Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 1Rīgā 2016. gada 6. janvārī(Finanšu un kapitāla tirgus komisijaspadomes sēdes prot. Nr. 1 2. p.)

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanaslikuma 101. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu kvalitātes nodrošināšanas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentēšanas un tehnisko rezervju aprēķina metodes izvēles minimālās prasības, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līguma robežu noteikšanas principus.

2. Noteikumi ir saistoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm (tālāk tekstā – sabiedrība).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas – no pārapdrošinātājiem atbilstoši noslēgtajiem cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem atgūstamās summas un no īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām atgūstamās summas;

3.2. līgums – apdrošināšanas līgums vai pārapdrošināšanas līgums;

3.3. prēmija – apdrošināšanas prēmija vai pārapdrošināšanas prēmija;

3.4. atlīdzība – apdrošināšanas atlīdzība vai pārapdrošināšanas atlīdzība;

3.5. IBNR rezerve (the provision for incurred but not reported claims) – nesamaksāto atlīdzību prasību rezerve (the provision for claims outstanding), kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts atlīdzības pieteikums;

3.6. RBNS rezerve (the provision for reported claims outstanding) – nesamaksāto atlīdzību prasību rezerve, kas attiecas uz gadījumiem, par kuriem ir saņemts atlīdzības pieteikums, bet nav izmaksāta atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā;

3.7. notikuma gads (accident year) – gads, kurā iestājies atlīdzības prasības pamatā esošais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījums;

3.8. samērīguma novērtējums (proportionality assessment) – Eiropas Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētās regulas (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), (tālāk tekstā – Regula Nr. 2015/35) 56. pantā minētais novērtējums, ko sabiedrība veic, lai novērtētu tehnisko rezervju aprēķina metožu samērīgumu, un kas cita starpā ietver apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošo risku rakstura, apjoma un sarežģītības novērtējumu;

3.9. citu terminu lietojums atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma un Regulas Nr. 2015/35 terminu lietojumam.

II. Datu kvalitāte

Datu pilnīgums un atbilstība

4. Ievērojot Regulas Nr. 2015/35 19. pantā noteiktos datu pilnīguma nosacījumus, sabiedrība nodrošina, ka tehnisko rezervju aprēķinā izmantotie dati aptver pietiekami ilgu novērojumu laika periodu.

5. Lai aprēķinātu prēmiju rezervi nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, sabiedrība nodrošina, ka ir pieejama pietiekama vēsturiskā informācija par atlīdzību izmaksām un to tendencēm pietiekami detalizētā līmenī.

6. Lai aprēķinātu nesamaksāto atlīdzību prasību rezervi, sabiedrība nodrošina, ka dati ir pieejami pietiekamā apmērā, lai varētu identificēt atlīdzību izmaksu attīstības modeļus, un dati ir pietiekami detalizēti, lai varētu analizēt šos modeļus viendabīgu riska grupu ietvaros.

7. Ievērojot Regulas Nr. 2015/35 19. pantā noteiktos datu atbilstīguma nosacījumus, sabiedrība nodrošina, ka dati, kas attiecas uz dažādiem laika periodiem, tiek izmantoti konsekventi.

8. Sabiedrība nepieciešamības gadījumā veic vēsturisko datu korekciju, lai palielinātu datu ticamību vai uzlabotu to kvalitāti ticamāku tehnisko rezervju aplēšu noteikšanai, kā arī lai nodrošinātu datu atbilstīgumu vērtējamajam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfelim un risku attīstības prognozēm nākotnē.

Datu kvalitātes validācija un pārskatīšana

9. Lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 4.–8. punktā noteiktajām prasībām un atklātu būtiskas nepilnības, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē datu precizitāti un pilnīgumu, veicot pietiekami plašas pārbaudes.

10. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros veic datu precizitātes un pilnīguma novērtējumu pietiekami detalizētā līmenī.

11. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā trešās personas veiktas ārējās pārbaudes vai analīzes, kurā pārbaudīta tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu kvalitāte, rezultātus.

