Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.631Rīgā 2014.gada 14.oktobrī (prot. Nr.55 36.§)

Izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma19.panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu un Būvniecības likuma5.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas 9.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nosakāms licences laukums jūrā;

1.2. kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā;

1.3. kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama licence laukuma izmantošanai jūrā;

1.4. prasības attiecībā uz būvju ekspluatāciju, kā arī uz to nojaukšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas;

1.5. būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus;

1.6. būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu;

1.7. būvatļaujā iekļaujamos nosacījumus;

1.8. atkāpju saskaņošanas kārtību;

1.9. būvprojekta ekspertīzes apjomu;

1.10. par būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgo institūciju;

1.11. būves konservācijas kārtību;

1.12. būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā;

1.13. būvdarbu garantijas termiņus pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā esošām būvēm (turpmāk – būves), kas:

2.1. nepieciešamas komercdarbībai zivsaimniecības nozarē;

2.2. izmantojamas energoapgādē;

2.3. izmantojamas iepriekš neminētiem mērķiem, izņemot ostu hidrotehniskās, vides aizsardzības, transporta, robežapsardzības, valsts aizsardzības un militārās būves jūrā.

2.1 Licences laukuma noteikšanu un konkursa rīkošanu par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā, kas paredzēts ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī ogļūdeņražu izpētes un ieguves licencēšanu Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi.

3. Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) ir atbildīgs par šajos noteikumos noteikto būvju būvniecības procesa kontroli un tiesiskumu, pildot būvvaldes funkcijas.

4. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

5. Būvniecības ieceres dokumentāciju par plānoto būvniecību iesniedz birojā. Ja būvniecība plānota Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un pašvaldības administratīvajā teritorijā, būvniecības ieceres dokumentāciju iesniedz birojā un attiecīgajā būvvaldē un būvniecības process no ieceres līdz pieņemšanai ekspluatācijā katrā teritorijā noris atsevišķi.

6. Pēc Zemkopības ministrijas (komercdarbībai nepieciešamajām būvēm zivsaimniecības nozarē), Klimata un enerģētikas ministrijas (energoapgādei un sakaru nozarē nepieciešamajiem inženiertīkliem) vai Ekonomikas ministrijas (iepriekš neminētai komercdarbībai nepieciešamajām būvēm, kā arī šo būvju projekta sagatavošanai nepieciešamajiem izpētes darbiem) (turpmāk katra atsevišķi – atbildīgā ministrija) sagatavotā un noteiktā kārtībā izskatīšanai virzītā Ministru kabineta rīkojuma projekta apstiprināšanas par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā Ekonomikas ministrija izsniedz attiecīgo licenci (licenci izpētei, ja nepieciešams, būvatļauju un licenci ekspluatācijai), un tā tiek reģistrēta vienotā reģistrā, par kura izveidi un administrēšanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

7. Mākslīgo salu (mākslīgi radīta sauszeme, kurai visapkārt ir ūdens) būvniecība pieļaujama, ja tā nenodara kaitējumu videi un netraucē atļauto būvju būvniecībai vai ekspluatācijai.

2. Laukuma noteikšana jūrā

8. Laukuma noteikšanu jūrā var ierosināt komersants, kas vēlas izmantot jūru būvju būvniecībai un to ekspluatācijai, izvēloties piemērotu laukumu jūrā atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai.

9. Komersants iesniedz atbildīgajā ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā.

10. Iesniegumam pievieno plānotā laukuma izvēles pamatojumu, shēmu un plānu elektroniskā veidā, norādot laukuma elipsoidālās (ģeogrāfiskās) koordinātas 1984. gada Pasaules Ģeodēziskajā koordinātu sistēmā (WGS84) (turpmāk – koordinātas), laukuma platību, attālumu līdz krastam un tā atrašanās vietu (shematiski) attiecībā pret jūras vai sauszemes teritoriju, kas saskaņots ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) no kuģošanas drošības viedokļa, kā arī šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju.

