Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi

89. Ja būvatļaujā iekļautie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir izpildīti un būvniecības ierosinātājs iesniedzis tajā norādītos dokumentus un informāciju, birojs vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā:

89.1. atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem būvatļaujā norāda maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdz kuram iespējams pagarināt būvatļauju (būvdarbu veikšanu) un līdz kuram būve nododama ekspluatācijā;

89.2. būvatļaujā norāda būvdarbu veicēju un pieaicinātos būvspeciālistus.

89.1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

90. Birojs var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu pēc šo noteikumu 93. punktā minēto nosacījumu izpildes.

91. (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

92. (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

93. Ja būve vai tās kārta (ja būvi paredzēts īstenot pa būves kārtām) nav nodota ekspluatācijā noteiktajā termiņā, būvatļauju (būvdarbu veikšanu) pagarina uz būvniecības ierosinātāja pieprasīto laiku, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir veikta faktiskajai situācijai atbilstošu kadastra datu reģistrācija par apvidū uzbūvēto apjomu un birojā ir iesniegts būves novietnes uzmērījums, kā arī atbilstoša attiecīgā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija.

94. Būvdarbu laikā var mainīt būvdarbu veicēju un pieaicināto būvspeciālistu, ja birojā iesniedz informāciju par jaunā būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš) vai informāciju par jauno būvspeciālistu (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un darbības joma, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)) un viņa profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (apdrošināšanas polises izdevējs, datums, numurs un darbības termiņš). Jaunais būvdarbu veicējs vai pieaicinātais būvspeciālists ir tiesīgs uzsākt pienākumu izpildi būvlaukumā pēc attiecīgu izmaiņu veikšanas būvatļaujā.

94.1 Ja būvdarbu laikā būvdarbu veicējam mainās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises termiņš, būvniecības ierosinātājs būvvaldē iesniedz informāciju, norādot jaunās polises izdevēju, datumu, numuru un polises darbības termiņu.

7.2. Būvdarbu sagatavošana

95. Būvdarbu sagatavošanu uzsāk pēc tam, kad būvatļauja kļuvusi neapstrīdama un izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi.

96. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus veic būvdarbu veicējs.

97. Būvniecības ierosinātāja un būvdarbu veicēja savstarpējās saistības nosaka būvdarbu līgums, kas noslēgts atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem un kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

98. Būvniecības ierosinātājs saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas un pirms būvdarbu uzsākšanas:

98.1. (svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790);

98.2. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus, ja būvdarbus veiks vairāk nekā viens būvdarbu veicējs, atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

98.1 Pēc tam kad birojs izdarījis būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu nosacījumu izpildi, būvdarbu veicējam un atbildīgajiem būvspeciālistiem būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams būvdarbu žurnāls un nepieciešamā būvniecības ieceres dokumentācija.

99. Būvdarbu veicējs nodarbina vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai piesaista kompetento speciālistu vai institūciju atbilstoši normatīvajiem aktiem darba aizsardzības jomā.

100. Ja būvdarbu veicējs noslēdzis būvdarbu līgumus ar atsevišķu būvdarbu veicējiem, viņš būvniecības informācijas sistēmā piešķir katram atsevišķu būvdarbu veicējam piekļuves tiesības būvdarbu žurnālam un nepieciešamajai būvniecības ieceres dokumentācijai.

101. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu dalībnieku saskaņotu darbību.

102. Būvdarbu veicējs, izskatot būvprojektu, pārliecinās, vai nav nepieciešami detalizētāki rasējumi. Detalizētākus rasējumus var izstrādāt arī būvdarbu gaitā, un tie pievienojami būvniecības informācijas sistēmā un saskaņojami ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

7.3. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

103. Ja būvdarbu laikā nepieciešami citādi risinājumi, nekā paredzēts būvprojektā, to īstenošana pieļaujama pēc būvprojekta izmaiņu veikšanas Būvniecības likumā un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos. Būvprojekta izmaiņu dokumentāciju ar skaidrojošu aprakstu par veiktajām izmaiņām pievieno būvniecības informācijas sistēmā. Ja izmaiņas būvprojektā paredz sadalījumu būves kārtās, veic izmaiņas būvdarbu uzsākšanas nosacījumos, norādot katrai būves kārtai konkrētus realizējamos objektus (objekta kadastra apzīmējumu, ja tāds ir piešķirts), būvdarbu veicēju un atbildīgos būvspeciālistus.

104. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar būvprojektu un tā sastāvā esošo darbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

105. Pirms attiecīgo būvdarbu uzsākšanas darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptēto būvniecības ieceres dokumentāciju, izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji. Izstrādājot darbu veikšanas projektu, ievēro darbu organizēšanas projektā (ja tāds ir izstrādāts) norādīto. Darbu veikšanas projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

105.1 Darbu veikšanas projektā iekļauj:

105.1 1. darbu veikšanas kalendāra grafiku;

105.1 2. būvdarbu ģenerālplānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz grafisko dokumentu (plānu), kurā ir atspoguļota būves, ceļu un inženiertīklu esošā situācija;

105.1 3. sagatavošanas darbu un būvdarbu aprakstu;

105.1 4. netradicionālu un sarežģītu būvdarbu veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par izpildes zonām;

105.1 5. galveno būvmašīnu darba grafiku;

105.1 6. nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu veikšanai objektā;

105.1 7. nepieciešamos būvju nospraušanas darbus;

105.1 8. pagaidu tehnoloģisko konstrukciju pamatotus risinājumus;

105.1 9. darba aizsardzības, drošības tehnikas, ražošanas higiēnas un ugunsdrošības pasākumu tehniskos risinājumus;

105.1 10. būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas aprīkojuma sarakstu;

105.1 11. skaidrojošu aprakstu;

105.1 12. darbaspēka kustības grafiku;

105.1 13. būvizstrādājumu transportēšanas nosacījumus un to novietošanas vietas būvlaukumā.

106. Atkarībā no būvdarbu apjoma un paredzētā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei vai būvdarbu ciklam.

107. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā atsevišķu būvdarbu veicējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvdarbu veicēju. Pamatojoties uz būvkomersanta vadītāja izdotu pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina atsevišķu būvdarbu veicēja būvspeciālists (amatpersona). Būves atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

108. Darbu veikšanas projektu pievieno būvniecības informācijas sistēmā.

109. (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

110. Ierakstus būvdarbu žurnālā katru darbdienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ja secīgo ikdienas būvdarbu specifika nemainās, būvdarbu žurnālā veic vienu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Būvuzrauga un autoruzrauga izteiktie iebildumi vai norādījumi uzskatāmi par izpildītiem, ja būvuzraugs vai autoruzraugs ir izdarījis attiecīgu atzīmi būvdarbu žurnālā. Ierakstus par veiktajiem darbiem būvdarbu žurnālā veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.

110.1 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

7.4. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

111. Par darba aizsardzību būvlaukumā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu veicēja (galvenā būvdarbu veicēja) atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji. Būvdarbu vadītāji ievēro darba aizsardzības koordinatora norādījumus.

112. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

113. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs būvdarbu veicējs izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

113.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

113.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

113.3. pabeigtā (nododamā) darba vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

113.1 Par būves nesošo konstrukciju būvniecību tiek sagatavots veikto būvdarbu pieņemšanas akts (6.1 pielikums). Būvniecības ierosinātājs un galvenais būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas var papildus vienoties, par kādiem veiktajiem būvdarbiem ir sagatavojams būvdarbu pieņemšanas akts. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu pievieno būvdarbu žurnālam. Veikto būvdarbu pieņemšanas aktu sarakstu būvdarbu laikā var grozīt, pusēm par to vienojoties.

113.2 Būvuzraugs būvuzraudzības plānā norāda, kādus papildu ikdienas darbus kontrolēs, un, ja nepieciešams, veiks atbilstošu apstiprinājumu būvdarbu žurnālā. Šo noteikumu 113.1 punktā minēto veikto būvdarbu pieņemšanas akta, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akta un ikdienas darbu kontroles apstiprinājumu būvuzraugs veic piecu darbdienu laikā. Ja apstiprinājums netiek veikts minētajā termiņā, uzskatāms, ka apstiprinājums ir veikts.

114. (Svītrots ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 659)

115. Šo noteikumu 113.1 punktā minētos veiktos būvdarbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošības inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā ar pieņemšanas aktu, kas izveidots un apstiprināts būvniecības informācijas sistēmā.

