Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

192. Ja darbuzņēmējs būvdarbu līguma izpildes rezultātu noteikšanai izmanto darbu izpildes procenta metodi, tad viņš savā grāmatvedībā iegrāmato uzkrātos ieņēmumus līdz brīdim, kad tiek parakstīts darbu pieņemšanas akts (ja normatīvie akti vai noslēgtais būvdarbu līgums to paredz). Pēc tam darbuzņēmējs grāmatvedībā sagatavo pasūtītājam samaksāšanai paredzētu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) un par tajā minēto summu iegrāmato pasūtītāja parādu. Vienlaikus viņš par šo summu koriģē uzkrāto ieņēmumu atlikuma summu. Par attiecīgo būvdarbu līguma izmaksu daļu samazina nepabeigto pasūtījumu uzskaites konta atlikumu.

193. Ja darbuzņēmējs būvdarbu līguma izpildes rezultātu noteikšanai izmanto darbu izpildes procenta metodi un uz bilances datumu no pasūtītāja saņem maksājumus par summu, kas pārsniedz atzīto līgumdarbu ieņēmumu summu, tad viņš savā grāmatvedībā atbilstoši noteiktajai starpībai iegrāmato nākamo periodu ieņēmumus, kuri pēc tam tiek atzīti ieņēmumos atbilstoši šo noteikumu 183. un 184. punktam.

194. Darbuzņēmējs finanšu pārskata pielikumā sniedz:

194.1. likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju (par būvdarbu līgumu ieņēmumu aprēķināšanai pieņemto grāmatvedības politiku, par jebkurām būtiskām izmaiņām šajā politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu);

194.2. apkopotu finanšu informāciju par nepabeigtajiem būvdarbu līgumiem no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam:

194.2.1. radušos izmaksu kopsummu;

194.2.2. atzīto ieņēmumu kopsummu;

194.2.3. aplēsto gaidāmo zaudējumu kopsummu (ja tāda ir);

194.2.4. no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu;

194.2.5. pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtītājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rēķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tādēļ, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi).

8.5. Citi ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanas līgumi

195. Sabiedrība, kura ir noslēgusi līgumu par cita pakalpojuma sniegšanu, kas nav saistīts ar būvniecību (piemēram, līgumu par finanšu informācijas sistēmas ieviešanu, par projekta vadītāja pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā vai pakalpojumiem arhitektūras jomā), un šajā pakalpojumu sniegšanas līgumā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izmaksas grāmatvedībā uzskaita un sniedz informāciju finanšu pārskatā, attiecīgi piemērojot šajā nodaļā noteikto kārtību.

9. Pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem neatbilstošu bezķermenisku lietu norādīšana finanšu pārskatā

196. Izmaksas, kas sabiedrībai radušās saistībā ar tās veiktajiem pētniecības vai attīstības pasākumiem vai jauna nemateriālo ieguldījumu objekta (piemēram, datorprogrammas vai preču zīmes) izveidošanas projekta pētniecības vai attīstības posmā, parasti neatbilst likumā noteiktajiem nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas kritērijiem. Tādēļ minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 202. punktā minētās attīstības izmaksas, noraksta tajā pārskata gadā, kad tās radušās, iekļaujot attiecīgā gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

197. Par pētniecības pasākumiem uzskata:

197.1. pasākumus, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu;

197.2. pētniecības rezultātu vai citu zināšanu lietošanas veidu meklējumus, novērtējumu un galīgo atlasi;

197.3. materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumus;

197.4. jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšanu, izstrādi, novērtējumu un galīgo atlasi.

198. Par attīstības pasākumiem uzskata:

198.1. pirmsražošanas un pirmslietošanas prototipu un modeļu izstrādi, konstruēšanu un testēšanu;

198.2. ar jaunas tehnoloģijas izmantošanu saistītu darbarīku, iekārtu, veidņu un krāsu izstrādi;

198.3. tādu pilotiekārtu izstrādi, kuru lielums neatbilst saimnieciski pamatotai komerciālai ražošanai, to konstruēšanu un darbību;

198.4. jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izvēlētās alternatīvas izstrādi, konstruēšanu un testēšanu.

