Spiedieniekārtu un to kompleksu noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 348Rīgā 2016. gada 7. jūnijā (prot. Nr. 28 4. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu"7. panta pirmo un otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka spiedieniekārtu un to kompleksu projektēšanas un izgatavošanas būtiskās prasības, to ievērošanas uzraudzības mehānismu un tirgus uzraudzības kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. spiedieniekārta – tvertnes, cauruļvadi, drošības ierīces un spiediena ierīces, tai skaitā, ja nepieciešams, detaļas, kas pievienotas spiedienam pakļautām daļām, piemēram, atloki, uzgaļi, uzmavas, atbalsti, cilpas pacelšanai;

2.2. tvertne – tilpne, kas projektēta un izgatavota, lai saturētu plūstošas vielas, kas pakļautas spiedienam, arī tās tiešie piestiprinājumi līdz savienojuma punktam ar citu iekārtu. Tvertne var sastāvēt no vairākām kamerām;

2.3. cauruļvadi – cauruļvadu elementi, kas paredzēti plūstošu vielu pārvadei un, savienoti kopā, veido spiediena sistēmu, arī caurules vai cauruļu sistēmas, dalītāji, savienotājelementi, paplašinošie savienojumi, šļūtenes vai attiecīgā gadījumā citi spiedienam pakļauti elementi. Siltumapmainītājus gaisa dzesēšanai vai sildīšanai, kas sastāv no caurulēm, uzskata par cauruļvadiem;

2.4. drošības ierīces – ierīces, kas projektētas, lai pasargātu spiedieniekārtu no pieļaujamo ierobežojumu pārsniegšanas, tai skaitā ierīces tiešai spiediena ierobežošanai (piemēram, drošības ventiļi, plīstošo plākšņu (membrānu) drošības ierīces, liekuma stieņi, vadāmas spiediena samazināšanas drošības sistēmas un ierobežojošas ierīces), kas aktivizē korekcijas līdzekļus vai nodrošina izslēgšanu vai izslēgšanu un bloķēšanu, piemēram, spiediena slēdži vai temperatūras slēdži, vai šķidruma līmeņa slēdži un ar drošību saistītas mērījumu kontroles un regulēšanas ierīces;

2.5. spiediena ierīces – ierīces ar vadības funkciju un spiedienam pakļautiem korpusiem;

2.6. komplekss – vairākas spiedieniekārtas, ko ražotājs ir samontējis, izveidojot vienu darbspējīgu iekārtu;

2.7. spiediens – spiediena attiecība pret atmosfēras spiedienu, t. i., manometriskais spiediens (vakuuma spiedienu nosaka ar negatīvu vērtību);

2.8. maksimāli pieļaujamais spiediens (PS) – ražotāja norādīts maksimālais spiediens, kādam iekārta ir projektēta. To nosaka vietā, kuru norādījis ražotājs, – drošības un (vai) ierobežojošās ierīces pievienošanas vietā vai iekārtas augšā, vai jebkurā ražotāja norādītajā punktā;

2.9. maksimāli/minimāli pieļaujamā temperatūra (TS) – ražotāja norādīta maksimālā/minimālā temperatūra, kādai iekārta ir projektēta;

2.10. tilpums (V) – kameras iekšējais tilpums litros, ieskaitot uzgaļu tilpumu līdz pirmajam savienojumam vai metinājumam, bet neieskaitot iekšējo daļu pastāvīgo tilpumu;

2.11. nominālais izmērs (DN) – izmēra skaitliskā vērtība, kas ir kopēja visām cauruļvada sistēmas sastāvdaļām, kuras nav norādītas ar sastāvdaļu ārējā diametra vai vītnes izmēru. Nominālo izmēru apzīmē ar burtiem DN, kam seko ar izgatavošanas dimensijām brīvi saistīts vesels skaitlis, kas ērti lietojams atsaucēm;

2.12. plūstošas vielas – gāze, šķidrumi un tvaiks tīrā fāzē un to maisījumi, kas var saturēt suspendētas cietas daļiņas;

2.13. pastāvīgi savienojumi – savienojumi, kurus nevar atdalīt ar nesagraujošām metodēm;

2.14. Eiropas materiālu apstiprinājums – tehnisks dokuments, kurā noteikti raksturlielumi materiāliem, kas paredzēti atkārtotai izmantošanai tādu spiedieniekārtu ražošanā, uz kurām neattiecas piemērojamie standarti;

2.15. piedāvāt tirgū – saimnieciskās darbības ietvaros piegādāt spiedieniekārtas vai to kompleksus par atlīdzību vai bez tās izplatīšanai vai lietošanai Eiropas Savienības tirgū;

2.16. laist tirgū – pirmo reizi piedāvāt tirgū spiedieniekārtas vai to kompleksus;

2.17. nodošana ekspluatācijā – pirmā reize, kad lietotājs izmanto spiedieniekārtu vai kompleksu;

2.18. ražotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ražo spiedieniekārtas vai kompleksus vai kuras uzdevumā spiedieniekārtas un to kompleksi tiek projektēti vai ražoti un kura laiž tirgū šīs spiedieniekārtas un to kompleksus ar savu vārdu vai preču zīmi;

2.19. pilnvarotais pārstāvis – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

2.20. importētājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura laiž tirgū spiedieniekārtas un to kompleksus no trešajām valstīm;

2.21. izplatītājs – Eiropas Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kura piedāvā tirgū spiedieniekārtas un to kompleksus un kura nav to ražotājs vai importētājs;

2.22. iesaistītās personas – ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

2.23. tehniskā specifikācija – dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām jāatbilst spiedieniekārtām vai to kompleksiem;

2.24. paziņotā institūcija – nacionālās akreditācijas institūcijas akreditēta spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšanas institūcija, kura ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtību, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas paziņota spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšanas institūcija;

2.25. atsaukšana – ikviens pasākums, kura mērķis ir panākt, ka tiek atdotas atpakaļ spiedieniekārtas un to kompleksi, kas jau ir piegādātas gala lietotājam;

2.26. izņemšana no tirgus – ikviens pasākums, kura mērķis ir novērst piegādes ķēdē esošu spiedieniekārtu un to kompleksu piedāvāšanu tirgū;

2.27. CE atbilstības marķējums – zīme, ar kuru ražotājs norāda, ka spiedieniekārtas un to kompleksi atbilst piemērojamām prasībām, kas noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, kas paredz šā marķējuma uzlikšanu.

