Ugunsdrošības noteikumi

420.1 Meža objekta kartogrāfisko materiālu elektroniskā veidā sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Kartes objektus un to atribūtu informāciju sagatavo atbilstoši Valsts meža dienesta tīmekļvietnē www.vmd.gov.lv publicētajiem klasifikatoriem, struktūrai un formātiem.

421. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

422. Katru gadu līdz 1. aprīlim meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu un šo noteikumu 420.1 punktā minēto kartogrāfisko materiālu iesniedz saskaņošanai Valsts meža dienesta reģionālajā struktūrvienībā. Valsts meža dienests informē Dabas aizsardzības pārvaldi, ja meža objekts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

422.1 Valsts meža dienests iesniegto meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu un kartogrāfisko materiālu nesaskaņo, ja:

422.1 1. situācija dabā neatbilst šo noteikumu 420.3. apakšpunktā norādītajam;

422.1 2. meža infrastruktūras objektu stāvoklis dabā nenodrošina iespēju veikt ugunsdzēsību meža objektā.

422.2 Ja netiek saskaņots meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns vai kartogrāfiskais materiāls, Valsts meža dienests nosaka termiņu, kurā neatbilstības ir jānovērš.

423. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

423.1. veidot atklātu liesmu mežā un purvā, izņemot rekreācijas objektus, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Rekreācijas objektos ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

423.2. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585);

423.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

423.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības (izņemot atbilstoši ierīkotas vietas);

423.5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

423.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai;

423.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

423.8. bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību veikt jebkāda veida dedzināšanu (tai skaitā ciršanas atlieku dedzināšanu).

424. Meža objektā aizliegts:

424.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;

424.2. dedzināt atkritumus;

424.3. dedzināt ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru:

424.3.1. tuvāk par 2 m no augošiem kokiem;

424.3.2. vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,15 m, izņemot gadījumu, ja dedzināšana notiek laika posmā no 1. novembra līdz 1. martam;

424.4. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585);

424.5. veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

425. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

426. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

13.11. Prasības bīstamo vielu uzglabāšanas, lietošanas, ražošanas, ieguves, pārkraušanas, pārsūknēšanas vai fasēšanas objektam un teritorijai

427. Objektu, tā ieeju un teritoriju, kurā uzglabā, lieto, ražo, iegūst, pārkrauj, pārsūknē vai fasē bīstamo vielu, apzīmē ar 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.6., 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. zīmi (1. pielikums) un papildina ar uzrakstiem, kuros norādīti vielu nosaukumi.

428. Objektā un teritorijā, kurā uzglabā, lieto, ražo, iegūst, pārkrauj, pārsūknē vai fasē bīstamās vielas, ir pieejamas šo vielu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo bīstamo vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.

429. Izmantojot bīstamās vielas, ievēro to drošības datu lapās minētos un ražotāju noteiktos norādījumus. Izmantojot un uzglabājot bīstamās vielas, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus, kādus veic attiecībā uz sprādzienbīstamām vielām vai produktiem.

430. Bīstamās vielas, kas, nonākot saskarē ar gaisu, ūdeni, citām vielām, var pašaizdegties, izraisīt degšanu vai veidot sprādzienbīstamus maisījumus, uzglabā atsevišķā ugunsdrošā objektā vai ugunsdrošā objekta nodalījumā.

431. Objektu un teritoriju, kur atbilstoši sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtējumam sprādzienbīstama vide var rasties normālos darba apstākļos, apzīmē ar 1.6. zīmi (1. pielikums) un papildina ar uzrakstiem, kuros norādīti vielu nosaukumi. Telpas, kurās atrodas ķīmiskas vielas un atbilstoši sprādzienbīstamas vides radītā riska novērtējumam sprādzienbīstama vide nevarētu rasties normālos darba apstākļos, bet, ja tā rodas un pastāv tikai īsu laika posmu, nodrošina ar automātiskiem gaisa analizatoriem, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju. Automātiskos gaisa analizatorus uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

432. Saimnieciskās darbības objektā un teritorijā, kurā uzglabā bīstamās vielas, kuras ugunsgrēka gadījumā temperatūras iedarbībā var kust, uzstāda šo vielu izplūšanu ierobežojošas konstrukcijas.