199. Par jauna nemateriālo ieguldījumu objekta izveidošanas projekta pētniecības posmu uzskata sākotnējo un plānoto izpēti, kas tiek veikta saistībā ar šo projektu.

200. Par jauna nemateriālo ieguldījumu objekta attīstības posmu uzskata pētniecības posma rezultātu un citu zināšanu izmantošanu, attiecīgu prototipu vai paraugu izstrādāšanu vai citu darbību veikšanu, kas nepieciešamas pirms jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta pabeigšanas un lietošanas uzsākšanas.

201. Ja sabiedrība jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta izveidošanas projekta pētniecības posmu nevar nošķirt no tā attīstības posma, pieņem, ka visas izmaksas, kas radušās pētniecības un attīstības posmā, ir radušās tikai minētā projekta pētniecības posmā.

202. Izmaksas, kas radušās attīstības pasākuma vai jauna nemateriālo ieguldījumu objekta (turpmāk – jaunais nemateriālo ieguldījumu objekts) izveidošanas projekta attīstības posmā (turpmāk – attīstības izmaksas), atbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem un tās var iekļaut bilances postenī "Attīstības izmaksas" tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

202.1. ir tehniski pamatots, ka jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta plānotos attīstības pasākumus iespējams pabeigt tā, lai šis aktīvu objekts būtu pieejams izmantošanai sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdošanai;

202.2. sabiedrība ir paredzējusi pabeigt jauno nemateriālo ieguldījumu objektu un izmantot sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdot;

202.3. sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, ka tai ir iespējams jauno nemateriālo ieguldījumu objektu izmantot sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdot;

202.4. sabiedrība spēj uzskatāmi parādīt, kādi saimnieciskie labumi no jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē (piemēram, to, ka pastāv minētā objekta pārdošanas tirgus, vai, ja minētais objekts paredzēts lietošanai pašā sabiedrībā, – tā lietderību);

202.5. sabiedrībai ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai jauno nemateriālo ieguldījumu objektu pabeigtu un izmantotu sabiedrības pašas vajadzībām vai pārdotu;

202.6. sabiedrība spēj ticami novērtēt jaunā nemateriālo ieguldījumu objekta attīstības izmaksu apmēru.

203. Ja ir šaubas par to, vai aktīvs, kuru sabiedrība iegādājusies vienlaikus ar pamatlīdzekli, atbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas kritērijiem, noskaidro, vai pamatlīdzeklis var darboties bez šā aktīva. Piemēram, specializēta datorprogramma, kura paredzēta tehnoloģiskajai iekārtai vai datoram, kas bez šīs datorprogrammas nevar darboties, ir šīs tehnoloģiskās iekārtas vai datora (pamatlīdzekļa) neatņemama sastāvdaļa. Ja datorprogramma nav attiecīgā pamatlīdzekļa neatņemama sastāvdaļa, tad šī datorprogramma uzskatāma par nemateriālo ieguldījumu objektu.

203.1 Piemērojot likuma 53. panta pirmās daļas 17. punkta prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par pārskata gadā:

203.1 1. bilancē iekļautajām (kapitalizētajām) attīstības izmaksām;

203.1 2. izdevumos norakstītajām pētniecības un attīstības izmaksām;

203.1 3. pētniecībā un attīstībā nodarbināto darbinieku vidējo skaitu un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsummu;

203.1 4. saņemto valsts finansējumu pētniecības un attīstības darbu veikšanai;

203.1 5. ar citiem uzņēmumiem (Grāmatvedības likuma izpratnē) noslēgtajiem līgumiem par pētniecības darbu izpildi.

10. Krājumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas

10.1. Krājumu uzskaites vispārīgie jautājumi

204. Šajā nodaļā krājumiem noteikto grāmatvedības uzskaites kārtību piemēro sabiedrības īpašumā esošajām precēm pārdošanai (piemēram, preces mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, zemesgabali vai citi nekustamā īpašuma objekti, kurus sabiedrība kā īpašnieks tur tālākpārdošanai parastajā darbības ciklā), gataviem vai nepabeigtiem ražojumiem vai pasūtījumiem, kā arī izejvielām, pamatmateriāliem un palīgmateriāliem, kas paredzēti izlietošanai ražošanas procesā.

205. Šajā nodaļā krājumiem noteiktā grāmatvedības uzskaites kārtība neattiecas uz:

205.1. bilances postenī "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" ietvertajām un ar būvdarbu līguma izpildi saistītajām izmaksām, kas attiecas uz šā līguma turpmāko darbību un kuras novērtē šo noteikumu 8. nodaļā minētajā kārtībā;

205.2. bilances posteni "Avansa maksājumi par krājumiem". Šajā postenī norāda attiecīgajām personām (piegādātājiem) par krājumu piegādi veikto avansa maksājumu summu;

205.3. bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšposteni "Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi". Šajā apakšpostenī norādītos aktīvus uzskaita un novērtē šo noteikumu 6. nodaļā minētajā kārtībā.

10.2. Krājumu sākotnējās vērtības noteikšana

206. Krājumus sākotnēji novērtē atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai (turpmāk – arī krājumu sākotnējā vērtība).

207. Krājumu iegādes izmaksās iekļauj preces vai pakalpojuma pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi, ja tādi ir (piemēram, muitas nodoklis un citi ar pirkumu saistīti neatskaitāmi nodokļi un nodevas, transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas).

208. Krājumu ražošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citus izdevumus, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu.

209. Krājumu ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli), ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laikposmu.

210. Krājumu sākotnējā vērtībā neiekļauj šādas izmaksas:

210.1. izmaksas, kas pārsniedz parasti iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas;

210.2. uzglabāšanas izmaksas, ja vien šīs izmaksas nav vajadzīgas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma;

210.3. administrācijas izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī;

210.4. pārdošanas izmaksas.

211. Krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus, ciktāl tie attiecas uz ražošanas vai izveidošanas laikposmu, atļauts iekļaut attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, ja laikposms, kas nepieciešams konkrēto krājumu ražošanai vai izveidošanai un sagatavošanai paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, ir būtisks (piemēram, saņemto aizņēmumu procentus var iekļaut tādas daudzdzīvokļu mājas ražošanas pašizmaksā, kuru īpašnieks būvē pārdošanai).

212. Ja krājumu ražošanas process ir īss, regulārs un nodrošina lielu saražoto krājumu vienību skaitu vai ja krājumi jau iegādes laikā ir gatavi paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, tad saņemto aizņēmumu procentus krājumu pašizmaksā neiekļauj.

213. Šo noteikumu 210. un 212. punktā minētās izmaksas iekļauj tā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā tās radušās.

214. Krājumu ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:

214.1. krājumu ražošanas pašizmaksu veido tiešās un netiešās produkcijas (preču, nepabeigto ražojumu un pasūtījumu) ražošanas izmaksas;

214.2. tiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas tieši attiecināmas uz saražoto produkciju (piemēram, tiešās materiālu izmaksas, tiešās personāla izmaksas, apakšuzņēmēju veikto ražošanas darbu vai pakalpojumu izmaksas);

214.3. netiešās ražošanas izmaksas veido izmaksas, kas rodas produkcijas ražošanas laikā un ir netieši attiecināmas uz saražoto produkciju (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbinātā personāla izmaksas, ražošanas pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumi, remonta izdevumi un nolietojums, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa, apdrošināšanas maksājumi);

214.4. netiešās ražošanas izmaksas iedala ražošanas pieskaitāmajās nemainīgajās izmaksās, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma vai ražošanas procesa dīkstāves (piemēram, rūpnīcas ēku un iekārtu nolietojums un uzturēšana, ražošanas vadības izmaksas), un ražošanas pieskaitāmajās mainīgajās izmaksās, kuras mainās atkarībā no ražošanas apjoma izmaiņām (piemēram, netiešās materiālu izmaksas, netiešās personāla izmaksas);

