Zaudējis spēku - Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem

82. Atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 32. panta prasībām vislabākās aplēses aprēķinā, ņemot vērā līgumā paredzētās iespējas un finanšu garantijas, sabiedrība nodrošina, ka līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšana tiek balstīta uz atbilstošām un piemērotām aktuārām un statistiskām metodēm.

83. Pieņemot lēmumu par metodi līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanai, sabiedrība ņem vērā vismaz:

83.1. pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību un to savstarpējo mijiedarbību līguma darbības laikā;

83.2. līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju veidus un to galvenos faktorus;

83.3. iespējamo nepieciešamību veikt papildu un detalizētus aprēķinus;

83.4. metodes atbilstības pamatojumu.

84. Apsverot determinētas formulas vai stohastiskas metodes lietošanu līgumā paredzēto iespēju un finanšu garantiju novērtēšanā, sabiedrība ņem vērā samērīguma novērtējumu.

85. Ja neviena no šo noteikumu 84. punktā minētajām metodēm nav piemērojama, sabiedrība var izmantot pieeju, kas sastāv no šādiem posmiem:

85.1. līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas raksturīgo pazīmju analīze un ietekmes uz naudas plūsmu novērtēšana;

85.2. analīze, vai līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas iespējamā apmēra patiesā vērtība ir pozitīva vai negatīva;

85.3. noteikšana, vai līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas izmaksas mainīsies laika gaitā;

85.4. varbūtības, ka līgumā paredzētā iespēja vai finanšu garantija nākotnē var kļūt dārgāka vai lētāka, novērtējums.

Ekonomisko scenāriju ģenerators (tālāk tekstā – ESG)

86. Ja sabiedrība izmanto ESG, lai iegūtu finanšu tirgus nākotnes parametru prognozes atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 22. panta 3. punktam, tā par ESG dokumentē šādu informāciju:

86.1. ESG pamatā esošos matemātiskos modeļus un to izvēles pamatojumu;

86.2. datu kvalitātes novērtējumu;

86.3. kalibrēšanas procesu;

86.4. kalibrēšanas procesā iegūtos parametrus, tostarp tos, kas atbilst tirgus riska faktoru svārstīgumam un korelācijai.

87. Ja sabiedrība ESG izmanto kā ārpakalpojumu, tai ir atbilstoša izpratne par ESG pamatā esošajiem matemātiskajiem modeļiem un kalibrēšanas procesu, tai skaitā par lietotajām metodēm un pieņēmumiem, un tā ir pastāvīgi informēta par jebkādām būtiskām izmaiņām.

88. Sabiedrība nodrošina, ka tirgum atbilstīgajai vērtēšanai (market consistent valuation) izmantotā ESG kalibrēšanas process ir balstīts uz attīstīta, likvīda un pārredzama tirgus datiem, kas atspoguļo pašreizējos tirgus apstākļus. Ja tas nav iespējams, sabiedrība izmanto citas tirgus cenas, pievēršot uzmanību neatbilstībām un nodrošinot, ka korekcijas šādu neatbilstību novēršanai tiek veiktas apzināti, objektīvi un ticami.

89. Sabiedrība spēj pierādīt, ka ESG kalibrēšanas procesā izmantotā finanšu instrumenta izvēle ir atbilstoša apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām raksturīgajām pazīmēm, piemēram, līgumā paredzētajām iespējām un finanšu garantijām.

90. Ja sabiedrība izmanto ESG tehnisko rezervju stohastiskai modelēšanai, tā spēj pierādīt ESG precizitāti, noturību un atbilstību tirgus situācijai. ESG precizitātes rādītājam jābūt novērtētam, veicot vismaz Montekarlo kļūdas analīzi.

91. Lai pierādītu ESG noturību, sabiedrība pārbauda tipisku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību vērtējuma jutību pret dažu parametru izmaiņām kalibrēšanas procesā.

