Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai

Ministru kabineta noteikumi Nr.17Rīgā 2013.gada 3.janvārī (prot. Nr.1 42.§)

Izdoti saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 40. panta astoto daļu, 45. panta sesto daļu, 46. panta otro daļu, 49. panta ceturto daļu, 51. panta otro daļu, 52. panta pirmās daļas 3. punkta "a" apakšpunktu, 52. panta ceturto daļu, 65. panta trešo daļu, 66. panta astoto daļu, 72. panta otro daļu, 85. panta astotās daļas 1. un 3. punktu, 107. pantu, 117. panta devīto daļu, 129. panta vienpadsmito daļu, 134. panta ceturto daļu, 138. panta divdesmit trešo daļu, 143.4 panta piekto daļu un 144. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. informāciju, kas tiesu izpildītājam jānoskaidro, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam;

1.2. kārtību, kādā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) 0 procentu likmi piemēro preču importam, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā, preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importa piegādā uz citu dalībvalsti citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam;

1.3. kārtību, kādā nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču importam, ja fiskālais pārstāvis, kas pārstāv trešās valsts vai trešās teritorijas, vai citas dalībvalsts reģistrētu nodokļa maksātāju, preces 30 kalendāra dienu laikā pēc to importēšanas piegādā uz citu dalībvalsti citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam;

1.4. kārtību, kādā nodokļa 0 procentu likmi piemēro pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču eksportu, importu, tranzīta pārvadājumiem, kā arī pakalpojumiem, kas sniegti brīvajā zonā vai muitas noliktavā un ir tieši saistīti ar precēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam;

1.5. kārtību, kādā nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādēm, ja trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskā persona, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, izved iekšzemē iegādātās preces no Eiropas Savienības teritorijas;

1.6. kritērijus, kas nosaka reģistrēta nodokļa maksātāja tiesības atmaksāt nodokli;

1.7. nodokļa atmaksāšanas kārtību un kārtību, kādā reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegums aizpildāms un iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā;

1.8. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrēta nodokļa maksātāja iesniegumu un piešķir reģistrētam nodokļa maksātājam atļauju atmaksāt trešo valstu vai trešo teritoriju fiziskajām personām, kas nav nodokļa maksātājs Eiropas Savienības teritorijā, samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm;

1.9. kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs un preces pārdevējs norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu;

1.10. dokumentus, ko uzskata par preču eksportu apliecinošiem dokumentiem, un dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu;

1.11. ar nodokli neapliekamos medicīnas pakalpojumus, ko ārstniecības iestāde sniedz pacientam, izmantojot normatīvajos aktos apstiprinātās medicīniskās tehnoloģijas;

1.12. kārtību, kādā atbrīvojumu no nodokļa piemēro šādām preču piegādēm un pakalpojumiem:

1.12.1. zobārstniecības pakalpojumiem;

1.12.2. valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumiem vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības un interešu izglītības jomā, kā arī ar šiem izglītības pakalpojumiem cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai un preču piegādei, ko veic minētās izglītības iestādes;

1.12.3. izglītības pakalpojumiem, ko sniedz pedagogi, pasniedzot privātstundas vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības mācību programmu ietvaros;

1.12.4. kultūras pakalpojumiem;

1.12.5. finanšu darījumiem;

1.12.6. azartspēlēm, izlozēm un loterijām;

1.12.7. nekustamā īpašuma piegādei;

1.12.8. iedzīvotājiem sniegto dzīvojamo telpu īres pakalpojumiem;

1.13. veidlapas paraugu iesniegumam par reģistrēta nodokļa maksātāja kā fiskālā pārstāvja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un minētās veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību;

1.14. nosacījumus un kārtību bankas un apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā apliecinājumā norādītā iespējamā nodokļa parāda segšanai naudas līdzekļu uzkrājuma depozīta kontā vai sniegtā galvojuma apmēra samazināšanai un atbrīvojuma piešķiršanai no šā apliecinājuma iesniegšanas;