11. Iesniegumam atbilstoši plānotajām darbībām pievieno informāciju:

11.1. par plānoto darbību ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000);

11.2. par oficiālajiem hidrogrāfiskiem mērījumiem;

11.3. par ģeomorfoloģiju;

11.4. par straumju un sanešu plūsmām;

11.5. par zemūdens akustiskajiem mērījumiem;

11.6. par kuģu satiksmi;

11.7. par izvēlētā laukuma daļas ģeoloģiju;

11.8. par hidroloģiskajiem, hidroķīmiskajiem un hidrobioloģiskajiem mērījumiem;

11.9. par vēja resursu mērījumiem.

12. Atbildīgā ministrija mēneša laikā no šo noteikumu 10. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata iesniegumu un izvērtē, vai iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības un jūras izmantošanas normatīvo aktu prasībām, un:

12.1. ja komersants nav iesniedzis visu šo noteikumu 10. punktā norādīto informāciju un dokumentus, pieprasa to iesniegt atbildīgajā ministrijā. Ja komersants pieprasīto informāciju vai dokumentus neiesniedz, atbildīgā ministrija noraida iesniegumu un par to rakstiski informē komersantu;

12.2. ja iesniegums, tam pievienotā informācija un dokumenti atbilst šo noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, atbildīgā ministrija to izvērtē, divu mēnešu laikā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par laukuma jūrā noteikšanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza to izskatīšanai Ministru kabinetā.

13. Ministru kabinets, ņemot vērā atbildīgās ministrijas sniegto izvērtējumu, pieņem lēmumu par laukuma jūrā noteikšanu vai atteikumu noteikt laukumu jūrā. Atbildīgā ministrija 30 dienu laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par to informē komersantu.

3. Konkursa rīkošana par tiesībām izmantot laukumu jūrā

3.1. Konkursa komisija

14. Konkursa komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Konkursa komisijā iekļauj vismaz vienu pārstāvi no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī, ja nepieciešams, pieaicina pārstāvjus no citām institūcijām ar padomdevēja tiesībām.

15. Konkursa komisijas darbu nodrošina atbildīgā ministrija.

16. Konkursa komisijai ir tiesības:

16.1. pieprasīt, lai pretendenti precizē iesniegto informāciju, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei vai pretendentu pieteikumu vērtēšanai un salīdzināšanai. Ja pretendents konkursa komisijas noteiktajā termiņā nav iesniedzis prasīto informāciju, konkursa komisija pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu. Atbildīgā ministrija par to rakstiski informē pretendentu un nosūta atpakaļ pieteikumu;

16.2. piesaistīt pretendentu pieteikumu izvērtēšanā neatkarīgus ekspertus. Ekspertu atzinumiem un viedokļiem ir ieteikuma raksturs, un konkursa komisijai, izvērtējot pretendentu pieteikumus, tie nav saistoši;

16.3. pieņemt lēmumu par konkursa uzvarētāja vai uzvarētāju noteikšanu laukuma izmantošanai jūrā;

16.4. pieņemt lēmumu par konkursa izbeigšanu, nenosakot konkursa uzvarētāju, ja neviens no konkursa pretendentiem neatbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām;

16.5. pieņemt konkursa komisijai saistošus lēmumus par konkursa komisijas darba organizēšanu.

17. Konkursa komisijas pienākumi:

17.1. izskatīt visu pretendentu iesniegtos pieteikumus konkursam;

17.2. izvērtēt pretendentu iesniegtos dokumentus atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

18. Komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās atbildīgās ministrijas pārstāvis, kas:

18.1. organizē un vada konkursa komisijas darbu;

18.2. nosaka konkursa komisijas sēžu laiku un darba kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai konkursa norises kārtībai un termiņiem;

18.3. sasauc un vada konkursa komisijas sēdes.

19. Komisijas priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā aizvieto komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

20. Konkursa komisijas sēdes ir slēgtas, izņemot pretendentu pieteikumu atvēršanas sēdi, par kuru atbildīgā ministrija paziņo ne vēlāk kā 10 dienas iepriekš, par to publicējot informāciju atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

21. Konkursa komisijas sēdes protokolē. Atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc sēdes visiem konkursa komisijas locekļiem elektroniski nosūta saskaņošanai sēdes protokola projektu. Konkursa komisijas locekļi triju darbdienu laikā elektroniski saskaņo sēdes protokola projektu vai izdara tajā attiecīgus precizējumus. Ja triju darbdienu laikā pēc sēdes protokola projekta nosūtīšanas nav saņemti iebildumi, projektu uzskata par saskaņotu.

