Ostas valsts kontroles kārtība

Veids Noteikumi
Publicēts 2010-12-21
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

7. Ugunsdrošība.

8. Signalizācijas sistēmas.

9. Dzīves un darba apstākļi.

10. Navigācijas aprīkojums.

11. Dzīvības glābšanas ierīces.

12. Bīstamās kravas.

13. Dzeniekārtas un palīgmehānismi.

14. Piesārņojuma novēršana.

Satiksmes ministrs U.Augulis

3.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Inspekciju datubāzē iekļautā informācija

1. Eiropas Savienības un Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstu inspekciju dati.

2. Informācija par kuģa riska profilu un par inspicējamiem kuģiem.

3. Informācija par katras dalībvalsts obligāto inspekciju daudzumu.

4. Informācija par valstu karogiem, kas iekļauti "pelēkajā sarakstā" un "melnajā sarakstā", kā minēts Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" 48.punktā, kā arī "baltajā sarakstā".

5. Informācija par kuģošanas sabiedrību darbību.

6. Informācija par vietām, kuras ir riska zonā un kuras jāpārbauda katrā inspekcijā.

Satiksmes ministrs U.Augulis

4.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Paziņojums par kuģa ienākšanu

1. Ja kuģim jāveic paplašinātā inspekcija, kuģa kapteinis vai aģents, vai kuģošanas sabiedrība sniedz šādu informāciju:

1.1. kuģa identifikācija (vārds, izsaukuma signāls, IMO identifikācijas numurs vai Jūras mobilā dienesta identifikācijas (MMSI) numurs);

1.2. plānotais kuģa ierašanās laiks ostā vai enkurvietā;

1.3. tankkuģiem:

1.3.1. konfigurācija (viens korpuss, viens korpuss ar izolētā balasta tankiem, dubults korpuss);

1.3.2. kravas un balasta tanku stāvoklis (pilni, tukši, inerti);

1.3.3. kravas apjoms un veids;

1.4. plānotās darbības ostā vai enkurvietā (iekraušana, izkraušana, citas);

1.5. normatīvajos aktos noteiktās inspekcijas, būtiska tehniskā apkope un būtiski remontdarbi, ko kuģim plānots veikt ostā;

1.6. Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā veiktās pēdējās paplašinātās inspekcijas datums.

2. Informāciju ievada nacionālajā Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) vismaz trīs dienas pirms paredzamā ierašanās laika ostā vai enkurvietā vai pirms iepriekšējās ostas atstāšanas, ja paredzams, ka reisa ilgums būs īsāks par trim dienām.

Satiksmes ministrs U.Augulis

5. pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembranoteikumiem Nr. 1164

Kuģu riska profils

Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Augsta riska kuģis Augsta riska kuģis Standarta riska kuģis Zema riska kuģis
Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji Vispārīgie rādītāji kritēriji salīdzinošo rādītāju punkti kritēriji kritēriji
1. Kuģa tips Kuģa tips Kuģa tips Kuģa tips Ķīmisku vielu tankkuģis, gāzvedējs, naftas tankkuģis, beramkravu kuģis, pasažieru kuģis 2 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis Visu veidu
2. Kuģa vecums Kuģa vecums Kuģa vecums Kuģa vecums Visu veidu > 12 g. 1 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis Visu vecumu
3.a Karogs "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Melns" – ļoti augsta riska, augsta riska, no vidēja riska līdz augstam riskam 2 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis "Balts"
3.a Karogs "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts "Pelēks" – vidēja riska 1 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
3.b Karogs IMO dalībvalsts audits IMO dalībvalsts audits IMO dalībvalsts audits Nav ne augsta, ne zema riska kuģis Ir
4.a Atzīta organizācija Darbība Augsts Augsts Nav ne augsta, ne zema riska kuģis Augsts
4.a Atzīta organizācija Darbība Vidējs Vidējs Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
4.a Atzīta organizācija Darbība Zems Zems Zems 1 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
4.a Atzīta organizācija Darbība Ļoti zems Ļoti zems Ļoti zems 1 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
4.b Atzīta organizācija ES atzīta ES atzīta ES atzīta Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
5. Sabiedrība Darbība Augsts Augsts Nav ne augsta, ne zema riska kuģis Augsts
5. Sabiedrība Darbība Vidējs Vidējs Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
5. Sabiedrība Darbība Zems Zems Zems 2 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
5. Sabiedrība Darbība Ļoti zems Ļoti zems Ļoti zems 2 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
Iepriekšējās darbības rādītāji Iepriekšējās darbības rādītāji Iepriekšējās darbības rādītāji Iepriekšējās darbības rādītāji Iepriekšējās darbības rādītāji Nav ne augsta, ne zema riska kuģis
6. Pēdējos 36 mēnešos katrā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits Pēdējos 36 mēnešos katrā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits Pēdējos 36 mēnešos katrā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits Trūkumi Nav piemērots Nav ne augsta, ne zema riska kuģis ≤ 5 (un pēdējos 36 mēnešos ir veikta vismaz viena inspekcija)
7. Cik reižu aizturēts pēdējos 36 mēnešos Cik reižu aizturēts pēdējos 36 mēnešos Cik reižu aizturēts pēdējos 36 mēnešos Aizturēts Aizturēts≥ 2 reizes 1 Nav ne augsta, ne zema riska kuģis Nav aizturēts
Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi. Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem.Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem.Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi.

6. pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembranoteikumiem Nr. 1164

Apliecību un citu dokumentu saraksts

7.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Pamatotu iemeslu piemēri

Satiksmes ministrs U.Augulis

8.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Kuģu kontroles pamatnostādnes un procedūras

Satiksmes ministrs U.Augulis

9.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Ienākšanas aizliegums

1. Ja pastāv Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumu Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" (turpmāk – noteikumi) 48.punktā minētie nosacījumi un Latvijas ostā vai enkurvietā kuģi aiztur trešo reizi, Kuģošanas drošības inspekcija rakstiski informē kuģa kapteini par to, ka tiks pieņemts lēmums par ienākšanas aizliegumu, kas stāsies spēkā, tiklīdz kuģis atstās ostu vai enkurvietu.

2. Kuģošanas drošības inspekcija pieņemto lēmumu par ienākšanas aizliegumu izsniedz kuģa kapteinim. Lēmuma kopiju nosūta kuģa karoga valsts administrācijai, attiecīgajai atzītajai organizācijai, citām Eiropas Savienības un Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Parīzes Saprašanās memoranda sekretariātam. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties aktualizē inspekciju datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par ienākšanas aizliegumu.

3. Lai panāktu ienākšanas aizlieguma atcelšanu, kuģošanas sabiedrība iesniedz atbilstošu iesniegumu Kuģošanas drošības inspekcijā. Iesniegumam pievieno karoga valsts administrācijas dokumentu, kas izdots pēc karoga valsts pilnvarota inspektora pārbaudes uz kuģa un apliecina, ka kuģis pilnībā atbilst konvenciju prasībām. Karoga valsts administrācija sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka kuģa pārbaude ir notikusi.

4. Ja nepieciešams, iesniegumam ar lūgumu atcelt ienākšanas aizliegumu pievieno klasifikācijas sabiedrības dokumentu, kas izdots pēc klasifikācijas sabiedrības inspektora pārbaudes uz kuģa un apliecina, ka kuģis atbilst attiecīgās klasifikācijas sabiedrības noteiktajiem klases standartiem. Klasifikācijas sabiedrība sniedz Kuģošanas drošības inspekcijai pierādījumus, ka kuģa pārbaude ir notikusi.

5. Lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu drīkst pieņemt tikai pēc noteikumu 50., 51. un 52.punktā noteiktajiem laikposmiem un pēc kuģa atkārtotas inspicēšanas ostā, ko izvēlas pēc vienošanās. Šādos gadījumos ostā neveic nekādas kravas operācijas, līdz tiek pieņemts lēmums par ienākšanas aizlieguma atcelšanu.

