LegalizeZaudējis spēku - Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība
| PAMATKRITĒRIJI | PAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu) |
|---|---|
| 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze | 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze |
| 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā | 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana pedagoģiskajā darbā |
| Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem. | |
| 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana | 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana |
| Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. | |
| 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti | 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti |
| Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta. | |
| 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana | 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana |
| Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti. | |
| 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā | 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā |
| 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem | 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem |
| Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā. | Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī. |
| 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni | 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni |
| Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piemēram, "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs. | |
| 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā | 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā |
| 3.1. Komandas darba prasmes | 3.1. Komandas darba prasmes |
| Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. | Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;0 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus. |
| 3.2. Darba vides pilnveide | 3.2. Darba vides pilnveide |
| Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. | |
| 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana | 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana |
| Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus. | |
| 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana | 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana |
| 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība | 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība |
| Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā. | |
| 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide | 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide |
| Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos metodiskos materiālus)1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās projektos;0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī. | |
| 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos; svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības psihologam nav aktuāla. | |
| 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama izglītības psihologa darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto izglītības psihologa darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas izglītības psihologs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos. | |
| 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā | 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā |
| Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.). | |
| 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija | 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija |
| 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība | 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība |
| Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. | |
| PAMATKRITĒRIJI | PAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu) |
| --- | --- |
| 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze | 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze |
| 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā | 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā |
| Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem. | |
| 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana | 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana |
| Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. | |
| 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti | 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti |
| Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta. | |
| 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana | 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana |
| Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti. | |
| 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā | 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamo vajadzību nodrošināšanā |
| 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem | 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem |
| Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā. | Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī. |
| 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni | 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni |
| Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piemēram, "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs. | |
| 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā | 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā |
| 3.1. Komandas darba prasmes | 3.1. Komandas darba prasmes |
| Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. | Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;0 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības.Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus. |
| 3.2. Darba vides pilnveide | 3.2. Darba vides pilnveide |
| Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. | |
| 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana | 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana |
| Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus. | |
