Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

58. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojumu sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus, ieņēmumu summu no minētā līguma uzskaita tikai tik lielā apmērā, kādā sagaidāms, ka pasūtītājs atlīdzinās izmaksas, kas radušās saistībā ar šo līgumu. Ja nav iespējams ticami aplēst nepabeigta pakalpojuma sniegšanas līguma izpildes finansiālos rezultātus un nav sagaidāms, ka radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, ieņēmumi netiek atzīti un radušās izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

59. Dāvanu karšu pārdošana uzskatāma par avansa maksājuma saņemšanu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Ieņēmumus atzīst brīdī, kad pircējam apmaiņā pret dāvanu karti ir izsniegtas preces vai sniegti pakalpojumi.

60. Ieņēmumus no būvdarbu līgumiem vai citiem ilgtermiņa līgumiem (tai skaitā pakalpojumu sniegšanas līgumiem) atzīst šo noteikumu 8. nodaļā noteiktajā kārtībā.

4.2. Ieņēmumi no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes

61. Ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentus, autoratlīdzību vai dividendes, uzskaita, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

61.1. sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumu summu;

61.2. ir ticams, ka sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus.

62. Ieņēmumus no procentiem, autoratlīdzības vai dividendēm uzskaita, piemērojot šādas metodes:

62.1. procentus uzskaita, pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, ņemot vērā aktīvu faktisko ienesīgumu;

62.2. autoratlīdzības uzskaita pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar katra konkrētā līguma būtību;

62.3. ieņēmumus no dividendēm uzskaita, kad rodas dalībnieku vai akcionāru tiesības uz dividenžu saņemšanu, tas nozīmē, ka tikai tad, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kā arī noteikta un aprēķināta dividendes summa.

5. Pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas

5.1. pamatlīdzekļu uzskaites vispārīgie jautājumi

63. Par pamatlīdzekļu objektu (turpmāk – pamatlīdzeklis) šajos noteikumos uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu (turpmāk – lieta) Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi:

63.1. attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likuma 1. panta pirmās daļas 17. punktā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem;

63.2. attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu 64. punktā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem;

63.3. attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un šo noteikumu 65. punktā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju.

64. Pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumi ir šādi:

64.1. sabiedrība pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņēmusi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no attiecīgās lietas vai lietu kopuma, ja šajā datumā sabiedrībai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamatlīdzekli pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā;

64.2. ja tajā datumā, kurā sabiedrība ir kļuvusi par attiecīgās lietas vai lietu kopuma īpašnieci vai nomnieci saskaņā ar finanšu nomu, tai nav iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, sabiedrība pamatlīdzekli atzīst vēlāk – tajā datumā, kad tai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

65. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (euro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli.

66. Sabiedrība kā atsevišķu pamatlīdzekli grāmatvedībā var uzskaitīt:

66.1. katru atsevišķu lietu;

66.2. līdzīgu lietu kopumu (piemēram, ja katras atsevišķas lietas vērtība ir mazāka par noteikto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju, bet šo lietu kopums tiek izmantots vairākos sabiedrības parastās darbības ciklos un to kopējā vērtība ir būtiska (piemēram, veidnes, darbarīki, paliktņi));

66.3. konkrētas lietas daļu vai detaļu, kura nepieciešama šīs lietas darbības nodrošināšanai un tiek nomainīta tās darbības vai lietošanas laikā, ja šī daļa vai detaļa atbilst pamatlīdzekļu klasifikācijas un vērtības kritērijiem, pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem un tām ir atšķirīgs lietderīgās lietošanas laiks.

67. Pamatlīdzekli bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļa sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikšanas aizstāj šo vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa uzskaites vērtība), atskaitot uzkrāto nolietojumu un visus veiktos vērtības norakstījumus (piemēram, zaudējumus no vērtības samazināšanās). Par uzkrāto nolietojumu uzskata nolietojumu, kas, ņemot vērā šo noteikumu 95. punktā minēto, pamatlīdzeklim aprēķināts no datuma, kad to iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem (vai no nākamā mēneša pirmā datuma pēc tā mēneša, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem), līdz bilances datumam, ieskaitot nolietojuma summas korekcijas (ja tādas ir bijušas).

