Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam

Veids Rīkojums

Publicēts 2025-07-02

Statuss Spēkā esošs

Izdevējs Ministru kabinets

Avots likumi.lv

panti Not indexed

Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C1.B.I1.1.2026Q4	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Atskaites punkts	MK noteikumi par atbalsta īstenošanu	Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta īstenošanu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2026	IV
C1.B.I1.I1.2032Q1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Mērķrādītājs	Atbalstīto mājsaimniecību skaits	Nav attiecināms	skaits	0	3973	2032	I
C1.B.I1.I2.2032Q1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Mērķrādītājs	Atbalstīto mājsaimniecību skaits	Nav attiecināms	skaits	0	5300	2032	I
C1.B.I1.I3.2032Q1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums	Nav attiecināms	%	0	20	2032	I

Atskaites punkts: Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta īstenošanu – nodrošina atbalsta uzsākšanu.Mērķrādītājs: Atbalstīto mājsaimniecību skaits tika izvēlēts, lai atspoguļotu to enerģētiski nabadzīgo un mazaizsargāto mājsaimniecību skaitu, kuras gūst labumu no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas.Mērķrādītājs: Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums - atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņa ietaupījums izvēlēts, jo šāds mērķis vistiešāk raksturo investīciju ieguldījumu energoefektivitātes mērķa sasniegšanai.

Atskaites punkts "MK noteikumi par atbalsta īstenošanu" – Ministru kabinetā apstiprinātais normatīvais regulējums (Ministru kabineta noteikumi), kas paredz nosacījumus atbalsta uzsākšanai.Mērķrādītājs "Atbalstīto mājsaimniecību skaits" – enerģētiski nabadzīgo un mazaizsargāto mājsaimniecību skaits, kuras gūs labumu no energoefektivitātes pasākumiem, kā arī veiks enerģijas ietaupījumu un aizstās fosilā kurināmā apkures iekārtas ar atjaunīgo energoresursu iekārtām un/vai ļoti efektīvām iekārtām.Mērķrādītājs "Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" – sasniegtais primārās enerģijas patēriņa ietaupījums (%).

Atskaites punkta pienācīgā izpilde pamatojama ar MK apstiprinātā MK noteikumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar: Uzskaiti par finansiālā atbalsta sniegšanu (līgumiem): atbalstīto mājsaimniecību skaita izsekošana. Energoauditi un energoefektivitātes sertifikāta (EPC) novērtējumi: pirms un pēc enerģijas patēriņa mērīšana.Mērķrādītāju pārbaudes avoti: valsts energoefektivitātes datubāze; atbalsta sniedzēja pārskati.

Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0.Sasniedzamais mērķis (uz 2032.gadu): Atbalstīto mājsaimniecību skaits: 3973 mazaizsargātas mājsaimniecības ar īstenotiem energoefektivitātes pasākumiem privātmājās un 5300 mazaizsargātas mājsaimniecības ar īstenotiem maza mēroga energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu ēku dzīvokļos. Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums: 20%.

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2026. gada 31. decembrim.Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada I ceturksnim.

Par atskaites punkta īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu atbildīga ir KEM.Par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu plānots kā atbildīgo noteikt SIA "Vides Investīciju fonds".

Izmaksu aplēses ir balstītas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām programmām, kā arī uz publiski pieejamo informāciju par atsevišķu pasākumu vidējām izmaksām (siltumsūkņu uzstādīšana, logu maiņa), kā arī uz Latvijas NEKP iekļautajiem aprēķiniem un pieņēmumiem.

Plānotais investīciju īstenošanas laika periods no 2027.-2032. gadam.

Kopējais publiskais finansējums ir paredzēts 127 000 000 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (31 750 000 EUR).

Maza mēroga energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšana un privātmāju renovācija nav plānota citu ES instrumentu ietvaros.Vienlaikus tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3.6.pasākumā "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" paredzēto atbalstu mājsaimniecībām sadedzināšanas iekārtu nomaiņai un 2.1.1.1. pasākumā "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" paredzēto atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī ar ANM plāna 1.2.1.1.i. investīcijā "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu" paredzēto atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.Savstarpējā investīciju demarkācija tiks nodrošināta arī ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Nav attiecināms

Paredzamās izmaksas ir noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu, t.sk. analizējot īstenotos energoefektivitātes projektus daudzdzīvokļu ēkās, ko finansē no esošajām programmām, kā arī uz publiski pieejamo informāciju par atsevišķu pasākumu vidējām izmaksām (dažādu veidu siltumsūkņu uzstādīšana, logu maiņa), kā arī uz Atjaunotajā NEKP iekļautajiem aprēķiniem un pieņēmumiem.Izmaksas tiks regulāri uzraudzītas un novērtētas, lai nodrošinātu, ka izdevumi atbilst projekta mērķiem. VIF veiks pārraudzību un līdzekļu sadali, nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību visā īstenošanas procesā.

Kārtas numurs	Pasākums/ investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C1.B.I1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	01.01.2026.	31.07.2032.	198 639 573	0	40 000 000	40 000 000	50 000 000	50 000 000	18 639 573	0

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā ar VIF iesaisti.

Plānotās investīcijas ir papildinošs ieguldījums, kas nerada dubultfinansējuma riskus ar esošajiem projektiem un neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus.

Investīcijas ietvaros atbalstu paredzēts sniegt privātpersonām. Ieviešot plānotās investīcijas, tiks izvērtēts, vai piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm. Gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis u.tml.).

Eiropas Semestra rekomendācijas Latvijai84, t.sk. 2025.gadam aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Ēku energoefektivitātes uzlabošana prasa ievērojamus ilgtermiņa kapitālieguldījumus, kuru atmaksāšanās periods ir ilgs. Tāpēc pašvaldībām, kas iegulda ēkās, kas nodrošina sociālās funkcijas – sociālos pakalpojumus vai izmitināšanu sociālajos mājokļos (social housing)85, nereti trūkst pietiekamu finanšu resursu, lai īstenotu nepieciešamos energoefektivitātes uzlabojumus un šādu ēku uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, kuru kompensēšana negatīvi finansiāli atsaucas uz maznodrošinātām mājsaimniecībām, kas saņem pakalpojumus šajās ēkās.Pašvaldībās sociālie pakalpojumi un izmitināšana sociālajos mājokļos mazaizsargātām mājsaimniecībām nereti tiek sniegti pašvaldību īpašumā esošās ēkās, kas klasificējamas kā enerģētiskās nabadzības skartas, t.i., ēkās ar zemu energoefektivitāti, paaugstinātiem energoresursu patēriņa izdevumiem un/vai nepietiekamiem apstākļiem iekštelpu mikroklimata nodrošināšanai. Bieži vien atbalsta saņēmējiem (mazaizsargātām mājsaimniecībām) nav iespēju izvēlēties alternatīvas sociālo pakalpojumu saņemšanas vai dzīves vietas, tāpēc viņi tieši saskaras ar enerģētiskās nabadzības radītajām sekām un tādēļ atbalsts ir nepieciešams pašvaldību struktūrām - sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem mājokļiem, kas tiešā veidā sniedz atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām.Saskaņā ar Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē publicētajiem statistikas datiem86 pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēji 2023.gada beigās ir vismaz 570 institūcijas ar vismaz 5300 sociālajiem darbiniekiem, kas snieguši sociālos pakalpojumus vismaz 66 tūkstošiem klientu87. Papildus atbilstoši statistikas datiem 2023.gadā Latvijā darbojas vismaz 120 sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes88, ar ēku platību vismaz 200 tūkstošu kvadrātmetri. Mājokļu pieejamības pamatnostādnēs 2023.–2027.gadam norādīts, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem – 2% no kopējā dzīvojamā fonda. Papildus tam sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī: ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 11,5 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju – 4,3 %89.Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem ir nepieciešams atjaunot vismaz 230 pašvaldību īpašumā esošās ēkas (ar grīdas platību lielāku par 250 m2), kas nodrošina pašvaldību sociālos pakalpojumus (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un izmitināšanu sociālajos mājokļos (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.). Lielākā daļa no šīm ēkām ir uzbūvētas pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti. Tādējādi ir nepieciešams atbalsts ēkām, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas, publiskās investīcijas piešķirot ēku atjaunošanai, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, paaugstinot energoefektivitāti, piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus kā citās atbalsta programmās pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai, vienlaikus, telpu pielāgošanā ievērojot aktuālās sociālo pakalpojumu saņēmēju vai sociālo mājokļu īrnieku vajadzības un veicinot virzību uz bezemisiju un gandrīz nulles enerģijas ēkām, t.sk. ietverot arī, kur iespējams, centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto fosilo avotu izmantojošo apkures iekārtu nomaiņu pret AER iekārtām vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām, kā arī palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu ēkās un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšanu līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām, kā arī ar investīcijām ēkās saistītie citi ieguldījumi, tai skaitā elektromobilitātes infrastruktūras izveidošana, ievērojot attiecīgus komercdarbības atbalsta nosacījumus.Ar plānotajiem ieguldījumiem pašvaldību sociālo ēku stāvokļa uzlabošanā tiks nodrošināta tuvošanās Nacionālā enerģētikas un klimata plānā90 noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam91 plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām92 dalībvalstīm.