92. Lai pierādītu ESG atbilstību tirgum, tiek veikti vismaz šādi vērtēšanā izmantoto ESG ģenerēto scenāriju testi:

92.1. kalibrēšanas testi, pārbaudot, vai izpildītas Regulas Nr. 2015/35 22. panta 3. punktā noteiktās prasības;

92.2. Martingale testi, pārbaudot aktīvu kategorijas (akcijas, obligācijas, nekustamos īpašumus, valūtas maiņas kursus u.c.), kas izmantotas ESG kalibrēšanas procesā, un ieguldījumu stratēģijas;

92.3. korelācijas testi, salīdzinot simulētās korelācijas ar vēsturiskajām korelācijām.

93. Sabiedrība ESG precizitātes, noturības un atbilstības tirgum testus veic regulāri un vismaz reizi gadā.

94. Sabiedrība nodrošina, ka ESG izmantotie gadījuma (pseido gadījuma) skaitļu ģeneratori ir pienācīgi pārbaudīti.

95. Sabiedrībai ir atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu, ka ESG pastāvīgi ir atbilstošs tehnisko rezervju aprēķināšanai.

Riska rezerves aprēķināšana

96. Lai samērīgi atspoguļotu atsauces sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību, sabiedrība novērtē, vai ir nepieciešama visu nākotnes maksātspējas kapitāla prasību pilna prognoze. Šādā gadījumā sabiedrība veic šos aprēķinus atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 37. panta prasībām. Pretējā gadījumā riska rezerves aprēķināšanai var tikt izmantotas alternatīvas metodes atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 58. panta prasībām, nodrošinot, ka izvēlētā metode ir atbilstoša sabiedrības riska profilam.

97. Ja vislabākās aplēses aprēķināšanai tiek izmantotas vienkāršotas metodes, sabiedrība novērtē šādu metožu lietošanas ietekmi uz riska rezerves aprēķinam izmantojamajām metodēm, ietverot arī jebkuru vienkāršotu metožu lietošanu maksātspējas kapitāla prasību prognozēšanā.

98. Sabiedrība, lemjot, kura no šo noteikumu 100. punktā aprakstītajām metodēm ir vispiemērotākā riska rezerves aprēķināšanai, nodrošina, ka aprēķinu sarežģītība nepārsniedz to, kas nepieciešama, lai samērīgi atspoguļotu atsauces sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību pamatā esošo risku raksturu, apjomu un sarežģītību.

99. Sabiedrība riska rezerves aprēķināšanai piemēro metožu hierarhiju atbilstoši proporcionalitātes principam un nepieciešamībai pienācīgi novērtēt riskus.

100. Sabiedrība lieto šādu metožu hierarhiju lēmuma pieņemšanai par metodēm, kas izmantojamas, prognozējot nākotnes maksātspējas kapitāla prasības:

100.1. atbilstoši 1. metodei atsevišķus riskus vai apakšriskus kāda vai visu modeļu vai apakšmodeļu, kas izmantojami nākotnes maksātspējas kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 58. panta a) punktu, ietvaros novērtē tuvināti;

100.2. atbilstoši 2. metodei kopējās maksātspējas kapitāla prasības katram turpmākajam gadam saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 58. panta a) punktu novērtē tuvināti, izmantojot attiecību starp vislabāko aplēsi konkrētajā turpmākajā gadā un vislabāko aplēsi novērtēšanas dienā.

Šī metode nav piemērota, ja novērtēšanas dienā vai turpmāk pastāv negatīvs vislabākās aplēses lielums.

Šajā metodē ņem vērā neto saistību (ievērojot no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas) termiņu un izpildes modeli (run-off pattern). Līdz ar to ņem vērā to, kādā veidā ir aprēķināta tehnisko rezervju vislabākā neto aplēse. Turklāt apsver, vai pieņēmumi par sabiedrības riska profilu var tikt uzskatīti par nemainīgiem laika gaitā. Tas ietver:

Ja kāds vai visi šie pieņēmumi neapstiprinās, sabiedrība veic vismaz kvalitatīvu novērtējumu, cik būtiska ir novirze no šiem pieņēmumiem. Ja novirzes ietekme, salīdzinot ar riska rezervi kopumā, nav būtiska, tad šo metodi var lietot. Pretējā gadījumā sabiedrība atbilstoši pielāgo formulu vai izmanto sarežģītāku metodi;

100.3. atbilstoši 3. metodei visu nākotnes maksātspējas kapitāla prasības apmēru diskontētu kopsummu novērtē tuvināti, nenovērtējot maksātspējas kapitāla prasības katram turpmākajam gadam atsevišķi saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 58. panta b) punktu, izmantojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību modificēto ilgumu (modified duration) kā koeficientu.

