Medību noteikumi

77. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki.

78. Šāviena rezultātu pārbaude (ar medību šķirnes suņa izmantošanu vai bez tās) līdz medījamā dzīvnieka ievainojuma pazīmju atklāšanai nav uzskatāma par tā izsekošanu.

79. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

80. Medības ar ieročiem diennakts tumšajā laikā, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta, atļautas tikai no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju, izņemot aļņu buļļu un staltbriežu buļļu medības laikposmā no 1. septembra līdz 15. oktobrim, kā arī ūdensputnu medības.

81. Medības ar ieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums neļauj izšķirt mērķi, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības, ja tiek izmantoti mākslīgie gaismas avoti, nakts redzamības tēmēkļi vai siltumu uztveroši (termālie) tēmēkļi, atrodoties uz dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju.

82. (Svītrots ar MK 12.04.2022. noteikumiem Nr. 227)

83. Pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, ierocis, kam pievienots nakts redzamības tēmēklis, mākslīgās gaismas avots vai siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis, ir izlādēts, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts šāviena rezultāts vai izsekots ievainots medījamais dzīvnieks.

84. Pārbaudot šāviena rezultātu vai izsekojot ievainotu medījamo dzīvnieku diennakts tumšajā laikā, izmanto pastāvīgi ieslēgtu gaismas avotu.

85. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.

86. Ūdensputnu medībās ieroci atļauts pielādēt, ja:

86.1. medījot pieejot vai brienot, ir sasniegta medību platību robeža;

86.2. medījot no laivas "uz celšanu", ieņemts stabils stāvoklis laivā;

86.3. mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai laivā.

87. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" ieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, kurš nestumj laivu.

88. Ūdensputnu medībās, noliekot ieroci, to izlādē.

89. Ūdensputnu medībās no laivas "uz celšanu" mednieki, mainoties vietām, ieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Ieroci šāvējam pasniedz tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas. Pasniedzot ieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.

90. Ūdensputnu medībās, ja laiva ir stacionāra (apstādināta), atļauts šaut visiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri cita mednieka galvai.

91. Aizliegts:

91.1. šaut uz neskaidri redzamu mērķi (piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle);

91.2. piedalīties medībās ar lietošanā saņemtu ieroci, ja tā nodošana un saņemšana nav reģistrēta šo noteikumu 26. punktā noteiktajā kārtībā un ja ieroča īpašnieks nepiedalās šajās medībās;

91.3. lietot ieroci ar tehniskiem defektiem;

91.4. šaut no vairākiem stobriem vienlaikus;

91.5. šaut valsts robežas virzienā, ja izšautā lode saskaņā ar ieroča un munīcijas tehnisko raksturojumu tiešā tēmējumā var trāpīt valsts robežas joslā vai šķērsot valsts robežu;

91.6. pasniegt pielādētu ieroci citai personai;

91.7. bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi;

91.8. veidot mednieku līniju uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī uz šo autoceļu zemes nodalījuma joslas;

91.9. turēt pirkstus uz abām medību šaujamieroča mēlītēm vienlaikus;

91.10. šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem;

91.11. šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šāviena virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki;

91.12. medīt ar ieroci alkoholisko dzērienu (izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles), kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

92. Ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, jenotus, āpšus, nutrijas, baibakus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt, ja pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas Valsts meža dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par atļauju medīt ar medību rīkiem un izsniedzis šādu atļauju.

XII. Kārtība, kādā publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medī nelimitēti medījamos dzīvniekus

93. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt Medību likumā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

94. Citus nelimitētos medījamos dzīvniekus publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā atļauts medīt medību tiesību īpašniekam (ja nav reģistrēts medību iecirknis) vai medību tiesību lietotājam (ja medību līgumā nav noteikts citādi), kura medību iecirknī ietilpst vai kura medību iecirknim piekļaujas publiskā ūdenstilpe. Ja ūdenstilpe atdala medību iecirkņus, robeža nosakāma pa ūdenstilpes ass līniju vai viduslīniju.

XIII. Šķirnes medību suņu apzīmēšanas kārtība un izmantošana medībās

95. Medībās atļauts izmantot tikai šķirnes medību suņus, kas ir vakcinēti un apzīmēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.

96. Atbilstoši medību veidam un apstākļiem lēmumu par šķirnes medību suņu izmantošanu pieņem medību vadītājs.

97. Aizliegts izmantot medību suņus, kas medību laikā nav apzīmēti ar spilgtas krāsas elementu vismaz divu centimetru platumā, izņemot medības ar suņiem alās.

