LegalizeLatvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam
| SKF plāns ir izstrādāts, ņemot vērā nacionālās saistības, prioritātes un mērķus, kas noteikti šādos stratēģiskajos dokumentos:(a) Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns (ESTP)149SKF plāns tieši atbalsta ESTP principus, jo īpaši: 2. princips (dzimumu līdztiesība) – SKF plāna pasākumi paredz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības principam, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi atbalstam sievietēm un vīriešiem visās mērķa grupās. Atbalsts bezemisiju transportam, ēku atjaunošanai un tehnoloģiskajiem palīglīdzekļiem uzlabos sieviešu mobilitāti, drošību un iespējas darba tirgū, īpaši reģionos. 3. un 11. princips (vienlīdzīgas iespējas un bērnu aprūpe) – SKF plāns veicina sociālo iekļaušanu, nodrošinot īpašu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un daudzbērnu ģimenēm. Pasākumi, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu iegāde, sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošana un atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ir pielāgoti, lai uzlabotu dzīves kvalitāti visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. 17. princips (iekļaujoša sabiedrība) – plānā paredzēti mērķēti ieguldījumi, lai samazinātu sociālo atstumtību un reģionālo nevienlīdzību, piemēram, ar mobilitātes pieejamību attālos reģionos, energoefektīviem risinājumiem mājokļos un informētības celšanu par pieejamo atbalstu. Šie pasākumi sekmē sociālo konverģenci un saliedētību. 20. princips (piekļuve būtiskiem pakalpojumiem) – atbalsts mazaizsargātām grupām ēku atjaunošanā un mobilitātē, nodrošinot pieejamu, energoefektīvu mājokli un drošus, pieejamus mobilitātes risinājumus reģionos, tostarp sabiedrisko un bezemisiju transportu.Detalizētāka informācija par sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību skatīt SKF plāna 1.1.1.sadaļā, kā arī SKF plānā iekļauto investīciju aprakstos (2.sadaļa).(b) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam150ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam centrā ir zaļās pārejas un sociālās kohēzijas veicināšana. Latvijas Kohēzijas politikas programmas mērķi cieši pārklājas ar SKF plāna mērķiem, īpaši: SEG emisiju samazināšana ēku un transporta sektoros; energoefektivitātes un AER īpatsvara palielināšana; ilgtspējīgas mobilitātes uzlabošana; mazaizsargāto grupu atbalsts un reģionālās nevienlīdzības mazināšana.SKF plāna papildināmība tiek nodrošināta ar šādiem mehānismiem: pasākumu un investīciju dalījums starp instrumentiem, izvairoties no pārklāšanās; pārvietojumi uz Kohēzijas programmu; vienotas ieviešanas institūcijas, kur iespējams (piem., nozaru ministrijas, CFLA, ALTUM, revīzijas iestāde, pašvaldības).Konkrētās sasaistes jomasĒku energoefektivitāte SKF plāna komponentē "C1 – Ēku sektors" ir iekļauta investīcija "Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas", kas ir papildinoša ES Kohēzijas politikas programmas 2021-2027.gadam 2.1.1.6. pasākumam "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana". Plānots pārvietot daļu Fonda finansējuma (atbilstoši Regulas 2023/955 11.pantam, pārvedums 2026. un 2027.gadā par kopējo apjomu 15 900 000 EUR) uz ES Kohēzijas politikas programmu 2021-2027.gadam, lai īstenotu 2.1.1.6. pasākumam "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" 3.kārtu; detalizētāku informāciju skatīt 2.5.sadaļā; SKF plāns nodrošina mērķētu palīdzību mazaizsargātām mājsaimniecībām (tostarp privātmājām un dzīvokļiem), savukārt Kohēzijas programmas vairāk vērstas uz pašvaldību infrastruktūru.Transports un pieejamībaKohēzijas programmas investē sabiedriskā transporta un dzelzceļa modernizācijā, tai skaitā Rail Baltica un elektrovilcienos, kamēr SKF plānā ietvertās investīcijas fokusējas uz sociālo komponenti mobilitātē: pieprasījuma pārvadājumi attālās teritorijās, mikromobilitāte (velosipēdi, skrejriteņi), piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās, bezemisiju transportlīdzekļi sociālo un veselības pakalpojumu sniedzējiem.Šī sadale ļauj Kohēzijas programmai strādāt ar infrastruktūru, bet SKF – ar galalietotāju pieejamību un sociālo ietekmi.