433. Bīstamās vielas, kuras nedrīkst pakļaut saules staru iedarbībai, aizliegts uzglabāt atklātos laukumos.

434. Skābju vai sārmu noliktavas objektu nodrošina ar neitralizējošām vielām tādā daudzumā, lai nodrošinātu avārijas dēļ izlijušo skābju vai sārmu neitralizāciju.

435. Amonija nitrātu uzglabā atsevišķā objektā vai objekta nodalījumā, kas izvietots pie ārsienām un atdalīts no citas nozīmes telpām ar ugunsdrošām starpsienām. Telpām jābūt sausām, un tajās nedrīkst atrasties citi materiāli.

436. Aizliegts uzglabāt vai fasēt amonija nitrātu objektā, kas būvēts no degtspējīgām (ugunsreakcijas klase C-s2,d1; D-s2,d2; D-s1; E; E-d2; F) konstrukcijām. Objektā, kurā uzglabā amonija nitrātu, aizliegts izbūvēt koka starpsienas, konstrukcijas vai koka grīdas.

437. Objektu vai teritoriju, kurā uzglabā šķidras degtspējīgas vielas, norobežo ar dzelzsbetona vai cita degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla sienu vai zemes valni (turpmāk – apvaļņojums). Šā punkta prasības neattiecas uz tilpnēm ar dubultām sienām un tvertnēm, kuru konstrukcija rezervuāra iekšējās sienas bojājuma gadījumā nepieļauj šajā punktā minētās vielas nekontrolētu izplūšanu ārpus rezervuāra ārējās norobežojošās konstrukcijas. Apvaļņojumu veido, ja objekta telpās uzglabātās šķidrās degtspējīgās vielas apjoms ir 490 litri un vairāk, kā arī ja teritorijā uzglabātās šķidrās degtspējīgās vielas apjoms ir 1000 litri un vairāk. Apvaļņojumu veido tehnoloģisko cauruļvadu aizbīdņiem vai citām noslēdzošām un vadības ierīcēm, ja šo cauruļvadu noslēdzošās un vadības ierīces bojājuma gadījumā iespējama šķidras degtspējīgas vielas nekontrolēta noplūde 1000 litri un vairāk. Šo noteikumu izpratnē degtspējīgs šķidrums ir īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uzliesmojošs un uzliesmojošs šķidrums, kura uzliesmošanas temperatūra normālos apstākļos nepārsniedz 100 °C.

438. Reizi divos gados veic apvaļņojuma pārbaudi, sastādot aktu. Aktā norāda vaļņa vai sienas stāvokli un atbilstību tehniskā projekta risinājumiem.

439. Saimnieciskās darbības objektu vai teritoriju, kurā uzglabā bīstamo vielu ar kopējo tilpumu 5000 m3 un vairāk, nodrošina ar putu koncentrātu. Putu koncentrāta daudzumu nodrošina vislielākā rezervuāra, apvaļņojuma laukuma, pildīšanas un noliešanas vietu, sūkņu stacijas, manifoldu un piestātnes tehnoloģiskā laukuma dzēšanai ar trīskāršu rezervi. Šā punkta prasības neattiecas uz objektiem, kuros bīstamās vielas tiek uzglabātas zemes iežos.

440. Putu koncentrāta uzglabāšanu un kvalitātes pārbaudi veic saskaņā ar ražotāja prasībām. Ja ražotājs nav noteicis putu koncentrāta kvalitātes pārbaudes biežumu, pirmo pārbaudi veic pēc pieciem gadiem no putu koncentrāta ražošanas dienas, kā arī turpmāk ne retāk kā reizi gadā.

441. Par putu koncentrāta kvalitātes pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktā norāda putu koncentrāta atbilstību ražotāja prasībām.