1.15. fiskālā pārstāvja pienākumus attiecībā uz bankas un apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā apliecinājumā norādītā iespējamā nodokļa parāda segšanai naudas līdzekļu uzkrājuma depozīta kontā vai sniegtā galvojuma apmēra ievērošanu;

1.16. veidlapu paraugus iesniegumiem reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un minēto veidlapu aizpildīšanas, parakstīšanas un iesniegšanas kārtību;

1.17. kārtību, kādā pagarināms reģistrācijas laiks Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja nodokļa maksātājs reģistrēts uz noteiktu laiku;

1.18. nosacījumus, ar kādiem piešķir, aptur un anulē atļauju piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, kārtību, kādā šo atļauju piešķir, aptur un anulē, un kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms iesniegums šīs atļaujas saņemšanai;

1.19. dokumentus, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā preču importa darījumos;

1.20. dokumentus, kas pamato priekšnodokļa atskaitīšanu un skaidro priekšnodokļa atskaitīšanas un priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;

1.21. priekšnodokļa atskaitīšanas un korekcijas kārtību, ja reģistrēts nodokļa maksātājs veic nomaksas pirkuma darījumus ar nekustamo īpašumu;

1.22. Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamo informāciju, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš reorganizācijas rezultātā jaundibinātai vai iegūstošai komercsabiedrībai nodod nekustamo īpašumu, iesniedz par šo nodoto nekustamo īpašumu;

1.23. kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, ja lietotais nekustamais īpašums, kura piegādei reģistrēts nodokļa maksātājs izvēlējies piemērot nodokli, pirms tam daļēji vai pilnībā nav izmantots ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;

1.24. veidlapas paraugu paziņojumam par nodokļa samaksu valsts budžetā un šā paziņojuma aizpildīšanas kārtību;

1.25. nodokļa rēķina izrakstīšanas kārtību;

1.26. kārtību, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, kārto nodokļa uzskaiti;

1.27. nodokļa uzskaites žurnāla paraugu un tā aizpildīšanas kārtību;

1.28. preces, kuras uzskata par lietotām mantām, kā arī par mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (turpmāk – kombinētā nomenklatūra) un tās grozījumos;

1.29. lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību, uzskaites nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.30. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163);

1.31. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163);

1.32. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163);

1.33. to preču piegādes, kuras uzskata par metālizstrādājumiem atbilstoši kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti kombinētajā nomenklatūrā un tās grozījumos, un ar šo metālizstrādājumu piegādi saistītos pakalpojumus;

1.34. (svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 675).

II. Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība

2. Piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – likums) 43.panta otro daļu, preču izvešanas muitas deklarācijā, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā, kā preču nosūtītāju norāda fiskālo pārstāvi.

3. Piemērojot likuma 45.pantu, ja reģistrēts nodokļa maksātājs nav ievērojis likuma 45.panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto preču nosūtīšanas termiņu un nevar pamatot to ar objektīviem piespiedu apstākļiem, nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro un nodokli iekasē saskaņā ar likuma 124.panta pirmo daļu. Piemēram, par objektīviem piespiedu apstākļiem uzskata situāciju, kad reģistrēts nodokļa maksātājs rīkojas citas personas vārdā un pilnvarojums neparedz preču nosūtīšanu bez preču saņēmēja rakstiska norādījuma.

4. Piemērojot likuma 45.pantu, par dokumentiem, kas pierāda, ka importētās preces paredzēts transportēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti, var izmantot šo noteikumu 5.punktā minētos dokumentus.

5. Piemērojot likuma 45.panta pirmo vai otro daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam nemainīgā veidā nosūta preču saņēmējam – citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš norādīts dokumentos, kas iesniegti preču izlaišanai brīvam apgrozījumam (piemēram, dokumenti, kas apliecina preču pirkšanas–pārdošanas tiesisko darījumu (rēķins, līgums), starptautiskā preču transporta pavadzīme (turpmāk – CMR), starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, gaisa pārvadājumu pavadzīme).