(c) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāns151SKF plāns paredz investīcijas jomās, kas saskan ar ANM plāna komponentēm, piemēram: daudzdzīvokļu ēku atjaunošana (SKF plāna investīcija "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās"), bezemisiju transporta iegāde mazaizsargātām mājsaimniecībām un sociālajiem pakalpojumiem (SKF plāna investīcijas "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām" un "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem", digitālie risinājumi mobilitātē (SKF plāna investīcijas "Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos" un "Mikromobilitātes attīstība").Tāpat SKF plānā ietverta investīcija "Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām", kura turpinās ANM plāna 3.1.2.6.i. investīciju "Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana" (plānots īstenot līdz 2026.gada 30.jūnijam).SKF uzsvars uz sociālo ietekmi un mērķēto atbalstu nodrošina racionālu ANM mērķu pārnesi uz ilgtspējīgu valsts rīcībpolitiku.(d) Ēku atjaunošanas stratēģijaSKF plāna Ēku sektora komponentē (2.1.sadaļa) ietvertās investīcijas ir cieši saskaņotas ar spēkā esošo nacionālo Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju152 un politikas plānošanas dokumentu, kurš saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 24.aprīļa direktīvas 2024/1275 par ēku energosniegumu (Direktīva 2024/1275)153 prasībām ES dalībvalstīm ir jāizstrādā un līdz 2025.gada 31 decembrim jāiesniedz EK.Esošā ilgtermiņa stratēģija, izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti154, nosaka mērķus līdz 2050.gadam dekarbonizēt Latvijas ēku fondu, koncentrējoties uz energoefektivitātes uzlabošanu dzīvojamās un sabiedriskās funkcijas ēkās, ar īpašu uzsvaru uz daudzstāvu dzīvojamo ēku renovāciju. SKF plāns turpina un paplašina šīs stratēģijas īstenošanu, papildinot to ar sociāli mērķētiem atbalsta instrumentiem.Vienlaikus SKF plāna struktūra un izvēlētie rīcības virzieni ir pielāgoti politikas plānošanas dokumenta prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/1275. Šī direktīva nosaka, ka līdz 2025. gada 31. decembrim katrai ES dalībvalstij ir jāizstrādā ēku renovācijas plāns, kurā jāiekļauj: nacionālie mērķi primārās enerģijas patēriņa samazināšanai ēku sektorā; pasākumi, lai ieviestu minimālos energoefektivitātes standartus (MEES) – obligātos minimālos energoefektivitātes līmeņus sliktākajām ēkām (piemēram, E un F klase); rīcībpolitika energonabadzības mazināšanai; finansēšanas stratēģija un uzraudzības sistēma.SKF plānā paredzētie pasākumi – tostarp atbalsts daudzdzīvokļu ēku kompleksai atjaunošanai (C1.A.I1), privātmāju atjaunošanai (C1.B.I1), tehniskajam atbalstam un sabiedrības informēšanai (C1.D.I1) – ir izstrādāti tā, lai veicinātu un atvieglotu MEES ieviešanu Latvijā: tiek mērķēts finansējums uz trūcīgām un energonabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas visbiežāk dzīvo zemas energoefektivitātes ēkās; tiek piedāvāti atbalsta instrumenti granta veidā, kas nav atkarīgi no mājsaimniecību kredītspējas; tiks uzlabota datu pārvaldība par ēku fondu, kas nepieciešama MEES uzraudzībai (piemēram, izmantojot KPVIS sistēmas datus); tiks nodrošināts savlaicīgs atbalsts mājsaimniecībām, kuras būs tieši skartas pēc 2027. gada, kad stāsies spēkā pirmās MEES prasības.Tādējādi SKF plāns ne tikai ir saskaņots ar spēkā esošo Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju, bet arī kalpo kā pamats gaidāmā ēku renovācijas plāna praktiskajai īstenošanai, palīdzot mērķtiecīgi sasniegt gan SEG emisiju samazinājuma, gan energonabadzības mazināšanas mērķus.(e) Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns155SKF plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (TPTP), kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulu Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, un apstiprināts EK 2022. gadā. TPTP galvenais mērķis ir atbalstīt reģionus, kas ir visvairāk ietekmēti no pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku, īpaši nodarbinātības un investīciju aspektos.TPTP identificē kūdras ieguves nozares pārstrukturēšanos kā galveno pārkārtošanās izaicinājumu, ar īpašu teritoriālo fokusu uz Vidzemi (Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Valkas novadi) un Zemgali (Jelgavas un Dobeles novadi).SKF plāna saskaņotība ar TPTP izpaužas šādos aspektos:• Teritoriāla komplementaritāte: SKF plāna īstenošanas pasākumi – tostarp energonabadzības mazināšana, ēku renovācija, bezemisiju mobilitāte un tehniskais atbalsts – tiks prioritāri piemēroti arī TPTP mērķa teritorijās, lai mazinātu sociālās sekas, ko rada zaļās pārejas izraisītās strukturālās pārmaiņas.• Sociālās atstumtības riska mazināšana: TPTP paredz ieguldījumus jaunu darbvietu radīšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, savukārt SKF plāns nodrošina iedzīvotāju atbalstu dzīves kvalitātes un pamata pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram, energoefektīvu mājokļu pieejamībā un sabiedriskā transporta pieejamībā attālākos reģionos.