Ostas valsts kontroles kārtība

55.13 Lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas izpilda un kuģa aizturēšanu nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos.

55.14 Šo noteikumu 55.12 un 55.13 punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

55.141. kuģošanas sabiedrība sniedz Valsts vides dienestam pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs FuelEU atbilstības dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2023/1805 prasībām. Šādā gadījumā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu un par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī par pieņemto lēmumu vienas darbdienas laikā informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 5. punktu;

55.142. ir saņemta informācija FuelEU datubāzē par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Valsts vides dienests par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu.

XIII. Inspekcijas ziņojums

56. Pabeidzot sākotnējo, detalizēto vai paplašināto inspekciju, ostas valsts kontroles inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu.

57. Inspekcijas ziņojumu izsniedz kuģa kapteinim.

57.1 Ja pēc detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas tiek atklāts, ka darba un dzīves apstākļi uz kuģa neatbilst MLC konvencijas prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties ziņo kuģa kapteinim un informē viņu par neatbilstību novēršanas termiņiem.

57.2 Ja detalizētās inspekcijas vai paplašinātās inspekcijas laikā uz kuģa atklāti būtiski darba un dzīves apstākļu trūkumi vai ja tie saistīti ar sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem, Kuģošanas drošības inspekcija par to ziņo jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijām Latvijā un var informēt karoga valsts administrāciju un nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.

57.3 Par jautājumiem, kas saistīti ar MLC konvenciju, Kuģošanas drošības inspekcijai ir tiesības nosūtīt Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram detalizētās inspekcijas ziņojuma kopiju, kam pievienotas jebkādas paredzētajā termiņā saņemtās atbildes no kuģa karoga valsts kompetentās iestādes tādu darbību veikšanai, kuras var uzskatīt par piemērotām un lietderīgām, lai nodrošinātu, ka šāda informācija tiek saglabāta un ka tiek informētas visas puses, kuras varētu būt ieinteresētas attiecīgās pārsūdzības procedūrās.

XIV. Sūdzības

58. Kuģošanas drošības inspekcija veic sūdzību sākotnējo izvērtēšanu, nosakot, vai sūdzība ir pamatota.

59. Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka sūdzība ir pamatota, tā veic ar sūdzību saistītos turpmākos pasākumus, vienlaikus nodrošinot, lai jebkura ar šo sūdzību saistīta persona var paust savu viedokli.

60. Ja Kuģošanas drošības inspekcija uzskata, ka sūdzība ir acīmredzami nepamatota, tā par to informē sūdzības iesniedzēju, norādot pamatojumu.

61. Sūdzības iesniedzēja identitāti kuģa kapteinim un kuģošanas sabiedrībai neatklāj. Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina iesniegto sūdzību konfidencialitāti, tai skaitā nodrošina konfidencialitāti kuģa apkalpes locekļu iztaujāšanas laikā.

62. Kuģošanas drošības inspekcija informē kuģa karoga valsts administrāciju par sūdzībām, kas nav acīmredzami nepamatotas, un par turpmākajiem pasākumiem šo sūdzību izskatīšanā. Ja sūdzība attiecas uz Starptautiskās Darba organizācijas kompetenci, attiecīgo dokumentu kopijas nosūta arī Starptautiskajai Darba organizācijai.

62.1 Ja kuģis ir ienācis Latvijas ostā, par jūrnieka sūdzību saistībā ar MLC konvencijas prasību neievērošanu, tai skaitā par jūrnieku tiesību pārkāpumiem, var ziņot Kuģošanas drošības inspekcijai. Šādos gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija uzsāk sūdzības sākotnējo izvērtēšanu.

62.2 Kuģošanas drošības inspekcija izvērtē, vai sūdzībā par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem ir izmantotas kuģa sūdzību procedūras un, ja iespējams, cenšas panākt, lai sūdzību atrisina kuģa līmenī. Kuģošanas drošības inspekcija var veikt detalizētu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu.

62.3 Ja, izvērtējot sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem vai veicot inspekciju, tiek atklāti šo noteikumu 64. vai 64.1 punktā minētie trūkumi, piemēro minēto punktu un šo noteikumu XV nodaļas nosacījumus.

