Medību noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.421Rīgā 2014.gada 22.jūlijā (prot. Nr.40 26.§)

Izdoti saskaņā ar Medību likuma 3. panta ceturto un piekto daļu, 5. panta otro daļu,8. pantu, 10. panta otro daļu, 13. panta otro un trešo daļu, 17. panta otrās daļas 1. un 2. punktu,18. pantu, 22. panta pirmo daļu, 23. panta otro daļu, 26. pantu un 29. panta septītās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. medījamo dzīvnieku sugas, medību termiņus, kā arī gadījumus, kad iespējamas medības ārpus medību termiņiem;

1.2. kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai;

1.3. medību tiesību apriti, to nodošanas kārtību un minimālo termiņu, kā arī šo tiesību īstenošanas un atcelšanas kārtību;

1.4. medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtību, kā arī kritērijus medību platību atzīšanai par vienlaidu medību platību;

1.5. medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtību medību jomā;

1.6. (svītrots ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 700);

1.7. medību atļauju izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību un nosacījumus medību atļaujas izsniegšanai medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās;

1.8. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā, turēšanai nebrīvē un izlaišanai savvaļā;

1.9. medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1.10. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības;

1.11. medību rīku un lielas jaudas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtību;

1.12. kārtību, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēto medījamo sugu dzīvniekus;

1.13. šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtību un izmantošanu medībās;

1.14. nomedītā dzīvnieka pārvietošanas kārtību;

1.15. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas iemesls nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē;

1.16. kārtību, kādā medību trofejas izved no Latvijas.

2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

II. Medījamo dzīvnieku sugas un medību termiņi

3. Noteikti šādi limitētie un nelimitētie medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus):

3.1.2.1. buļļi no 1. septembra līdz 15. februārim;

3.1.2.2. līdz divus gadus veci staltbriežu buļļi no 15. augusta līdz 31. martam;

3.1.2.3. govis no 15. jūlija līdz 31. janvārim;

3.1.2.4. teļi (vecums līdz vienam gadam) – no 15. jūlija līdz 31. martam;

3.1.3. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.4. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.5. (svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227);

3.1.6. medņi (Tetrao urogallus) un rubeņi (Tetrao tetrix) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 15. jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

3.1.8. mežirbes (Bonasia bonasia) – no 1. septembra līdz 31. janvārim;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) – no 1. septembra līdz 31. decembrim;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) – no 1. oktobra līdz 31. martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.5. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172);

3.2.6. fazāni (Phasianus colchicus) – no 1. augusta līdz 31. martam;

3.2.7. lauku baloži (Columba palumbus) – no 1. augusta līdz 15. novembrim;

3.2.8. mājas baloži (Columba livia) – no 1. augusta līdz 31. decembrim;

3.2.9. slokas (Scolopax rusticola) – no 1. septembra līdz 15. decembrim;

3.2.10. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) – no 15. jūnija līdz 30. aprīlim;

3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis rossicus), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), garkakļi (Anas acuta), platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) – no 15. septembra līdz 30. novembrim;

3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu;

3.2.13. bebri (Castor fiber) un ondatras (Ondatra zibethicus) – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim, meliorācijas sistēmās – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim;

3.2.14. lapsas (Vulpes vulpes) – visu gadu;

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgo vai invazīvo sugu dzīvnieki – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu, bet zeltainie šakāļi (Canis aureus) – no 15. jūlija līdz 31. martam;

3.2.16. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;

3.2.17. mežacūkas (Sus scrofa) – visu gadu.

4. Izbēgušu nebrīvē audzētu dzīvnieku nonāvēšana medību platībās pēc dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam atļauta visu gadu.

5. Klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.

6. Izmantojot aļņu buļļa vai govs un staltbriežu buļļa vai govs medību atļauju, šajos noteikumos noteiktajā medību termiņā neatkarīgi no dzimuma atļauts nomedīt atbilstošās sugas dzīvnieku, kas nav vecāks par vienu gadu.

6.1 Izmantojot staltbrieža govs medību atļauju, atļauts nomedīt līdz divus gadus vecu staltbriežu bulli.

7. Šajos noteikumos un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā zīdītāju medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama, ja tas nepieciešams postījumu novēršanai, kā arī sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai. Vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tad, ja nav apmierinošas alternatīvas un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskās izplatības areālā.

