Ugunsdrošības noteikumi

202. Izgaismota zīme izstaro pārtrauktu vai nepārtrauktu gaismas signālu. Pārtraukts gaismas signāls informē par augstāku bīstamības pakāpi vai neatliekamu rīcību. Pārtraukta gaismas signāla frekvence un izstarojuma ilgums ir tāds, lai to nevarētu sajaukt ar nepārtraukti izgaismotu zīmi un nodrošinātu pareizu informācijas uztveri.

203. Objektu, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki ar dzirdes traucējumiem vai kurā fona trokšņa līmenis pārsniedz 80 dB, nodrošina ar 4.8. zīmi (1. pielikums), kas ieslēdzas ugunsgrēka gadījumā un sniedz vizuālu informāciju par ugunsgrēka izcelšanos. 4.8. zīme ir labi redzama katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā.

204. No iekšpuses izgaismotā zīme ir ar indikāciju, kas norāda, ka tā ir ieslēgta un ka tai ir radies bojājums.

205. Izgaismotai zīmei ar autonomu elektroenerģijas avotu pastāvīgā elektroenerģijas avota avārijas gadījumā jānodrošina gaismas izstarojums vismaz 30 minūtes.

206. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

207. Gaiteņos, ja zīmi nav iespējams piestiprināt pie griestiem un tā nemaldinās lietotāju, zīmi stiprina pie sienām 90 vai 100 grādu leņķī attiecībā pret sienu tā, lai to iespējams redzēt no gaiteņa gala. Zīme nedrīkst traucēt cilvēku evakuāciju.

208. Objektu un teritoriju, kur uzglabājas vai tiek lietotas bīstamas ķīmiskas vielas un maisījumi (turpmāk – bīstamas vielas), apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 4.7. un 6.2. zīmi (1. pielikums).

209. Brīdinājuma zīmi piestiprina pie objekta un objekta ieejas durvīm telpai, kurā atrodas bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avots. Teritorijā zīmi piestiprina uz savrup stāvoša balsta 2,5 m attālumā no bīstamās vielas vai cita rakstura bīstamības avota.

210. 1.2. un 1.6. brīdinājuma zīmi (1. pielikums) uz cauruļvadiem novieto labi redzamā vietā ne tālāk kā 1 m attālumā no vārstiem, aizbīdņiem vai savienojumiem.

211. 2.1., 2.2. un 2.3. aizlieguma zīmi (1. pielikums) papildina ar paskaidrojošu uzrakstu, kas norāda zīmes darbības attālumu metros, vai paskaidrojošu uzrakstu par to, ka zīme tiek attiecināta uz visu objektu.

212. Zīmei, kura apzīmē ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu, izmērs ir vismaz 200 x 200 mm.

213. 4.5. zīmi "Virziens uz ugunsdzēsības līdzekļu atrašanās vietu" (1. pielikums) lieto kopā ar 4.1., 4.3., 4.4. un 4.7. zīmi (1. pielikums).

214. 5.9. zīmi "Virziens uz evakuācijas izeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem" (1. pielikums) lieto kopā ar 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.6. zīmi (1. pielikums).

215. Teritorijā uzstādītās zīmes, kas paredzētas ugunsdzēsības dienesta darbībai, pastāvīgi izgaismo vai tās ir gaismu atstarojošas. Attālums starp vienādas nozīmes ugunsdrošības zīmēm, kas uzstādītas teritorijā, nedrīkst būt lielāks par 60 m.

216. Attālums no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai nedrīkst būt lielāks par 20 m. Lidlaukos attālumu no zīmes līdz ugunsdzēsības hidrantam vai ūdensņemšanas vietai atļauts palielināt līdz 50 m.

217. Lai sniegtu papildu informāciju (ja zīmi nevar uztvert viennozīmīgi un nepārprotami), pie ugunsdrošības zīmes izvieto informācijas zīmi (paskaidrojošu uzrakstu). Informācijas grafiskajai formai jābūt signālmelnā (piemēram, RAL-9004) vai signālbaltā (piemēram, RAL-9003) krāsā. Zīmes izmērs nedrīkst traucēt ugunsdrošības zīmes informācijas uztveršanu.

218. Ugunsdzēsības sūkņu telpas un ugunsdzēsības vadības iekārtas telpas un vietas zīmi papildina ar informāciju par ugunsdzēsīgo vielu.

