Noteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai

Ministru kabineta noteikumi Nr. 146Rīgā 2017. gada 14. martā (prot. Nr. 12 24. §)

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma25. panta 1. un 10. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtajiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. akvakultūra – ūdensdzīvnieku audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paaugstina šo dzīvnieku ražību virs vides dabiskā līmeņa, ja šie dzīvnieki vairošanās vai audzēšanas laikā līdz pat to savākšanai (ieskaitot) atrodas vienas vai vairāku fizisku vai juridisku personu īpašumā;

2.2. akvakultūras kontroldzīvnieki – akvakultūras dzīvnieki, ko izmanto akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticēšanai karantīnas laikā;

2.3. akvakultūras nozares uzņēmums – organizatoriski saimnieciska vienība, kurā tiek veiktas ar akvakultūras dzīvnieku izaudzēšanu, audzēšanu vai turēšanu saistītas darbības;

2.4. akvakultūras nozares uzņēmuma operators – fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu tās kontrolē esošajā akvakultūras uzņēmumā;

2.5. atzīta pārstrādes uzņēmuma operators – fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu atzītā pārstrādes uzņēmumā;

2.6. atzīts pārstrādes uzņēmums – pārtikas uzņēmums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – regula (EK) Nr. 853/2004), 4. pantu atzīts akvakultūras dzīvnieku pārstrādei un kam piešķirts atzīšanas numurs;

2.7. audzētava – akvakultūras nozares uzņēmumā esoša telpa, iežogota platība uzņēmuma teritorijā vai iekārta, kurā akvakultūras dzīvnieki tiek audzēti, lai tos piedāvātu tirgū, izņemot telpu, iežogotu platību vai iekārtu, kurā savvaļā noķertos vai ievāktos ūdensdzīvniekus tur nebarotus līdz to nokaušanai un pārtikas produktu iegūšanai;

2.8. audzētava makšķerēšanai – dīķis vai cita ierīkota ūdenskrātuve, kurā dzīvnieku populāciju uztur amatierzvejai, atjaunojot krājumus ar akvakultūras dzīvniekiem;

2.9. audzēšana – akvakultūras dzīvnieku audzēšana audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā;

2.10. audzēšanas zona – saldūdens, jūras, grīvas, kontinentāla vai lagūnas teritorija ar dabiskām divvāku molusku gultnēm vai vietām, ko izmanto divvāku molusku audzēšanai un no kurām iegūst divvāku moluskus;

2.11. buferzona – zona ap inficētu zivju audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu, kurā tiek īstenoti slimību kontroles pasākumi, lai novērstu slimības izplatīšanos;

2.12. dekoratīvs ūdensdzīvnieks – ūdensdzīvnieks, kuru tur, audzē vai piedāvā tirgū dekoratīviem mērķiem;

2.13. divvāku molusku audzēšanas zona – ražošanas vai izklāšanas zona, kurā visi akvakultūras nozares uzņēmumi darbojas kopējā bioloģiskās drošības sistēmā;

2.14. Eiropas Savienības dabiskie ūdeņi – Eiropas Savienības dalībvalstu robežās esošas dabiskā ceļā izveidojušās (bez cilvēku palīdzības) ūdensteces (upes, strauti, kanāli vai to daļas), ūdenstilpes (ezeri, dīķi, ūdenskrātuves vai to daļas), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posmi;

2.15. epizootoloģiska vienība – ūdensdzīvnieku grupa, kuru konkrētā teritorijā apdraud viens slimības ierosinātājs. Apdraudējumu var radīt kopīga ūdens vide vai pārvaldības prakse, kas rada iespēju vienas dzīvnieku grupas slimības izraisītājam strauji pāriet uz citu dzīvnieku grupu;

2.16. iecirknis – epizootoloģisku vienību veidojoša viena vai vairākas audzētavas vai molusku audzēšanas zonas, uz kurām attiecināma kopēja bioloģiskās drošības sistēma un kurās esošajiem ūdensdzīvniekiem ir konkrēts veselības stāvoklis attiecībā uz konkrētas slimības sastopamību vai ūdensdzīvnieku veselības stāvoklis saistībā ar konkrētu infekcijas slimības ierosinātāju ir atkarīgs no veselības stāvokļa attiecībā uz šo infekcijas slimību ierosinātāju apkārtējos dabiskajos ūdeņos;

2.17. infekcija – tāda slimības ierosinātāja klātbūtne pārnēsātājā sugā, kas vairojas vai citādi attīstās, vai ir latentā stāvoklī;