115.1 Veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veido būvniecības informācijas sistēmā no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

115.2 Veikto būvdarbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam būvniecības informācijas sistēmā pievieno šādus dokumentus:

115.21. veikto būvdarbu pieņemšanas aktam – būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, tehnisko pasi, instrukciju vai cita veida kvalitāti apliecinošus dokumentus;

115.22. ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktam – sistēmas iekārtu, ierīču tehniskās pases vai būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, sistēmas ekspluatācijas dokumentāciju (instrukciju) vai citu tehnisko dokumentāciju, kas raksturo sistēmu un tās darbības parametrus.

115.3 (Svītrots ar MK 07.12.2021. noteikumiem Nr. 790)

116. Būvdarbus var turpināt, ja būvdarbu veicējs būvniecības informācijas sistēmā ir izveidojis un nodevis apstiprināšanai veikto būvdarbu pieņemšanas aktu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Ja būvuzraugs vai autoruzraugs konstatē veikto darbu neatbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai būvdarbu tehnoloģijas prasībām, turpmākie darbi pilnībā vai daļēji pārtraucami un veicams attiecīgs ieraksts būvdarbu žurnālā, norādot izpildes termiņu.

117. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami veikto būvdarbu bojājumi, tad saskaņā ar būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu pirms darbu atsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto būvdarbu pārbaude. Par konstatētajiem trūkumiem veicams ieraksts būvdarbu žurnālā.

118. Būvniecības ierosinātājs būvdarbu kvalitātes kontrolei vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos pieaicina būvuzraugu.

119. Būvniecības ierosinātājs pieaicina būvprojekta izstrādātāju autoruzraudzības veikšanai vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.

120. Pirms uzsākt būvdarbus, būvniecības ierosinātājs informē Nacionālos bruņotos spēkus, lai nodrošinātu, ka tiek pielāgota to jūras novērošanas sistēma un pilnveidoti plāni glābšanas un meklēšanas darbiem jūrā.

121. Ja būvdarbu veikšana saistīta ar iedarbību uz jūras gultni un var radīt paaugstinātu apdraudējumu, būvdarbu veicējs vai būvniecības ierosinātājs:

121.1. pirms būvdarbu uzsākšanas saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gultnes drošības pārbaudes nepieciešamību (sprādzienbīstami priekšmeti, piesārņojoši un bīstami nogrimuši objekti utt.);

121.2. kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veic gultnes drošības pārbaudi;

121.3. ziņo Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kā arī par sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kurus nepieciešams iznīcināt;

121.4. slēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par gultnes drošības pārbaudē atrasto militāra rakstura priekšmetu iznīcināšanu un kompensē šo priekšmetu iznīcināšanā izlietotos resursus;

121.5. līdz būvdarbu uzsākšanai saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem rīcības plānu, kurš paredz glābšanas tehniskā nodrošinājuma gatavību personālam, kas tiek nodarbināts būvju būvniecības un ekspluatācijas laikā.

122. Ja gultnes drošības pārbaudē ir konstatēti sprādzienbīstami priekšmeti, kuru iznīcināšanai nepieciešams tehniskais aprīkojums, kura nav Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, Nacionālie bruņotie spēki 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 121.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas par to rakstiski informē būvdarbu veicēju. Pēc minētās informācijas saņemšanas būvdarbu veicējs sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanai piesaista kompetentu personu, ar kuru tas slēdz līgumu par sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanu. Līguma projektu pirms tā parakstīšanas būvdarbu veicējs saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

7.5. Vides aizsardzības nosacījumi

123. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

124. Veicot būves atjaunošanu, pārbūvēšanu vai nojaukšanu, ja iespējams, veic būvniecībā radušos atkritumu pārstrādi un reģenerāciju. Visus būvniecībā radītos atkritumus apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

7.6. Būves konservācija būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas gadījumā

125. Būves konservāciju veic, ja pēc būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas var rasties bīstamība videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai bīstami bojājumi konstrukcijās.

126. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu var pieņemt būvniecības ierosinātājs, par to paziņojot birojam. Šo noteikumu 125. punktā noteiktajā gadījumā pirms būvdarbu pārtraukšanas būvniecības ierosinātājs iesniedz saskaņošanai birojā būves konservācijas darbu veikšanas projektu.