| 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana | 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana |
| 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība | 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība |
| Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā. | |
| 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide | 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide |
| Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos metodiskos materiālus)1 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses: materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu. Iespējamas atsevišķas nepilnības, kad materiālā nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos ir konstatēti pārsvarā trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums.Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās projektos;0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī. | |
| 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos; svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības psihologam nav aktuāla. | |
| 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama izglītības psihologa darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto izglītības psihologa darbā; var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos;0 – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju zināšanas izglītības psihologs neizmanto praksē vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu; var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos. | |
| 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā | 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā |
| Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.). | |
| 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija | 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija |
| 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība | 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība |
| Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. | |
| PAMATKRITĒRIJI | PAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu) |
| --- | --- |
| 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze | 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze |
| 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā | 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā |
| Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem. | |
| 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana | 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana |
| Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotājām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. | |
| 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti | 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti |
| Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta. | |
| 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana | 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana |
| Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti. | |
| 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā | 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā |
| 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem | 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem |
| Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā. | Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī. |
| 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni | 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni |
| Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piem., "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs. | |
| 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā | 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā |
| 3.1. Komandas darba prasmes | 3.1. Komandas darba prasmes |
| Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;0 – izglītības psihologam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. | Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus. |
| 3.2. Darba vides pilnveide | 3.2. Darba vides pilnveide |
| Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. | |
| 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana | 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana |
| Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus. | |
| 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana | 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana |
| 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība | 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība |
| Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā. | |
| 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide | 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide |
| Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.Sadarbība ar kolēģiem izglītības iestādē izglītojamo problēmu risināšanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologs regulāri sniedz daudzveidīgu informāciju – izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktiskas nodarbības pedagogu grupām (pedagogu atbalsta grupās), kā arī individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;2 – izglītības psihologs regulāri vada informatīvi izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālas informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs), individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;1 – izglītības psihologs fragmentāri vada informatīvas izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs);0 – izglītības psihologs nevada informatīvi izglītojoša rakstura sanāksmes vai nodarbības pedagogiem, nesadarbojas ar pedagogiem un pedagogu grupām. | Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Mentora/prakses vadītāja darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs veic mentora/prakses vadītāja pienākumus;0 – izglītības psihologs neveic mentora/prakses vadītāja pienākumus.Lektora/multiplikatora darbība (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs ir lektors/multiplikators;0 – izglītības psihologs nav lektors/multiplikators.Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās projektos;0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī. |