12. Izvēloties tehnisko rezervju novērtēšanai piemērojamo metodi, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā secinājumus, kas iegūti, pārbaudot datu kvalitāti.

13. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros analizē, vai dati ir atbilstoši tehnisko rezervju novērtēšanā izmantoto metožu pieņēmumiem. Ja dati ir neatbilstoši, sabiedrība izvēlas alternatīvu metodi.

14. Novērtējot datu pilnīgumu, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē, vai pieejamo datu novērojumu skaits un detalizācijas pakāpe ir pietiekama un atbilstoša piemērojamajai metodei.

15. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros datu validēšanā ņem vērā datu avotu un to izmantošanas mērķi.

16. Sabiedrība nodrošina, ka eksperta atzinuma izmantošana, novērtējot tehnisko rezervju aprēķinā izmantojamos precīzos, atbilstošos un pilnīgos datus, neaizstāj atbilstošu datu vākšanu, apstrādi un analīzi, bet nepieciešamības gadījumā to papildina.

17. Koordinējot tehnisko rezervju aprēķināšanu, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros koordinē arī tehnisko rezervju novērtēšanā izmantojamo datu novērtēšanu un validāciju, veicot vismaz šādus pasākumus:

17.1. nosaka tehnisko rezervju novērtēšanā izmantojamo datu izvēli, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 19. pantā noteiktos datu precizitātes, atbilstības un pilnīguma nosacījumus, kas ir atbilstoši tehnisko rezervju aprēķināšanas metodei;

17.2. ziņo par ieteikumiem attiecībā uz uzlabojumu veikšanu iekšējās procedūrās, kas ir būtiski, lai uzlabotu atbilstību šo noteikumu 17.1. punkta nosacījumiem;

17.3. identificē gadījumus, kad ir nepieciešami papildu ārējie dati;

17.4. veic ārējo datu kvalitātes novērtējumu, kāds ir veikts iekšējiem datiem, nosakot, vai ārējie dati ir nepieciešami un kad tie izmantojami, lai uzlabotu iekšējo datu kvalitāti, kā arī nosakot piemērojamo pieejamo datu uzlabojumu nepieciešamību un veidu;

17.5. novērtē pieejamo datu korekciju piemērošanas nepieciešamību, lai uzlabotu aplēšu, kas iegūtas ar aktuārām un statistiskām tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm, pamatojoties uz šiem pieejamajiem datiem, atbilstību un ticamību;

17.6. dokumentē novērtēšanas un validācijas procesā iegūto informāciju, kas var būt būtiska citos tehnisko rezervju aprēķināšanas posmos un kas ir saistīta ar esošo risku izpratni un pieejamo datu kvalitāti un ierobežojumiem.

Datu ierobežojumi (limitations of data)

18. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē datu precizitāti, pilnīgumu un atbilstību, lai noteiktu jebkādus datu ierobežojumus, kas jādokumentē atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 20. panta prasībām. Ja tiek konstatēti būtiski datu ierobežojumi, nosaka arī šo ierobežojumu cēloņus.

19. Lai noteiktu un novērtētu jebkādu iespējamo datu nepietiekamības vai nepilnību ietekmi, kas var radīt neatbilstību datu kvalitātes prasībām, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā visu būtisko pieejamo dokumentāciju, kas saistīta ar tehnisko rezervju novērtēšanai izmantoto datu vākšanas, glabāšanas un validācijas iekšējiem procesiem un procedūrām, un nepieciešamības gadījumā iegūst sīkāku informāciju, sazinoties ar minētajos procesos iesaistīto personālu.

20. Lai noteiktu, vai pieejamie dati ir izmantojami paredzētajam mērķim vai ir jāmeklē alternatīvi dati, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros nodrošina konstatēto tehnisko rezervju aprēķinā izmantojamo pieejamo datu nepietiekamības vai nepilnību ietekmes novērtēšanu.