• Atbalsts pakalpojumu pieejamībai: Teritoriālās pārkārtošanās reģionos, kur samazinās iedzīvotāju skaits un pieaug izdevumi uz vienu mājsaimniecību, SKF plānā iekļautās investīcijas veicina mobilitātes pieejamību un vietējās infrastruktūras pielāgošanu sabiedrības vajadzībām, tostarp pašvaldību transporta risinājumu pielāgošanu sociālajiem dienestiem.• Sinerģija ieviešanā: SKF plāna izstrādē izmantoti TPTP teritoriju datu analīzes rezultāti par ienākumu līmeņiem, energonabadzības riskiem un mājokļu stāvokli. Tādējādi tiek nodrošināta mērķēta pieeja atbalsta sadalē un papildināta TPTP ietekme ar pasākumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju labklājību.TPTP īstenošana galvenokārt paredz atbalstu uzņēmējdarbības pārorientācijai un nodarbinātībai, savukārt SKF plāns papildina šo pāreju ar sociālo buferzonu – nodrošinot, ka pārkārtošanās procesā netiek atstāti novārtā iedzīvotāji, kas var nonākt riskā zaudēt piekļuvi energoresursiem vai mobilitātei.Tādējādi SKF plāns nodrošina funkcionālu sasaisti ar TPTP, stiprinot reģionālo noturību un nodrošinot, ka klimatneitralitātes mērķi tiek sasniegti sociāli taisnīgā un teritoriāli līdzsvarotā veidā.(f) Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam156SKF plāns ir saskaņots ar Aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030.gadam (NEKP), kas ir valsts galvenais stratēģiskais dokuments enerģētikas un klimata politikas koordinētai īstenošanai, izstrādāts atbilstoši Regulas Nr. 2018/1999157 prasībām.NEKP nosaka Latvijas klimata un enerģētikas politikas mērķus (skatīt 6.attēlu 1.2.sadaļā): SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanā jomā, energoefektivitātes paaugstināšanā, AER īpatsvara palielināšanā, energonabadzības mazināšanā un iedzīvotāju aizsardzībā pret enerģijas cenu krīzēm.SKF plāns ir cieši saskaņots ar NEKP politikas virzieniem šādos aspektos:SEG emisiju samazināšanaSKF pasākumi ēku un transporta sektorā tieši veicina NEKP noteikto mērķi samazināt emisijas nozarēs ārpus ES ETS. SKF plānā paredzētie ieguldījumi ēku energoefektivitātē un bezemisiju un zemu emisiju transportlīdzekļu iegādē ļaus samazināt gan enerģijas patēriņu, gan fosilā kurināmā un degvielas izmantošanuEnergoefektivitāte un AERSKF plāna ietvaros paredzēta ēku atjaunošana, kas nodrošina būtiskus primārās enerģijas ietaupījumus (virs 60%), kā arī veicina AER integrāciju, piemēram, siltumsūkņu un saules paneļu uzstādīšanu. Tas tieši atbalsta NEKP mērķus attiecībā uz galapatēriņa enerģijas samazināšanu un klimatneitrālu tehnoloģiju plašāku izmantošanu dzīvojamā sektorā.Energonabadzības mazināšanaNEKP aktualizētajā redakcijā īpaši akcentēta energonabadzības riska novērtēšana un samazināšana. SKF plāns sniedz konkrētus instrumentus šī riska pārvaldībai – mērķētas subsīdijas, grantus, tehnisko atbalstu un iedzīvotāju informēšanas pasākumus trūcīgām un neaizsargātām mājsaimniecībām. Šī pieeja atbilst NEKP noteiktajam uzdevumam attīstīt sociāli taisnīgu klimata pāreju.Uzraudzība un datu pārvaldībaSKF plānā ietvertie uzraudzības mehānismi un tehniskās palīdzības pasākumi (piemēram, datu integrācija ar KPVIS un ēku energosertifikācijas datu bāzi) uzlabo arī NEKP uzraudzības kapacitāti, nodrošinot kvalitatīvus datus SEG emisiju, energopatēriņa un sabiedrības līdzdalības novērtēšanai.Sociālais klimata atbalsta ietvars NEKP īstenošanāSKF plāns kalpo kā sociālā dimensija NEKP īstenošanā, piedāvājot konkrētus risinājumus mājsaimniecību līmenī pārejai uz energoefektīviem risinājumiem un ilgtspējīgu mobilitāti. Plāns nodrošina NEKP ilgtspējas mērķu sasniegšanu, vienlaikus novēršot nevienlīdzības riskus un atbalstot mazaizsargātas sabiedrības grupas.Izvērtējums par SKF plānā ietverto investīciju sasaisti ar NEKP sniegts 7.tabulā.(g) Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējumsEiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumuSKF plāna izstrādes process ir veikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu prasības, kā arī nacionālo regulējumu – MK 2004. gada 23. marta noteikumus Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (MK noteikumi Nr.157).Atbilstoši šīm prasībām:• SKF plāns kvalificējas kā plānošanas dokuments, kuram var būt nozīmīga ietekme uz vidi, jo tas nosaka pamatprincipus investīcijām energoefektivitātē, ēku renovācijā, sabiedriskā transporta pieejamībā un citās ar klimatu un enerģētiku saistītās jomās.• SKF plāna izstrādātājs – Klimata un enerģētikas ministrija – 2025. gada jūnijā iesniedza Enerģētikas un vides aģentūrai informācijas pieprasījumu par nepieciešamību veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, kā to nosaka MK noteikumu Nr. 157 6. un 7. punkts.