68. Sabiedrības grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda šādu informāciju:

68.1. sākotnējā vērtība un visas vērtības izmaiņas;

68.2. lietderīgās lietošanas laika ilgums un tā izmaiņas;

68.3. piemērotā nolietojuma aprēķināšanas metode (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas;

68.4. pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojums;

68.5. cita informācija (piemēram, datums, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim, attiecīgā dokumenta (piemēram, pieņemšanas un nodošanas akta, grāmatvedības izziņas) datums un numurs, datums, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā).

69. Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus pamatlīdzekļu uzskaites vērtības un nolietojuma, kā arī vērtības norakstījumu (piemēram, zaudējumu no vērtības samazināšanās) uzskaitei.

70. Šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteiktā uzskaites kārtība neattiecas uz bilances posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par pamatlīdzekļu piegādi veikto avansa maksājumu summu.

71. Bilances posteni "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas" novērtē, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.2. apakšnodaļu. Ja šajā postenī iekļautā objekta vērtība ir samazinājusies un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, vērtības samazinājumu noraksta, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 85. punktu. Ja šajā postenī iekļauto objektu atsavina vai likvidē, to izslēdz no grāmatvedības uzskaites, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 5.5. apakšnodaļu.

5.2. Pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības noteikšana

72. Pamatlīdzekli pieņem grāmatvedības uzskaitē atbilstoši tā sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai īpašos gadījumos (piemēram, ja pamatlīdzeklis iegūts apmaiņas darījumā vai kā finanšu palīdzība, ziedojums vai dāvinājums) citai vērtībai, ko var ticami noteikt.

73. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas:

73.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas;

73.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka vai cita inženierbūve ir nodota ekspluatācijā).

74. Pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļauj tā izgatavošanai izlietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un citas uz pamatlīdzekli tieši attiecināmas izmaksas (piemēram, ekspluatācijas vietas sagatavošanas un aprīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstādīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pakalpojumu sniegšanu).

75. Ja sabiedrība veic darbības, kas nav tieši nepieciešamas pamatlīdzekļa izveidošanai, tad ar šīm darbībām saistītos ieņēmumus un izmaksas atzīst tā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā šīs darbības veiktas (piemēram, sabiedrība var izmantot zemesgabalu, uz kura paredzēts būvēt jaunu ēku, autostāvvietām līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās ēkas celtniecība).

76. Sabiedrība var pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļaut tā izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par laiku līdz šis pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajiem mērķiem, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar pamatlīdzekli, ja tās radušās laikā, kad šis pamatlīdzeklis tika izgatavots (turpmāk – netiešās ražošanas izmaksas) (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, kā arī vispārējas nozīmes palīgmateriāli).

77. Izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc ar brīdi, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Turpmākās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izmantošanu vai turpmāko pārvietošanu, neiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Piemēram:

77.1. izmaksas, kuras bijušas nepieciešamas, lai pamatlīdzeklis sāktu darboties ar maksimāli paredzēto jaudu;

77.2. zaudējumi, kas radušies jaunā pamatlīdzekļa ražotās produkcijas attīstības un pieprasījuma veidošanas laikā;

77.3. izmaksas, kas saistītas ar atsevišķas sabiedrības struktūrvienības vai visas sabiedrības darbības pārstrukturēšanu.

78. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut šādas izmaksas:

78.1. ar jaunas struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas un pētniecības darbu izmaksas;

78.2. jauna produkcijas vai pakalpojuma veida ieviešanas (arī reklāmas) izmaksas;

78.3. izmaksas, kas saistītas ar jauna pamatdarbības veida vai ģeogrāfiskā tirgus apgūšanu (arī darbinieku apmācības izmaksas);

78.4. administrācijas izmaksas (izņemot atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu);

78.5. izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz līdzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas;

78.6. izmaksas, kas saistītas ar uzkrājuma veidošanu pamatlīdzekļa demontāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai.

79. Ja pamatlīdzekli iegūst apmaiņas darījumā un par šo objektu pilnībā vai daļēji atlīdzina ar citu aktīvu, kas nav nauda vai naudas ekvivalents, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka šādi:

79.1. pēc saņemtā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt;

79.2. ja saņemtā pamatlīdzekļa patieso vērtību nevar ticami noteikt, – pēc apmaiņā nodoto aktīvu patiesās vērtības;

79.3. ja nav iespējams ticami noteikt ne apmaiņas darījumā iegūtā pamatlīdzekļa patieso vērtību, ne apmaiņai nodoto aktīvu patieso vērtību, – pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī.