Investīcijas kopējās izmaksas ir 38 500 000 EUR, paredzot, ka 25 % nacionālais līdzfinansējums tiks nodrošināts no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Atbalsta pasākums ir uzskatāms par jaunu iniciatīvu, kas plānota īstenošanai ar Fonda atbalstu. Atšķirībā no līdzšinējiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.-2020. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķis "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākums "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana", ANM plāna 1.2.1.3.i. pasākums "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti", (turpmāk – ANM plāna 1.2.1.3.i. pasākums)), šī investīcija mērķēta tieši uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, paredzot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā tikai tādu pašvaldību sociālo pakalpojumu ēkās un sociālajos mājokļos, kuros šīs mājsaimniecības saņem pašvaldību atbalstu, kā arī AER integrācijas risinājumu īstenošanā minētajās ēkās.Vienlaikus, tiks nodrošināta SKF plāna investīcijas demarkācija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" trešās kārtas investīcijām, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, tai skaitā atbalstot AER tehnoloģijas un virzību uz ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšanu. Savstarpējā investīciju demarkācija tiek nodrošināta ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Atbalsts tiks piešķirts pašvaldību struktūrām, ja tās nodrošina pašvaldības deleģētās funkcijas un sniedz sociālos pakalpojumus vai izmitina sociālajos mājokļos mājsaimniecības, kas ir uzskatāmas par mazaizsargātām atbilstoši Regulas 2023/955 regulējumam. Pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi un izmitināšana sociālajos mājokļos galvenokārt tiek nodrošināta investīcijas mērķa grupai - mazaizsargātām mājsaimniecībām, samazinot tām ETS 2 radītās sekas, piemēram, personām, kas reģistrētas kā ievainojamā mājsaimniecības persona EIKIS93 (Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma), personām kam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības statuss, nelabvēlīgā situācijā esošām personām, ar zemiem ienākumiem un vidēji zemiem ienākumiem slēptās enerģētiskās nabadzības94 (hidden energy poverty) un faktiski maznodrošinātām un trūcīgām mājsaimniecībām, piemēram, personām ar invaliditāti, pensijas vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem, personām, kuras saņem vai kurām nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā – piemēram, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, bezpajumtniekiem u.c. (turpmāk - mazaizsargātas mājsaimniecības). Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS 2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, kompensējot ETS 2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības u. tml. Tādējādi kompensējot mazaizsargātām mājsaimniecībām izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, piemēram, īres vai uzturēšanās maksu, rēķinus par saņemto enerģiju un citas saistītās izmaksas.Atbalsts paredzēts kompleksu ēku renovācijas izmaksu segšanai (apgaismojuma, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu izveide, pārbūve vai atjaunošana, siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes un siltumnoturības uzlabošanu u.tml.), kā arī esošo fosilos energoresursus izmantojošu apkures iekārtu nomaiņai pret jaunu AER izmantojošo siltumenerģijas ražošanas iekārtu vai esošo neefektīvo vai novecojošo AER iekārtu nomaiņai pret modernākām un efektīvākām AER iekārtām enerģētiskās nabadzības skartās pašvaldību sociālo pakalpojumu (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.) ēkās, atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajiem - mazaizsargātām mājsaimniecībām. Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS 2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, tām kompensējot ETS 2 radīto ietekmi, lai izmaksas nepieaugtu, vienlaikus, neizslēdzot citu neparedzētu apstākļu ietekmi, piemēram, krīzes, tirgus svārstības, u. tml. izmaksas par sociālo pakalpojumu saņemšanu vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, piemēram, kompensēta īres vai uzturēšanas maksa, kompensēti rēķini par telpas apkuri un elektrības patēriņu u. tml., kas kopumā kompensē izdevumus mazaizsargātām mājsaimniecībām ar enerģijas patēriņu saistītajās izmaksās.Finansējuma saņēmēji sniegs apliecinājumus, ka atbalsta ietvaros atjaunotajā ēkā sociālos pakalpojumus saņems vai sociālajos mājokļos izmitinās galvenokārt mazaizsargātas mājsaimniecības un projektu pēcuzraudzības periodā uzkrās datus par sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Datu uzkrāšana ēku līmenī finansējuma saņēmējam neradīs būtisku papildu slogu, jo saskaņā ar Noteikumiem par Oficiālās statistikas programmu 2025.–2027. gadam95 96 pašvaldībām ir jāuzskaita tās sniegto sociālo pakalpojumu skaits. Piemēram, ir uzskaitīts, ka 2023 gadā pašvaldības sociālo pakalpojumu saņēmušie klientu skaits pārsniedz 66 tūkstošus97.Atbalsta rezultātā ēkās tiks samazināts kopējās primārās enerģijas patēriņš, kā arī tiks veicināta AER izmantošana un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana, kā arī samazinātas radītās CO2 emisijas. Atjaunotajās ēkās tiks uzlabota energoefektivitāte, kā arī ar to saistītie dzīves apstākļi, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas tās lietotājiem - personām, kuras skar enerģētiskā nabadzība un kuras ir mazaizsargātas.Risinājumi sekmē ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu, enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.Pasākuma ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai valstspilsētās tiks sniegts atbilstoši prioritārai kārtībai, prioritāri izvērtējot iespējas veidot pieslēgumus efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kā otru risinājumu izvērtējot dažādus bezemisiju risinājumus un tikai kā trešo iespējamību izvērtējot risinājumus ar cietās biomasas siltumapgādes iekārtām. Vienlaikus katrā gadījumā tiks ņemti vērā konkrētie apstākļi un tehniskā lietderība.Ieguldījumi sociālo pakalpojumu ēku un sociālo mājokļu kvalitātē un to pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu.Ja šīs ēkas ir atbilstošas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) vadlīnijām vai ir saņemts VUGD atzinums par patvertnes funkciju, tad tiks sniegts atbalsts arī konstrukciju pārbūvei un stiprināšanai, telpu pielāgošanai, ja tas nepieciešams, t.sk. ēku pagrabstāvos vai cokola stāvos, kas vienlaicīgi sniegs ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, ventilācijas, apkures, elektroenerģijas sistēmu izveidei un c.).Ar plānotajiem ieguldījumiem paredzēts uzlabot ēku stāvokli, kompensējot pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas izmaksas vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus, vienlaikus, mazinot enerģētisko nabadzību Latvijā, kā arī nodrošinot tuvošanos Nacionālā enerģētikas un klimata plānā98 noteikto energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājuma mērķu sasniegšanai, kā arī ieguldījumu jomas un nepieciešamības balstītas uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam99 plānotajiem attīstības virzieniem un prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", noteiktajām vajadzībām un izaicinājumiem, uz nozaru plānošanas dokumentiem un EK rekomendācijām100 dalībvalstīm.Atbalsts netiek plānots ieguldījumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās uzturas ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērni ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (I vai II invaliditātes grupa). Tādējādi ieguldījumi nav pretrunā ar deinstucionalizācijas pieeju un tie stiprina sociālo iekļaušanu un pamattiesību ievērošanu, kas ir viens no deinstitucionalizācijas pamatprincipiem. Vienlaikus tiks uzlabota sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, stiprinot vietējo kopienu atbalsta spējas. Ieguldījumi veicinās mazaizsargātu mājsaimniecību, piemēram, pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti u.c., pamattiesību ievērošanu, neatkarīgu dzīvi, cilvēka cieņu, līdzdalību sabiedrībā un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem vai sociālajiem mājokļiem.

Lai nodrošinātu efektīvu un plaši pieejamu atbalstu pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanai, tiks ieviests granta veida finansējums, ko pašvaldības varēs saņemt, piedaloties atklātā projektu atlases konkursā. Ieguldījumi tiks veikti vietējā pašvaldību līmenī visā Latvijas teritorijā, nodrošinot, ka projekta ietvaros tiek mazināta enerģētiskās nabadzības ietekme uz mazaizsargātajiem pašvaldību sociālo pakalpojumu saņēmējiem un sociālo mājokļu īrniekiem, un veicināta reģionālā attīstība t.sk. reģionos ar ierobežotām attīstības iespējām, vienlaikus tiek sasniegts primārās enerģijas ietaupījums.Ir aplēsts, ka energoefektivitātes paaugstināšana būtu nepieciešams finansējums vismaz 230 pašvaldību ēkām, kas nodrošina sociālās funkcijas - sociālos pakalpojumus vai izmitināšanu sociālajos mājokļos. Līdz ar to tiek prognozēts, ka finansējums tiks savlaicīgi apgūts pieejamajā apmērā.VARAM ir atbildīgā ministrija par pasākuma īstenošanu.Tiek rosināts, ka CFLA atbildība ir nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un pasākuma īstenošanas izpildes uzraudzību visā projekta dzīves ciklā, tai skaitā veicot maksājuma pieprasījumu apstiprināšanu.Par mērķrādītāju un izpildes grafika izpildes nodrošināšanu atbildīga ir CFLA.

Plānotā investīcija tieši novērsīs dzimumu nevienlīdzību. Sievietes biežāk ir pārstāvētas mazaizsargāto mājsaimniecību vidū – piemēram, vientuļās mātes, sievietes pensijas vecumā, sievietes ar zemiem ienākumiem vai tās, kuras aprūpē tuviniekus. Nodrošinot šīm grupām pieejamākus un energoefektīvākus sociālos pakalpojumus vai sociālos mājokļus, tiek mazinātas viņu izmaksas un uzlaboti dzīves apstākļi, tādējādi veicinot ekonomisko neatkarību un drošību. Papildus, uzlabojot sociālo pakalpojumu infrastruktūru – piemēram, dienas aprūpes centrus, tiek atbalstītas sievietes, kuras ir neformālie aprūpētāji, attiecīgi samazinot aprūpes slogu, palielinot iespējas sievietēm iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā.Tādējādi investīcija palīdzēs mazināt dzimumu nevienlīdzību, uzlabojot dzīves kvalitāti un iespējas sievietēm, kuras visbiežāk ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam.Projekta īstenošanas un vadības gaitā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, kā arī nediskriminējoša pieeja, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principus neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības vai citām pazīmēm. Publicitātes pasākumos tiks izmantota iekļaujoša valoda un vizuālie risinājumi, kas mazinās stereotipus un diskrimināciju pret jebkuru sabiedrības grupu.

Tiek plānots, ka 2028. gada 4. ceturksnī stāsies spēkā MK noteikumi par investīcijas atbalsta pasākuma īstenošanu. Projektu iesniegumu atlase tiks uzsākta līdz 2029.gada 2.ceturksnim un projektu īstenošana noslēgsies līdz 2032.gada 31. jūlijam.Pasākuma ietvaros tieši netiks atbalstīta bezemisiju mobilitāte, tomēr, projektiem tiks izvirzīti nosacījumi, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu101 14.panta nosacījumu izpildi attiecībā uz uzlādes punktiem, to nepieciešamajai infrastruktūrai un velosipēdu stāvvietām.