442. Bīstamu vielu objekta teritorijā pastāvīgi pļauj zāli. Zāles garums nedrīkst pārsniegt 0,2 m.

443. Zemi apvaļņojuma iekšpusē horizontāli noplanē un novāc krūmus, kokus un zāli.

444. Rezervuāru elpošanas vārstus, uguni norobežojošos šķēršļus un apvaļņojumu uztur darba kārtībā. Apvaļņojuma sienām jābūt bez bojājumiem un jāatbilst būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumiem.

445. Apskatot rezervuārus, ņemot šķidrumu paraugus, mērot šķidruma līmeni, atverot tvertnes un veicot citus darbus, izmanto ierīces un rīkus, kas pēc trieciena nevar radīt dzirksteles.

446. Pirms rezervuāru remonta tos atbrīvo no šķidruma, atvieno cauruļvadus, atver visas lūkas, rezervuārus iztīra, izmazgā un iztvaicē, kā arī veic gaisa analīzi, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas koncentrācijas. Saimnieciskās darbības objekta atbildīgā persona nodrošina nodarbinātos ar ierīcēm, kas paredzētas sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanai.

447. Uzglabājot bīstamas vielas mucās, starp tām liek starplikas, lai mucas nevarētu atsisties cita pret citu.

448. Mucas ar bīstamām vielām krauj grēdās divās kārtās divu mucu diametru platumā. Attālums starp grēdām ir vismaz 2 m.

449. Naftas produktus silda ar tvaiku, karstu ūdeni, gaisu, sakarsētām smiltīm vai speciālām elektroierīcēm. Maksimālajai uzsildīšanas temperatūrai jābūt par 10 °C zemākai nekā naftas produkta uzliesmojuma temperatūra. Naftas produktus ar tvaiku vai elektrosildītāju uzsilda tikai tad, ja šķidruma slānis virs sildītāja elementiem (caurulēm) ir vismaz 0,5 m.

450. Nodarbināto apģērbs ir no materiāla, kas neuzkrāj statisko strāvu, apavi nedrīkst būt ar naglām vai apkalumiem, kas var radīt dzirksteles.

451. Cisternu (tvertni, rezervuāru) ar bīstamām vielām nedrīkst pārpildīt. Cisternu ar bīstamām vielām nodrošina ar ierīci, kas kontrolē bīstamās vielas līmeni cisternā. Zibens laikā bīstamo vielu izliešanu un iepildīšanu pārtrauc. Šā punkta prasības neattiecas uz iekārtām, kuru tehnoloģiskais process notiek slēgtā sistēmā.

452. Lai izlietu vai piepildītu dzelzceļa cisternas, tās piestumj un aizvelk bez rāvieniem un grūdieniem.

453. Dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas laikā 100 m attālumā no dzelzceļa cisternu izliešanas un piepildīšanas vietas nav atļauts bremzēt vai nostiprināt dzelzceļa cisternas ar bremžu kurpēm, kas var radīt dzirksteles.

454. Autocisternu izliešanas un iepildīšanas vietas aprīko ar cisternu korpusu zemējuma ierīcēm. Zemējuma ierīces apzīmē ar 6.1. zīmi (1. pielikums).

455. Sprādzienbīstamā vidē izmanto sprādziendrošas pārnēsājamās elektroierīces un sakaru līdzekļus. Sprādziendrošām pārnēsājamām elektroierīcēm un sakaru līdzekļiem ir 1.5. marķējums (1. pielikums).

456. Dzelzceļa ritošā sastāva kustība estakādes zonā ir aizliegta ugunsbīstamo vielu noliešanas vai uzpildes laikā un gadījumā, ja estakādes zonā ir izveidojusies sprādzienbīstama koncentrācija. Par estakādes zonā ugunsbīstamo vielu noliešanu vai uzpildi vai sprādzienbīstamas koncentrācijas rašanos informē izgaismota zīme "Dzelzceļa ritošā sastāva kustība aizliegta", kuru izvieto pirms dzelzceļa estakādes sākuma.