22. Konkursa komisijas sēdes protokolā ieraksta šādas ziņas:

22.1. komisijas nosaukums;

22.2. sēdes norises vieta, datums un laiks;

22.3. sēdes vadītāja un dalībnieku vārds un uzvārds;

22.4. šo noteikumu 14. punktā un 16.2. apakšpunktā minēto personu vārds, uzvārds, pārstāvētā institūcija un amats;

22.5. to komisijas locekļu vārds un uzvārds, kuri nepiedalās sēdē;

22.6. sēdes darba kārtības jautājumi;

22.7. komisijas lēmumi;

22.8. komisijas locekļu un uzaicināto personu viedokļi, kas atšķiras no komisijas pieņemtā lēmuma, ja kāds no sēdes dalībniekiem to pieprasa;

22.9. komisijas locekļu paraksts un tā atšifrējums.

23. Konkursa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir konkursa komisijas priekšsēdētāja balss.

24. Konkursa komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem.

25. Konkursa komisijas locekļiem nav tiesību atturēties no balsošanas.

26. Atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas rakstiski paziņo visiem konkursa dalībniekiem par konkursa komisijas lēmumiem, publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

3.2. Konkursa izsludināšanas kārtība

27. Atbildīgā ministrija mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par laukuma noteikšanu jūrā, izsludina konkursu būvju būvniecībai jūrā Ministru kabineta rīkojumā noteiktajos laukumos (turpmāk – konkurss).

28. Uzaicinājumu piedalīties konkursā (turpmāk – uzaicinājums) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto atbildīgās ministrijas tīmekļa vietnē.

29. Uzaicinājumā norāda šādu informāciju:

29.1. konkursa izsludinātājs (atbildīgā ministrija);

29.2. licences veids;

29.3. konkursa nolikuma publicēšanas vieta un laiks;

29.4. pieteikuma iesniegšanas termiņš;

29.5. cita informācija, kas pretendentiem var būt nepieciešama, lai kvalitatīvi sagatavotu pieteikumu konkursam.

30. Konkursa nolikumu izstrādā konkursa komisija un apstiprina atbildīgais ministrs. Konkursa nolikumā ietver:

30.1. informāciju par konkursa priekšmetu;

30.2. pieteikuma noformēšanas, iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību;

30.3. pretendentu atlases prasības;

30.4. pieteikuma saturu un kvalifikācijas prasības konkursa dalībniekiem;

30.5. pieteikuma derīguma termiņu;

30.6. konkursa nolikuma skaidrošanas kārtību;

30.7. pieteikuma grozīšanas, papildināšanas un atsaukšanas kārtību;

30.8. pieteikumu atvēršanas kārtību;

30.9. pretendenta pieteikuma veidlapu un pretendenta pieredzes apliecinājuma veidlapu atbilstoši tā plānotajam jūras izmantošanas veidam;

30.10. minimālo punktu skaitu, kas jāsaņem, lai konkursa komisija varētu pieņemt lēmumu par licences piešķiršanu;

30.11. pretendenta pieteikumam papildus pievienojamos dokumentus;

30.12. kārtību, kādā pretendenti sazinās ar konkursa komisiju;

30.13. citu informāciju, kas nepieciešama konkursa norisei.

31. Ja konkursa pieteikums atbilst šo noteikumu 1. pielikumā un konkursa nolikumā minētajām prasībām, konkursa komisija to izvērtē, piešķirot punktus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

3.3. Licence laukuma jūrā izmantošanai

32. Atbildīgā ministrija, ievērojot normatīvos aktus par paredzētās darbības akceptēšanas kārtību, iesniedz Ministru kabinetā projektu par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai konkursa uzvarētājam, paredzot tajā licences izmantošanas nosacījumus.

33. Pēc tam kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par licences piešķiršanu laukuma jūrā izmantošanai vai attiecīgā projekta noraidīšanu, atbildīgā ministrija 30 dienu laikā par to informē komersantu.