6. Ja izvēlētā osta atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī, Kuģošanas drošības inspekcija šīs valsts kompetentajai iestādei pieprasa atļauju kuģim ienākt izvēlētajā ostā, lai atkārtoti inspicētu kuģi.

7. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa atļauju kuģim ienākt izvēlētajā Latvijas ostā, lai šī kompetentā iestāde varētu atkārtoti inspicēt kuģi, Kuģošanas drošības inspekcija dod attiecīgu atļauju.

8. Ja viens no aizturēšanas iemesliem, kas bija par pamatu lēmumam par ienākšanas aizliegumu, ir kuģa konstrukcijas nepilnības, Kuģošanas drošības inspekcija var pieprasīt, lai atkārtotai inspicēšanai dara pieejamas noteiktas vietas uz kuģa, tai skaitā kravas telpas un tilpnes.

9. Kuģi atkārtoti inspicē tās valsts kompetentā iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par ienākšanas aizliegumu, vai tās valsts kompetentā iestāde, kurā kuģis ienāk (pēc vienošanās ar tās valsts kompetento iestādi, kas pieņēmusi lēmumu par ienākšanas aizliegumu). Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai par atkārtotu inspicēšanu paziņotu 14 dienas iepriekš. Šai valstij jāsaņem pietiekami pierādījumi, ka kuģis pilnībā atbilst konvenciju prasībām.

10. Kuģi atkārtoti inspicē paplašinātās inspekcijas apjomā.

11. Ja paplašinātās inspekcijas rezultāti ir pozitīvi, Kuģošanas drošības inspekcija pieņem lēmumu par ienākšanas aizlieguma atcelšanu un nosūta to kuģošanas sabiedrībai. Lēmuma kopiju nosūta kuģa karoga valsts administrācijai, attiecīgajai klasifikācijas sabiedrībai, citām Eiropas Savienības un Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Parīzes Saprašanās memoranda sekretariātam. Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties aktualizē inspekciju datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par ienākšanas aizlieguma atcelšanu.

Satiksmes ministrs U.Augulis

10.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Inspekcijas ziņojums

Inspekcijas ziņojumā ir vismaz šāda informācija:

1. Vispārīgā informācija:

1.1. kompetentā iestāde, kas rakstījusi ziņojumu;

1.2. inspicēšanas laiks un vieta;

1.3. inspicētā kuģa vārds;

1.4. karoga valsts;

1.5. kuģa tips (kā norādīts kuģa drošas vadības apliecībā);

1.6. IMO identifikācijas numurs;

1.7. izsaukuma signāls;

1.8. tilpība (bruto);

1.9. pilna kravnesība (ja nepieciešams);

1.10. būves datums, kas norādīts kuģa drošības apliecībā;

1.11. viena vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kā arī jebkura cita organizācija, kas attiecīgajam kuģim izdevusi klasifikācijas apliecību (ja tādas ir);

1.12. viena vai vairākas atzītās organizācijas, kā arī jebkurš cits subjekts, kas attiecīgajam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencionālās apliecības;

1.13. kuģošanas sabiedrības nosaukums (vai vārds un uzvārds) un adrese;

1.14. ja kuģis pārvadā šķidras vai cietas kravas bez taras, tā fraktētāja nosaukums un adrese, kurš atbild par kuģa izvēli, kā arī frakta tips;

1.15. inspekcijas ziņojuma datums;

1.16. norāde, ka informāciju par inspekciju vai aizturēšanu var publicēt.

2. Informācija saistībā ar inspekciju:

2.1. konvencionālās apliecības, to izdošanas datums un derīguma termiņš, kā arī iestāde vai organizācija, kas izdevusi attiecīgās apliecības;

2.2. inspicētās kuģa daļas un elementi (detalizētās vai paplašinātās inspekcijas gadījumā);

2.3. osta, kurā veikta iepriekšējā starpposmu, ikgadējā vai atjaunošanas pārbaude, datums, kad pārbaude notikusi, un organizācija, kas pārbaudi veikusi;

2.4. inspekcijas tips (sākotnējā inspekcija, detalizētā inspekcija, paplašinātā inspekcija);

2.5. trūkumu veids;

2.6. veiktie pasākumi.