Klimata pārmaiņu mazināšana: pasākuma atbalstāmās darbības pilnībā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ēku un infrastruktūras atjaunošanas rezultātā uzlabojot to energoefektivitāti un samazinot energoresursu patēriņu, kā arī veicinot pāreju uz AER tehnoloģiju izmantošanu, jo tiks atbalstīti tikai tādi ēku atjaunošanas projekti, kas paredzēs primārās enerģijas samazinājumu (salīdzinot ar situāciju pirms investīcijām, kā arī veicinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955102 6.pantā noteikto prasību izpildi un virzību uz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai bezemisiju ēkām).Pielāgošanas klimata pārmaiņām: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Ēku atjaunošanas un pārbūves pasākumi veicami saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Atbalstāmo darbību ietvaros tiks paredzēta iespēja risinājumiem, kas saistīti ar "zaļās infrastruktūras" vai AER izmantojošiem un enerģiju taupošiem risinājumiem, kā arī paredzēs iespējas nodrošināt atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem, atbilstoši telpu dzesēšanas un/vai ventilācijas risinājumus, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā un citus risinājums, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām.Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" attiecībā uz attiecīgo mērķi.Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde: Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: pasākums neizraisīs negatīvu ietekmi uz atkritumu rašanos, novēršanu un pārstrādi, jo atbalsta programmas plānošanā un projektu īstenošanā ir paredzēts ņemt tos vērā, piemēram: energoefektivitātes projektos jādrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem103 (Direktīva 2018/851), 11.panta 2.punktā un MK 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi"104 (MK noteikumi Nr.712) 6.punktā noteikto prasību, kas paredz līdz vismaz 70 % (pēc masas) palielināt no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), ievērošanu un, ņemot vērā Direktīvā 2018/851 un MK noteikumos Nr.712 noteiktās prasības, projektu iesniedzēji tiks aicināti kopā ar projekta iesniegumu iesniegt apliecinājumus par to, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju iespēju robežās atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodod sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas. Šo darbību kontrole ir paredzēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu; projekta iesniedzējiem būs jāievēro normatīvajos aktos noteiktās obligātās Zaļā publiskā iepirkuma prasības, veicot iepirkuma procedūru būvniecības darbiem vai aprīkojumam saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība"105, kur obligāts nosacījums ir, piemēram, Zaļā publiskā iepirkuma piemērošana apgaismojumam. nosakot priekšnosacījumus piemērot zaļo publisko iepirkumu renovācijas materiālu izvēlē, tiks nodrošināta aprites ekonomikas principu veicināšana u.c.Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē: Pasākumā paredzamo atbalstāmo darbību radītā ietekme uz emisijām gaisā, ūdenī vai zemē ir nebūtiska.Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā.

Līdz 2028. gada 31. decembrim stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi atbalsta programmai energoefektivitātes uzlabošanai ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas.

Ēku, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas, neto platība, kurās atbalstīto projektu ietvaros ir uzlabota energoefektivitāte.

Atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņš gadā. Bāzes vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu pirms ieguldījumu uzsākšanas, sasniegtā vērtība attiecas uz primārās enerģijas gada patēriņu gadā pēc ieguldījumu veikšanas. Ēkām abas vērtības jādokumentē, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātiem saskaņā ar Direktīvu 2010/31 /ES.

Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C1.B.I2.1.2028Q4	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	Atskaites punkts	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākuma investīcijas īstenošanu	Apstiprināts normatīvais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2028	IV
C1.B.I2.I1.2032Q3	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	Mērķrādītājs	Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija	Neattiecas	Renovētā grīdas platība (m2/gadā)	0	20 000	2032	III
C1.B.I2.I2.2032Q3	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	Mērķrādītājs	Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums.	Neattiecas	MWh gadā	0	2000	2032	III

Atskaites punkts: Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma investīcijas īstenošanu– nodrošina atbalsta pasākuma investīcijas uzsākšanu.Mērķrādītājs: Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija - ēku platība, kuru energoefektivitāte ir uzlabota atbalstīto projektu ietvaros, izvēlēta, jo rādītājs var tikt tieši izmantots 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6. panta 1. punktā dalībvalstīm noteiktā pienākuma progresa ziņošanai.Mērķrādītājs: Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums - atbalstīto vienību kopējais primārās enerģijas patēriņš gadā izvēlēts, jo šāds mērķis vistiešāk raksturo investīciju ieguldījumu energoefektivitātes mērķa sasniegšanai.

Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu: Ministru kabinetā apstiprinātais normatīvais akts (Ministru kabineta noteikumi), kas paredz nosacījumus projektu iesniegumu atlases uzsākšanai.Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija: renovētā grīdas platība (m2 gadā) sociālo pakalpojumu ēkās un sociālajos mājokļos, kuru energoefektivitāte ir uzlabota atbalstīto projektu ietvaros.Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums: sasniegtā vērtība uz gada primārās enerģijas patēriņu (MWh gadā).

Atskaites punkta pienācīgā izpilde pamatojama ar Ministru kabinetā apstiprinātā Ministru kabineta noteikumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar apstiprinātu maksājuma pieprasījumu, ar kuru tiek apstiprināti arī sasniegtie rādītāji, ko papildus apliecina ēkas energosertifikāts.

Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0, jo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 6. panta prasības pastiprina atjaunošanas un pārbūves līmeni līdz gandrīz nulles enerģijas ēkas vai bezemisiju ēkas līmenim un šobrīd šīs prasības vēl nav pārņemtas normatīvajos aktos.

Atskaites punkts tiks sasniegts līdz 2028. gada 31. decembrim.Mērķrādītāji tiks sasniegti līdz 2032. gada 31. jūlijam.

Par atskaites punkta īstenošanu, novērtēšanu un ziņošanu atbildīga ir VARAM.Par mērķrādītāja īstenošanas, novērtēšanas uzraudzību un ziņošanu kā atbildīgo plānots noteikt CFLA.

Nepieciešamais izmaksu apjoms un pasākuma mērķa vērtība noteikta balstoties uz:1) ANM plāna 1.2.1.3.i. pasākuma datiem Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS), ņemot vērā SKF plānā ietvertās atbalsta investīcijas ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas;2) KEM sagatavoto sarakstu ar valstspilsētu un pašvaldību īpašumā esošajām ēkām (apkurināmās ēkas, virs 250 m2).Saskaņā ar ANM plāna 1.2.1.3.i. pasākuma datiem ēkas renovācija, lai sasniegtu gandrīz nulles enerģijas ēkas līmeni izmaksas var sasniegt 1500 EUR/m2 un 12,00 EUR par 1 kWh/gadā primārās enerģijas patēriņa ietaupījumu. Attiecīgi, ņemot vērā, ka investīcijas ietvarā var tik atjaunotas aptuveni 30 ēkas, pieņemtās būvniecības sadārdzinājuma ietekmi līdz 2030.gadam (aptuveni 25%) un piesardzības rezervi, jo tiek plānots, ka lielākā daļa būvniecības darbu sāksies 2029. gadā, tad par pieejamo kopējo finansējumu 38,5 milj. EUR var veikt ieguldījumus pašvaldību sociālo pakalpojumu ēku renovācijas pasākumos atjaunojot lietderīgā grīdas platības 20 000 m2 apmērā ar primārās enerģijas patēriņa gada ietaupījumu 2000 MWh/gadā.

Investīciju plānots īstenot līdz 2032. gada 31.jūlijam.

Kopējais publiskais finansējums investīcijas īstenošanai ir paredzēts 38 500 000 EUR, t.sk. nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (9 625 000 EUR apmērā).Nacionālā līdzfinansējuma nodrošinājums tiks specificēts MK noteikumos par investīcijas īstenošanu.

Tiks nodrošināta demarkācija ar plānotajām Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" trešās kārtas investīcijām, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pašvaldību ēkās, tai skaitā atbalstot AER tehnoloģijas un virzību uz ne-emisiju tehnoloģiju uzstādīšanu. Savstarpējā investīciju demarkācija nodrošināta ar investīciju ieviešanas laika grafiku.

Nav attiecināms.

Paredzamās izmaksas noteiktas, ievērojot iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus, kas attiecināmi uz līdzvērtīgu aktivitāšu īstenošanu. Izmaksu aprēķinos ievēroti spēkā esošie normatīvie akti, tostarp Publisko iepirkumu likuma106 un citu saistošo regulējumu prasības, nodrošinot to atbilstību tirgus situācijai, nepieciešamajam kvalitātes līmenim un projekta mērķu sasniegšanai.Mērķrādītāju vērtību uzskaita kumulatīvi, atbilstoši katrā pabeigtajā projektā sasniegtajam enerģijas patēriņa ietaupījumam. Vērtību uzskata par sasniegtu projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienā un to aprēķina, pamatojoties uz sākotnējo ēkas energosertifikātu un ēkas pagaidu energosertifikātu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

Kārtas numurs	Pasākums/ investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C1.B.I2	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	01.01.2029	31.07.2032.	38 500 000	0	0	0	5 133 000	7 699 667	15 400 000	10 267 333

Latvijas Republikas pašvaldības veiks pašvaldības īpašumā esošu sociālo pakalpojumu (piemēram, pansionāts, sociālais dienests, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, grupu māja (dzīvoklis), sociālās institūcijas, kas maznodrošinātām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas u. tml.) un sociālo mājokļu (piemēram, sociālā dzīvojamā māja, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas u. tml.), kuras skar enerģētiskā nabadzība, renovāciju, un tādējādi investīcijas sniegs galvenokārt labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas definētas kā ievainojamas atbilstoši Regulas 2023/955 regulējumam, t.sk., kas saņēmušas sociālos pakalpojumus un izmitināšanu ēkās ar vissliktāko energosniegumu, tostarp īrniekiem sociālajos mājokļos. Atbalsta rezultātā tiks samazināts ETS-2 ietekmes izraisītās negatīvās sekas tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām, daļēji kompensējot tām par sociālo pakalpojumu saņemšanu vai ar sociālo mājokļu lietošanu saistītos izdevumus.

Pasākums neaizstāj regulāros valsts budžeta izdevumus.

Ieviešot pasākumu tiks izvērtēts, vai pasākumā piešķiramais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un gadījumā, ja tiks secināts, ka pasākums kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tas tiks ieviests, ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus (piemēram, de minimis, EK Lēmums Nr. 2012/21/ES107, u. tml.).

