Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai

129. Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu segt nodokļa maksājumus, izmantojot drošības naudu, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta drošības naudas kontā ieskaitītā nodokļa pārskaitīšanu valsts budžetā vai maksājuma dokumentu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.

130. Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam un muitas iestāde pēcimporta pārbaudē ir pieņēmusi lēmumu par papildu nodokļa samaksu valsts budžetā, par dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu valsts budžetā, uzskata muitas iestādes lēmumu par nodokļa iemaksāšanu valsts budžetā vai maksājuma uzdevumu, kurš apliecina, ka saskaņā ar muitas iestādes lēmumu nodoklis ir iemaksāts valsts budžetā, un kurā ir minēti muitas deklarācijas identifikācijas dati.

131. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar likuma 85. panta trešo daļu vēlas piemērot īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, vai tā pilnvarotā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

132. Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 131. punktā minēto iesniegumu un, pamatojoties uz likuma 85. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt īpašo atļauju importa darījumos 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

133. Īpašo atļauju importa darījumos piemēro ar dienu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

134. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

135. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos darbības apturēšanu, ja:

135.1. reģistrētam nodokļa maksātājam uz kārtējā mēneša piekto datumu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu parāds valsts budžetam ir lielāks par 150 euro, – līdz dienai, kad tas ir samaksāts;

135.2. nodokļu administrēšanas pasākumu laikā konstatēts, ka reģistrēts nodokļa maksātājs, ievedot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām iekšzemē preces, kas paredzētas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, izlaižot tās brīvam apgrozījumam, nav norādījis aprēķināto nodokļa summu par šīm precēm atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, – līdz dienai, kad ir precizēta attiecīgā nodokļa deklarācija un nokārtotas saistības saskaņā ar likuma 146. panta trešo daļu.

136. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

137. Īpašās atļaujas importa darījumos darbību uzskata par apturētu ar dienu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos darbības apturēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

138. Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ir izpildījis šo noteikumu 135.1. vai 135.2. apakšpunktā minētās saistības, tas informē Valsts ieņēmumu dienestu elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

139. Valsts ieņēmumu dienests septiņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 138.punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos darbības atjaunošanu vai lēmumu neatjaunot īpašās atļaujas importa darījumos darbību.

140. Īpašās atļaujas importa darījumos darbību uzskata par atjaunotu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos darbības atjaunošanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

141. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

142. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par īpašās atļaujas importa darījumos anulēšanu, ja:

142.1. pieņemts lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

142.2. reģistrētu nodokļa maksātāju pārstāvēttiesīgās personas īpašās atļaujas importa darījumos darbības laikā ir sodītas par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu;

142.3. reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav iesniedzis nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā nav iesniedzis papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai;

142.4. reģistrēts nodokļa maksātājs triju mēnešu laikā pēc īpašās atļaujas importa darījumos darbības apturēšanas nav nokārtojis saistības atbilstoši šo noteikumu 135.1. vai 135.2. apakšpunktam;

142.5. reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz iesniegumu par īpašās atļaujas importa darījumos anulēšanu;

142.6. reģistrēta nodokļa maksātāja – juridiskās personas – amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs – fiziskā persona – ir iekļauts riska personu sarakstā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām";

142.7. reģistrēts nodokļa maksātājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav veicis importa darījumus;

142.8. reģistrētam nodokļa maksātājam – juridiskai personai – ilgāk par vienu mēnesi nav nevienas amatpersonas vai tā valdei nav pārstāvības tiesību.

143. (Svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 163)

144. Īpašo atļauju importa darījumos uzskata par anulētu, kad lēmums par īpašās atļaujas importa darījumos darbības anulēšanu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" uzskatāms par paziņotu.