III. Papildu ierobežojumi vai atvieglojumi medību organizēšanai

8. Ja atsevišķās medību platībās normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma var noteikt citus medīšanas termiņus, paņēmienus un nosacījumus zīdītāju medībām vai aizliegt dažu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā.

9. Valsts meža dienests ir tiesīgs aizliegt medības, par to nekavējoties paziņojot medību tiesību lietotājam, ja:

9.1. ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta rīkojums par medību ierobežojumiem medību iecirknī vai tā daļā epizootijas, trakumsērgas vai liesas sērgas dēļ;

9.2. medības medību iecirknī ir pretrunā ar medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

10. Konstatējot objektīvus apstākļus (piemēram, dzīvnieku postījumus), kā arī atbilstoši attiecīgās sugas dzīvnieku populācijas stāvoklim (piemēram, īpatņu skaita izmaiņas populācijā, kas var ietekmēt kādas sugas populācijas stabilitāti, epizootiju draudi), meteoroloģiskajiem apstākļiem (piemēram, sērsna, ledus nokušanas aizkavēšanās, dziļš sniegs) vai fenoloģiskajai situācijai (piemēram, īpatņu ontoģenēzes īpatnības) Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt zīdītāju medību termiņus, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai, par to nekavējoties informējot medību tiesību lietotājus.

10.1 Publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 šo noteikumu 3.2.11. un 3.2.12. apakšpunktā minēto sugu ūdensputnu.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. martam, bet mežacūku un staltbriežu dzinējmedības – līdz 31. janvārim.

12. Saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī šādos gadījumos:

12.1. dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai vai izplatības draudu novēršanai – visu gadu;

12.2. medījot vilkus – no 15. jūlija līdz 30. septembrim.

IV. Medību tiesību aprites kārtība

13. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (turpmāk – medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai.

14. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu. Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:

14.1. ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi);

14.2. līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu;

14.3. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;

14.4. līguma darbības termiņu gados;

14.5. līguma izbeigšanas (laušanas) kārtību.

15. Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.

V. Medību iecirkņu izveidošanas un reģistrēšanas kārtība

16. Lai reģistrētu medību iecirkni vai izdarītu grozījumus informācijā par jau reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz medību līgumu, tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniedz iesniegumu un šādus medību tiesības apliecinošus dokumentus:

16.1. attiecīgā īpašuma tiesisko valdījumu apliecinoša dokumenta elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto tiesiskais valdītājs;

16.2. elektroniski parakstītu medību līgumu vai tā elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto persona, kurai tās nodotas uz medību līguma pamata;

16.3. pilnvaras elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību līgums noslēgts, pamatojoties uz pilnvarojumu;

16.4. elektroniski parakstītu līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu vai tā elektroniski apliecinātu kopiju, ja medību tiesības izmanto medību tiesību īpašnieki.

16.1 Lai izdarītu grozījumus informācijā par jau reģistrētu medību iecirkni saistībā ar grozījumiem spēkā esošā medību līgumā, medību tiesību īpašnieks vai persona, kas medību tiesības ieguvusi, pamatojoties uz medību līgumu, tiešsaistē Meža valsts reģistrā iesniedz iesniegumu un elektroniski parakstītu medību līgumu vai tā elektroniski apliecinātu kopiju, ja līgums parakstīts papīra formā.

17. Ja Valsts meža dienestā saņemti vairāki iesniegumi par vienas un tās pašas zemes vienības vai tās daļas medību platības reģistrēšanu medību iecirknī, tos izskata saņemšanas kārtībā.

18. Valsts meža dienests pēc šo noteikumu 16. un 16.1 punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas mēneša laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

18.1. par medību iecirkņa reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt medību iecirkni;

18.2. par grozījumu reģistrēšanu informācijā par jau esošu medību iecirkni vai atteikumu reģistrēt grozījumus.

19. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt medību iecirkni vai izdarīt grozījumus informācijā par reģistrētu medību iecirkni saistībā ar jauna medību līguma reģistrāciju, ja:

19.1. medību tiesības attiecīgajā zemes vienībā vai tās daļā jau nodotas citam medību tiesību lietotājam;

19.2. medību līgums nesatur visas šo noteikumu 14. punktā minētās sastāvdaļas;

19.3. medību līgumu noslēgušas personas, kurām nav tiesību to darīt;

19.4. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību;

19.5. iesniegtajos dokumentos tiek konstatēta kļūdaina vai pretrunīga informācija.

20. Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas vai iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par zemes vienības vai tās daļas izslēgšanu no medību iecirkņa, ja:

20.1. spēkā stājies tiesas spriedums, no kura izriet, ka zemes vienība vai tās daļa ir izslēdzama no medību iecirkņa;

20.2. medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa vairs neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību;

20.3. beidzies medību līguma termiņš;

20.4. Valsts meža dienests saņēmis medību tiesību īpašnieka, tā pilnvarotas personas vai medību tiesību lietotāja iesniegumu un tam pievienotus rakstveida pierādījumus (elektroniski parakstītu oriģinālu vai elektroniski apliecinātu kopiju), kas apliecina, ka medību līgums izbeigts, ievērojot līgumā vai Civillikumā noteikto kārtību.

20.1 Iesniegumu par zemes vienības vai tās daļas izslēgšanu no medību iecirkņa Valsts meža dienestā iesniedz strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā.

21. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

22. Ja medību iecirknis vai medību iecirkņu grupa, par kuru noslēgts savstarpējs līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu, atrodas vairāku Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību teritorijā, Valsts meža dienesta vadītājs nosaka atbildīgo teritoriālo struktūrvienību medību resursu uzraudzībai un kontrolei.

23. Par vienlaidu medību platību uzskata viena medību tiesību lietotāja medību platības, kas atrodas ne tālāk par 100 metriem cita no citas. Nosacījums attiecas arī uz medību iecirkņu grupu, par kuru noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu.

24. Medību platību par vienlaidu platību uzskata arī tad, ja to sadala līnijveida infrastruktūras objekti, piemēram, ceļi, stigas, grāvji, trases, elektrolīniju gaisa pārvadi. Infrastruktūras objektu platumu neieskaita šo noteikumu 23. punktā minētajā attālumā.

24.1 Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis medību tiesību lietotāju vienošanos par medību iecirkņu kopīgām robežām ar visiem blakus esošajiem medību iecirkņiem (turpmāk – robežlīgums) un tā ir reģistrēta Valsts meža dienestā, medību platība ir uzskatāma par vienlaidu medību platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām reģistrētā robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem.

24.2 Par šo noteikumu 24.1 punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:

24.21. medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras;

24.22. medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis;

24.23. medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpe, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 metriem.

24.3 Robežlīgums satur:

24.31. ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz robežlīgumu;

24.32. robežlīguma priekšmetu – medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā;

24.33. robežlīguma darbības termiņu (ne mazāku par vienu gadu);

24.34. robežlīguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.

24.4 Robežlīguma izbeigšanas gadījumā vienošanās uzteicējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam.

24.5 Valsts meža dienests izslēdz robežlīgumu no reģistra, ja robežlīgums ir izbeigts vai tas neatbilst šo noteikumu prasībām. Valsts meža dienests izslēdz robežlīgumu no reģistra ar nākamo medību sezonu.

24.6 Iesniegumu par robežlīguma reģistrāciju vai izslēgšanu no reģistra Valsts meža dienestā iesniedz strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā.

24.7 Valsts meža dienests šajos noteikumos minētos lēmumus paziņo adresātam Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Medību norises dokumentēšanas un informācijas aprites kārtība

25. Medību vadītājs medību norisi dokumentē medību pārskatā (1. pielikums):

25.1. dzinējmedībās;

25.2. ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam;

25.3. medījot lapsas, jenotsuņus vai mežacūkas, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis, siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.

26. Medību pārskatā norāda visus medību dalībniekus, medību vadītāju, kā arī medījamās dzīvnieku sugas. Medību dalībniekus, kam ir tiesības medīt ar šaujamieroci, reģistrē kā medniekus, un pārējos – kā dzinējus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad tiek uzsāktas medības) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs. Ja mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci dod lietošanai citam medniekam, medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu un uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru.

27. Dzinējmedību laikā medniekam ir pienākums laikus paziņot medību vadītājam par medīšanas pārtraukšanu un atgriešanos medībās.

28. Minimālais medību pārskata glabāšanas termiņš ir 30 dienas.

29. Reģistrējot medību iecirkni vai aktualizējot reģistrēto informāciju, medību tiesību lietotājs nosaka atbildīgo personu vai personas, kas medību laikā atbild par mednieku atrašanās vietas koordinēšanu medību iecirknī (turpmāk – atbildīgā persona), un informāciju par personu – vārdu un uzvārdu, deklarēto dzīvesvietas adresi un kontakttālruņa numuru – iesniedz Valsts meža dienesta uzraugošajā struktūrvienībā. Ja atbildīgās personas ir vairākas, medību tiesību lietotājs nosaka teritoriju, par kuru katra persona ir atbildīga.