62.4 Ja sūdzību par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem nevar atrisināt kuģa līmenī un šo noteikumu 64. vai 64.1 punkta nosacījumi nav piemērojami, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties ziņo kuģa karoga valstij, lai noteiktā termiņā saņemtu norādes un rīcības plānu trūkumu novēršanai. Visu veikto pārbaužu ziņojumus elektroniski nosūta inspekciju datubāzei.

62.5 Ja, atbildot uz Kuģošanas drošības inspekcijas paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 62.4 punktu, kuģa karoga valsts norāda, ka tā šo jautājumu atrisinās pati un tā šajā sakarā var izmantot efektīvas procedūras, kā arī ja ir iesniegts pieņemams rīcības plāns trūkumu novēršanai, Kuģošanas drošības inspekcija var atturēties no turpmākas piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

62.6 Ja sūdzība par MLC konvencijas standartu pārkāpumiem nav atrisināta pēc tam, kad ir veiktas attiecīgās darbības saskaņā ar šo noteikumu 62.2 un 62.4 punktu, Kuģošanas drošības inspekcijas ziņojuma kopiju kopā ar atbildēm, kas noteiktā termiņā saņemtas no kuģa karoga valsts kompetentās iestādes, nosūta Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram un kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām Latvijā, kā arī var informēt nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.

XV. Trūkumu novēršana un kuģa aizturēšana

63. Kuģošanas drošības inspekcija uzrauga, lai inspicēšanas laikā apstiprinātos vai atklātos trūkumus novērstu saskaņā ar konvenciju prasībām.

64. Ja inspicēšanas laikā ir atklāti trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par kuģa operāciju apturēšanu.

64.1 Ja detalizētās inspekcijas laikā (tai skaitā izskatot sūdzību) Kuģošanas drošības inspekcija atklāj, ka kuģis neatbilst MLC konvencijas prasībām un apstākļi uz kuģa apdraud jūrnieku drošību vai veselību, vai trūkumi ir uzskatāmi par būtisku vai atkārtotu MLC konvencijas prasību (tai skaitā jūrnieku tiesību) pārkāpumu, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par kuģa operāciju apturēšanu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā uz laiku, kamēr minētie trūkumi nav novērsti vai kamēr Kuģošanas drošības inspekcija nav apstiprinājusi rīcības plānu trūkumu novēršanai un ir pārliecinājusies, ka plāns tiks nekavējoties īstenots.

64.2 Šo noteikumu 64.1 punktā minētajā rīcības plānā norāda veicamās darbības un termiņu, kādā tās tiks veiktas. Kuģa kapteinis pirms rīcības plāna iesniegšanas Kuģošanas drošības inspekcijā kuģošanas sabiedrības vārdā to saskaņo ar kuģa karoga valsti. Pirms rīcības plāna apstiprināšanas ostas valsts kontroles inspektors var konsultēties ar kuģa karoga valsti.

65. Pieņemot lēmumu par kuģa aizturēšanu, ostas valsts kontroles inspektors piemēro šo noteikumu 11.pielikumā minētos kritērijus.

66. Lēmuma par kuģa aizturēšanu vai lēmuma par kuģa operāciju apturēšanu izpildi nodrošina tās ostas kapteinis, kurā kuģis atrodas. Ostas kapteinim ir saistošs arī mutisks ostas valsts kontroles inspektora norādījums par attiecīgo drošības kontroles pasākumu nodrošināšanu vai kuģa atbrīvošanu. Lai aizturētu kuģi, ostas valsts kontroles inspektors:

66.1. aizpilda Parīzes Saprašanās memoranda ziņojuma par kuģa pārbaudi A un B veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu;

66.2. aizpilda Parīzes Saprašanās memorandā noteikto paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu, tam pievieno aizpildītas šo noteikumu 66.1.apakšpunktā minētās veidlapas un iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā kopiju – ostas kapteinim.

67. Kad uz kuģa, kurš ir aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, novērsti visi pārbaudes laikā konstatētie trūkumi, kuģa kapteinis par to informē Kuģošanas drošības inspekciju, lai varētu veikt atkārtotu pārbaudi.

68. Ja pēc šo noteikumu 67.punktā minētās atkārtotās pārbaudes ostas valsts kontroles inspektors konstatē, ka kuģis var doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, neapdraudot kuģošanas drošību, cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, ostas valsts kontroles inspektors pieņem lēmumu par kuģa atbrīvošanu.

