Ceļu satiksmes noteikumi

138. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207. ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u. tml.), transportlīdzekļa vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

13. Ceļu satiksme dzīvojamās zonās

139. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes stacijās un stāvvietās gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.

140. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.

141. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

142. Dzīvojamā zonā aizliegts:

142.1. (svītrots ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 496);

142.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm;

142.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m (izņe­mot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā).

143. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

144. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

14. Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas

145. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, kā arī velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai izbrauc uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

146. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāji.

147. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

148. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod iespēja gājējiem, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītājiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

149. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu pārvietošanos.

150. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli vai nāk no tā.

151. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

152. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

153. Pirms pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.

154. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, transportlīdzekļa vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

155. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transport­līdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929. ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, – pirms 546. vai 207. ceļa zīmes; ja to nav, – ne tuvāk par 5 m pirms barjeras; ja tās nav, – ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, – pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, transportlīdzekļa vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

156. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

156.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves;

156.2. uz tās attiecīgajā braukšanas virzienā atrodas apturēts transport­līdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

157. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauk­tuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi:

157.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs – 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, – tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

157.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

157.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā – turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī – iedegtu lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trim īsiem signāliem.

158. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

158.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u. tml.);

158.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

158.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta un apbraukšana saistīta ar iebraukšanu tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā;

158.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai apbraukt to.

159. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:

159.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas – 4,5 m;

159.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t.

15.1 Papildu prasības vadītājiem, lietojot ātrgaitas ceļu

159.1 Ātrgaitas ceļa lietošana, ieskaitot šķērsošanu, ir aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h.

159.2 Piespiedu apstāšanās gadījumā uz ātrgaitas ceļa transportlīdzeklis jānovieto uz nomales vai speciāli šim gadījumam paredzētā apstāšanās vietā. Transportlīdzekļa vadītājam nekavējoties jāiededz avārijas gaismas signalizācija un transportlīdzekļa aizmugurē attālumā, kas ir ne mazāks par 100 m, jāizliek avārijas zīme.

159.3 Uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot.

16. Ārējās apgaismes ierīču lietošana

160. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem un tramvajiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.

161. Braucot diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

161.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

161.2. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

162. Braucot nepietiekamas redzamības apstākļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

162.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem – tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

162.2. piekabēm – gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

163. Transportlīdzekļa vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

163.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

163.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu;

163.3. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā). Ja transportlīdzekļa vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis.

164. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

165. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

166. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem ir labi saredzams pietiekamā attālumā.

167. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

167.1. nepietiekamas redzamības apstākļos – atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

167.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos – kopā ar tuvās gaismas lukturiem.

168. Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u. tml.

169. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transport­līdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

170. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:

170.1. diennakts gaišajā laikā – ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;

170.2. diennakts tumšajā laikā – ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma – tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

171. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

172. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām – arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

173. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

173.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transport­līdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u. tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus ceļu satiksmes drošībai;

173.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava;

173.3. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem.

174. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos:

174.1. ja transportlīdzekļa vadītājs tiek apžilbināts;

174.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim;

174.3. ja transportlīdzeklim ir kāds no šo noteikumu 223. punktā minētajiem bojājumiem.

175. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citus transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:

175.1. apdzīvotās vietās – ne mazākam par 15 m;

175.2. ārpus apdzīvotām vietām – ne mazākam par 100 m.

18. Transportlīdzekļu vilkšana

176. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:

176.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;

176.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

177. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transport­līdzekļa stūres jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, ja cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.

178. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt.

179. Traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas piekabes, kas nodrošina darba bremžu funkcionalitāti.

179.1 Transportlīdzekļa sastāvam, kas sastāv no mehāniska transportlīdzekļa, puspiekabes un piekabes, ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņemta attiecīga lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja.

180. Aizliegts vilkt:

180.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;

180.2. mehānisko transportlīdzekli, kuram ir bojāta stūres iekārta (šādu transportlīdzekli atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);

180.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;

180.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;

180.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;

180.6. ar motociklu bez blakusvāģa, izņemot gadījumu, ja to paredzējis motocikla izgatavotājs un ja motocikls bez blakusvāģa velk speciāli šim nolūkam paredzētu piekabi;

180.7. velosipēdu, elektroskrejriteni vai divriteņu mopēdu, kā arī motociklu bez blakusvāģa;

180.8. vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 179. un 179.1 punktā minēto gadījumu;

180.9. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;

180.10. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos – šo noteikumu 182. punktā minēto tehnoloģisko agregātu – piekabi;

180.11. traktortehnikas piekabi ar automobili.

181. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā. Ja velkamais automobilis ir daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

182. Tehnoloģiskā agregāta – piekabes (piemēram, kompresora, ģeneratora, celtnieku dzīvojamā vagoniņa) īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā vilkšanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem.