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. spiedieniekārtām un to kompleksiem, kuru maksimāli pieļaujamais spiediens PS ir 0,5 bāri un mazāks;

3.2. cauruļvadiem, kas sastāv no caurulēm vai cauruļu sistēmas un ir paredzēti jebkādu plūstošu vielu vai citu vielu pārvadei uz objektu vai no tā (uz sauszemes un jūrā) no pirmās līdz pēdējai noslēgierīcei objektā, kā arī uz visām papildiekārtām, kas projektētas īpaši šiem cauruļvadiem. Šis izņēmums neattiecas uz standarta spiedieniekārtām, ar kurām var būt aprīkotas spiediena samazināšanas stacijas vai kompresoru stacijas;

3.3. ūdens piegādes, sadales un aizvades tīkliem, tiem pievienotām iekārtām un ūdensvadiem (piemēram, hidroelektrisko iekārtu spiedvadi, spiedtuneļi, spiedstobri hidroelektrostacijās) un ar tiem saistītām īpašām ierīcēm;

3.4. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par vienkāršām spiedtvertnēm;

3.5. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par būtiskām prasībām aerosola flakoniem un to marķēšanas un klasificēšanas kārtību;

3.6. transportlīdzekļu iekārtām, kuras reglamentē šādi normatīvie akti:

3.6.1. par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu;

3.6.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību;

3.6.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, arī normatīvie akti par divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanu;

3.7. iekārtām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 10., 11. un 15. punktu nevar klasificēt augstāk par I kategoriju un kuras reglamentē normatīvie akti par:

3.7.1. mašīnu drošību;

3.7.2. liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu un liftu uzstādīšanu un atbilstības novērtēšanu;

3.7.3. iekārtu elektrodrošību;

3.7.4. medicīnisko ierīču reģistrāciju, atbilstības novērtēšanu, izplatīšanu, ekspluatāciju un tehniskās uzraudzības kārtību;

3.7.5. iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida kurināmais;

3.7.6. sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām;

3.8. ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu;

3.9. iekārtām, kas projektētas lietošanai radioaktīvā vidē un kas negadījumā var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;

3.10. šahtas kontroles iekārtām, kas paredzētas spiediena uzturēšanai un (vai) kontrolei šahtā (šahtas kontroles pieslēgumu iekārtas, izplūdes novērsēji, cauruļu kolektori un visas ar to saistītās iekārtas) un ko izmanto naftas, gāzes vai ģeotermālajā ieguvē un izpētē, kā arī apakšzemes glabātavās;

3.11. iekārtām, kuru sastāvā ir apvalki vai mehānismi, kuru izmēru, materiālu un izgatavošanu nosaka pietiekamas stiprības, stingrības un stabilitātes prasības, lai izturētu slodzi, kas rodas, šādām iekārtām darbojoties, un kurām spiediens nav noteicošais projektēšanas faktors (piemēram, dzinēji, arī turbīnas un iekšdedzes dzinēji, tvaika dzinēji, gāzes vai tvaika turbīnas, turboģeneratori, kompresori, sūkņi un iedarbināšanas ierīces);

3.12. domnu krāsnīm (arī krāšņu dzesēšanas sistemām), karstpūšamajiem rekuperatoriem, putekļu nosūcējiem un domnu krāšņu izplūdes gāzu tīrītājiem, tiešās redukcijas kupoliem (arī krāšņu dzesētājiem), gāzes konvektoriem un kausiem tērauda, dzelzs un neferrometālu kausēšanai, pārkausēšanai, degazācijai un liešanai;

3.13. iebūvētām iekārtām augstsprieguma elektriskajās iekārtās (piemēram, slēdžu mehānismiem, kontrolmehānismiem, transformatoriem un rotējošām mašīnām);

3.14. sakaru sistēmu caurulēm, kurās ir spiediens (piemēram, elektriskajiem un telefona kabeļiem);

3.15. kuģiem, raķetēm, lidmašīnām un pārvietojamām (peldošajām) dabas resursu ieguves platformām, kā arī iekārtām, kas speciāli paredzētas savienošanai ar šīm platformām;

3.16. spiedieniekārtām, kas sastāv no elastīga apvalka (piemēram, riepām, gaisa spilveniem, spēļu bumbām, piepūšamām laivām un citām līdzīgām spiedieniekārtām);

3.17. dzinēju ieplūdes un izplūdes klusinātājiem;

3.18. pudelēm vai traukiem, kas paredzēti gāzētu dzērienu tiešai lietošanai;

3.19. traukiem dzērienu transportēšanai un sadalei, kuriem maksimāli pieļaujamais spiediens PS nepārsniedz septiņus bārus un reizinājums PS x V nav lielāks par 500 bāriem uz litru;

3.20. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadājumiem;

3.21. iekārtām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportējamām spiedieniekārtām;

3.22. iekārtām, kas noteiktas starptautiskajos nolīgumos par bīstamo kravu pārvadāšanu pa starptautiskajiem ūdeņiem;

3.23. iekārtām, kas noteiktas starptautiskajos nolīgumos par civilo aviāciju;

3.24. radiatoriem un caurulēm siltā ūdens apkures sistēmās;

3.25. tvertnēm, kas projektētas, lai saturētu šķidrumu, kurā gāzes spiediens virs šķidruma līmeņa nav lielāks par 0,5 bāriem.

4. Spiedieniekārtas un to kompleksus atļauts piedāvāt tirgū un nodot ekspluatācijā, ja tās, pareizi uzstādot un uzturot, kā arī lietojot paredzētajiem mērķiem, atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām.

5. Šo noteikumu prasības neattiecas uz tirdzniecības izstādēs, skatēs vai gadatirgos demonstrētām spiedieniekārtām un to kompleksiem, ja par to neatbilstību ir skaidri norādīta informācija, ka tās netiks laistas tirgū un nodotas ekspluatācijā, kamēr nebūs nodrošināta to atbilstība šo noteikumu prasībām. Demonstrāciju laikā jānodrošina atbilstoši drošības pasākumi cilvēku drošībai un aizsardzībai.

6. Spiedieniekārtas un to kompleksus, kas minēti šo noteikumu 8. un 9. punktā un atbilst piemērojamo standartu (vai to daļu) prasībām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstošiem šo noteikumu 3. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām, kuras aptver šie standarti (vai to daļas).

7. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē savā tīmekļvietnē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā.

2. Spiedieniekārtu un to kompleksu klasifikācija

8. Spiedieniekārtas klasificē šādi:

8.1. tvertnes (izņemot šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētās), kas paredzētas:

8.1.1. gāzēm, sašķidrinātām gāzēm, spiediena ietekmē izšķīdinātām gāzēm, tvaikiem un šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamā temperatūrā TS ir lielāks par 0,5 bāriem virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri), ar šādiem ierobežojumiem:

8.1.1.1. I grupas plūstošajām vielām, kuru tilpums ir lielāks par litru un reizinājums PS x V ir lielāks par 25 bāriem uz litru vai spiediens PS ir lielāks par 200 bāriem (1. pielikuma 1. zīmējums);

8.1.1.2. II grupas plūstošajām vielām, kuru tilpums ir lielāks par litru un reizinājums PS x V ir lielāks par 50 bāriem uz litru vai spiediens PS ir lielāks par 1000 bāriem, kā arī visi pārnēsājamie vai pārvietojamie ugunsdzēsības aparāti un baloni elpošanas aparātiem (1. pielikuma 2. zīmējums);

8.1.2. šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamā temperatūrā TS nav lielāks par 0,5 bāriem virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri), ar šādiem ierobežojumiem:

8.1.2.1. I grupas plūstošajām vielām, kuru tilpums ir lielāks par litru un reizinājums PS x V ir lielāks par 200 bāriem uz litru vai spiediens PS ir lielāks par 500 bāriem neatkarīgi no tilpuma (1. pielikuma 3. zīmējums);

8.1.2.2. II grupas plūstošajām vielām, kuru spiediens PS ir lielāks par 10 bāriem un reizinājums PS x V ir lielāks par 10 000 bāriem uz litru vai spiediens PS ir lielāks par 1000 bāriem neatkarīgi no tilpuma (1. pielikuma 4. zīmējums);