2.18. inficēta zona, inficēts iecirknis – zona vai iecirknis, kur konstatēta infekcijas slimība;

2.19. jauna slimība – nesen konstatēta slimība, kuras cēlonis var būt un var nebūt noteikts un kura var izplatīties populācijā un starp populācijām (piemēram, tirgojoties ar ūdensdzīvniekiem vai šo dzīvnieku produktiem). Tā ir arī jau pazīstama slimība, kas identificēta jaunā pārnēsātājā sugā, kura nav iekļauta šo noteikumu 1. pielikumā kā uzņēmīga suga;

2.20. karantīna – ūdensdzīvnieku grupas turēšana izolēti, novēršot tiešu vai netiešu kontaktu ar citiem ūdensdzīvniekiem. Izolāciju veic, lai noteiktā laikposmā šo grupu novērotu, veiktu attiecīgas analīzes, apstrādi un notekūdeņu attīrīšanu;

2.21. karantīnas punkts – norobežotas telpas, to komplekss vai platība, kurā nodrošina akvakultūras dzīvnieku karantīnu. Karantīnas punktā ir viena vai vairākas karantīnas vienības, un tas ir reģistrēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (turpmāk – regula (EK) Nr. 882/2004), 2. panta 4. punkta nozīmē atbilstoši šo noteikumu 129. un 130. punktā minētajām prasībām;

2.22. karantīnas vienība – darbībā un telpā norobežota karantīnas punkta daļa, kurā atrodas viena sūtījuma akvakultūras dzīvnieki ar vienādu veselības stāvokli un akvakultūras kontroldzīvnieki, ja nepieciešams;

2.23. kontinentāla audzētava – akvakultūras dzīvnieku audzētava, kurā tur ūdensdzīvniekus un kura atrodas kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas kontinentālajā daļā, kas ietver:

2.23.1. visu sateces baseinu no ūdensteču iztekām līdz estuāram vai vairāk nekā vienu sateces baseinu, kurā zivis tiek audzētas, turētas vai zvejotas un ko var aptvert buferzona;

2.23.2. daļu sateces baseina no ūdensteču iztekas līdz dabīgam vai mākslīgam aizsprostam, kas novērš zivju migrāciju no ūdensteces daļas lejpus aizsprosta un ko var aptvert buferzona;

2.24. kontinentāla zona – zona, kurā ietilpst vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu kontinentālajā daļā esošas ģeogrāfiski precīzas teritorijas ar homogēnu hidroloģisko sistēmu, kas aptver ūdens sateces teritorijas daļas no iztekas līdz dabiskam vai mākslīgam šķērslim, kurš nepieļauj akvakultūras dzīvnieku augšupēju migrēšanu no zemākiem ūdens sateces teritorijas posmiem, vai visu ūdens sateces teritoriju no iztekas līdz grīvai, vai arī vairākas ūdens sateces teritorijas kopā ar to grīvām (jo grīva rada epizootoloģisku saikni starp sateces teritorijām);

2.25. kontinentāls iecirknis – iecirknis ar vienu vai vairākām audzētavām, kuras atrodas vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu kontinentālajā daļā, kurām ir izstrādāta kopīga bioloģiskās drošības sistēma un kurās ir akvakultūras dzīvnieku populācija ar noteiktu veselības stāvokli attiecībā uz konkrētu slimību;

2.26. komerciāls izmērs – akvakultūras dzīvnieka svars un ķermeņa lielums, kādā ir racionāli nogalināt akvakultūras dzīvnieku pārstrādei, lai iegūtu pārtikas produktus;

2.27. kopēja bioloģiskās drošības sistēma – sistēma, kuras ietvaros tiek piemēroti vienādi dzīvnieku veselības uzraudzības, slimību profilakses un slimību kontroles pasākumi;

2.28. mirstības pieaugums – ūdensdzīvnieku nāves gadījumi, ja kopējā mirstība būtiski pārsniedz tādu līmeni, ko noteiktos apstākļos uzskata par normālu audzētavai vai divvāku molusku audzēšanas zonai. Par to, kas ir mirstības pieaugums, lemj audzētājs kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) amatpersonu;

2.29. neizmantošana – slimību kontroles pasākumi, kuru laikā audzētava tiek atbrīvota no ūdens, kurā mituši akvakultūras dzīvnieki, vai audzētavas atbrīvošana no akvakultūras dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgi pret noteiktu slimības ierosinātāju vai spēj pārnēsāt šīs slimības ierosinātāju;