| 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos; svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības psihologam nav aktuāla. | |
| 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;2 – izglītības psihologam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet izglītības iestādes piedāvāto iespēju gadījumā izglītības psihologs lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pedagoģiskajā darbā, tādējādi dažādojot to;1 – izglītības psihologam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes izglītības psihologs pedagoģiskajā darbā neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;0 – izglītības psihologam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto. | |
| 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā | 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā |
| Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.). | |
| 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija | 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija |
| 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība | 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība |
| Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. | |
| PAMATKRITĒRIJI | PAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu) |
| --- | --- |
| 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze | 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze |
| 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā | 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā |
| Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem. | |
| 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana | 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana |
| Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. | |
| 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti | 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti |
| Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta. | |
| 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana | 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana |
| Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti. | |
| 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā | 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā |
| 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem | 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem |
| Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā. | Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī. |
| 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni | 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni |
| Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piem., "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs. | |
| 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā | 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā |
| 3.1. Komandas darba prasmes | 3.1. Komandas darba prasmes |
| Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;0 – izglītības psihologam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. | Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus. |
| 3.2. Darba vides pilnveide | 3.2. Darba vides pilnveide |
| Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. | |
| 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana | 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana |
| Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus. | |
| 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana | 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana |
| 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība | 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība |
| Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā. | |
| 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide | 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide |
| Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;1 – formāla pieeja amata aprakstā/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)Sadarbība ar kolēģiem izglītības iestādē izglītojamo problēmu risināšanā(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologs regulāri sniedz daudzveidīgu informāciju – izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktiskas nodarbības pedagogu grupām (pedagogu atbalsta grupās), kā arī individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;2 – izglītības psihologs regulāri vada informatīvi izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālas informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs), individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;1 – izglītības psihologs fragmentāri vada informatīvas izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs);0 – izglītības psihologs nevada informatīvi izglītojoša rakstura sanāksmes vai nodarbības pedagogiem, nesadarbojas ar pedagogiem un pedagogu grupām. | Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās projektos;0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī;0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī. |
| 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļauto dokumentāro apliecinājumu vērtējumu)1 – svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto savā profesionālajā darbā, kā arī regulārai savu kompetenču pilnveidei; var nebūt dokumenta par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos;0 – svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto vai izmanto ļoti neregulāri, var būt dokuments par svešvalodu apguvi tālākizglītības kursos; svešvalodas prasmju apguve tālākizglītības kursos izglītības psihologam nav aktuāla. | |
| 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļauto dokumentāro apliecinājumu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;2 – izglītības psihologam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet izglītības iestādes piedāvāto iespēju gadījumā izglītības psihologs lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pedagoģiskajā darbā, tādējādi dažādojot to;1 – izglītības psihologam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes izglītības psihologs pedagoģiskajā darbā neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;0 – izglītības psihologam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto. | |