8.2. ar liesmu vai citādi karsējamas spiedieniekārtas (kurām iespējams pārkarsēšanas risks) tvaika vai pārkarsēta ūdens (ja temperatūra pārsniedz 110 °C) ražošanai, kuru tilpums ir lielāks par diviem litriem, un visi mājsaimniecības vārkatli (1. pielikuma 5. zīmējums);

8.3. cauruļvadi:

8.3.1. gāzēm, sašķidrinātām gāzēm, spiediena ietekmē izšķīdinātām gāzēm, tvaikiem un šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamā temperatūrā TS ir lielāks par 0,5 bāriem virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri), ar šādiem ierobežojumiem:

8.3.1.1. I grupas plūstošajām vielām, kuru DN ir lielāks par 25 (1. pielikuma 6. zīmējums);

8.3.1.2. II grupas plūstošajām vielām, kuru DN ir lielāks par 32 un reizinājums PS x DN ir lielāks par 1000 bāriem (1. pielikuma 7. zīmējums);

8.3.2. šķidrumiem, kuru tvaika spiediens maksimāli pieļaujamā temperatūrā TS nav lielāks par 0,5 bāriem virs normālā atmosfēras spiediena (1013 milibāri), ar šādiem ierobežojumiem:

8.3.2.1. I grupas plūstošajām vielām, kuru DN ir lielāks par 25 un reizinājums PS x DN ir lielāks par 2000 bāriem (1. pielikuma 8. zīmējums);

8.3.2.2. II grupas plūstošajām vielām, kuru spiediens PS ir lielāks par 10 bāriem, DN ir lielāks par 200 un reizinājums PS x DN ir lielāks par 5000 bāriem (1. pielikuma 9. zīmējums);

8.4. drošības un spiediena ierīces šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētajām spiedieniekārtām, ja šīs spiedieniekārtas ir iebūvētas vai ir paredzētas iebūvēšanai kompleksā.

9. Spiedieniekārtu kompleksus klasificē šādi:

9.1. kompleksi, kas paredzēti tvaika vai pārkarsēta ūdens (ja temperatūra pārsniedz 110 °C) ražošanai un kuros ietilpst vismaz viena ar liesmu vai citādi karsējama spiedieniekārta, kurai iespējams pārkaršanas risks;

9.2. kompleksi, kas paredzēti siltā ūdens (ja temperatūra nepārsniedz 110 °C) ražošanai, ja cietā kurināmā padevei tiek izmantots roku darbs un reizinājums PS x V ir lielāks par 50 bāriem uz litru, un kuri atbilst šo noteikumu 41., 42., 43., 44., 45., 53., 54., 55. punktā, 63.1. un 63.4. apakšpunktā minētajām būtiskajām drošuma prasībām;

9.3. citi kompleksi, kas nav minēti šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā, ja ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs ir paredzējis tos piedāvāt tirgū un nodot lietošanā kā kompleksus.

10. Šo noteikumu 8. punktā minētās spiedieniekārtas klasificē kategorijās saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu atbilstoši pieaugošai riska pakāpei.

11. Lai klasificētu spiedieniekārtas, plūstošās vielas iedala divās grupās:

11.1. I grupā iekļautas vielas un maisījumi, kas ir spiedieniekārtās ar maksimāli pieļaujamo temperatūru TS, kura ir augstāka par plūstošās vielas uzliesmošanas temperatūru, un plūstošās vielas, kuras veido vielas un maisījumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, 2. panta 7. un 8. punktā un kuri klasificējami kā bīstami atbilstoši šādām bīstamības klasēm (fizikālā bīstamība un bīstamība veselībai) saskaņā ar minētās regulas I pielikuma 2. un 3. daļu:

11.1.1. nestabili sprādzienbīstami materiāli vai sprādzienbīstami materiāli, kas ietverti 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. apakšgrupā;

11.1.2. 1. un 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes;

11.1.3. 1. kategorijas oksidējošas gāzes;

11.1.4. 1. un 2. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi;

11.1.5. 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, ja maksimāli pieļaujamā temperatūra ir augstāka par uzliesmošanas temperatūru;

11.1.6. 1. un 2. kategorijas uzliesmojošas cietas vielas;

11.1.7. A līdz F tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi;

11.1.8. 1. kategorijas pirofori šķidrumi;

11.1.9. 1. kategorijas piroforas cietas vielas;

11.1.10. 1., 2. un 3. kategorijas vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes;

11.1.11. 1., 2. un 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi;

11.1.12. 1., 2. un 3. kategorijas oksidējošas cietas vielas;

11.1.13. A līdz F tipa organiskie peroksīdi;

11.1.14. 1. un 2. kategorijas vielas un maisījumi ar akūtu orālo toksicitāti;

11.1.15. 1. un 2. kategorijas vielas un maisījumi ar akūtu dermālo toksicitāti;

11.1.16. 1., 2. un 3. kategorijas vielas un maisījumi ar akūtu inhalatīvo toksicitāti;

11.1.17. vielas un maisījumi ar vienreizēju 1. kategorijas iedarbību – toksisku ietekmi uz īpašu mērķorgānu;

11.2. II grupā iekļautas pārējās vielas un maisījumi, kas nav minēti šo noteikumu 11.1. apakšpunktā.

12. Drošības ierīces iekļauj IV kategorijā, izņemot gadījumu, ja šīs ierīces ir izgatavotas speciāli iekārtām, ko tās aizsargā. Tad drošības ierīces atļauts iekļaut tajā pašā kategorijā, kurā ir aizsargātā spiedieniekārta.

13. Spiediena ierīces klasificē pēc to maksimāli pieļaujamā spiediena PS un tilpuma V vai nominālā izmēra DN un plūstošo vielu grupas, kurai tās ir paredzētas, izmantojot atbilstošo tvertņu vai cauruļvadu diagrammu, lai noteiktu atbilstības novērtēšanas kategoriju.

14. Ja spiediena ierīces ir iespējams atbilstoši klasificēt gan pēc tilpuma, gan spiediena, par klasifikācijas pamatu izvēlas to lielumu, pēc kura ierīcei piešķirama augstāka kategorija.

15. Ja tvertne sastāv no vairākām kamerām un katra no tām ir klasificēta atšķirīgā kategorijā, tvertni klasificē pēc augstākās kategorijas. Ja kamera satur vairākas plūstošās vielas, par klasifikācijas pamatu izvēlas to vielu, kura ir augstākā grupā.

16. Spiedieniekārtas un to kompleksus, kuru raksturlielumi ir vienādi ar šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajiem vai ir zemāki par tiem, projektē un izgatavo saskaņā ar labas tehnoloģijas praksi (nozares profesionālo organizāciju ieteikto tehnoloģiju izmantošanu ražošanā), lai nodrošinātu to drošu lietošanu. Spiedieniekārtām un to kompleksiem pievieno atbilstošas lietošanas instrukcijas. Minētās spiedieniekārtas un to kompleksus nedrīkst marķēt ar CE atbilstības marķējumu.

3. Spiedieniekārtām vai to kompleksiem noteiktās būtiskās drošuma prasības

3.1. Vispārīgās prasības

17. Saistības, kas izriet no šajā nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām spiedieniekārtām, attiecas arī uz to kompleksiem, ja pastāv attiecīgā apdraudējuma varbūtība.