• Pēc izvērtēšanas Enerģētikas un vides aģentūra 2025. gada 12.jūnija vēstulē Nr. 2.7/1064/2025-N sniedza vērtējumu, ka SKF plānam nav nepieciešams veikt Stratēģiskā novērtējuma procedūru, jo konstatēts, ka 1) visas desmit SKF plānā ietvertās investīcijas ir iekļautas Aktualizētajā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, 2) SKF plānā ietverto transporta jomas investīcijas ir iekļautas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam; 3) gan Aktualizētajam Nacionālā enerģētikas un klimata plānam 2021.–2030. gadam, gan Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam ir veikts Stratēģiskais novērtējums; 4) attiecīgi SKF plānā ietvertās investīcijas ir izvērtētas Stratēģiskā novērtējuma procesu ietvaros, līdz ar to SKF plānam nav nepieciešams veikt Stratēģiskā novērtējuma procedūru.Tādējādi SKF plāns atbilst vides pārvaldības un ilgtspējas principiem atbilstoši Direktīvas 2001/42/EK un Latvijas normatīvo aktu prasībām. |
|---|
| SKF plāna investīcija | SKF plānā paredzētais finansējums kopā, EUR | NEKP158 pasākums (kods, nosaukums, rezultatīvais rādītājs) |
|---|---|---|
| Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunīgo energoresursu izmantošana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās | 127 000 000 | 3.2.3.4. Uzlabot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (atjaunotas vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas)3.2.3.5. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros sniegt atbalstu enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (atbalsts sniegts vismaz 2017 mājsaimniecībām)3.2.3.9. Veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu termoregulēšanas iekārtu uzstādīšanu, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (uzstādītas termoregulēšanas un attālinātās uzskaites sistēmas 15% no atbalsta programmu ietvaros renovētajām daudzdzīvokļu ēkām)3.2.2.9. Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām |
| Atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām maza mēroga energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un privātmāju atjaunošanai | 198 639 573 | 3.1.3.14. Nodrošināt atjaunīgās enerģijas (AE) ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam (jaudu palielinājums par 30% salīdzinot ar 2017.g. apjom)3.2.3.8. Uzlabot privātmāju energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (renovētas vismaz 5000 ēkas)3.2.2.9. Uzlabot sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētību un zināšanas par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām |
| Energoefektivitātes pasākumi ēkās, kas nodrošina pašvaldību sociālās funkcijas | 38 500 000 | 3.2.2.4. Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības) |
| Autotransports pēc pieprasījuma attālākos lauku reģionos | 36 560 299 | 3.1.1.7. Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu (20000 EV (vieglais pasažieru))3.1.1.10. Palielināt uzlādes staciju / punktu skaitu (izbūvēti 300 lieljaudas uzlādes punkti)3.1.1.21. Izveidot valsts subsidētu sabiedrisko transportu (EV) pēc pieprasījuma lauku reģionu iedzīvotājiem (vismaz pusē no transporta pēc pieprasījuma ir iespējams izvēlēties valsts subsidētu bezemisiju sabiedrisko transportu) |
| Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem | 28 087 604 | 3.1.1.7. Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu (20000 EV (vieglais pasažieru))3.1.1.10. Palielināt uzlādes staciju / punktu skaitu (izbūvēti 300 lieljaudas uzlādes punkti) |
| Atbalsts elektromobiļu iegādei mazaizsargātajām mājsaimniecībām | 70 000 000 | 3.1.1.7. Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu (20000 EV (vieglais pasažieru)) |
| Mikromobilitātes attīstība | 26 000 000 | 3.1.1.12. Palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu (12000 mikromobilitātes rīki)3.1.1.13. Attīstīt mikromobilitātes infrastruktūru (izbūvēta infrastruktūra vismaz 300km garumā) |
| Atbalsts tehnisko palīglīdzekļu iegādei mazaizsargātām grupām | 15 000 000 | 3.1.1.12. Palielināt bezemisiju mikromobilitātes rīku skaitu (12000 mikromobilitātes rīki) |
| Piekļūstamības uzlabošana dzelzceļa stacijās | 1 530 000 | 3.1.1.3. Izveidot modernizētu, piekļūstamu dzelzceļa pasažieru infrastruktūru (modernizēta pasažieru infrastruktūra (kopā 88 pasažieru apkalpes vietas))3.1.1.13. Attīstīt mikromobilitātes infrastruktūru (izbūvētas 300 velonovietnes) |
| Atbalsts bateriju elektrovilcieniem | 39 600 000 | 3.1.1.2. Nodrošināt jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegādi, t.sk. atbalsta programmu ietvaros (iegādāti > 32 elektrovilcienu sastāvi un elektrolokomotīves, iegādāti 9 bateriju elektrovilcieni) |