80. Ja pamatlīdzekļa iegādei saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja pamatlīdzeklis saņemts kā dāvinājums vai iegādāts no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad iegūtā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

5.3. Pamatlīdzekļu uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas

81. Pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts:

81.1. palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku;

81.2. samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmaksām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kopsummu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa.

82. Pamatlīdzekļa uzturēšanai izlietotās rezerves daļas un palīgmateriālus noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tie izlietoti.

83. Tāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kura lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski noraksta izdevumos.

84. Pamatlīdzekli novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

84.1. pamatlīdzekļa vērtība bilances datumā ir zemāka par summu, kas aprēķināta, no tā sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu;

84.2. sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs.

85. Pamatlīdzekļa vērtības samazinājumu noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tas konstatēts. Ja pamatlīdzekļa vērtības samazināšanai vairs nav pamata, tā novērtēšanu atbilstoši zemākajai vērtībai var pārtraukt, iegrāmatojot ieņēmumos summu, kāda tika norakstīta izdevumos, kad vērtības samazinājums tika konstatēts.

86. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs (turpmāk – pārvērtēšanas metode).

87. Likuma 19. panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma objektu vērtību atbilstoši zemākai vai augstākai vērtībai var noteikt sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Ja nekustamā īpašuma objekti pārvērtēti atbilstoši augstākai vērtībai vai tiem veikta likuma 23. panta trešajā daļā minētā vērtības samazinājuma korekcija, finanšu pārskata pielikumā norāda, vai vērtības izmaiņu pamatā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtais atzinums.

88. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tā:

88.1. lai izvairītos no pamatlīdzekļu objektu izlases veida pārvērtēšanas un tādu kopsummu norādīšanas finanšu pārskatā, kuras balstītas uz dažādām novērtēšanas metodēm vienas un tās pašas pamatlīdzekļu uzskaites grupas ietvaros, pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu, pie kuras saskaņā ar sabiedrības noteikto grāmatvedības politiku pamatlīdzeklis pieder. Par pamatlīdzekļu uzskaites grupu uzskata līdzīga veida un sabiedrības darbībā līdzīgi lietotu pamatlīdzekļu kopumu (piemēram, zemesgabali, ēkas, inženierbūves, ilggadīgie stādījumi, dzelzceļa ritošais sastāvs, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, gaisa kuģi, konkrētas tehnoloģiskās iekārtas, mēbeles);

88.2. pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados;

88.3. pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību (turpmāk – pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība);

88.4. ja pārvērtētā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, jauno uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta, aprēķinot nolietojumu atbilstoši šo noteikumu 5.4. apakšnodaļā noteiktajam.

89. Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:

89.1. atbilstoši palielina vai samazina līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā noteikto patieso vērtību;

89.2. sākotnēji noraksta līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu no pamatlīdzekļa līdzšinējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā noteiktajai patiesajai vērtībai.

5.4. Pamatlīdzekļu nolietojums

90. Pamatlīdzekļa sākotnējo vai citu uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot atbilstošu pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi.

91. Par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridiskos) pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus, vai kurā var sasniegt attiecīgo vienību (piemēram, izstrādājumu, darba stundu, nobraukumu kilometros) skaitu, kuru sabiedrība plāno iegūt no šā pamatlīdzekļa.

92. Pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā.

93. Sabiedrība sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina.

94. Ja pamatlīdzekļa sastāvdaļām ir atšķirīgi lietderīgās lietošanas laiki, tad katrai pamatlīdzekļa sastāvdaļai nolietojumu aprēķina atsevišķi (piemēram, lidmašīnas korpusu un dzinējus nolieto pēc atšķirīgām nolietojuma likmēm).

95. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tad, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, remonta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots.

96. Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, ja:

96.1. pamatlīdzekļa sākotnējā vai cita uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta;

96.2. saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to;

96.3. pamatlīdzeklis tiek izslēgts.

97. Pamatlīdzeklim ar neierobežotu lietderīgās lietošanas laiku (piemēram, zemesgabalam) un pamatlīdzeklim, kuram nevar noteikt lietderīgās lietošanas laiku (piemēram, mākslas priekšmetam), ikgadējo nolietojumu neaprēķina.

