LegalizePar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" labklājības jomas projektu pasu apstiprināšanu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 116 Rīgā 2026. gada 10. martā (prot. Nr. 14 27. §)
1. Apstiprināt šādu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) labklājības jomas projektu pases un izmaksas un iekļaut šos projektus 1.3.1.1. pasākuma atbalstāmo projektu sarakstā:
1.1. projekta "Labklājības jomas IKT platformu attīstība" pasi (1. pielikums) un projekta izmaksas 6 500 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 5 525 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 975 000 euro apmērā, un noteikt Labklājības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultātu un ieguvumu rādītāju) sasniegšanu;
1.2. projekta "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu izmaksas procesa pilnveidošana (1. kārta)" pasi (2. pielikums) un projekta izmaksas 2 500 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2 125 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 375 000 euro apmērā, un noteikt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultātu un ieguvumu rādītāju) sasniegšanu;
1.3. projekta "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" pasi (3. pielikums) un projekta izmaksas 1 000 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 850 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 150 000 euro apmērā, un noteikt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultātu un ieguvumu rādītāju) sasniegšanu.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt šā rīkojuma 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās valsts pārvaldes iestādes iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.
3. Šā rīkojuma 1. punktā minētos projektus finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projektu iesniegumi atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".
4. Noteikt, ka pēc šā rīkojuma 1.1. apakšpunktā minētā projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2029. gadā ir ne vairāk kā 411 724 euro un, sākot ar 2030. gadu, ne vairāk kā 705 812 euro gadā. Labklājības ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
5. Noteikt, ka pēc šā rīkojuma 1.2. apakšpunktā minētā projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2029. gadā ir ne vairāk kā 187 500 euro un, sākot ar 2030. gadu, ne vairāk kā 250 000 euro gadā. Labklājības ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. Noteikt, ka pēc šā rīkojuma 1.3. apakšpunktā minētā projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2028. gadā ir ne vairāk kā 83 334 euro un, sākot ar 2029. gadu, ne vairāk kā 100 000 euro gadā. Labklājības ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidente E. SiliņaLabklājības ministrs R. Uzulnieks
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā 1. pielikumsMinistru kabineta2026. gada 10. martarīkojumam Nr. 116
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Labklājības ministrija (turpmāk - LM) |
|---|---|
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi) | Rīgas valstspilsētas pašvaldībaLiepājas valstspilsētas pašvaldībaTukuma novada pašvaldības iestāde "Tukuma novada sociālais dienests"Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk - SIVA) |
| 2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums | Labklājības ministrijas jomas mērķarhitektūra |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Projekts "Labklājības jomas IKT platformu attīstība" (turpmāk – projekts) ir saistīts ar šādu projektu:Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projektu "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" (projekta kopējais finansējums 8 300 640 euro apmērā, t.sk. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 7 033 587 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 1 267 053 euro apmērā).Projekts turpina izstrādāt un ieviest labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" funkcionalitāti valsts un pašvaldību sociālās sfēras procesu atbalstam.LM apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādīto projektu. |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekts fokusēsies uz labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" attīstību, izstrādājot labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli, kā arī tiks īstenota SIVA visu novecojušo un sadrumstaloto informācijas sistēmu aizvietošana ar jaunu, mūsdienīgu risinājumu - sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas datu atkalizmantošanas IKT platformu (turpmāk - platforma SIVIS), izņemot Sociālās rehabilitācijas informācija sistēmu (turpmāk - SRIS), kas turpinās funkcionēt sadarbībā ar platformu SIVIS, nodrošinot datu apmaiņu starp abām sistēmām (SRIS un platformu SIVIS).Projektam ir 2 daļas:1) LM projekta daļa - labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrāde (Mērķis 1);2) SIVA projekta daļa - platformas SIVIS izstrāde personas datu pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai (Mērķis 2).Mērķis 1: Izstrādāt un ieviest labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli pašvaldību sociālās palīdzības pasākumu administrēšanai, kā arī personas datu pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai.Projektā paredzētas šādas aktivitātes: Sociālo statusu funkcionalitāte, Sociālo pabalstu funkcionalitāte, datu noliktavas un biznesa analītikas rīka papildināšana ar jaunajiem datiem.Projekts paredz arī labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa, Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk – SPOLIS) un labklājības nozares Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) drošības pasākumu īstenošanu, t.sk., e-adreses iestrādi sistēmās, drošības auditus un arhivēšanas funkcionalitātes nodrošināšanu.Datu apmaiņas tiks risinātas, primāri izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (turpmāk - DAGR) funkcionalitāti, kā arī pēc vajadzības, izmantojot Datu izplatības tīkla (DIT) un Valsts digitālās attīstības aģentūras API Pārvaldnieka kanālus.Datu kopas, kas nepieciešamas datu apmaiņai, tiks precizētas biznesa procesu izpētes fāzē. Caur kanālu DAGR tiks izplatītas datu kopas "Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss" un "Piešķirto sociālo pabalstu informācija".Aktivitātes tiks realizētas paralēli pēc Agile metodikas, sadalot sprintos, regulāri pārskatot aktivitāšu izstrādes grafiku.Projekta sadarbības partneri no Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests" piedalīsies kopā ar LM labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrādes satura noteikšanā, izstrāžu testēšanā un funkcionalitātes ieviešanā._________Mērķis 2: Izstrādāt un ieviest platformu SIVIS SIVA pakalpojumu administrēšanai, kā arī personas datu pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai.Projekta ietvaros SIVA plāno novecojušo un sadrumstaloto informācijas sistēmu (Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma (turpmāk - PRIS), Viesu reģistrēšanas un vadības sistēma 4Hotel (turpmāk – 4Hotel), Ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas sistēma 4Restaurant (turpmāk – 4Restaurant)) izslēgšanu, bet to funkcionalitāte būs apvienota jaunā vienotā platformā SIVIS, migrējot datus no PRIS, 4Hotel, 4Restaurant uz platformu SIVIS. SRIS turpinās funkcionēt sadarbībā ar platformu SIVIS, nodrošinot datu apmaiņu starp abām sistēmām (SRIS un platformu SIVIS).Projekta sadarbības partneris SIVA piedalīsies platformas SIVIS satura noteikšanā, izstrāžu testēšanā un funkcionalitātes ieviešanā. |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | I. Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulisIr nepieciešams turpināt labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrādi, fokusējoties uz sociālās palīdzības administrēšanas moduļa ieviešanu. Ja pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi lietot labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli savu procesu nodrošināšanai, tad darbs būs jāveic manuāli vai dati jāiegūst vienlaicīgi no vairākām sistēmām. Līdz ar to saglabāsies augsts laika resursu patēriņš klientu iesniegumu sociālās palīdzības saņemšanai apstrādei un risks datu kvalitātei. Šobrīd pašvaldību lietošanā esošā Sociālās sfēras administrēšanas lietojumprogramma (turpmāk – SOPA) ir tehnoloģiski novecojusi, neatbilst drošības nosacījumiem un nav vairs potenciālu iespēju modernizācijai. Līdz ar to alternatīvie risinājumi netiek izskatīti._______II. SIVA platforma SIVISInformācija par pakalpojumu piešķiršanu un sniegšanu šobrīd tiek uzkrāta vairākās SIVA pārvaldītās informācijas sistēmās, tā ir sadrumstalota un apgrūtina datu analīzi, glabāšanu, apmaiņu un atkalizmantošanu. Turklāt vairākos procesa posmos informācijas apstrāde ir manuāla, kas rada papildus administratīvo slogu un risku datu kvalitātei.Katra no 3.1. apakšpunktā (pie Mērķa 2) minētajām informācijas sistēmām ir izstrādāta un/vai ieviesta dažādos laika periodos, tās ir izstrādātas, izmantojot atšķirīgus tehniskos risinājumus, kuri ir novecojoši un neatbilst mūsdienu lietotāju prasībām. Vienlaikus ir paaugstināti informācijas sistēmu drošību riski un netiek nodrošināta integrācija starp SIVA sistēmām. Ar vienotas informācijas sistēmas – platformas SIVIS ieviešanu, tiktu vienkāršota informācijas sistēmas pārvaldība, uzturēšana un tās attīstība.Norāda atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem: |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Eiropas Savienības prasību izpilden/a |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Valdības rīcības plānsAtbilst Valsts pārvaldes modernizācijas plāna rīcības virzienam 6.7. "Horizontālais rīcības virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācija", realizējot projektu uzņēmējdarbības vides digitalizācijas atbalstam un administratīvās kapacitātes palielināšanai. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Pamatnostādnes.Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.4.9. rīcības virziens "Moderna un atvērta valsts pārvalde" |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošanaSociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas nosaka: "Efektīva politikas pārvaldība ir viens no nosacījumiem politikas mērķu sasniegšanā. Tāpēc vidējā termiņā papildu uzmanība tiks veltīta starpinstitūcijas sadarbības pilnveidošanai ar iesaistītajām institūcijām un organizācijām, atbilstošu IKT risinājumu un pakalpojumu digitalizācijas attīstībai, lai uzlabotu pakalpojumu un pasākumu kvalitāti un pieejamību.". |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Kiberdrošības un noturības prasību izpildeLM labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platforma "DigiSoc", t.sk. sociālās palīdzības administrēšanas modulis, un SIVA platforma SIVIS ir paaugstinātas drošības informācijas sistēmas, un tajās notiek fizisko personu datu apstrāde, t.sk. sensitīvo datu apstrāde. Plānots ievērot visas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī prasības, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma, Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības". |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.n/a |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Konsekvences, ja projekts netiek īstenots: |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Ja projekts netiek īstenots, tad:1) Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis: Šobrīd pašvaldību sociālie dienesti klientu apkalpošanai lieto SOPA, kas ir tehnoloģiski novecojusi, neatbilst drošības nosacījumiem un nav vairs potenciālu iespēju modernizācijai. Ja projektu neīsteno, tad nav iespējama pakāpeniska pāreja no SOPA lietošanas uz labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu "DigiSoc". Ja pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi lietot labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli savu procesu nodrošināšanai, tad darbs būs jāveic manuāli vai dati jāiegūst vienlaicīgi no vairākām sistēmām, kā rezultātā sociālā dienesta darbiniekiem būs liels laika resursu patēriņš klientu iesniegumu apstrādei sociālās palīdzības saņemšanai, kas izraisīs klientu neapmierinātību, kā arī ir risks datu kvalitātei un personas datu aizsardzībai.2) Platforma SIVIS: Tehnoloģiskās novecošanās risks un drošības apdraudējumi. Esošās SIVA sistēmas ir izstrādātas uz novecojušām platformām, kas vairs netiek uzturētas un rada būtiskus informācijas drošības riskus. Ja sistēma netiktu atjaunota, tad palielinātos sistēmu nepieejamības risks tehnisku kļūmju dēļ, varētu rasties datu noplūdes vai nesankcionētas piekļuves riski, kā arī atsevišķu sistēmu uzturēšana kļūtu tehniski neiespējama. Portālā "e-latvija.lv" netiks izveidota vienotā klienta darba vide "Mani dati SIVA", kur klientiem būtu nodrošināta piekļuve pilnai informācijai par saviem datiem, ko nodrošina SIVA.Papildus izdevumi, neveicot projekta īstenošanu, neveidotos. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu): |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Auditā konstatētais; |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | n/a |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Incidentu statistika; |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Nepieciešams uzlabot informācijas sistēmu drošību, lai samazinātu incidentu skaitu. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Lietotāju aptauja; |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | SIVA darbinieku neapmierinātība ar darba procesu saskaldīšanu starp dažādām informācijas sistēmām, mazinot darba efektivitāti. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Manuālā darba apjoms. |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Nepieciešams samazināt patērēto laiku sociālo pakalpojumu gada pārskatu sagatavošanai pašvaldībām un komersantiem. |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Projekta galvenie lietderības aspekti:(atzīmēt piemērojamos) |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Administratīvā sloga samazināšana; |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Procesu efektivitātes paaugstināšana; |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē; |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Resursu un IKT risinājumu konsolidācija; |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana; |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Cits. |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanu |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI)) | Procesu efektivitātes paaugstināšana – LM,Resursu un IKT risinājumu konsolidācija – LM, SIVA |
| --- | --- |
| Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI)Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu. | Datu avots un aktualizēšanas biežums |
| 3.3.1. Samazināts laiks sociālo pakalpojumu oficiālās statistikas pārskatu sagatavošanai pašvaldībām un komersantiem.Sociālajiem darbiniekiem un komersantiem nebūs jāveic darbs manuāli pārskatu sagatavošanai vai jāiegūst dati vienlaicīgi no vairākām sistēmām, samazināsies laika resursu patēriņš pārskatu datu precizēšanai un apstrādei, un tiks nodrošināta datu kvalitāte. 70 stundas no laika gada pārskata sagatavošanai tiks ietaupītas, pārējo laiku (30 stundas) darbinieks pārbaudīs datu atbilstību un kļūdas.(KPI "Procesu efektivitātes paaugstināšana") | Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" auditācijas pieraksti par gada pārskatu automatizācijai patērēto laiku |
| 3.3.2. Samazināts procesu atbalsta informācijas sistēmu skaits.Samazināts informāciju sistēmu skaits uzlabos sistēmu pieejamību (SLA rādītāji), nodrošinās informācijas sistēmu administratoriem vienotu kārtību sistēmas uzturēšanai, būtiski mazinās informācijas drošības riskus, novērsīs nesankcionētas piekļuves risku, kā arī uzlabosies datu kvalitāte - SIVA darbinieki apstrādās klientu iesniegumus un klientu lietas vienotā vidē (platformā SIVIS), nepārrakstot datus manuāli.(KPI "Resursu un IKT risinājumu konsolidācija") | Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (VIRSIS) |
| 3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti | Mērvienība |
| 3.4.1. Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis | Platformas modulis |
| 3.4.2. Pašvaldību e-pakalpojums "Iesniegums sociālās palīdzības saņemšanai novada pašvaldībā" | e-pakalpojums |
| 3.4.3. SIVA platforma SIVIS | Platforma |
| 3.4.4. SIVA e-pakalpojums: "Vienotā klienta darba vide "Mani dati SIVA"" | e-pakalpojums |
| 4.1. Projekta finansējums |
|---|
| 6 500 000 euro (t.sk. ERAF finansējums - 5 525 000 euro un valsts budžeta finansējums 975 000 euro). |
| 4.2. Projekta īstenošanas termiņš |
| 36 mēneši |
| Ietekme | Atbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti) | Īss ietekmes apraksts |
|---|---|---|
| 5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaKomersantu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju nodrošināšana ar piekļuvi labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulim | Vismaz 423 sociālo pakalpojumu sniedzēji integrē savus IKT risinājumus vai izmanto labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli sadarbībai ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un valsts pārvaldes institūcijām.Minētie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". | Komersantu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju darba uzdevumu un izpildes procesu digitalizācija pēc vienotiem principiem. |