| 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā | 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā |
| Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagoga sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā neapliecina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums.Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.). | |
| 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija | 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija |
| 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība | 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība |
| Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli;0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. | |
| PAMATKRITĒRIJI | PAPILDU KRITĒRIJI (Iespēja saņemt 0 vai 1 punktu) |
| --- | --- |
| 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze | 1. Izglītības psihologa darba plānošana, vadīšana un darbības rezultātu analīze |
| 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā | 1.1. Izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošana izglītības psihologa darbā |
| Izglītības psihologa darba plāns kā skolas kopīgā darba plāna sastāvdaļa (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – darba plānā ir iekļautas visas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;2 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst viena vai divas no darbības jomām); darba plāns atbilst izglītības iestādes kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;1 – darba plānā ir iekļautas izglītības psihologa darbības jomas – individuāla psiholoģiskā izpēte, individuāla konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse (iztrūkst vairāk nekā divas no nosauktajām darbības jomām); darba plāns atbilst skolas kopējā darba plāna mērķiem un uzdevumiem;0 – darba plāns neatbilst skolas kopējā plāna mērķiem un uzdevumiem. | |
| 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana | 1.2. Nodarbību organizēšana profilakses grupās un izglītības psihologa darbības rezultātu izvērtēšana |
| Izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana) (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu par sešām vērotajām grupu nodarbībām katrā no mācību procesa norises rādītājiem 3 kritērijos: izglītības psihologa darbība (nodarbību vadīšana), izglītojamo darbība (mācīšanās), atgriezeniskās saites nodrošināšana (vērtēšana))Iespēja saņemt 0–57 punktus.3 – augsts vērtējums visos grupu nodarbību vērtēšanas rādītājos, konstatēti atsevišķi maznozīmīgi trūkumi;2 – izteiktā pārsvarā stiprās puses, būtisku trūkumu nav;1 – ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi;0 – pārsvarā trūkumi. | |
| 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti | 1.3. Grupu (klašu) psiholoģiskā izpēte, rezultātu izvērtēšana, ievērojot konfidencialitāti |
| Izglītības psihologa veiktais grupu izpētes darbs (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos divus izpētes aprakstus grupām (klasēm))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem un secinājumiem tiek iepazīstināta grupa (klase), klases audzinātājs, atbalsta personāls vai administrācija;2 – atbilstoši izglītības iestādes prioritātēm un sadarbībā ar klašu audzinātājiem mērķtiecīgi tiek plānota un organizēta grupu (klašu) izpēte; rakstiski apkopoti izpētes rezultāti, veikta iegūto datu analīze un interpretācija; izdarīti secinājumi un ieteikumi grupas (klases) darba uzlabošanai; ar rezultātiem netiek iepazīstināti visi pedagogi, kuri strādā ar klasi, un izglītojamie;1 – formāla grupas (klases) izpēte, rezultātu analīze tiek veikta neregulāri; ar izpētes rezultātiem netiek iepazīstināti ne pedagogi, ne izglītojamie;0 – grupas (klases) izpēte netiek veikta. | |
| 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana | 1.4. Izglītības psihologa darba procesa organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas aizpildīšana |
| Ierakstu precizitāte atskaitēs un atskaišu iesniegšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs tiek vispusīgi atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā; izglītības psihologs bez statistiskās atskaites nodod arī kvalitatīvo sava darba izvērtējumu;2 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs pārsvarā tiek atspoguļotas visas veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse; atskaites tiek nodotas noteiktajā termiņā;1 – izglītības psihologa darba statistiskajās atskaitēs veiktā darba jomas – individuālā psiholoģiskā izpēte, individuālā konsultēšana, grupu psiholoģiskā izpēte, grupu konsultēšana, grupu profilakse – tiek atspoguļotas daļēji; atskaites ne vienmēr tiek nodotas noteiktajā termiņā;0 – izglītības psihologs nenodod darba statistisko atskaiti. | |
| 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā | 2. Izglītības psihologa ieguldījums izglītojamo individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošana izglītojamā vajadzību nodrošināšanā |
| 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem | 2.1. Izglītības psihologa individuālais darbs ar izglītojamiem |
| Konsultācijas un atbalsta sniegšana izglītojamiem (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologs individuāli konsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās, un veic izglītojamā psiholoģisko izpēti, ir vērojama izglītojamo mācību sasniegumu un uzvedības dinamika;2 – izglītības psihologs veic tikai izglītojamā psiholoģisko izpēti, bet nekonsultē izglītojamos, kam ir grūtības mācībās;1 – izglītības psihologs formāli organizē darbu, lai risinātu izglītojamā mācību grūtības, bet neveic izglītojamā psiholoģisko izpēti;0 – izglītības psihologs neiesaistās izglītojamā mācību grūtību risināšanā. | Izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs vada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus;0 – izglītības psihologs nevada izglītojamo zinātniski pētnieciskos darbus.Izglītojamo sasniegumi zinātniski pētnieciskajos darbos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītojamiem ir sasniegumi (atzinības/godalgotas vietas) zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī;0 – izglītojamiem nav sasniegumu zinātniski pētniecisko darbu izstrādē reģionālā/valsts līmenī. |