127. Būves konservācijas darbu veikšanas projektā norāda:

127.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

127.2. kā tiks novērsts būvkonstrukciju noturības zudums un būves elementu turpmākā bojāšanās;

127.3. kā tiks novērsta bīstamība cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

127.4. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

128. Ja iestāde, kas nav birojs, atbilstoši kompetencei ir apturējusi būvdarbus, minētā iestāde par to nekavējoties paziņo birojam.

129. Birojs mēneša laikā pēc šo noteikumu 126. un 128. punktā minētās informācijas saņemšanas par būvdarbu pārtraukšanu vai apturēšanu veic objekta apsekošanu un pieņem lēmumu par atļauju pārtraukt būvdarbus, saskaņo būves konservācijas darbu veikšanas projektu vai pieņem lēmumu par būves konservāciju.

130. Ja pēc objekta apsekošanas konstatēta būves konservācijas nepieciešamība, bet būvniecības ierosinātājs nav iesniedzis birojā būves konservācijas darbu veikšanas projektu, birojs lēmumā par būves konservāciju norāda:

130.1. būves konservācijas iemeslus;

130.2. būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

130.3. termiņu būves konservācijas darbu veikšanas projekta iesniegšanai.

131. Birojs mēneša laikā no būves konservācijas darbu veikšanas projekta saņemšanas, izvērtējot tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, saskaņo to vai pieņem lēmumu, kurā norāda konstatētos trūkumus un šo trūkumu novēršanas termiņu.

132. Pēc šo noteikumu 131. punktā minētā lēmuma izpildes būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas birojā.

133. Veicot būves konservācijas darbus, uz tiem attiecināmas būvdarbu veikšanas prasības, tai skaitā prasības par būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu konservācijas darbu īstenošanas laiku.

134. Būvdarbi ir uzskatāmi par pārtrauktiem ar dienu, kad birojs ir pieņēmis lēmumu par atļauju apturēt būvdarbus vai kad būvniecības ierosinātājs ir pabeidzis būves konservācijas darbus atbilstoši biroja saskaņotajam būves konservācijas darbu veikšanas projektam.

135. Ja pēc būvdarbu pārtraukšanas birojs konstatē, ka būve var radīt bīstamību videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai vai tai ir bīstami bojātas konstrukcijas, birojs pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

136. Ja pēc būvdarbu apturēšanas birojs konstatē, ka nepieciešama būves konservācija, birojs pieņem lēmumu par būves konservāciju šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

8. Pieņemšana ekspluatācijā un nojaukšanas darbu pieņemšana

137. Pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā vai būves nojaukšanas ierosināšanas būvdarbu veicējs veic būves vai būvlaukuma izpildmērījumu.

138. Pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma institūcijas, kuras ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda un 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, tās atbilstību tehniskajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām.

138.1 Papildus šo noteikumu 138. punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma saņemšanas Latvijas Jūras administrācija sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai no kuģošanas drošības viedokļa.

139. Ierosinot būves vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs birojā iesniedz apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu (9. pielikums), kuram pievieno šādus dokumentus:

139.1. būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

139.2. būves novietnes uzmērījuma plānu ar reljefa un būvju augstumu un dziļuma atzīmēm (izņemot būves nojaukšanu);

139.3. būvlaukuma uzmērījuma plānu, ja būve tiek nojaukta;

139.4. aktuālu kadastrālās uzmērīšanas lietu, ja to izgatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra jomā. Minēto prasību nepiemēro Būvniecības likuma 14. panta 1.4 daļā noteiktajā vienotajā būves reģistrācijas procesā;

139.5. šo noteikumu 138. punktā minēto institūciju atzinumus;

139.6. būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju;

139.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;

139.8. būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, ja būvdarbu laikā ir veikta būvuzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

139.1 Apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu būvniecības informācijas sistēmā apstiprina būvniecības ierosinātājs, būvdarbu veicējs, atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja veikta autoruzraudzība).