34. Šo noteikumu 33. punktā minētajā licencē norāda:

34.1. licences izsniegšanas pamatojumu un laukuma jūrā izmantošanas veidu;

34.2. informāciju par licences saņēmēju (komersanta firma, reģistrācijas numurs, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese);

34.3. licences darbības laiku;

34.4. laukuma jūrā platību;

34.5. laukuma jūrā koordinātas;

34.6. konkursa uzvarētājam noteiktos pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

35. Atbildīgā ministrija triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 33. punktā minētās licences izsniegšanas ievieto savā tīmekļa vietnē informāciju par laukuma jūrā izmantošanai izsniegtajām licencēm.

3.4. Licence laukuma jūrā izpētei

36. Ekonomikas ministrija izsniedz konkursa uzvarētājam licenci laukuma jūrā izpētei mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu piešķirt licenci laukuma jūrā izmantošanai. Izpēte atbilstoši plānotajām darbībām jūrā veicama, ievērojot licencē noteikto izpētes darbu programmu.

37. Izpēti veic komersants par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā divus gadus no dienas, kad Ekonomikas ministrija izsniegusi licenci izpētei komersanta iesniegumā norādītajā teritorijā.

38. Komersants ne vēlāk kā mēnesi pirms attiecīgo darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā izpētē veicamo darbu izpildes grafiku, kurā norāda plānotos darbu uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

39. Šo noteikumu 38. punktā minēto grafiku komersants iesniedz vienā eksemplārā, pievienojot tā elektronisku kopiju. Ekonomikas ministrija grafiku elektroniski nosūta Latvijas Jūras administrācijai saskaņošanai.

40. Izpētes darbos iegūto datu īpašnieks ir komersants.

41. Konkursa uzvarētājs mēneša laikā pēc izpētes pabeigšanas Ekonomikas ministrijā iesniedz visus iegūtos datus, paraugus un rezultātu apkopojumu.

42. Ekonomikas ministrija un citas personas, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņem izpētes darbos iegūtos datus, rīkojas ar tiem atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrajai daļai un 7. pantam. Komersantam ir tiesības noslēgt līgumu ar minētajām personām par komersantam piederošās ierobežotas pieejamības informācijas nodošanu.

43. Ja izpētes darbi ir saistīti ar kuģu kustību vai gaisa kuģu izmantošanu, komersants pirms attiecīgo darbu veikšanas darbus saskaņo ar Latvijas Jūras administrāciju vai valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra".

44. Kuģošanas režīmu ierobežo, kā arī informē par šajos noteikumos noteikto darbu veikšanu jūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos. Gaisa kuģu izmantošanu ierobežo, kā arī informē par gaisa kuģa izmantošanu šajos noteikumos noteikto darbu veikšanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību.

45. Ja komersants vēlas veikt papildu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā izpētes darbu programmā, tas ne vēlāk kā 30 dienas pirms papildu darbu uzsākšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā papildus veicamo darbu programmu un to izpildes grafiku atbilstoši šo noteikumu 38. punktā minētajām prasībām. Komersants 60 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas visus iegūtos datus, paraugus un rezultātu apkopojumu iesniedz Ekonomikas ministrijā.

46. Valsts nodevu par izpētes darbiem jūrā, ko nepieciešams veikt pirms būvju būvniecības, samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Būvniecības ieceres dokumentācija

47. Būvniecības ierosinātājs (konkursa uzvarētājs) pēc licences laukuma jūrā izpētes un ietekmes uz vidi novērtēšanas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vienojas ar būvprojekta izstrādātāju atbilstošā projektēšanas sfēras darbības jomā par attiecīgajai būvniecības iecerei nepieciešamās dokumentācijas izstrādi.

48. Būvprojekta izstrādātājs būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei var pieaicināt citus būvspeciālistus. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

49. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus.

50. Ja paredzētajai būvniecībai atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, būvniecības ierosinātājs, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, var pieprasīt un saņemt nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus no valsts institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem.