2.30. oficiāli deklarēta inficēta audzētava – tāda akvakultūras dzīvnieku audzētava, kurā dienests ir apstiprinājis vienas vai vairāku šo noteikumu 1. pielikuma II daļā minēto akvakultūras dzīvnieku neeksotisko infekcijas slimību esību;

2.31. piedāvāšana tirgū – pārdošana, piedāvājums pārdot vai jebkura cita īpašuma tiesību nodošana bez maksas vai par maksu, kā arī jebkāda akvakultūras dzīvnieku kustība, kas nodrošina minēto īpašuma tiesību īstenošanu;

2.32. saskarē esoša audzētava – audzētava, kurā tiek turēti akvakultūras dzīvnieki, par kuriem jebkādā veidā ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir inficēti (kontaminēti) ar infekciozu materiālu no oficiāli deklarētas inficētas audzētavas;

2.33. savvaļas ūdensdzīvnieks – Agnatha virsklases ūdensdzīvnieki, Chondrichthyes un Osteichthyes klases zivis, Phylum Mollusca divvāku moluski, Subphylum Crustacea vēžveidīgie, kas dzīvo savvaļā un nav akvakultūras dzīvnieki;

2.34. slimība – ūdensdzīvnieku inficēšanās ar vienu vai vairākiem slimības ierosinātājiem, kura noris ar klīniskām pazīmēm vai bez tām;

2.35. slimības neskarta zona vai iecirknis – zona vai iecirknis, kuru dienests ir pasludinājis par slimības neskartu;

2.36. slimības pārnēsātājs – dzīvnieku suga, kas nav uzņēmīga pret slimības ierosinātāju, bet spēj izplatīt infekciju, nododot patogēnus no vienas dzīvnieku sugas otrai;

2.37. transporta barotne – barotne ar šūnu kultūru, kurā ir 10 % teļa seruma un 200 SV penicilīna, 200 μg streptomicīna un 200 μg kanamicīna uz vienu mililitru barotnes vai citas antibiotikas ar pierādītu iedarbīgumu;

2.38. tradicionālā ekstensīvā lagūnu akvakultūras prakse – gliemju audzēšana seklā jūras, grīvas vai lagūnas līcī, ko no jūras vai okeāna atdala smilšu sēres un kura robežas ir skaidri noteiktas un iezīmētas ar bojām, stabiem vai citiem fiksētiem līdzekļiem, ja šo teritoriju izmanto tikai dzīvu gliemju dabiskai attīrīšanai;

2.39. turpmāka pārstrāde – akvakultūras dzīvnieku pārstrāde pirms lietošanas pārtikā, ko veic, izmantojot metodes un tehnoloģijas, kuras ietekmē anatomisko veselumu (piemēram, asiņu notecināšana, ķidāšana, galvas nogriešana, griešana šķēlēs, filejas atdalīšana) un kuras rada atkritumus vai blakusproduktus, kas var radīt slimību izplatīšanās risku;

2.40. uzņēmīga suga – dzīvnieku suga, kurai inficēšanās ar infekcijas slimības ierosinātāju ir konstatēta dabīgā ceļā vai tiek pierādīta eksperimentāli, atveidojot dabīgos inficēšanās ceļus;

2.41. ūdensdzīvnieki – Agnatha virsklases, Chondrichthyes un Osteichthyes klases zivis, Phylum Mollusca divvāku moluski, Subphylum Crustacea vēžveidīgie;

2.42. veselības sertifikācija (izvērtēšana) – dienesta darbības, lai novērtētu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli atbilstoši šo noteikumu prasībām un noteiktu infekcijas slimības izplatīšanās riskus. Veselības sertifikācijas (izvērtēšanas) mērķis ir droša akvakultūras dzīvnieku pārvietošana, kuras dēļ nerodas infekcijas slimības pārnešana uz citām audzētavām Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī vai uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijām;

2.43. zona – precīza ģeogrāfiska teritorija ar homogēnu hidroloģisko sistēmu, ko veido ūdens sateces laukuma daļa no tās avota līdz dabiskai vai mākslīgai barjerai, kura novērš ūdensdzīvnieku migrāciju uz augšu no zemākiem ūdens sateces laukuma posmiem, vai viss ūdens sateces laukums no avota līdz ietekai, vai vairāki ūdens sateces laukumi, arī to ietekas, ja tās epizootoloģiski saistās ar ūdens sateces laukumu.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. dekoratīvajiem ūdensdzīvniekiem, kurus audzē akvārijos nekomerciālā nolūkā;

3.2. savvaļas ūdensdzīvniekiem, kurus noķer vai savāc izmantošanai pārtikas apritē;

3.3. ūdensdzīvniekiem, kurus noķer, lai no tiem iegūtu zivju miltus, zivju barību, zivju eļļu un citus līdzīgus produktus.

4. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punkts, III, IV un XIII nodaļa neattiecas uz dekoratīvajiem ūdensdzīvniekiem, kurus komerciālā nolūkā tur zooveikalos, dārzu centros, dārzu dīķos, akvārijos vai kurus tur vairumtirgotāji, nodrošinot, lai:

4.1. ūdensdzīvnieki nenonāktu kontaktā ar Eiropas Savienības dabiskajiem ūdeņiem;

4.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas uzstādītas ūdensdzīvnieku turēšanas vietās, samazinātu līdz minimumam infekcijas slimību iekļūšanas iespējamību Eiropas Savienības dabiskajos ūdeņos.

5. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic dienests saskaņā ar regulas (EK) Nr. 882/2004 3. pantu. Uzraudzība un kontrole ietver regulāras inspekcijas, apmeklējumus, revīzijas un, ja nepieciešams, paraugu ņemšanu katrā akvakultūras nozares uzņēmumā, ņemot vērā riskus, kas var rasties, akvakultūras dzīvniekiem inficējoties ar infekcijas slimībām. Dienests uzraudzību un kontroli veic šo noteikumu XV nodaļā un 2. pielikumā noteiktajā kārtībā.

II. Akvakultūras nozares uzņēmumu un akvakultūras pārstrādes uzņēmumu atzīšanas uz reģistrācijas kārtība un kārtība, kādā uzņēmumu operatori sniedz dienestā nepieciešamo informāciju

6. Fiziskā vai juridiskā persona iesniedz dienestā iesniegumu:

6.1. lai reģistrētu:

6.1.1. iekārtas un aprīkojumu, kas nav atzīts par akvakultūras nozares uzņēmumu, ja ūdensdzīvnieki tajā tiek turēti bez nodoma piedāvāt tos tirgū (šī prasība neattiecas uz privātpersonu īpašumā esošiem akvārijiem);

6.1.2. akvakultūras nozares uzņēmumus, kas piedāvā tirgū akvakultūras dzīvniekus lietošanai pārtikā saskaņā ar regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 3. punkta "c" apakšpunktu;

6.2. lai atzītu:

6.2.1. akvakultūras nozares uzņēmumu individuāli;

6.2.2. akvakultūras nozares uzņēmumus grupā;

6.2.3. pārstrādes uzņēmumu individuāli.

7. Pēc šo noteikumu 6. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienests:

7.1. piešķir reģistrācijas numuru šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sastāda reģistrēto uzņēmumu sarakstu un ievieto šo informāciju tīmekļvietnē;

7.2. izvērtē šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētos uzņēmumus atbilstoši šo noteikumu 8. punktā minētajām prasībām. Ja ir pieņemts pozitīvs lēmums, piešķir atzīšanas numuru, sastāda atzīto uzņēmumu sarakstu un ievieto šo informāciju tīmekļvietnē.

8. Dienests atzīšanas numuru piešķir tādiem akvakultūras nozares uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem, kuri:

8.1. ir izveidojuši un ieviesuši pasākumu kopumu, kas nodrošina šajos noteikumos minēto prasību izpildi;

8.2. atrodas dienesta uzraudzībā;

8.3. pilda šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21. punktā minētās prasības;

8.4. tur vai audzē akvakultūras dzīvniekus. Ja akvakultūras nozares uzņēmums tiek atzīts kā jauns uzņēmums, akvakultūras nozares uzņēmuma operators uzrāda līgumu par akvakultūras dzīvnieku piegādi vai līdzvērtīgu informāciju, kas apliecina, ka akvakultūras nozares uzņēmums nākotnē nodarbosies ar akvakultūras dzīvnieku audzēšanu vai turēšanu;

8.5. pārstrādā akvakultūras dzīvniekus.

9. Dienests veic akvakultūras nozares uzņēmumu atzīšanu individuāli un piešķir atzīšanas numuru. Vairākus akvakultūras nozares uzņēmumus, ja tajos iegūst divvāku moluskus un ja šie akvakultūras nozares uzņēmumi atrodas vienā divvāku molusku audzēšanas zonā, var atzīt grupā. Grupā atzītiem vairākiem akvakultūras nozares uzņēmumiem piešķir vienu atzīšanas numuru. Divvāku molusku nosūtīšanas centrus, attīrīšanas centrus un līdzīgus akvakultūras nozares uzņēmumus atzīst individuāli.