457. Aizliegts:

457.1. pārvietot dzelzceļa ritošo sastāvu un mehāniskos transportlīdzekļus dzelzceļa estakādes zonā, ja notiek ugunsbīstamo vielu noliešana vai pildīšana cisternā un ja estakādes zonā ir izveidojusies sprādzienbīstama koncentrācija. Šā punkta prasības neattiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un dzelzceļa ritošo sastāvu, kuri ir atbilstoši aizsargāti (sprādziendrošā izpildījumā);

457.2. izmantot atklātu liesmu sasalušu, sabiezējušu, sacietējušu naftas produktu, noslēgarmatūras daļu un cauruļvadu sildīšanai;

457.3. novietot apvaļņojuma iekšpusē materiālus un iekārtas;

457.4. atstāt atvērtas rezervuāru lūkas, izliešanas akas un teknes;

457.5. uzglabāt kopā balonus ar degtspējīgām gāzēm un balonus ar oksidējošām gāzēm;

457.6. fasēt bīstamas vielas, uzglabāt iesaiņošanas materiālus un taru;

457.7. veikt darbus vietās, kur pastāv vai var rasties sprādzienbīstama vide, ja nodarbinātie nav nodrošināti ar ierīcēm, kas paredzētas sprādzienbīstamas koncentrācijas noteikšanai.

458. Akumulatoru, kurš uzlādēšanas procesā izdala sprādzienbīstamu gāzi (turpmāk – akumulators), uzlādē speciāli ierīkotā objektā.

459. Sārmu un skābju akumulatorus uzlādē un uzglabā atsevišķos objektos.

460. Telpu, kurā notiek akumulatora uzlādēšana, nodrošina ar atsevišķu ventilācijas sistēmu, kura uzlādēšanas laikā darbojas nepārtraukti.

461. Ja saimnieciskās darbības objektā pārstāj darboties ventilācijas sistēma, nodrošina automātisku uzlādēšanas iekārtu atslēgšanu.

462. Šo noteikumu 460. punktā minētās telpas ventilācijas sistēmu aizliegts pievienot kopējai ventilācijas sistēmai.

463. Telpā, kurā notiek akumulatora uzlādēšana, aizliegts remontēt akumulatoru.

464. Balonus ar degtspējīgām gāzēm un vielām vai balonus ar oksidējošām gāzēm un vielām uzglabā teritorijā konteineros.

465. Konteiners ir:

465.1. veidots no degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla;

465.2. labi vēdināms, lai gāzu noplūdes gadījumā novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos;

465.3. ar vismaz trim vertikālām vēdināmām ailām sienās. Ailas ir sienas apakšējā daļā virs grīdas virsmas. Katras ailas platība ir vismaz 30 procenti no sienas platības.

466. Konteineru novieto uz stabilas degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla pamatnes un apzīmē ar 1.4. zīmi (1. pielikums).

467. Maksimāli pieļaujamā gāzes balonu summārā ietilpība konteinerā nedrīkst pārsniegt 2000 litru.

468. Zona 3 m rādiusā ap konteineru uzskatāma par sprādzienbīstamu, ja konteinerā tiek glabāti degtspējīgu gāzi saturoši spiediena baloni. Sprādzienbīstamās zonas rādiusu var mainīt, pamatojoties uz sprādzienbīstamās vides radītā riska novērtēšanas rezultātiem.

469. Zonā 10 m rādiusā ap konteineru, kurā tiek glabāti degtspējīgu un oksidējošu gāzi saturoši spiediena baloni, aizliegts novietot degtspējīgus materiālus un vielas.

470. Aizliegts smēķēt un lietot atklātu liesmu 10 m rādiusā ap konteineru. Par minēto aizliegumu izvieto 2.1. zīmi (1. pielikums).

471. Konteineru nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 34A 183B un kurš paredzēts gāzes dzēšanai. Ugunsdzēsības aparāts nedrīkst atrasties tālāk par 15 m no konteinera.