21. Ja tiek konstatētas datu nepilnības, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē, vai datu kvalitāti, ņemot vērā to izmantošanas mērķi, iespējams uzlabot, datus koriģējot vai papildinot.

22. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus datu ierobežojumu, kas rodas, sabiedrībai un trešajai pusei apmainoties ar informāciju, novēršanai.

23. Izmantojot ārējos datus, sabiedrība nodrošina, ka dati ir atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām datu kvalitātes prasībām.

24. Sabiedrība novērtē, vai ir iespējams datus koriģēt, lai novērstu nepilnības, kuras ietekmē datu kvalitāti, un kādas korekcijas jāveic.

25. Sabiedrība nodrošina, ka datu korekcijas piemēro tādā apmērā, kādā nepieciešams, lai uzlabotu datu atbilstību datu kvalitātes prasībām, un tās neierobežo datos atspoguļoto risku tendenču un citu raksturīgu pazīmju konstatēšanu.

26. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus vadībai par procedūrām, kuras jāveic, lai palielinātu pieejamo datu kvalitāti un kvantitāti, kā arī nosaka būtisko datu ierobežojumu cēloņus un piedāvā iespējamos risinājumus, ņemot vērā to efektivitāti un īstenošanai nepieciešamo laiku.

27. Lai nodrošinātu atbilstošu tehnisko rezervju aprēķinu, sabiedrība izmanto eksperta atzinumu datu ierobežojumu novēršanai, ja pastāv tādi būtiski datu ierobežojumi, kuru novēršana ir nesamērīgi sarežģīta. Tehnisko rezervju aprēķins nedrīkst pasliktināties neprecīzu vai nepilnīgu datu izmantošanas dēļ.

28. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 20. panta prasībām sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros dokumentē datu ierobežojumus, ietverot vismaz šādu informāciju:

28.1. konstatēto datu nepietiekamības vai nepilnību aprakstu, norādot informāciju par to cēloņiem un atsauces uz citiem dokumentiem, kuros tās ir identificētas;

28.2. skaidrojumu par datu nepietiekamības vai nepilnību ietekmi uz tehnisko rezervju aprēķinu, ņemot vērā to būtiskumu un ietekmi uz procesu;

28.3. aktuārās funkcijas ietvaros veikto darbību datu nepietiekamības vai nepilnību atklāšanā aprakstu;

28.4. aprakstu, kā datu ierobežojumus var novērst īstermiņā, un ieteikumus datu kvalitātes uzlabošanai.

Tirgus dati

29. Novērtējot saistības, kas ir tieši atkarīgas no darbībām finanšu tirgos, vai gadījumos, kad tehnisko rezervju aprēķinos ir nepieciešami ārējie dati, sabiedrība pierāda, ka paredzētajam mērķim ārējie dati ir piemērotāki par iekšējiem datiem. Sabiedrība nodrošina, ka ārējie dati, kas iegūti no trešajām personām vai tirgus, papildina pieejamos iekšējos datus.

30. Neatkarīgi no saistību atkarības no tirgus apstākļiem vai pieejamo iekšējo datu kvalitātes līmeņa sabiedrība vajadzības gadījumā ņem vērā attiecīgos ārējos atskaites datus (external benchmarks). Ārējie dati tiek iekļauti analīzē, kas veikta, novērtējot vispārējo atbilstību datu kvalitātes prasībām.

31. Novērtējot ārējo datu precizitāti, atbilstību un pilnīgumu, sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros savā analīzē ņem vērā informācijas avotu ticamību un informācijas vākšanas un publicēšanas konsekvenci un stabilitāti laika gaitā.

32. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā visus pieņēmumus un datu iegūšanā lietotās metodes, tostarp izejas datiem piemērotās korekcijas un vienkāršojumus. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ņem vērā jebkuras izmaiņas, kas laika gaitā ir piemērotas ārējiem datiem, gan ja šīs izmaiņas attiecas uz pieņēmumiem vai saistītajām metodēm, gan kādām citām procedūrām attiecībā uz ārējo datu vākšanu.

33. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, analizējot tehnisko rezervju veidošanu, nosaka pieejamo datu kvalitāti, ņemot vērā salīdzināmos nozares vai tirgus datus atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 100. panta otrās daļas prasībām. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros identificē un analizē jebkuras būtiskas novirzes. Veicot šo analīzi, var ņemt vērā vērtējamās homogēnās riska grupas specifiku.

III. Segmentācija un nodalīšana

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentācija un nodalīšana

34. Sabiedrība no veselības un citiem nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības segmentē pa dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem, ja šādas saistības ir pakļautas biometriskajiem riskiem (piemēram, mirstība, ilgdzīvošana, invaliditāte vai saslimstība) un ja minētos riskus raksturojošie mainīgie lielumi tiek ņemti vērā šādu saistību novērtēšanā.

35. Sabiedrība nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības, kas sākotnēji tika segmentētas pie nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā pārveidojas par dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, novērtē, piemērojot dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus un ņemot vērā biometriskos riskus raksturojošos mainīgos lielumus, un iedala attiecīgajā dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumu veidā, tiklīdz ir iegūta pietiekama informācija saistību novērtēšanai, izmantojot dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus.

36. Ja līgums ietver dažādu darījumu veidu riskus un tikai viens no līgumā ietvertajiem riskiem ir būtisks, līguma saistības nenodala. Šajā gadījumā līguma saistības segmentē atbilstoši būtiskākajam riska faktoram.

37. Sabiedrība analizē, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentācija pietiekami detalizēti atspoguļo risku raksturu. Segmentēšanā ņem vērā apdrošinājuma ņēmēja tiesības uz līdzdalību peļņā, līgumos paredzētās iespējas un finanšu garantijas, kā arī būtiskos riska faktorus.

Viendabīgas riska grupas noteikšana un atbilstības novērtēšana

38. Sabiedrība aprēķina tehniskās rezerves, pieņēmumu iegūšanai izmantojot viendabīgas riska grupas.

39. Viendabīgu riska grupu veido līgumi ar līdzīgiem riska raksturlielumiem. Veidojot viendabīgu riska grupu, sabiedrība ievēro samērīgumu starp pieejamo datu ticamību, kas ļauj veikt atbilstošu statistisko analīzi, un riska raksturlielumu viendabīgumu grupas ietvaros. Sabiedrība nosaka viendabīgas riska grupas tā, lai tās laika gaitā būtu pietiekami stabilas.

40. Ja nepieciešams, sabiedrība risku noteikšanai ņem vērā arī:

40.1. risku parakstīšanas politiku;

40.2. atlīdzību noregulēšanas procesu;

40.3. apdrošinājuma ņēmēju riska profilu;

40.4. apdrošināšanas nosacījumus, t.sk. garantijas;

40.5. turpmākos pārvaldības pasākumus (future management actions).

41. Sabiedrība nodrošina atbilstību starp viendabīgām riska grupām, kas tiek izmantotas, lai novērtētu bruto tehniskās rezerves un no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas.

42. Sabiedrība ņem vērā gan novērtējamo risku raksturu, gan datu kvalitāti, izvēloties viendabīgas riska grupas prēmiju rezerves un nesamaksāto atlīdzību prasību rezerves aprēķināšanai.

Aprēķini grupētu līgumu līmenī

43. Lai aprēķinātu tehniskās rezerves un plānotu naudas plūsmu, sabiedrība piemēro viendabīgu riska grupu līmenī iegūtus pieņēmumus atsevišķiem līgumiem vai līgumu grupām, ja līgumi sagrupēti detalizētāk nekā viendabīgās riska grupās.

IV. Pieņēmumi

Pieņēmumu konsekvence

44. Sabiedrība nodrošina pieņēmumu, ko izmanto tehnisko rezervju, pašu kapitāla un maksātspējas kapitāla prasības noteikšanai, konsekvenci.