6. Piemērojot likuma 45.panta pirmo daļu, ja preču transportēšanas dokumentos kā preču saņēmējs ir norādīts reģistrēts nodokļa maksātājs, kas darbojas citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja vārdā, bet rēķinā (līgumā), ar kuru preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kā preču saņēmējs ir norādīts citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, kā primārais dokuments nodokļa 0 procentu likmes pamatošanai ir izmantojams rēķins (līgums).

6.1 Piemērojot likuma 45.panta pirmo vai otro daļu, ja starptautiskajā preču transporta pavadzīmē kā preču izkraušanas vieta nav norādīta tā dalībvalsts, kura bija minēta preču izlaišanai brīvam apgrozījumam iesniegtajos dokumentos, bet cita dalībvalsts, uz kuru preces faktiski aizvestas, tad nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja reģistrēta nodokļa maksātāja rīcībā ir dokumenti, kuri apliecina, ka šīs preces pārsūtītas uz starptautiskajā preču transporta pavadzīmē norādīto dalībvalsti preču saņēmējam (citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam) saskaņā ar personas norādījumiem, kura bija minēta kā preču saņēmējs preču izlaišanai brīvam apgrozījumam iesniegtajos dokumentos.

7. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar preču pārvadātāju vai ekspeditoru.

8. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču tranzīta pārvadājumiem.

9. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, preču transporta pakalpojumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču eksportu, preču importu, preču tranzīta pārvadājumiem, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tai skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā preču iekraušanas vieta ir trešajā valstī vai trešajā teritorijā, vai iekšzemē un preču saņemšanas vieta ir iekšzemē vai trešajā valstī, vai trešajā teritorijā, nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai transporta pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).

10. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, preču eksporta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājuma vērtībai no preču iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz preču izkraušanas vietai trešajā valstī vai trešajā teritorijā saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.

11. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravas pārvadājuma vērtībai no preču iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz preču izkraušanas vietai, iekļaujot iekšzemē veikto pārvadājumu daļu.

12. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro transporta pakalpojumiem, kuri saistīti ar tranzīta kravas pārvadājumu, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un kurus sniedz reģistrēts nodokļa maksātājs neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts preču nosūtītājs un preču saņēmējs, arī tad, ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas Republikas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs, kas pēc preču uzglabāšanas muitas noliktavā organizē preču tālāko piegādi uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām vai uz citu dalībvalsti.

13. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajā tranzīta kravas pārvadājumā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs vai notiek transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana, 0 procentu likme piemērojama tikai tad, ja tranzīta kravu no viena pārvadātāja otram nodod vai ja transportlīdzekļa maiņa vai preču pārkraušana notiek muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā).

14. Piemērojot likuma 46.panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī TIR grāmatiņu piegādēm, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantotas starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

15. Par eksportu apliecinošiem dokumentiem uzskata preču izvešanas muitas deklarāciju, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.

16. Lai apliecinātu preču izvešanas faktu, muitas iestādei var iesniegt vismaz divu turpmāk minēto dokumentu kombināciju, kas nepārprotami apliecina preču eksporta faktu:

16.1. starptautiskos kravas transporta pavaddokumentus vai to kopijas (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme);

16.2. līgumus, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (preču saņēmējiem);

16.3. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.

16.1 Lai apliecinātu tādu preču izvešanas faktu uz Ukrainu, kas ziedotas ar mērķi sniegt vispārējo atbalstu Ukrainas sabiedrībai Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, muitas iestādei var iesniegt tikai vienu no šo noteikumu 16. punktā minētajiem dokumentiem, kas nepārprotami apliecina preču eksporta faktu.

17. Eksportu apliecinošos dokumentus noformē normatīvajos aktos muitas jomā noteiktajā kārtībā uz tā reģistrēta nodokļa maksātāja vārda, kurš eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vārda, tās personas, kura eksportē preces, vai šīs personas pārstāvja vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.

18. Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ir izmantojami:

18.1. preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, – starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā noformēta muitas deklarācija, kas apliecina preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (iekšzemē) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no iekšzemes), kā arī līgumi, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (transporta pakalpojuma pasūtītājiem), dokumenti, kas apliecina samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai citi dokumenti, kas nepārprotami apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;

18.2. tranzīta kravas pārvadājumam, ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu, Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, – starptautiskā kravas transporta pavadzīme (vai tās kopija), kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi dokumenti (vai to kopijas) ar muitas iestādes apstiprinājumu (tai skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kuros norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un daudzums un kuri apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā;

18.3. transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, – starptautiskā preču transporta pavadzīme ar muitas iestādes apstiprinājumu par kravas ievešanu muitas teritorijā vai brīvajā zonā un eksporta procedūras veikšanu vai izvešanas muitas deklarācija, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.

19. Lai apliecinātu preču eksportu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā līdztekus šo noteikumu 16. un 18.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot arī citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

20. Par dokumentu, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu saskaņā ar likuma 47.panta trešās daļas 2., 3. un 4.punktu un likuma 48.panta trešās daļas 2., 3. un 4.punktu, ir izmantojams nodokļa rēķins, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā, izrakstot šo nodokļa rēķinu, ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi, ka kuģis, kuram tiek sniegts pakalpojums, atbilst likuma 47.panta pirmās daļas nosacījumiem, vai ir konstatēts, balstoties uz Satiksmes ministrijas mājaslapā internetā publiski pieejamo informāciju par aviosabiedrībām, kurām ir izsniegta licence par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus un kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskajos maršrutos, ka gaisakuģis, kuram tiek sniegts pakalpojums, ir likuma 48.panta pirmajā daļā minētais gaisakuģis. Šādu nodokļa rēķinu var izmantot nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas apliecināšanai arī tad, ja pakalpojums ir sniegts, lai tiktu nodrošināts kāds no likuma 47.panta trešajā daļā un 48.panta trešajā daļā minētajiem pakalpojumiem.

21. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 3.punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, tie apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

22. Likuma 52.panta pirmās daļas 3.punkta "a" apakšpunktā minētie ar nodokli neapliekamie medicīnas pakalpojumi ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

22.1 Likuma 52. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu piemēro arī tad, ja medicīnas pakalpojums tiek sniegts citas ārstniecības iestādes pacientam, pamatojoties uz rakstveida vienošanos, kas noslēgta starp ārstniecības iestādēm.

22.2 Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 11. punktu, ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati pirmsskolas izglītības iestāde saviem darbiniekiem.

22.3 Ar nodokli neapliek psihologa konsultāciju, ja tā sniegta likuma 52. panta pirmās daļas 9. punktā minētā pakalpojuma ietvaros un nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.

23. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 675)

24. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro, ja izglītojamais iegūst akreditētai izglītības programmai atbilstošu izglītību valsts un pašvaldību izglītības iestādē vai valsts akreditētā privātās izglītības iestādē un izglītības iestāde izglītojamajam izsniedz valsts atzītu izglītības dokumentu.

25. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro valsts akreditēto izglītības iestāžu piedāvātajiem sagatavošanas kursiem valsts akreditētām izglītības programmām.

26. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro Izglītības programmu reģistrā reģistrētai konkrētai profesionālās izglītības programmai, kura piesaistīta konkrētas profesijas standartam un kuru īsteno akreditēta izglītības iestāde, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts valsts atzīts izglītības dokuments.

27. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro maksai par profesionālās pilnveides vai profesionālās ievirzes izglītību, ko sniedz valsts akreditēta izglītības iestāde saskaņā ar licencētu programmu, ja par iegūto izglītību tiek izsniegts dokuments, kas pielīdzināts valsts atzītam izglītības dokumentam par akreditētas izglītības programmas apguvi.

28. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro arī maksai par interešu izglītību, ko valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes sniedz valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto izglītības iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

29. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro:

29.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;

29.2. (svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 878);

29.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

30. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu, ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem.

31. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu piemēro arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

32. Likuma 52.panta pirmās daļas 12.punktu nepiemēro tiem valsts atzītu izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu.

33. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 878)

34. Likuma 52.panta pirmās daļas 14.punktu piemēro personām, kam ir pedagoga sertifikāts par tiesībām sniegt privātprakses pakalpojumus un sertifikātā ir noteikta izglītības pakāpe, veids un izglītības programma, kuras ietvaros šī persona var darboties.

35. Likuma 52.panta pirmās daļas 14.punktu piemēro arī nodokļa maksātāju (pašnodarbināto personu) vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros sniegtajām privātstundām.

36. Likuma 52.panta pirmās daļas 17.punktu nepiemēro tādiem darījumiem kā kultūras iestāžu telpu noma, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšana, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem minētajās kultūras iestādēs un minētajos pasākumos.

37. Likuma 52.panta pirmās daļas 17.punkta "e" apakšpunktu piemēro arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem pakalpojumiem (arī interneta pieslēgumam) un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

38. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktu, no nodokļa atbrīvo kredītiestāžu sniegto pakalpojumu – parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšanu, kas tiek veikta bankas vārdā.

39. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktu piemēro arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finanšu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu).

40. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punktu nepiemēro:

40.1. seifu iznomāšanas un inkasācijas pakalpojumiem;

40.2. vērtspapīru tirgus izpētes, investīciju un kapitālieguldījumu tirgus izpētes, starpbanku norēķinu izpētes un kredītu tirgus izpētes pakalpojumiem.

41. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "a" apakšpunktu piemēro arī kredīta procentiem, kurus saņem ķīlas ņēmējs.

42. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "c" apakšpunktu piemēro arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts".

43. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "d" apakšpunktu piemēro arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu izsniegšanu un apkalpošanu.

44. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "d" apakšpunktā noteikto atbrīvojumu no nodokļa nepiemēro:

44.1. banknotēm un vērtspapīriem, ja tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanai;

44.2. dārgmetāla monētām, ja:

44.2.1. tās neizmanto norēķinos;

44.2.2. tām ir vēsturiska un numismātiska vērtība un tās iegādājas kolekcionēšanai;

44.2.3. tās pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas);

44.2.4. tās saskaņā ar likuma 139.pantu nav uzskatāmas par ieguldījumu zeltā;

44.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu un norēķinu karšu tehnisko apkalpošanu (tai skaitā sistēmu modificēšana, pilnveidošana, bankomātu remonts).

45. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "c" un "e" apakšpunktu nepiemēro elektronisko paziņojumu pārraidīšanas pakalpojumiem (tai skaitā tādiem, kas sniegti, izmantojot SWIFT sistēmu).

46. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "e" apakšpunktu piemēro pakalpojumiem, kuri saistīti ar vērtspapīru un kapitāla daļu (apliecību) pirkšanu vai pārdošanu un kuru rezultātā tiek nodibinātas, grozītas, izbeigtas darījumos ar vērtspapīriem un kapitāla daļu apliecībām iesaistīto personu tiesības un pienākumi attiecībā uz līdzdalību komercsabiedrības kapitāla veidošanā un piedalīšanos komercsabiedrības pārvaldē un peļņas sadalē, ja vērtspapīri vai kapitāla daļas tiek pārdotas par cenu, kas pārsniedz daļas nominālvērtību.

47. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "e" apakšpunktā lietoto terminu "vērtspapīri" piemēro akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, komersanti vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

48. Likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta "e" apakšpunktā lietoto terminu "ieguldījumi kapitālā" attiecina uz ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem personālsabiedrību kapitālā, ieguldījumiem un iemaksām kooperatīvajās sabiedrībās vai sabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar Civillikumā minēto sabiedrības līgumu, kā arī uz tiesībām uz ārvalsts komersantu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

49. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 23.punktu, nodokļa maksātājam, kuram ir tiesības nodarboties ar kazino un spēļu zāļu izveidošanu un ar azartspēļu, izložu un loteriju organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju kazino un spēļu zālēs, tiesības spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.

50. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 23.punktu, ar nodokli neapliek mantu loterijas.