219. Ja ugunsdzēsības ūdensvada cauruļvada krāsojums neatbilst tā saturam (tas pastāvīgi nesatur attiecīgo vielu), vadības iekārtas vai noslēgarmatūras tuvumā tas tiek marķēts ar attiecīgā signālkrāsojuma gredzenu pa cauruļvada aploci.

220. Ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada marķējumu veido atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma prasībām.

221. Signālkrāsojuma gredzenus izvieto cauruļvada savienojumu vietās un abās pusēs pie vārstiem, aizbīdņiem, apkalpojamām iekārtām, sienām, pārsegumiem, kurus šķērso cauruļvadi, kā arī jebkurā citā vietā, kur marķējums ir nepieciešams. Cauruļvadus marķē ar plūsmas virziena norādi. Šā punkta prasības neattiecas uz publisku objektu, ja šie cauruļvadi šķērso objektu un uz tā nav noslēgarmatūras vai citu vadības mezglu.

222. Uz ugunsdzēsības sistēmas cauruļvada izvietoto ugunsdzēsības iekārtu vai vadības mezglu krāsojums ir sarkanā (piemēram, RAL-3001) krāsā.

223. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto slēgtā vai iežogotā ražošanas un noliktavu objekta teritorijā.

224. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonā aizliegts apstāties un stāvēt visu veidu transportlīdzekļiem, izņemot operatīvos transportlīdzekļus.

225. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmes "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) darbības zonu un tās virzienu nosaka, ņemot vērā zīmes izvietošanas vietas īpatnības. Zīmes minimālā darbības zona ir 5 m.

226. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto:

226.1. vietās, kur atrodas ugunsdzēsības tehnikas pieslēgšanas ierīces objekta iekšējai un ārējai ugunsdzēsības sistēmai;

226.2. pie ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ūdens tilpnēm.

227. 7.1., 7.2. un 7.3. zīmi "Piebrauktuve ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto ne augstāk par 2,5 m no teritorijas planējuma atzīmes. Zīmes minimālais izmērs ir 200 x 400 mm.

228. 7.4. zīmi "Vieta ugunsdzēsības transportam" (1. pielikums) izvieto pie objekta, kas ir augstāks par 10 stāviem, un vietās, kurās paredzēta autokāpņu vai autopacēlāju novietošana, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un glābšanas darbus. Zīmes minimālais izmērs ir 400 x 400 mm. Zīmes minimālā darbības zona ir 10 m.

8. Evakuācija

8.1. Evakuācijas plāns

229. Saimnieciskās darbības objektā, kurā vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem, izstrādā un izvieto evakuācijas plānu.

230. Evakuācijas plāna minimālais izmērs ir 210 x 297 mm. Evakuācijas plānam ir grafiskā un teksta daļa.

231. Evakuācijas plāna grafisko daļu izstrādā, pamatojoties uz būvprojekta arhitektūras daļas vai ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas stāvu plāniem (tehniskās inventarizācijas lietas stāvu plāniem), norādot:

231.1. evakuācijas izejas, evakuācijas maršrutus un virzienus (piemēram, RAL-6032 krāsas nepārtraukta līnija ar virziena norādi);

231.2. evakuācijai un glābšanai izmantojamās kāpnes (piemēram, signālkrāsojums RAL–6032);

231.3. ugunsdzēsības un evakuācijas ārējās kāpnes;

231.4. ugunsdzēsības iekārtu un līdzekļu atrašanās vietas;

231.5. evakuācijas plāna izvietojuma vietu "Jūs atrodaties šeit" (apzīmē ar oranžu punktu);

231.6. manuālo ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu iedarbināšanas ierīču atrašanās vietas.

232. Evakuācijas plāna teksta daļā iekļauj īsu informāciju par rīcību ugunsgrēka gadījumā.

233. Saimnieciskās darbības objektā, kurā uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, evakuācijas plāna tekstu valsts valodā papildina ar tulkojumu angļu valodā un vismaz vienā svešvalodā pēc objekta atbildīgās personas izvēles.