Lai izvairītos no nederīgu rezultātu iegūšanas attiecībā uz riska rezervi, sabiedrība, lemjot par metodes, kas balstīta uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību modificēto ilgumu, lietošanu, pievērš uzmanību modificētā ilguma vērtībai.

Šajā metodē ņem vērā neto saistību (ievērojot no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamās summas) termiņu un izpildes modeli. Līdz ar to ņem vērā apsvērumus par veidu, kādā ir aprēķināta tehnisko rezervju vislabākā neto aplēse. Turklāt apsver, vai pieņēmumi par sabiedrības riska profilu var tikt uzskatīti par nemainīgiem laika gaitā. Tas ietver:

Sabiedrība, kas plāno izmantot šo metodi, apsver, kādā mērā šie pieņēmumi apstiprinās. Ja kāds vai visi šie pieņēmumi neapstiprinās, sabiedrība veic vismaz kvalitatīvu novērtējumu, cik būtiska ir novirze no šiem pieņēmumiem. Ja novirzes ietekme, salīdzinot ar riska rezervi kopumā, nav būtiska, tad vienkāršojumus var lietot. Pretējā gadījumā sabiedrība atbilstoši pielāgo formulu vai izmanto sarežģītāku metodi;

100.4. atbilstoši 4. metodei riska rezervi novērtē tuvināti, aprēķinot to procentos no vislabākās aplēses.

Riska rezervi aprēķina procentos no vislabākās neto aplēses novērtēšanas dienā. Lemjot par izmantojamo procentu apmēru konkrētam darījumu veidam, sabiedrība ņem vērā, ka tas, visticamāk, palielināsies, ja pieaugs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību modificētais ilgums vai kāds cits apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību izpildes modeļa rādītājs.

Sabiedrība pienācīgi apsver šīs metodes vienkāršotu pieeju. Tā var tikt lietota tikai tad, ja sabiedrība pierāda, ka nevar tikt lietota neviena no iepriekš šajā noteikumu punktā minētajām metodēm.

Ja sabiedrība, aprēķinot riska rezervi, izmanto šo metodi, tā pamato un dokumentē darījumu veidiem izmantoto procentu apmēru. Pamatojumā ņem vērā novērtējamo portfeļu specifiskās iezīmes. Sabiedrība nedrīkst lietot šo metodi, ja pastāv negatīvas vislabākās aplēses vērtības.

101. Ja ir sarežģīti precīzi aprēķināt atsevišķa darījumu veida daļu kopējā maksātspējas kapitāla prasībā visa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa dzīves ciklā, sabiedrība, lai attiecinātu kopējo riska rezervi uz atsevišķiem darījumu veidiem, var izmantot vienkāršotas metodes, kuras ir samērīgas ar iesaistīto risku raksturu, apjomu un sarežģītību. Metodi lieto konsekventi laika gaitā.

Tehnisko rezervju kā kopuma aprēķins

102. Aprēķinot tehniskās rezerves kā kopumu atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 40. panta prasībām, sabiedrība, replicējot nākotnes naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nodrošina, ka finanšu instrumentu naudas plūsma ir saskaņota ar naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām.