Biometriskā riska faktoru modelēšana

45. Sabiedrība novērtē, vai biometriskā riska faktoru nenoteiktības modelēšanai samērīga ir deterministiska vai stohastiska pieeja.

46. Sabiedrība ņem vērā saistību termiņu, nosakot, vai metode, kurā nav ņemtas vērā sagaidāmās biometriskā riska faktoru izmaiņas nākotnē, ir samērīga, īpaši novērtējot kļūdu metodes lietošanas rezultātā.

47. Sabiedrība novērtē, vai metode, kurā tiek pieņemts, ka biometriskā riska faktori ir neatkarīgi no citiem mainīgajiem lielumiem, ir samērīga un vai ir ņemta vērā riska faktoru specifika. Šim nolūkam korelācijas līmeņa novērtējumam jābūt balstītam uz vēsturiskajiem datiem un eksperta atzinumu.

Izdevumi un izdevumu sadale

48. Sabiedrība, kas riska mazināšanai izmanto riska ierobežošanas pasākumus, novērtējot tehniskās rezerves, ņem vērā riska ierobežošanas pasākumu izdevumus. Šādu izdevumu paredzamo rašanos atspoguļo plānotajā ienākošajā un izejošajā naudas plūsmā, kas nepieciešama, lai nokārtotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības.

49. Sabiedrība novērtē tirgus datu par izdevumiem pieejamību, ņemot vērā, vai tirgus dati ir reprezentatīvi attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību portfeli, un datu ticamību.

50. Ievērojot Regulas Nr. 2015/35 31. panta prasības, sabiedrība ņem vērā līgumā ar trešajām pusēm noteiktos izdevumus atbilstoši minētā līguma nosacījumiem. Ar apdrošināšanas līgumu slēgšanu saistītās komisijas maksas ņem vērā, pamatojoties uz līguma starp sabiedrību un apdrošināšanas līgumu izplatītāju nosacījumiem. Ar pārapdrošināšanu saistītos izdevumus ņem vērā, pamatojoties uz līgumu starp sabiedrību un pārapdrošinātāju.

51. Izdevumi tiek dalīti pa viendabīgajām riska grupām vismaz pēc darījumu veida atbilstoši sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentācijai, ko tā izmanto tehnisko rezervju aprēķinam.

52. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 31. panta 2. punkta prasībām sabiedrība sadala pieskaitāmos izdevumus (overhead expenses) reālistiski un objektīvi, pamatojoties uz nesenu darbības analīzi, atbilstošu izmaksu faktoru identifikāciju un izmaksu sadalīšanas koeficientiem.

53. Sabiedrība var lietot vienkāršojumu pieskaitāmo izdevumu sadalīšanai, ievērojot samērīguma novērtējumu un šo noteikumu 52. punktā noteiktās prasības, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

53.1. sabiedrība slēdz ikgadēji atjaunojamus līgumus;

53.2. līgumu atjaunojumi tiek uzskatīti par jauniem līgumiem saskaņā ar līguma robežu noteikšanas principiem;

53.3. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījumi līguma darbības laikā notiek vienmērīgi.

54. Sabiedrība pieskaitāmos izdevumus sadala pa spēkā esošajiem un nākotnes darījumiem konsekventi laika gaitā un maina sadalīšanas nosacījumus tikai gadījumā, ja jaunā metode labāk atspoguļo pašreizējo situāciju.

Izdevumu prognozes

55. Veicot izdevumu prognozēšanu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 31. panta 4. punkta prasībām, sabiedrība sadala izdevumus naudas plūsmas prognozē tā, ka izdevumu naudas plūsmas laika grafiks (timing of expense cash flow) ir atbilstošs citu ienākošo un izejošo naudas plūsmu laika grafikam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segšanai.

56. Sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumi par izdevumu attīstību laika gaitā, tostarp nākotnes izmaksām, kas izriet no saistībām, kuras radušās novērtēšanas dienā vai pirms tās, ir atbilstoši un ņem vērā izdevumu raksturu. Sabiedrība ņem vērā arī inflāciju atbilstoši izdarītajiem ekonomiskajiem pieņēmumiem.

Vienkāršojumi attiecībā uz izdevumiem

57. Novērtējot izdevumu, kas tiek ņemti vērā tehnisko rezervju aprēķinā, pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību, sabiedrība ņem vērā arī nākotnes izdevumu naudas plūsmas nenoteiktību, kā arī jebkuru gadījumu, kas var mainīt izdevumu naudas plūsmas apmēru un biežumu.

58. Sabiedrība ņem vērā izdevumu veidus un dažādu izdevumu veidu korelācijas pakāpi.

59. Ja sabiedrība izmanto vienkāršotu izdevumu prognozēšanas modeli, kas balstīts uz informācijas par esošo un pagātnes izdevumu piecenojumu (expense loadings) izmantošanu nākotnes izdevumu piecenojumu, tostarp inflācijas, prognozēšanā, tā analizē esošos un vēsturiskos izdevumus, ņemot vērā arī izdevumu rašanās vietu un izdevumus ietekmējošos faktorus. Samērīguma novērtējumā sabiedrība iekļauj analīzi par to, kā šie izdevumi ir saistīti ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa lielumu un raksturu. Sabiedrība nelieto vienkāršojumu, ja izdevumi ir būtiski mainījušies vai ir paredzams, ka vienkāršotais modelis ietvers tikai daļu no izdevumiem, kas nepieciešami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanai.

Līgumā paredzētās iespējas un finanšu garantijas

60. Iekļaujot vislabākās aplēses aprēķinā līgumā paredzētās iespējas un finanšu garantijas atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 32. panta prasībām, sabiedrība ņem vērā summas, ko apdrošinājuma ņēmējs maksā par līgumā paredzētajām iespējām.

61. Sabiedrība nodrošina, ka līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanā izmantotie pieņēmumi atbilst pašreizējiem tirgus datiem un praksei un apdrošinājuma ņēmēju un vadības darbībām, kas raksturīgas sabiedrībai un tās darījumiem. Sabiedrība ņem vērā nelabvēlīgu tirgus apstākļu un tendenču ietekmi un veic regulārus pasākumus informācijas atjaunošanai un pieņēmumu atbilstības nodrošināšanai, ņemot vērā visu papildu informāciju kopš pēdējā tehnisko rezervju aprēķina veikšanas.

62. Sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumi par apdrošinājuma ņēmēju rīcību tiek balstīti uz statistiskiem un empīriskiem pierādījumiem, ja tādi pieejami. Sabiedrība, izdarot pieņēmumus, ņem vērā, cik lielā mērā apdrošinājuma ņēmēji izmanto līgumā paredzētās iespējas finansiāli racionālā veidā. Šim nolūkam sabiedrība novērtē apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu iespējām un sagaidāmo apdrošinājuma ņēmēju reakciju uz izmaiņām sabiedrības finansiālajā stāvoklī.

Turpmākie pārvaldības pasākumi

63. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 23. panta prasībām tehnisko rezervju aprēķinā tiek ņemti vērā turpmākie pārvaldības pasākumi. Sabiedrība pamato gadījumus, kad tā neņem vērā turpmākos pārvaldības pasākumus, pamatojoties uz to būtiskumu.

64. Sabiedrība ņem vērā pieņēmumu par pārvaldības pasākumiem ietekmi uz citiem pieņēmumiem noteikta vērtēšanas scenārija ietvaros, tostarp noteiktu pārvaldības pasākumu ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēju rīcību vai saistītajām izmaksām un tiesiskus vai normatīvajos aktos noteiktus pārvaldības pasākumu ierobežojumus. Turklāt konkrēta scenārija ietvaros sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumos par turpmākajiem pārvaldības pasākumiem atbilstoši sabiedrības plāniem tiek ievērots samērīgums starp konkurētspējas līmeni un apdrošināšanas līgumu apturēšanas risku.

