēja izmantot EK ieteikumā 2025/1021 minētos transporta nabadzības rādītājus, izvēloties Latvijas kontekstam atbilstošākos.Latvijas lauku iedzīvotāji saskaras ar ievērojamām transporta pieejamības problēmām un 8,6 % Latvijas lauku iedzīvotāju saskaras ar grūtībām piekļūt sabiedriskajam transportam. Uzticamu transporta iespēju trūkums liek daudziem cilvēkiem izmantot privātos automobiļus, kas nav nedz dzīvotspējīgs, nedz ilgtspējīgs risinājums ievērojamai iedzīvotāju daļai. Faktiski 22 % mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem ziņo par nespēju atļauties automašīnu, uzsverot transporta nabadzības apmēru. Lauku apvidos, kur attālumi ir lielāki, ievērojamu daļu sabiedriskā transporta lietotāju veido mazaizsargātas personas. Tie ietver tos, kuri nevar atļauties iegādāties transportlīdzekli vai nespēj vadīt transportlīdzekli vecuma, invaliditātes vai citu personisku apstākļu dēļ. Transporta nabadzību raksturo situācija, kad daudzās lauku teritorijās sabiedriskā transporta pieturas atrodas vairāk nekā 2 kilometru attālumā vai reisu skaits ir nepietiekams (mazāk par 4 reisiem dienā), lai cilvēki varētu ērti saņemt nepieciešamos pakalpojumus, padarot sabiedriskā transporta regulāru izmantošanu nepraktisku. Turklāt tiem, kam pieder privāta automašīna, ir jāmēro lielāki attālumi, un tādējādi ETS 2 ieviešana radīs lielāku ietekmi.2022. gadā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta "Maksimalizēta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos" (MAMBA) pētījumā61 konstatēts, ka Latvijas 92 zonās 36 900 iedzīvotājiem ir grūtības piekļūt vai tie nevar piekļūt sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo viņu dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 2 km rādiusā no piedāvātajiem sabiedriskā transporta maršrutiem (skatīt. 9. attēlu).9. attēls. Potenciālās teritorijas 2 km attālumā no MAMBA pētījumā definētajiem publiskā transporta maršrutiem, (Vidzemes plānošanas reģiona izpēte, balstoties uz MAMBA projekta rezultātiem, 2022.gads)Apkopojot iepriekš minēto, "transporta nabadzība" ir definējama kā indivīdu un mājsaimniecību nespēja vai grūtības segt privātā vai sabiedriskā transporta izmaksas, vai trūkums vai ierobežota piekļuve transportam, kas nepieciešams, lai piekļūtu būtiskiem sociālekonomiskiem pakalpojumiem un darbībām, ņemot vērā valsts un telpisko kontekstu.Investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir: mājsaimniecības, kurām tuvākā sabiedriskā transporta pietura ir "pārāk tālu" (2 km un vairāk) vietās, kur reisu skaits ir mazāks par 4 reisiem dienā.Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros ir izsniegt elektropiedziņas tehniskos palīglīdzekļus (TPL) mobilitātei bērniem un pilngadīgām personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas traucējumiem, tādējādi veicinot pieejamu un videi draudzīgu individuālās mobilitātes risinājumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā. Šis atbalsts nodrošina personām ar pārvietošanās ierobežojumiem iespēju aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē, izglītībā un darba tirgū. Investīcijas ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir: Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.); Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām; Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā; Citi mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem.1.4.4. Definīcija "mazaizsargāts transporta lietotājs""mazaizsargāti transporta lietotāji" ir personas un mājsaimniecības, kuras skar transporta nabadzība, kā arī personas un mājsaimniecības, tostarp tās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, kuras būtiski skar autotransporta sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;Investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" ietvaros mazaizsargāta transporta lietotāja statuss tiek noteikts, ja persona atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi ir zemāki par 20% no iedzīvotāju vidējā ienākumu līmeņa (zemākie 20% pēc CSP datiem); dzīvesvieta atrodas teritorijā, kur nav pieejams sabiedriskais transports (līdz tuvākai sabiedriskā transporta pieturai ir 2 km un vairāk); nav piekļuves privātam transportam, un regulāra pārvietošanās ar komerciāliem transporta pakalpojumiem (piemēram, taksometriem) nav finansiāli iespējama.Kritēriju pārbaude balstās uz datiem no EIKIS sistēmas, Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu statistikām un TSI projekta ietvaros apkopotajiem reģionālajiem novērtējumiem.Investīcijas "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām" ietvaros noteiktie indikatori, kas tiks izmantoti pakalpojuma tvēruma noteikšanā ir: Bērni ar kustību traucējumiem (piemēram, cerebrālā trieka, ģenētiskās saslimšanas u.c.); Pilngadīgas personas ar funkcionēšanas traucējumiem, t.sk. ar muguras smadzeņu bojājumiem, multiplās sklerozes, retu slimību un citu ilgstošu traucējumu sekām; Seniori ar mobilitātes ierobežojumiem, kam nepieciešama neatkarīga pārvietošanās un dalība sabiedrībā; Citi mazaizsargāti transporta lietotāji ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti, funkcionālu mazspēju, kā arī anatomiskiem defektiem.1.4.5. Definīcija "mazaizsargāts mikrouzņēmums""mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku vai autotransporta sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem savas darbības vajadzībām trūkst līdzekļu, lai vai nu attiecīgi renovētu ēku, kurā tie atrodas, vai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus, vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu;SKF plāna ietvaros paredzēts sniegt atbalstu ģimenes ārstiem, kuri ir mikrouzņēmumi. Atbalstu plānots sniegt transporta nabadzības mazināšanai.Ģimenes ārstu pienākums ir nodrošināt mājas vizītes noteiktām iedzīvotāju grupām. Tā kā ģimenes ārsti regulāri izmanto transportu šo mājas vizīšu nodrošināšanai, tad tieši ģimenes ārsti ir tie, kurus negatīvi ietekmē fosilā kurināmā cenu pieaugums un izmaksas transporta nozarē. Papildus tam, ģimenes ārsti sniedz iedzīvotājiem normatīvajos aktos noteiktu obligāto pakalpojumu un tā izmaksas/ sadārdzinājums netiek kompensēts. Šī pakalpojuma saņēmēji bieži ir mazaizsargātie transporta lietotāji, kuri sava veselības stāvokļa dēļ nespēj izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumu un/ vai to īpašumā nav privātā autotransporta.1.4.6. Personīgo datu apstrādeIevērojot Fonda mērķus, proti, atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, būs nepieciešama no Fonda līdzekļiem atbalstīto personu datu apstrāde. Konkrēti datu apstrādes nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos, kas noteiks SKF plāna un tajā iekļauto investīciju īstenošanu. Nosacījumu izstrādē tiks ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumi. |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)