30. Atbildīgā persona vienu dienu pirms plānotajām medībām medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, informē Valsts robežsardzes struktūrvienību.

31. Mednieka pienākums ir nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par atrastu bojā gājušu medījamo dzīvnieku, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni.

32. Medību tiesību īpašnieks, kas pats izmanto medību tiesības savā īpašumā esošajās medību platībās, nereģistrējot medību iecirkni, pilda atbildīgās personas pienākumus.

33. Ja medībās medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet vai to pievilina (turpmāk – individuālās medības), par medību sākumu uzskata brīdi, kad mednieks ierodas medību iecirknī (medību platībās) un sagatavo lietošanai medību rīkus vai medību šaujamieroci. Par lietošanai sagatavotu uzskata medību šaujamieroci, kas izņemts no iesaiņojuma un gatavs pielādēšanai.

34. Mednieka pienākums ir pirms medībām informēt atbildīgo personu par plānotajām medībām un ievērot atbildīgās personas norādījumus par mednieka atrašanos medību laikā medību iecirknī.

35. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

36. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

37. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

38. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

39. Mednieks informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem dzīvniekiem iesniedz Valsts meža dienestā, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni.

39.1 Pēc saskaņošanas ar mednieku vai medību tiesību lietotāju Valsts meža dienests ir tiesīgs noteikt Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu šo noteikumu 25., 39. punktā, 51.6., 51.7., 51.9. apakšpunktā un 101. punktā minēto prasību izpildi.

VII. Mednieka sezonas kartes izsniegšanas kārtība

40. (Svītrots ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 700)

41. (Svītrots ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 700)

VIII. Medību atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī kārtība un nosacījumi, lai izsniegtu medību atļaujas medījamo dzīvnieku medīšanai postījumu vietās

42. Valsts meža dienests medību atļaujas izsniedz saskaņā ar Medību likuma 20. panta pirmajā daļā minēto lēmumu, ar kuru tiek noteikts un apstiprināts limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.

43. Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz:

43.1. medību tiesību lietotājam, kuram reģistrēts Medību likuma 19. panta pirmajai daļai atbilstošs medību iecirknis;

43.2. medību tiesību lietotāju grupai, kuras pārstāvji ir noslēguši savstarpēju līgumu par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos, ievērojot kopējās medību platības atbilstību Medību likuma 19. panta pirmās un trešās daļas prasībām, un Valsts meža dienestā ir iesnieguši līguma kopiju;

43.3. medību koordinācijas komisijai – ar derīguma termiņu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem no medību atļaujas izsniegšanas dienas.

44. Valsts meža dienests medību atļauju konkrētā medību sezonā izsniedz pēc šo noteikumu 43. punktā minēto personu pieprasījuma strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā, vienlaikus to nosūtot uz lietotāja oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai uz norādīto elektroniskā pasta adresi, ja oficiālās elektroniskās adreses konts nav aktivizēts.

45. Valsts meža dienests iesniegumu par atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai, ja tiek pārsniegts Valsts meža dienesta noteiktais limitēto medījamo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms, kā arī medīšanai ārpus noteiktā medību termiņa postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem (iesniegumā norādot informāciju par postījuma vietu – zemes vienības kadastra apzīmējums, meža nogabala numurs, postījuma platība, postījuma intensitāte, veiktie aizsardzības pasākumi), izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā piecu darbdienu laikā un pieņem lēmumu:

45.1. izsniegt medību atļauju, ja tiek pārsniegts Valsts meža dienesta noteiktais limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms, vai atļauju dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, ja postījumu vietā ir īstenoti aizsardzības pasākumi, vai postījuma vietā – zemes vienībā ar atsevišķu kadastra apzīmējumu vai lauku blokā (nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojams zemesgabals, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robeža vai īpašumu robeža), ja aizsardzības pasākumi nav īstenoti, vai par atteikumu izsniegt medību atļauju;

45.2. izsniegt atļauju medīt ārpus noteiktā medību termiņa vai atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus postījumu vietā vai par atteikumu izsniegt medību atļauju.