472. Konteineru aizslēdz vai citādi nodrošina, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu.

473. Konteinera konstrukcija aizsargā gāzes balonus no tiešas saules staru iedarbības tā, lai tie neuzkarstu.

474. Minimālais attālums no konteinera, kurā ir baloni ar degtspējīgām vai sprādzienbīstamām gāzēm, līdz citam gāzes balonu konteineram ir 6 m.

475. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

476. Šķidras bīstamās vielas fasē tarā, kas atbilst šo vielu ražotāja prasībām.

477. Degtspējīgu konstrukciju un materiālu galdu, sastatņu, plauktu un ventilējamo skapju virsmas, kas paredzētas darbam ar degtspējīgiem šķidrumiem un vielām, pārklāj ar degtnespējīgiem (ugunsreakcijas klase A1) materiāliem.

478. Darbam ar bīstamām vielām izmanto degtnespējīga materiāla galdus. Galdu darba virsma ir aprīkota ar degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla apmali, kas ir 1 cm augstāka par galda virsmu.

479. Bīstamās vielas uzglabā degtnespējīga (ugunsreakcijas klase A1) materiāla skapjos.

480. Darbus, kuru laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.

481. Skābes, sārmus un citas kodīgas vielas pārnēsā un uzglabā ražotāja noteiktajā kārtībā.

482. Aizliegts izmantot bojātus ventilējamos skapjus vai iekārtas.

483. Izglītības iestādē strādāt laboratorijā ar bīstamām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta vadībā.

484. Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās bīstamās vielas uzglabā aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem vai laborantiem.

485. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritumus un slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk kā vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.

13.12. Transportlīdzekļu novietošanas un apkopes objekts un teritorija

486. Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā aizliegts palielināt būvprojektā noteikto transportlīdzekļu stāvvietu skaitu, mainīt transportlīdzekļu izvietojuma kārtību, samazināt attālumu starp transportlīdzekļiem, kā arī starp transportlīdzekļiem un objekta konstrukcijām.

487. (Svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

488. Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā nedrīkst novietot priekšmetus un iekārtas, kas var traucēt transportlīdzekļu evakuēšanu ugunsgrēka gadījumā.

489. Pēc darba beigām transportlīdzekļu apkopes objektu uzkopj, izvāc eļļainos materiālus un izlijušos degtspējīgos šķidrumus.

490. Transportlīdzekļu novietošanas objektā vai teritorijā aizliegts:

490.1. (svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585);

490.2. novietot transportlīdzekļus ar atvērtām degvielas tvertnēm un transportlīdzekļus, kuriem ir degvielas vai eļļas noplūde;

490.3. uzglabāt vairāk par 40 litriem degvielas (neieskaitot degvielu transportlīdzekļu tvertnēs un transportlīdzekļos uzstādītajos gāzes balonos). Degvielu glabā cieši noslēgtā un neplīstošā tvertnē;

490.4. iepildīt transportlīdzekļu tvertnēs degvielu;

490.5. uzglabāt degvielas taru;

490.6. izmantot atklātu liesmu;

490.7. atstāt transportlīdzeklī eļļainus slaukāmos materiālus un apģērbu.

491. Transportlīdzekļu apkopes objektā aizliegts:

491.1. krāsot transportlīdzekli vai tā daļas nepiemērotā telpā;

491.2. veikt darbus ar degtspējīgiem šķidrumiem nepiemērotā telpā;

491.3. iepildīt transportlīdzekļa tvertnē degvielu.

13.13. Degvielas un gāzu uzpildes objekts un teritorija

492. Degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā aizliegts smēķēt (izņemot speciāli ierīkotas vietas). Smēķēšanai paredzētā vieta ir aprīkota ar degtnespējīga materiāla izsmēķu trauku un atrodas drošā attālumā no degvielas pildīšanas vietām un tvertnēm.