18. Šajā nodaļā minētie iesaistīto personu pienākumi ir piemērojami attiecībā uz tādām spiedieniekārtām, kuras rada attiecīgo apdraudējumu, tās lietojot ražotāja pamatoti paredzētos apstākļos.

19. Ražotājs analizē riskus, lai noteiktu, kuri no tiem ir saistīti ar attiecīgo iekārtu, ja tajā rodas spiediens, un, projektējot un izgatavojot spiedieniekārtu, ņemtu vērā minēto analīzi.

20. Būtiskās drošuma prasības interpretē un piemēro tā, lai projektēšanā un izgatavošanā ņemtu vērā tehnikas attīstību un pašreizējo praksi, kā arī tehniskos un ekonomiskos apsvērumus, kuri nodrošina augsta līmeņa drošību un veselības aizsardzību.

21. Spiedieniekārtas projektē, ražo, pārbauda un, ja nepieciešams, aprīko un uzstāda tā, lai nodrošinātu to drošumu, nododot tās ekspluatācijā saskaņā ar ražotāja instrukciju vai pamatoti paredzamos apstākļos.

22. Izvēloties vispiemērotākos risinājumus, ražotājs noteiktā secībā piemēro šādus principus:

22.1. novērst vai samazināt apdraudējumus, ciktāl tas praktiski iespējams;

22.2. veikt attiecīgus aizsardzības pasākumus pret apdraudējumiem, kurus nevar novērst;

22.3. ja nepieciešams, informēt lietotājus par nenovērstajiem apdraudējumiem un norādīt, vai nav jāveic īpaši pasākumi, lai samazinātu risku uzstādīšanas un (vai) lietošanas laikā.

23. Ja pastāv iespēja, ka spiedieniekārtas var lietot nepareizi, vai to var skaidri paredzēt, tad minētās iekārtas projektē tā, lai novērstu nepareizās lietošanas risku, vai, ja tas nav iespējams, atbilstīgi brīdina, ka spiedieniekārtas nedrīkst izmantot tādā veidā.

3.2. Spiedieniekārtu projektēšana

24. Spiedieniekārtas projektē, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, lai nodrošinātu, ka iekārta būs droša paredzētās ekspluatācijas laikā.

25. Projektā iekļauj attiecīgus drošuma koeficientus, izmantojot zināmās vispārējās metodes, lai būtu pietiekama drošuma rezerve pret visiem būtiskiem darbības traucējumiem.

26. Spiedieniekārtas projektē slodzēm, kas atbilst to paredzētai lietošanai un citiem pamatoti paredzamiem darbības apstākļiem, īpaši ņemot vērā šādus faktorus:

26.1. iekšējais un ārējais spiediens;

26.2. apkārtējā un darba temperatūra;

26.3. statiskais spiediens un spiedieniekārtas satura masa darbības un testa apstākļos;

26.4. pārvadāšanas, vēja, zemestrīces slodze;

26.5. to reakciju spēki un momenti, kuras izraisa, piemēram, atbalsti, palīgierīces, cauruļvadi;

26.6. korozija un erozija, materiāla nogurums u. tml.;

26.7. nestabilu plūstošo vielu sadalīšanās.

27. Aprēķinot slodzi, ņem vērā dažādas slodzes, kuras var rasties vienlaikus, ņemot vērā šādas rašanās iespējamību.

28. Lai nodrošinātu pietiekamu stiprību, projektēšanā izmanto vienu no šādām metodēm:

28.1. parasto aprēķina metodi saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu, kas, ja nepieciešams, papildināta ar šo noteikumu 30. punktā minēto eksperimentālās projektēšanas metodi;

28.2. eksperimentālās projektēšanas metodi bez aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu, ja reizinājums PS x V ir mazāks par 6000 bāriem uz litru un reizinājums PS x DN ir mazāks par 3000 bāriem.

29. Parastā aprēķina metodē ņem vērā, ka:

29.1. spiedieniekārtai jāiztur spiediens un citas slodzes, kas iedarbojas uz spiedieniekārtu tās darbības laikā. Pieļaujamos spiedieniekārtas spriegumus ierobežo, ņemot vērā darbības apstākļos pamatoti paredzamos traucējumus. Šajā nolūkā piemēro drošuma koeficientus, lai pilnīgi novērstu visas neskaidrības, ko izraisa izgatavošana, faktiskie darbības apstākļi, spriegumi, aprēķina veidi, materiāla īpašības un uzvedība. Aprēķinot izturību, lieto vienu no metodēm, kura nodrošina pietiekamas drošuma robežvērtības, kuras atbilst šo noteikumu 3.7. apakšnodaļā minētajām prasībām, ja nepieciešams, papildinot vai kombinējot ar kādu no šādām metodēm:

29.1.1. projektēšana, izmantojot formulas;

29.1.2. projektēšana, pamatojoties uz analīzi;

29.1.3. projektēšana, pamatojoties uz graujošo mehāniku;

29.2. spiedieniekārtai jābūt ar pietiekamu pretestības spēju:

29.2.1. aprēķina spiediens nav mazāks par maksimāli pieļaujamo spiedienu, ir ņemti vērā statiskie virsspiedieni, dinamiskie plūstošu vielu spiedieni un nestabilu plūstošu vielu sadalīšanās. Ja tvertne ir sadalīta atsevišķās spiedienu saturošās kamerās, atdalošo sieniņu stiprību aprēķina, ņemot par pamatu augstāko iespējamo kameras spiedienu attiecībā pret zemāko iespējamo blakus esošās kameras spiedienu;

29.2.2. aprēķinā izmanto temperatūras, kas nodrošina pietiekamas drošuma robežvērtības;

29.2.3. projektējot ievēro visas iespējamās temperatūras un spiediena kombinācijas, kas var rasties iekārtā paredzamajos darbības apstākļos;

29.2.4. spriegumu un spriegumu koncentrācijas maksimālās vērtības ir drošās robežās;

29.2.5. spiedienizturības aprēķinā izmanto vērtības, kas atbilst materiālu īpašībām, kuras norādītas dokumentētos datos, ņemot vērā šo noteikumu 3.4. apakšnodaļā minētās prasības un atbilstīgus drošuma koeficientus. Attiecīgā gadījumā ievēro šādus materiālu raksturojumus:

29.2.5.1. tecēšanas stiprība – 0,2 % vai 1,0 % no pārbaudes stiprības attiecīgajā aprēķina temperatūrā;

29.2.5.2. stiepes stiprība;

29.2.5.3. laikatkarīgā stiprība, t. i., šļūdes stiprība;

29.2.5.4. noguruma vērtības;

29.2.5.5. Junga modulis (elastības modulis);

29.2.5.6. attiecīgās plastiskās deformācijas lielums;

29.2.5.7. sagraušanas darbs liecē;

29.2.5.8. lūzumizturība;

29.2.6. lieto attiecīgos materiālu savienojumu koeficientus, piemēram, atkarībā no nesagraujošās pārbaudes veida, savienotajiem materiāliem un paredzamajiem darbības apstākļiem;

29.2.7. projektā paredz visus iespējamos stiprību graujošos faktorus (piemēram, korozija, šļūde, nogurums), kas atbilst iekārtas paredzētajai lietošanai. Šo noteikumu 53., 54. un 55. punktā minētajās instrukcijās norāda īpašās konstrukcijas iezīmes, no kurām atkarīgs iekārtas ekspluatācijas ilgums, piemēram:

29.2.7.1. šļūdei – projektētais darbības laiks noteiktās temperatūrās;

29.2.7.2. nogurumam – projektētais ciklu skaits noteiktos sprieguma līmeņos;

29.2.7.3. korozijai – projektētā korozijas pielaide;

29.3. ja aprēķinātais biezums nenodrošina atbilstīgu struktūras stabilitāti, veic nepieciešamos pasākumus spiedieniekārtas stabilitātes nodrošināšanai, lai novērstu negadījuma draudus transportēšanas vai pārvietošanas laikā.