234. Evakuācijas plāns ir aktuāls, pārskatāms un izvietots katrā stāvā labi redzamā un apgaismotā vietā. Ja evakuācijas plānu nav iespējams izvietot apgaismotā vietā, to izgatavo no luminiscējošiem materiāliem, kuru luminiscenci var ierosināt ar redzamo gaismu vai ultravioleto starojumu un kuri bez tālākas ierosmes paši izstaro gaismu ar spilgtumu vismaz 2 mcd/m2 22 °C ilgāk par 60 minūtēm.

235. Publiska objekta telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto stāva evakuācijas plānu. Šā punkta prasības neattiecas uz vienstāva publiska objekta telpām, kurām ir tieša evakuācijas izeja uz āru un kurās vienlaikus nakšņo ne vairāk kā 10 cilvēki.

236. Evakuācijas plānus izvieto evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu vai izejām no objekta. Attālums starp evakuācijas plāniem nedrīkst pārsniegt 40 m.

237. Ja stāva platība pārsniedz 1000 m2, evakuācijas plānā norāda tikai tuvākos evakuācijas ceļus un izejas.

8.2. Evakuācijas ceļi un izejas

238. Publiskā objektā vai saimnieciskās darbības objektā, kurā izbūvēts ugunsdrošs priekškars vai vārti, tie ir ar elastīgu blīvējumu, lai nepieļautu uguns un dūmu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā. Ugunsdrošo priekškaru un vārtus uztur darba kārtībā atbilstoši būvprojekta nosacījumiem.

239. Publiskā vai saimnieciskās darbības objektā, tā ugunsdrošības nodalījumā, objekta stāvā un telpā aizliegts atrasties:

239.1. vairāk par 50 cilvēkiem, ja ir viena evakuācijas izeja;

239.2. vairāk par 500 cilvēkiem, ja ir divas evakuācijas izejas;

239.3. vairāk par 1000 cilvēkiem, ja ir trīs evakuācijas izejas.

240. Šo noteikumu 239. punkta prasības neattiecas uz objektu, kura būvprojektā paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā ir paredzēti citi evakuācijas risinājumi, tos norāda ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

241. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1 m, pa to atļauts evakuēt cilvēkus, kuru skaits nepārsniedz 50. Ja evakuācijas ceļa brīvais platums ir 1–1,2 m, pa to atļauts evakuēt 51–250 cilvēkus. Ja evakuējamo skaits no telpas vai no vienā stāvā izvietotām telpām pārsniedz 250 lietotājus, evakuācijas ceļa summārais platums katriem nākamajiem 100 lietotājiem ir par 50 cm lielāks. Ārstniecības un aprūpes iestādēs, ja evakuējamo cilvēku skaits pārsniedz 50, evakuācijas ceļa brīvais platums nedrīkst būt mazāks par 1,80 m.

242. Šo noteikumu 241. punkta prasības attiecībā uz evakuācijas ceļa platumu neattiecas uz objektiem, kuru būvprojektos paredzēti citi evakuācijas risinājumi. Ja objekta būvprojektā noteikti citi evakuācijas risinājumi, kas neatbilst šo noteikumu 241. punkta prasībām, tos apraksta ugunsdrošības instrukcijā saskaņā ar šo noteikumu 180.2. apakšpunktu.

243. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā.

243.1 Lidostās ugunsgrēka vai cita apdraudējuma gadījumā durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem. Lidostās durvju atvēršanu evakuācijas ceļos nodrošina automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma.

244. Evakuācijas ceļus un izejas apzīmē ar 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. zīmi (1. pielikums).

245. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus un ierīces uztur lietošanas kārtībā. Evakuācijas apgaismojuma (evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju) rezerves elektroapgādes elementi nodrošina tīkla darbību vismaz 30 minūtes. Evakuācijas izeju izgaismoto rādītāju un evakuācijas virziena izgaismoto rādītāju zīmes ir ieslēgtas pastāvīgi vai ieslēdzas evakuācijas laikā.