103. Nākotnes naudas plūsma, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, nav uzskatāma par uzticami replicētu, ja:

103.1. viena vai vairākas nākotnes naudas plūsmas iezīmes, t.sk. tās paredzamā vērtība, svārstīgums vai jebkura cita iezīme, ir atkarīgas no riskiem, kuru sabiedrībai raksturīgais modelis nav atrodams finanšu tirgos aktīvi tirgotajos instrumentos;

103.2. informācija par pašreizējo tirdzniecību un cenu nav publiski brīvi pieejama saistībā ar to, ka viena vai vairākas nākotnes naudas plūsmas iezīmes ir atkarīgas no sabiedrībai piemītošo rādītāju, piemēram, darbības izdevumu, attīstības;

103.3. viena vai vairākas nākotnes naudas plūsmas iezīmes atkarīgas no ārēju rādītāju, kuriem nav tādu finanšu instrumentu, kam būtu novērojamas ticamas tirgus vērtības, attīstības.

104. Ja aktīvs un pārredzams tirgus īslaicīgi neatbilst vienam vai vairākiem attīstīta un likvīda tirgus nosacījumiem un ir pamatoti uzskatīt, ka šādi nosacījumi vēlreiz iestāsies turpmāko trīs mēnešu laikā, sabiedrība šo noteikumu nolūkos izmanto cenas, kas tika novērotas šajā periodā.

105. Sabiedrība novērtē, vai šo noteikumu 104. punktā noteikto cenu izmantošana nerada būtisku kļūdu tehnisko rezervju novērtējumā.

106. Ja vienam un tam pašam līgumam pastāv vairākas tādas nākotnes naudas plūsmas, kuras atbilst visiem nosacījumiem, lai aprēķinātu tehniskās rezerves kā kopumu, un citas naudas plūsmas, kuras neatbilst šādiem nosacījumiem, sabiedrība nodala abu naudas plūsmu veidus. Pirmajam naudas plūsmas veidam nav nepieciešams atsevišķs vislabākās aplēses un riska rezerves aprēķins, bet otrajam naudas plūsmas veidam sabiedrība veic atsevišķu aprēķinu. Ja ieteicamā nodalīšana nav iespējama, īpaši gadījumā, ja starp abu naudas plūsmu veidiem pastāv nozīmīga savstarpējā atkarība, sabiedrība veic atsevišķu vislabākās aplēses un riska rezerves aprēķinu visam līgumam.

Nākotnes prēmijas

107. Nosakot naudas plūsmas prognozes, ko izmanto vislabākās aplēses aprēķinam, atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 28. panta prasībām, sabiedrība nosaka līguma robežās ietverto nākotnes prēmiju naudas plūsmu novērtēšanas dienā un iekļauj vislabākās aplēses aprēķinos arī nākotnes prēmiju, kuru maksāšanas termiņš iestājas pēc novērtēšanas dienas, naudas plūsmu.

108. Prēmijas, kurām maksāšanas termiņš iestājies līdz novērtēšanas dienai, sabiedrība atzīst bilancē kā debitoru parādu (premium receivable), līdz nauda tiek saņemta.

Nesamaksāto atlīdzību prasību rezerves aprēķināšana

109. Sabiedrība, aprēķinot RBNS rezervi, tās aprēķinā neiekļauj IBNR rezervi un neņem vērā netiešos atlīdzību noregulēšanas izdevumus (unallocated loss adjustment expenses (ULAE)).

110. RBNS rezervi var novērtēt, izmantojot šādas metodes:

110.1. ņemot vērā pieteikto atlīdzību prasību skaitu un vidējo apmēru;

110.2. novērtējot katru atsevišķo atlīdzību prasību (case-by-case estimation).

111. Ja IBNR rezerves novērtēšanā tiek izmantotas aktuārās metodes, piemēram, ķēdes koeficientu metodes (chain-ladder techniques), sabiedrība novērtē, vai metodes pamatā esošie pieņēmumi apstiprinās un vai nepieciešamas attīstības modeļu korekcijas, lai atbilstoši atspoguļotu iespējamo attīstību nākotnē.