69. Atbrīvojot aizturēto kuģi, ostas valsts kontroles inspektors aizpilda Parīzes Saprašanās memorandā noteikto paziņojumu par kuģa atbrīvošanu. Paziņojumu iesniedz kuģa kapteinim, bet tā kopiju – ostas kapteinim.

70. Ja inspekcijā atklāj, ka kuģim nav normatīvajiem aktiem atbilstošas reisa datu reģistrācijas iekārtas, bet šādas iekārtas izmantošana ir obligāta, Kuģošanas drošības inspekcija kuģi aiztur. Ja konstatētos trūkumus nevar novērst aizturēšanas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var vai nu ļaut kuģim turpināt ceļu līdz remonta rūpnīcai, kas atrodas vistuvāk aizturēšanas ostai un kur trūkumus iespējams novērst, vai arī pieprasīt, lai trūkumus novērstu 30 dienās, kā paredzēts Parīzes Saprašanās memorandā iekļautajās instrukcijās. Šajā nolūkā piemēro šo noteikumu XVII nodaļā minēto procedūru.

71. Ja kuģa vispārējais stāvoklis neatbilst standartiem, Kuģošanas drošības inspekcija saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandā noteikto procedūru var atlikt tā inspicēšanu tik ilgi, kamēr par kuģi atbildīgās personas ir nodrošinājušas kuģa atbilstību attiecīgajām konvenciju prasībām.

72. Aizturēšanas gadījumā Kuģošanas drošības inspekcija par visiem aizturēšanas apstākļiem nekavējoties rakstiski informē, pievienojot inspekcijas ziņojumu, kuģa karoga valsts administrāciju vai, ja tas nav iespējams, konsulu, vai, ja tāda nav, tuvāko valsts diplomātisko pārstāvi. Ja nepieciešams, par minētajiem apstākļiem ziņo arī attiecīgajiem inspektoriem vai atzītajām organizācijām, kas saskaņā ar konvencijām atbild par klasifikācijas sertifikātu vai konvenciālo apliecību izdošanu.

72.1 Ja kuģa aizturēšanas iemesls ir būtiski vai atkārtoti MLC konvencijas prasību (tai skaitā jūrnieku tiesību) pārkāpumi vai ja dzīves un darba apstākļi uz kuģa apdraud jūrnieku drošību vai veselību, Kuģošanas drošības inspekcija par to nekavējoties informē kuģa karoga valsti un lūdz kuģa karoga valsts pārstāvja klātbūtni, ja iespējams, aicinot kuģa karoga valsti atbildēt noteiktā termiņā. Kuģošanas drošības inspekcija informāciju nekavējoties nosūta arī kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām Latvijā un Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram, kā arī var informēt nākamās piestāšanās ostas kompetentās iestādes.

73. Šie noteikumi neierobežo konvencijās noteiktās papildu prasības attiecībā uz informēšanas un ziņošanas procedūrām saistībā ar ostas valsts kontroli.

74. Īstenojot ostas valsts kontroli, Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina, lai neviens kuģis netiktu aizturēts vai aizkavēts nepamatoti. Ja kādu kuģi nepamatoti aiztur vai aizkavē, kuģošanas sabiedrībai ir tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumiem vai bojājumiem. Visos gadījumos, kad kuģošanas sabiedrība uzskata, ka aizturēšana vai aizkavēšana ir nepamatota, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu pierādīšanas pienākums ir kuģošanas sabiedrībai.

75. Aizturētais kuģis drīkst pārvietoties uz citu ostas daļu tikai tad, ja ir saņemta atbilstoša Kuģošanas drošības inspekcijas atļauja. Kuģošanas drošības inspekcija atļauj aizturētajam kuģim pārvietoties uz citu ostas daļu, ja šāda rīcība ir droša un tā nepieciešama ostas pārmērīgas noslogotības mazināšanai. Ostas pārmērīgas noslogotības risks nevar būt par pamatu nepieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu vai pieņemt lēmumu par kuģa atbrīvošanu. Ostas pārvalde sadarbojas ar Kuģošanas drošības inspekciju, lai atvieglotu aizturēto kuģu izvietošanu.

XVI. Apstrīdēšanas tiesības

76. Kuģošanas drošības inspekcijas lēmumu par kuģa aizturēšanu vai lēmumu par ienākšanas aizliegumu kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt un pārsūdzēt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu Kuģošanas drošības inspekcijas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur kuģa aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu.