Kārtas numurs	Pasākums/investīcija	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C1.A.I1	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	01.01.2026.	31.07.2032.	127 000 000	0	18 656 000	39 900 000	39 900 000	28 544 000	0	0
C1.B.I1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	01.01.2026.	31.07.2032.	198 639 573	0	40 000 000	40 000 000	50 000 000	50 000 000	18 639 573	0
C1.B.I2	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	01.01.2029	31.07.2032	38 500 000	0	0	0	5 133 000	7 699 667	15 400 000	10 267 333
				364 139 573	0	58 656 000	79 900 000	95 033 000	86 243 667	34 039 573	10 267 333
Kopā	Fonda ieguldījums	Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām	Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums	Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)
---	---	---	---	---
364 139 573	273 104 680	0	91 034 893	25%
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
---	---	---	---	---	---	---	---	---	---
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C1.A.I1.1.2026Q4	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	Atskaites punkts	Noteikumu, kas reglamentē investīcijas daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, spēkā stāšanās	Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2026	IV
C1.A.I1.2.2030Q1	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	Atskaites punkts	Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 60 000 000 EUR apmērā	Paziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 60 00 000 EUR apmērā	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2030	I
C1.A.I1.I1.2032Q3	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	Mērķrādītājs	Mazaizsargātas mājsaimniecības, ar zemiem ienākumiem un kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu	Neattiecas	Skaits	0	1 400	2032	III
C1.A.I1.I2.2032Q3	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	Mērķrādītājs	Mazaizsargātas mājsaimniecības, kas dzīvo mājās ar zemu energosniegumu	Neattiecas	Skaits	0	7 000	2023	III
C1.A.I1.I3.2032Q3	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	Mērķrādītājs	Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums	Neattiecas	MWh gadā	0	7 723	2032	III
C1.B.I1.1.2026Q4	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Atskaites punkts	MK noteikumi par atbalsta īstenošanu	Stājas spēkā MK noteikumi par atbalsta īstenošanu	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2026	IV
C1.B.I1.I1.2032Q1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Mērķrādītājs	Atbalstīto mājsaimniecību skaits	Nav attiecināms	skaits	0	3973	2032	I
C1.B.I1.I2.2032Q1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Mērķrādītājs	Atbalstīto mājsaimniecību skaits	Nav attiecināms	skaits	0	5300	2032	I
C1.B.I1.I3.2032Q1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	Mērķrādītājs	Primārās enerģijas patēriņa ietaupījums	Nav attiecināms	%	0	20	2032	I
C1.B.I2.1.2028Q4	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	Atskaites punkts	Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākuma investīcijas īstenošanu	Apstiprināts normatīvais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2028	IV
C1.B.I2.I1.2032Q3	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	Mērķrādītājs	Kopējā lietderīgā grīdas platība ēkās, kurās veikta cita energorenovācija	Neattiecas	Renovētā grīdas platība (m2 gadā)	0	20 000	2032	III
C1.B.I2.I2.2032Q3	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	Mērķrādītājs	Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums	Neattiecas	MWh gadā	0	2000	2032	III

Intervences apgabals: Ēku sektorsMērķis:Mērķu aprakstu skatīt 2.1.1. sadaļāPasākumi un investīcijas:Pasākumu un investīciju aprakstu skatīt 2.1.1. sadaļāAplēstās kopējās izmaksas: 313 186 191 EUR, no kuriem Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 234 889 643 EUR. Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītās pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. C.): 0 EUR. Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 78 296 548 EUR.
Mērķu aprakstu skatīt 2.1.1. sadaļā
Pasākumu un investīciju aprakstu skatīt 2.1.1. sadaļā

Ja ETS 2 darbības sākums tiks atlikts uz 2028.gadu, tiks veikti lineāri proporcionāli finanšu pārrēķini, atbilstoši Regulā 2023/955 noteiktajiem piešķīruma apmēriem, analizējot tā ietekmi uz katru atbalsta pasākumu, nodrošinot tā ietvaros sasniedzamo mērķrādītāju un rezultātu samazinājumus, atbilstoši aktuālajai situācijai un risku analīzei.

Kārtas numurs	Pasākuma/ investīcijas nosaukums	No datuma	Līdz datumam	Kopā	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032
C1.A.I1	Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās	01.01.2026.	31.07.2032.	109 229 123	0	16 045 500	34 316 866	34 316 866	24 549 891	0	0
C1.B.I1	Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai	01.01.2026.	31.07.2032.	170 844 302	0	34 402 873	34 402 873	43 003 592	43 003 592	16 031 372	0
C1.B.I2	Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas	01.01.2029	31.07.2032	33 112 766	0	0	0	4 414 749	6 622 267	13 245 106	8 830 644
				313 186 191	0	50 448 373	68 719 739	81 735 207	74 175 750	29 276 478	8 830 644
Kopā	Fonda ieguldījums	Pārvietojums no dalītās pārvaldības programmām	Nacionālā līdzfinansējuma ieguldījums	Nacionālā līdzfinansējuma daļa (= nacionālais līdzfinansējums/kopā)
---	---	---	---	---
313 186 191	234 889 643	0	78 296 548	25%

Intervences apgabals: Autotransporta nozareMērķis:SKF plāna 1.1.1.sadaļā ir minēti vairāki ar transportu un transporta nabadzību saistīti izaicinājumi: atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos; nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā; nabadzības risks; sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).SKF plānā iekļautās investīciju mērķis ir risināt augstāk minētos izaicinājumus, atbalstot mazaizsargātos transporta lietotājus gan lauku reģionos, gan pilsētās.Tāpat SKF plāna mērķis ir sniegt ieguldījumu vairāku Latvijas politikas plānošanas dokumentu un Eiropas Semestra rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši: Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam108, kurš nosaka SEG emisiju samazinājumu nozarēs ārpus ES ETS sektora un nosaka transporta dekarbonizācijas pasākumus. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam109 mērķis ir transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās), multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.), dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem. Eiropas Semestra rekomendācijas110 111, t.sk. 2025.gadam, aicinot virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Ņemot vērā augstāk minēto, SKF plānā iekļautas daudzpusīgs investīciju kopums, tostarp:- Tiks nodrošināta piekļuve bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un mikromobiltātes rīkiem (transportlīdzekļu iegāde, atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei).- Tiks sniegts atbalsts pasākumiem transportam pēc pieprasījuma.- Tiks attīstīta aktīvās mobilitātes iespējas, tostarp veloceliņu infrastruktūras izveide.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu.Pasākumi un investīcijas:Transporta nozares komponentes ietvaros tiks īstenotas septiņas investīcijas autotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās: C2.G.I1 - Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos; C2.F.I1 - Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; C2.F.I2 - Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām; C2.F.I3 - Mikromobilitātes attīstība; C2.F.I4 - Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām; C2.G.I2 - Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās; C2.G.I3 - Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Augstāk minēto investīciju ietvaros plānots sasniegt 17 rādītājus – 4 atskaites punktus un 13 mērķrādītājus.Paredzamās kopējās izmaksas: 216 777 903 EUR, no kuriem Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 162 583 427 EUR; Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītas pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. C.): 0,00 EUR; Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 54 194 476 EUR.
SKF plāna 1.1.1.sadaļā ir minēti vairāki ar transportu un transporta nabadzību saistīti izaicinājumi: atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos; nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā; nabadzības risks; sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).SKF plānā iekļautās investīciju mērķis ir risināt augstāk minētos izaicinājumus, atbalstot mazaizsargātos transporta lietotājus gan lauku reģionos, gan pilsētās.Tāpat SKF plāna mērķis ir sniegt ieguldījumu vairāku Latvijas politikas plānošanas dokumentu un Eiropas Semestra rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši: Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam108, kurš nosaka SEG emisiju samazinājumu nozarēs ārpus ES ETS sektora un nosaka transporta dekarbonizācijas pasākumus. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam109 mērķis ir transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās), multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.), dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem. Eiropas Semestra rekomendācijas110 111, t.sk. 2025.gadam, aicinot virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Ņemot vērā augstāk minēto, SKF plānā iekļautas daudzpusīgs investīciju kopums, tostarp:- Tiks nodrošināta piekļuve bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un mikromobiltātes rīkiem (transportlīdzekļu iegāde, atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei).- Tiks sniegts atbalsts pasākumiem transportam pēc pieprasījuma.- Tiks attīstīta aktīvās mobilitātes iespējas, tostarp veloceliņu infrastruktūras izveide.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu.
Transporta nozares komponentes ietvaros tiks īstenotas septiņas investīcijas autotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās: C2.G.I1 - Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos; C2.F.I1 - Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; C2.F.I2 - Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām; C2.F.I3 - Mikromobilitātes attīstība; C2.F.I4 - Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām; C2.G.I2 - Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās; C2.G.I3 - Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Augstāk minēto investīciju ietvaros plānots sasniegt 17 rādītājus – 4 atskaites punktus un 13 mērķrādītājus.

Intervences apgabals: Autotransporta nozareMērķis:SKF plāna 1.1.1.sadaļā ir minēti vairāki ar transportu un transporta nabadzību saistīti izaicinājumi: atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos; nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā; nabadzības risks; sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).SKF plānā iekļautās investīciju mērķis ir risināt augstāk minētos izaicinājumus, atbalstot mazaizsargātos transporta lietotājus gan lauku reģionos, gan pilsētās.Tāpat SKF plāna mērķis ir sniegt ieguldījumu vairāku Latvijas politikas plānošanas dokumentu un Eiropas Semestra rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši: Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam108, kurš nosaka SEG emisiju samazinājumu nozarēs ārpus ES ETS sektora un nosaka transporta dekarbonizācijas pasākumus. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam109 mērķis ir transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās), multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.), dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem. Eiropas Semestra rekomendācijas110 111, t.sk. 2025.gadam, aicinot virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Ņemot vērā augstāk minēto, SKF plānā iekļautas daudzpusīgs investīciju kopums, tostarp:- Tiks nodrošināta piekļuve bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un mikromobiltātes rīkiem (transportlīdzekļu iegāde, atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei).- Tiks sniegts atbalsts pasākumiem transportam pēc pieprasījuma.- Tiks attīstīta aktīvās mobilitātes iespējas, tostarp veloceliņu infrastruktūras izveide.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu.Pasākumi un investīcijas:Transporta nozares komponentes ietvaros tiks īstenotas septiņas investīcijas autotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās: C2.G.I1 - Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos; C2.F.I1 - Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; C2.F.I2 - Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām; C2.F.I3 - Mikromobilitātes attīstība; C2.F.I4 - Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām; C2.G.I2 - Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās; C2.G.I3 - Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Augstāk minēto investīciju ietvaros plānots sasniegt 17 rādītājus – 4 atskaites punktus un 13 mērķrādītājus.Paredzamās kopējās izmaksas: 216 777 903 EUR, no kuriem Izmaksas, kuras pieprasa segt no Fonda līdzekļiem: 162 583 427 EUR; Izmaksas, kas jāsedz ar pārvietojumiem no dalītas pārvaldības programmām (piemēram, ESF+, ERAF u. C.): 0,00 EUR; Izmaksas, kas jāsedz no nacionālā līdzfinansējuma: 54 194 476 EUR.