145. Šo noteikumu 142.1.apakšpunktā minētajā gadījumā īpašā atļauja importa darījumos nav piemērojama ar dienu, kad stājies spēkā lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

VII. Priekšnodokļa atskaitīšanas un korekcijas kārtība un nosacījumi

146. Veicot ieguldījumu komercsabiedrības kapitālā, ja nekustamo īpašumu nodod reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas rezultātā, reģistrēts nodokļa maksātājs fiksē priekšnodokļa summu par katru nepabeigto celtniecības objektu atsevišķi, un jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība turpina uzskaitīt šīs summas, lai brīdī, kad konkrētais objekts tiks nodots ekspluatācijā un tiks reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, varētu deklarēt kopējo priekšnodokļa summu, kā arī turpmāk veic priekšnodokļa korekciju (no šā nekustamā īpašuma celtniecības pirmās dienas) atbilstoši likumam.

147. Ja reorganizācijas rezultātā jaunizveidotajai vai esošai iegūstošajai komercsabiedrībai tiek nodoti vairāki nekustamie īpašumi, par kuriem tā turpinās veikt priekšnodokļa korekcijas, reorganizējamai komercsabiedrībai jāsastāda šādu nekustamo īpašumu saraksts un jāsaskaņo tas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Savukārt jaunizveidotā vai esoša iegūstošā komercsabiedrība, ņemot vērā minētajā sarakstā apstiprināto informāciju, pārreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā šos nekustamos īpašumus savā vārdā.

148. Reorganizējamā komercsabiedrība, kura reorganizācijas rezultātā nodod jaunizveidotajai vai esošai iegūstošajai komercsabiedrībai nekustamos īpašumus, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā, lai sastādītu šo noteikumu 147.punktā minēto sarakstu, par katru nekustamo īpašumu norāda šādu informāciju:

148.1. kopējā nodokļa summa (Nkop.), kas norādīta nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, pārbūvi, atjaunošanu vai restaurāciju;

148.2. no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (Natsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2010.gadam;

148.3. no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa (N1atsk.), ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas, kas bija norādītas, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā, sākot ar 2011.gadu;

148.4. priekšnodokļa summa (Niem.), kas iemaksāta atpakaļ valsts budžetā, veicot priekšnodokļa korekciju laikposmā no 1998.gada līdz 2002.gadam;

148.5. no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (Nfakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Natsk. – no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa;

Niem. – kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ valsts budžetā, veicot korekciju;

148.6. no budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa (N1fakt.), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N1atsk. – no valsts budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 148.3.apakšpunktu;

Niem. – kopējā priekšnodokļa summa, kas iemaksāta atpakaļ budžetā saskaņā ar šo noteikumu 148.4.apakšpunktu.

149. Gadu skaitu (n) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem reģistrēts nodokļa maksātājs, sākot ar 2002.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 10 (gadi) – 2002 (gada skaitlis).

150. Gadu skaitu (n1) pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, par kuriem reģistrēts nodokļa maksātājs, sākot ar 2011.gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķina šādi: nekustamā īpašuma iegādes (vai pieņemšanas ekspluatācijā) gada skaitlis + 9 (gadi) – nekustamā īpašuma pārreģistrācijas gada skaitlis.

151. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas līdz 2010.gadam veic šādā kārtībā:

151.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (Pfakt.), izmantojot šādu formulu:

Nfakt. – no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

n – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

151.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (Patsk.), izmantojot šādu formulu:

Nkop. – kopējā nodokļa summa;

n – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija;

p – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

151.3. aprēķina starpību S, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, izmantojot šādu formulu:

Pfakt. – faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

Patsk. – atskaitāmais priekšnodoklis.

152. Priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu pēc nekustamā īpašuma pārreģistrācijas, sākot ar 2011.gadu, veic šādā kārtībā:

152.1. aprēķina faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P1fakt.), izmantojot šādu formulu:

N1atsk. – no budžeta atskaitītā priekšnodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 148.3.apakšpunktu;

n1 – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 150.punktu;

152.1.1 ja, pārreģistrējot nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izmantošanas proporcija ar nodokli apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, kas bija norādīta, reģistrējot nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā, mainās, faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļu (P1fakt.) aprēķina, izmantojot šo noteikumu 152.1. apakšpunktā norādīto formulu, kur N1atsk. ir no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa;

152.2. aprēķina atskaitāmo priekšnodokli (P1atsk.), izmantojot šādu formulu:

Nkop. – kopējā nodokļa summa saskaņā ar šo noteikumu 148.1.apakšpunktu;

n1 – gadu skaits, par kuriem tiek veikta priekšnodokļa korekcija un kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 150.punktu;

p1 – saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar likuma 99.panta desmitās daļas 1.punktu;

152.3. aprēķina starpību S, kuru reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta, izmantojot šādu formulu:

P1fakt. – faktiski atskaitītā priekšnodokļa daļa;

P1atsk. – atskaitāmais priekšnodoklis.

153. Ja nomaksas pirkuma darījumā nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi tiek lauzts pirms šīs nomaksas pirkuma līgumā noteiktā laika un nekustamais īpašums paliek piegādātāja īpašumā, tad nekustamā īpašuma piegādātājs izraksta kredītrēķinu personai, ar kuru noslēgts nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi, par nesamaksāto nekustamā īpašuma daļu, kā arī izraksta nodokļa rēķinu par nomas pakalpojumu par to periodu, kurā veikti nomaksas pirkuma maksājumi. Nodokļa rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu norāda samaksāto maksājumu daļu (saskaņā ar nomaksas pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma piegādi) un atsevišķi – nodokļa summu.

154. Ja nomaksas pirkuma līgums par nekustamā īpašuma piegādi tiek pārtraukts, pirms ir pagājuši 10 gadi pēc nelietota nekustamā īpašuma iegādes (tai skaitā uzcelta, pārbūvēta, atjaunota vai restaurēta nekustamā īpašuma iegāde gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā), un nekustamais īpašums paliek nekustamā īpašuma piegādātāja īpašumā, tad nekustamā īpašuma piegādātājs (reģistrēts nodokļa maksātājs) atlikušajā periodā veic priekšnodokļa korekciju saskaņā ar likuma 102.panta otro daļu.

155. Reģistrēts nodokļa maksātājs, ar kuru nekustamā īpašuma piegādātājs noslēdza nomaksas pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma piegādi, par to periodu, kurā nekustamais īpašums tika iznomāts saskaņā ar šo noteikumu 153.punktu, ir tiesīgs nodokļa rēķinā par sniegto nomas pakalpojumu atsevišķi norādīto maksājumā iekļauto nodokļa summu atskaitīt kā priekšnodokli, ja nekustamā īpašuma nomas pakalpojums saņemts savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

156. Ja saskaņā ar likuma 144.panta nosacījumiem tiek pārdots Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts lietots nekustamais īpašums, par kuru nebija atskaitīts priekšnodoklis, priekšnodokļa korekciju veic šādā kārtībā:

156.1. aprēķina atskaitāmā priekšnodokļa daļu, izmantojot šādu formulu:

N – kopējā nodokļa summa, kas samaksāta par nekustamā īpašuma iegādi vai par celtniecības, pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas pakalpojumiem;

n2 – pilns gadu skaits, kas atlicis no pārdošanas gadam sekojošā gada līdz likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

n3 – pilns mēnešu skaits, kas atlicis no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām;

156.2. ja saskaņā ar likuma 144.panta nosacījumiem tiek pārdots Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts lietots nekustamais īpašums, par kuru priekšnodoklis bija daļēji atskaitīts, priekšnodokļa korekciju veic, izmantojot šādu formulu:

N – kopējā nodokļa summa, kas samaksāta par nekustamā īpašuma iegādi vai par celtniecības, pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas pakalpojumiem;

Z – priekšnodokļa summa, kas bija sākotnēji atskaitīta, reģistrējot šo nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienestā;

n2 – pilns gadu skaits, kas atlicis no pārdošanas gadam sekojošā gada līdz likuma 102.panta pirmajā daļā minētajiem 10 gadiem;

n3 – pilns mēnešu skaits, kas atlicis no pārdošanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām.

157. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli var atskaitīt arī nodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darbavietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi) un reklāmas pasākumu veikšanai.

158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā.

159. Nodokļa rēķinā norādīto nodokli par precēm un pakalpojumiem reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem neatskaita kā priekšnodokli.

159.1 Šo noteikumu 159. punktā minēto normu par priekšnodokļa neatskaitīšanu par transporta pakalpojumiem nepiemēro, ja nodokļa rēķinā norādītais nodoklis ir par transporta pakalpojumiem, ar kuriem veic reģistrēta nodokļa maksātāja darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekiem nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba nokļūt dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai ja sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu.

160. Nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.

160.1 Aprēķinot atskaitāmā priekšnodokļa daļu, reģistrētam nodokļa maksātājam, kurš priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām piemēro likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto atsevišķo uzskaiti, ir tiesības gadījumā, ja par attiecīgām izmaksām nav iespējams nodrošināt likuma 98.panta pirmajā daļā noteikto atsevišķo uzskaiti, piemērot likuma 98.panta otrajā daļā noteikto proporciju.

161. Ja nodokli uz Eiropas Savienības robežas (kas ir arī Latvijas Republikas valsts robeža) preču saņēmēja vārdā ir samaksājusi trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja preču saņēmēja grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kuri apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem.

162. Reģistrēts nodokļa maksātājs samaksāto nodokļa summu par precēm, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs ieved iekšzemē saskaņā ar muitas procedūru "pagaidu ievešana" un kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās ir piemērots daļējs atbrīvojums no muitas nodokļa, ir tiesīgs atskaitīt kā priekšnodokli.

163. Reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs neveikt priekšnodokļa korekciju par precēm, kas ir nozagtas vai iznīcinātas stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā, ja tas var dokumentāri pierādīt, ka ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu zaudēto preču vērtību, piemēram, par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

163.1 Reģistrēts nodokļa maksātājs veic priekšnodokļa korekciju, iesniedzot nodokļa deklarāciju par kalendāra vai pārskata gada pēdējo taksācijas periodu, ja preču zudumu vērtība pārsniedz saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvajiem aktiem plānoto zudumu apjomu.

164. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kas atskaita priekšnodokli no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par tādām saņemtajām precēm un tādiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kurus tas iegādājies pirms reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, veic šim nolūkam izveidotajos grāmatvedības reģistros to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

164.1 Likuma 66. pantā noteiktajā vispārīgajā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs ir tiesīgs atbilstoši likuma 93. pantam atskaitīt priekšnodokli no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par tādām saņemtajām precēm un tādiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kurus tas iegādājies laikposmā, kad bija reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā.

VIII. Paziņojums par nodokļa samaksu valsts budžetā

165. Paziņojuma par nodokļa samaksu valsts budžetā veidlapas paraugs noteikts šo noteikumu 5.pielikumā.

166. Paziņojumu par nodokļa samaksu valsts budžetā aizpilda un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja aprēķinātais nodoklis ir nulle.

167. Tiesu izpildītājs nodokli, kas aprēķināts par mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, iemaksā valsts budžetā, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu valsts budžetā.

168. Tiesu izpildītājs, aizpildot paziņojumu par nodokļa samaksu valsts budžetā, katru darījumu norāda tabulā atsevišķā rindā. Minētās tabulas 1.ailē norāda darījumu ar kodu "M" (mantas pārdošana izsolē) un tā maksājuma uzdevuma identifikācijas datus (datumu, numuru, maksājuma uzdevumā norādīto nodokļa kopējo summu un tiesu izpildītāja depozīta konta numuru, no kura veikta nodokļa samaksa), kas apliecina nodokļa iemaksu valsts budžetā. Minētās tabulas 6. un 7.ailē norāda tās personas identifikācijas datus, kura iegādājas mantu izsolē (ja darījuma partneris ir fiziska persona, norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un personas kodu). Minētās tabulas 9., 10. un 11.ailē norāda tiesu izpildītāja izrakstītā nodokļa rēķina identifikācijas datus.