112. Sabiedrība šo noteikumu 109. punktā noteiktajā gadījumā, novērtējot atlīdzību noregulēšanas izdevumu rezervi attiecībā uz netiešajiem atlīdzību noregulēšanas izdevumiem, var lietot vienkāršotu metodi, kas balstīta uz nesamaksāto atlīdzību prasību rezerves procentuālās daļas novērtējumu, ja šos izdevumus var pamatoti uzskatīt par proporcionāliem nesamaksāto atlīdzību prasību rezervei, šī proporcija ir stabila laika gaitā un izdevumi ir vienmērīgi sadalīti atlīdzību portfeļa dzīves ciklā.

Prēmiju rezerves aprēķināšana

113. Prēmiju rezervē novērtēšanas dienā tiek ietverts visu līguma robežās atzīto saistību novērtējums visiem nākotnes apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījumiem, ja:

113.1. līgums ir stājies spēkā pirms novērtēšanas dienas;

113.2. līgums nav stājies spēkā pirms novērtēšanas dienas, bet sabiedrība ir noslēgusi līgumu, kas paredz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības.

114. Ievērojot samērīguma novērtējumu un Regulas Nr. 2015/35 36. panta 2. punkta nosacījumus, sabiedrība prēmiju rezerves aprēķinam var lietot vienkāršojumu.

115. Sabiedrība atlīdzību novērtējuma naudas plūsmā, kas iekļauta prēmiju rezervē, ņem vērā atbilstoši izvērtētu sagaidāmo nākotnes atlīdzību biežumu un apmēru, ietverot apsvērumus par neregulāru, lielu vai latentu atlīdzību iespējamību.

116. Sabiedrība prēmiju rezerves novērtējumā ietver pieļāvumus, ka apdrošinājuma ņēmējs izmantos iespēju pagarināt vai atjaunot apdrošināšanas līgumu vai arī pārtraukt vai izbeigt apdrošināšanas līgumu pirms paredzētā līguma termiņa beigām.

117. Gadījumos, kad ienākošās nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība pārsniedz izejošās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, prēmiju rezerve bez riska rezerves ir negatīva.

Nākotnes prēmijās ietvertās sagaidāmās peļņas (expected profits in future premiums (EPIFP)) aprēķins

118. Regulas Nr. 2015/35 260. pantā noteikto aprēķinu vajadzībām sabiedrība sadala apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības tādās, kas attiecināmas uz jau samaksātajām prēmijām, un tādās, kas attiecināmas uz nākotnē saņemamajām prēmijām par noslēgtajiem līgumiem.

119. Lai aprēķinātu tehniskās rezerves bez riska rezerves saskaņā ar pieņēmumu, ka prēmijas, kuras attiecas uz spēkā esošajiem līgumiem un kuras bija paredzēts saņemt nākotnē, nav saņemtas, sabiedrība lieto tādu pašu aktuāro metodi, kāda izmantota tehnisko rezervju bez riska rezerves aprēķinam atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 101. un 102. pantam, ar šādiem mainītiem pieņēmumiem:

119.1. uzskata, ka līgums turpina būt spēkā, nevis ir pārtraukts;

119.2. neskatoties uz līgumam piemērojamajiem juridiskajiem vai līgumiskajiem noteikumiem, aprēķinā neiekļauj soda naudas, samazinājumus vai jebkādas citas tehnisko rezervju bez riska rezerves, kas aprēķinātas, it kā līgums turpinātu būt spēkā, teorētiskā aktuārā novērtējuma korekcijas;

119.3. citi pieņēmumi ir nemainīgi.

No pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu aprēķina metodes

120. Sabiedrība atzīst nākotnes naudas plūsmu, kas saistīta ar nākotnes cedētās pārapdrošināšanas iegādi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību, kas jau ir atzītas bilancē, pārapdrošināšanai, ja minētā pārapdrošināšana aizstāj jebkurus cedētās pārapdrošināšanas līgumus, kuriem beidzas darbības termiņš, un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

120.1. sabiedrībai ir apstiprināta politika par cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšanu;

120.2. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana notiek ne biežāk kā reizi trijos mēnešos;