51. Likuma 52.panta pirmās daļas 23.punktu nepiemēro:

51.1. ar azartspēļu, izložu un loteriju organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem kazino un spēļu zālēs (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi vai preču piegādes);

51.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

51.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

52. Likuma 52.panta pirmās daļas 24.punktu piemēro arī nekustamā īpašuma daļas (tai skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) pārdošanai.

53. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 24.punktu, par nekustamo īpašumu uzskata arī zemi un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgos stādījumus, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumus kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumus.

54. Piemērojot likuma 52.panta pirmās daļas 24.punktu, par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu netiek uzskatīta nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam privatizācijas rezultātā, kā arī nelietota nekustamā īpašuma ieguldījums kapitālā.

55. Likuma 52.panta pirmās daļas 25.punkta "a" apakšpunktu piemēro arī personu īres maksājumiem par dienesta viesnīcu īri.

56. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; sk. grozījumu 2. punktu)

57. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; sk. grozījumu 2. punktu)

58. (Svītrots no 01.07.2016. ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 94; sk. grozījumu 2. punktu)

58.1 Likuma 143.4 pantā minēto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu piemēro šo noteikumu 7. pielikumā minēto metālizstrādājumu piegādēm.

58.2 (Svītrots ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 284)

58.3 (Svītrots no 01.01.2020. ar MK 02.07.2019. noteikumiem Nr. 284, sk. grozījumu 4. punktu)

III. Informācija, kas tiesu izpildītājam jānoskaidro nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam

59. Piemērojot likuma 40.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, tiesu izpildītājs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā publiski pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru, konstatē, vai izsoles izsludināšanas dienā persona, kuras mantu pārdos izsolē, ir reģistrēts nodokļa maksātājs.

60. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 1.punktā minētajam apbūves zemes statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

60.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka pēc 2009.gada 31.decembra zemesgabala apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai šim zemesgabalam domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja;

60.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;

60.3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka zemesgrāmatā nav ierakstīta jaunbūve.

61. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "a" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

61.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;

61.2. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

62. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "b" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

62.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;

62.2. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;

62.3. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, vai arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

63. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "c" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

63.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;

63.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā;

63.3. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, un komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā juridiskā adrese, un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums nav vai nav bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

64. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "d" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

64.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;

64.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē, Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka pēc atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbu pabeigšanas ēka vai būve ir pieņemta ekspluatācijā un izsoles izsludināšanas dienā nav pagājis gads pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā;

64.3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā – ka ēka vai būve nav pārdota gada laikā pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā;

64.4. Iedzīvotāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta, vai komercreģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā juridiskā adrese, vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese, vai arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā.

65. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "e" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

65.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves būvniecībai ir izsniegta būvatļauja;

65.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā;

65.3. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā – ka zemesgrāmatā ir ierakstīta jaunbūve.

66. Lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību likuma 1.panta 12.punkta "f" apakšpunktā minētā nelietotā nekustamā īpašuma statusam, tiesu izpildītājs noskaidro šādu informāciju:

66.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēkas vai būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai ir izsniegta būvatļauja;

66.2. attiecīgās pašvaldības būvvaldē – ka ēka vai būve nav pieņemta ekspluatācijā.

IV. Kārtība nodokļa piemērošanai un atmaksāšanai par iekšzemē iegādātajām precēm trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā

67. Piemērojot likuma 49. panta pirmo daļu, nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm saskaņā ar šiem noteikumiem atmaksā trešās valsts vai trešās teritorijas fiziskajai personai, kuras pastāvīgā uzturēšanās vieta nav Eiropas Savienības teritorijā, ja:

67.1. (Svītrots)

67.2. persona savā bagāžā, kuru uzrāda muitas iestādei pirms izbraukšanas vai izbraucot no Eiropas Savienības teritorijas, izved preces no Eiropas Savienības teritorijas līdz trešā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā notiek to iegāde;

67.3. preču vērtība (bez nodokļa) atbilst likuma 49. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajai vērtībai.