IX. Nodokļa rēķina izrakstīšanas kārtība

169. Norādot nodokļa rēķinā likuma 125.panta pirmās daļas 2.punktā minēto rēķina kārtas numura sēriju, tiek veikta nodokļa rēķina identifikācija, ko izmanto, lai ar burtiem, cipariem vai citādā veidā apzīmētu atsevišķi veidotas rēķinu grupas (piemēram, grupējot nodokļa rēķinus pēc ar nodokli apliekamo darījumu veida, preču vai pakalpojumu saņēmējiem).

169.1 Likuma 125.panta pirmās daļas 8. un 9.punktā noteikto informāciju nodokļa maksātājs var norādīt nodokļa rēķinam pievienotajā dokumentā, kurā ir iekļauta atsauce uz nodokļa rēķina izrakstīšanas datumu un nodokļa rēķina kārtas numuru. Šāds nodokļa rēķinam pievienots dokuments ir uzskatāms par nodokļa rēķina neatņemamu sastāvdaļu.

170. Tiesu izpildītājs, izrakstot nodokļa rēķinu saskaņā ar likuma 129.panta septīto daļu, lieto likuma 125.panta pirmās daļas 2.punktā minēto atsevišķu vienu vai vairākus rēķina sēriju kārtas numurus, kas unikāli identificē nodokļa rēķinu attiecībā uz reģistrēta nodokļa maksātāja mantas pārdošanu tiesu izpildītāja rīkotā izsolē.

171. Zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, norāda deklarētās dzīvesvietas adresi vai prakses vietas adresi.

172. Ja par nodokļa rēķinu tiek izmantots faktūrrēķins un kases čeks, tad preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā var norādīt preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adresi.

173. Fiskālais pārstāvis likuma 1.panta 5.punktā minētajos darījumos nodokļa rēķinu izraksta savā vārdā, norādot sevi kā preču nosūtītāju un šajā rēķinā izdarot atzīmi "Preces nosūtītas pēc personas A (pārstāvētā nodokļa maksātāja rekvizīti) norādījuma".

174. Likuma 125.panta pirmās daļas 23.punktā minētajā gadījumā fiskālais pārstāvis noformē vienu nodokļa rēķinu, ja tas veido vienu eksporta preču sūtījumu, formējot vienu muitas deklarāciju, kurā norāda no iekšzemes vai no citas dalībvalsts saņemtās preces, kas paredzētas eksportam.

175. Lai kases čeku kopā ar attaisnojuma dokumentu varētu izmantot par nodokļa rēķinu, attaisnojuma dokumentā papildus likuma 125.panta pirmajā daļā vai 126.panta pirmajā daļā minētajiem rekvizītiem norāda čeka numuru. Attaisnojuma dokumentu izraksta divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Attaisnojuma dokumentu preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) izraksta pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) pieprasījuma.

176. (Svītrots ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1147)

X. Kārtība, kādā kārto nodokļa uzskaiti un aizpilda nodokļa uzskaites žurnālu

177. Reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, nodokļa uzskaitei kārto nodokļa uzskaites žurnālu (6.pielikums).

178. Ja nodokļa uzskaites žurnālu kārto elektroniski, ailes, kuras nav nepieciešams aizpildīt, veicot saimniecisko darbību, šajā žurnālā var nenorādīt.

179. Ja šo noteikumu 177.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs atbilst tikai likuma 137.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un izmanto likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, tas, kārtojot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu elektroniski, šo noteikumu 177.punktā minēto žurnālu var nekārtot, bet papildināt saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu ar ailēm, lai uzskaitītu aprēķinātās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā saņemta samaksa, un priekšnodoklī norādāmās nodokļa summas, par kurām taksācijas periodā veikta samaksa saskaņā ar nodokļa rēķiniem, kas saņemti no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem.