3. Papildu informācija, ja kuģis tiek aizturēts:

3.1. datums, kad pieņemts lēmums par aizturēšanu;

3.2. datums, kad pieņemts lēmums par kuģa atbrīvošanu;

3.3. trūkumu raksturs, kuri pamato aizturēšanu (ja nepieciešams, atsauces uz konvencijām);

3.4. ja nepieciešams, norāde, vai atzīta organizācija vai cita privāta struktūra, kas veikusi pārbaudi, ir atbildīga par trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā bijuši par pamatu aizturēšanai;

3.5. veiktie pasākumi.

Satiksmes ministrs U.Augulis

11.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Kuģa aizturēšanas kritēriji

Satiksmes ministrs U.Augulis

12.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Minimālās prasības ostas valsts kontroles inspektoriem

1. Ostas valsts kontroles inspektoram nepieciešamas atbilstošas teorētiskās zināšanas un praktiskā pieredze par kuģu uzbūvi un to ekspluatāciju. Viņam ir jābūt kompetentam konvenciju prasību un attiecīgo ostas valsts kontroles procedūru piemērošanā. Zināšanas un kompetenci starptautisko un Eiropas Savienības prasību piemērošanā iegūst dokumentētās apmācību programmās.

2. Lai nodrošinātu šā pielikuma 1.punktā minēto nosacījumi izpildi, ostas valsts kontroles inspektors:

2.1. ir ieguvis vismaz vienu šādu kvalifikāciju:

2.1.1. saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma II/2 vai III/2 noteikuma prasībām ieguvis kuģa virsnieka kompetences apliecību bez kuģa tilpības, dzinēja jaudas vai braukšanas rajona ierobežojumiem;

2.1.2. nokārtojis eksāmenu kuģu būves inženiera, mehānikas inženiera vai ar jūrniecības jomu saistītā inženiera specialitātē, un tam ir darba pieredze šajā specialitātē vismaz pieci gadi;

2.1.3. ieguvis atbilstošu augstāko izglītību vai līdzvērtīgu izglītību, kā arī apguvis atbilstošas apmācības un ieguvis kuģu drošības inspektora kvalifikāciju;

2.2. ir ieguvis vismaz vienu šādu darba pieredzi:

2.2.1. vismaz vienu gadu strādājis karoga valsts kontroles inspektora amatā, veicot inspekcijas un izsniedzot kuģa apliecības saskaņā ar konvenciju prasībām vai veicot atzītu organizāciju uzraudzību;

2.2.2. vismaz vienu gadu strādājis praksē un piedalījies ostas valsts kontroles inspekcijās pieredzējušu ostas valsts kontroles inspektoru vadībā;

2.3. kura kvalifikācija atbilst šā pielikuma 2.1.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām, ir ieguvis vismaz piecu gadu darba pieredzi jūrniecības jomā atbilstoši klāja vai mašīnas apkalpes kuģa virsnieka amatā vai arī karoga valsts inspektora vai ostas valsts kontroles inspektora palīga amatā. Šāda darba pieredze ietver vismaz divu gadu darba pieredzi jūrā, strādājot par stūrmani vai kuģa mehāniķi;

2.4. spēj mutiski un rakstiski sazināties ar jūrniekiem angļu valodā.

3. Ja persona ir pieņemta darbā ostas valsts kontroles inspektora amatā pirms 2009.gada 23.aprīļa un neatbilst kādai no šā pielikuma 2.punktā minētajām prasībām, tā var turpināt pildīt inspektora pienākumus.

Satiksmes ministrs U.Augulis

13.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Ostas valsts kontroles inspektora apliecība

1. Ostas valsts kontroles inspektora apliecībā iekļauj:

1.1. izdevējiestādes nosaukumu;

1.2. apliecības turētāja vārdu un uzvārdu;

1.3. apliecības turētāja fotogrāfiju, kas nav vecāka par pieciem gadiem;

1.4. apliecības turētāja parakstu;

1.5. atzīmi par to, ka apliecības turētājs ir pilnvarots veikt ostas valsts kontroli saskaņā ar atbilstošiem normatīvajiem aktiem.