77. Ja lēmumu par kuģa aizturēšanu vai ienākšanas aizliegumu atceļ vai groza, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties veic attiecīgus labojumus inspekciju datubāzē, vienlaikus nodrošinot, lai 24 stundu laikā pēc attiecīgā lēmuma atcelšanas vai grozījumu izdarīšanas tajā Eiropas Komisija varētu veikt atbilstošus labojumus tās iepriekš publicētajā informācijā.

XVII. Uzraudzība pēc inspekcijām un kuģa aizturēšanas

78. Ja šo noteikumu 64.punktā minētos trūkumus nav iespējams novērst inspicēšanas ostā, Kuģošanas drošības inspekcija var ļaut kuģim bez liekas kavēšanās pāriet uz aizturēšanas ostai tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, kurā trūkumus iespējams novērst un kuru izvēlas kuģa kapteinis un iesaistītās iestādes, ievērojot nosacījumus, kādus paredzējusi kuģa karoga valsts administrācija un kādiem piekritusi Kuģošanas drošības inspekcija, lai kuģa pārvietošanās neapdraudētu kuģošanas drošību un cilvēku veselību, kā arī nesamērīgi neapdraudētu jūras vidi.

79. Ja lēmums par kuģa nosūtīšanu uz remonta rūpnīcu ir pieņemts tāpēc, ka dokumentācijas nepilnību vai kuģa konstrukcijas trūkumu dēļ kuģis neatbilst IMO Asamblejas 2011. gada 30. novembra rezolūcijā A.1049(27) "Starptautiskais kodekss par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā, 2011 (2011 ESP CODE)" un tās turpmākajos grozījumos noteiktajām prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija var pieprasīt, lai pirms iziešanas jūrā aizturēšanas ostā tiktu veikti nepieciešamie kuģa korpusa vai citu konstrukciju biezuma mērījumi.

80. Šo noteikumu 78.punktā minētajos gadījumos Kuģošanas drošības inspekcija par visiem pārvietošanās nosacījumiem ziņo tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas remonta rūpnīca, šo noteikumu 72.punktā minētajām personām un, ja nepieciešams, arī citām iesaistītajām iestādēm.

81. Ja Kuģošanas drošības inspekcija saņem informāciju no citas valsts par to, ka kuģi pēc ostas valsts kontroles inspekcijas nosūta uz kuģu remonta rūpnīcu Latvijā, Kuģošanas drošības inspekcija kontrolē kuģa ierašanos Latvijā un remonta darbu izpildi, kā arī informē valsti, kas kuģi nosūtījusi, par rīcību šīs kontroles ietvaros.

82. Latvijas ostā vai enkurvietā ir aizliegts ienākt šādiem kuģiem:

82.1. kuģiem, kas dodas jūrā, neievērojot nosacījumus, ko paredzējusi tās valsts kompetentā iestāde, kurā atrodas inspicēšanas osta;

82.2. kuģiem, kas neievēro attiecīgo konvenciju prasības, neienākot norādītajā remonta rūpnīcā.

83. Šo noteikumu 82.punktā minētais ienākšanas aizliegums paliek spēkā, kamēr kuģošanas sabiedrība tās valsts kompetentajai iestādei, kurā atklāti trūkumi, nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, kas uzskatāmi apliecina kuģa pilnīgu atbilstību attiecīgām konvenciju prasībām.

84. Ja šo noteikumu 78.punktā minētais kuģis dodas jūrā, neievērojot Kuģošanas drošības inspekcijas nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

85. Ja kuģis neievēro attiecīgo konvenciju prasības, neienākot Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalsts norādītajā remonta rūpnīcā Latvijas ostā vai enkurvietā, Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties par to informē pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes.

86. Pirms pieņemt lēmumu par ienākšanas aizliegumu saskaņā ar šo noteikumu 82.punktu, Kuģošanas drošības inspekcija ir tiesīga konsultēties ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.