| 5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde | n/a | n/a |
| 5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija) | Atbilst | |
| 1) labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis | 1) Visu pašvaldību sociālo dienestu klientu apkalpošanas darba vide; | |
| 2) Platforma SIVIS | 2) SIVA klientu apkalpošanas darba vide. | |
| Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts4 |
| --- | --- | --- |
| 1 | 5.2.1. Pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas process labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulī | Platforma nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības administrēšanu pašvaldībās un saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodrošina valsts deleģētās funkcijas labklājības nozarē, t.sk. e-pakalpojums "Iesniegums sociālās palīdzības saņemšanai novada pašvaldībā".Minētiem lietotājiem būs ietekme uz 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītāju "jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji", kas ir jāsasniedz ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas. |
| 1 | 5.2.2. Vienotas informācijas uzkrāšana un apstrāde par klientam piešķirto un saņemto pakalpojumu | Rezultātā tiks izstrādāta vienota datu aprites un apmaiņas platforma SIVIS par SIVA klientam sniegtajiem pakalpojumiem, automatizējot datu mijiedarbības procesus un nodrošinot datu atkalizmantošanu, t.sk. e-pakalpojums "Vienotā klienta darba vide "Mani dati SIVA"". |
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
| --- | --- | --- |
| 1 | 5.3.1. Datu apmaiņas nodrošināšana | Fiziskas un juridiskas personas, kuras izmanto pakalpojumu |
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai(gads, ceturksnis) |
| --- | --- | --- |
| 2 | 5.4.1. SIVA datu kopa DAGR | 2029. g. 1. cet. |
| 2 | 5.4.2. Sociālās palīdzības datu kopa DAGR | 2029. g. 1. cet. |
| Projekta indikatīvo izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķini1. Pēc projekta īstenošanas viens no ieguvumiem būs samazināts administratīvais slogs pašvaldībām un komersantiem attiecībā uz pārskatu iesniegšanu – aizpildītu Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību" 2. pielikumā "Pārskats par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību pašvaldībā _. gadā", 3. pielikumā "Pārskats par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu _. gadā" un 4. pielikumā "Pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušām personām ___. gadā" ietverto veidlapu iesniegšanu. Minētie pārskati iesniedzami reizi gadā, tie tiek manuāli apkopoti, aizpildīti un iesniegti Excel formātā. Datu apkopošanai, kļūdu labošanai un pārskata precizēšanai vidēji ir nepieciešams laiks no 2 nedēļām līdz 1 mēnesim (aprēķinā pieņemts, ka viena pārskata sagatavošanai vidēji ir nepieciešamas 2,5 nedēļas gada laikā jeb vidēji 100 h gadā (8 h dienā x 12,5 dienas)). Viena pārskata sagatavošanā vidēji ir iesaistīti 1–2 darbinieki. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību"2. pielikuma pārskatu iesniedz indikatīvi 42 pašvaldības, 3. pielikuma pārskatu iesniedz komersanti, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un valsts iestādes u.c. - indikatīvi tiek iesniegtas 130 atskaites, 4. pielikuma pārskatu indikatīvi iesniedz 42 pašvaldības un 12 komersanti.Informācija ieguvumu aprēķinam:Darbinieka vidējā stundas likme – 11,30 euro/h (1 853,85 euro/164 h), tas ir:• darbinieka vidējā mēnešalga bez valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) – vidēji 1 500 euro, ar VSAOI – 1 853,85 euro/mēnesī,• vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī – 164 h,• pašvaldību, kuras iesniedz pārskatus, skaits – 42 pašvaldības,• komersanti, kuri iesniedz pārskatu, skaits – 12 komersanti,• 3. pielikuma indikatīvais atskaišu skaits- 130 atskaites.2. pielikuma pārskats, indikatīvi – 47 460 euro/gadā, 10 gados – 474 600 euro;3. pielikuma pārskats, indikatīvi – 146 900 euro/gadā, 10 gados – 1 469 000 euro;4. pielikuma pārskats, indikatīvi – 61 020 euro/gadā, 10 gados – 610 200 euro.Vidēji ietaupījums pārskatu iesniegšanai gadā uz pašvaldībām un komersantiem būs 255 380 euro/gadā. Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 2 553 800 euro.Uz pašvaldībām un komersantiem vidēji gadā tiks ietaupīti aptuveni 255 380 euro. Tā kā ir dažas pašvaldības un komersanti, kuri pārskatiem nepieciešamo informāciju apkopo katru mēnesi visa gada garumā, un ir pašvaldības un komersanti, kuri pārskatu gatavo tuvāk pārskata perioda nodošanas laikam, tad projekta ieviešana ļautu darbiniekiem veltīt vairāk laika individuālajam darbam ar klientu pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai. Atbilstoši praktiskajai pieredzei, aizpildot pārskatu manuāli, rodas ļoti daudzas nesakritības starp tabulām (piemēram, starp tabulām variē rehabilitēto personu skaits) vai arī tabulas netiek līdz galam aizpildītas. Kļūdas pārskatos ir lielākajai daļai pārskatu iesniedzēju, un kļūdu novēršana aizņem laiku. Projekta ieviešanas procesā tiks uzlabota datu kvalitāte un mazināsies kļūdu rašanās iespējas. Datu ievadīšana vienuviet nodrošinās datu atkalizmantošanas iespējas.2. Īstenojot projektu, tiks mazināts banku sektora slogs sabiedrībai. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (turpmāk – SPSP likums) sociālo palīdzību klientam sniedz pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situācijās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 3. punktu mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto lietojumprogrammu SOPA un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), kas ir Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"2. pielikums. Savukārt Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"3.1. apakšpunkts nosaka, ka deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk – deklarācijas periods). SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu: 1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā; 2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas SPSP likuma 36. panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi; 7/12 3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz SPSP likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no SPSP likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai Ministru kabineta noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai. Atbilstoši SPSP likuma 38. panta ceturtajai daļai sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un sociālās palīdzības pabalstu apmēru un veidiem, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija. Minētais nozīmē, ka materiālās situācijas izvērtēšanai vai pārvērtēšanai (t. i., deklarācijas aizpildīšanai) visām mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Pēc statistikas datiem 2022. gadā Latvijā bija 102 419 pilngadīgu sociālās palīdzības saņēmēju. Bieži vien sociālās palīdzības saņēmēji ir personas ar invaliditāti vai pensionāri, arī maznodrošinātie, un nereti šīm personām nav pieejama internetbanka vai personas datorprasmes ir ierobežotas vai nepilnīgas, līdz ar to informāciju par materiālo stāvokli persona nevar sagatavot patstāvīgi. Tādejādi personām ir nepieciešams izmantot banku pakalpojumus, lai sagatavotu izziņu par personas materiālo stāvokli. Konta pārskata sagatavošanas izmaksas ir atkarīgas no tā kādā bankā personai ir atvērts konts, piemērām, AS "Citadele" bankā konta izraksta sagatavošana filiālē maksā 10 euro par vienu mēnesi, ņemot vērā, ka sociālais dienests izvērtē iepriekšējo trīs mēnešu ienākumus, klientam ir jāiesniedz konta izraksts par trīs mēnešiem jeb klientam tas izmaksā 30 euro.Līdz ar to pieņemot, ka vidēji 45% no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022.gada datiem) izmanto bankas pakalpojumus, lai saņemtu izziņu par klienta materiālo situāciju, tad indikatīvais ietaupījums sabiedrībai, kas varētu rasties ir 1 382 657 euro (aprēķins: (45% no 102 419 personām)*30 euro (3 mēnešu izziņu cena)).Vidējais ietaupījums 10 gadu periodā indikatīvi būtu – 13 826 570 euro.Tā kā bieži vien mazākās pašvaldībās sociālie dienesti neatrodas tuvumā, personai uz novada centru jādodas ar sabiedrisko transportu vai savu automašīnu, vai ar kaimiņu/draugu/radinieku automašīnu. Veikt tiešus aprēķinus par izmaksām, kuras klientam rodas, nav iespējams, jo nav statistikas datu, cik un kādā veidā personas mēro ceļu līdz dienestam. Līdz ar to aprēķinos pieņem, ka personas, mērojot ceļu līdz filiālei Rīgas pilsētā, izmanto