| 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni | 2.2. Izglītības psihologa sadarbība ar izglītojamā ģimeni |
| Vecāku/aizbildņu informēšana par izglītojamā individuālajiem sasniegumiem un vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļautos aprakstus par diviem gadījumiem izglītojamo mācību grūtību risināšanā (ievērojot konfidencialitāti))Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas mācību grūtību un uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;2 – tiekas ar vecākiem pirms izglītojamā psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas tikai vienā no jomām – vai nu mācību grūtību, vai uzvedības problēmu gadījumos (vecāku rakstisku atļauju psiholoģiskai izpētei un konsultēšanai saņem, tiekoties ar vecākiem); notiek abpusēja informācijas aprite, individuālas sarunas, konsultācijas ar vecākiem, ieteikumu sniegšana pēc izglītojamā psiholoģiskās izpētes;1 – vecāku atļauju izglītojamā individuālai izpētei iegūst formāli, neorganizējot individuālas sarunas, konsultējas ar izglītojamā vecākiem pirms psiholoģiskās izpētes uzsākšanas; neiepazīstina vecākus ar rezultātiem, tiek sniegts tikai formāls atzinums;0 – vecāku atļauja tiek iegūta formāli, netiek sagatavots rakstveida atzinums, kā arī vecāki netiek informēti par izpētes un konsultēšanas rezultātiem.Vecāku/aizbildņu izglītošana par izglītojamā vajadzībām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – regulāri notiek daudzveidīga informācijas sniegšana vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs, organizē praktiskas nodarbības vecāku grupām (piem., "vecāku klubiņš", atbalsta grupas vecākiem u. c.);2 – regulāri notiek daudzveidīga, bet tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;1 – neregulāri notiek daudzveidīga un tradicionāla informācijas sniegšana izglītojamo vecākiem – izglītības psihologs piedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs;0 – izglītības psihologs nevada informatīva, izglītojoša rakstura sanāksmes un nepiedalās klases un skolas vecāku sanāksmēs. | |
| 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā | 3. Izglītības psihologa ieguldījums izglītības iestādes attīstībā |
| 3.1. Komandas darba prasmes | 3.1. Komandas darba prasmes |
| Līdzdalība pedagoģiskās padomes sēdēs, izglītības iestādes atbalsta komisijas darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties pedagoģiskās padomes sanāksmēs un atbalsta komisijas darbā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – pedagoģiskās padomes sanāksmju apmeklēšanu, darbu atbalsta komisijā izglītības psihologs uztver kā pašsaprotamu pasākumu, kurā izglītības psihologs izmanto iespēju izteikt viedokli par mācību un audzināšanas darba jautājumiem;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas gandrīz visās pedagoģiskās padomes sanāksmēs, kā arī atbalsta komisijas darbā, izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes mācību un audzināšanas darba uzlabošanai;0 – izglītības psihologs nesistemātiski apmeklē pedagoģiskās padomes sanāksmes, nesistemātiski iesaistās atbalsta komisijas darbā un neizsaka priekšlikumus darbam ar atbalsta komisijas uzmanības lokā esošajiem izglītojamiem, konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti.Līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā un izglītības iestādes attīstības plānošanā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – regulāri piedaloties izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, izglītības psihologs izsaka gan konstruktīvus priekšlikumus, gan aktīvi līdzdarbojas uzlabojumu ieviešanā;2 – izglītības psihologs regulāri veic sava darba ikgadējo pašanalīzi, kas nodrošina izglītības iestādes kopējā pašvērtējuma veidošanu un izglītības iestādes attīstības plānošanas virzību; izsaka konstruktīvus priekšlikumus izglītības iestādes darbības uzlabošanai;1 – izglītības psihologs formāli līdzdarbojas izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; izvairās no priekšlikumu izteikšanas izglītības iestādes darba uzlabošanai; neregulāri veic sava darba analīzi, formāli izpildot izglītības iestādes prasības;0 – izglītības psihologam nav aktuāla līdzdalība izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā; konstruktīvi priekšlikumi izglītības iestādes darbības uzlabošanai faktiski netiek iesniegti. | Atbalsta komisijas vadīšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – izglītības psihologs veic izglītības iestādes atbalsta komisijas vadītāja pienākumus;0 – izglītības psihologs neveic izglītības iestādes atbalsta komisijas pienākumus. |
| 3.2. Darba vides pilnveide | 3.2. Darba vides pilnveide |
| Sakoptas, estētiskas un drošas darba vides uzturēšana (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros izglītības psihologs mērķtiecīgi veido un uztur motivējošu, izglītojošu darba vidi; izglītības psihologs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei; mērķtiecīgi veic darba telpu labiekārtošanai nepieciešamo materiālu apzināšanu un racionāli izmanto izglītības iestādes nodrošinātos resursus;2 – darba vide ir sakārtota; pedagogs izglītojamiem izvirza konsekventas prasības vides saudzēšanā; izrāda pamatotu iniciatīvu jauna inventāra iegādei izglītības iestādes nodrošināto resursu ietvaros;1 – fragmentāra formālu rūpju izrādīšana par darba vidi, nav manāmi reāli uzlabojumi; pedagogs izvirza neargumentētas prasības nepieciešamā inventāra iegādei;0 – nav vērojamas rūpes par darba vidi, par tās labiekārtošanu; pedagogs nav ieinteresēts priekšlikumu izteikšanā par savas darba vides pilnveidi. | |
| 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana | 3.3. Profesionālās ētikas normu ievērošana |