30. Eksperimentālās projektēšanas metode ir balstīta uz testēšanas programmu, kura:

30.1. tiek veikta vienam spiedieniekārtas eksemplāram vai spiedieniekārtu grupai;

30.2. skaidri atspoguļo testēšanas programmu, ko ir apstiprinājusi paziņotā institūcija, kura veic projekta atbilstības novērtēšanu;

30.3. definē testēšanas apstākļus un pieņemšanas vai noraidīšanas kritērijus. Pirms testa izmēra faktiskos svarīgākos lielumus un nosaka īpašības materiāliem, no kuriem izveidota testējamā iekārta;

30.4. testu izpildes laikā nodrošina iespēju novērtēt spiedieniekārtas kritiskās zonas, ar piemērotu instrumentu palīdzību nosakot deformācijas un spriegumus;

30.5. ietver šādus testus:

30.5.1. stiprības testu ar spiedienu, lai noskaidrotu, vai spiediens neizraisa nozīmīgas sūces vai deformācijas, kas pārsniedz noteikto robežu (ievērojot drošuma rezervi attiecībā uz maksimāli pieļaujamo spiedienu). Testa spiedienu nosaka, pamatojoties uz testēšanas apstākļos iegūtām atšķirībām starp ģeometrisko izmēru un materiālu raksturlielumu vērtībām un vērtībām, kuras ir paredzētas projektā. Ievēro atšķirības starp testa un projektēšanas temperatūrām;

30.5.2. ja ir šļūdes vai noguruma risks, – attiecīgus testus paredzētajos iekārtas lietošanas apstākļos (piemēram, noturēšanas laiks norādītajā temperatūrā, ciklu skaits norādītajā spriegumu līmenī);

30.5.3. ja nepieciešams, papildu testus citu šo noteikumu 26. punktā minēto faktoru noteikšanai (piemēram, korozija, ārējie bojājumi).

31. Spiedieniekārtai paredzētā darbības metode ir tāda, kurā novērsti visi iekārtas darbībā pamatoti paredzamie riski, īpaši ņemot vērā šādus faktorus:

31.1. noslēgierīces un atveres;

31.2. bīstamas spiediena izplūdes no pārspiediena vārstiem;

31.3. ierīces, kas novērš fizisku piekļuvi, ja iekārtā ir paaugstināts spiediens vai vakuums;

31.4. virsmas temperatūra, ņemot vērā paredzēto lietošanu;

31.5. nestabilu plūstošo vielu sadalīšanās.

32. Spiedieniekārtu ar piekļuves durvīm īpaši aprīko ar automātisku vai manuāli darbināmu ierīci, kas ļauj lietotājam viegli pārliecināties, ka atvēršana neradīs risku. Turklāt, ja atvēršana var noritēt ātri, spiedieniekārtu aprīko ar ierīci, kas novērstu atvēršanu tad, kad plūstošās vielas spiediens vai temperatūra rada risku.

33. Spiedieniekārtu projektē un konstruē tā, lai varētu veikt visas nepieciešamās pārbaudes un pārliecināties par tās drošumu.

34. Ja jānodrošina iekārtas pastāvīgs drošums, konstrukcijā paredz līdzekļus iekārtas iekšējā stāvokļa noteikšanai (piemēram, piekļuves atveres), kas ļauj fiziski piekļūt spiedieniekārtas iekšpusei, lai attiecīgās pārbaudes veiktu droši un ergonomiski.

35. Ja spiedieniekārta ir pārāk maza, lai tai varētu fiziski piekļūt no iekšpuses, vai ja spiedieniekārtas atvēršana varētu nelabvēlīgi ietekmēt iekšpusi, vai ja ir redzams, ka iepildītā viela nav bīstama materiālam, no kura ir izgatavota spiedieniekārta, un nav pamatoti paredzami citi iekšēji stiprību graujoši faktori, var izmantot citus līdzekļus, lai nodrošinātu spiedieniekārtas drošu stāvokli.

36. Nodrošina piemērotus līdzekļus spiedieniekārtas drenāžai un ventilācijai, lai, ja nepieciešams:

36.1. izvairītos no kaitīgām sekām (piemēram, hidraulisks trieciens, vakuuma radīti sabrukumi, korozija, nekontrolētas ķīmiskas reakcijas). Aplūko visus darbības un testēšanas posmus, īpaši spiediena testēšanu;

36.2. tīrīšanu, pārbaudi un apkopi varētu veikt droši.

37. Ja nepieciešams, nodrošina pietiekamu korozijas pielaidi vai aizsardzību pret koroziju vai citiem ķīmiskiem bojājumiem, pienācīgi ņemot vērā paredzēto un pamatoti paredzamo lietošanu.

38. Ja spiedieniekārtas lietošanas laikā var rasties nopietni erozijas vai nodilšanas apstākļi:

38.1. veic pietiekamus pasākumus, lai samazinātu to sekas (piemēram, palielinot materiāla biezumu vai izmantojot ieliktņus vai pārklājumus);

38.2. paredz iespēju apmainīt visvairāk bojātās daļas;

38.3. šo noteikumu 53., 54. un 55. punktā minētajās instrukcijās ietver prasības spiedieniekārtas drošai lietošanai.

39. Kompleksus projektē tā, lai:

39.1. savienojamās sastāvdaļas atbilstu prasībām un būtu drošas lietošanā;

39.2. visas sastāvdaļas apvienotu pareizi un samontētu atbilstīgā veidā.

40. Ja nepieciešams, spiedieniekārtu projektē un aprīko ar piederumiem vai paredz to pievienošanas iespēju tā, lai nodrošinātu drošu uzpildīšanu un iztukšošanu, īpaši attiecībā uz šādiem riskiem:

40.1. uzpildīšanā – pārliešana pāri, pakļaušana pārāk lielam spiedienam (sevišķi ņemot vērā uzpildīšanas attiecību un tvaiku spiedienu standarttemperatūrā) un spiedieniekārtas nestabilitāte;

40.2. iztukšošanā – spiedienam pakļautās plūstošās vielas nekontrolēta izplūde;

40.3. uzpildīšanā vai iztukšošanā – nedrošs savienojums un atvienošanās.

41. Ja pamatoti paredzamos apstākļos pieļaujamās robežas varētu tikt pārsniegtas, spiedieniekārtu aprīko ar piemērotām drošības ierīcēm vai paredz to pievienošanas iespēju, ja vien nav paredzēts iekārtu aizsargāt ar citām kompleksa drošības ierīcēm.