2. Ieraksti ostas valsts kontroles inspektora apliecībā ir latviešu un angļu valodā.

Satiksmes ministrs U.Augulis

14.pielikumsMinistru kabineta2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1164

Eiropas Komisijai sniedzamās ziņas

Satiksmes ministrs U.Augulis

15. pielikumsMinistru kabineta2010. gada 21. decembranoteikumiem Nr. 1164

Regulārajā satiksmē iesaistīto ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu inspekcijas

1.

Inspekciju veikšanas nosacījumi:1.1. pirms regulārā satiksmē sāk ekspluatēt tādu ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, uz kuru attiecas šie noteikumi, Kuģošanas drošības inspekcija veic normatīvajos aktos par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību noteikto inspekciju pirms darbības uzsākšanas, lai nodrošinātu minētā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa atbilstību nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām regulārā satiksmē. Ja inspekcija pirms darbības uzsākšanas jau ir veikta citā dalībvalstī, Kuģošanas drošības inspekcija inspekciju var neveikt;1.2. kad ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis plāno uzsākt regulāro satiksmi, Kuģošanas drošības inspekcija var ņemt vērā inspekcijas, ko pēdējos astoņos mēnešos minētajam ro-ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim ir veikusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts attiecībā uz ekspluatāciju citā regulārā satiksmē, ja Kuģošanas drošības inspekcija pārliecinās, vai minēto inspekciju laikā tika ievērotas nepieciešamās drošas ekspluatācijas prasības, kas atbilst jaunajiem ekspluatācijas apstākļiem. Šā pielikuma 1.1. apakšpunktā paredzētās inspekcijas nav jāpiemēro, pirms ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi sāk ekspluatēt jaunajā regulārajā satiksmē;1.3. ja neparedzētu apstākļu dēļ ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir steidzami jāaizvieto, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un uz to neattiecas šā pielikuma 1.2. apakšpunkts, Kuģošanas drošības inspekcija var ļaut uzsākt attiecīgā ro-ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ekspluatāciju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:1.3.1. vizuāla apskate un dokumentu pārbaude nerada nekādas bažas, ka ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis neatbilst nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām;1.3.2. Kuģošanas drošības inspekcija viena mēneša laikā pabeidz normatīvajos aktos par ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību noteikto inspekciju pirms darbības uzsākšanas.2. Kuģošanas drošības inspekcija reizi gadā, bet ne agrāk kā četrus mēnešus pirms un ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc iepriekšējās inspekcijas veic šādas inspekcijas:2.1. inspekciju, kurā ir ietvertas Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 465 "Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi" 2. pielikumā un Komisijas Regulā (ES) Nr. 428/2010 (2010. gada 20. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 14. pantu attiecībā uz kuģu paplašinātajām inspekcijām, ietvertās piemērojamās prasības;2.2. inspekciju regulāras satiksmes laikā, kurā ietver Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 465 "Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi" 3. pielikumā uzskaitītos kritērijus un – pēc inspektora profesionālajiem ieskatiem – pietiekamu skaitu no Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra noteikumu Nr. 465 "Ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošības noteikumi" 1. un 2. pielikumā uzskaitītajiem kritērijiem, lai pārliecinātos, vai ro-ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis joprojām atbilst visām nepieciešamajām drošas ekspluatācijas prasībām.3. Ja šā pielikuma 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētās inspekcijas jau ir veiktas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Kuģošanas drošības inspekcija atkārtotas inspekcijas var neveikt.4. Ja ro-ro pasažieru kuģim vai ātrgaitas pasažieru kuģim nav veikta inspekcija saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu, ro-ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi uzskata par I prioritātes kuģi.5. Saskaņā ar šā pielikuma 1.1. apakšpunktu veiktu inspekciju uzskata par inspekciju šā pielikuma 2.1. apakšpunkta izpratnē.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)