SKF plāna 1.1.1.sadaļā ir minēti vairāki ar transportu un transporta nabadzību saistīti izaicinājumi: atkarības mazināšana no fosilo energoresursu izmantošanas; klimata politikas mērķa 2030.gadam un 2050.gadam sasniegšana; liels SEG emisiju īpatsvars transporta, īpaši autotransporta sektorā; transporta nabadzība; nepietiekama sabiedriskā transporta pieejamība reģionos; nepārejoši augsts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā; nabadzības risks; sabiedrības informētība un līdzdalība (zems izpratnes līmenis par risinājumiem, nepietiekama informācija par atbalstu).SKF plānā iekļautās investīciju mērķis ir risināt augstāk minētos izaicinājumus, atbalstot mazaizsargātos transporta lietotājus gan lauku reģionos, gan pilsētās.Tāpat SKF plāna mērķis ir sniegt ieguldījumu vairāku Latvijas politikas plānošanas dokumentu un Eiropas Semestra rekomendāciju ieviešanā, jo īpaši: Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam108, kurš nosaka SEG emisiju samazinājumu nozarēs ārpus ES ETS sektora un nosaka transporta dekarbonizācijas pasākumus. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam109 mērķis ir transporta sektora dekarbonizācija, pārejot uz bezemisiju un mazemisiju transportu (īpaši pilsētās), multimodālās mobilitātes un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, veicinot pārvietošanos bez personīgā auto, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība (elektroauto uzlādes punkti, ūdeņradis u.c.), dzelzceļa elektrifikācijas paplašināšana un pāreja uz bateriju elektrovilcieniem. Eiropas Semestra rekomendācijas110 111, t.sk. 2025.gadam, aicinot virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē.Ņemot vērā augstāk minēto, SKF plānā iekļautas daudzpusīgs investīciju kopums, tostarp:- Tiks nodrošināta piekļuve bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un mikromobiltātes rīkiem (transportlīdzekļu iegāde, atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei).- Tiks sniegts atbalsts pasākumiem transportam pēc pieprasījuma.- Tiks attīstīta aktīvās mobilitātes iespējas, tostarp veloceliņu infrastruktūras izveide.Plānotās investīcijas būs papildinošas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ieguldījumiem, palielinot kopējo investīciju apjomu.

Transporta nozares komponentes ietvaros tiks īstenotas septiņas investīcijas autotransporta, mikromobilitātes un dzelzceļa jomās: C2.G.I1 - Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos; C2.F.I1 - Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem; C2.F.I2 - Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām; C2.F.I3 - Mikromobilitātes attīstība; C2.F.I4 - Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām; C2.G.I2 - Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās; C2.G.I3 - Atbalsts bateriju elektrovilcieniem.Augstāk minēto investīciju ietvaros plānots sasniegt 17 rādītājus – 4 atskaites punktus un 13 mērķrādītājus.

Latvijas lauku iedzīvotāji saskaras ar ievērojamām transporta pieejamības problēmām, un 8,6 % Latvijas lauku iedzīvotāju saskaras ar grūtībām piekļūt sabiedriskajam transportam. Uzticamu transporta iespēju trūkums liek daudziem cilvēkiem izmantot privātos automobiļus, kas nav nedz dzīvotspējīgs, nedz ilgtspējīgs risinājums ievērojamai iedzīvotāju daļai. Faktiski 22 % mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem ziņo par nespēju atļauties automašīnu, uzsverot transporta nabadzības apmēru. Lauku apvidos, kur attālumi ir lielāki, ievērojamu daļu sabiedriskā transporta lietotāju veido mazaizsargātas mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības, kuras nevar atļauties iegādāties transportlīdzekli vai nespēj vadīt transportlīdzekli vecuma, invaliditātes vai citu personisku apstākļu dēļ. Tāpat daudzās lauku teritorijās sabiedriskā transporta pieturas atrodas vairāk nekā 30 minūšu attālumā no ievērojamas iedzīvotāju daļas, padarot sabiedriskā transporta regulāru izmantošanu nepraktisku. Turklāt tiem, kam pieder privāta automašīna, ir jāmēro lielāki attālumi, un tādējādi ETS 2 ieviešana radīs lielāku ietekmi. Blīvuma samazināšanās paātrina šīs problēmas. Turklāt iepriekšējie izmēģinājuma projekti ir pierādījuši, ka šādi pasākumi īpaši ietekmē vecāka gadagājuma iedzīvotājus, kuriem bieži trūkst alternatīvu transporta līdzekļu. Tā kā vidējais vecums lauku teritorijās pastāvīgi pieaug, šā pasākuma nozīme turpina pieaugt (skatīt. 12. un 13.attēlu).12.attēls. To iedzīvotāju īpatsvars, kurus skar ļoti apgrūtināta piekļuve sabiedriskajam transportam Latvijā: Kopējā daļa un īpatsvars lauku apvidos13.attēls. Ar transportu saistītās izmaksas Latvijas mājsaimniecībām par oglekļa cenu 60 EUR/tCO2 (tikai mājsaimniecībām, kas izmanto fosilo kurināmo) sadalījumā pa urbanizācijas pakāpēmPakalpojuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai nodrošinātu savienojamību. Jānodrošina, lai transporta maršruti nepārklātos ar esošajiem maršrutu piedāvājumiem. Transporta nozarē investīcija "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" (APP) kopā ar transportlīdzekļu iegādi APP vajadzībām ir īpaši izstrādāts, lai risinātu mobilitātes problēmas, ar kurām saskaras lauku mājsaimniecības, kurām nav piekļuves sabiedriskajam transportam. Nodrošinot elastīgas un cenas ziņā pieejamas transporta iespējas, šie pasākumi palīdz samazināt transporta nabadzību un nodrošināt, ka lauku iedzīvotāji var piekļūt pamatpakalpojumiem. Turklāt atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, kuru mērķis ir sociālo pakalpojumu sniegšana, ir īpaši svarīgs mājsaimniecībām, kurām pretējā gadījumā tiktu vēl vairāk liegta piekļuve vitāli svarīgiem pakalpojumiem, jo tās vecuma, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ nespēj ceļot vai izmantot tradicionālos transporta veidus. Ar APP plānots uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību lauku apvidos, un padarīt to ērtāku un vairāk orientētu uz klientiem, vienlaikus optimizējot resursu izmantošanu un ievērojami samazinot SEG emisijas. APP pakalpojumu ieviešana ir plānota visos piecos plānošanas reģionos, aptverot 92 teritorijas, kas identificētas kā potenciālas teritorijas ar augstu transporta nabadzības risku nepietiekama sabiedriskā transporta pārklājuma dēļ.Lai definētu pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Lai nodrošinātu kritēriju noteikšanu, plānots, ka pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā.Ar APP iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja pieprasīt braucienu no dzīvesvietas uz vietējo centru vai tuvāko mobilitātes punktu, lai garantētu savienojamību un to, ka APP maršruti nepārklājas ar esošajiem sabiedriskā transporta maršrutu piedāvājumiem. Pakalpojuma atbalstam tiks izveidots zvanu centrs un adaptīvā lapa (aplikācija), kas piedāvās virkni būtisku funkciju, piemēram, zvanu centru rezervēšanai un informācijas pieprasīšanai, informācijas sniegšanu pasažieriem par pakalpojumu pieejamību, kā arī atbalstu maršruta plānošanā, lai nodrošinātu efektīvu un optimizētu pakalpojumu sniegšanu. APP pasākuma ietvaros paredzēta arī programmatūras izstrāde maršrutu plānošanai un braucienu pieprasīšanai, kā arī aparatūras (datori, planšetes transportlīdzekļu vadītājiem, transportlīdzekļu uzraudzības iekārtas u.tml.) nodrošināšana, kas nepieciešama pakalpojumu sniegšanai.Svarīga šī pakalpojuma daļa ir arī vides aspekti – autotransporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti ar bezemisiju vai zemu emisiju transportlīdzekļiem, prioritāti dodot bezemisiju transportlīdzekļiem. Tas ļaus vienlaikus risināt gan sociālos, gan vides ilgtspējas izaicinājumus.

Ar Sociālā klimata fonda palīdzību autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojuma ietvaros paredzēts nodrošināt maršrutu savienojamību, pēc kura darbības beigām valsts radīs iespēju turpināt finansēt šo pakalpojumu. Jauns pasākums.Pakalpojumu plānots nodrošināt iedzīvotājiem, kas dzīvo attālos lauku reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu un noteiktu rādiusu, kur nav pieejams sabiedriskais transports vai reisu skaits ir nepietiekams. Lai definētu pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Lai nodrošinātu kritēriju noteikšanu, plānots, ka pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2 km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā. Pakalpojums tiks nodrošināts līdz tuvākajam sabiedriskajam transportam, kur grafiks ir piemērots pasažiera nogādāšanai tālāk, vai līdz novada centram. Autotransportu būs iespējams pieteikt iepriekš no virtuāli izveidota punkta adaptīvajā lapā (aplikācijā) vai ar zvanu centra starpniecību. Adaptīvajā lapā (aplikācijā) būs iezīmētas zonas, kurās autotransports pēc pieprasījuma tiek nodrošināts.APP veicinās atteikties no privāto transportlīdzekļu izmantošanas, jo tiks nodrošināta mobilitāte ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem vietās, kur nav pieejams sabiedriskais transports.Kopējie potenciālie ieguvumi no bezemisiju transporta izmantošanas: Nav izplūdes gāzu izmešu, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti. Mazāka atkarība no fosilā kurināmā – samazina nepieciešamību pēc to izmantošanas transportā. Augstāks energoefektivitātes līmenis - augstāka efektivitāte nozīmē mazākas enerģijas vajadzības un mazāku slogu klimatam. Zemāks trokšņu līmenis. Zemākas ekspluatācijas izmaksas – elektroenerģijas izmantošana ļaus ietaupīt, salīdzinot ar fosilo degvielu izmantošanu. Zemākas uzturēšanas izmaksas – mazāki izdevumi transportlīdzekļu apkopēm. Iespēja izmantot atjaunojamo enerģiju transportlīdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanai (saules, vēja enerģija).