98. Persona, kas izmanto šķirnes medību suni medībās, var uzrādīt suņa vakcināciju apliecinošus dokumentus.

99. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot noteiktajā dzinējmedību periodā, bet ievainotu dzīvnieku atrašanai – arī pārējā attiecīgās sugas medību termiņa laikā.

100. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumus aizrok un nolīdzina.

XIV. Nomedīto dzīvnieku pārvietošanas kārtība

101. Nomedīta dzīvnieka pārvietošanas laikā personas rīcībā ir Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošā mobilajā lietotnē reģistrēta vai iesniegta informācija par nomedīto dzīvnieku vai dzīvnieka ķermenis ir marķēts ar marķieri, kurā norādīts nomedīšanas datums un tā mednieka apliecības numurs, kas nomedījis medījumu.

102. Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu uzskatāma arī ķermeņa ievietošana transportlīdzeklī vai piestiprināšana pie transportlīdzekļa, izmantojot sakabes elementus.

102.1 Par nomedītā dzīvnieka pārvietošanu nav uzskatāma iekšējo orgānu izņemšana (vēdināšana) vietā, kur tas nomedīts.

103. Mednieka pienākums ir netraucēt medības uzraugošo un kontrolējošo dienestu amatpersonām brīvi piekļūt medījuma apstrādes vietai kontroles veikšanai.

104. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

XV. Kārtība, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē

105. Valsts meža dienesta amatpersona, saņemot informāciju par:

105.1. sadursmē ar motorizētu transportlīdzekli bojā gājušu medījamo dzīvnieku, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi;

105.2. medību platībās bojā gājušu medījamo dzīvnieku, kura pazīmes neliecina par infekcijas slimības izplatīšanos, reģistrē faktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieka līķi.

106. Ja konstatēta vairāk nekā divu medījamo dzīvnieku vienlaicīga bojāeja vai bojā gājušā medījamā dzīvnieka pazīmes liecina par infekcijas slimības izplatīšanos, Valsts meža dienests par šo faktu nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu un sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu sastāda aktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar dzīvnieku līķiem.

107. To medījamo dzīvnieku līķu savākšana, kuri rada draudus sabiedrības drošībai un veselībai, notiek atbilstoši veterinārmedicīnas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

XVI. Kārtība, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas

108. Medību trofejas no Latvijas izved saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, 1973. gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām, kā arī ievērojot normatīvos aktus savvaļas dzīvnieku tirdzniecības un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites jomā.

XVII. Noslēguma jautājumi

109. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 26. februāra noteikumus Nr. 113 "Medību noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 47. nr.).

110. Šo noteikumu 14. punktā minētās prasības piemēro medību līgumiem, kas noslēgti vai grozīti pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

111. (Svītrots ar MK 12.03.2024. noteikumiem Nr. 172)

112. Līdz 2015. gada 31. martam medību atļauja nepieciešama katra limitēto medījamo sugu dzīvnieka medībām un dzinējmedību laikā tā atrodas pie medību vadītāja. Medību atļauju aizpilda, pirms sākta nomedītā dzīvnieka pārvietošanas vai ievainota dzīvnieka izsekošana. Mēneša laikā pēc medībām izlietoto medību atļauju iesniedz Valsts meža dienestā.

112.1 Līdz 2023. gada 1. aprīlim ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kas mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

113. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. augustā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaZemkopības ministrs Jānis Dūklavs

1. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 22.jūlijanoteikumiem Nr. 421

medības(medījamās dzīvnieku sugas) dzinējmedības mednieks atbilstoši normatīvajiem aktiem par ieroču apriti medību šaujamieroci nodod lietošanai citam medniekam tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis, siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronāmMedību laiksno līdz Medībās izmantos reģistrētus un vakcinētus šķirnes medību suņus (medību suņu šķirne, skaits) Medību vadītājs (vārds, uzvārds) Nr.p. k.Medību datumsMednieka vārds, uzvārdsParaksts par iepazīšanos ar medību drošības prasībām un medību kārtībuDzinēja vārds, uzvārdsParaksts par iepazīšanos ar medību drošības prasībām un medību kārtībuMedību sākumsPārtraukumsMedību beigas1. 2. 3. .. DatumsMednieka vārds, uzvārdsIeroča glabāšanas atļaujas Nr.Medību šaujamieroča Nr.Parakstsnodod saņem nodod saņem Datums Medību vadītājs (vārds, uzvārds, paraksts)

2.pielikumsMinistru kabineta2014.gada 22.jūlijanoteikumiem Nr. 421

Nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnāls

3. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 22.jūlijanoteikumiem Nr. 421

Informācija par izlietotajām medību atļaujām

4. pielikumsMinistru kabineta2014.gada 22.jūlijanoteikumiem Nr. 421

Akts par vilka nomedīšanu