42. Aizsardzības ierīces vai šādu ierīču kombinācijas izvēlas, pamatojoties uz spiedieniekārtas vai kompleksa raksturojumu. Spiedieniekārtā nepieciešamas:

42.1. drošības ierīces;

42.2. pietiekamas kontroles ierīces (piemēram, indikatori un (vai) trauksmes signāli), kas, ja nepieciešams, automātiski vai manuāli ļauj veikt atbilstīgas darbības, lai noturētu spiedieniekārtu pieļaujamās robežās.

43. Drošības ierīces ir:

43.1. projektētas un konstruētas tā, lai tās atbilstu prasībām, būtu drošas paredzētajā lietošanā un lai būtu ievērotas to apkopes un testēšanas prasības;

43.2. neatkarīgas no citām funkcijām, ja vien šīs citas funkcijas neietekmē drošības funkcijas;

43.3. atbilstošas attiecīgajiem projektēšanas principiem, lai panāktu piemērotu un drošu aizsardzību (tai skaitā bezpārtraukuma režīms, dublēšana, dažādība un pašdiagnostika).

44. Spiedienu ierobežojošas ierīces projektē tā, lai spiediens pastāvīgi nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo spiedienu PS. Ja nepieciešams, ir pieļaujams īslaicīgs spiediena pieaugums atbilstoši šo noteikumu 65. punktā minētajām specifikācijām.

45. Temperatūras kontroles ierīcēm drošuma dēļ ir pietiekams reakcijas laiks, kas atbilst mērāmajai funkcijai.

46. Ja nepieciešams, spiedieniekārtu projektē un aprīko ar piederumiem vai, ja nepieciešams, paredz to pievienošanas iespēju tā, lai šī iekārta, ņemot vērā tās paredzēto lietošanu, atbilstu bojājumu ierobežošanas prasībām ārēju liesmu gadījumā.

3.3. Spiedieniekārtu izgatavošana

47. Ražotājs, piemērojot attiecīgus darba paņēmienus un procedūras, nodrošina projektēšanas posmā paredzēto noteikumu izpildi, īpaši ievērojot, ka:

47.1. sastāvdaļu sagatavošana (piemēram, veidošana un fāzēšana) nedrīkst radīt defektus, plaisas vai mehānisko īpašību izmaiņas, kas varētu mazināt spiedieniekārtas drošumu;

47.2. savienojumiem, kurus var izjaukt tikai ar sagraujošām metodēm (turpmāk – pastāvīgie savienojumi), un savienojumu zonām nav ārēju (virsmas) vai iekšēju defektu, kas var mazināt spiedieniekārtas drošumu;

47.3. pastāvīgie savienojumi nodrošina savienojamiem materiāliem noteikto minimālo prasību izpildi, ja projekta aprēķinos nav noteiktas īpašas prasības;

47.4. spiedieniekārtu sastāvdaļu, kuras ir tiešā spiediena ietekmē, un sastāvdaļu, kuras tām tieši piestiprinātas, pastāvīgo savienošanu veic kvalificēts personāls saskaņā ar atbilstošām procedūrām. II, III un IV kategorijas spiedieniekārtām šīs darbības procedūras, kā arī attiecīgā personāla kvalifikāciju apstiprina paziņotā institūcija vai paziņotā institūcija, kuras darbība saistīta tikai ar darbības procedūru un personāla apstiprināšanu (pirms apstiprinājuma izsniegšanas jāveic piemērojamos standartos noteiktās pārbaudes un testi vai līdzvērtīgas pārbaudes un testi);

47.5. spiedieniekārtu savienojumu nesagraujošos testus veic atbilstošas kvalifikācijas personāls. III un IV kategorijas spiedieniekārtām šos testus veic personāls, kura kvalifikāciju apstiprina paziņotā institūcija, kuras darbība saistīta tikai ar personāla apstiprināšanu;

47.6. attiecīgajā izgatavošanas posmā nepieciešama piemērota termiskā apstrāde, ja izgatavošanas procesā materiālu īpašības var mainīties tādā apjomā, ka var mazināties spiedieniekārtu drošums;

47.7. materiālus, kuri tiks pakļauti spiedienam, apzīmē (identificē) un saglabā visos izgatavošanas posmos līdz izgatavotās spiedieniekārtas galīgajai novērtēšanai.

48. Spiedieniekārtai veic galīgo novērtēšanu – noslēguma pārbaudi, stiprības pārbaudi un drošības ierīču izvērtēšanu:

48.1. noslēguma pārbaudē spiedieniekārtu vizuāli novērtē, pārbauda tehnisko dokumentāciju un novērtē tās atbilstību šo noteikumu prasībām, var ņemt vērā arī izgatavošanas laikā veiktos testus. Ja nepieciešams, noslēguma pārbaudi izgatavošanas gaitā katrai spiedieniekārtas daļai veic no iekšpuses un ārpuses (piemēram, ja noslēguma pārbaudes laikā kontrole vairs nav iespējama);

48.2. iekārtas stiprību pārbauda ar hidraulisko spiedienu, kas nav mazāks par šo noteikumu 69. punktā minēto lielumu. Ja hidrauliskā pārbaude ir bīstama vai nav lietderīga, var veikt citas līdzvērtīgas pārbaudes (pirms līdzvērtīgu pārbaužu veikšanas obligāti veic savienojumu nesagraujošos testus vai ekvivalentus testus saskaņā ar piemērojamiem standartiem). I kategorijas spiedieniekārtām, kuras tiek ražotas sērijveidā, stiprības pārbaudi var veikt, lietojot statistiskās metodes;

48.3. drošības ierīces izvērtē, pārbaudot to atbilstību šo noteikumu 41., 42. un 43. punktā minētajām prasībām.

49. Papildus šo noteikumu 9. nodaļā minētajam CE atbilstības marķējumam uz visām spiedieniekārtām norāda šādu informāciju:

49.1. ražotāja nosaukums un adrese vai citi ražotāja identifikācijas dati un (ja iespējams) ražotāja pilnvarotais pārstāvis Latvijā;

49.2. importētāja nosaukums un adrese vai citi importētāja identifikācijas dati;

49.3. izgatavošanas gads;

49.4. spiedieniekārtas identifikācijas dati atbilstoši tās raksturam (piemēram, tips, ražojuma identifikācijas sērija, numurs);

49.5. galvenās maksimāli un (vai) minimāli pieļaujamās ierobežojošās vērtības. Maksimāli pieļaujamo spiedienu PS ražotājs norāda vietā, kur pievieno aizsargietaises un (vai) ierobežojošās ierīces, vai iekārtas augšpusē, vai, ja šīs vietas nav piemērotas, jebkurā citā piemērotā vietā.

50. Atkarībā no spiedieniekārtas tipa norāda šādu papildinformāciju, kas nepieciešama attiecīgā tipa spiedieniekārtu drošai uzstādīšanai, lietošanai, apkopei un periodiskai inspicēšanai:

50.1. spiedieniekārtas tilpums V (litros);

50.2. cauruļvadu nominālais izmērs DN;

50.3. stiprības pārbaudes spiediens PT (bāros) un datums;

50.4. ieregulētais drošības ierīču spiediens (bāros);

50.5. spiedieniekārtas izejošā jauda (kW);

50.6. elektriskā tīkla barošanas spriegums (V);

50.7. paredzētais lietošanas mērķis;

50.8. uzpildes pakāpe (kg/l);

50.9. maksimālā aizpildījuma masa (kg);

50.10. taras svars (kg);

50.11. plūstošās vielas grupa (saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu).