Autotransports pēc pieprasījuma plānots kā neregulārs pārvadājums, lai tādējādi risinātu transporta nabadzību, ko varēs izmantot iedzīvotāji.Katrs autotransporta pēc pieprasījuma maršruts tiks veidots pielāgojot braucēju skaitam un galamērķiem salāgojot ar reģionālās nozīmes maršrutu.APP pakalpojumu grozs papildinās esošos reģionālos maršrutus, bet tas neietilps reģionālo maršrutu tīklā. Pakalpojumu organizēs VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) sadarbībā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, izmantojot Fonda līdzekļus.Plānots, ka ATD organizētie autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojumi nosegs maza skaita pasažieru pieprasījumu ar M1 vai M2 kategorijas automobiļiem. Ja faktiskais gadā pārvadāto pasažieru skaits reisā ir septiņi vai mazāks, reisa izpildi var noteikt ar M1 kategorijas transportlīdzekli. Turpretī, ja vidējais gadā pārvadāto pasažieru skaits reisā ir četri vai mazāks, vai pasažieru pārvadāšana ir neregulāra, reisa izpildi var noteikt pēc pieprasījuma, izmantojot M2 vai M1 kategorijas transportlīdzekļus;Minētais pakalpojums arī atbilst Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam iekļautajam 3.1.1.21. pasākumam "Valsts subsidētā sabiedriskā transporta (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiem".Bezemisiju vai mazemisiju (ar CO2 emisiju daudzumu līdz 50 g uz vienu km) transportlīdzekļu iegāde transporta pēc pieprasījuma nodrošināšanai pasākuma ietvaros paredzēts, ka autotransports pēc pieprasījuma tiktu nodrošināts ar bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļiem.Lai veicinātu pašvaldības izvēlēties bezemisiju transportlīdzekļus, pasākuma ietvaros plānots sniegt arī finansiālu atbalstu uzlādes staciju ierīkošanai.Nosakot prioritāti elektrotransportlīdzekļu (vienlaikus - arī iespēju hibrīda transportlīdzekļu) pakalpojuma izmantošanai, pasākums samazina paļaušanos uz tradicionālajiem ar fosilo degvielu darbināmajiem transportlīdzekļiem. Autotransports pēc pieprasījuma pakalpojumi var papildināt esošos sabiedriskā transporta tīklus, samazinot vajadzību pēc individuālām automašīnu īpašumtiesībām, kas ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā. Turklāt, nodrošinot braucienus pēc pieprasījuma, šie pakalpojumi optimizē transportlīdzekļu izmantošanu, samazinot tukšo transportlīdzekļu skaitu uz ceļa un nodrošinot, ka pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams mazāk automobiļu. Pasākums ir vērsts uz bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu iegādi autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniegšanai reģionos. Lai nodrošinātu autotransporta pēc pieprasījuma sistēmas sekmīgu īstenošanu, katrā plānošanas reģionā tiek nodrošināts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu parks. Nodrošinot nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu, pasākums var efektīvi nosegt reģionālā transporta vajadzības, nodrošinot pieejamību un samazinot atkarību no transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar fosilo degvielu. Šis ieguldījums palīdzēs sasniegt plašāku mērķi — izveidot ilgtspējīgu autotransporta tīklu pēc pieprasījuma, kas uzlabo visu iedzīvotāju mobilitāti, jo īpaši nepietiekami sabiedriskā transporta apkalpotos reģionos.

Plānots, ka pasākumu administrē ATD, sadarbojoties ar plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām.Satiksmes ministrijai ir izšķiroša loma pasākuma iekļaušanā valsts mobilitātes stratēģijā, un tās pienākums ir noteikt vispārējo satvaru autotransporta pakalpojumiem pēc pieprasījuma, pārraudzīt pasākuma vispārējo īstenošanu, nodrošināt saskaņotību ar valsts transporta politiku un nodrošināt finansējuma avotus. Sadarbībā ar ATD tā koordinēs sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējus un nodrošinās bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iepirkumu.Plānots, ka ATD autotransportu pēc pieprasījuma izveidos kā jaunu pakalpojumu grozu un papildinās esošo reģionālā maršrutu tīklu. ATD veidos maršrutus atbilstoši pieprasījumam. Transporta vienības tiks organizētas visā teritorijā.ATD izvēlēts komersants izstrādās adaptīvo lapu (aplikāciju), bet lapas uzturētājs - ATD. Zvanu centru plānots izveidot ATD.Latvijas Pašvaldību savienība veicinās sadarbību starp valsts un reģionālajām iestādēm, nodrošinot vietējo vajadzību apmierināšanu.ATD sniegs autotransporta pakalpojumus pēc pieprasījuma, ekspluatēs transportlīdzekļus, būs atbildīgi par pakalpojumu sniegšanu, transportlīdzekļu apkopi, kā arī autovadītājiem.Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādi koordinēs Satiksmes ministrija kopā ar ATD, jo transportlīdzekļu iegāde būtu jāveic centralizēti, lai nodrošinātu labākas cenas, taisnīgu iepirkuma procesu un samazinātu administratīvo slogu. Pēc tam transportlīdzekļus izmantos ATD, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu, ATD būs atbildīgs par transportlīdzekļu apkopi un uzturēšanu.Ņemot vērā, ka pasākumam "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" 2027.gadā plānotais finansējums ir mazāks, nekā kopējie plānotie izdevumi izdevumu kategorijā "Bezemisiju, mazemisiju transportlīdzekļi" un "Uzlādes staciju izbūvei", ja būs nepieciešams pasākumu ieviest secīgi, tad vispirms pasākums tiks ieviests šādā secībā: Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā, Kurzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

Automobiļu īpašnieku ziņā pastāv ievērojamas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, jo īpaši vienas personas mājsaimniecībās, kur sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem saskaras ar mazāku automobiļu īpašnieku skaitu. Vienas personas mājsaimniecībās 55 % vīriešu ziņoja, ka viņiem ir vismaz viena automašīna, savukārt tikai 20 % sieviešu līdzīgās mājsaimniecībās ir piekļuve automašīnai. Vientuļo vecāku mājsaimniecībās 82 % vīriešu ziņoja, ka viņiem pieder vismaz viena automašīna, savukārt 61 % sieviešu vientuļo vecāku mājsaimniecībās ir automašīna.Izmēģinājuma projekts "Transports pēc pieprasījuma" Mazsalacas un Alūksnes novadā parādīja būtisku ar dzimumu saistītu ietekmi. Proti, 85 % no 2777 lietotājiem bija sievietes, un vidējais vecums bija 60 gadi. Šī lielā sieviešu līdzdalība liecina, ka pakalpojums efektīvi risina mobilitātes problēmas, ar kurām saskaras sievietes lauku apvidos, uzlabojot viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem un sociālo iekļaušanu. Turklāt lietotāju aptaujas liecināja par lielāku pasažieru drošības sajūtu, vēl vairāk uzsverot pakalpojuma pozitīvo ietekmi uz sieviešu mobilitāti un labklājību.

Transportlīdzekļu iegāde autotransporta pēc pieprasījuma pakalpojuma nodrošināšanai paredzēta pirms paša pakalpojuma uzsākšanas, t.i., kā vienreizējs pasākums.

Ar bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu iegādi pakalpojuma transports pēc pieprasījuma nodrošināšanai sekmētu ne tikai transporta nabadzības samazināšanu, bet arī transportlīdzekļu negatīvo ietekmi uz vidi, kas atbilst arī Regulā 2023/955 noteiktajam, ka neviena no investīcijām nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.Pasākuma ietvaros prioritāte tiks noteikta bezemisiju transportlīdzekļiem. Zemu emisiju transportlīdzekļi līdz 50 CO2 g/km tiks pieļauti, ja pakalpojumu sniegšanas zonā nav pieejamu atbilstošu uzlādes staciju vai veicamie maršruti ir pārāk gari, ar īsiem starplaikiem, lai to varētu veikt ar vienu uzlādi, ņemot vērā arī sezonalitāti. Nosakot prioritāti elektrotransportlīdzekļu un hibrīda transportlīdzekļu izmantošanai darba uzdevumu sistēmā, pasākums samazina paļaušanos uz tradicionālajiem ar fosilo degvielu darbināmajiem transportlīdzekļiem. APP pakalpojumi var papildināt esošos sabiedriskā transporta tīklus, samazinot vajadzību pēc individuālām automašīnu īpašumtiesībām, kas ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā. Turklāt, nodrošinot braucienus pēc pieprasījuma, šie pakalpojumi optimizē transportlīdzekļu izmantošanu, samazinot tukšo transportlīdzekļu skaitu uz ceļa un nodrošinot, ka pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams mazāk automobiļu.Klimata pārmaiņu mazināšanaNav būtiska kaitējuma. Šis pasākums ir vērsts uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un izmantošanu, tādējādi līdz minimumam samazinot transporta emisijas.Pielāgošanās klimata pārmaiņāmBūtiska kaitējuma neesamībaIlgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzībaBūtiska kaitējuma neesamībaAprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšanaBūtiska kaitējuma neesamībaPiesārņojuma novēršana un kontrole gaisā, ūdenī vai zemēIegādājoties jaunus M un N kategorijas autotransporta līdzekļus, riepām būtu jāatbilst A klases ārējā rites trokšņa prasībām un A vai B klases rites pretestības koeficientam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maijs regulā 2020/740 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (Regula 2020/740)112 un ko var verificēt Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrā (EPREL).Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošanaBūtiska kaitējuma neesamība
Klimata pārmaiņu mazināšana	Nav būtiska kaitējuma. Šis pasākums ir vērsts uz mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un izmantošanu, tādējādi līdz minimumam samazinot transporta emisijas.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām	Būtiska kaitējuma neesamība
Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība	Būtiska kaitējuma neesamība
Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un reciklēšana	Būtiska kaitējuma neesamība
Piesārņojuma novēršana un kontrole gaisā, ūdenī vai zemē	Iegādājoties jaunus M un N kategorijas autotransporta līdzekļus, riepām būtu jāatbilst A klases ārējā rites trokšņa prasībām un A vai B klases rites pretestības koeficientam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maijs regulā 2020/740 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009 (Regula 2020/740)112 un ko var verificēt Eiropas ražojumu energomarķējuma reģistrā (EPREL).
Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana	Būtiska kaitējuma neesamība

APP pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos:1. Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība – zvanu centra izveide un uzturēšana, pakalpojuma saņemšanas nosacījumi, APP administrēšana;2. Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumos Nr.414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" – braukšanas maksas atvieglojumu piemērošana APP pakalpojuma ietvaros;3. Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi", iekļaujot tvērumā APP pasažieru pārvadājumus.