120.3. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana nav atkarīga no kāda nākotnes notikuma, kas ir ārpus sabiedrības kontroles. Ja cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma maiņa ir atkarīga no kāda turpmākā notikuma, kas ir sabiedrības kontrolē, tad nosacījumi ir skaidri dokumentēti šo noteikumu 120.1. punktā minētajā dokumentā;

120.4. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana ir reāla un atbilstoša sabiedrības darbības praksei un darbības stratēģijai. Sabiedrība pierāda, ka paredzamā cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana ir reāla, pamatojot to ar sabiedrības iepriekš veiktajām cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšanām;

120.5. risks, ka cedētās pārapdrošināšanas izkārtojumu nevarēs aizstāt, ir nebūtisks;

120.6. ir veikts maksājamās nākotnes cedētās pārapdrošināšanas prēmijas aptuvens novērtējums, ņemot vērā risku, ka esošā cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšanas izmaksas var palielināties;

120.7. cedētās pārapdrošināšanas izkārtojuma aizstāšana nav pretrunā ar prasībām, kādas turpmākajiem pārvaldības pasākumiem noteiktas Regulas Nr. 2015/35 236. pantā.

121. Ievērojot šo noteikumu 122. un 123. punktu, samērīguma novērtējumu un Regulas Nr. 2015/35 57. panta nosacījumus, sabiedrība no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu novērtēšanai var lietot vienkāršojumu.

122. Lai novērtētu no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu apmēru attiecībā uz prēmiju rezervi, kura aprēķināta, izmantojot vienkāršotus aprēķinus, sabiedrība izmanto atsevišķu bruto un neto attiecību izejošajai naudas plūsmai un, iespējams, atšķirīgu bruto un neto attiecību ienākošajai naudas plūsmai. Nosakot bruto un neto attiecību izejošajai naudas plūsmai, sabiedrība ņem vērā pagātnes atlīdzību prasību analīzi un nākotnē piemērojamo pārapdrošināšanas programmu. Nosakot bruto un neto attiecību ienākošajai naudas plūsmai, sabiedrība ņem vērā paredzamo saņemamo bruto prēmiju un maksājumus par cedēto pārapdrošināšanu.

123. Lai novērtētu no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu apmēru attiecībā uz nesamaksāto atlīdzību prasību rezervi, sabiedrība izmanto atsevišķu bruto un neto attiecību vai nu katram notikuma gadam, vai katram riska parakstīšanas gadam noteiktam darījumu veidam vai viendabīgai riska grupai.

124. Darījuma partneru saistību nepildīšanas korekcijas vienkāršots aprēķins, kas norādīts Regulas Nr. 2015/35 61. pantā, balstīts uz pieņēmumu, ka darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtība ir nemainīga laika gaitā. Sabiedrība, kas plāno lietot šo vienkāršojumu, novērtē, vai šis pieņēmums ir reāls, ņemot vērā darījuma partnera kredītkvalitātes pakāpju skalu un no pārapdrošināšanas līgumiem atgūstamo summu modificēto ilgumu.

Vispārējais princips attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm

125. Novērtējot, vai tehnisko rezervju aprēķina periods ir atbilstošs apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību izpildes naudas plūsmai gada laikā, sabiedrība ņem vērā vismaz šādas pazīmes:

125.1. naudas plūsmas viendabīguma pakāpe;

125.2. nenoteiktības līmenis;

125.3. naudas plūsmas specifika.

VI. Tehnisko rezervju apstiprināšana (validation)

Tehnisko rezervju apstiprināšanas metodes un process

126. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros nodrošina samērīgu tehnisko rezervju apstiprināšanas procesu, ņemot vērā gan atsevišķu pieņēmumu, tuvinājumu un metožu, gan to kombināciju ietekmes uz tehnisko rezervju apmēru būtiskumu.

127. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē, kura tehnisko rezervju apstiprināšanas metode un process ir vispiemērotākais atkarībā no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību specifikas un plānotā metodes vai procesa izmantošanas veida.

128. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros nodrošina, ka tehnisko rezervju apstiprināšanas process ietver gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos aspektus un ir plašāks par aplēšu salīdzināšanu ar pieredzi. Tas ietver arī tādus kvalitatīvos aspektus kā kontroles, dokumentācijas, interpretācijas un informēšanas par rezultātiem novērtējums.

129. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros pastāvīgi pilnveido tehnisko rezervju apstiprināšanas procesu, ņemot vērā iepriekšējās apstiprināšanās iegūto pieredzi un izmaiņas tirgū un darbības apstākļos.

Salīdzinājums ar pieredzi

130. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros:

130.1. identificē novirzi starp paredzamo un faktisko apdrošināšanas atlīdzību pieredzi;

130.2. nosaka novirzes rašanās avotus un analizē novirzes iemeslus;

130.3. ja novirze nav īslaicīga, sniedz priekšlikumus par izmaiņām izmantotajos pieņēmumos vai modelī.

131. Sabiedrība tehnisko rezervju apstiprināšanas procesā, veicot salīdzinājumu ar pieredzi, ņem vērā tirgus datus un tendences.

132. Sabiedrība novērtē, vai ir pieejami finanšu instrumenti, kas aptuveni replicē līgumus ar ietvertām iespējām un finanšu garantijām. Ja iespējams, šādu finanšu instrumentu portfeļu cenu salīdzina ar tehnisko rezervju vērtību, kas aprēķināta kā vislabākās aplēses, izmantojot naudas plūsmu prognozes, un riska rezerves summa.

VII. Līguma robežas

Līguma robežu noteikšanas principu piemērošana

133. Nosakot līguma robežas atbilstoši Regulas Nr. 2015/35 18. panta prasībām, sabiedrība nodrošina, ka līguma robežu noteikšanas principi visiem līgumiem tiek piemēroti konsekventi.

134. Ja sabiedrība veic pārapdrošināšanas darījumus, tā pārapdrošināšanas līgumiem piemēro Regulas Nr. 2015/35 18. panta prasības neatkarīgi no līgumu, ar kuriem tie saistīti, robežām.

Vienpusējās tiesības mainīt līguma nosacījumus

135. Sabiedrības tiesības izbeigt līgumu, atteikt prēmijas vai mainīt prēmijas vai atlīdzības, kas maksājamas atbilstoši līguma nosacījumiem, ir vienpusējas, ja ne apdrošinājuma ņēmējs, ne kāda trešā puse nevar ierobežot šo tiesību īstenošanu. Šo noteikumu izpratnē trešās puses neietver uzraudzības iestādes un sabiedrības valdi un padomi.

136. Ja sabiedrībai, lai prēmiju un atlīdzību grozījumi stātos spēkā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai cita ar līgumu nesaistīta līguma noteikumiem ir nepieciešams iegūt ārēju novērtējumu, šādas prasības pastāvēšana ierobežo sabiedrības vienpusējās tiesības tikai tādā gadījumā, ja novērtējums dod apdrošinājuma ņēmējam vai kādai trešajai pusei tiesības iejaukties šo tiesību izmantošanā.

137. Reputācijas risks vai konkurences spiediens nav uzskatāms par sabiedrības vienpusējo tiesību ierobežojumu.

138. Normatīvie akti ierobežo sabiedrības vienpusējās tiesības tikai tad, ja šie normatīvie akti ierobežo vai dod apdrošinājuma ņēmējam vai kādai trešajai pusei tiesības ierobežot šo sabiedrības vienpusējo tiesību izmantošanu.

139. Sabiedrībai nav vienpusēju tiesību mainīt prēmijas vai atlīdzības, kas maksājamas saskaņā ar līgumu, ja maksājamās prēmijas vai atlīdzības ir atkarīgas tikai no apdrošinājuma ņēmēja vai labuma guvēja lēmumiem.

140. Sabiedrībai nav vienpusēju tiesību izbeigt līgumu vai atteikt prēmijas, kas maksājamas saskaņā ar līgumu, ja šo tiesību izmantošana saskaņā ar līguma noteikumiem ir atkarīga no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

Tiesības uzlikt par pienākumu samaksāt apdrošināšanas prēmijas

141. Sabiedrība atzīst savas tiesības uzlikt par pienākumu apdrošinājuma ņēmējam maksāt prēmiju tikai tad, ja šāda pienākuma uzlikšana apdrošinājuma ņēmējam ir juridiski izpildāma.