98. Zemesgabalus, ēkas un inženierbūves grāmatvedībā uzskaita atsevišķi (arī tad, ja tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai inženierbūve, neietekmē šīs ēkas vai inženierbūves lietderīgās lietošanas laiku.

99. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai var izmantot šādas metodes:

99.1. lineāro metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lietošanas laikā nemainās, ja nemainās pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda ir paredzēta) grāmatvedības aplēses;

99.2. degresīvo (paātrinātās nolietojuma aprēķināšanas) metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamatlīdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī (lietošanas pēdējos gados pamatlīdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam). Izmantojot šo metodi, pamatlīdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā ekspluatācijas gadā, bet vismazākā – pēdējā;

99.3. no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīgās metodes. Izmantojot tās, pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tiek noteikta atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļa paredzētās jaudas un tā faktiskās izmantošanas attiecīgajā laikposmā.

100. Izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi sabiedrība lieto pastāvīgi, izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno metodes maiņu. Nolietojuma aprēķināšanas metodes maiņu uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu, par kuru vidēja un liela sabiedrība sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā.

5.5. Pamatlīdzekļu izslēgšana

101. Pamatlīdzekli izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas:

101.1. atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots finanšu nomā, ziedots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā);

101.2. likvidēts, jo no tā lietošanas vai atsavināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi (arī zādzības vai avārijas rezultātā).

102. Pamatlīdzekļa izslēgšanu atspoguļo grāmatvedībā tajā pārskata gadā, kad tas atsavināts vai likvidēts. Ja pamatlīdzekli pārdod, ieņēmumus no tā pārdošanas uzskaita, kad attiecīgi izpildīti šo noteikumu 53. un 54. punktā minētie nosacījumi.

103. Ar atsavinātā vai likvidētā pamatlīdzekļa izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos norāda neto vērtībā (turpmāk – peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļa izslēgšanas) atbilstoši likuma 14. panta trešajā daļā, 41. panta otrajā daļā un 43. panta trešajā daļā noteiktajam. Ja izslēgtais pamatlīdzeklis ir bijis novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas metodi, tad, aprēķinot peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļa izslēgšanas, ņem vērā arī ieņēmumus, kas radušies, izslēdzot no bilances posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" šā pamatlīdzekļa vērtības pieauguma summas atlikumu.

5.6. Informācijas sniegšana par pamatlīdzekļiem finanšu pārskata pielikumā

104. Sabiedrība, piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 7. punkta prasības, finanšu pārskata pielikumā sniedz minētajā likuma normā noteikto informāciju par katru pamatlīdzekļu posteni.

105. Ja pamatlīdzekļi ir novērtēti pārvērtētajās summās, izmantojot likuma 33. pantā doto iespēju, tad, piemērojot likuma 52. panta otrās daļas prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā ietver tabulu, kurā sniedz minētajā likuma normā noteiktās ziņas par bilances posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" izmaiņām pārskata gadā. Šajā tabulā sadalījumā pa pārvērtēto pamatlīdzekļu posteņiem norāda arī to, kāda šo posteņu vērtība būtu norādīta bilancē, ja attiecīgais postenis nebūtu pārvērtēts.

105.1 Paskaidrojot pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem piemēroto nodokļu aplikšanas kārtību, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā norāda, ka atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" 6. panta piektajai daļai, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, neņem vērā bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas (izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu) rezultātus.

105.2 Sabiedrība var izvēlēties katra pārvērtētā pamatlīdzekļu posteņa ietvaros sniegt šo noteikumu 105. punktā minētās ziņas arī par katru pārvērtēto pamatlīdzekļu uzskaites grupu. Šādā gadījumā finanšu pārskata pielikumā norāda arī minētās uzskaites grupas novērtēšanas datumu vai laikposmu (ja visa pamatlīdzekļu grupa tiek pārvērtēta pakāpeniski pārskata gada laikā).

6. Darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas

6.1. Dzīvnieku un augu uzskaites vispārīgie jautājumi

106. Šo noteikumu izpratnē:

106.1. dzīvnieki ir pieaugušie dzīvnieki (piemēram, visu sugu mājlopi, mājputni, zivis, bites), kā arī jaundzimušie dzīvnieki, dzīvnieku mazuļi un nepieaugušie dzīvnieki;

106.2. augi ir dzīvi kultūraugi (piemēram, augļu un ogu koki un krūmi, graudaugi, pākšaugi, zālaugi, sakņaugi, garšaugi, puķes) un savvaļas augi (piemēram, koki un krūmi mežā, augi dabiskā pļavā);

106.3. darba dzīvnieki ir pieaugušie dzīvnieki, kuri ir apguvuši darbam nepieciešamās specifiskās iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību (piemēram, darba vai sporta zirgi, dienesta suņi), kā arī tādi dzīvnieki, kurus tur publiskai izrādīšanai izklaides vai sabiedrības izglītošanas nolūkā (piemēram, atrakciju dzīvnieki cirkā un zooloģiskā dārza dzīvnieki);

106.4. produktīvie dzīvnieki ir pieaugušie dzīvnieki, kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai, papildu dzīvnieku iegūšanai vai citiem nolūkiem (piemēram, medību vajadzībām ierobežotā platībā turēti savvaļas sugu dzīvnieki, izmēģinājumu vajadzībām turēti dzīvnieki);

106.5. ilggadīgie stādījumi ir kultūraugi, kas attiecīgajā zemesgabalā aug ilgstoši un dod ražu vairākas reizes (piemēram, augļu un ogu, arī zemeņu, dārzi);

106.6. viengadīgie stādījumi un sējumi ir kultūraugi, kas attiecīgajā zemesgabalā aug vienu gadu un dod ražu tikai vienu reizi (piemēram, kartupeļi, sakņaugi vai puķes, graudaugi, pākšaugi, šķiedraugi vai eļļas augi);

106.7. mežaudzes un kokaugu stādījumi ir dabiski ieauguši vai sējot vai stādot ieaudzēti skuju vai lapu koki un krūmi (piemēram, koki un krūmi pirmatnējos mežos, plantāciju mežos vai meža kokaudzētavās);

106.8. lauksaimniecības produkti ir lopkopības produkti (piemēram, nepārstrādāta gaļa, piens, olas, medus, vilna), nepārstrādāti augkopības produkti (piemēram, augļi, ogas un dārzeņi, puķu sīpoli un griezti ziedi, labība, sausā lopbarība, sēklas, lini un kaņepes), stādāmais materiāls dekoratīvo un augļu koku un krūmu stādaudzētavās, zvērkopības produkti (piemēram, kažokādas) un zivkopības produkti (piemēram, nozvejotas zivis, nepārstrādāta zivju gaļa);

106.9. mežsaimniecības produkti ir koksne (piemēram, apaļkoki, zāģbaļķi, papīrmalka, malka) un nekoksnes produkti (piemēram, Ziemassvētku eglītes, ogas, sēnes, rieksti, medījamo dzīvnieku trofejas, ādas).

107. Sabiedrības grāmatvedībā dzīvniekus un augus uzskaita sadalījumā vismaz pa šo noteikumu 6.2. apakšnodaļā minētajām dzīvnieku vai augu uzskaites grupām.

108. Bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi" (turpmāk – pamatlīdzekļu sastāvā) norāda:

108.1. darba dzīvnieku un produktīvo dzīvnieku uzskaites grupu, kura atbilst likumā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem un sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajam pamatlīdzekļu vērtības kritērijam;

108.2. uz ražojošiem ilggadīgajiem stādījumiem attiecināmu augu uzskaites grupu, kura atbilst sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajam pamatlīdzekļu vērtības kritērijam;

108.3. mežaudzes un kokaugu stādījumus, kuri atbilst sabiedrības grāmatvedības politikā noteiktajam pamatlīdzekļu vērtības kritērijam.

109. Bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi" (turpmāk – krājumu sastāvā) norāda:

109.1. dzīvnieku uzskaites grupas, kuras sabiedrības grāmatvedībā nav klasificētas par pamatlīdzekļiem;

109.2. uz augiem – viengadīgajiem stādījumiem un sējumiem – attiecināmās izmaksas nākamā gada ražai (piemēram, uz nākamajā gadā pārdošanai paredzēto viengadīgo dārzeņu, puķu un to stādu pavairošanu un to audzēšanu siltumnīcās attiecināmās šā gada izmaksas, uz viengadīgajiem sakņaugu stādījumiem un graudaugu sējumiem attiecināmās šā gada rudenī veiktās augsnes sagatavošanas izmaksas, ziemāju sējas izmaksas).