246. Evakuācijas ceļos aizliegts:

246.1. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī ugunsgrēka gadījumā (izņemot objektu, kurā var atrasties līdz 10 cilvēkiem);

246.2. iestiklot atklātās zonas uz dūmaizsargātu kāpņu telpu;

246.3. cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses;

246.4. kāpņu telpās ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim (veidam), izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 m augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem;

246.5. evakuācijai paredzētās durvis, kā arī pārejas uz būves daļām un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem;

246.6. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības;

246.7. izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Šā punkta prasības attiecas arī uz cilvēku evakuācijai paredzētajām durvīm;

246.8. novietot priekšmetus, mēbeles, iekārtas un citus materiālus kāpņu telpās, kā arī tieši zem atklātām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem;

246.9. izvietot uz grīdas segumu (pārklājumu) un dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju;

246.10. izvietot dekorācijas un apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos.

246.1 Evakuācijas ceļā kāpņu telpā ir atļauts izvietot pacēlāju personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, samazinot evakuācijas ceļa platumu.

9. Ugunsdzēsības līdzekļi

247. Saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus.

248. Ja objektā un teritorijā var izcelties ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēku klasēm, ugunsdzēsības aparātus izvēlas tādus, lai tie atbilstu katrai no šīm klasēm.

249. Pārnēsājamo ugunsdzēsības aparātu skaitu A un B ugunsgrēku klasēm nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu šādā kārtībā:

249.1. nosaka objektu un objekta ugunsbīstamības līmeni saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1. tabulu;

249.2. atbilstoši objekta ugunsbīstamības līmenim nosaka minimālo ugunsdzēsības aparātu dzēstspēju uz noteiktu objekta platību saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 2. tabulu;

249.3. šo noteikumu 5. pielikuma 2. tabulā minētās dzēstspējas klases skaitļus dala ar izvēlētā ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju, lai noteiktu nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu skaitu.

249.1 Ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorijā izvieto ugunsdzēsības aparātus atbilstoši šādiem kritērijiem:

249.1 1. ja teritorijas platība ir līdz 800 m2, ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritoriju nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 55A 233B;

249.1 2. ja teritorijas platība pārsniedz 800 m2, katrus nākamos 800 m2 nodrošina ar ugunsdzēsības aparātiem ar minimālo kopējo dzēstspēju 68A 366B;

249.1 3. attālums no jebkuras vietas ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorijā līdz ugunsdzēsības aparātam nedrīkst pārsniegt 40 m.

249.2 Ja ražošanas, vielu un materiālu uzglabāšanas teritorija ir aizsargāta ar ugunsdzēsības hidrantu, kas gatavs lietošanai un nokomplektēts ar ugunsdzēsības šļūteni un noslēdzamu ugunsdzēsības stobru ārējai ugunsdzēsībai, ugunsdzēsības hidranta darbības zonas robežās ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 25 procentiem. Ugunsdzēsības hidranta darbības zona šā punkta izpratnē ir vienāda ar šļūteņu kopējo garumu, ar ko ir nodrošināts ugunsdzēsības hidrants, bet ne garāka par 200 m.

249.3 Serveru telpas, elektrosadalnes un citas tehniskās telpas, kas paredzētas elektroiekārtu vai elektroierīču izvietošanai, var aprīkot ar ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēsības aparātiem, nodrošinot dzēstspēju 8B uz telpas katru 1 m2.

250. Objekta telpās, kuras ir aizsargātas ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu un iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāniem, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 30 procentiem. Šā punkta prasības neattiecas uz F klases ugunsdzēsības aparātiem.

251. Objekta telpās, kuras ir aizsargātas ar iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas krāniem, ugunsdzēsības aparātu kopējo dzēstspēju atļauts samazināt par 15 procentiem. Šā punkta prasības neattiecas uz F klases ugunsdzēsības aparātiem.

252. Ugunsdzēsības aparātu var aizstāt ar pārvietojamu vai pārnēsājamu ugunsdzēsības ierīci, ja tiek nodrošināta šo noteikumu 5. pielikumā minētā dzēstspēja.

253. Objektu nodrošina ar pārvietojamiem ugunsdzēsības aparātiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulu.

254. Ja objekta platība vai noteiktā attiecīgā aprēķina mērvienība ir mazāka par šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā norādīto, aprēķinam piemēro šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā norādīto minimālo ugunsdzēsības aparāta dzēstspēju.

255. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu objektus (virtuves, ēdnīcas, kafejnīcas, restorānus) un ražotnes, kur ēdiena pagatavošanai vai ražošanai izmanto augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus, papildus nodrošina ar F klases ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma 4. tabulai.