214.5. netiešās ražošanas pieskaitāmās nemainīgās izmaksas attiecina uz atsevišķu produkcijas veidu ražošanas pašizmaksu, pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālu jaudu, kas ir produkcijas ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku gadu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var pamatoties uz faktisko produkcijas ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai;

214.6. netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summa, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, nepalielinās produkcijas ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem tajā pārskata gadā, kurā tās radušās. Pārskata gados, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, netiešo ražošanas pieskaitāmo nemainīgo izmaksu summu, ko attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, samazina;

214.7. netiešās ražošanas pieskaitāmās mainīgās izmaksas attiecina uz katru saražotās produkcijas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko izmantošanas intensitāti.

215. Ja ražošanas procesā vienlaikus saražo vairāk nekā vienu produktu (piemēram, pamatproduktu un blakusproduktu) un katra produkta ražošanas pašizmaksu nav iespējams atsevišķi uzskaitīt, šo produktu ražošanas pašizmaksu var aprēķināt, ražošanas izmaksu kopsummu racionāli un konsekventi sadalot starp šiem produktiem (piemēram, pamatojoties uz katra produkta nosacīto pārdošanas vērtību ražošanas procesa posmā, kad produkti kļūst atsevišķi identificējami, vai ražošanas beigu posmā). Ja blakusprodukts pēc sava rakstura ir nebūtisks, to var novērtēt neto pārdošanas vērtībā, bet pamatproduktu novērtēt kā starpību starp šo produktu ražošanas izmaksu kopsummu un blakusprodukta neto pārdošanas vērtību.

216. Ja sabiedrība, kura ir konkrētu pakalpojumu sniedzēja, aprēķina pašizmaksu atsevišķi katram sniegtajam pakalpojumam, piemēram, lai noteiktu pakalpojuma sniegšanas cenu, tad šī sabiedrība katru minēto pakalpojumu uzskaita kā atsevišķu krājumu vienību, tās pašizmaksas aprēķināšanā attiecīgi piemērojot šajā apakšnodaļā noteikto kārtību.

10.3. Krājumu turpmākā novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas

217. Krājumu izlietojuma un atlikumu iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksas noteikšanai izmanto vidējo svērto cenu metodi vai metodi "Pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) (turpmāk – krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodes). Metode "Pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO) pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kuras iegādātas vai saražotas pirmās, tiek pārdotas vai izlietotas pirmās. Tādēļ tās vienības, kuras paliek krājumu atlikumā pārskata perioda beigās, ir tās, kuras iegādātas vai saražotas visvēlāk. Vidējo svērto cenu metode ir krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metode, kuru, piemērojot katras krājumu vienības izmaksas, nosaka, pamatojoties uz līdzīgu krājumu vienību vidējām svērtajām izmaksām pārskata perioda sākumā un pārskata perioda laikā iegādāto vai saražoto līdzīgu krājumu vienību izmaksām. Sabiedrība lieto vienu un to pašu krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem.

218. Krājumu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, vai īpašos gadījumos – citai zemākajai vērtībai. Piemēram, bojātas vai novecojušas krājumu vienības un krājumu vienības, kurām nozīmīgi palielinās ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas, novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai (aprēķina kā aplēstās pārdošanas cenas un aplēsto pabeigšanas un pārdošanas izmaksu starpību).

219. Ja konkrētas krājumu vienības nav iespējams novērtēt neto pārdošanas vērtībā atsevišķi no citām līdzīgām krājumu vienībām (piemēram, tās pieder pie viena un tā paša produkcijas veida, kuru ražo un tirgo vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū), tās drīkst novērtēt neto pārdošanas vērtībā, apvienojot pa līdzīgo krājumu vienību grupām.

10.4. Krājumu vērtības samazinājuma un izlietojuma norādīšana finanšu pārskatā

220. Krājumu, arī neto pārdošanas vērtībā novērtēto krājumu, vienību vērtību pārbauda katrā bilances datumā. Summu, par kādu veikta krājumu vienību vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai, kā arī visas citas krājumu vērtības samazinājuma korekciju summas atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kurā konstatēts attiecīgais krājumu vērtības samazinājums.