IX. Kārtība, kādā izsniedz un anulē atļauju medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībai vai zinātniskajā pētniecībā vai izlaišanai savvaļā

46. Atļaujas medījamo dzīvnieku ķeršanai savvaļā, ievešanai Latvijā, turēšanai nebrīvē, izmantošanai šķirnes medību suņu apmācībā vai zinātniskajā pētniecībā vai izlaišanai savvaļā izsniedz Valsts meža dienests pēc personas pieprasījuma atbilstoši dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

47. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju vai anulē šo noteikumu 46. punktā minēto atļauju, ja konstatēta neatbilstība dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Valsts meža dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju nebrīvē turētu savvaļas sugu medījamo dzīvnieku izlaišanai savvaļā, ja:

47.1. konkrētajā medību sezonā ir pieņemts lēmums par attiecīgās sugas dzīvnieku skaita samazināšanu;

47.2. dzīvnieki nav piemēroti izdzīvošanai savvaļā;

47.3. atļaujas prasītājs nevar pierādīt, ka dzīvnieku izlaišana savvaļā neatstās negatīvu ietekmi uz attiecīgās sugas savvaļas populācijas genofondu.

48. Ja Valsts meža dienests 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas neinformē personu par pieņemto lēmumu, uzskatāms, ka šo noteikumu 46. punktā minētā atļauja ir izsniegta, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu. Valsts meža dienests 10 darbdienu laikā pēc visas šo noteikumu 46. punktā minētās informācijas saņemšanas informācijas iesniedzēju informē par termiņu, kādā tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma pārsūdzēšanai un tiesībām uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja šajos noteikumos noteiktajā termiņā Valsts meža dienests nepieņem un nepaziņo lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt.

X. Medību vadītāja pienākumi un tiesības

49. Dzinējmedībās medību vadītāja pienākumus ir tiesīga pildīt persona, kas saņēmusi medību vadītāja apliecību. Medību pārskats un medību vadītāja apliecība dzinējmedību laikā atrodas pie medību vadītāja. Dzinējmedības aizliegts organizēt bez medību vadītāja.

50. Individuālajās medībās medniekam ir saistoši medību vadītāja pienākumi.

50.1 Individuālajās medībās medību vadītāja pienākumi ir saistoši medību tiesību lietotājam vai tā pilnvarotajai personai, ja mednieks medī ar Valsts meža dienestā saņemtu atļauju ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā.

51. Medību vadītāja pienākumi:

51.1. nodrošināt medību organizāciju un norisi;

51.2. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju;

51.3. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;

51.4. zināt medību iecirkņa robežas;

51.5. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, tai skaitā specifiskajām prasībām atbilstoši konkrēto medību norisei, kā arī informēt par medību kārtību un medījamiem dzīvniekiem;

51.6. noskaidrot katra šāviena rezultātu un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainots alnis, staltbriedis, mežacūka vai stirna, pirms tā izsekošanas, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni, reģistrēt ievainošanas faktu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs, saskaņojot ar medību tiesību lietotāju vai tās zemes īpašnieku, kura medību platībā iebēdzis ievainotais dzīvnieks, organizē ievainotā dzīvnieka izsekošanu. Ja ievainotā dzīvnieka izsekošanai nepieciešams medību šķirnes suns, tā izmantošanu saskaņo ar attiecīgo medību tiesību lietotāju vai zemes īpašnieku;

51.7. izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni, reģistrēt nomedīto dzīvnieku pirms tā sadalīšanas vai pārvietošanas no vietas, kurā tas nomedīts (ūdensputniem – ūdens objekta krasta), kā arī organizēt nomedīto dzīvnieku pārvietošanu līdz transportlīdzeklim;

51.8. (svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172);

51.9. informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem vienas dienas laikā iesniegt Valsts meža dienestā, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni;

51.10. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot medījuma paraugu veterinārajai ekspertīzei;

51.11. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu apstrādes vietā;

51.12. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;

51.13. ja medībās noticis nelaimes gadījums, kas saistīts ar šaujamieroču vai medību rīku izmantošanu vai dzīvnieka uzbrukumu:

51.13.1. nekavējoties pārtraukt medības;

51.13.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;

51.13.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu;

51.14. nekavējoties informēt Valsts meža dienestu par medību laikā konstatētajiem medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

51.15. pārskatā norādīt tos medību dalībniekus, kas ir informējuši par dalības pārtraukšanu pirms noteiktajām medību beigām;

51.16. uzrādīt medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošā mobilajā lietotnē reģistrēto vai iesniegto informāciju par nomedītajiem un ievainotajiem medījamiem dzīvniekiem.