256. Viendzīvokļa objektu nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.

257. Degvielas uzpildes stacijās katru degvielas sūkni nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B.

258. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

259. Katru dzelzceļa ritošā sastāva vienību (izņemot vagonu, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai) nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. Ugunsdzēsības aparāta dzēstspēja katrai dzelzceļa ritošā sastāva vienībai ir vismaz 21A 113B. Pasažieru vagonu elektroaparātu skapjos uzstāda pulvera pašiedarbes ugunsdzēsības aparātu vai tam līdzvērtīgu ugunsdzēsības aparātu.

260. Ugunsdzēsības pārklāju skaitu objektam un teritorijai nosaka atbilstoši šo noteikumu 5. pielikuma 5. tabulai.

261. Ja objektā vai teritorijā atrodas elektroiekārtas ar darba spriegumu līdz 1000 voltiem, vismaz 50 procentiem ugunsdzēsības aparātu jābūt piemērotiem elektroiekārtu dzēšanai.

262. Maksimālais attālums no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparāta atrašanās vietai:

262.1. saimnieciskās darbības objektā nedrīkst pārsniegt 20 m;

262.2. sprādzienbīstamā objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt 15 m;

262.3. ražošanas un noliktavu objektā vai teritorijā nedrīkst pārsniegt:

262.3.1. 40 m, ja ugunsslodze ir 300 MJ/m2 vai mazāka;

262.3.2. 30 m, ja ugunsslodze ir lielāka par 300 MJ/m2.

263. Ja objektā ir iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni, attālumu no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēsības aparātam atļauts palielināt par 20 m.

264. Ugunsdzēsības līdzekļus izvieto un ekspluatē atbilstoši to ražotāja prasībām.

265. Ugunsdzēsības līdzekļus novieto redzamās, viegli pieejamās vietās. Šīs vietas apzīmē ar 4.1., 4.2., 4.3. vai 4.4. zīmi (1. pielikums).

266. Ugunsdzēsības aparāta novietojums no ugunsdzēsības aparāta roktura līdz grīdai vai pamatnei nedrīkst pārsniegt 1,5 m.

267. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa apskati un tehnisko apkopi.

268. Atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā (izņemot gadījumu, ja ražotājs noteicis veikt ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi ne retāk kā reizi gadā), bet, ja ugunsdzēsības aparāts atrodas:

268.1. publiskā objektā, pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, pasažieru sabiedriskajā dzelzceļa vagonā vai pasažieru sabiedriskajā kuģošanas līdzeklī (izņemot ugunsdzēsības aparātus, kas ievietoti speciāli aprīkotā skapī), – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Šā apakšpunkta izpratnē pasažieru sabiedriskais kuģošanas līdzeklis ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens pasažieru pārvadāšanai;

268.2. neapkurinātā objektā vai teritorijā, – ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

269. Par ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) izdara atzīmi attiecīgajā uzlīmē uz ugunsdzēsības aparāta (3. pielikums).

270. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālās apskates (novērtējuma) gaitā konstatēts ugunsdzēsības aparāta bojājums, ugunsdzēsības aparātam nodrošina tehnisko apkopi.

271. Par ugunsdzēsības aparāta bojājumu tiek uzskatīts:

271.1. korozija vai mehānisks bojājums uz aparāta korpusa vai tā daļām;

271.2. šļūtenes, sprauslas, taures, iedarbināšanas mehānisma, spiediena indikācijas ierīces bojājums;

271.3. neatbilstošs spiediena rādījums spiediena indikācijas ierīcē, spiediena indikācijas ierīces rādījuma nesalasāmība vai ugunsdzēsīgās vielas (svara) trūkums ugunsdzēsības aparātā;

271.4. marķējuma vai lietošanas instrukcijas nesalasāmība vai to trūkums;

271.5. ražotāja noteiktās pazīmes, kas norāda uz ekspluatācijai nederīgu ugunsdzēsības aparātu.

272. Ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu un uzpildi veic atbilstoši ražotāja prasībām.

273. Ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām.

274. Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados.

275. Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā.

276. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietu nodrošina ar atbilstošām iekārtām un ierīcēm, lai varētu veikt ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi. Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietā ir pieejama ugunsdzēsības aparātu ražotāju informācija (valsts valodā) par ugunsdzēsības aparātu specifikāciju un tehniskās apkopes kārtību.

