Ceļu satiksmes noteikumi

Veids Noteikumi
Publicēts 2015-06-02
Statuss Spēkā esošs
Izdevējs Ministru kabinets
Avots likumi.lv
panti Not indexed
Grozījumu vēsture JSON API

60. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka. Velosipēda vadītājam atļauts nerādīt bremzēšanas signālu.

61. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt.

62. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

63. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.

64. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

65. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.

66. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.

67. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētās pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.

68. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzek­ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

69. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, ir priekšroka.

70. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409. ceļa zīme), kā arī sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, kas manevru veic no tramvaja sliežu ceļa klātnes. Mopēdu vadītājiem nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām atļauta arī no brauktuves labās malas, dodot ceļu tajā pašā un pretējā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem.

71. Ja braukšanas joslas kreisajā pusē vienā līmenī ar to atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jānogriežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes.

72. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 513.–518. ceļa zīme, uz tramvaja sliežu ceļa klātnes uzbraukt aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā.

72.1 Šo noteikumu 72. punktā noteiktā prasība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.

73. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

74. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

75. Ja transportlīdzekļa gabarītu, manevra veikšanai nepieciešamās telpas, ceļa platuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļautas atkāpes no šīs prasības un šo noteikumu 73. punktā noteiktās prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

76. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

77. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

78. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.

79. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transport­līdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

80. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

81. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

81.1. uz gājēju pārejām;

81.2. tuneļos;

81.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

81.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

81.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

82. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība.

82.1 Aizliegts braukt atpakaļgaitā, ja uz specializētā atkritumu izvešanas transportlīdzekļa ārpus kabīnes atrodas pasažieris.

8. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves

83. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.

84. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, iebraukt aizliegts, izņemot gadījumus, ja tā tiek šķērsota kreisā pagrieziena vai apgriešanās manevra laikā.

85. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

86. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

86.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

86.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

86.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

87. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

88. Transportlīdzekļi, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, traktortehnika un speciālā militārā tehnika brauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem, traktortehnikai un speciālajai militārajai tehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu, pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

89. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst radīt traucējumus pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni.

90. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 513.–518. ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni krustojumā aizliegts, izņemot gadījumu, ja tā ir iekļauta kādā ar minētajām ceļa zīmēm noteiktā braukšanas joslā. Šī prasība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.

91. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

92. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 507., 509. vai 510. ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transport­līdzekļu vadītājiem aizliegts braukt un apturēt transportlīdzekli šajā joslā, izņemot divriteņu mopēdus un motociklus, taksometrus, attiecīgi reģistrētus elektromobiļus, kuriem uzstādītas speciālas nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, un, ja kāda no minētajām zīmēm uzstādīta kopā ar 824. papildzīmi, – arī velosipēdus un elektroskrejriteņus. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļus drīkst apturēt joslā, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, lai iekrautu vai izkrautu kravu.

93. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505. ceļa zīmi un 940. ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts ilgstoši braukt pa šo joslu un jānogriežas tuvākajā brauktuvē vai vietā, kur no ceļa nobrauc uz blakusteritoriju. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu.

94. Ja uz brauktuves ierīkota ar 941. ceļa apzīmējumu (un (vai) arī ar 413. ceļa zīmi) apzīmēta velojosla, kas no pārējās brauktuves atdalīta ar platu 920. ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem pa velojoslu braukt aizliegts un to šķērsot atļauts tikai 920. ceļa apzīmējuma pārtraukumu vietās.

95. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transport­līdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties.

96. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 748. ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927. ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 48. punktā minētajam luksoforam.

97. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli.

98. Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, kā arī velojoslām mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļus, kuru vadītājiem vai pasažieriem ir izsniegta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte un kuriem ir speciāla pašvaldības izsniegta atļauja, kā arī specializētos tūristu transportlīdzekļus (izņemot pa ietvēm). Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju un velosipēdu vadītāju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transport­līdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots.

9. Braukšanas ātrums, distance un intervāls

99. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

100. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

101. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h.

102. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi, ievērojot šo noteikumu 99. punktā minētos nosacījumus, drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto ātrumu.

103. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 101. un 102. punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

103.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, – 60 km/h;

103.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, – 50 km/h;

103.3. velkot šo noteikumu 182. punktā minētos tehnoloģiskos agregātus – piekabes, – 40 km/h;

103.4. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 552. ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, – 120 km/h, autobusiem – 110 km/h, bet laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem – 100 km/h, bet vieglajiem automobiļiem – 110 km/h;

103.5. braucot pa ceļu ar grants vai šķembu segumu, – 80 km/h;

103.6. mopēdiem – 45 km/h;

103.7. specializētajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem – 20 km/h, ja tā pasažieris atrodas ārpus kabīnes šim nolūkam paredzētajā stāvēšanas vietā;

103.8. elektroskrejriteņiem – 25 km/h;

103.9. (apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.07.2026. ; sk. 300. punktu).

104. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

104.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;

104.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 238. punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;

104.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

104.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

105. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

106. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 241. un 243. punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, kas, izteikta metros, ir ne mazāka par pusi no transportlīdzekļa braukšanas ātruma. Šī prasība nav spēkā, ja transport­līdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

10. Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana

107. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai:

107.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu;

107.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

107.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;

107.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli.

108. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u. tml.).

109. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

109.1. regulējamos krustojumos;

109.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, ja apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;

109.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

109.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u. tml.;

109.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuneļos.

110. Lai netraucētu citus ceļu satiksmes dalībniekus un palaistu garām citu transportlīdzekli, šo noteikumu 88. punktā minētie transportlīdzekļi drīkst īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tai ir asfalta vai asfaltbetona segums. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu šo noteikumu 88. punktā minētu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, bet, ja aiz transportlīdzekļa ir izveidojies sastrēgums, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

111. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111. ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transport­līdzekļa vadītājs.

112. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 170. punktā minētajām prasībām.

113. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, ja tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru.

11. Apstāšanās un stāvēšana

114. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

115. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem:

115.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

115.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, – tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

116. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, divriteņu mopēdus, velosipēdus un elektroskrejriteņus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

117. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 529., 537. vai 539. ceļa zīmi un 830.–839. papildzīmi, tajās norādītajā veidā atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 830. vai 831. papildzīmi, – arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, elektroskrejriteņiem, divriteņu mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

118. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u. tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām.

119. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli –, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.

120. Aizliegts atvērt transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.

121. Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, apstāties un stāvēt aizliegts:

121.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;

121.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

121.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

121.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

121.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, un tuvāk par 5 m no šīm vietām;

121.6. krustojumā un tuvāk par 5 m no tā, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921. ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u. tml.);

121.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 541. vai 542. ceļa zīmes, kā arī ar 543. ceļa zīmi apzīmētās taksometru stāvvietās, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;

121.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem transportlīdzekļu vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

121.9. uz ietvēm, gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, velosipēdu ceļiem un velojoslām, izņemot šo noteikumu 117. punktā minētos gadījumus;

121.10. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām;

121.11. 326. ceļa zīmes darbības zonā;

121.12. vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. vai 947. ceļa apzīmējumu;

121.13. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu tuvumā un citās vietās, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

122. Ja ar ceļa zīmēm vai ceļa apzīmējumiem nav noteikts citādi, stāvēt aizliegts:

122.1. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauk­tuves, bet apdzīvotās vietās – tuvāk par 50 m no tās;

122.2. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

122.3. 327. ceļa zīmes darbības zonā un – attiecīgi nepāra vai pāra datumos – 328. vai 329. ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523. ceļa zīmi;

122.4. vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kas apzīmētas ar 945. ceļa apzīmējumu.

123. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauk­tuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

12. Braukšana krustojumos

12.1. Vispārīgie noteikumi braukšanai krustojumos

124. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas.

125. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

12.1.1 Regulējami krustojumi

126. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to trans­portlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi.

127. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam un citiem pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, no tās nenobraucot.

128. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.

129. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 546. ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

130. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

131. Ja luksofors ir izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro neregulējamu krustojumu šķērso­šanas noteikumi un pirms krustojuma uzstādīto priekšrocības ceļa zīmju prasības.

12.2. Neregulējami krustojumi

132. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

133. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses.

134. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi atrodas uz savstarpēji vienādas nozīmes ceļa, pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni, no tās nenobraucot, neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.

135. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

136. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vadītājiem, kuri brauc pa tramvaja sliežu ceļa klātni.

137. Transportlīdzekļa vadītājam, kas brauc pa galveno ceļu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš to transport­līdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.

Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci. likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)