52. Medību vadītājam ir tiesības:

52.1. noteikt medībās izmantojamo ieroču, munīcijas un šķirnes medību suņu izmantošanas ierobežojumus;

52.2. pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;

52.3. pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medību dalībniekiem;

52.4. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;

52.5. noteikt medījuma un medību trofeju piederību;

52.6. neatļaut dzinējmedībās piedalīties šo noteikumu 68. punktā minētajiem medību dalībniekiem.

XI. Medību šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, medību munīcijas un medību rīku izmantošanas kārtība un medībās ievērojamās drošības prasības

53. Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās.

54. Medību dalībnieki ievēro atbildīgās personas un medību vadītāja norādījumus.

55. Mednieks ar medību šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk – ierocis) jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu.

56. Ja ieroci nav iespējams nogādāt tā glabāšanas vietā, to uz laiku novieto vietā, kas atbilst normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajām prasībām.

57. Dzinējmedībās ieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā vietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši citi medību dalībnieki. Atstājot norādīto vietu, ieroci izlādē, izņemot šo noteikumu 71. punktā minētos gadījumus. Medniekam, vienatnē lencot medījamo dzīvnieku, atļauts pārvietoties ar pielādētu ieroci.

58. Individuālo medību laikā medību iecirkņa teritorijā ieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.

59. Dzinējmedību laikā pārbraucienos medību iecirkņa teritorijā medību šaujamieroci pārvadā izlādētu, bet tas var būt neiesaiņots.

60. Ieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc ieroča pielādēšanas to nodrošina, ja tas nav nepieciešams tūlītējam šāvienam.

61. Pielādējot ieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.

62. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas vai iekāpšanas transportlīdzeklī ieroci izlādē.

63. Mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro, arī tēmējot ar nepielādētu ieroci.

64. Ieroci atļauts izmantot tikai šaušanai.

65. Ja šaujot šāviens nenotiek, ieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.

66. Mežacūku, alni un staltbriedi atļauts medīt:

66.1. ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi, bet dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi;

66.2. ar 20.–10. kalibra medību šaujamieroci, kas lietojams ar gludstobra munīciju, izmantojot medību lodi.

67. Ar lielas enerģijas pneimatisko medību ieroci atļauts medīt pelēkās vārnas (Corvus corone), žagatas (Pica pica), lauka baložus (Columba palumbus) un mājas baložus (Columba livia).

68. Dzinējmedībās aizliegts piedalīties medību dalībniekiem, kuriem nav spilgtas krāsas apģērba vai viegli pamanāmu spilgtas krāsas apģērba elementu, kas no jebkura skatu punkta izceļas uz apkārtnes fona.

69. Persona, kas vada dzinējus, ir informēta par mednieku līnijas izvietojumu.

70. Medību platībā, kurā notiek dzinējmedības (turpmāk – masts), dzīšanas laikā un līdz masta dzīšanas beigu signāla saņemšanai medniekam ir aizliegts patvarīgi mainīt vai pamest norādīto atrašanās vietu. Dzinējiem pēc masta izdzīšanas jānostājas un jāstāv uz mednieku līnijas.

71. Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem ieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku, izņemot gadījumu, ja viens vai divi mednieki ar medību vadītāja atļauju izseko ievainotu dzīvnieku, kā arī ja dzinējs ir viens mednieks ar medību šķirnes suni. Šajā gadījumā dzinējam jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

72. Katram medniekam, atrodoties norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakus esošo mednieku atrašanās vietas.

73. Dzinējmedībās šaušana uz medījamo dzīvnieku atļauta mastā vai, ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, ārpus masta. Šaušanu mastā pārtrauc, ja reljefs vai mežaudze nenodrošina, ka šāviņš savā lidojumā neapdraud cilvēkus, ēkas vai transportlīdzekļus, kā arī tad, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 metriem no mednieku līnijas.

74. Atļauts šaut tikai sektorā, kas nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju – lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 metriem no mednieka.

75. Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks jau ir izšāvis pa medījamo dzīvnieku.

76. Ieroci izlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā ieroci nes tikai izlādētu, ar stobru uz augšu, uz leju vai atvērtu.