sabiedrisko transportu (indikatīvi aprēķins nosedz arī izdevumus par sabiedriska transporta izmantošanu arī citās Latvijas pašvaldībās un daļēji degvielas izmantošanu personām, kuras dodas uz sociālo dienestu ar automašīnām). Arī patērētais laiks ceļā, ko persona pavadītu, lai nokļūtu līdz dienestam, ir samērā liels, pieņemot, ka vidēji tas varētu būt no 2 stundām līdz vairākām stundām, atkarībā no vietas, kur dzīvo persona un kur atrodas dienests. Piemēram, lauku reģionos un pagastos, līdz tuvākajam dienestam jāmēro ceļš ar sabiedrisko transportu, kurš nekursē tik bieži kā, piemēram, Rīgas pilsētā. Personām ir arī jāpielāgojas sabiedriskā transporta grafikam, lai nokļūtu atpakaļ dzīvesvietā, un bieži vien tā ir visa diena.Informācija ieguvumu aprēķinam:• personu, kuras izmanto sociālā dienesta pakalpojumus, skaits – 46 089 personas (aprēķins: 45 % no 102 419 personām (no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022. gada dati)),• ceļa izdevumi Rīgas sabiedriskajam transportam (turp–atpakaļ) – 3 euro par 2 braucieniem. Vidējās ceļa izmaksas personām– 138 267 euro.Veicot pieteikumu iesniegšanu caur e-pakalpojumu patstāvīgi vai ar Vienotā pašvaldību klientu apkalpošanas centra operatoru tīkla atbalstu dzīvesvietā, vidējais sabiedrības ieguvums 10 gadu periodā būs 1 382 670 euro.3. Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki saņems informāciju par klienta vajadzībām elektroniskā formātā tādējādi tiks ietaupīts darba laiks informācijas ievadei un manuālai apstrādei, turklāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis ļaus centralizēti valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par klientiem, to vajadzībām un tiem sniegto atbalstu. Datu pieejamību nodrošinās kopēja datu noliktava labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformā "DigiSoc", no kuras varēs izgūt operatīvos datus analītikai ar BI rīkiem un novadā nepieciešamā sociālā atbalsta groza prognozēšanai.Kopējais pašvaldību skaits – 42. To darbinieki mēnesī velta vidēji 46–92 h mēnesī jeb 552–1104 h gadā deklarāciju datu pārbaudei. Informācija ieguvumu aprēķinam: 1) darbinieka vidējā mēnešalga bez VSAOI – vidēji 1500 euro, ar VSAOI – 1853,85 euro/mēnesī, darbinieka vidējā stundas likme – 11,30 euro/h, 2) vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī – 164 h, datu administrēšanai plānotais iesaistīto darbinieku stundu skaits gadā – vidēji 552–1104 h.Provizoriskais vidējais ietaupījums pašvaldībās, – no 6 237,60 euro līdz 12 475,20 euro. Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs no 62 376 euro līdz 124 752 euro.Kopējais projekta provizoriskais lietderīgums 10 gadu pārskata periodā ir no 4 561 384 euro līdz līdz 4 623 760 euro. Tas aprēķināts, no projekta ieguvumu un ietaupījumu kopsummas vidēji no 17 825 416 euro līdz 17 887 792 euro, atņemot investīcijas 6 500 000 euro un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 6 764 032 euro. |
|---|
| informācija par projektu vadības kapacitāti | ||||
| Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas projekta organizatoriskās struktūras:a) projekta vadības grupa – projekta vadības struktūra, kas izveidota uz projekta īstenošanas laiku projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja un projekta īstenošanas partneru pārstāvji, projekta vadītājs, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un, ja nepieciešams, projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti un citi);b) projekta vadītājs – projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no LM Informācijas tehnoloģiju departamenta ekspertu vidus, vai tiks nolīgts jauns darbinieks uz projekta īstenošanas laiku. Papildus tam projekta partneriem tiks dota iespēja veidot savu apakšprojekta struktūrvienību ar definētu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju. Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā;c) projekta komanda – projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem.Projekta komandu veido:• projekta darba grupa – sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un ir atbildīgi par konkrētu darbu izpildi/uzraudzību saskaņā ar sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls, kas tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un kura pienākumi tiks noteikti amata aprakstā, vai pamatojoties uz uzņēmuma līgumu. Projekta darba grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem); | ||||
| • ārējie izstrādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līguma pamata;• pieaicinātie eksperti – piesaistīti atbilstoši nepieciešamībai, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji.Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses:• IKT nozares ministrija – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;• sadarbības partneri no Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Liepājas valstspilsētas pašvaldības, Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests", SIVA – labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrādes satura noteikšanai, izstrāžu testēšanai un funkcionalitātes ieviešanai. | ||||
| informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā | ||||
| Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta administrēšanas procesu un vienlaicīgi mazinātu administratīvo slogu, nozares IT padomē ir pieņemts lēmums, apvienot SIVA projektu par platformas SIVIS izstrādi un LM projektu par labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrādi, organizējot projekta administrēšanu vienā kopējā projektā. Savukārt, saturu definē projekta īstenotājs kopā ar SIVA un pašvaldību pārstāvju grupu, kas noteiks biznesa procesus, uz kuriem balstīsies platformu izstrādes pasūtījumi. | ||||
| informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai | ||||
| Aprakstītā projekta organizācija tiks izveidota, LM parakstot sadarbības līgumus par projekta īstenošanu ar sadarbības partneriem (Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldību, Tukuma novada pašvaldības iestādi "Tukuma novada sociālais dienests", SIVA). Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota labā prakse Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā, ievērojot normatīvo aktu regulējumu, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles darbības:• interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta ietvaros;• dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms, un apakšprojektu izpildes kontrolēšana;• komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros.LM projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projektā izstrādājamie risinājumi (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis, platforma SIVIS) nedod labumu atsevišķiem komersantiem, un tādējādi tie negūst labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.Projekta ietvaros radītie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi:1) labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" programmatūras papildinājumi, t.sk. jaunizveidotais sociālās palīdzības administrēšanas modulis, būs LM īpašumā;2) platforma SIVIS būs SIVA īpašumā.Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platforma "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis, platforma SIVIS) paredzēti valsts pārvaldes funkciju veikšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma prasību izpildes ietvaros.Pēcprojekta rezultātu ilgtspējai nepieciešami cilvēkresursi gan labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa, gan platformas SIVIS uzturēšanai (IS uzturētāji platformu lietotājiem un sistēmanalītiķi izmaiņu pieprasījumiem un sistēmu attīstības jautājumiem). Izmaiņu programmēšanai un tehniskai uzturēšanai tiks slēgti līgumi par ārpakalpojumu sniegšanu konkursa kārtībā. Operatīvajā līmenī ir nepieciešams Pirmā līmeņa atbalsts lietotāju apmācībai un kļūdu pieteikumu apstrādei. Biznesa procesu analīzei un izmaiņu pasūtījumiem tiks organizētas iestāžu padomes – gan SIVA, gan atsevišķi pašvaldību pārstāvju padome.Pēc projekta pabeigšanas ir indikatīvi noteiktas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas un personāla atalgojums 2029. gadam ne vairāk kā 411 724 euro (t.sk. labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa atbalsta personālam (1 amata vietai) 32 557 euro un uzturēšanas izmaksām 325 251 euro; platformas SIVIS: uzturēšanas izmaksām 53 916 euro) un 2030. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 705 812 euro (t.sk. labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulim: atbalsta personālam (1 amata vietai) 55 812 euro un uzturēšanas izmaksām ne vairāk kā 557 572 euro; platformas SIVIS: uzturēšanas izmaksām 92 428 euro) gadā. LM nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. | ||||