| Mērķis – nodrošināt efektīvu Fonda resursu izmantošanu, veidojot saskaņotu un papildinošu finansējuma mehānismu kopumu ar citiem ES un nacionālā līmeņa fondiem un programmām. Fonda aktivitātes papildinās un stiprinās citu fondu mērķus, īpaši attiecībā uz klimatneitrālu pāreju un sociālo aizsardzību. Finansējuma savstarpējā papildināmība tiks nodrošināta ar šādiem instrumentiem:1. Kohēzijas politika. ERAF finansē infrastruktūru un inovācijas, savukārt Fonds – sociālos atbalsta pasākumus. ESF+ veicina sociālo iekļaušanu un apmācību, kas papildina Fonda aktivitātes attiecībā uz prasmju uzlabošanu ilgtspējīgas mobilitātes un energoefektivitātes jomās.2. Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM): finansē strukturālas reformas un investīcijas energoefektivitātē, kamēr Fonds fokusējas uz atbalstu iedzīvotājiem pārejas izmaksu mazināšanai. Fonds var nodrošināt līdzfinansējumu mājsaimniecībām, kurām ir grūtības piedalīties ANM finansētās programmās.3. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021–2030.gadam (NEKP): Fonds papildina NEKP pasākumus, nodrošinot tiešu atbalstu mājsaimniecībām un MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), lai mazinātu pārejas sociālo slogu.4. Valsts atbalsta instrumenti. Sinerģija ar valsts un pašvaldību finansējumu (piemēram, ALTUM programmas) tiks veidota, pielāgojot Fondu kā papildinājumu vai līdzfinansējumu esošām atbalsta formām.Lai izvairītos no dubultā finansējuma vai neefektīvas līdzekļu izmantošanas Fondā tiek plānots:• Vienots projektu novērtēšanas un uzraudzības mehānisms, tostarp digitālās izsekojamības rīki. Plāna īstenošanas uzraudzībai plānots pielāgot esošo ES struktūrfondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu portālu jeb Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu (KPVIS).• Nodrošināt ciešu sadarbību un savstarpēju datu apmaiņu un starp atbildīgajiem, kas iesaistīti Fonda mērķu īstenošanā un kontrolē (īstenošanā iesaistītajām nozaru ministrijām EM, KEM, LM, SM, VARAM, VM un CFLA, kā arī virknei citu institūciju), nodrošinot papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem finanšu instrumentiem, pilnveidojot koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās.KEM ir vadošā iestāde klimata, enerģētikas un vides politikas īstenošanas jomā, tai skaitā šo jomu investīciju un finanšu instrumentu pārvaldībā, nodrošinot sinerģisku pieeju un koordināciju starp lielākajiem klimata, enerģētikas un vides investīciju finanšu avotiem – vidējā termiņa valsts budžeta ietvaru, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu, Modernizācijas fondu, u.c. Vienlaikus KEM pilda atbildīgās iestādes funkcijas attiecībā uz Kohēzijas politikas investīcijām un nozares ministrijas funkcijas attiecībā uz ANM plāna investīciju un reformu īstenošanu. Vienlaikus, KEM kā par horizontālā principa "Klimatdrošināšana" koordinēšanu atbildīgā institūcija nodrošina visaptverošu HP "Klimatdrošināšana" uzraudzību finanšu instrumentu un investīciju plānošanas un ieviešanas procesā. KEM kā par SKF plāna izstrādes koordinēšanu atbildīgā institūcija jau šobrīd īsteno Regulā 2023/955 noteikto prasību izpildi, nodrošinot efektīvu un optimālu SKF plāna izstrādes koordinēšanu, veicinot labāku resursu plānošanu un īstenošanu, lai sasniegtu nacionāli definētos attīstības mērķus un nodrošinātu, ka SKF plānā iekļautās investīciju programmas ir savstarpēji papildinošas, nevis dublējošas. |
|---|
| Latvijā tiek nodrošināts regulēts reģionu un pašvaldību attīstību plānošanas dokumentu saskaņošanas process, kura ietvaros tiek nodrošināta pārraudzīta un koordinēta investīciju plānošana reģionos un pašvaldībās. VARAM (1) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tajā skaitā pārrauga publiskās apspriešanas organizēšanu, kā arī (2) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un pašvaldību attīstības programmu atbilstību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām. Savukārt, plānošanas reģioni (1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, koordinē un uzrauga tās īstenošanu un (2) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.Ar APP tiks uzlabota mobilitāte mazāk apdzīvotās vietās, kur tradicionālie sabiedriskā transporta risinājumi nav efektīvi. Šis pakalpojums ir būtisks instruments reģionālās attīstības un sociālās iekļaušanas veicināšanā. APP ietvaros tiek ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības – pakalpojums tiek nodrošināts attālākos lauku reģionos, kur ir zems apdzīvotības blīvums un nav piekļuves sabiedriskajam transportam, Sabiedriskā transporta reisu intensitāte būtiski atšķiras starp pilsētām, piepilsētām un lauku