493. Degvielas uzpildes objekta tvertņu mērīšanas un skataku vāki ir aizvērti.

494. Iepildot degvielu transportlīdzekļa degvielas tvertnē, tā dzinējam jābūt izslēgtam. Degvielu atļauts iepildīt arī īpaši šim nolūkam paredzētā kannā, tvertnē vai iepakojumā. Kanna, tvertne vai iepakojums ir cieši noslēdzams, no neplīstoša materiāla, kas neuzkrāj statisko elektrību. Degvielu pildot, kannai, tvertnei vai iepakojumam jāatrodas ārpus transportlīdzekļa salona uz zemes vai speciālas pamatnes. Pildot degvielu kannā, tvertnē vai iepakojumā, ievēro kannas, tvertnes vai iepakojuma ražotāja ekspluatācijas prasības.

495. Virszemes moduļa tipa rezervuāru uzpildīšanas laikā atslēdz transportlīdzekļu degvielas uzpildes iekārtas.

496. Degvielas un gāzu uzpildes objekta remontdarbu laikā pārtrauc visas ar degvielas un gāzu pārsūknēšanu un uzpildi saistītās darbības. Šī prasība neattiecas uz sūkņiem un kompresoru ventilatoriem, kuriem jādarbojas nepārtraukti.

497. Degvielas un gāzu uzpildes objektā un teritorijā ugunsbīstamos darbus veic drošā attālumā un ārpus sprādzienbīstamās vides, pirms tam veicot gaisa analīzi, lai pārliecinātos, vai vide nav sprādzienbīstama. Ugunsbīstamo darbu laikā pārtrauc uzpildes, izliešanas un iepildes darbības un novieto attiecīgas zīmes, kas aizliedz iebraukt transportlīdzekļiem.

498. Rezervuāru tīra un remontē tikai pēc tam, kad veikta rezervuāra tilpnes gaisa un gāzu paraugu analīze, lai pārliecinātos, ka rezervuārā nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

13.14. Dzelzceļa transports un objekts

499. Komersanti, kuri atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir saņēmuši drošības sertifikātu vai drošības apliecību, izstrādā ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar šo noteikumu 180. punktu, papildus iekļaujot ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz dzelzceļa objektu.

500. Novietojot ritošo sastāvu tehniskajā apkopē vai remontā, dīzeļdegvielu un eļļas nolej atsevišķās tvertnēs, kas paredzētas šo vielu glabāšanai.

501. Dzelzceļa ritošā sastāva tehniskās apkopes vai remonta objektā aizliegts:

501.1. novietot dzelzceļa cisternas ar uzliesmojošiem šķidrumiem;

501.2. ekipēt (komplektēt) dzelzceļa ritošo sastāvu tam neparedzētās vietās;

501.3. dzelzceļa ritošajā sastāvā atstāt ieslēgtas apkures iekārtas.

502. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina dzelzceļa zemes nodalījuma joslas attīrīšanu no degtspējīga materiāla.

503. Zemi ap koka stabiem ne mazāk kā 1 m rādiusā apar vai uzrok.

504. Dzelzceļa posmos vai stacijās kokmateriālus (koka gulšņus, brusas) uzglabā grēdās paralēli sliežu ceļam, 30 m attālumā no sliežu ceļa malējās sliedes un objektiem, izņemot koka gulšņu un brusu novietošanu remonta darbu veikšanas laikā. Teritoriju, kur paredzēts novietot kokmateriālus, ap kokmateriālu grēdām 3 m rādiusā uzar vai uzrok, kā arī attīra no zāles un citiem degtspējīgiem materiāliem.

505. Katrā grēdā krauj ne vairāk par 100 koka gulšņiem vai brusām. Līdzās sakrautas četras grēdas veido grupu.

506. Attālums starp grēdām nedrīkst būt mazāks par 1 m, bet starp grēdu grupām – mazāks par 10 m.

507. Degtspējīgus materiālus (sienu, salmus, zāģmateriālu kaudzes un citus) nedrīkst kraut tuvāk par 30 m no sliežu ceļa malējās sliedes.