180. Šo noteikumu 177.punktā minētais reģistrētais nodokļa maksātājs uzskaita preču piegādi (saņemšanu) un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu), ja ir:

180.1. nosūtītas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.2. saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins;

180.3. sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.4. saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins;

180.5. notikusi preču piegāde saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu vai pakalpojumu sniegšana saskaņā ar likuma 6.panta otro daļu un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.6. notikusi preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā – saņemtas preces un izrakstīts nodokļa rēķins;

180.7. saņemts rēķins par avansā maksājamām summām (samaksāts avanss) pirms preču nosūtīšanas (saņemšanas) vai pakalpojumu sniegšanas (saņemšanas);

180.8. noticis preču eksports;

180.9. noticis preču imports.

181. Šo noteikumu 180.punktā minētie nosacījumi neattiecas uz reģistrētu nodokļa maksātāju, kurš izmanto tikai likuma 137.pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.

182. Katram taksācijas gadam nodokļa uzskaitei iekārto jaunu nodokļa uzskaites žurnālu.

XI. Lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtība un uzskaites nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti

183. Piemērojot likuma 138.pantu, par lietotām mantām ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas.

184. Par šo noteikumu 183.punktā minētajām lietotajām mantām nav uzskatāmi dārgakmeņi vai dārgmetāli, bet ir uzskatāmi dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumi, ja tos piegādājis vai nodevis tirgotājam pārdošanai likuma 138.panta ceturtajā daļā minētais pārdevējs. Par dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumiem ir uzskatāmi izstrādājumi, kuri atbilst kombinētās nomenklatūras 71., 82., 83., 90. vai 96.grupai.

185. Piemērojot likuma 138.pantu, par mākslas darbiem ir uzskatāmi kombinētās nomenklatūras kodos 9701, 9702 00 00, 9703 00 00, 5805 00 00 un 6304 minētie priekšmeti. Kodos 5805 00 00 un 6304 00 00 minētajiem priekšmetiem jābūt darinātiem ar rokām pēc mākslinieka oriģinālzīmējumiem, ne vairāk kā astoņos eksemplāros.

186. Piemērojot likuma 138.pantu, par kolekciju priekšmetiem ir uzskatāmi kombinētās nomenklatūras kodos 9704 00 00 un 9705 00 00 minētie priekšmeti.

187. Piemērojot likuma 138.pantu, par senlietām ir uzskatāmi kombinētās nomenklatūras kodā 9706 00 00 minētie priekšmeti.

188. Tirgotājs, iepērkot vai pieņemot pārdošanai preces no pārdevēja, mākslas darbu autora vai autortiesību pārņēmēja, papildus noslēgtajam līgumam noformē attaisnojuma dokumentu – iepirkuma aktu. Tajā norāda šādu informāciju:

188.1. tirgotāja nosaukums un reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

188.2. tirgotāja juridiskā adrese;

188.3. iepirkuma akta numurs un datums;

188.4. iepirkuma akta reģistrācijas numurs uzskaites reģistrā;

188.5. pārdevēja, mākslas darbu autora vai autortiesību pārņēmēja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja tāds ir (reģistrētam nodokļa maksātājam – reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā), fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods vai personas identifikācijas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese;

188.6. preces apraksts (automašīnām un motocikliem – arī marka, izlaiduma gads, šasijas numurs, pašmasa, motora tilpums un krāsa);

188.7. preces identifikācijas numurs (automašīnām un motocikliem – automašīnas vai motocikla valsts reģistrācijas numurs, citām precēm – tirgotāja piešķirts numurs);

188.8. preces iepirkuma cena:

188.8.1. preces iepirkuma cena bez nodokļa;

188.8.2. nodoklis, ja tāds ir;

188.8.3. preces cena ar nodokli;

188.9. tirgotājs un pārdevējs, mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs (paraksts un tā atšifrējums).

189. Šo noteikumu 188.punktu nepiemēro likuma 138.panta trešajā daļā minētais tirgotājs.