140. (Svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 550)

141. Būvdarbus pieņem birojs.

142. Būvniecības ierosinātājs, pieaicinot būvdarbu veicēju vai tā pilnvarotu pārstāvi, uzrāda būvvaldei vai birojam būvi vai būvlaukumu.

143. Birojs novērtē būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanai, pamatojoties uz šo noteikumu 139. punktā minētajiem dokumentiem, būvniecības informācijas sistēmā pieejamo informāciju un dokumentiem (piemēram, būvdarbu žurnāls, pieņemšanas akti, atzinumi par būves vai tās daļas un inženiertīklu gatavību ekspluatācijai, ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts), kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

144. Birojam, pieņemot būvi ekspluatācijā vai pieņemot nojaukšanu, ir tiesības pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta izstrādātāju.

145. Birojs nav tiesīgs pieņemt būvi ekspluatācijā vai būves nojaukšanu, ja kāda no šo noteikumu 138. punktā minētajām institūcijām nav sniegusi pozitīvu atzinumu par būves gatavību pieņemšanai ekspluatācijā vai būves nojaukšanu vai būvniecības informācijas sistēmā nav pieejama attiecīgā informācija un dokumenti.

146. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi.

147. Pārbūvējamas un atjaunojamas būves inženiertīklus, par kuru izbūvi izsniegta ar attiecīgo būvi vienota būvatļauja, atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem inženiertīkliem un uzsākt to ekspluatāciju, pirms izdots akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts), ja par attiecīgo inženiertīklu gatavību pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši būvprojektam un izpilddokumentācijai ir izdoti šo noteikumu 138. punktā minētie atzinumi.

147.1 Aktā būvvalde ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1., 3. un 5. punktā minēto informāciju, kā arī norāda ziņas par objektu (adrese, kadastra apzīmējums, būves grupa, lietošanas veids, būvi raksturojošie lielumi un būvizstrādājumi), būvdarbu garantijas termiņu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

148. Birojs 10 darbdienu laikā pēc tam, kas saņemts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai vai nojaukšanu, saskaņojot ar pasūtītāju būves vai būvlaukuma uzrādīšanas termiņu, ar aktu pieņem veiktos būvdarbus vai, ja būve nojaukta, izdod izziņu par būves neesību vai pieņem lēmumu par konstatētajām atkāpēm. Izziņā par būves neesību ietver apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu 1., 3. un 5. punktā norādīto informāciju, kā arī norāda ziņas par nojaukto objektu, atlikto būvdarbu apjomus un to izpildes termiņus.

149. Aktā norāda ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju saskaņotu termiņu, kurā būvniecības ierosinātājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus (trūkumus), kas atklājušies pēc būvdarbu pieņemšanas. Minētais termiņš, skaitot no akta izdošanas, nedrīkst būt mazāks par pieciem gadiem.

150. (Svītrots ar MK 25.09.2018. noteikumiem Nr. 602)

151. Ja, pamatojoties uz vienu būvprojektu un būvatļauju, ekspluatācijā tiek pieņemtas vairākas būves, būves tehniski ekonomiskos rādītājus norāda par katru būvi.

152. Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā pēc akta izdošanas.

153. Būve uzskatāma par nojauktu pēc izziņas izdošanas par būves neesību.

154. Ja veiktie būvdarbi neatbilst akceptētajai iecerei vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, birojs lēmumā par konstatētajām atkāpēm norāda konstatētās atkāpes no būvatļaujas vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un šo atkāpju novēršanas termiņu.

155. Pēc šo noteikumu 154. punktā minētajā lēmumā norādīto atkāpju novēršanas būvniecības ierosinātājs atkārtoti vēršas birojā. Ja būvniecības ierosinātājs ir novērsis konstatētās atkāpes, birojs ar aktu pieņem būvi ekspluatācijā vai izdod izziņu par būves neesību.

155.1 Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvniecības ierosinātājs nodod glabāšanā biroja arhīvā šādus dokumentus:

155.1 1. apliecinājumu par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

155.1 2. izmainītās būvprojekta daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;

155.1 3. institūciju atzinumus par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu;

155.1 4. tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;

155.1 5. izpildmērījumu plānu;

155.1 6. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību.

9. Licences izsniegšana būvju ekspluatācijai

156. Ekonomikas ministrija piecu darbdienu laikā no akta izdošanas izsniedz konkursa uzvarētājam licenci būvju ekspluatācijai.