87. Neņemot vērā šo noteikumu 82. un 83.punktā minētos nosacījumus, Kuģošanas drošības inspekcija ir tiesīga ļaut kuģim ienākt Latvijas ostā vai enkurvietā nepārvaramas varas (force majeure) apstākļos, sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ vai tādēļ, lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma draudus vai labotu trūkumus, ja vien kuģošanas sabiedrība vai kuģa kapteinis ir veikuši piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā vai enkurvietā atbilstoši Kuģošanas drošības inspekcijas ieskatiem.

XVIII. Inspektoru kvalifikācija

88. Ostas valsts kontroli īsteno ostas valsts kontroles inspektori, kuru kvalifikācija atbilst šo noteikumu 12.pielikumā minētajām minimālajām prasībām.

89. Ja ostas valsts kontroles inspektoram ir nepieciešama konsultācija specifiskā jomā (piemēram, par atomenerģijas jautājumiem saistībā ar tāda kuģa inspekciju, kas pārvadā bīstamas vielas), Kuģošanas drošības inspekcija konsultāciju sniegšanai pieaicina attiecīgajā jomā kompetentu personu (piemēram, augstākās izglītības iestādes pasniedzēju). Pieaicinātajai personai ir pienākums sniegt konsultāciju atbilstoši kompetencei.

90. Personai, kas ostas valsts kontroles inspektorus konsultē saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu, piemēro tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, kādus piemēro ostas valsts kontroles inspektoriem saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11. un 12.pantu.

91. Ostas valsts kontroles inspektora tiesības veikt ostas valsts kontroli apliecina ostas valsts kontroles inspektora dienesta apliecība. Dienesta apliecībā ietveramā informācija ir norādīta šo noteikumu 13.pielikumā.

92. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" nodrošina, lai ostas valsts kontroles inspektora kompetence un atbilstība šo noteikumu 12.pielikumā minētajām minimālajām prasībām tiktu pārbaudīta, pirms viņam atļauj veikt ostas valsts kontroles inspektora funkcijas, un pēc tam – periodiski.

XIX. Ziņojumi no ločiem un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonām

93. Ja, pildot savus pienākumus, locis, kas ir iesaistīts kuģu pietauvošanā vai attauvošanā vai kas strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu Latvijas ostu vai šķērso Latvijas ūdeņus, konstatē, ka kādam kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi, tas nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.

94. Ja, pildot savus pienākumus, valsts vai ostas pārvaldes amatpersona konstatē, ka kādam kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi, tā nekavējoties par to informē Kuģošanas drošības inspekciju.

95. Loči un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas saskaņā ar šo noteikumu 93. un 94.punktu sniedz vismaz šādu informāciju (ja iespējams – elektroniski):

95.1. par kuģi – vārds, IMO identifikācijas numurs, izsaukuma signāls un karoga valsts;

95.2. par reisu – pēdējā ienākšanas osta, galamērķa osta;

95.3. uz kuģa konstatētās acīmredzamās nepilnības.

96. Kuģošanas drošības inspekcija veic atbilstošus pasākumus saistībā ar acīmredzamām nepilnībām, par kurām ziņojuši loči un valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas. Kuģošanas drošības inspekcija veiktos pasākumus dokumentē.

XX. Inspekciju datubāze

97. Inspekciju datubāzē ir visa informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu saskaņā ar šiem noteikumiem izveidoto inspekciju sistēmu. Inspekciju datubāzē iekļauj šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju.

98. Kuģa faktiskais ienākšanas un iziešanas laiks kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek paziņots Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) saskaņā ar ​normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm vai izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas moduli. Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) nodrošina, ka dati par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek automātiski nosūtīti uz inspekciju datubāzi, izmantojot Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju.

99. (Svītrots ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45)

100. (Svītrots ar MK 21.01.2025. noteikumiem Nr. 45)

101. Kuģošanas drošības inspekcija informāciju par inspekcijām, kas veiktas saskaņā ar šiem noteikumiem, nekavējoties ievada inspekciju datubāzē pēc tam, kad ir pabeigts inspekcijas ziņojums vai pieņemts lēmums par kuģa atbrīvošanu.

102. Kuģošanas drošības inspekcija 72 stundu laikā pēc šo noteikumu 101.punktā minētās informācijas ievadīšanas inspekciju datubāzē apstiprina šo informāciju, lai to varētu publicēt.