19. Pasažieru pārvadāšana

183. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri, kā arī mājas (istabas) dzīvnieki jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transport­līdzekļa vadītāju un neierobežotu viņam redzamību. Pasažierus vieglajos automo­biļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos – arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās.

184. Pārvadājot bērnu grupas, kas dodas ekskursijās, uz sporta pasākumiem u. tml., autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 233. punktā minētajām prasībām.

185. Ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

186. Pārvadājot personu ar invaliditāti ratiņkrēslā, tai jābūt ar drošības jostu piesprādzētai pie transportlīdzeklī nostiprināta ratiņkrēsla.

187. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes. Šis aizliegums neattiecas uz:

187.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļiem (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējie normatīvie akti);

187.2. speciāliem darbiem paredzētiem kravas automobiļiem, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri ir noteiktā kārtībā reģistrēti.

188. Šo noteikumu 187. punktā minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot transportlīdzekļa vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, – transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.

189. Aizliegts pārvadāt:

189.1. pasažierus ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā;

189.2. bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām;

189.3. bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, priekšējā sēdeklī automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām, kā arī ar divriteņu mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu vai sniega motociklu, izņemot gadījumu, ja bērns var noturēt līdzsvaru un aizsniegt kāju atbalstus vai sēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša sēdeklīša;

189.4. pasažierus pakaļējā sēdeklī automobilī, ja aiz priekšējās sēdekļu rindas atbilstoši normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa uzstādīts drošības loks.

20. Kravas pārvadāšana

190. Pārvadājamās kravas masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus.

191. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par gabalkravu izvietošanu un nostiprināšanu auto­pārvadājumos noteiktajām prasībām tā, lai krava:

191.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

191.2. transportlīdzekļa vadītājam neierobežotu pārredzamību;

191.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;

191.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numura zīmes un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

191.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepie­gružotu apkārtējo vidi.

192. Pārvadāt kravu ar vieglo automobili tā aizmugurē, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu statīvu, kas kopā ar kravu vai bez tās daļēji vai pilnīgi aizsedz ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, valsts numura vai pazīšanas zīmes, atļauts, ja statīvs aprīkots ar dublējošām ārējās apgaismošanas ierīcēm, gaismas atstarotājiem un valsts numura stiprināšanas vietu ar atbilstošu numura zīmes apgaismojumu.

193. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 239. punktā minētajām prasībām, ja:

193.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;

193.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.

194. Ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā minētos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos par lielgabarīta un smagsvara pārvadā­jumiem noteiktajā kārtībā.

194.1 Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi var pārsniegt maksimālos garumus, kas noteikti šo noteikumu 2. pielikuma 1.1.–1.9. apakšpunktā, ja tiem ir kabīnes, kas uzlabo to aerodinamikas rādītājus, energoefektivitāti un drošības rādītājus, vai ja tie energoefektivitātes nolūkos ir aprīkoti ar aerodinamikas ierīcēm, kas ir tipa apstiprinātas un atbilst normatīvajos aktos par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu noteiktajam. Transportlīdzekļi vai transportlīdzekļu sastāvi, kas aprīkoti ar šādām kabīnēm vai aerodinamikas ierīcēm, atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 4. punktam un jebkāda maksimālo garumu pārsniegšana nerada šo transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāvu kravas garuma palielinājumu.

194.2 Aerodinamikas ierīču izmantošanā vadītājam jāievēro šādi nosacījumi:

194.2 1. apstākļos, kad ir apdraudēta citu ceļu satiksmes dalībnieku vai vadītāja drošība, vadītājs tās saloka, ievelk vai atvieno;

194.2 2. to pielietojumā pilsētu un starppilsētu ceļu infrastruktūrās ņem vērā tādu teritoriju īpatnības, kurās ātruma ierobežojums ir 50 km/h vai zemāks un kurās ir lielāka iespējamība atrasties neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

194.2 3. ja to izmantošana notiek Autopārvadājumu likumā noteiktajos intermodālajos pārvadājumos un jo īpaši gadījumos, kad tās ir ievilktas vai salocītas, tās nepārsniedz maksimālo atļauto garumu par vairāk nekā 20 cm.

194.3 Ar alternatīvu degvielu darbināmi vai bezemisiju transportlīdzekļi atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 9., 10. un 11. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass slodzes robežvērtībām. Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz izgatavotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim tiek piešķirts tipa apstiprinājums. Minēto papildu svaru norāda atbilstības sertifikātā, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

195. Policijas darbinieki vai muitas amatpersonas var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi.

21. Mācību braukšana

196. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilsto­šās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt vadīt atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi. Individuāli ceļu satiksmē vienlaikus atļauts apmācīt tikai vienu personu.