50.1 Persona, ierosinot jebkura veida būvniecību, būvniecības ieceres iesniegumam pievieno:

50.1 1. saskaņojumu ar personām, kuru tiesības tiek skartas, un citas atļaujas vai saskaņojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu);

50.1 2. saskaņojumu ar Latvijas Jūras administrāciju no kuģošanas drošības viedokļa un saskaņojumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par to tehniskā nodrošinājuma pastāvīgu gatavību veikt avārijas seku neatliekamos likvidācijas darbus laukumā jūrā, ja būvdarbu vai būves ekspluatācija var radīt naftas vai bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma risku.

51. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvniecības ieceres dokumentāciju būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvspeciālists.

52. Ierosinot būves būvniecību, būvniecības ierosinātājs birojā iesniedz būvniecības iesniegumu (2. pielikums), kuram pievieno šo noteikumu 50.1 punktā minētos dokumentus un būvprojektu minimālā sastāvā, kurā ietver:

52.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

52.2. skaidrojoša apraksta, kurā norādīta informācija par būvniecības ieceres veikšanas vietu, būvniecības veidu, būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu;

52.3. projektējamās teritorijas vispārīgā plāna ar būvju piesaisti licences laukumam jūrā (turpmāk – būvprojekta ģenerālplāns) atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

52.4. raksturīgiem griezumiem ar augstuma atzīmēm, izņemot gadījumu, ja būve tiek atjaunota vai nojaukta;

52.5. grafiskajiem dokumentiem ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja būvei ir paredzēta virsūdens daļa, izņemot inženiertīklu būvniecību un gadījumu, ja būve tiek nojaukta;

52.6. ražotāja gatavā izstrādājuma tehniskās dokumentācijas būvē uzstādāmajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām, ja tiek plānots uzstādīt šādas iekārtas;

52.7. rasējumiem, norādot būves kārtu robežas un secību, kā arī skaidrojošu aprakstu, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām;

52.8. informācijas par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvā regulējuma piemērošanu, ja paredzēta būvprojekta izstrāde, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības.

52.1 Ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir plānota pa būves kārtām, būvniecības ierosinātājs iesniedz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei nepieciešamos dokumentus un informāciju atsevišķi par katru būves kārtu, tai skaitā norādot tajā realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts).

53. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

54. Personu saskaņojumu (izņemot Būvniecības likuma 14. panta 1.1 un 1.2 daļā minēto gadījumu) noformē kā atsevišķu vienošanos, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.

5. Būvniecības ieceres izskatīšana un būvatļaujā iekļaujamie nosacījumi

55. Saņemot būvniecības iesniegumu, birojs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un attiecīgajai licencei un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktam.

56. Birojs, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 1. punktu, izdod būvatļauju, kurā ietver būvniecības iesnieguma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 2.7.1., 2.7.2., 2.7.3. apakšpunktā, 3. un 5. punktā norādīto informāciju par būvniecības ieceri, kā arī būvatļaujas nosacījumus un to izpildes termiņus.

57. Būvatļaujā iekļauj:

57.1. projektēšanas nosacījumus, ietverot:

57.1.1. birojā iesniedzamās būvprojekta daļas;

57.1.2. prasības par saskaņojumiem no valsts institūcijām;

57.1.3. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem noteiktās prasības;

57.2. būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietverot:

57.2.1. iesniedzamo informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma, būvuzraudzības un autoruzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro));

57.2.2. prasības būvdarbu procesu fiksēšanai nepieciešamajiem dokumentiem (būvuzraudzības plāns);

57.2.3. prasību iesniegt būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas un atbildīgo būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises;

57.2.4. prasību iesniegt citus dokumentus, ja to paredz normatīvie akti;

57.3. termiņus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

58. Birojs, lemjot par būvatļaujas piešķiršanu, var paredzēt, ka uz būvēm bez maksas jāizvieto Nacionālo bruņoto spēku jūras novērošanas vai glābšanas darbiem nepieciešamā aparatūra. Šajā gadījumā būvprojekts ir saskaņojams ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Izdevumus par aparatūras uzstādīšanu sedz Nacionālie bruņotie spēki.

59. Būvatļaujā iekļautie nosacījumi būvdarbu uzsākšanai izpildāmi piecu gadu laikā no atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi.

60. Valsts nodevu par būvniecību jūrā samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Projektēšana

6.1. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs

61. Pēc būvatļaujas saņemšanas būvniecības ierosinātājs organizē būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildi. Nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus pieprasa attiecīgajām institūcijām, ja tie nav saņemti, izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā.