221. Ja vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ krājumu vērtība bija samazināta, vai ja salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu ir palielinājusies konkrēto krājumu vienību neto pārdošanas vērtība, atbilstošo krājumu vērtības samazinājuma korekcijas summu atceļ, iegrāmatojot attiecīgu krājumu izmaksu samazinājumu tajā pārskata gadā, kurā krājumu vērtības samazinājuma summa atcelta.

222. Pārdoto krājumu vienību uzskaites vērtību atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kurā atzīti attiecīgo krājumu pārdošanas ieņēmumi.

223. Tādu krājumu uzskaites vērtību, kuri izlietoti sabiedrības pašas pamatlīdzekļu izveidošanai (piemēram, pamatlīdzekļu izveidošanai izlietoto izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izmaksas), iekļauj attiecīgo pamatlīdzekļu objektu ražošanas pašizmaksā. Minēto krājumu vērtība tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos attiecīgajam pamatlīdzekļu objektam paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā, aprēķinot un peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot pamatlīdzekļu ikgadējā nolietojuma summas.

10.5. Informācijas sniegšana par krājumiem finanšu pārskata pielikumā

224. Piemērojot likuma 52. panta pirmās daļas 1. punkta prasības, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu.

225. Piemērojot likuma 28. panta prasības, ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.

10.1 Kriptoaktīvu uzrādīšana grāmatvedībā un finanšu pārskatā

225.1 Šajos noteikumos lietotie termini "kriptoaktīvs", "elektroniskās naudas žetons" un "aktīviem piesaistīts žetons" atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā.

225.2 Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, grāmatvedībā norāda atbilstoši to iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni "Aktīviem piesaistīti žetoni" vai "Kriptoaktīvi". Gada beigās kriptoaktīvu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši to iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.

225.3 Elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī "Nauda", izveidojot apakšposteni "Elektroniskās naudas žetons".

225.4 Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu.

11. Kārtība, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus

11.1. Finanšu nomas un operatīvās nomas uzskaites vispārīgie jautājumi

226. Šajā nodaļā finanšu nomai un operatīvajai nomai noteikto grāmatvedības uzskaites kārtību piemēro zemesgabaliem, ēkām un inženierbūvēm, tehnoloģiskajām iekārtām un ierīcēm, kā arī citiem pamatlīdzekļiem (turpmāk šajā nodaļā – aktīvs), uz kuriem atteicas konkrētais nomas darījums.

227. Šo noteikumu izpratnē:

227.1. noma ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikposmu;

227.2. iznomātājs ir nomas darījuma dalībnieks, kuram pieder aktīvs un kurš piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības;

227.3. nomnieks ir nomas darījuma dalībnieks, kurš iegūst aktīva lietošanas tiesības uz nomas līguma noteikumiem;

227.4. nomas darījuma uzsākšanas datums ir agrākais no diviem šādiem datumiem:

227.4.1. nomas līguma parakstīšanas datums;

227.4.2. datums, kurā nomas līgumslēdzējas puses vienojušās par galvenajiem nomas noteikumiem;

227.5. nomas termiņa sākums ir datums, ar kuru nomnieks ir tiesīgs lietot nomāto aktīvu. Tas ir nomas sākotnējās uzskaites datums nomnieka grāmatvedībā (nomāto aktīvu, saistību, kā arī nomas ieņēmumu vai izdevumu atzīšanas datums, piemēram, datums, kad ar attaisnojuma dokumentu saņemts nomātais aktīvs);

227.6. nomas termiņš ir laikposms, uz kuru nomnieks ir noslēdzis līgumu par aktīva nomu, kā arī visi turpmākie termiņi, kuros nomniekam ir iespēja turpināt aktīva nomu ar vai bez turpmākiem maksājumiem, ja nomas uzsākšanas datumā pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju izmantos;

227.7. minimālie nomas maksājumi ir nomnieka maksājumi nomas termiņa laikā, kurus viņam ir pienākums maksāt, izņemot papildu nomas maksājumus, kā arī pakalpojumu izmaksas un nodokļus, kurus maksāt ir iznomātāja pienākums un kurus nomnieks atlīdzina iznomātājam.