197. (Svītrots ar MK 28.08.2018. noteikumiem Nr. 549)

198. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transport­līdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai pēc tam, kad apmācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi vadīšanas iemaņas. Mācību braucienu laikā ar automobili, autobusu vai traktortehniku apmācāmajai personai jāatrodas vadītāja sēdeklī, bet apmācītājam – priekšējā pasažiera sēdeklī. Apmācāmajai personai jāzina un jāievēro šo noteikumu prasības. Laikposmus un ceļus, pa kuriem laikā no plkst. 7.00 līdz 10.00 un no plkst. 16.00 līdz 20.00 aizliegti mācību braucieni, savā administra­tīvajā teritorijā nosaka pašvaldības dome.

199. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 235., 236. un 237. punktā minētajām prasībām.

22. Papildu prasības velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem

200. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai brauktuves daļu, kas apzīmēta ar 956. ceļa apzīmējumu, iespējami tuvāk to labajai malai. Ja to nav vai tie ir attālināti no ceļa, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts:

200.1. braukt pa brauktuvi vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt šādos gadījumos:

200.1.1. lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu;

200.1.2. lai apdzīvotā vietā brauktu taisni, ja labā malējā josla ierīkota tikai labajam pagriezienam;

200.1.3. pavadot bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem;

200.1.4. lai brauktu pa braukšanas joslu visā tās platumā, bez iemesla netraucējot cita transportlīdzekļa braukšanu, uz ceļiem, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, vietā, kur neveic darbus uz ceļa vai nav maksimālā ātruma ierobežojuma ar noteiktu darbības laiku;

200.1.5. lai nogrieztos pa kreisi šo noteikumu 209. punktā noteiktajos gadījumos;

200.2. braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;

200.3. braukt pa ietvi, izņemot pašgājēju velosipēdu vadītājus, netraucējot gājējus, šādos gadījumos:

200.3.1. ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama;

200.3.2. bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem, un velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kuri tos pavada;

200.4. braukt pa kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu.

201. Braucot pa ietvi vai kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jāievēro šādi nosacījumi:

201.1. gājējiem ir priekšroka;

201.2. jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji;

201.3. ja pastāv risks, ka var apdraudēt vai traucēt gājējus, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, vai jāaptur transportlīdzeklis.

202. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību.

203. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jāievēro to satiksmei noteiktais virziens un brauktuves puse. Braukt pretējā virzienā pa brauktuvi aizliegts, izņemot gadījumus, kad tas noteikts ar atbilstošām ceļa zīmēm vai apzīmējumiem.

204. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu krustojumā, kā arī, netraucējot gājējus, pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzeklis jāaptur. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu, un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

205. Ja gājēju pārejas robežās, ko nosaka 535. un 536. zīme, ietverts 931. un 932. apzīmējums, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejas daļu, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu.

206. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

207. Vietās, kur velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

208. Pirms nogriešanās pa kreisi velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem jāizvērtē ceļa veids (vienvirziena, divvirzienu, joslu skaits, atļautie braukšanas virzieni tajās u. tml.) un satiksmes intensitāte un jāizvēlas drošākais manevra veikšanas veids tā, lai neradītu satiksmei bīstamas situācijas.

209. Vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem nogriešanās pa kreisi jāveic:

209.1. krustojumos apdzīvotās vietās:

209.1.1. šķērsojot brauktuvju krustošanās vietu pa brauktuves labo malu, dodot ceļu tajā pašā virzienā taisni braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumā ir priekšroka;

209.1.2. uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir viena braukšanas josla katrā virzienā, nogriešanos pa kreisi atļauts veikt no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz brauktuves;

209.1.3. uz ceļiem, kur noteikta vienvirziena satiksme, nogriešanos pa kreisi atļauts veikt no kreisās malējās joslas labās malas;

209.1.4. ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir vairākas joslas un iekārtota atsevišķa josla tikai braukšanai pa kreisi, nogriešanos pa kreisi atļauts veikt no kreisās malējās joslas labās malas;

209.2. ārpus krustojumiem apdzīvotās vietās no brauktuves labās malas, bet uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos ar vienu joslu katrā virzienā, – arī no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz attiecīgā virziena braukšanas joslas;

209.3. ārpus apdzīvotām vietām – tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

210. Velosipēdam un ektroskrejritenim jābūt tehniskā kārtībā un aprīkotam ar bremzēm.

211. Elektroskrejritenim braukšanas laikā priekšpusē deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis. Elektroskrejritenis abos tā sānos ir aprīkots ar dzelteniem gaismas atstarotājiem.

212. Velosipēds abos tā sānos un riteņu abās pusēs ir aprīkots ar dzelteniem gaismas atstarotājiem, priekšpusē – ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē – ar sarkanu atstarotāju. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, priekšpusē tam deg baltas gaismas lukturis, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturis.

212.1 Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem diennakts tumšajā laikā jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojošiem elementiem.

212.2 Velosipēdu piekabēm aizmugurē ir sarkanas gaismas atstarotājs, kā arī, braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, aizmugurē deg sarkanas gaismas lukturis.

212.3 Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.