| Ētikas normu (koleģialitātes, profesionalitātes, konfidencialitātes, cieņas, smalkjūtības, taisnīguma) izpausmes profesionālajā darbā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa augstais profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas un prasme risināt konfliktsituācijas un problēmsituācijas; pēc kolēģu vai administrācijas lūguma piedalās konfliktsituāciju un problēmsituāciju risināšanā; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī neviennozīmīgās un pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;2 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; piemīt motivēti augsta pašapziņa, kas reizēm traucē savstarpējās attiecībās, piemīt prasme pašam neradīt konfliktsituācijas, konfliktsituācijas un problēmsituācijas prot risināt; izturas ar cieņu un smalkjūtību pret visiem, arī pretrunīgās situācijās; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;1 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem atspoguļojas viņa profesionalitātes, atbildības un koleģialitātes līmenis; ir grūtības risināt konfliktsituācijas, konfliktsituācijās saskata tikai vienas puses vajadzības; ievēro konfidencialitātes principu atbilstoši psihologu Ētikas kodeksam;0 – izglītības psihologa rīcībā un saskarsmē ar izglītojamiem, vecākiem, kolēģiem dominē profesionālisma, koleģialitātes trūkums; neprot risināt konfliktsituācijas, neievēro psihologu Ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus. | |
| 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana | 4. Pieredzes uzkrāšana un tālāknodošana |
| 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība | 4.1. Izglītības psihologa pētnieciskā darbība |
| Zinātniskais/akadēmiskais grāds (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)1 – ir maģistra grāds vai doktora grāds psiholoģijā;0 – nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda psiholoģijā. | |
| 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide | 4.2. Izglītības psihologa profesionālā pilnveide |
| Metodisko materiālu izstrāde klašu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem klases un mācību stundām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto metodisko materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – iesniegtajos materiālos augsts vērtējums, jo materiāls veidots, minot tā izveides mērķi, sniedzot strukturētu tā izmantošanas aprakstu, raksturojot sasniegto rezultātu;2 – iesniegtajos materiālos izteiktā pārsvarā stiprās puses, tomēr vērojamas atsevišķas nepilnības. Nav atrodama viena no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;1 – iesniegtajos materiālos ir stiprās puses, taču konstatēti vairāki būtiski trūkumi – nav atrodamas divas no sadaļām: materiāla izveides mērķis, materiāla izmantošanas apraksts vai sasniegtā rezultāta raksturojums;0 – iesniegtajos materiālos pārsvarā trūkumi: materiālam nav pievienots ne tā izveides mērķis, ne izmantošanas apraksts, ne sasniegtais rezultāts.Mentora/prakses vadītāja darbība novērtēšanas periodā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic regulāri un precīzi; nodrošina mērķtiecīgi virzītu sadarbību ar kolēģi/studentu, tajā skaitā kopīgu mērķu izvirzīšanu un rezultātu analīzi; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;2 – pedagogs amata aprakstā/līgumā noteiktos mentora/prakses vadītāja pienākumus veic atbildīgi, tomēr periodiski; nodrošina kopīgu mērķu izvirzīšanu un atgriezeniskās saites veidošanu ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;1 – formāla pieeja amata aprakstā/līgumā noteikto uzdevumu izpildē; pedagogs nenodrošina atgriezeniskās saites veidošanos ar kolēģi/studentu; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu;0 – pedagogs mentora/prakses vadītāja pienākumus neveic; ir atbildīgās institūcijas izdots dokuments (apliecības/sertifikāta/līguma kopija), kas apliecina novērtēšanas periodā veikto mentora darbību un/vai prakses vadīšanu.Multiplikatora/lektora darbība/meistarklases vadīšana novērtēšanas periodā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga darba pašvērtējumu un pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – pedagogs valsts un republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts un republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;2 – pedagogs valsts līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir valsts atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību/meistarklases vadīšanu;1 – pedagogs republikas pilsētas/novada līmenī veic multiplikatora/lektora pienākumus/vada meistarklases; ir republikas pilsētas/novada atbildīgās institūcijas izglītības jomā izdots dokuments par novērtēšanas periodā veikto multiplikatora/lektora darbību;0 – pedagogs multiplikatora/lektora pienākumus neveic/meistarklasi nevada.Piezīme. * Novērtējums ir pozitīvs, ja atbilstoši novērtēšanas kritērija līmeņa aprakstam gūts apliecinājums par pedagoga darbību vismaz vienā no pozīcijām (mentors/prakses vadītājs/lektors/multiplikators)Sadarbība ar kolēģiem izglītības iestādē izglītojamo problēmu risināšanā(Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu un izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologs regulāri sniedz daudzveidīgu informāciju – izglītojošas lekcijas, tikšanās, praktiskas nodarbības pedagogu grupām (pedagogu atbalsta grupās), kā arī individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;2 – izglītības psihologs regulāri vada informatīvi izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālas informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs), individuāli sadarbojas ar pedagogiem, ja izglītojamam ir mācību grūtības un uzvedības problēmas;1 – izglītības psihologs fragmentāri vada informatīvas izglītojošas nodarbības pedagogiem, izmantojot tradicionālās informācijas nodošanas formas (izglītojošas lekcijas, piedalīšanās pedagogu sanāksmēs);0 – izglītības psihologs nevada informatīvi izglītojoša rakstura sanāksmes vai nodarbības pedagogiem, nesadarbojas ar pedagogiem un pedagogu grupām. | Mācību līdzekļu/mācību literatūras izstrāde (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs ir mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors;0 – izglītības psihologs nav mācību grāmatas/mācību līdzekļu komplekta autors/līdzautors.Izglītības psihologa publikācijas plašsaziņas līdzekļos par izglītības psihologa darba tēmām (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – ir publikācijas;0 – nav publikāciju.Izglītības psihologa darbība projektos (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās projektos;0 – izglītības psihologs nepiedalās projektos.Izglītības psihologa līdzdalība radošo darbu skatēs, konkursos. (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļauto materiālu vērtējumu)1 – izglītības psihologs piedalās radošo darbu skatēs, konkursos;0 – izglītības psihologs nepiedalās radošo darbu skatēs, konkursos.Izglītības psihologa profesionālās karjeras sasniegumi (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – psihologs ir ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī.0 – psihologs nav ieguvis godalgotas vietas/atzinības rakstus reģionālā/valsts līmenī. |