teritorijām. Investīcijas tiks mērķētas uz teritorijām ar sliktu sabiedriskā transporta pārklājumu. Ņemot vērā ģeogrāfisko sadrumstalotību un atšķirīgu pieprasījumu APP darbosies uz elastīgu maršrutu un laika grafiku. Tehnoloģiskie risinājumi transportlīdzekļu rezervēšanai paredz gan aplikāciju, gan zvanu centra izveidi. Zvanu centrs nodrošinās transportlīdzekļu rezervēšanu arī personām ar digitālo prasmju trūkumu, tādējādi nodrošinot iekļaujošu piekļuvi pakalpojumam reģionos vecāka gadagājuma personām. Tiks nodrošināta sadarbība ar vietējām pašvaldībām, identificējot iedzīvotāju vajadzības, informāciju par vietējo infrastruktūru un atbalstot pakalpojuma ieviešanu savā teritorijā.Mikromobilitātes infrastruktūra un rīki tiks nodrošināti prioritāri tajās pašvaldībās, kurās noteikts augstāks transporta nabadzības indekss (balstoties uz TSI projekta 2.nodevuma ziņojuma datiem). Piemēram: Ludzas, Balvu, Krāslavas, Alūksnes un Preiļu novadi. Teritorijas izraudzītas, ņemot vērā zemo sabiedriskā transporta pieejamību, ienākumu līmeni un mobilitātes barjeras.Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un ilgtspējīgu bateriju elektrovilcienu (BEMU) izmantošanu, būtu nepieciešama 6 BEMU uzlādes staciju izveide stratēģiski nozīmīgās dzelzceļa stacijās, nodrošinot reģionālos pārvadājumus un uzlabojot savienojamību starp dažādām Latvijas daļām. BEMU vilcieni kopā ar uzlādes infrastruktūru ļautu apkalpot Cēsis, Daugavpili un Rēzekni bez nepieciešamības veikt dārgu un laikietilpīgu papildu elektrifikāciju. Vienlaikus BEMU risinājums ir saderīgs ar turpmāku dzelzceļa elektrifikāciju, tādējādi nodrošinot pakāpenisku un elastīgu pāreju uz videi draudzīgāku transportu.Indikatīvi plānota uzlādes staciju izbūve šādās stacijās: Sigulda, Cēsis, Līvāni, Daugavpils, Rēzekne un Atašiene.Šo vietu izvēli nosaka gan to ģeogrāfiskais izvietojums, gan funkcija kā transporta mezgliem starp Latvijas reģioniem: Sigulda un Cēsis atrodas Gaujas Nacionālā parka tuvumā – šī ir gan ekoloģiski jūtīga, gan ļoti intensīvi apmeklēta teritorija, kur videi draudzīga mobilitāte ir īpaši būtiska gan emisiju mazināšanai, gan tūrisma ilgtspējīgai attīstībai. Abas pilsētas atrodas Vidzemes reljefa zonas pakājē, kur raksturīgs izteikts reljefs un blīvs mežu tīkls, tāpēc tieši BEMU vilcieni ir piemēroti izmantošanai šādās neelektrificētās, bet ainaviski nozīmīgās vietās. Līvāni un Atašiene atrodas Austrumlatvijas pārejas zonā starp Latgali un Vidzemi, veidojot svarīgus savienojuma punktus starp austrumu un centrālo daļu. Šīs stacijas ļautu optimizēt uzlādes tīklu uz līnijām ar mainīgu slodzi un apdzīvotības blīvumu. Atašiene atrodas uz posma starp Rēzekni un Jēkabpili – šis ir nozīmīgs koridors reģionālajai mobilitātei. Daugavpils un Rēzekne kā Latgales lielākās pilsētas ir galvenie sociāli un ekonomiski nozīmīgi centri reģionā ar augstu potenciālu pasažieru pieplūdei. Latgale ir viens no vismazāk attīstītajiem Latvijas reģioniem, kur transporta pieejamība un mobilitāte ir kritiski svarīgi jautājumi. BEMU uzlādes infrastruktūra šeit uzlabotu piekļuvi sabiedriskajam transportam, samazinātu izolētību un veicinātu reģiona integrāciju nacionālajā tīklā. Latvijas ģeogrāfiskais centrs atrodas tuvumā šīm maršrutu līnijām, ļaujot BEMU infrastruktūrai savienot Ziemeļaustrumu, Centrālo un Dienvidaustrumu daļu, vienlaikus aptverot kalnaino Vidzemi, zemo Latgales ezeru zemi un ekoloģiski nozīmīgās teritorijas Gaujas un Daugavas baseinos.Papildus jāuzsver, ka šāda BEMU uzlādes staciju tīkla izveide būtu salāgojama ar klimata mērķiem un teritoriālās attīstības politiku, nodrošinot, ka tehnoloģiskie risinājumi aptver arī mazāk urbanizētus, vides ziņā jutīgus un sociāli izaicinātus reģionus. Lietuvas pieredze, uzstādot BEMU uzlādes stacijas, piemēram, Varēnas stacijā (netālu no Dzukijas nacionālā parka), pierāda, ka šāda infrastruktūra ir būtisks instruments reģionālās attīstības un ilgtspējas veicināšanai arī teritorijās ārpus galvaspilsētas un galvenajiem elektrotransporta koridoriem.BEMU uzlādes stacija nodrošina ātru vilcienu bateriju uzlādi, kas būtiski ietekmē vilcienu kustības grafiku optimizāciju, kā arī palielina sasniedzamību, pagarinot vilcienu darbības areālu. Tas ļauj veidot vienotu un mūsdienīgu transporta tīklu, kurš ir efektīvs, videi draudzīgs un reģionāli līdzsvarots. |
|---|