10. Dienests veic pārstrādes uzņēmuma atzīšanu individuāli un piešķir atzīšanas numuru, ja attiecīgais pārstrādes uzņēmums nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku kaušanu, lai kontrolētu slimību izplatīšanos.

11. Dienests akvakultūras nozares uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu neatzīst un atzīšanas numuru nepiešķir, ja uzņēmumu darbība var radīt nepieļaujamu risku infekcijas slimību izplatībai uz citām audzētavām, divvāku molusku audzēšanas zonām vai šo uzņēmumu tuvumā esošiem savvaļas ūdensdzīvnieku resursiem. Dienesta amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas par atzīšanas procesa pārtraukšanu un atzīšanas numura nepiešķiršanu, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju akvakultūras nozares uzņēmumā vai pārstrādes uzņēmumā, nosaka riska mazināšanas pasākumus, kā arī attiecīgās darbības organizēšanu citā vietā. Dienesta amatpersona atzīšanas numuru piešķir, ja akvakultūras nozares uzņēmuma vai pārstrādes uzņēmuma operators veic visus infekcijas slimību izplatīšanās riska mazināšanas pasākumus.

12. Akvakultūras nozares uzņēmuma operators iesniedz dienestā un dienests ievada attiecīgajā tīmekļvietnē šādu publiski pieejamu informāciju:

12.1. akvakultūras nozares uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija (tālruņa, faksa numurs un e-pasta adrese);

12.2. akvakultūras nozares uzņēmuma reģistrācijas numurs vai atzīšanas numurs;

12.3. akvakultūras nozares uzņēmuma (audzētavas) ģeogrāfiskais stāvoklis (izmanto piemērotu koordinātu sistēmu par visām audzētavām (GIS koordinātas));

12.4. akvakultūras nozares uzņēmuma (audzētavas) mērķis un audzēšanas tips (kultūras sistēmas vai iekārtu tips), maksimālais ražošanas apjoms, ja tas tiek regulēts;

12.5. par audzētavas ūdens piegādi un izplūdi – kontinentālajām audzētavām, kā arī nosūtīšanas un attīrīšanas centriem;

12.6. akvakultūras nozares uzņēmumā (audzētavā) audzēto akvakultūras dzīvnieku sugas. Audzētavas, kuras audzē vairākas akvakultūras dzīvnieku sugas, vai dekoratīvo ūdensdzīvnieku audzētavas norāda, vai kāda no šīm sugām ir uzņēmīga pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām vai ir šo slimību pārnēsātāja;

12.7. ja divvāku molusku audzēšanas zonai atzīšanas numurs piešķirts grupā, šo noteikumu 12.1., 12.2., 12.3, 12.4., 12.5. un 12.6. apakšpunktā minēto informāciju iesniedz par visiem akvakultūras nozares uzņēmumiem, kas darbojas vienā divvāku molusku audzēšanas zonā.

13. Dienests tīmekļvietnē ievada šādu publiski pieejamu informāciju par akvakultūras nozares uzņēmumu:

13.1. akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis (piemēram, vai audzētava ir infekcijas slimības neskarta). Informāciju ievada divu nedēļu laikā pēc dienesta veiktās pārbaudes;

13.2. vai audzētavā ir ieviesta infekcijas slimību kontroles programma, lai sasniegtu infekcijas slimības neskartas audzētavas statusu. Informāciju ievada divu nedēļu laikā pēc programmas ieviešanas sākuma;

13.3. vai audzētava ir pasludināta par inficētu ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām. Informāciju ievada nekavējoties pēc audzētavas pasludināšanas par inficētu.

14. Pārstrādes uzņēmuma operators iesniedz dienestā un dienests ievada tīmekļvietnē šādu publiski pieejamu informāciju:

14.1. pārstrādes uzņēmuma nosaukums, adrese un kontaktinformācija (tālruņa, faksa numurs un e-pasta adrese);

14.2. pārstrādes uzņēmuma reģistrācijas numurs vai atzīšanas numurs;

14.3. pārstrādes uzņēmuma ģeogrāfiskais stāvoklis (izmanto piemērotu koordinātu sistēmu (GIS koordinātas));

14.4. pārstrādes uzņēmuma notekūdeņu attīrīšanas sistēmas (notekūdeņu attīrīšanas veids, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas uzbūve, laboratoriskie izmeklējumi par izplūstošo attīrīto notekūdeņu kvalitāti, atkritumproduktu (ja tādi ir) iznīcināšanas vieta);

14.5. pārstrādes uzņēmumā pārstrādātās akvakultūras dzīvnieku sugas.