65. Ja sabiedrība veic pārapdrošināšanas darījumus, tā cedenta turpmākos pārvaldības pasākumus ņem vērā līdzīgi kā apdrošinājuma ņēmēju rīcību un novērtē tehniskās rezerves, pamatojoties uz pieņēmumiem par cedenta rīcību.

Nākotnes diskrecionārie labumi

66. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 24. un 25. panta prasībām tehnisko rezervju aprēķinā sabiedrība ņem vērā plānotos nākotnes diskrecionāro labumu maksājumus neatkarīgi no tā, vai šādi maksājumi ir garantēti līgumā. Sabiedrība nodrošina, ka nākotnes diskrecionāro labumu vērtība ietver visus tiesiskos un līgumiskos ierobežojumus, esošās vienošanās par līdzdalību peļņā, kā arī jebkurus plānus par peļņas sadali.

67. Sabiedrība nodrošina, ka pieņēmumi par nākotnes diskrecionāro labumu sadali apdrošināšanas līgumiem ar dalību peļņā tiek iegūti objektīvā, reālā un pārbaudāmā veidā, ietverot sabiedrībā pieņemtos principus un praksi. Ja nākotnes diskrecionāro labumu sadale saistīta ar sabiedrības finansiālo stāvokli, tad pieņēmumi atspoguļo mijiedarbību starp sabiedrības aktīviem un saistībām.

68. Sabiedrība, novērtējot nākotnes diskrecionāro labumu noteikšanai lietotās vienkāršotās metodes samērīgumu, ņem vērā iepriekšējās pieredzes, prakses un sadales mehānisma vispusīgu analīzi.

V. Tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes

Samērīguma novērtējums

69. Lai izvēlētos samērīgas tehnisko rezervju aprēķina metodes atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 56. panta 1. punkta prasībām, sabiedrība, novērtējot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošos riskus, ņem vērā mijiedarbību starp šo risku raksturu, apjomu un sarežģītību.

70. Sabiedrība dokumentē tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotās metodes un to izvēles pamatojumu.

71. Novērtējot līgumu pamatā esošo risku raksturu un sarežģītību saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 56. panta 2. punkta a) apakšpunktu, sabiedrība ņem vērā vismaz:

71.1. risku viendabības pakāpi;

71.2. dažādos apakšriskus vai risku sastāvdaļas;

71.3. apakšrisku savstarpējo saistību;

71.4. nenoteiktības līmeni, t.i., cik lielā mērā var tikt aplēsta nākotnes naudas plūsma;

71.5. riska iestāšanās biežumu un apmēru;

71.6. atlīdzību maksājumu dinamiku;

71.7. iespējamo zaudējumu apmēru, ieskaitot atlīdzību sadalījuma vērtības, kuras iziet ārpus ticamības intervāla (the tail of the claims distribution);

71.8. darbības veidu, kurš rada risku, t.i., tiešo apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu;

71.9. dažādu risku savstarpējo atkarību, ietverot riska sadalījuma vērtības, kuras iziet ārpus ticamības intervāla (the tail of the risk distribution);

71.10. riska mazināšanas instrumentus, ja tādi piemēroti, un to ietekmi uz riska profilu.

72. Sabiedrība nosaka faktorus, kas norāda uz sarežģītu risku esamību, vismaz gadījumā, ja:

72.1. naudas plūsma ir atkarīga no pagātnē pieņemtajiem lēmumiem;

72.2. pastāv būtiska nelineāra savstarpēja atkarība starp vairākiem nenoteiktības faktoriem;

72.3. naudas plūsmu ietekmē iespējamie turpmākie pārvaldības pasākumi;

72.4. riskiem ir būtiska asimetriska ietekme uz naudas plūsmas vērtību, īpaši, ja līgumos paredzētās iespējas un finanšu garantijas ir būtiskas vai pastāv sarežģīti cedētās pārapdrošināšanas līgumi;

72.5. līgumos paredzēto iespēju un finanšu garantiju vērtību ietekmē apdrošināšanas ņēmēja rīcība;

72.6. sabiedrība izmanto sarežģītu riska mazināšanas instrumentu;

72.7. līgumos ir ietverti dažādi riski;

72.8. līgumu noteikumi ir sarežģīti, tostarp par franšīzi, līdzdalību, riska iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem.