51. Ja nepieciešams, uz spiedieniekārtas izvieto arī skaidri salasāmas piktogrammas un brīdinājuma zīmes, lai nodrošinātu spiedieniekārtas pareizu lietošanu.

52. CE atbilstības marķējumu un šo noteikumu 49. un 50. punktā minēto informāciju raksta tieši uz spiedieniekārtas vai uz spiedieniekārtai stingri piestiprinātas plāksnītes, izņemot šādus gadījumus:

52.1. lai izvairītos no spiedieniekārtu atkārtotas marķēšanas, ja tās paredzēts apvienot kompleksā, attiecīgo informāciju norāda tehniskajā dokumentācijā;

52.2. ja spiedieniekārtas vai aprīkojuma izmērs ir neliels, šo noteikumu 50. punktā minēto informāciju norāda uz etiķetes, kura piestiprināta šai spiedieniekārtai.

53. Ja spiedieniekārtu piedāvā tirgū, tai ir nepieciešama lietošanas instrukcija valsts valodā, kurā norādīta nepieciešamā drošuma informācija par:

53.1. montāžu, ieskaitot atsevišķo spiedieniekārtu elementu savienošanu;

53.2. lietošanas uzsākšanu;

53.3. lietošanu;

53.4. tehnisko apkopi un uzraudzību, ieskaitot lietotāja veicamās pārbaudes.

54. Lietošanas instrukcijā ietver informāciju, kas norādīta uz spiedieniekārtas saskaņā ar šo noteikumu 49. un 50. punktu (izņemot sēriju), kā arī pievieno tehnisko dokumentāciju, rasējumus, diagrammas un aprēķinus, ja tas palīdz izprast lietošanas instrukciju.

55. Lietošanas instrukcijā brīdina par negadījuma draudiem, kas var rasties, ja spiedieniekārtu lieto nepareizi (šo noteikumu 23. punkts), un norāda īpašās konstrukcijas iezīmes (šo noteikumu 29.2.7. apakšpunkts).

3.4. Prasības spiedieniekārtās lietojamiem materiāliem

56. Spiedieniekārtas izgatavo no materiāliem, kas ir piemēroti attiecīgajām funkcijām visu paredzēto lietošanas laiku līdz to nomaiņai.

57. Materiāliem, kurus paredzēts izmantot spiedienam pakļautajām virsmām, jābūt:

57.1. ar atbilstošām īpašībām visos paredzamajos lietošanas un pārbaudes apstākļos;

57.2. pietiekami elastīgiem, sīkstiem, un, kur tas nepieciešams, tērauda īpašībām jāatbilst šo noteikumu 70. punktā minētajām prasībām. Ja īpašu apsvērumu dēļ tiek lietoti trausli materiāli, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu šo materiālu lūšanu;

57.3. ķīmiski pietiekami noturīgiem pret spiedieniekārtā esošajām vielām. To ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas nepieciešamas drošai spiedieniekārtas lietošanai, paredzamajā spiedieniekārtas lietošanas laikā nedrīkst būtiski mainīties;

57.4. pietiekami noturīgiem pret novecošanos;

57.5. piemērotiem paredzētajām apstrādes procedūrām;

57.6. izraudzītiem tā, lai izvairītos no nevēlamiem efektiem, kas var rasties, savienojot dažādus materiālus.

58. Spiedieniekārtas ražotājs:

58.1. attiecīgā veidā nosaka šo noteikumu 29. punktā minētos projektēšanas aprēķiniem nepieciešamos lielumus un šo noteikumu 57. punktā minētās svarīgākās materiālu un to apstrādes īpašības;

58.2. tehniskajā dokumentācijā nodrošina elementus, kas attiecas uz atbilstību šajos noteikumos minētajām materiālu specifikācijām, vienā no šādiem veidiem:

58.2.1. izmantojot materiālus, kuri atbilst piemērojamiem standartiem;

58.2.2. izmantojot materiālus, kas saskaņā ar šo noteikumu 6. nodaļu ir ietverti Eiropas materiālu apstiprinājumā attiecībā uz spiedieniekārtu materiāliem;

58.2.3. ar īpašu materiālu novērtēšanu;

58.2.4. izmantojot materiālus, kuru īpašo novērtēšanu III un IV kategorijas spiedieniekārtām veic paziņotā institūcija, kas veic spiedieniekārtu atbilstības novērtēšanas procedūras.

59. Materiāliem, kuri tiek izmantoti metināšanā vai cita veida elementu savienošanā, piemērojamas tikai šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētās prasības.

60. Spiedieniekārtas ražotājs veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu izgatavošanā izmantoto materiālu atbilstību projektā noteiktajām prasībām. Visiem materiāliem nepieciešami attiecīgi materiāla ražotāja sagatavoti dokumenti, kuros norādīta materiālu atbilstība projekta prasībām. Materiāliem, kuri tiek izmantoti spiedienam pakļauto daļu izgatavošanā II, III un IV kategorijas spiedieniekārtās, nepieciešams sertifikāts par materiālu atbilstību šo noteikumu prasībām.

61. Ja materiāla ražotājam ir attiecīgā kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas ir sertificēta kompetentā atbilstības novērtēšanas institūcijā, un materiāli tiek pakļauti speciāliem testiem, tad sertifikāts, kuru izdod attiecīgais ražotājs, ir pietiekams apliecinājums šo noteikumu 60. punktā minēto prasību nodrošināšanai.

3.5. Papildu prasības ar atklātu liesmu vai citādi karsētām spiedieniekārtām, kurām iespējams pārkarsēšanas risks

62. Ar atklātu liesmu vai citādi karsētas spiedieniekārtas, kurām iespējams pārkarsēšanas risks, ir:

62.1. šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētie tvaika un karstā ūdens vai šķidruma ģeneratori (piemēram, ar liesmu karsēti tvaika un karstā ūdens vai šķidruma katli, tvaika pārkarsētāji un ekonomaizeri, izmešu karsēšanas katli, izmešu dedzināšanas katli, elektroteņu vai elektrodu tipa katli, mājsaimniecības vārkatli kopā ar to ierīcēm un sistēmām ūdens apgādei un kurināmā padevei);

62.2. sildiekārtas, kuras netiek izmantotas tvaika un karstā ūdens ražošanai, bet savu darbības parametru dēļ attiecas uz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajām spiedieniekārtām (piemēram, ķīmisku un līdzīgu procesu rezultātā radītā karstuma kaloriferi un pārtikas produktu ražošanas iekārtas, kurās ir spiediens).

63. Šajā apakšnodaļā minētās spiedieniekārtas projektē un konstruē tā, lai mazinātu to pārkarsēšanas risku, un veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no uzliesmojošu, degošu vielu un gaisa maisījuma uzkrāšanās vai liesmas atsitiena, kā arī tās nodrošina ar:

63.1. atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem, kas ierobežo lietošanas parametrus (piemēram, siltuma padevi, siltuma novadīšanu un plūstošo vielu līmeni), lai novērstu lokālu vai vispārēju pārkaršanu;

63.2. plūstošo vielu paraugu ņemšanas vietām, lai, nosakot šo vielu īpašības, novērstu risku, kas saistīts ar nogulsnēm un (vai) koroziju;

63.3. piemērotiem līdzekļiem, kas samazina nogulšņu radīto risku;

63.4. piemērotiem līdzekļiem, kuri pēc iekārtas izslēgšanas droši novada atlikušo siltumu.