III. Akvakultūras nozares uzņēmuma operatora, pārstrādes uzņēmuma operatora un pārvadātāja kompetence

15. Akvakultūras nozares uzņēmuma operators veic šādu datu uzskaiti:

15.1. visu veidu akvakultūras dzīvnieku un to produktu kustība uz audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu un no tās;

15.2. mirstība katrā epizootoloģiskajā vienībā atbilstoši ražošanas veidam;

15.3. akvakultūras dzīvnieku veselības uzraudzības rezultāti, kas iegūti saskaņā ar šo noteikumu 20. un 21. punktu.

16. Atzīta pārstrādes uzņēmuma operators veic uzskaiti par visu akvakultūras dzīvnieku un to produktu kustību uz uzņēmumu un no tā.

17. Pārvadājot akvakultūras dzīvniekus, pārvadātājs veic šādu datu uzskaiti:

17.1. akvakultūras dzīvnieku mirstība pārvadāšanas laikā atbilstoši transporta veidam un pārvadājamo dzīvnieku sugai;

17.2. akvakultūras dzīvnieku pārvadāšanas laikā apmeklētās audzētavas, divvāku molusku audzēšanas zonas un pārstrādes uzņēmumi;

17.3. ūdens ņemšanas vietas un ūdens izliešanas vietas, kā arī pārvadāšanas laikā veiktā ūdens nomaiņa.

18. Akvakultūras nozares uzņēmuma operators šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minēto uzskaiti veic, nodrošinot izcelsmes vietas un galamērķa vietas izsekojamību.

19. Akvakultūras nozares uzņēmuma operators un atzīta pārstrādes uzņēmuma operators uzņēmumā seko normatīvo aktu ievērošanai higiēnas jomā, lai novērstu infekcijas slimību ievešanu un izplatību.

20. Visās audzētavās un divvāku molusku audzēšanas zonās akvakultūras nozares uzņēmuma operators slēdz līgumu ar praktizējošu veterinārārstu, lai izveidotu un īstenotu akvakultūras dzīvnieku veselības uzraudzības shēmu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

21. Šo noteikumu 20. punktā minēto akvakultūras dzīvnieku veselības uzraudzības shēmu veido tā, lai konstatētu:

21.1. mirstības pieaugumu visās audzētavās un divvāku molusku audzēšanas zonās atbilstoši ražošanas veidam;

21.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētās infekcijas slimības, kā arī pret tām uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas.

IV. Veterinārās prasības akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūtu produktu piedāvāšanai tirgū

22. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām un uzņēmīgajām akvakultūras dzīvnieku sugām. Akvakultūras dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišana tirgū neapdraudētu ūdensdzīvnieku veselības stāvokli saistībā ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajām akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimībām (lai netiktu izplatītas akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības ūdensdzīvnieku populācijā).

23. Akvakultūras dzīvniekus un to produktus, kuri neatbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, atļauts piedāvāt tirgū izmantošanai zinātniskiem mērķiem (pētījumi, testi un citas līdzvērtīgas darbības, lai veiktu izpēti, kas nav saistīta ar dzīvu akvakultūras dzīvnieku un no tiem iegūtu pārtikas produktu iegūšanu un izplatīšanu pārtikas apritē). Dienests veic šādu dzīvnieku periodisku kontroli, lai tās laikā novērotu, vai akvakultūras dzīvnieki nerada pastiprinātus infekcijas slimību izplatīšanās draudus galamērķa teritorijā vai tranzīta punktos.

24. Šo noteikumu 23. punktā minētos akvakultūras dzīvniekus atļauts izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja iesaistīto dalībvalstu kompetentās institūcijas, kas kontrolē akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības, ir informētas par šādu akvakultūras dzīvnieku pārvadāšanu un tirdzniecību ar tiem.