508. Dzelzceļa infrastruktūras objektus no kūdras purviem norobežo ar vismaz 1,5 m platu grāvi.

509. Aizliegts ritošajā sastāvā ierīkot apkures ierīces, ja nav atbilstoša vagona būves vai modernizācijas projekta.

510. Pasažieru pārvadājumiem paredzētajā ritošajā sastāvā aizliegts pārvadāt viegli uzliesmojošus šķidrumus.

511. Aizliegts no ritošā sastāva izmest karstus izdedžus, ogles, pelnus un citus degošus priekšmetus.

14. Noslēguma jautājumi

512. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumus Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. nr.).

513. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

514. Ugunsdrošības instrukcijas, kas izstrādātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un atbilst Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām, ir spēkā līdz 2017. gada 1. septembrim.

515. Šo noteikumu 58. punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

516. Šo noteikumu 89.10. apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

517. Šo noteikumu 119. un 256. punkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

518. Šo noteikumu 340. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Pārejas periodā līdz 2018. gada 31. decembrim publiskajā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja saņemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums par objekta atbilstību ugunsdrošības prasībām.

519. Šo noteikumu 354. punkts stājas spēkā 2017. gada 1. septembrī.

520. Līdz 2017. gada 31. decembrim ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veic atbilstoši Latvijas standartam LVS 332:2003 "Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī".

521. Ugunsdrošībai lietojamās zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz to nolietojumam, ja zīme atbilst šo noteikumu 198. punkta otrā teikuma prasībām. Nolietotās zīmes nomaina uz jaunām ugunsdrošībai lietojamām zīmēm (1. pielikums).

522. Veidlapas (uzlīmes) ar informāciju par veiktu iekšējās ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas ugunsdzēsības krāna un tā aprīkojuma pārbaudi, kuras ieviestas pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz veidlapas (uzlīmes) aiļu aizpildīšanai.

523. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu, kas ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnāla aiļu aizpildīšanai.

524. Uzlīmi par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi, kas izvietota uz ugunsdzēsības aparāta, kurš ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz nākamajai ugunsdzēsības aparāta tehniskajai apkopei.

525. Elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes akts, kas sastādīts pēc 2016. gada 19. aprīļa, ir derīgs līdz nākamajai elektroinstalācijas izolācijas pretestības, cilpas "fāze–nulle" pilnās pretestības, zemējumietaises pretestības, zemējumvada nepārtrauktības saites un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudei.

526. Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālu, kas ieviests pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnāla aiļu aizpildīšanai.

527. Ugunsdzēsības hidranta pārbaudes akts, kas sastādīts pēc 2016. gada 19. aprīļa, ir derīgs līdz nākamajai ugunsdzēsības hidranta pārbaudei.

528. Šo noteikumu 5.1 punkts stājas spēkā 2020. gada 1. augustā.

529. Šo noteikumu 63.1 punkts stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī.

530. Grozījums šo noteikumu 203. punktā, kas paredz, ka 4.8. zīme atrodas labi redzamā vietā katrā telpā, kurā pastāvīgi atrodas cilvēki, un katrā evakuācijas ceļa posmā, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

531. Grozījums šo noteikumu 407.4. apakšpunktā, kas paredz, ka šļūtenēm jābūt aprīkotām ar 50 mm diametra "Bogdanova" tipa savienojumiem, stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.

532. Grozījums šo noteikumu 408. punktā, kas paredz kūdras ieguves objektā ierīkot ūdens ņemšanas vietas, stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents Māris KučinskisIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikumsMinistru kabineta2016. gada 19. aprīļanoteikumiem Nr. 238

Ugunsdrošībai lietojamās zīmes

1.1. Sprādzienbīstams materiāls	1.2. Oksidējoša viela	1.3. Elektrība	1.4. Spiediena balons
---	---	---
1.5. Elektroiekārtas un elektroaprīkojums sprādziendrošā izpildījumā	1.6. Sprādzienbīstama vide