Atskaites punkta ietvaros tiks nodrošināta normatīvajā regulējumā noteikto pasākumu ieviešana APP pakalpojuma nodrošināšanai, kurā cita starpā ietilpst: Zvanu centra un adaptīvās lapas izveide, bezemisiju vai mazemesiju transportlīdzekļu iepirkumi, uzlādes staciju izbūve, maršrutu organizēšana, APP administrēšana.

Nodrošināta 57 M1 un M2 kategorijas (37) bezemisiju un (20) mazemesiju transportlīdzekļu iegāde pasažieru pārvadāšanai APP ietvaros.

Lai definētu pakalpojuma teritorijas, par pamatu tiks ņemts vērā esošais sabiedriskā transporta pakalpojumu tīkls, respektīvi, kur nav šī tīkla pārklājums. Lai nodrošinātu kritēriju noteikšanu, plānots, ka pakalpojums tiks nodrošināts vietās, kur iedzīvotājiem nav piekļuve sabiedriskajam transportam (līdz pieturvietai ir 2 km vai vairāk) vai reisu skaits ir mazāk par četriem reisiem dienā.APP ietvaros noteiktas zonas kurās autotransports pēc pieprasījuma tiek nodrošināts. Zonas noteiktas, izmantojot iepriekš minētos kritērijus, kas nozīmē - teritorijās, kur nav pietiekams sabiedriskais transports vai līdz pieturvietai jāmēro 2 km vai vairāk.

Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Kvantitatīvais rādītājs (mērķrādītājam)	Izpildes grafiks	Izpildes grafiks
Kārtas numurs	Pasākuma/investīcijas nosaukums	Atskaites punkts vai mērķrādītājs	Atskaites punkta / mērķrādītāja nosaukums	Kvalitatīvais rādītājs (atskaites punktam)	Mērvienība	Bāzlīnija	Mērķis	Gads	Ceturksnis
C2.G.I1.1.2027Q2	Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos	Atskaites punkts	Stājas spēkā 3 Ministru kabineta noteikumi, kas nepieciešami atbalsta pasākuma īstenošanai un pasākuma realizēšanas praktiskai izpildei:- Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība;- Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija noteikumos Nr.414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi"- Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.364 "Kārtība, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un speciālie regulārie pārvadājumi".	Apstiprināts normatīvais regulējums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2027	II
C2.G.I1.2.2027Q2	Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos	Atskaites punkts	Nodrošināt pasažieru pārvadājumu plānošanu, pasūtīšanu un organizāciju APP ietvaros	Ir nodrošināta pasažieru pārvadājumu plānošana, pasūtīšana un organizācija APP ietvaros	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	2027.	II
C2.G.I1.I1.2027Q2	Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos	Mērķrādītājs	Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai	Iegādāti 57 transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai APP ietvaros	skaits	0	57	2027	II
C2.G.I1.I2.2032Q3	Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos	Mērķrādītājs	Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros	Neattiecas	Pārvadāto pasažieru skaits gadā	0	175 000	2032	III

Atskaites punkti: Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par atbalsta pasākuma īstenošanu un pasākuma realizēšanas praktisko izpildi – nodrošina atbalsta pasākuma uzsākšanu. Ir ieviesti pasākumi APP pakalpojuma realizācijai.Mērķrādītājs: Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai ir tieši saistīts ar ieguldījumu praktisko ietekmi un sniedz kvantitatīvi izmērāmu informāciju par projekta rezultātiem. Tie ļauj skaidri noteikt progresu un nodrošina uzraudzības un atskaitīšanās iespējas atbilstoši ES prasībām. Rādītāji ir saprotami un precīzi mērāmi.Mērķrādītājs: Pārvadāto pasažieru skaits gadā. ATD būs iespēja apkopot pārvadāto pasažieru skaitu, kas norāda, cik būtiska ir piekļuve autotransportam noteiktā reģionā.

Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par APP pasākuma īstenošanu: Jauns normatīvais akts - Autotransporta pēc pieprasījuma maršrutu izveides kritēriji, pakalpojuma pieteikšanas, pakalpojuma sniedzēju darbības un pakalpojuma sniegšanas un izmantošanas nosacījumi, kā arī pakalpojuma pieteikšanas un norēķinu kārtība – zvanu centra izveide un uzturēšana, pakalpojuma saņemšanas nosacījumi, APP administrēšana;Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 414 "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi" – braukšanas maksas atvieglojumu piemērošana APP pakalpojuma ietvaros;Veikti pasākumi, kas nepieciešami APP veikšanai: Izveidots zvanu centrs un adaptīvā lapa; Veikts 37 bezemisiju un 20 mazemisiju transportlīdzekļu iepirkums; Izbūvētas uzlādes stacijas; Tiek organizēti un izstrādāti maršruti.Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros norāda uz šāda pakalpojuma nepieciešamību un izmantošanas biežumu, jo APP tiek nodrošināts vietās, kur nav pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Atskaites punktu pienācīgā izpilde pamatojama ar Ministru kabinetā apstiprināto noteikumu publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".Bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iepirkumu dokumentācija.Mērķrādītāju pienācīga izpilde pamatojama ar datiem, kas tiks apkopoti no saņemtajiem zvaniem zvanu centrā un pieprasījumiem adaptīvajā lapā (aplikācijā). ATD apkopos datus.

Bāzlīnija (sākumpunkts) ir 0, jo šādi pakalpojumi vēl pastāvīgi nav ieviesti un pasažieri netiek pārvadāti.

Atskaites punkti tiks sasniegti līdz 2027. gada 2. ceturksnim.Mērķrādītājs "Iegādāto transportlīdzekļu skaits APP pakalpojuma nodrošināšanai" paredzēts sasniegt līdz 2027.gada 2. ceturksnim.Mērķrādītājs "Pārvadāto pasažieru skaits APP ietvaros" tiks sasniegts līdz 2032. gada 31.jūlijam.