| informācija par riskiem | ||||
| Būtiskākais projekta īstenošanas risks saistās ar ieplānotā finansējuma nepietiekamību projekta īstenošanā.LM Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa risku analīzeRiska kategorijaScenārijsIetekme uz funkcijuIetekmeRiskalīmenisOperacionālais pārtraukumsLabklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" darbību pārtrauc tehniskas programmatūras kļūdas dēļKlientu apkalpošana sociālajos dienestos tiek apturēta. Nav pieejami klienta vai pakalpojuma dati. Riska mazināšanas pasākums – noslēgts labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" uzturēšanas ārpakalpojums ar definētiem SLA nosacījumiemAugstaVidējsJuridiskā atbilstībaPārāk liels administratīvais slogs pašvaldību līgumu, pieteikumu, vienošanās u.c. juridisko lietu vadīšanaiKavējas datu apmaiņas risinājumu iedarbināšana. Riska mazināšanas pasākums – iekļaut līgumos vai normatīvajos regulējumos pašvaldību pienākumu deleģēšanu labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" īpašniekam (LM)VidējaVidējsPakalpojumu kavēšanāsSavlaicīgu datu nepieejamība kavē lēmumusPieaug klientu gaidīšanas laiks un sūdzības. Riska mazināšanas pasākums – izstrādāt pakalpojuma nepārtrauktības plānusVidējaVidējsDatu kvalitāte/ kļūdasDatu importi un manuāla ievade, vairāki avoti, datu nesakritībaKļūdaini lēmumi/dublikāti, korekciju izmaksas. Riska mazināšanas pasākums – izmantot mākslīgā intelekta funkcionalitāti datu salīdzināšanai un savlaicīgai kļūdu identificēšanaiVidējaAugstsKiberdrošībaSensitīvu personas datu noplūdeDatu konfidencialitātes riski. Riska mazināšanas pasākums – veikt regulārus kiberdrošības auditus, kā nosaka VISL normatīvais regulējumsZemaAugstsStarpiestāžu sadarbībaDatu apmaiņas "pudeles kakli" (bez DAGR)Lēmumi balstās uz novecojušiem/nepilniem datiem. Datu kļūdas tiek nodotas tālāk uz citiem resoriem, kas ietekmē sadarbības kvalitāti. Riska mazināšanas pasākums – regulāri starpiestāžu datu salīdzināšanas pasākumiVidējaVidējsReputācijaIlgstošas rindas, necaurspīdīgums, pakalpojumu neatbilstībaSabiedrības uzticības kritums. Riska mazināšanas pasākums – veikt publicitātes pasākumus par labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" lomu sabiedrībā un valsts pārvaldēVidējaVidējs | ||||
| Riska kategorija | Scenārijs | Ietekme uz funkciju | Ietekme | Riskalīmenis |
| Operacionālais pārtraukums | Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" darbību pārtrauc tehniskas programmatūras kļūdas dēļ | Klientu apkalpošana sociālajos dienestos tiek apturēta. Nav pieejami klienta vai pakalpojuma dati. Riska mazināšanas pasākums – noslēgts labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" uzturēšanas ārpakalpojums ar definētiem SLA nosacījumiem | Augsta | Vidējs |
| Juridiskā atbilstība | Pārāk liels administratīvais slogs pašvaldību līgumu, pieteikumu, vienošanās u.c. juridisko lietu vadīšanai | Kavējas datu apmaiņas risinājumu iedarbināšana. Riska mazināšanas pasākums – iekļaut līgumos vai normatīvajos regulējumos pašvaldību pienākumu deleģēšanu labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" īpašniekam (LM) | Vidēja | Vidējs |
| Pakalpojumu kavēšanās | Savlaicīgu datu nepieejamība kavē lēmumus | Pieaug klientu gaidīšanas laiks un sūdzības. Riska mazināšanas pasākums – izstrādāt pakalpojuma nepārtrauktības plānus | Vidēja | Vidējs |
| Datu kvalitāte/ kļūdas | Datu importi un manuāla ievade, vairāki avoti, datu nesakritība | Kļūdaini lēmumi/dublikāti, korekciju izmaksas. Riska mazināšanas pasākums – izmantot mākslīgā intelekta funkcionalitāti datu salīdzināšanai un savlaicīgai kļūdu identificēšanai | Vidēja | Augsts |
| Kiberdrošība | Sensitīvu personas datu noplūde | Datu konfidencialitātes riski. Riska mazināšanas pasākums – veikt regulārus kiberdrošības auditus, kā nosaka VISL normatīvais regulējums | Zema | Augsts |
| Starpiestāžu sadarbība | Datu apmaiņas "pudeles kakli" (bez DAGR) | Lēmumi balstās uz novecojušiem/nepilniem datiem. Datu kļūdas tiek nodotas tālāk uz citiem resoriem, kas ietekmē sadarbības kvalitāti. Riska mazināšanas pasākums – regulāri starpiestāžu datu salīdzināšanas pasākumi | Vidēja | Vidējs |
| Reputācija | Ilgstošas rindas, necaurspīdīgums, pakalpojumu neatbilstība | Sabiedrības uzticības kritums. Riska mazināšanas pasākums – veikt publicitātes pasākumus par labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" lomu sabiedrībā un valsts pārvaldē | Vidēja | Vidējs |
| SIVA platformas SIVIS risku analīzeRiska kategorijaScenārijsIetekme uz funkcijuIetekmeRiska līmenisOperacionālais pārtraukumsKādai no novecojušajām sistēmām rodas avārija/uzturēšanas stopKlientu izmitināšanas un pakalpojumu rezervācijas problēmas, problēmas ar SR pakalpojumu saņēmēju rindu vadību un uzskaitiAugstaAugstsJuridiskā atbilstībaNevar savlaicīgi pieņemt lēmumus/uzkrāt datus atbilstoši SRIS funkcijāmProblēmas ar efektīvu uzskaiti un rindu koordinācijuAugstaAugstsPakalpojumu kavēšanāsSavlaicīgu datu nepieejamība kavē lēmumusPieaug klientu gaidīšanas laiks un sūdzībasVidēji augstsAugstsDatu kvalitāte/ kļūdasDatu importi un manuāla ievade, vairāki avotiKļūdaini lēmumi/dublikāti, korekciju izmaksasVidējaAugstsKiberdrošībaVairākas atsevišķas, IT tehnoloģiski novecojušas sistēmasPlašāks uzbrukuma/ievainojamību perimetrs. Datu konfidencialitātes riski.AugstaAugstsStarpiestāžu sadarbībaDatu apmaiņas "pudeles kakli" (bez DAGR)Lēmumi balstās uz novecojušiem/nepilniem datiemVidēji augstsVidēji augstsReputācijaIlgstošas rindas, necaurspīdīgums, pakalpojumu neatbilstībaSabiedrības uzticības kritumsVidējaVidējs | ||||
| Riska kategorija | Scenārijs | Ietekme uz funkciju | Ietekme | Riska līmenis |
| Operacionālais pārtraukums | Kādai no novecojušajām sistēmām rodas avārija/uzturēšanas stop | Klientu izmitināšanas un pakalpojumu rezervācijas problēmas, problēmas ar SR pakalpojumu saņēmēju rindu vadību un uzskaiti | Augsta | Augsts |
| Juridiskā atbilstība | Nevar savlaicīgi pieņemt lēmumus/uzkrāt datus atbilstoši SRIS funkcijām | Problēmas ar efektīvu uzskaiti un rindu koordināciju | Augsta | Augsts |
| Pakalpojumu kavēšanās | Savlaicīgu datu nepieejamība kavē lēmumus | Pieaug klientu gaidīšanas laiks un sūdzības | Vidēji augsts | Augsts |
| Datu kvalitāte/ kļūdas | Datu importi un manuāla ievade, vairāki avoti | Kļūdaini lēmumi/dublikāti, korekciju izmaksas | Vidēja | Augsts |
| Kiberdrošība | Vairākas atsevišķas, IT tehnoloģiski novecojušas sistēmas | Plašāks uzbrukuma/ievainojamību perimetrs. Datu konfidencialitātes riski. | Augsta | Augsts |
| Starpiestāžu sadarbība | Datu apmaiņas "pudeles kakli" (bez DAGR) | Lēmumi balstās uz novecojušiem/nepilniem datiem | Vidēji augsts | Vidēji augsts |
| Reputācija | Ilgstošas rindas, necaurspīdīgums, pakalpojumu neatbilstība | Sabiedrības uzticības kritums | Vidēja | Vidējs |
| informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiemŅemot vērā to, ka projektā ir paredzēta IKT sistēmas funkcionalitātes izveide attiecībā uz pašvaldību gatavojamiem Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) pārskatiem, lai pārliecinātos par to, ka jautājums par CSP oficiālajiem statistikas pārskatiem netiks dublēts ar CSP jaunās Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveidi CSP projektā "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide", projekta īstenošanas laikā ar CSP par minēto jautājumu tiks nodrošināta saziņa. | ||||
| informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem | ||||
| n/a | ||||
| Vārds Uzvārds | Amats | Kontaktinformācija | ||
| --- | --- | --- | ||
| Laura Gulbe | IT departamenta direktora vietniece | Laura.Gulbe@lm.gov.lv |
Lietotie saīsinājumi:IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijasMK – Ministru kabinets1 Projekta laikā vai 2 gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms.2 Projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.3 Uz 2026. gada 1. janvāri Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēti 983 pakalpojumu sniedzēji un to struktūrvienības, no kuriem 337 ir ar komersanta statusu (SIA, VSIA, IK, nodibinājumi, pašvaldību aģentūras). Projekta rezultatīvais rādītājs – vismaz 42 komersanti, kas lietos labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli, norādīts kā indikatīvais rādītājs ar pieņēmumu, ka uz atskaites brīdi komersantiem būs noslēgts vismaz viens pakalpojuma līgums ar vienu pašvaldību.4 Iekļaujot norādi pakalpojumam, procesam vai produktam, kas izstrādāts – izveidots/pilnveidots un reģistrēts Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS).