Riska pilnīgs atspoguļojums

142. Nosakot, vai prēmijas pilnībā atspoguļo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa riskus, sabiedrība novērtē, vai brīdī, kad prēmijas vai atlīdzības var tikt mainītas, sabiedrībai jebkādos apstākļos ir tiesības mainīt prēmijas vai atlīdzības tā, ka paredzamā nākotnes prēmiju pašreizējā vērtība pārsniedz paredzamo nākotnes atlīdzību un izdevumu pašreizējo vērtību attiecīgajam portfelim.

143. Lai novērtētu, vai prēmijas pilnībā atspoguļo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību portfeļa riskus saskaņā ar Regulas Nr. 2015/35 18. panta 3. un 7. punktu, sabiedrība nodrošina, ka šis portfelis ietver saistības, kurām sabiedrība var mainīt prēmijas un atlīdzības līdzīgos apstākļos un ar līdzīgām sekām.

144. Lai iegūtu pietiekamu informāciju par riskiem, kas saistīti ar apdrošināto personu, sabiedrība ņem vērā apdrošinātās personas īpašību individuālu novērtējumu. Ja līgums ietver mirstības risku vai veselības risku, kas līdzīgs dzīvības apdrošināšanas principiem, tad individuālais riska novērtējums var būt pašas apdrošinātās personas novērtējums vai medicīniskā pārbaude.

Līguma saistību nodalīšana

145. Sabiedrība novērtē, vai līguma atzīšanas dienā ir iespējams nodalīt līguma saistības, un katrā novērtēšanas dienā ņem vērā, vai ir bijušas jebkādas izmaiņas, kas var ietekmēt iepriekšējo novērtējumu.

146. Sabiedrība nosaka, vai ir iespējams nodalīt līguma saistības, novērtējot, vai divas vai vairākas līguma daļas ir skaidri identificējamas un vai ir iespējams noteikt dažādus saistību un prēmiju kopumus, kas attiecināmi uz katru daļu.

147. Ja līgumā paredzētās iespējas vai finanšu garantijas attiecas uz vairāk nekā vienu līguma daļu, sabiedrība nosaka, vai tās ir iespējams nodalīt vai arī tās ir attiecināmas uz būtiskāko līguma daļu.

148. Sabiedrība ņem vērā visas nodalītās līguma daļas, kas rada apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistības.

Vērā ņemamas ietekmes uz līguma ekonomisko struktūru identifikācija

149. Lai noteiktu, vai kāda notikuma rezultātā izmaksājamajai atlīdzībai vai finanšu garantijai ir vērā ņemama ietekme uz līguma ekonomisko struktūru, sabiedrība ņem vērā visas iespējamās līguma nākotnes naudas plūsmas.

150. Finanšu garantijai ir vērā ņemama ietekme uz līguma ekonomisko struktūru tikai tad, ja finanšu garantija ir saistīta ar nākotnes prēmiju maksājumiem un nodrošina apdrošinājuma ņēmējam vērā ņemamu finansiālu priekšrocību.

151. Nenoteikta notikuma, kas nelabvēlīgi ietekmē apdrošināto personu, segumam ir vērā ņemama ietekme uz līguma ekonomisko struktūru, ja tas labuma guvējam nodrošina vērā ņemamu finansiālu priekšrocību.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību novērtēšana

152. Ja precīza informācija par līgumu vai līgumā paredzētajām saistībām līguma atzīšanas laikā sabiedrībai nav pieejama, sabiedrība novērtē līguma robežas, izmantojot visu pieejamo informāciju atbilstoši šajos noteikumos un Regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem principiem.

153. Sabiedrība pārskata šo noteikumu 152. punktā minēto novērtējumu, tiklīdz ir pieejama precīzāka informācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja p.i.Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors G.Romeiko