VSIA "Autotransporta direkcija", Satiksmes ministrija

Pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās vienības un resursi apkopoti 5.tabulā.5.tabula. Investīcijai "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" nepieciešamo resursu apkopojums VSIA "AutotransportaNr.p.k.Izdevumu kategorijaApraksts, pieņēmumiIzmaksas, EUR1.Pasūtījumu adaptīvās lapas (aplikācijas) izstrāde/ iegādePasūtījumu adaptīvās lapas (aplikācijas) izstrādebez PVN 333 268,85PVN – 69 986,46Kopā 403 255,312.Adaptīvās lapas (aplikācijas) uzturēšanas izmaksas2026.2027.2028.2029.2030.2031.2032.0280003605037131,5038245,4539392,8140574,59219 394.35PVN – 46 072.81Kopā – 265 467.163.Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšanaAprīkojuma (piem., datori, programmatūra) iegāde - vienreizējs maksājums.35 000PVN – 7 350Kopā – 42 350Aprīkojuma uzturēšanas izdevumi 15 000 EUR/gadā, kopā 90 000 EUR visā periodā.90 000PVN – 18 900Kopā – 108 900Maršrutu plānošanas rīka iegāde/ izstrāde – vienreizējs maksājums.500 000PVN – 105 000Kopā – 605 000Maršrutu plānotāju darba aprīkojuma (darba galdu, datoru, monitoru) iegāde – vienreizējs maksājums35 626,15PVN – 7 481,49Kopā – 43 107,64Maršruta plānotāju darba aprīkojuma uzturēšana 3 000 EUR/gadā18 000PVN – 3 780Kopā – 21 780Maršrutu plānošanas rīka uzturēšana, EUR2026.2027.2028.2029.2030.2031.2032.0051 50053 04554 636,3556 275,4457 963,70273 420.49PVN – 57 418.30Kopā – 330 838.804.Bezemisiju, mazemisiju transportlīdzekļiETL cena M1 un M2 kategorijas transportlīdzekļiem 72 000 EUR; plug-in transportlīdzekļu cenas aptuveni līdzvērtīgas.4 104 000PVN – 861 840Kopā – 4965 8405.Transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas (tehniskā apskate, riepu nolietojums, OCTA, KASKO, remonta izmaksas, tīrīšana, apkope) 2027.2028.2029.2030.2031.2032.Transportlīdzekļu reģionālā stāvlaukuma noma68 400,0070 452,0072 565,5674 742,5376 984,8079 294,35Uzlādes staciju uzturēšanas izmaksas18 800,0019 364,0019 944,9220 543,2721 159,5721 794,35Transportlīdzekļu kontroles sistēmu abonēšana16 530,0017 025,9017 536,6818 062,7818 604,6619 162,80Transportlīdzekļu Kases sistēmas uzturēšana54 720,0056 361,6058 052,4559 794,0261 587,8463 435,48Transportlīdzekļu tīrīšana/uzkopšana143 640,00147 949,20152 387,68156 959,31161 668,09166 518,13Transportlīdzekļu OCTA11 400,0011 000,0011 000,0011 000,0011 000,0011 000,00Transportlīdzekļu KASKO68 400,0066 000,0066 000,0066 000,0066 000,0066 000,00Tehniskā apskate3 171,303 171,303 171,303 171,303 171,303 171,30Transportlīdzekļu remonts/apkopes165 300,00170 259,00175 366,77180 627,77186 046,61191 628,00Transportlīdzekļu riepas45 600,0046 968,0048 377,0449 828,3551 323,2052 862,90Transportlīdzekļu elektrība/degviela340 746,00350 968,38361 497,43372 342,35383 512,62395 018,006 006 142,18PVN 1 261 289,86Kopā 7 267 432,046.Transportlīdzekļa vadītāju algaPieņemot, ka uz vienu TL ir divi vadītāji, tad kopā plānoti 100 vadītāji.Vidējā alga 1 950 EUR (bruto) + Darba devēja veiktās iemaksas (VSAOI un riska nodeva) 460,01 EUR, kas ir 2410,01 EUR mēnesī un 28920,06 EUR (bruto) gadā.2 892 006 EUR/ gadā7.Transportlīdzekļu kontroles sistēmu un datoru aprīkojumu iegādeVienreizējs maksājums142 500.00PVN - 29 925.00Kopā – 172 425.008.Uzlādes staciju tīkla izbūveVienreizējs maksājums (kopā ar projektēšanu, teritorijas pielāgojumiem, būvniecību, elektrības slodzes balansēšanu u.tml.)547374,509.Telpu nomaTelpas nepieciešamas apkalpojošam personālam ar ergonomiskām darba vietām, kur arī izvietots zvanu centrs un plānošanas centrs ar specializēto aprīkojumu.263 911,12PVN – 55 421,34Kopā – 319 332,4610.Veselības apdrošināšanaVeselības apdrošināšanas pakalpojuma nodrošināšana visiem pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem darbiniekiem, visā periodā.340 561,78PVN – 71 517,97Kopā – 412 079,7511.Darba algasDarba algas autovadītājiem (100 cilv);Darba algas pakalpojuma plānošanā un organizēšanā iesaistītajiem cilvēkiem18 519 788,675 031 310,8312.Komunikācijas izdevumiPasākumu rīkošanai, lai informētu sabiedrību par pakalpojumu.100 000PVN – 2 1000Kopā: 121 000Investīcijas uzturēšanas izmaksu finansēšana pēc SKF plāna īstenošanas beigām tiks nodrošināta Satiksmes ministrijas esošā budžeta ietvaros, jo daļa no maršrutu tikla tiks izpildīta kā autotransports pēc pieprasījuma
Nr.p.k.	Izdevumu kategorija	Apraksts, pieņēmumi	Izmaksas, EUR
1.	Pasūtījumu adaptīvās lapas (aplikācijas) izstrāde/ iegāde	Pasūtījumu adaptīvās lapas (aplikācijas) izstrāde	bez PVN 333 268,85PVN – 69 986,46Kopā 403 255,31
2.	Adaptīvās lapas (aplikācijas) uzturēšanas izmaksas	2026.2027.2028.2029.2030.2031.2032.0280003605037131,5038245,4539392,8140574,59	219 394.35PVN – 46 072.81Kopā – 265 467.16
2026.	2027.	2028.	2029.	2030.	2031.	2032.
0	28000	36050	37131,50	38245,45	39392,81	40574,59
3.	Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšana	Aprīkojuma (piem., datori, programmatūra) iegāde - vienreizējs maksājums.	35 000PVN – 7 350Kopā – 42 350
3.	Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšana	Aprīkojuma uzturēšanas izdevumi 15 000 EUR/gadā, kopā 90 000 EUR visā periodā.	90 000PVN – 18 900Kopā – 108 900
3.	Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšana	Maršrutu plānošanas rīka iegāde/ izstrāde – vienreizējs maksājums.	500 000PVN – 105 000Kopā – 605 000
3.	Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšana	Maršrutu plānotāju darba aprīkojuma (darba galdu, datoru, monitoru) iegāde – vienreizējs maksājums	35 626,15PVN – 7 481,49Kopā – 43 107,64
3.	Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšana	Maršruta plānotāju darba aprīkojuma uzturēšana 3 000 EUR/gadā	18 000PVN – 3 780Kopā – 21 780
3.	Zvanu centra un maršrutu plānošanas nodrošināšana	Maršrutu plānošanas rīka uzturēšana, EUR2026.2027.2028.2029.2030.2031.2032.0051 50053 04554 636,3556 275,4457 963,70	273 420.49PVN – 57 418.30Kopā – 330 838.80
2026.	2027.	2028.	2029.	2030.	2031.	2032.
0	0	51 500	53 045	54 636,35	56 275,44	57 963,70
4.	Bezemisiju, mazemisiju transportlīdzekļi	ETL cena M1 un M2 kategorijas transportlīdzekļiem 72 000 EUR; plug-in transportlīdzekļu cenas aptuveni līdzvērtīgas.	4 104 000PVN – 861 840Kopā – 4965 840
5.	Transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksas (tehniskā apskate, riepu nolietojums, OCTA, KASKO, remonta izmaksas, tīrīšana, apkope)	2027.2028.2029.2030.2031.2032.Transportlīdzekļu reģionālā stāvlaukuma noma68 400,0070 452,0072 565,5674 742,5376 984,8079 294,35Uzlādes staciju uzturēšanas izmaksas18 800,0019 364,0019 944,9220 543,2721 159,5721 794,35Transportlīdzekļu kontroles sistēmu abonēšana16 530,0017 025,9017 536,6818 062,7818 604,6619 162,80Transportlīdzekļu Kases sistēmas uzturēšana54 720,0056 361,6058 052,4559 794,0261 587,8463 435,48Transportlīdzekļu tīrīšana/uzkopšana143 640,00147 949,20152 387,68156 959,31161 668,09166 518,13Transportlīdzekļu OCTA11 400,0011 000,0011 000,0011 000,0011 000,0011 000,00Transportlīdzekļu KASKO68 400,0066 000,0066 000,0066 000,0066 000,0066 000,00Tehniskā apskate3 171,303 171,303 171,303 171,303 171,303 171,30Transportlīdzekļu remonts/apkopes165 300,00170 259,00175 366,77180 627,77186 046,61191 628,00Transportlīdzekļu riepas45 600,0046 968,0048 377,0449 828,3551 323,2052 862,90Transportlīdzekļu elektrība/degviela340 746,00350 968,38361 497,43372 342,35383 512,62395 018,00	6 006 142,18PVN 1 261 289,86Kopā 7 267 432,04
	2027.	2028.	2029.	2030.	2031.	2032.
Transportlīdzekļu reģionālā stāvlaukuma noma	68 400,00	70 452,00	72 565,56	74 742,53	76 984,80	79 294,35
Uzlādes staciju uzturēšanas izmaksas	18 800,00	19 364,00	19 944,92	20 543,27	21 159,57	21 794,35
Transportlīdzekļu kontroles sistēmu abonēšana	16 530,00	17 025,90	17 536,68	18 062,78	18 604,66	19 162,80
Transportlīdzekļu Kases sistēmas uzturēšana	54 720,00	56 361,60	58 052,45	59 794,02	61 587,84	63 435,48
Transportlīdzekļu tīrīšana/uzkopšana	143 640,00	147 949,20	152 387,68	156 959,31	161 668,09	166 518,13
Transportlīdzekļu OCTA	11 400,00	11 000,00	11 000,00	11 000,00	11 000,00	11 000,00
Transportlīdzekļu KASKO	68 400,00	66 000,00	66 000,00	66 000,00	66 000,00	66 000,00
Tehniskā apskate	3 171,30	3 171,30	3 171,30	3 171,30	3 171,30	3 171,30
Transportlīdzekļu remonts/apkopes	165 300,00	170 259,00	175 366,77	180 627,77	186 046,61	191 628,00
Transportlīdzekļu riepas	45 600,00	46 968,00	48 377,04	49 828,35	51 323,20	52 862,90
Transportlīdzekļu elektrība/degviela	340 746,00	350 968,38	361 497,43	372 342,35	383 512,62	395 018,00
6.	Transportlīdzekļa vadītāju alga	Pieņemot, ka uz vienu TL ir divi vadītāji, tad kopā plānoti 100 vadītāji.Vidējā alga 1 950 EUR (bruto) + Darba devēja veiktās iemaksas (VSAOI un riska nodeva) 460,01 EUR, kas ir 2410,01 EUR mēnesī un 28920,06 EUR (bruto) gadā.	2 892 006 EUR/ gadā
7.	Transportlīdzekļu kontroles sistēmu un datoru aprīkojumu iegāde	Vienreizējs maksājums	142 500.00PVN - 29 925.00Kopā – 172 425.00
8.	Uzlādes staciju tīkla izbūve	Vienreizējs maksājums (kopā ar projektēšanu, teritorijas pielāgojumiem, būvniecību, elektrības slodzes balansēšanu u.tml.)	547374,50
9.	Telpu noma	Telpas nepieciešamas apkalpojošam personālam ar ergonomiskām darba vietām, kur arī izvietots zvanu centrs un plānošanas centrs ar specializēto aprīkojumu.	263 911,12PVN – 55 421,34Kopā – 319 332,46
10.	Veselības apdrošināšana	Veselības apdrošināšanas pakalpojuma nodrošināšana visiem pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem darbiniekiem, visā periodā.	340 561,78PVN – 71 517,97Kopā – 412 079,75
11.	Darba algas	Darba algas autovadītājiem (100 cilv);Darba algas pakalpojuma plānošanā un organizēšanā iesaistītajiem cilvēkiem	18 519 788,675 031 310,83
12.	Komunikācijas izdevumi	Pasākumu rīkošanai, lai informētu sabiedrību par pakalpojumu.	100 000PVN – 2 1000Kopā: 121 000

Laika periods no 2027.–2032.gadam.

Nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā (9 140 075 EUR) tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem. Investīciju kopējās izmaksas 36 560 299 EUR.

Šim pasākumam nav pieprasīts cits Eiropas Savienības finansējums.

Nav attiecināms.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)