228. Ja nomas līgums vai cits savstarpējās vienošanās dokuments ietver nosacījumu par nomas maksājumu koriģēšanu, tad uzskata, ka šādas nomas maksājumu korekcijas ir notikušas nomas uzsākšanas datumā. Šādā gadījumā attiecīgi koriģē aktīva sākotnējo vērtību.

11.2. Nomas klasifikācija

229. Nomas klasifikācija pamatojas uz iznomātā aktīva īpašuma tiesībām raksturīgo risku un atlīdzības sadalījumu starp iznomātāju un nomnieku. Riski ietver aktīva iespējamās dīkstāves vai tehnoloģiskās novecošanās radītus zaudējumus un iespēju, ka mainīto saimniecisko apstākļu ietekmē samazināsies aktīva ražīgums vai lietošanas intensitāte.

230. Nomas darījumus uzskaita un norāda finanšu pārskatā atbilstoši nomas klasifikācijai.

231. Nomas klasifikāciju par operatīvo vai finanšu nomu nosaka nomas darījuma saturs un būtība, nevis tikai nomas līguma juridiskā forma.

232. Nomu klasificē par operatīvo nomu vai finanšu nomu tās uzsākšanas datumā. Ja nomu klasificē par finanšu nomu, tad nosaka nomas termiņa sākumā bilancē atzīstamās summas.

233. Nomu klasificē par finanšu nomu, ja tā pēc būtības nodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības un ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

233.1. nomātā aktīva īpašuma tiesības tiks nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām;

233.2. nomas termiņš ietver būtiski lielāko daļu no aktīva lietderīgās lietošanas laika pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas;

233.3. iznomātie aktīvi ir tik specifiski, ka tos, būtiski nepārveidojot, ir tiesīgs lietot tikai nomnieks.

234. Par finanšu nomu ir uzskatāms arī aktīva īres līgums ar izpirkuma tiesībām, kurā iekļauts noteikums, kas īrētājam dod iespēju, izpildot noteiktus nosacījumus, iegūt aktīva īpašuma tiesības.

235. Nomu klasificē par operatīvo nomu, ja tā nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.

236. Nomu klasificē par operatīvo nomu arī tādā gadījumā, ja noma atbilst šo noteikumu 233. punktā minētajiem nosacījumiem, bet ir pazīmes, kas liecina, ka, iznomājot aktīvu, tomēr netiek nodoti visi īpašuma tiesībām raksturīgie riski un atlīdzības.

237. Ja nomas termiņa laikā nomnieks un iznomātājs vienojas grozīt nomas noteikumus tādā veidā, ka nomu klasificētu citādi, ja grozītie noteikumi būtu bijuši spēkā nomas uzsākšanas datumā, tad pārskatītais līgums tiek uzskatīts par jaunu līgumu šā jaunā līguma termiņa laikā. Ja mainījušās aplēses (piemēram, lietderīgās lietošanas laika aplēse vai iznomātā aktīva atlikušās vērtības aplēse) vai apstākļi (piemēram, nomnieka saistību neizpilde), jaunu nomas klasifikāciju neveic. Piemēram, operatīvo nomu nepārklasificē par finanšu nomu, ja tiek samazināta nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laika aplēse un tādēļ nomas termiņš ietver lielāko daļu no lietderīgā lietošanas laika.

238. Zemesgabalus, ēkas un inženierbūves aplūko kā atsevišķus nomātos aktīvus. Ja ir paredzēts, ka nomas termiņa beigās nomāto aktīvu īpašuma tiesības pāries nomniekam, tad nomu klasificē par finanšu nomu, izņemot gadījumu, ja no citiem nosacījumiem nav saprotams, ka noma būtībā nenodod nomāto aktīvu īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības.