| 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.3. Svešvalodu izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Svešvalodu izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un pedagoga portfolio iekļauto dokumentāro apliecinājumu vērtējumu)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas izglītības psihologs mērķtiecīgi izmanto regulārai savu kompetenču pilnveidei; izglītības psihologs mērķtiecīgi motivē izglītojamo svešvalodas zināšanu izmantošanai kādas konkrētas tēmas apguvē; izglītības psihologam ir tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;2 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas izglītības psihologs iespēju gadījumā izmanto, lai dažādotu savu pedagoģisko darbu; izglītības psihologs neregulāri, tomēr rosina izglītojamos svešvalodas zināšanu izmantošanai; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;1 – tālākizglītības kursos iegūtās svešvalodu zināšanas savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs izmanto ļoti neregulāri; izglītības psihologs nepievērš īpašu uzmanību izglītojamo motivēšanai svešvalodas zināšanu izmantošanā; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi;0 – svešvalodu zināšanu ieguve tālākizglītības kursos savu kompetenču pilnveidei izglītības psihologs neizmanto; izglītojamo motivēšana svešvalodu zināšanu izmantošanā izglītības psihologam nav aktuāla; var būt tālākizglītības kursos iegūts dokuments par svešvalodu apguvi. | |
| 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem | 4.4. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbības organizēšanā ar izglītojamiem |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmju ietekme uz profesionālās darbības rezultātu kvalitāti (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa darba pašvērtējumu, administrācijas vērtējumu un portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–6 punktus.3 – izglītības psihologam ir dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un tajos iegūtās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes ir neatņemama pedagoģiskā darba sastāvdaļa; viņš ir atvērts inovācijām, ātri tās apgūst un mērķtiecīgi izmanto savā darbā;2 – izglītības psihologam var nebūt dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet izglītības iestādes piedāvāto iespēju gadījumā izglītības psihologs lieto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pedagoģiskajā darbā, tādējādi dažādojot to;1 – izglītības psihologam var būt dokuments par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, bet tajos iegūtās prasmes izglītības psihologs pedagoģiskajā darbā neizmanto vai izmanto ļoti reti un nesaskata to kā trūkumu;0 – izglītības psihologam nav dokumenta par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguvi tālākizglītības kursos, un izglītības iestādē pieejamās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas viņš neizmanto. | |
| 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā | 4.5. Izglītības psihologa darbība profesionālās organizācijās un sadarbība ar institūcijām izglītības jomā |
| Sadarbība ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar trim vai vairāk valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;2 – pedagogs ir uzrādījis dokumentus par sadarbību ar divām valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā;1 – pedagogs ir uzrādījis dokumentu par sadarbību ar vienu valsts līmeņa institūciju izglītības jomā;0 – pedagogs nav iekļāvis portfolio dokumentārus apliecinājumus par sadarbību ar valsts līmeņa institūcijām izglītības jomā. | Pedagoga darbība izglītības jomas profesionālajā organizācijā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā pedagoga portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – pedagogs darbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā, un to apstiprina pedagoga iesniegts dokumentārs apliecinājums;0 – pedagogs nedarbojas mācību priekšmeta/izglītības jomas profesionālajā organizācijā.Sadarbība ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (Rezultātu apkopojumā ņem vērā izglītības psihologa portfolio iekļautos dokumentāros apliecinājumus)1 – izglītības psihologs sadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.);0 – izglītības psihologs nesadarbojas ar pašvaldības līmeņa institūcijām izglītības jomā (bāriņtiesas, sociālie dienesti, krīzes centri, pedagoģiski medicīniskās komisijas, policija, tiesa u. c.). |
| 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija | 5. Izglītības psihologa darbības rezultātu analīze un darbības pašrefleksija |
| 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība | 5.1. Izglītības psihologa analītiskā darbība |
| Izglītības psihologa darbības pašanalīze (Rezultātu apkopojumā ņem vērā administrācijas vērtējumu)Iespēja saņemt 0–3 punktus.3 – izglītības psihologam augstā līmenī attīstīta plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasme; piemīt visaptveroša sistēmiska domāšana, viņš apzinās savus sasniegumus, kļūdas un veiksmīgi plāno savus tālākos uzdevumus;2 – izglītības psihologam piemīt prasme plānot un apkopot sava darba rezultātus, taču mazāk attīstīta prasme saskatīt savas darbības stiprās puses un trūkumus, analizēt tos, izvirzīt tālākos uzdevumus;1 – izglītības psihologam vāji attīstīta plānošanas un rezultātu apkopošanas prasme; viņš savu darbību neanalizē; par pozitīvo, kļūdām, tālāko rīcību izvairās izteikt viedokli; | |
| 0 – izglītības iestādes ikgadējais izglītības psihologa darba pašvērtējums tiek veikts formāli, un tas neatspoguļo izglītības psihologa plānošanas, rezultātu apkopošanas un analizēšanas prasmes, ir fragmentārs faktu uzskaitījums bez darba kvalitātes izvērtējuma. |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)