25. Akvakultūras dzīvnieku pārvadāšanas laikā:

25.1. veic infekcijas slimību profilakses pasākumus, lai pārvadāšanas laikā nemainītos pārvadājamo akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis un samazinātu infekcijas slimību izplatīšanās iespēju;

25.2. nodrošina apstākļus, kas neapdraud galamērķa teritorijā un tranzīta punktos dzīvojošo akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli;

25.3. ūdens nomaiņu veic tādās vietās un apstākļos, kas neapdraud pārvadājamo akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli, ūdensdzīvnieku veselības stāvokli ūdens nomaiņas vietā un ūdensdzīvnieku veselības stāvokli galamērķa vietā. Ūdens nomaiņas vietā ievēro šādas prasības:

25.3.1. izmantoto ūdeni pakļauj apstrādei, kuras laikā tiek iznīcināti infekcijas slimību ierosinātāji, un pēc ūdens nonākšanas apkārtējā vidē netiek ietekmēts ūdensdzīvnieku veselības stāvoklis;

25.3.2. nomaināmais ūdens nesatur infekcijas slimību ierosinātājus, kas var inficēt pārvadājamos akvakultūras dzīvniekus un dzīvniekus galamērķa teritorijā.

26. Akvakultūras dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina tādu akvakultūras dzīvnieku nonākšanu Latvijas tirgū (ievešanu Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kas pasludināts par infekcijas slimības neskartu vai uz ko attiecas infekcijas slimības uzraudzības vai apkarošanas programma), kuriem ir atbilstošs veselības stāvoklis (akvakultūras dzīvniekiem to izcelsmes Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi veselības sertificēšanu (izvērtēšanu) un tiem ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts vai tie ir atzīti par derīgiem tālākai izplatīšanai, neradot risku izplatīt infekcijas slimību ierosinātājus), ja šie dzīvnieki tiek izmantoti kādam no turpmāk minētajiem mērķiem:

26.1. audzēšanai vai krājumu atjaunošanai;

26.2. turpmākai apstrādei pirms lietošanas pārtikā (izņemot nokautas un no iekšējiem orgāniem atbrīvotas (ķidātas) zivis vai divvāku moluskus un vēžveidīgos, kas ir nosūtīti kā neapstrādāti vai apstrādāti produkti).

27. Dienests akvakultūras dzīvnieku veselības sertifikāciju (izvērtēšanu) veic pirms to piedāvāšanas tirgū, ja akvakultūras dzīvnieki atrodas šo noteikumu 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67. un 68. punktā noteiktajiem kontroles un apkarošanas pasākumiem pakļautajā zonā. Ja akvakultūras dzīvnieku veselības sertifikācijas (izvērtēšanas) procesā ir pieņemts pozitīvs lēmums, dienests akvakultūras dzīvnieku kravai izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, kas ir atļauja izplatīt akvakultūras dzīvniekus ārpus šo noteikumu VII, VIII un IX nodaļā noteiktajām slimību kontroles un apkarošanas pasākumu zonām uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

28. Dienests par akvakultūras dzīvnieku kustību paziņo datorizētajā sistēmā (Eiropas Savienības elektroniskās informācijas apmaiņas sistēma), ja:

28.1. pārvadāšanai nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts un akvakultūras dzīvniekus pārvieto no Latvijas valsts teritorijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

28.2. pārvadāšanai nav nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts un dzīvus akvakultūras dzīvniekus pārvadā no Latvijas valsts teritorijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti audzēšanai vai krājumu atjaunošanai.

29. Akvakultūras dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai akvakultūras dzīvnieki, ko piedāvā tirgū audzēšanai:

29.1. būtu klīniski veseli;

29.2. netiktu iegūti audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kur konstatēti nenoskaidroti paaugstinātas mirstības gadījumi, izņemot gadījumu, ja ir veikta infekcijas slimību izplatīšanās riska izvērtēšana un akvakultūras dzīvnieki tiek iegūti audzētavas daļā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kas ir neatkarīga no epizootoloģiskās vienības, kurā noticis mirstības pieaugums.

30. Nav atļauts piedāvāt tirgū audzēšanai vai krājumu atjaunošanai akvakultūras dzīvniekus, kas iegūti akvakultūras nozares uzņēmumā, kurā konstatēts akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojums vai ir aizdomas par šādas infekcijas slimības klātbūtni.

31. Akvakultūras dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai akvakultūras dzīvnieki, kurus piedāvā krājumu atjaunošanai savvaļā un audzētavās makšķerēšanai:

31.1. būtu klīniski veseli;

31.2. nebūtu iegūti audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kur konstatēti nenoskaidroti paaugstinātas mirstības gadījumi, izņemot gadījumu, ja veikta infekcijas slimību izplatīšanās riska izvērtēšana un akvakultūras dzīvnieki tiek iegūti audzētavas daļā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kas ir neatkarīga no epizootoloģiskās vienības, kurā noticis mirstības pieaugums;

31.3. būtu iegūti audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kuras veselības stāvoklis ir līdzvērtīgs to ūdeņu veselības stāvoklim, kur akvakultūras dzīvniekus izlaidīs, vai akvakultūras dzīvnieki būtu iegūti zonā vai iecirknī, kas saskaņā ar šo noteikumu XIII un XIV nodaļā noteiktajām prasībām ir pasludināts par infekcijas slimības neskartu.