110. Līdz intensīvas ražošanas uzsākšanai jaunos (vēl neražojošos) ražojošo augļu koku un ogu krūmu stādījumus norāda bilances postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un celtniecības objektu izmaksas".

111. (Svītrots ar MK 24.01.2017. noteikumiem Nr. 43)

112. Zemesgabalus, ar kuriem fiziski saistīti ilggadīgie stādījumi, viengadīgie stādījumi vai sējumi, kā arī zemesgabalus, ar kuriem fiziski saistītas mežaudzes, norāda bilances posteņa "Nekustamie īpašumi" apakšpostenī "Zemesgabali, ēkas un inženierbūves".

113. Atkāpjoties no šo noteikumu 108.1. un 109.1. apakšpunkta prasībām un par to norādot savā grāmatvedības politikā, sabiedrība var izvēlēties:

113.1. krājumu sastāvā norādīt visus dzīvniekus neatkarīgi no to izmantošanas veida un turēšanas ilguma;

113.2. klasificēt par pamatlīdzekli katru atsevišķu dzīvnieku;

113.3. dzīvniekus, kuri tiek audzēti un, ja nepieciešams, apmācīti, lai tos nākamajos pārskata gados varētu iekļaut pamatlīdzekļu sastāvā, norādīt bilances postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un celtniecības objektu izmaksas".

114. Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, pamatlīdzekļu sastāvā iekļautām dzīvnieku vai augu uzskaites grupām, mežaudzēm vai kokaugu stādījumiem, lai veiktu sākotnējo un turpmāko novērtēšanu vai izslēgtu no uzskaites, attiecīgi piemēro šajos noteikumos pamatlīdzekļiem noteikto kārtību, ciktāl to var attiecināt uz dzīvniekiem un augiem.

115. Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, krājumu sastāvā iekļautai dzīvnieku vai augu uzskaites grupai, nepabeigtajos ražojumos iekļautajām dzīvnieku vai augu izaudzēšanas izmaksām, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem attiecīgi piemēro šajos noteikumos krājumiem noteikto uzskaites un novērtēšanas kārtību, ciktāl to var attiecināt uz dzīvniekiem, augiem un nepārstrādātiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem.

6.2. Dzīvnieku un augu uzskaites grupas

116. Sabiedrība uzskaita grāmatvedībā dzīvniekus un ar tiem saistītās izmaksas sadalījumā vismaz pa šādām dzīvnieku uzskaites grupām:

116.1. par pamatlīdzekļiem klasificēti darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki (ja tādi ir);

116.2. par krājumiem klasificēti dzīvnieki (jaunlopi un citi dzīvnieki, kuri tiek audzēti iekļaušanai pamatlīdzekļos nākamajos pārskata gados, nobarojamie dzīvnieki, putni, bites, zvēri, truši, zivis, savvaļas dzīvnieki).

117. Katrā dzīvnieku uzskaites grupā reģistrē dzīvnieku (vai citu uzskaites vienību, piemēram, bitēm – stropu) skaitu un kopējo vērtību, kā arī skaita un kopējās vērtības izmaiņas. Ja sabiedrības grāmatvedības politika paredz dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas rezultātu novērtēšanas nolūkā reģistrēt dzīvnieku svara izmaiņas (piemēram, jaunlopiem, nobarojamiem lopiem, putniem, zivīm), dzīvnieku analītiskās uzskaites reģistros ieraksta arī visas dzīvnieku uzskaites grupas vai, ja to paredz sabiedrības grāmatvedības politika, katra atsevišķa dzīvnieka svaru un tā izmaiņas. Minētās dzīvnieku svara izmaiņas nosaka sabiedrības inventarizācijas instrukcijā noteiktajā kārtībā.

118. Pamatojoties uz sabiedrībā pieņemto grāmatvedības politiku, sabiedrība var analītiskās uzskaites reģistros iekārtot uzskaiti sīkākā sadalījumā katras dzīvnieku sugas (piemēram, zirgi, liellopi, cūkas) ietvaros, atbilstoši dzīvnieku vecumam un paredzētajai izmantošanai (piemēram, ērzeļi, ķēves, zirgi, kumeļi; buļļi, slaucamās govis, nobarojamie liellopi, teļi; kuiļi, sivēnmātes, nobarojamās cūkas, sivēni).