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2. pielikumsMinistru kabineta2026. gada 10. martarīkojumam Nr. 116
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA) |
|---|---|
| 1.2. Projekta sadarbības partneri (indikatīvi) | Nav |
| 2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums | Labklājības ministrijas jomas mērķarhitektūra |
| --- | --- |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | NavFinansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar plānotajiem un īstenotajiem projektiem, un šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas no citu projektu finansējuma. |
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Mērķis: uzlabot klientu informēšanas un valsts budžeta līdzekļu atgūšanas procesu efektivitāti un samazināt VSAA pakalpojumu administrēšanas izmaksas.Projekta saturs:1. Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas (turpmāk - SAIS) pakalpojumu izmaksāšanas funkcionalitātes papildināšana un uzlabošana.2. Jaunas SAIS funkcionalitātes izstrāde valsts budžeta līdzekļu atgūšanas no apdrošināšanas sabiedrībām CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem procesa automatizācijai.3. Jaunas SAIS funkcionalitātes izstrāde zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk - ZTI) izpildrīkojumu izpildes procesa automatizācijai.4. Informācijas servisu sistēmas (turpmāk – ISS), kura nodrošina e-pakalpojumiem nepieciešamo SAIS datu apstrādi, un e-pakalpojumu pilnveidošana klientu informēšanai par izmaksātajiem pakalpojumiem un no tiem ieturētajām summām.Projekta uzdevumi:1. Pārstrādāt ieturējumu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei un iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas funkcionalitāti;2. Pārstrādāt pakalpojumu pārmaksu un klientam piešķirto pakalpojumu apmēru salīdzināšanas un savstarpējas samazināšanas funkcionalitāti;3. Automatizēt no kredītiestādēm atgriezto aģentūras maksājumu un klientu atmaksāto maksājumi apstrādi;4. Izstrādāt izmaiņas e-pakalpojumos izmaksājamo summu detalizētai atspoguļošanai;5. Automatizēt procesus valsts budžeta līdzekļu atgūšanai par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem. |
| --- | --- |
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem: Eiropas Savienības prasību izpilde (norāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts);n/a Nacionālās attīstības plāns 2021. – 2027. gadamLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (turpmāk - NAP2027) paredz, ka valsts pārvaldei jākļūst profesionālākai, atvērtākai, mūsdienīgākai un uz rezultātu vērstai. Viens no NAP2027 rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" mērķiem ir "[295] Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē", kura uzdevums ir "[316] Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot "primāri digitāls", proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju."Vēl viens NAP2027 rīcības virziens ir "Tiesiskums un pārvaldība", kura mērķis ir "[412] Iedzīvotāji mijiedarbībā ar publiskām institūcijām veido labāku sabiedrību un pārvaldību, īsteno savas tiesiskās intereses. Publiskā pārvaldība visos varas atzaros kļuvusi profesionālāka – tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka un labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Ikviens jūt, ka valsts strādā iedzīvotāju labā, tā vairojot apmierinātību ar pakalpojumiem un uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības sistēmai. Pakalpojumi ir personificēti, un politika līdzsvaro sabiedrības intereses. To nodrošina digitalizācijas laikmeta sniegtās iespējas un starpnozaru koordinēta rīcība.". Savukārt uzdevums [428] paredz - "Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.". Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam:Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam paredz izveidot tādu valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, paaugstinot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.Punkts Nr. 4.4. "Rīcības virziens "Tautsaimniecības (t.sk., valsts pārvaldes) digitālā transformācija" paredz panākt strauju progresu Latvijas tautsaimniecības digitalizācijā, tai skaitā, atverot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus un digitālo pakalpojumu platformas arī komerciāliem pielietojumiem. Tā apakšvirziens 4.4.2.1. datu pārvaldības ietvars un 4.4.2.4. digitālais "es" un 4.4.9. Moderna un atvērta valsts pārvalde: 4.4.9.1. valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija – klientorientētu procesu optimizācija un 4.4.9.2. valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija –daudzkanālu piegāde, un 4.4.9.3. pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība, 4.4.9.7. Rīcības apakšvirziens: Pakalpojumu pārvaldība. Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.Plāns izvirza mērķi: gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošanu visos publiskās pārvaldes procesos. Projekta ietvarā saistoši pasākumi attiecībā uz inovācijas attīstību (rīcības virziens 6.6.) un valsts pārvaldes digitālo transformāciju. Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024.–2027. gadamProjekta ietvarā saistoši pasākumi, kas attiecas uz pakalpojumu pārvaldības uzlabošanu un pakalpojumu modernizāciju, kas paredz nodrošināt pieejamus, saprotamus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus digitālus pakalpojumus visiem. Kiberdrošības un noturības prasību izpilde (īsi apraksta, ja attiecināms);n/a Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana:1) Projekta realizācijas rezultātā tiks būtiski mazināts manuālā darba apjoms procesu izpildē, kas ļaus ietaupītos resursus izmantot VSAA darbības nepārtrauktības optimālākai nodrošināšanai;2) Tiks uzlabota datu kvalitāte, kas ļaus samazināt datu manuālas labošanas nepieciešamību un rezultātā informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas;3) Tiks vienkāršota pakalpojumu izmaksas programmatūra, kā rezultātā samazināsies ar sistēmas uzturēšanu saistītās izmaksas ārpakalpojuma sniedzējiem.Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:Bez projekta VSAA saglabājas strukturāli neefektīvs un cilvēkresursos balstīts izmaksu process, kas rada augstu administratīvo slogu, palielina uzturēšanas izmaksas un liedz realizēt potenciālos sabiedrības un valsts ieguvumus.Bez projekta netiek realizēti plānotie ieguvumi sabiedrībai 385 582 euro gadā.Bez projekta VSAA saglabā pašreizējo, daļēji manuālo un dublējošu procesu stāvokli, tam tērējot administratīvos resursus 442 281 euro gadā, jo:- turpinās datu nesaskaņotība starp SAIS apakšsistēmām;- augsta atkarība no ārpakalpojumu sniedzējiem. Turpināsies augstas un, iespējams, pat pieaugs uzturēšanas izmaksas un ārpakalpojumu piesaiste;- klientiem informācija par izmaksājamām summām paliek sadrumstalota 4 izziņās;- saglabāsies liels manuālā darba apjoms (11 slodzes), augstā kļūdu iespēja, palielināts klientu apkalpošanas slogs (zvanus/e-pastus), zemāka datu kvalitāte un ierobežots kapacitātes pārdalījums uz svarīgākām funkcijām;- saglabājas liels zvanu, e-pastu un klātienes konsultāciju apjoms;- netiek radīta kapacitāte jauniem uzdevumiem (piemēram, starptautisko pakalpojumu piešķiršanai).Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu): Auditā konstatētaisX Incidentu statistika Lietotāju aptaujaX Manuālā darba apjoms |
| --- | --- |
| 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji | 3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji |
| Projekta galvenie lietderības aspekti (LA) | Projekta galvenie lietderības aspekti: Administratīvā sloga samazināšana (LA1) Procesu efektivitātes paaugstināšana (LA2) Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē (LA3) Resursu un IKT risinājumu konsolidācija (LA4) Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana (LA5) Cits _____Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanuValsts sociālās apdrošināšanas aģentūra |
| Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI) | Datu avots un aktualizēšanas biežums |
| 3.3.1. Laiks, ko klients patērēs informācijas par izmaksājamo pakalpojuma apmēru iegūšanai.Uzlabota informācijas pieejamība klientiem, papildinot VSAA e-pakalpojumus "VSAA pakalpojumi un informācija" un "VSAA izziņas" ar jaunu izziņu.Pilnveidotais informācijas atspoguļojums veicinās digitālo risinājumu lietošanu iedzīvotāju vidū un pilnveido publiskā sektora digitālos risinājumus – attīsta e-pakalpojumus un to lietošanu. Attiecas uz LA1 | Datu avots: portālā izpildīto e-pakalpojumu statistikas datiDati tiek aktualizēti katru dienu |
| 3.3.2. Samazināts manuāli izpildāmā darba apjoms.Attiecas uz LA2, LA3 un LA5. | Datu avots: statistikas dati no SAIS par manuāli sagatavotajiem maksājumu sarakstiem un produkcijas vidē izpildītajiem datu apstrādes skriptiem.Dati tiek apkopoti reizi mēnesī. |
| 3.3.3. Samazināta SAIS uzturēšanas darbietilpība ārpakalpojuma sniedzējiemAttiecas uz LA3 | Datu avots: VSAA grāmatvedības sistēmas dati par apmaksātajiem ārpakalpojumiem. Tiks izmantoti dati tikai par labojumiem izmaksu jautājumos.Dati tiek apkopoti reizi mēnesī |
| 3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti | Mērvienība |
| 3.4.1. Pilnveidota informācijas sistēma (SAIS un ISS funkcionalitāte) | Informācijas sistēma |
| 3.4.2. Papildināts e-pakalpojums | E-pakalpojums |
| 4.1. Projekta finansējums |
|---|
| 2 500 000 euro,tai skaitā ERAF finansējums 2 125 000 euro un valsts budžeta finansējums 375 000 euro. |
| 4.2. Projekta īstenošanas termiņš |
| 30 mēneši |
| Ietekme | Atbilstības novērtējums(var būt vairāki varianti) | Īss ietekmes apraksts |
|---|---|---|
| 5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana | 93 ZTIZTI veic izmaiņas savos procesos sniedz iespēju VSAA integrēt datu apmaiņu ar ZTI savos procesos, balstoties uz pilnveidotiem valsts digitālajiem procesiem() 5.1.punktā norādītie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1.pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji" | Izveidojot elektronisku izpildrīkojumu saņemšanu no ZTI, tiks vienkāršota izpildrīkojumu aprite un efektivizēts izpildrīkojumu apstrādes un izpildes process. |
| 5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde | Nav | - |
| 5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija) | Neatbilst | - |
| Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts1 |
| --- | --- | --- |
| 2 | Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma (SAIS)Informācijas servisu sistēma (ISS) | Pilnveidota VSAA pakalpojumu "Izmaksas" apakšsistēmas funkcionalitāte, lai:1) automatizētu rīkojumu apstrādes, ieturējumu veikšanas kontroles un ZTI rīkojumu izpildes rezultāta paziņošanas darbības;2) automatizētu pakalpojumu pārmaksu ieturēšanas no saistītajam pakalpojumiem darbības;3) automatizētu no kredītiestādēm atgriezto VSAA veikto maksājumu, klientu kļūdaini veikto vai atgriezto maksājumu, kā arī no fiziskām un juridiskām personām saņemto maksājumu reģistrēšanu un apstrādi VSAA datu bāzē;4) automatizētu valsts budžeta līdzekļu atgūšanas darbības par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem;5) optimizētu iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķina procesu;6) paplašinātu iedzīvotājiem pieejamo informāciju par ieturējumiem no piešķirtajiem pakalpojumiem.Pilnveidoti E-pakalpojums "VSAA pakalpojumi un informācija" un E-pakalpojums "VSAA izziņas", lai gan vizuāli uztverami, gan izziņas veidā detalizēti vienkopus apskatītu informāciju par ieturējumiem kādi veikti no piešķirtajiem pakalpojumiem |
| Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
| --- | --- | --- |
| Nav paredzēts izstrādāt centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumus | - | |
| Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Termiņš piekļuves nodrošināšanai(gads, eturksnis) |
| --- | --- | --- |
| Nav paredzēts izstrādāt jaunas nozarei būtiskās datu kopas | - |
| Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 2 500 000 euro. Papildus pēc projekta īstenošanas ir nepieciešams uzturēšanas izmaksas indikatīvi 10% no projekta īstenošanas izmaksām, jeb 2029. gadā 187 000 euro un 2030. gadā un turpmāk katru gadu 250 000 euro apmērā, kas Projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā veido 2 437 500 euro. Kopā Projekta izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā veido 4 937 500 euro. Projekta īstenošana nodrošinās iekšējo procesu daļēju automatizāciju, optimizējot SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas funkcionalitāti, mazinot atkarību no citām SAIS apakšsistēmām, kā arī uzlabos pakalpojuma saņēmēju informētību un uzticēšanos sistēmai.Ieguldījumus atsver turpmākie sabiedrības ieguvumi 3 855 820 euro un administratīvo resursu ietaupījumi 3 020 100 euro, kopā ietaupījumus sastādot 6 875 920 euro apmērā, kuri tiks sasniegti pēc Projekta īstenošanas 10 gadu periodā.6.1. Pensiju un pabalstu saņēmēju laika un citu resursu patēriņa ietaupījums un administratīvā sloga samazinājums sabiedrībai, uzlabojot informācijas pieejamību sabiedrībaiSAIS "Izmaksas" apakšsistēmas izmaiņu rezultātā, realizējot izmaiņas arī divos e-pakalpojumos, tiks uzlabota informācijas pieejamība pakalpojuma saņēmējiem un viņu informētība par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citiem ieturējumiem no piešķirtā pakalpojuma summas. Informācija par izmaksājamo summu klientiem būs pieejama vienuviet, mazinot laiku, kas klientam būtu jāpatērē, iepazīstoties ar informāciju četrās atsevišķās izziņās. Tas mazinās nepieciešamību klientiem pēc individuālā lēmuma izskaidrošanas klātienē vai telefoniski vēršoties VSAA. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts gan no pensijas, gan slimības pabalsta, savukārt ieturējumi sakarā ar konstatēto pakalpojumu pārmaksu, uzturlīdzekļu un ZTI ieturējumi tiek veikti no pensijām, pabalstiem un atlīdzībām. Ik gadu 231 832 klientiem (unikālās personas 2025. gada janvāra-jūlija dati) no tiem piešķirtajiem pakalpojumiem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veikti citi ieturējumi. Patreiz apmēram 8,4% jeb 19 474 klientu, ir neskaidrības par izmaksātā pakalpojuma summu, jo tā atšķiras no lēmumā norādītās piešķirtās pakalpojuma summas, skaidro VSAA telefoniski, e-pastā un, izmantojot portālā latvija.gov.lv pieejamās izziņas. Ieviešot izmaiņas divos e-pakalpojumos, dodot iespēju klientiem vienuviet un ērtā, pieejamā formātā noskaidrot informāciju par izmaksātā pakalpojuma summas veidošanas, plānots, ka šo iespēju izmantos vismaz 162 282 reizes gadā.Ieguvums sabiedrībai, kad klientiem, kuriem izmaksājamās piešķirtā pakalpojuma summas skaidrojuma saņemšanai portālā latvija.gov.lv nav jāaplūko četras dažādas VSAA izziņas, jātērē nelietderīgi laiks VSAA telefonkonsultācijas saņemšanai vai e-pasta vēstules rakstīšanai, veido 385 582 euro gadā un 10 gadu laikā ietaupījums veido 3 855 820 euro.Pieņemot, ka apmēram 35% no esošajiem 231 832 klientiem, kuriem no tiem piešķirtajiem pakalpojumiem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veikti citi ieturējumi, vēlētos noskaidrot izmaksātā pakalpojuma summu, jo tā nav norādīta VSAA lēmumā, bet to nedara, jo sagatavot un izprast četras dažāda satura VSAA izziņas ir laikietilpīgi un komplicēti, bet telefonsarunai un e-pasta uzrakstīšanai VSAA klienta, pamatā strādājošas personas, rīcībā nav pietiekamu laika resursu, tad, pilnveidojot divus e-pakalpojumus, informācijas par izmaksājamo pakalpojumu ieguve kļūtu ātra un ērta, informācija pieejama un viegli saprotama, ieguvums sabiedrībai (klientam) veidotu 385 582 euro gadā. Tiek pieņemts, ka katrs