277. Atbildīgā persona, ekspluatējot ugunsdzēsības aparātus vidē vai apstākļos, kas ir īpaši kaitīgi ugunsdzēsības aparāta tehniskajam stāvoklim, izvērtē ugunsdzēsības aparāta ekspluatācijas riskus, veic papildu tehniskā stāvokļa vizuālās apskates un izskata nepieciešamību veikt biežākas tehniskās apkopes, nekā minēts šo noteikumu 274. punktā.

278. Ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi izdara atzīmi uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ar attiecīgu uzlīmi.

279. Uzlīme par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi satur šo noteikumu 4. pielikumā minēto informāciju.

280. Uzlīmei par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi jābūt izgatavotai no materiāla, kuru:

280.1. neietekmē saules vai vides iedarbība;

280.2. pēc uzlīmēšanas uz ugunsdzēsības aparāta nav iespējams noņemt vai noplēst, nesabojājot uzlīmi.

281. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes gaitā tiek konstatēts, ka ugunsdzēsības aparāts nav derīgs ekspluatācijai, ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes veicējs par to informē ugunsdzēsības aparāta īpašnieku.

282. Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa jābūt sērijas vai partijas numuram. Ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsai jābūt sarkanai (piemēram, RAL-3000).

283. Uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ugunsdzēsības aparāta ražotājs vai izplatītājs (ja to nav izdarījis ražotājs) piestiprina lietošanas instrukciju (turpmāk – informatīvā uzlīme) valsts valodā. Informatīvās uzlīmes krāsai ir jābūt kontrastā ar ugunsdzēsības aparāta korpusa krāsu.

284. Ugunsdzēsības aparāta informatīvo uzlīmi izvieto tā, lai to varētu skaidri izlasīt un to nenosegtu ugunsdzēsības aparāta stiprinājums.

285. Ugunsdzēsības aparāta informatīvā uzlīme satur šādu informāciju:

285.1. ugunsdzēsības aparāta tips;

285.2. ugunsdzēsības aparāta tilpums;

285.3. ugunsdzēsīgās vielas nosaukums;

285.4. ugunsdzēsīgās vielas veids un tās nominālā pildījuma svars vai tilpums, ugunsdzēsības aparāta (tikai ogļskābās gāzes) svars bez ugunsdzēsīgās vielas;

285.5. ugunsdzēsības aparāta dzēstspējas klase;

285.6. lietošanas pamācība, kurā jāietver viena vai vairākas pietiekami izskaidrotas piktogrammas;

285.7. ekspluatācijas nosacījumi;

285.8. jebkuri lietošanas ierobežojumi vai briesmas, it sevišķi attiecībā uz toksiskumu un elektrotraumu risku;

285.9. ugunsdzēsības aparāta piemērotība ieslēgtu elektroiekārtu (līdz 1000 voltiem) dzēšanai un drošības attālums;

285.10. ugunsdzēsības aparāta darbības temperatūru robežas;

285.11. atsauce uz piemērojamo standartu, atbilstoši kura prasībām testēts ugunsdzēsības aparāts;

285.12. ražotāja un piegādātāja nosaukums un adrese;

285.13. ugunsdzēsības aparāta izgatavošanas gads.

286. Aizliegts:

286.1. izmantot ugunsdzēsības līdzekli (tai skaitā ugunsdzēsības aparātu) saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām;

286.2. pārkāpt ugunsdzēsības līdzekļa (tai skaitā ugunsdzēsības aparāta) ražotāja ekspluatācijas noteikumus;

286.3. ekspluatēt bojātu ugunsdzēsības aparātu;

286.4. ekspluatēt ugunsdzēsības aparātu, kuram noteiktajā kārtībā nav veikta tehniskā apkope;

286.5. veicot ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, remontu vai uzpildi, mainīt ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktos kvalitātes un darbspējas rādītājus.

10. Tehnoloģiskās iekārtas

287. Tehnoloģiskās iekārtas ierīko atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām un ekspluatē atbilstoši ražotāja prasībām.

288. Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskās iekārtas aprīko ar statiskās elektrības noņemšanas un zemējuma ierīcēm un nodrošina sazemēšanu pirms tehnoloģiskā procesa uzsākšanas. Zemējuma ierīces nodrošina ar 6.1. zīmi (1. pielikums).