3.6. Papildu prasības cauruļvadiem

64. Šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minēto cauruļvadu projektā un konstrukcijā paredz:

64.1. sprieguma kontroli cauruļvados ar piemērotiem līdzekļiem (piemēram, atbalstot, piespiežot, enkurojot, regulējot un iepriekš nospriegojot), ja spriegums rodas no nepieļaujamām brīvkustībām vai izgatavošanas procesā (paliekošais spriegums, piemēram, uzmavās, savienojumos vai šļūtenēs);

64.2. attiecīgus līdzekļus nosēdumu tīrīšanai un aizvākšanai no zemām vietām, lai izvairītos no bojājumiem, kurus var izraisīt hidrauliskie triecieni vai korozija, ja ir iespējama kondensāta rašanās no gāzveida plūstošām vielām cauruļvadu iekšpusē;

64.3. pienācīgu uzmanību potenciāliem bojājumiem, ko rada turbulentās plūsmas;

64.4. pienācīgu uzmanību cauruļvadu materiālu nogurumam, ko rada vibrācijas;

64.5. piemērotus līdzekļus, kas palīdz atvienot iztukšošanas cauruļvadu, ja cauruļvads satur I grupas plūstošās vielas un tā izmēri var radīt negadījuma draudus;

64.6. uz cauruļvada izvietotu skaidru norādi par iztukšošanas zonu un produktiem, ko satur cauruļvads, lai samazinātu apdraudējumu, ko var radīt nevērīga cauruļvada iztukšošana;

64.7. iekļaut tehniskajā dokumentācijā informāciju par apakšzemes cauruļvadu sistēmas izvietojumu un virzienu, lai atvieglotu cauruļvadu sistēmas apkopi, pārbaudi vai remontu.

3.7. Specifiskas kvantitatīvās prasības spiedieniekārtām

65. Pieļaujamo spriegumu apzīmējumi ir šādi:

65.1. Re/t – stiepes robeža aprēķina temperatūrā, kas norāda:

65.1.1. augšējās tecēšanas robežas vērtību materiāliem, kuriem ir augšējā un apakšējā tecēšanas robeža;

65.1.2. 1,0 % pārbaudes stiprības vērtību austenīta tēraudam un neleģētam alumīnijam;

65.1.3. 0,2 % pārbaudes stiprības vērtību citiem materiāliem;

65.2. Rm/20 – stiprības robežas minimālā vērtība 20 °C;

65.3. Rm/t – stiprības robeža aprēķina temperatūrā.

66. Spiedieniekārtu pamatapvalka pieļaujamais spriegums, kas nodrošina pretestību statiskām slodzēm, ārpus temperatūras diapazona, kurā iespējama šļūde, nedrīkst pārsniegt (atkarībā no lietotā materiāla) mazāko no šādām vērtībām:

66.1. ferīta tēraudam (arī normalizētam (normalizēti velmētam) tēraudam), izņemot smalkgraudaino tēraudu un karsti apstrādāto tēraudu, – 2/3 no Re/t un 5/12 no Rm/20;

66.2. austenīta tēraudam, ja pagarinājums pēc pārraušanas pārsniedz 30 %, – 2/3 no Re/t;

66.3. austenīta tēraudam, ja pagarinājums pēc pārraušanas pārsniedz 35 %, – 5/6 no Re/t un 1/3 no Rm/t;

66.4. neleģētam vai mazleģētam tērauda lējumam – 10/19 no Re/t un 1/3 no Rm/20;

66.5. alumīnijam – 2/3 no Re/t;

66.6. alumīnija sakausējumam, izņemot nogulšņu cietējošos sakausējumus, – 2/3 no Re/t un 5/12 no Rm/20.

67. Metinātiem savienojumiem savienojumu koeficients nedrīkst pārsniegt šādas vērtības (ievērojot arī sprieguma veidu un savienojuma mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības):

67.1. iekārtām, kuru savienojumiem tiek veikta graujošā un nesagraujošā testēšana, kas apliecina, ka visu savienojumu sērija ir bez ievērojamiem defektiem, – 1;

67.2. iekārtām, kuru savienojumiem izlases veidā tiek veikta nesagraujošā testēšana, – 0,85;

67.3. iekārtām, kuru savienojumiem netiek veikta nesagraujošā testēšana, bet tikai vizuālā pārbaude, – 0,7.

68. Spiedienu ierobežojošām ierīcēm spiedieniekārtās jāiztur šo noteikumu 44. punktā minētais īslaicīgais spiediena pieaugums 10 % robežās no maksimāli pieļaujamā spiediena.

69. Šo noteikumu 48.2. apakšpunktā minētais hidrauliskais pārbaudes spiediens spiedieniekārtām nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem:

69.1. spiedieniekārtas maksimālā slodze ekspluatācijas laikā, ņemot vērā tās maksimāli pieļaujamo spiedienu PS, kas reizināts ar koeficientu 1,25, un maksimāli pieļaujamo temperatūru;

69.2. maksimāli pieļaujamais spiediens PS, kas reizināts ar koeficientu 1,43.

70. Ja tērauda materiālam netiek norādīti vēl citi speciāli kritēriji, pieņem, ka tērauds atbilst šo noteikumu 57.2. apakšpunktā minētajām prasībām, ja tā pagarinājums standarta procedūras stiepes pārbaudē pēc pārraušanas nav mazāks par 14 % un tā sagraušanas darbs liecē pēc ISO V testa parauga nav mazāks par 27 J temperatūrā, kas nav augstāka par 20 °C, kā arī nepārsniedz zemāko darba režīma temperatūru.

4. Iesaistīto personu pienākumi

71. Iesaistītās personas pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par spiedieniekārtām un to kompleksiem, norādot:

71.1. visas iesaistītās personas, kuras tām piegādājuši spiedieniekārtu vai kompleksu;

71.2. visas iesaistītās personas, kurām tās piegādājuši spiedieniekārtu vai kompleksu.

72. Iesaistītās personas nodrošina šo noteikumu 71. punktā minētās informācijas pieejamību tirgus uzraudzības iestādei 10 gadus pēc tam, kad tām piegādāta spiedieniekārta vai komplekss vai tās piegādājušas spiedieniekārtu vai kompleksu.

4.1. Ražotāja pienākumi

73. Šo noteikumu izpratnē importētāju un izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir šajā apakšnodaļā minētie pienākumi, ja tas laiž tirgū spiedieniekārtas un to kompleksus ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina tirgū laistās spiedieniekārtas un to kompleksus tā, ka tas var ietekmēt spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstību šo noteikumu 3. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

74. Laižot tirgū šo noteikumu 8. un 9. punktā minētās spiedieniekārtas un to kompleksus vai izmantojot tos savām vajadzībām, ražotājs nodrošina, lai tie būtu projektēti un izgatavoti saskaņā ar šo noteikumu 3. nodaļā minētajām būtiskajām drošuma prasībām.

75. Laižot tirgū šo noteikumu 16. punktā minētās spiedieniekārtas vai to kompleksus vai izmantojot tos savām vajadzībām, ražotājs nodrošina, lai tie būtu projektēti un izgatavoti saskaņā ar labu tehnoloģijas praksi (nozares profesionālo organizāciju ieteikto tehnoloģiju izmantošanu ražošanā).