119. Sabiedrība uzskaita grāmatvedībā augus un ar tiem saistītās izmaksas sadalījumā vismaz pa šādām augu uzskaites grupām:

119.1. ražojošie ilggadīgie stādījumi;

119.2. jaunie ilggadīgie stādījumi;

119.3. mežaudzes un kokaugu stādījumi;

119.4. viengadīgie stādījumi un sējumi.

120. Pamatojoties uz sabiedrībā pieņemto grāmatvedības politiku, sabiedrība var analītiskās uzskaites reģistros iekārtot uzskaiti pa sīkākā sadalījumā veidotām augu uzskaites grupām (piemēram, pa augu sugām vai šķirnēm).

6.3. Dzīvnieku novērtēšana

121. Dzīvniekus sākotnēji novērtē un uzskaita grāmatvedībā šādā sākotnējā vērtībā:

121.1. pirktos dzīvniekus – šo dzīvnieku iegādes izmaksās;

121.2. pašu audzētos dzīvniekus – šo dzīvnieku ražošanas pašizmaksā (turpmāk – dzīvnieku izaudzēšanas pašizmaksa);

121.3. apmaiņas darījumā saņemtos dzīvniekus – pēc saņemtā dzīvnieka patiesās vērtības, ja to var ticami noteikt, vai pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī;

121.4. jaundzimušos dzīvniekus (piemēram, jaundzimušos mājlopu mazuļus, izšķīlušos mājputnu cāļus) – sabiedrības grāmatvedības politikā pieņemtā (nosacītā) vērtībā.

122. Ja dzīvnieku iegādei saņemts valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējums vai ja dzīvnieki saņemti kā dāvinājums vai iegādāti no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, to sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

123. Pirkto dzīvnieku iegādes izmaksās iekļauj to pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar dzīvnieku iegādi saistītie papildu izdevumi, ja tādi ir (piemēram, muitas nodoklis un citi ar pirkumu saistīti neatskaitāmi nodokļi un nodevas, transportēšanas vai citas izmaksas).

124. Dzīvnieku izaudzēšanas pašizmaksā:

124.1. iekļauj tiešās materiālu izmaksas (piemēram, lopbarību), tiešās personāla izmaksas (dzīvnieku apkopšanā nodarbināto darbinieku darba algas un sociālās apdrošināšanas maksājumus) un citas uz šiem dzīvniekiem tieši attiecināmas izmaksas (piemēram, veterinārijas izmaksas, darba dzīvniekiem – apmācības izmaksas), kuras radušās dzīvnieku audzēšanas laikā;

124.2. var iekļaut dzīvnieku izaudzēšanai saņemto aizņēmumu procentus, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar šiem dzīvniekiem, ja tās radušās šo dzīvnieku audzēšanas laikā (piemēram, citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lopkopības tehnikas nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, lopkopības telpas (kūts) nolietojums un uzturēšanas (remonta, apkopšanas, apsildīšanas, apgaismošanas) izdevumi, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi, transporta pakalpojumi).

125. Ja sabiedrība iegādājusies vai ieguvusi apmaiņas darījumā nepieaugušus dzīvniekus vai dzīvnieku mazuļus (piemēram, kumeļus, teļus, sivēnus, cāļus, zivju mazuļus) tālākai audzēšanai, tad attiecīgo dzīvnieku izaudzēšanas pašizmaksā kā tiešajās izmaksās iekļauj arī šo dzīvnieku iegādes vai iegūšanas izmaksas.

126. Dzīvnieku sākotnējā vērtībā neiekļauj administrācijas izmaksas un pārdošanas izmaksas. Minētās izmaksas atzīst par tā pārskata gada izdevumiem, kurā tās radušās.

127. Krājumu sastāvā iekļauto dzīvnieku (jaunlopu, nobarojamo lopu, zivju) uzskaites vērtību var palielināt, pamatojoties uz dzīvnieku svara izmaiņām un sabiedrības grāmatvedības politikā pieņemto vienas svara vienības nosacīto vērtību. Summu, par kādu palielinājusies dzīvnieku uzskaites vērtība svara izmaiņu ietekmē, neiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet gan šīs summas apmērā samazina bilances posteņa "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" atlikumu.