klients, kurš interesējas par izmaksājamās summas veidošanos, vismaz divas reizes gadā (mainoties nodokļu likmēm, neapliekamajam minimumam, pakalpojuma apmēram (pārrēķini, indeksācijas)) aplūkotu izveidoto izmaksājamās summas atšifrējumu, būtiski ietaupot laiku, ko klients izlietotu informācijas ieguvei – no vidēji 0,28 stundām līdz 0,12 stundām jeb par 0,16 stundām mazāk.Formula: laika un citu resursu samazinājums sabiedrībai =vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem2 14,85 euro/h x klientu skaits, kas izmantojot pilnveidotos e-pakalpojumus, ietaupītu laika resursu 162 282 (35% no 231 832 personām, kurām ir nodokļa vai cita veida ieturējumi no piešķirtā pakalpojuma, apskata summas atšifrējumu divas reizes gadā) x vidējais laiks, ko klients ietaupītu, nezvanot, nerakstot uz VSAA vai analizējot četras dažādas VSAA izziņas portālā, bet sagatavojot vienu jauno VSAA izziņu un to izskatot 0,16 stundas = 385 582 euro gadā un 3 855 820 euro 10 gados.6.2. SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas efektivitātes pieaugums - samazināta SAIS uzturēšanas darbietilpībaSAIS "Izmaksas" apakšsistēmas pilnveidošanas rezultātā, novēršot datu dublēšanos un nesaskaņotību ar citām apakšsistēmām, kā arī veidojot elastīgus, savstarpēji neatkarīgus moduļus izmaksājamo summu aprēķina procesā, tiek samazināta kļūdu rašanās iespēju un paātrināta kļūdu diagnosticēšana, būtiski samazina laiku, kas nepieciešams šīs apakšsistēmas funkcionalitātes uzturēšanai. Vienkāršojot sistēmas uzturēšanas procesus, tiek radīts SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas efektivitātes pieaugums, kā arī uzlabota datu kvalitāte. Būtiski mazināsies vajadzība ar SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas uzturēšanu saistīto izmaksu jautājumu risināšanai piesaistīt ārpakalpojuma sniedzējus, kas ļaus efektīvāk izlietot programmatūras uzturēšanai piešķirtos finanšu līdzekļus, tos novirzot citu procesu vai SAIS funkcionalitātes pilnveidei.Vidēji mēnesī dažādu SAIS apakšsistēmu (piešķiršana, izmaksa, iemaksas) funkcionalitātes uzturēšanai un datu dublēšanās starp sistēmām labošanai tiek sagatavoti vienreiz vai vairākkārt izmantojami automatizēti izpildāmi programmatūras uzdevumi, darbības jeb skripti kopā 4332 (periodā no 2025.gada janvāra - septembrim) jeb 481 skripts vidēji mēnesī. Patreiz izpildīto datu labošanas skriptu īpatsvars izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem veido 25% jeb 120 skriptu.Viena skripta sagatavošanai, pārbaudei un izpildei, apakšsistēmu funkcionalitātes nepilnību novēršanai, labošanai (piemēram, dēļ datu interpretācijām starp piešķiršanas un izmaksu procesiem) vidēji mēnesī tiek iesaistīti trīs lietotāju atbalsta personāla darbinieki (sistēmu analītiķis/ skriptu izpildītājs), tam veltot vidēji 10 cilvēkstundas jeb katrs vidēji 3,33 stundas.Pēc projekta 1.kārtas realizācijas, pārveidojot, vienkāršojot un dokumentējot sistēmas uzturēšanas procesus, būtiski mazināsies dažādu problēmu risināšanai nepieciešamais laiks, būtiski samazinot atsevišķi veidoto un izpildāmo programmatūras darbību apjoms, t.i., skriptu īpatsvars izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem samazinātos līdz 5% jeb būtu nepieciešami mēnesī vidēji tikai 24 skripti , samazinot ne tikai vajadzību pēc atbalsta personāla iesaistes, bet arī iesaistītā atbalsta personāla noslodzi, ko iespējams izmantot, lai uzlabotu saistīto procesu izpildes kapacitāti. Rēķinot to uz VSAA sistēmu analītiķu un skriptu izpildītāju vidējo bruto stundas darba atalgojumu likmi 13,6 euro, ieskaitot VSAOI 23,59%, gadā ietaupījums veido 156 515 euro un 10 gadu laikā administratīvo resursu ietaupījums veido 1 565 150 euro.Formula: administratīvās izmaksas SAIS "Izmaksas" apakšsistēma funkcionalitātes uzturēšanai pirms projekta (bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59% VSAA sistēmu analītiķiem un skriptu izpildītājiem x darba stundu skaits mēnesī, kas veltīts skriptu izstrādei un izpildei x funkcionalitātes uzturēšanā iesaistītā personāla skaits x skriptu skaits izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem vidēji mēnesī x 12 mēneši mīnus administratīvās izmaksas SAIS "Izmaksas" apakšsistēma funkcionalitātes uzturēšanai pēc projekta (bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59% x darba stundu skaits mēnesī, kas veltīts funkcionalitātes uzturēšanai x funkcionalitātes uzturēšanā iesaistītā personāla skaits x skriptu skaits izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem vidēji mēnesī x 12 mēneši (pirms projekta 13,6 euro x 3,33 x 3 x120 x12 = 195 644 euro; pēc projekta 13,6 euro x 3,33x 3 x 24 x12 =39 129 euro; ietaupījums gadā 195 644 EUR mīnus 39 129 euro = 156 515 euro.6.3. Samazināts manuāli izpildāmā darba apjoms VSAASagaidāms, ka pēc projekta ieviešanas būtiski mazināsies nepieciešamība manuāli veikt šādas darbības :- manuāli veikt atkārtotus maksājumus klientiem gadījumos, kad dažādu iemeslu dēl, tai skaitā, no VSAA neatkarīgu, VSAA kontos atpakaļ ir ieskaitīts maksājums. Saņemot atpakaļ VSAA kontos maksājumus, pēc projekta realizācijas 80% gadījumos (kad atgrieztais maksājums būs identificējams) automatizēts process nodrošinās atkārtotu maksājumu klientam;- manuāli veikt VSAA kontos saņemto maksājumu no juridiskām personām (piemēram, personas, kas brīvprātīgi pievienojas sociālajai apdrošināšanai, pašvaldības) apstrādi un šo datu ievadi SAIS. Pēc projekta realizācijas šīs darbības tiks automatizētas;- manuāli veikt VSAA kontos saņemto maksājumu no apdrošināšanas sabiedrībām par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem apstrādi un šo datu ievadi SAIS. Pēc projekta realizācijas šīs darbības tiks automatizētas;- manuāli veikt darbības valsts budžeta līdzekļu atgūšanai no apdrošināšanas sabiedrībām par CSN cietušajām personām ilgstoši izmaksātajiem pakalpojumiem, manuāli gatavojot iesniegumu/pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai par CSN cietušajām personām izmaksāto līdzekļu atgriešanu valsts budžetā. Pēc projekta realizācijas šīs darbības tiks automatizētas;- manuāli veikt darbības, lai apstrādātu, reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk - ZTI) rīkojumus, kontrolētu ieturējumu veikšanu un paziņotu ZTI rīkojumu izpildes rezultātu. Pēc projekta realizācijas manuālais darbs saglabāsies tikai saņemto ZTI rīkojumu reģistrācijai un novirzīšanai izpildei atbildīgajai pamatdarbības struktūrvienībai. Pēc projekta realizācijas būtiski mazināsies veicamo manuālo darbu apjoms, jo ZTI rīkojumu izpildes kontrole un rezultāta paziņošana ZTI par izpildes pabeigšanu tiks automatizēta;- manuāli veikt darbības, lai pakalpojuma pārmaksas, kas uzstādītas vienā pakalpojuma veidā, faktiski ieturētu no cita, saistītā pakalpojuma – tā, kas noteiktajā periodā klientam tiek izmaksāts. Pēc projekta tiks automatizētas šādu pakalpojumu pārmaksu ieturēšanas darbības no saistītajam pakalpojumiem darbības.Šo manuālo darbību veikšanai patreiz VSAA tiek veltītas kopā 11 slodzes. Pēc projekta, veicot procesu izpildes automatizāciju, slodzes, kas nepieciešamas VSAA kontos ienākošo maksājumu apstrādei un valsts budžeta līdzekļu atgūšanai par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem, mazināsies līdz 1,9 slodzēm, dodot iespēju 9,1 slodzes novirzīt citu VSAA uzdevumu izpildei, kam patreiz pietrūkst kapacitātes, piemēram, starptautisko pakalpojumu piešķiršanai.Samazinot manuāli veicamo darbību apjomu, finanšu resursu ietaupījums, ko iespējams novirzīt uzdevumu izpildei, kuros patreiz pietrūkst VSAA kapacitātes, veido 145 495 EUR gadā. 10 gadu laikā administratīvo resursu ietaupījums veido 1 454 950 euro.Administratīvo resursu ietaupījuma 1 454 950 euro aprēķina atšifrējums: |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)