62. Būvprojektu izstrādā latviešu valodā. Pēc būvniecības ierosinātāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

63. Būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai.

64. Saskaņojot ar biroju, būvprojektu var izstrādāt, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības. Nav pieļaujama vienlaikus vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu vai būvnormatīvu piemērošana viena konstruktīvā elementa vai vienas inženiertehniskās sistēmas projektēšanā viena objekta būvprojektā.

65. Būvprojektu, kura izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minēto būvprojektu un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības. Piemērojot investētāja būvnormatīvus, tie nedrīkst pazemināt nacionālajos normatīvajos aktos būvei noteiktās būtiskās prasības.

66. Būvprojektam, izņemot būves nojaukšanas būvprojektu, ir šādas daļas:

66.1. vispārīgā daļa:

66.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

66.1.2. licences laukuma jūrā inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

66.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai (norādot klasifikācijas četrciparu kodu);

66.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

66.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

66.1.6. vispārīgo rādītāju lapa ar būves laukuma koordinātām;

66.1.7. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

66.1.8. savietotais projektējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras dziļuma mērījuma planšetes;

66.2. arhitektūras daļa, izņemot zemūdens būves:

66.2.1. teritorijas vertikālais plānojums;

66.2.2. arhitektūras sadaļa:

66.2.2.1. grafiskie dokumenti ar būves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm;

66.2.2.2. raksturīgie griezumi ar augstuma atzīmēm;

66.2.2.3. būvizstrādājumu specifikācijas;

66.3. inženierrisinājumu daļa:

66.3.1. būvkonstrukcijas;

66.3.2. būvei nepieciešamie inženiertīkli;

66.3.3. tehniskās shēmas un aprēķini;

66.3.4. būvizstrādājumu specifikācijas;

66.3.5. būvizstrādājumu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi un apraksti;

66.3.6. citi inženierrisinājumi;

66.3.7. vides aizsardzības pasākumi;

66.4. darbu organizēšanas projekts;

66.5. ugunsdrošības pasākumu pārskats, izņemot zemūdens būvi:

66.5.1. apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;

66.5.2. ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);

66.5.3. ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un risinājumiem (piemēram, ugunsbīstamības risku izvērtēšana un ugunsbīstamo zonu apraksts, būvju ugunsnoturības pakāpe, prasības nesošām un norobežojošām būvkonstrukcijām, to ugunsizturības robežas un ugunsreakcijas klase, prasības būvkonstrukciju apdarei, ugunsslodze, dūmu aizsardzības risinājumi, prasības pret uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, speciālie ugunsdrošības pasākumi, ņemot vērā būvju īpatnības);

66.5.4. evakuācijas nodrošināšana;

66.5.5. sprādziena aizsardzības risinājumi, ja būve paredzēta sprādzienbīstamas vielas transportēšanai, ražošanai, apstrādei vai ieguvei;

66.5.6. ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un karstuma kontroles sistēmas);

66.5.7. inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;

66.5.8. nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšana ugunsaizsardzības sistēmām;

66.5.9. īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas laikā;

66.6. būves ekspluatācijas instrukcija un būves darbības pārtraukšanas kārtība avārijas vai katastrofas gadījumā;

66.7. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550).

67. Rūpnieciskās ražošanas būvei papildus būvprojektā ietver tehnoloģisko daļu:

67.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

67.2. iekārtu izvietojumu, shēmas un aprakstus;

67.3. ražošanas procesa tehniskos noteikumus vai aprakstus.

68. Būvei, ko finansē no publisko tiesību juridiskās personas, Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, papildus būvprojektā ietver ekonomisko daļu:

68.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu aprēķina kopsavilkumu;

68.2. būvdarbu apjomus;

68.3. izmaksu aprēķinu (tāmi).