| Mērķis – nodrošināt efektīvu mehānismu korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, identificēšanai un pārvaldībai visos Fonda plānošanas, ieviešanas un uzraudzības posmos veicot pasākumus, lai novērstu, atklātu un koriģētu korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus Fonda finanšu piešķīrumu izmantošanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no Fonda un citām ES programmām identificējot galvenos riskus: Nepamatots atbalsta piešķīrums neatbilstošiem saņēmējiem (piemēram, fiktīvas mājsaimniecības, iepriekš informēti uzņēmēji). Interešu konflikti starp lēmumu pieņēmējiem un atbalsta saņēmējiem (piemēram, radniecība, personiskas saites). Krāpšana iepirkumu procesā vai projekta izmaksu mākslīga sadārdzināšana. Politiskas ietekmes vai lobija spiediena ietekme uz prioritāšu sadalījumu.Veicamie pasākumi:1. Caurspīdīgas procedūras: Skaidri noteikumi Fonda finansējuma piešķiršanai. Sabiedrībai pieejami saraksti ar atbalsta saņēmējiem un izlietoto līdzekļu pārskati. Atklāti konkursi un iepirkumi, publicējot nosacījumus un rezultātus.2. Interešu konflikta vadība: Deklarāciju sistēma – iesaistītajiem darbiniekiem jāiesniedz interešu konfliktu deklarācijas. Gadījumu izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā – nošķiršana no lēmumu pieņemšanas. Regulāras apmācības valsts un pašvaldību darbiniekiem par interešu konfliktu atpazīšanu.3. Iekšējās kontroles sistēma: Nozaru ministriju iekšējais audits uzrauga procedūru ievērošanu. Elektroniski izsekojama projektu pieteikumu un atlases sistēma. "Četru acu princips" – lēmumu pieņemšanā iesaistīti vismaz divi neatkarīgi pārstāvji.4. Ziņošanas un kontroles mehānismi: Anonīma digitāla platforma ziņojumu iesniegšanai par pārkāpumiem (trauksmes celšana). Sadarbība ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts kontroli. Reaģēšana katrā gadījumā – pārkāpumu izmeklēšanas procedūra ar noteiktiem termiņiem. Iespēja apturēt finansējumu līdz pārkāpuma izvērtēšanai. Nepamatoti saņemtais finansējums tiek atprasīts, ja konstatēts pārkāpums.5. Sadarbība ar institūcijām: KNAB – sistemātiskai uzraudzībai un rekomendāciju izstrādei. Valsts kontrole – Fonda līdzekļu lietderības auditi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) – nodokļu un saimnieciskās darbības pārbaudēm. Memorandi un informācijas apmaiņas vienošanās starp institūcijām.6. Sabiedrības līdzdalība un uzraudzība: Iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO) pieejams uzraudzības mehānisms – iespēja sekot līdzi projektu īstenošanai. Iesaistes mehānismi: publiskās uzklausīšanas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Fonda uzraudzības komitejās.7. Regulāra izvērtēšana un uzlabošana: Ikgadējs izvērtējums par korupcijas un interešu konfliktu risku pārvaldību. Nepieciešamības gadījumā – procedūru pilnveidošana un jaunu mehānismu ieviešana.Krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta pārbaudes notiks vairākos līmeņos, lai novērstu, atklātu un koriģētu korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus Fonda finanšu piešķīrumu izmantošanā, tostarp ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no Fonda un citām ES programmām Papildus Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments, veicot revīzijas iestādes funkcijas, arī skatīs šīs jomas, novēršot krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas risku gan sistēmas revīziju, gan darbību revīziju veidā, līdz ar to, izmantojot jau esošo praksi tiks ieviesti atbilstoši pasākumi saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju, kā arī dubultas finansēšanas novēršanu un veiktas tiesiskas darbības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus, kā arī tiks ieviests krāpšanas riska novērtējums un noteikti atbilstoši krāpšanas ierobežošanas pasākumi.Tiks veiktas atbilstošas pārvaldības pārbaudes, ar kuru palīdzību par īstenošanu atbildīgās iestādes pārbaudīs, vai nav nopietnu pārkāpumu (krāpšana, korupcija un interešu konflikti) un dubulta finansēšana (piemēram, veicot dokumentu pārbaudes, pārbaudes uz vietas).Katrai Fonda īstenošanā iesaistītajai institūcijai ir izstrādāta iekšējā kontroles sistēma atbilstoši MK noteikumiem Nr. 326 un atbilstoši MK noteikumiem Nr. 630 noteiktas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā.Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, jau darbojas horizontāls instruments - trauksmes cēlēju ziņošanas un aizsardzības process. |
|---|