73. Lai novērtētu riska apjomu, sabiedrība nosaka un izmanto tādu mērogu, kas ir visatbilstošākais sabiedrības specifikai un tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa riska profilam. Mērogam jārada objektīvs un ticams riska apjoma novērtējums.

74. Lai novērtētu riska apjomu, sabiedrība nosaka tai atbilstošus atskaites kritērijus (undertaking specific benchmark), tādējādi iegūstot drīzāk relatīvu nekā absolūtu novērtējumu. Šajā nolūkā risku var novērtēt diapazonā no maza līdz lielam attiecībā pret sabiedrības noteiktajiem kritērijiem.

75. Sabiedrība nosaka atbilstošu līmeni, kurā jāveic būtiskuma novērtējums tehnisko rezervju aprēķināšanas nolūkā, – atsevišķas viendabīgas riska grupas, atsevišķi darījumu veidi vai visi darījumi kopumā.

76. Novērtējot būtiskumu, sabiedrība ņem vērā, ka riskam, kas ir nebūtisks attiecībā uz sabiedrības darījumiem kopumā, var būt būtiska ietekme mazākā segmentā.

77. Novērtējot būtiskumu, sabiedrība analizē tehniskās rezerves, ņemot vērā jebkuru ietekmi uz pašu kapitālu, bilanci, kā arī maksātspējas kapitāla prasību izpildi.

78. Ja sabiedrība, ievērojot Regulas Nr. 2015/35 56. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumus, tehnisko rezervju aprēķinam izmanto metodi, kas rada būtisku kļūdu, tā dokumentē metodes lietošanu, ņemot vērā ietekmi uz tehnisko rezervju aprēķina ticamību un vispārējo maksātspējas stāvokli. Sabiedrība pārliecinās, vai kļūda ir pienācīgi novērtēta, nosakot maksātspējas kapitāla prasību un riska rezervi tehniskajās rezervēs.

Tehnisko rezervju aprēķināšanai pārskata gada laikā lietojamās metodes

79. Veicot tehnisko rezervju aprēķinu pārskata gada laikā, sabiedrība var izmantot riska rezerves vienkāršotu aprēķinu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 59. panta prasībām, ņemot vērā samērīguma novērtējumu.

80. Aprēķinot tehniskās rezerves vislabāko aplēsi, sabiedrība var lietot uz priekšu vērstu aprēķinu (roll-forward calculation), ņemot vērā naudas plūsmu, kas radusies aprēķina perioda laikā, un aprēķina perioda laikā radušās jaunās saistības. Sabiedrība atjauno pieņēmumus, kas tiek izmantoti šajā aprēķina metodē, ja, salīdzinot faktiskos un plānotos rezultātus, tiek konstatēts, ka aprēķina periodā notikušas būtiskas izmaiņas.

81. Lai novērtētu vislabākās aplēses jutību pret attiecīgajiem finanšu parametriem, sabiedrība, veicot dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves vislabākās aplēses uz priekšu vērstu aprēķinu pārskata gada laikā tirgum piesaistītajiem apdrošināšanas līgumiem, apdrošināšanas līgumiem ar dalību apdrošinātāja peļņā vai apdrošināšanas līgumiem ar finanšu garantijām, izmanto jutīguma analīzi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 272. panta 5. punktu. Sabiedrība dokumentē finanšu parametru izvēli un to pastāvīgu atbilstību aktīvu portfelim, kā arī jutīguma analīzes precizitāti un būtiskumu.

Līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanas metodes