XXI. Informācijas apmaiņa un sadarbība

103. Ostas pārvalde, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests un citas iesaistītās iestādes sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai šādu to rīcībā esošo informāciju:

103.1. par kuģiem, kuri nav snieguši ziņas saskaņā ar:

103.1.1. šajos noteikumos minētajām prasībām;

103.1.2. normatīvajiem aktiem par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas;

103.1.3. normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

103.1.4. normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu pieņemšanu un apsaimniekošanu;

103.1.5. normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;

103.2. par kuģiem, kuri izgājuši jūrā, neievērojot prasības attiecībā uz reisa datu reģistrācijas sistēmu un normatīvos aktus par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos attiecībā uz kuģošanu kuģu satiksmes vadības un informācijas sistēmas robežās;

103.3. par kuģiem, kuriem aizliegts ienākt ostā vai kuri izraidīti no ostas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;

103.4. par acīmredzamām nepilnībām saskaņā ar šo noteikumu XIX nodaļu.

104. Kuģošanas drošības inspekcija sniedz Eiropas Komisijai šo noteikumu 14. pielikumā minēto informāciju tajā noteiktajos termiņos. Kuģošanas drošības inspekcija šo noteikumu 14. pielikuma 1.2. un 2.1. apakšpunktā noteikto informāciju nesniedz, ja uz inspekciju datubāzi ir nosūtīta informācija saskaņā ar šo noteikumu 98. punktu.

104.1 Kuģošanas drošības inspekcija regulāri iesniedz Starptautiskās Darba organizācijas ģenerāldirektoram statistiku un informāciju par izskatītajām sūdzībām. Šādas informācijas iesniegšanu nodrošina, lai tiktu saglabāts informācijas reģistrs un par to tiktu informētas puses, arī jūrnieku un kuģu īpašnieku organizācijas, kuras varētu būt ieinteresētas izmantot iespēju piedalīties attiecīgajās sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procedūrās.

XXII. Izmaksu atlīdzināšana

105. Ja šo noteikumu IX un X nodaļā minēto inspekciju laikā ir konstatēti trūkumi, kas ir par pamatu kuģa aizturēšanai, visas ar inspicēšanu saistītās izmaksas sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.

106. Visas izmaksas, kas saistītas ar inspekcijām, kuras Kuģošanas drošības inspekcija veic saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu un 83.punktu, sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.

107. Visas izmaksas, kas saistītas ar kuģa uzturēšanos ostā sakarā ar kuģa aizturēšanu, sedz kuģošanas sabiedrība vai tās pārstāvis Latvijā.

108. Lēmumu par kuģa atbrīvošanu Kuģošanas drošības inspekcija pieņem, kad pilnībā ir veikti šajā nodaļā noteiktie maksājumi, par kuriem Kuģošanas drošības inspekcijai ir informācija, vai arī ir sniegts pietiekams nodrošinājums attiecīgo izmaksu atlīdzināšanai.

XXIII. Noslēguma jautājumi

109. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.197 "Ostas valsts kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 47.nr.).

110. Šo noteikumu 6.pielikuma 41.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

111. Šo noteikumu 6.pielikuma 42.punkts stājas spēkā pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Regula (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (saskaņā ar šīs regulas 12.pantā noteikto).

111.1 Šo noteikumu 2.1.9.apakšpunkts un XII1 nodaļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

112. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

113. Grozījumi šo noteikumu ​32.1 punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā. Tiklīdz ir zināms minētās funkcionalitātes izstrādes konkrēts datums, Satiksmes ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 1996.gada 25.jūnija Direktīvas 96/40/EK, ar kuru tiek ieviests inspektoru, kas veic ostas valsts kontroli, personas apliecību kopējs modelis;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktīvas 1999/95/EK par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/20/EK par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīvas 2012/35/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/38/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK par ostas valsts kontroli;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīvas 2017/2110 par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.DombrovskisSatiksmes ministrs U.Augulis

1. pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembranoteikumiem Nr. 1164

Ostas valsts kontroles sistēmas elementi

2.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Paplašinātā kuģa inspekcija

Paplašinātās inspekcijas laikā padziļināti pārbauda šādu riska zonu vispārējo stāvokli:

1. Dokumentācija.

2. Korpusa un konstrukciju stāvoklis.

3. Piemērotība laikapstākļiem – hermētiskums.

4. Ārkārtas situāciju sistēmas.

5. Radiosakaru sistēmas.

6. Kravas operācijas.