| Mērķis – nodrošināt sabiedrības informētību un iesaisti, lai maksimāli izmantotu Fonda iespējas un panāktu taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti159.Komunikācijas mērķi ir: Nodrošināt pārskatāmību: Sniegt skaidru un pieejamu informāciju par SKP mērķiem, pasākumiem un progresa rezultātiem ieinteresētajām pusēm. Iesaistīt ieinteresētās puses: Aktīvi iesaistīt attiecīgās puses, tostarp sociālos partnerus un mazaizsargāto grupu interešu pārstāvjus, plāna izstrādes un īstenošanas procesā. Veicināt redzamību: informēt par pieejamo Fonda atbalstu, veicinot plāna īstenošanu. Nodrošināt atbilstību ES prasībām: finansētajām darbībām nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības komunikācijas un redzamības vadlīnijām (paredzams, ka šie nosacījumi tiks ietverti EK norādījumos par SKF plānu īstenošanu160).Dati par galasaņēmējiem (ievērojot Regulas 2023/955 21.panta nosacījumus), pasākumu un investīciju saraksts, kas īstenoti ar Fonda atbalstu, tiks publicēti CFLA tīmekļa vietnē, kā piemēru norādot CFLA mājas lapu https://www.cfla.gov.lv/lv/es-fondi, kā arī tiks nodrošināta Fonda īstenošanas informācijas, publicitātes un saziņas pasākumu izpilde KEM mājas lapā https://www.kem.gov.lv .Dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar pasākuma īstenošanu un paredzēti saņēmējiem, informācija ietvers ES emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu ar tekstu "finansē Eiropas Savienība – Sociālais klimata fonds".Mērķauditorijas:AuditorijaVajadzībaKomunikācijas veidsMazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (Fonda mērķa grupas)Saprast, kāds atbalsts Fonda ietvaros ir pieejamsVienkāršs, empātisksPašvaldības un NVOKā īstenot projektusInstruktīvs, motivējošsUzņēmēji, mikrouzņēmumiAtbalsts zaļajiem risinājumiemPraktisks, uzņēmējdarbībai draudzīgsPlašāka sabiedrībaIzpratne par Fonda mērķi, nozīmiIedvesmojošs, sabiedriski atbildīgsPlānotie komunikācijas posmi un aktivitātes:A. Sagatavošanās posms (2025.gads)Mērķis: informēt par Fonda izveidi un plāna sagatavošanuAktivitātes: Preses relīzes par SKF plāna izstrādi; Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes; Intervijas ar Klimata un enerģētikas ministriju; Semināri; Sociālo tīklu izskaidrojošas kampaņas Tiešsaistes aptaujas.B. Plāna apstiprināšanas posms (2025.gads – 2026.gads)Mērķis: skaidrot nākotnes iespējas un sagatavot iedzīvotājusAktivitātes: Infografikas un bukleti; Iedzīvotāju forumi un diskusijas reģionos; Apmācības.C. Īstenošanas posms (2026.gads – 2032.gads)Mērķis: veicināt fonda izmantošanu un sabiedrības uzticībuAktivitātes: Regulāras kampaņas medijos par pieejamajiem atbalsta veidiem Veiksmes stāstu publicēšana Interaktīva karte ar īstenotajiem projektiemKomunikācijas kanāli un līdzekļi: Digitālie: sociālie tīkli (Facebook, Linkedin u.c.), ministrijas un pašvaldību mājaslapas Klasiskie mediji: televīzija, radio, prese Tiešais kontakts: pašvaldību informācijas centri, klientu apkalpošanas punkti, potenciālo atbalsta saņēmēju informēšana caur sociālajiem partneriem, tostarp NVO; Rīki: skrejlapas, plakāti, animēti video, e-pasta kampaņas, e-pakalpojumu portāli (latvija.lv, epakalpojumi.lv)Atbildīgie un sadarbības partneri:InstitūcijaLomaKEM un īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijasKomunikācijas koordinācijaPašvaldības, plānošanas reģioniInformācijas nodošana lokāliSabiedriskie medijiPlašas sabiedrības informēšanaNVO un biedrībasSabiedrības aktivizēšana un uzraudzībaSadarbības partneriStratēģiskās kampaņasVeikuma uzraudzība:• Mērauklas: Sasniegtie iedzīvotāji (mēdiju sasniedzamība, klikšķi) Reģistrēto pieteikumu skaits fonda atbalstam Sabiedrības informētības līmenis (aptaujas) Sabiedrības uzticība (mediju analīze, sentimenta analīze)Resursi:Lai īstenotu komunikācijas stratēģiju, tiks piešķirti pietiekami resursi, tostarp:• Budžets: Tiks paredzēts budžets komunikācijas un redzamības aktivitātēm, nodrošinot pietiekamu finansējumu visām plānotajām darbībām.• Personāls: Tiks norīkoti kvalificēti darbinieki, kas pārvaldīs un īstenos komunikācijas pasākumus.• Apguve: tiks nodrošinātas apmācības darbiniekiem un iesaistītajiem dalībniekiem par komunikācijas labākajām praksēm un ES redzamības prasībām. | ||
|---|---|---|
| Auditorija | Vajadzība | Komunikācijas veids |
| Mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji (Fonda mērķa grupas) | Saprast, kāds atbalsts Fonda ietvaros ir pieejams | Vienkāršs, empātisks |
| Pašvaldības un NVO | Kā īstenot projektus | Instruktīvs, motivējošs |
| Uzņēmēji, mikrouzņēmumi | Atbalsts zaļajiem risinājumiem | Praktisks, uzņēmējdarbībai draudzīgs |
| Plašāka sabiedrība | Izpratne par Fonda mērķi, nozīmi | Iedvesmojošs, sabiedriski atbildīgs |
| Institūcija | Loma | |
| KEM un īstenošanā iesaistītās nozaru ministrijas | Komunikācijas koordinācija | |
| Pašvaldības, plānošanas reģioni | Informācijas nodošana lokāli | |
| Sabiedriskie mediji | Plašas sabiedrības informēšana | |
| NVO un biedrības | Sabiedrības aktivizēšana un uzraudzība | |
| Sadarbības partneri | Stratēģiskās kampaņas |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)