190. Tirgotājs, pārdodot preces, izsniedz attaisnojuma dokumentu (piemēram, kases čeku, nodokļa rēķinu). Ja preču pārdošanai piemēro nodokli saskaņā ar likuma 138. pantā noteikto īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, attaisnojuma dokumentā norāda preces pārdošanas vērtību, kurā ietverts atbilstoši likuma 138. panta desmitajai vai vienpadsmitajai daļai aprēķinātais nodoklis. Nodokļa vērtību attaisnojuma dokumentā nenorāda.

191. Darba dienas beigās vai pēc katra attaisnojuma dokumenta izsniegšanas tirgotājs aizpilda uzskaites reģistru.

192. Katrā preču tirdzniecības vietā tirgotājs kārto darījumu uzskaites reģistru īpašā nodokļa piemērošanas režīma un vispārīgās nodokļa piemērošanas kārtības uzskaitei.

193. Šo noteikumu 192.punktā minētajā uzskaitē norāda šādu informāciju:

193.1. ieraksta datums un kārtas numurs;

193.2. iepirkuma akta vai aizdevuma līguma numurs;

193.3. iepirkuma aktā vai aizdevuma līgumā norādītais darījuma partneris (pārdevējs, mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs);

193.4. preces apraksts (automašīnām un motocikliem – arī marka, izlaiduma gads, šasijas numurs, pašmasa, motora tilpums un krāsa);

193.5. preces identifikācijas numurs (automašīnām un motocikliem – automašīnas vai motocikla valsts reģistrācijas numurs, citām precēm – tirgotāja piešķirts numurs). Ja preces identifikācijas numurs sakrīt ar iepirkuma aktā vai aizdevuma līgumā norādīto numuru, to nenorāda;

193.6. preces iepirkuma vērtība atbilstoši likuma 138.panta četrpadsmitajai daļai:

193.6.1. preces iepirkuma cena bez nodokļa;

193.6.2. nodoklis, ja tāds ir;

193.6.3. preces cena ar nodokli;

193.7. attiecībā uz īpašo nodokļa piemērošanas režīmu:

193.7.1. pārdošanas datums;

193.7.2. attaisnojuma dokumenta numurs;

193.7.3. pārdošanas cena;

193.7.4. starpība starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību;

193.7.5. maksājamais nodoklis;

193.8. attiecībā uz vispārīgo nodokļa piemērošanas kārtību:

193.8.1. pārdošanas datums;

193.8.2. attaisnojuma dokumenta numurs;

193.8.3. pārdošanas cena bez nodokļa;

193.8.4. nodoklis;

193.9. attiecībā uz preču atpakaļ atdošanu:

193.9.1. tā dokumenta datums, ar kuru preces ir atdotas atpakaļ;

193.9.2. tā dokumenta numurs, ar kuru preces ir atdotas atpakaļ;

193.9.3. atlīdzība, ko tirgotājs saņēmis no pārdevēja vai mākslas darba autora, vai autortiesību pārņēmēja, bez nodokļa;

193.9.4. nodoklis.

194. Likuma 138.panta trešajā daļā minētais tirgotājs, pārdodot ieķīlātās lietas, darījumu uzskaites reģistrā norāda šo noteikumu 193.1., 193.2., 193.3., 193.4. un 193.5.apakšpunktā minēto informāciju, kā arī šādu informāciju:

194.1. ieķīlātās lietas pārdošanas datums;

194.2. attaisnojuma dokumenta numurs;

194.3. pārdošanas cena;

194.4. starpniecības atlīdzība, kura tiek iekasēta par ieķīlātās lietas pārdošanu, vai starpība starp pārdošanas vērtību un ķīlas devējam izsniegtā aizdevuma summu;

194.5. maksājamā nodokļa summa.

XI1. Kārtība, kādā nodokļa maksātāju reģistrē ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistrā, un vispārīgie gadījumi nodokļa maksātāja izslēgšanai no ārpussavienības režīma un savienības režīma reģistra