289. Degtspējīgu šķidrumu ražošanas procesā konveijera kustību automātiski pārtrauc, ja ventilācijas iekārta pārstāj darboties.

290. Krāsošanas kameru konstrukcijas, smidzinātājus, citas tehnoloģiskās iekārtas, ventilācijas gaisa vadus un cauruļvadus sazemē.

291. Vannas, kurās izmanto maisījumus ar degtspējīgiem šķidrumiem izstrādājumu attaukošanai, mazgāšanai vai krāsošanai ar iegremdēšanas metodi, darba pārtraukumā nosedz ar vāku.

292. Žāvēšanas kameru siltumizolācijai izmanto degtnespējīgus (ugunsreakcijas klase A1) materiālus.

293. Žāvēšanas kameras aprīko ar žāvēšanas procesa automātiskās kontroles un regulēšanas ierīcēm.

294. Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav iespējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tos žāvē atsevišķi ugunsdroši atdalītā telpā, kas aprīkota ar atsevišķu ventilāciju.

295. Tehnoloģisko iekārtu, kurā darbības laikā rodas degtspējīgi putekļi (līdz 1 mm), aprīko ar nosūces ventilāciju, kas ieslēdzas pirms tehnoloģiskās iekārtas iedarbošanās vai vienlaikus ar to.

296. Elektroiekrāvējus lādē un uzglabā atsevišķā ugunsdroši nodalītā telpā, kas aprīkota ar mehānisko ventilācijas sistēmu. Šā punkta prasības neattiecas uz elektroiekrāvējiem, ja to akumulatori lādēšanas procesā neizdala sprādzienbīstamus tvaikus.

297. Elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpas nodrošina ar atsevišķu elektrības pievadu. Pie ieejas elektroiekrāvēju un autoiekrāvēju lādēšanas telpā izvieto elektrības slēdzi lādēšanas apturēšanai.

298. Aizliegts:

298.1. izmantot bojātas tehnoloģiskās iekārtas;

298.2. strādāt ar iekārtām, ja nedarbojas sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kontroles un mērīšanas ierīces.

11. Ugunsbīstamie darbi

299. Ugunsbīstamo darbu veikšanai paredzētās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

300. Ugunsbīstamos darbus veic:

300.1. īpaši iekārtotās vietās;

300.2. pagaidu vietās.

301. Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona sastāda un izsniedz darba veicējam norīkojumu ugunsbīstamā darba veikšanai pagaidu vietā (turpmāk – norīkojums). Norīkojumu sastāda atbilstoši šo noteikumu 11. pielikumam.

302. Norīkojumu sastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs atrodas pie darba veicēja visu darbu veikšanas laiku, otrs – pie norīkojuma izdevēja. Norīkojuma izdevējs to uzglabā vismaz trīs diennaktis pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas.

303. Avārijas gadījumā ugunsbīstamos darbus objektā var veikt atbildīgās personas vai tās rakstveidā pilnvarotas personas klātbūtnē bez norīkojuma.

304. Pirms norīkojuma izdošanas atbildīgā persona vai tās rakstveidā pilnvarota persona nodrošina iespējamā ugunsgrēka riska novērtējumu klātienē darba veikšanas vietā, nosakot:

304.1. sagatavošanās darbus un to izpildes secību;

304.2. ugunsdrošības pasākumus, darba vietā izvietojamos ugunsdzēsības līdzekļus;

304.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukšanas kārtību un līdzekļus;

304.4. gaisa kontroles kārtību sprādzienbīstamas vides noteikšanai;

304.5. darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos;

304.6. izpildītāju, kas atbildīgs par vietas sagatavošanu ugunsbīstamiem darbiem;

304.7. izpildītāju, kas atbildīgs par darbu norisi un darba vietas kontroli pēc darba pabeigšanas vai pārtraukumos;

304.8. darba veicēju.

305. Šo noteikumu 304.8. apakšpunktā minētajam darba veicējam ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša kvalifikācija, un tas ir speciāli instruēts ugunsbīstamo darbu veikšanai.

306. Ugunsbīstamo darbu pagaidu vietas uzraudzību nodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu pabeigšanas. Šā punkta prasības neattiecas uz ugunsbīstamo darbu transformatoru apakšstacijās.