69. Būves nojaukšanas būvprojektam ir šādas daļas:

69.1. vispārīgā daļa:

69.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti;

69.1.2. zemesgabala inženierizpētes dokumenti vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos;

69.1.3. skaidrojošs apraksts, kurā norādīta vispārīga informācija par būves tehniskajiem rādītājiem un lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijai;

69.1.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

69.1.5. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550);

69.1.6. vispārīgo rādītāju lapa;

69.1.7. teritorijas sadaļa:

69.1.7.1. būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras kartes;

69.1.7.2. savietotais demontējamo inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz jūras kartes;

69.1.7.3. teritorijas vertikālais plānojums;

69.2. darbu organizēšanas projekts.

70. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

71. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

72. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

6.2. Darbu organizēšanas projekta saturs

73. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), un tam ir šādas daļas:

73.1. skaidrojošs apraksts;

73.2. būvdarbu ģenerālplāns, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būvju esošā situācija;

73.3. situācijas plāns, ja būvniecības process paredzēts arī ārpus būvlaukuma;

73.4. darba aizsardzības plāns;

73.5. būvdarbu kalendāra plāns, ja to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

74. Skaidrojošajā aprakstā raksturo vispārējos un speciālos būvniecības apstākļus, iespējamos sarežģījumus un īpatnības, pamato būvdarbu kopējo ilgumu, kā arī norāda svarīgākos vides aizsardzības pasākumus un ieteikumus kvalitātes kontroles nodrošināšanai un organizēšanai būvlaukumā.

75. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem un tajā atzīmē būvējamās, esošās un pagaidu būves, norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas inženiertīkliem, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

76. Izstrādājot darba organizācijas projektus ekspluatācijā esošas būves pārbūvei vai atjaunošanai, kas jāveic, nepārtraucot tās pamatfunkciju izpildi:

76.1. darbu organizēšanas projektā papildus norāda, kādi darbi kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi kādā secībā un kādos termiņos veicami paredzēto pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

76.2. būvdarbu ģenerālplānos norāda būves, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

76.3. skaidrojošajā aprakstā norāda pasākumus, kas potenciāli nodrošinās netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un būvdarbu veikšanu.

6.3. Būvprojekta atkāpju no tehniskajām prasībām saskaņošana

77. Ja kādas tehnisko vai īpašo noteikumu prasības nevar izpildīt, būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami ar institūcijām, kuras noteikušas attiecīgās prasības. Atkāpes no tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saskaņojamas laikus projektēšanas gaitā.

78. Ja būvniecību regulējošo normatīvo aktu tehniskās prasības nevar izpildīt, Būvniecības likuma 9.1 pantā noteiktajos gadījumos tās pieļaujams saskaņot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Saskaņošana veicama būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes laikā.

6.4. Būvprojekta ekspertīze

79. Būvprojekta ekspertīzi, izņemot nojaukšanas būvprojektu, veic visam būvprojektam.

80. Ja risināmi strīdus jautājumi par būvprojekta atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajos vai īpašajos noteikumos noteiktajām prasībām, būvprojekta ekspertīzi veic par tām būvprojekta daļām vai sadaļām, par kurām būvniecības dalībniekiem radies strīds.

81. Būvprojekta ekspertīzes atzinumu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

6.5. Būvprojekta saskaņošana un izskatīšana

82. Izstrādāto būvprojektu saskaņo būvniecības ierosinātājs, Latvijas Jūras administrācija (no kuģošanas drošības viedokļa) un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem.

83. Būvprojektu izstrādā elektroniski vienā eksemplārā un pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Izstrādāto būvprojektu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvprojekta izstrādātājs un citas personas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem (izņemot šo noteikumu 54. punktā minētās personas).

84. Birojs izvērtē izstrādātā būvprojekta atbilstību būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un normatīvajiem aktiem.

85. Ja izpildīti visi projektēšanas nosacījumi, birojs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

86. Ja birojs konstatē, ka nav izpildīti visi projektēšanas nosacījumi vai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi vai atļaujas, tas uzdod būvniecības ierosinātājam pārstrādāt būvprojektu vai saņemt trūkstošos saskaņojumus vai atļaujas.

87. Būvniecības ierosinātājs šo noteikumu 86. punktā norādītos trūkumus novērš būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņa laikā.

88. Pēc būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildes būvniecības ierosinātājs iesniedz birojā būvdarbu uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

7. Būvdarbi

7.1. Būvatļaujas būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde un būvdarbu veikšanas termiņš