11.3. Finanšu noma nomnieka finanšu pārskatā

239. Ja noma ir klasificēta par finanšu nomu, tad nomnieks atzīst nomāto aktīvu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā attiecīgajā bilances postenī un tādā pašā summā atzīst ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības.

240. Ja sākotnējās tiešās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nomnieka veiktajām darbībām saistībā ar finanšu nomu (piemēram, saistībā ar saskaņošanu un vienošanos par nomu), ir iekļautas nomātā aktīva sākotnējā vērtībā, ar finanšu nomu saistītie bilances aktīva un pasīva posteņi nebūs vienādās summās.

241. Papildus nomas maksājumus (piemēram, procentu maksājumus) iekļauj izmaksās tajā pārskata gadā, kad tie radušies.

242. Nomātajiem nolietojamiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas metodi, kāda ir noteikta nomnieka īpašumā esošiem pamatlīdzekļiem.

243. Ja nav pamatotas pārliecības, ka nomnieks iegūs īpašuma tiesības līdz nomas termiņa beigām, nomātā aktīva bilances vērtību pilnībā noraksta, aprēķinot nolietojumu nomas termiņā vai nomātā aktīva lietderīgās lietošanas laikā atkarībā no tā, kurš no tiem ir īsāks.

244. Nomāto aktīvu, kura vērtība bilances datumā ir samazinājusies, novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai un vērtības samazinājuma korekcijas iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad šāds samazinājums konstatēts.

245. Nomnieks finanšu pārskata pielikumā par finanšu nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.4. Operatīvā noma nomnieka finanšu pārskatā

246. Operatīvās nomas maksājumus, kā arī ar nomāto aktīvu saistītos apdrošināšanas maksājumus, nomātā aktīva uzturēšanas izdevumus un citus līdzīgus izdevumus nomas termiņa laikā atzīst par izmaksām tajā pārskata gadā, kad tās radušās.

247. Ja nomnieks nomātajā aktīvā ir veicis ieguldījumus (piemēram, rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu), tad šādas izmaksas atzīst bilances postenī "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" un aprēķina nolietojumu nomas termiņa laikā.

248. Nomnieks finanšu pārskata pielikumā par operatīvo nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.5. Finanšu noma iznomātāja finanšu pārskatā

249. Iznomātājs finanšu nomā iznomātos aktīvus nomas termiņa sākumā uzrāda bilancē attiecīgi kā debitoru parādus ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atsevišķi norādot summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma.

250. Iznomātājs par finanšu nomā saņemto minimālo nomas maksājumu summu samazina iepriekšējā punktā minētos debitoru parādu atlikumus. Papildus nomas maksājumus (piemēram, procentu maksājumus) iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kad tie radušies.

251. Iznomātājs finanšu pārskata pielikumā par finanšu nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.6. Operatīvā noma iznomātāja finanšu pārskatā

252. Operatīvajā nomā iznomāto aktīvu iznomātājs norāda bilances aktīvā atbilstoši iznomātā aktīva veidam.

253. Iznomātājs operatīvās nomas ienākumus nomas termiņa laikā atzīst par ieņēmumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

254. Nolietojamiem iznomātajiem aktīviem piemēro tādu pašu nolietojuma aprēķināšanas politiku, kāda ir noteikta citiem līdzīgiem pamatlīdzekļiem.

255. Ja iznomātā aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies, to novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai. Iznomātā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

256. Iznomātājs finanšu pārskata pielikumā par operatīvo nomu sniedz likuma 52. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto informāciju.

11.7. Pārdošanas darījumi ar saņemšanu atpakaļ nomā

257. Pārdošanas darījums ar saņemšanu atpakaļ nomā (turpmāk – atgriezeniskās nomas darījums) ir saistīts ar aktīva pārdošanu un šā paša aktīva saņemšanu atpakaļ nomā. Grāmatvedības uzskaite atgriezeniskās nomas darījumam ir atkarīga no darījuma pamatā esošā nomas veida.