157. Šo noteikumu 156. punktā minētajā licencē norāda:

157.1. licences izsniegšanas pamatojumu, norādot apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijai un akta pieņemšanas datumu un numuru;

157.2. licences darbības laiku;

157.3. licences pagarināšanas kārtību;

157.4. licences saņēmējam noteiktos pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citus nosacījumus.

158. Valsts nodevu par būvju ekspluatāciju jūrā samaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

159. Būvi pēc darbības pilnīgas izbeigšanas vai licences par tiesībām izmantot licences laukumu jūrā anulēšanas par saviem līdzekļiem nojauc būvniecības ierosinātājs (konkursa uzvarētājs) vai tā tiesību pārņēmējs. Būves nojaukšanai personai nepieciešama būvatļauja.

10. Licences laukuma jūrā izmantošanai apturēšana vai anulēšana

160. Atbildīgā ministrija pieņem lēmumu apturēt vai anulēt licenci laukuma jūrā izmantošanai uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja tā konstatē, ka netiek pildīti licencē minētie pienākumi vai pārkāpti nosacījumi un normatīvo aktu prasības.

161. Licenci laukuma jūrā izmantošanai anulē, ja licences adresāts:

161.1. būvatļaujā norādītajā termiņā nav uzsācis būvju ekspluatāciju;

161.2. izmanto jūras teritoriju tādā veidā, kāds nav noteikts licencē;

161.3. atkārtoti nepilda licencē minētos pienākumus vai pārkāpj nosacījumus vai normatīvo aktu prasības.

162. Licenci laukuma jūrā izmantošanai aptur, ja:

162.1. licences adresāts pārkāpj licencē minētos nosacījumus vai normatīvo aktu prasības;

162.2. laukuma jūrā izmantošana rada draudus cilvēka veselībai vai videi.

163. Ja šo noteikumu 160. punktā minētajā lēmumā ir noteikts, ka licences darbība apturēta līdz konstatēto trūkumu vai pārkāpumu novēršanai, pēc tam, kad saņemta informācija par trūkumu novēršanu, atbildīgā ministrija pieņem lēmumu atjaunot licences darbību laukuma jūrā izmantošanai.

11. Noslēguma jautājumi

164. Ja saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 22. punktu būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, tad ievēro Būvniecības likumu un šajos noteikumos noteikto kārtību un termiņus, izņemot šādus nosacījumus:

164.1. būvniecības ieceres dokumentāciju (izņemot būvniecības iesniegumu) izstrādā papīra dokumentu formā četros eksemplāros (viens – Ekonomikas ministrijai, otrs – būvniecības ieceres izstrādātājam, trešais – būvniecības ierosinātājiem, ceturtais – birojam) vai elektroniski. Trešo personu saskaņojumu var noformēt uz būvprojekta ģenerālplāna (uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemesgabalam), kā arī saskaņojumu par atkāpēm no tehnisko noteikumu prasībām var izdarīt uz būvprojekta ģenerālplāna. Visus eksemplārus izskatīšanai iesniedz Ekonomikas ministrijā;

164.2. būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama, pievieno būvprojekta dokumentācijai;

164.3. būvdarbu žurnālu iesniedz reģistrācijai Ekonomikas ministrijā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

164.4. būvniecības ierosinātājs pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedz būvdarbu veicējam, bet būvdarbu veicējs – katram atsevišķu būvdarbu veicējam būvatļauju ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanai izvirzīto nosacījumu izpildi un būvprojektu;

164.5. darbu veikšanas projektu pirms būvprojektā paredzēto darbu uzsākšanas nodod atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Darbu veikšanas projekts ir pieejams būvlaukumā strādājošajiem būvspeciālistiem un kontroles institūcijām;

164.6. būvdarbu žurnālu aizpilda atbilstoši vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajam būvdarbu žurnāla saturam;

164.7. pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus, kā arī izbūvētās ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņem ekspluatācijā, sastādot pieņemšanas aktu (6., 7. un 8. pielikums), ko paraksta atbildīgais būvdarbu vadītājs, būvuzraugs (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugs (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Pieņemšanas aktam pievieno šo noteikumu 115.2 punktā minētos dokumentus.