32. Lai Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kas pasludināts par konkrētas infekcijas slimības neskartu zonu vai iecirkni (izpildītas šo noteikumu XIII un XIV nodaļā minētās prasības), varētu ievest pret šo slimību uzņēmīgus akvakultūras dzīvniekus audzēšanai vai krājumu atjaunošanai, ievedamo akvakultūras dzīvnieku izcelsmes vietai jābūt tādai Eiropas Savienības dalībvalstij, zonai vai iecirknim, kas ir pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu.

33. Šo noteikumu 32. punktā minēto nosacījumu nepiemēro, ja zinātniski pierādīts, ka pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas noteiktās attīstības stadijās šo slimību nepārnēsā.

34. Dienests veic kontroli akvakultūras dzīvnieku sugām, kas nav minētas šo noteikumu 1. pielikumā, ja saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem vai praktisko pieredzi iegūtie dati apliecina, ka attiecīgās sugas akvakultūras dzīvnieki var pārnest kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām.

35. Šo noteikumu 34. punktā minētos akvakultūras dzīvniekus atļauts ievest audzēšanai vai krājumu atjaunošanai zonā vai iecirknī, kas pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

35.1. infekcijas slimību pārnēsātājas dzīvnieku sugas izcelsmes vieta ir tāda Eiropas Savienības dalībvalsts, zona vai iecirknis, kas ir pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu;

35.2. infekcijas slimības pārnēsātājas dzīvnieku sugas tur karantīnas iekārtā vai ūdenī, līdz tiek novērsta infekcijas slimības pārnešanas iespējamība. Infekcijas slimības pārnēsātājas dzīvnieku sugas tur ūdenī, kurā nav sastopams konkrētais infekcijas slimības ierosinātājs. Karantīnas periods nedrīkst būt mazāks par divām nedēļām.

36. Akvakultūras dzīvniekus, kas ir uzņēmīgi pret kādu no šo noteikumu 1. pielikuma II daļā minētajām neeksotiskajām infekcijas slimībām, un šādu akvakultūras dzīvnieku produktus atļauts piedāvāt tirgū turpmākai apstrādei Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kas ir pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu, ja šie akvakultūras dzīvnieki un to produkti atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

36.1. akvakultūras dzīvnieku izcelsmes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, zona vai iecirknis, kas ir pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu;

36.2. akvakultūras dzīvnieku produkti ir pārstrādāti atzītā pārstrādes uzņēmumā higiēniski tīros apstākļos atbilstoši normatīvajos aktos par pārtikas produktu higiēnu noteiktajām prasībām un nepieļauj infekcijas slimību izplatīšanos;

36.3. zivis pirms nosūtīšanas ir nokautas un izķidātas;

36.4. divvāku moluski un vēžveidīgie no to izcelsmes vai pirmapstrādes vietas tiek nosūtīti kā neapstrādāti vai pārstrādāti produkti.

37. Dzīvus akvakultūras dzīvniekus, kas ir uzņēmīgi pret kādu no šo noteikumu 1. pielikuma II daļā minētajām neeksotiskajām infekcijas slimībām, piedāvāt tirgū turpmākai pārstrādei Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kas ir pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu, atļauts, ja tos uzglabā pārstrādes vietā ne ilgāk kā septiņas dienas un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

37.1. akvakultūras dzīvnieku izcelsmes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, zona vai iecirknis, kas pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu;

37.2. akvakultūras dzīvniekus ne ilgāk kā vienu mēnesi tur nosūtīšanas centrā vai attīrīšanas centrā, kas aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kura ir spējīga dezaktivēt konkrētos patogēnus vai kuras notekūdeņi ir pakļauti apstrādei, kas samazina iespējamību pārnest slimību uz dabiskajām ūdenstilpēm.

38. Akvakultūras dzīvniekus, kuri uzņēmīgi pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, kā arī šo akvakultūras dzīvnieku produktus, kurus piedāvā tirgū lietošanai pārtikā bez turpmākās apstrādes, iesaiņo mazumtirdzniecības iesaiņojumā, kas atbilst regulā (EK) Nr. 853/2004 minētajiem noteikumiem par iesaiņojumu un marķēšanu.

39. Dzīvus divvāku moluskus un vēžveidīgos, kuri ir uzņēmīgi pret kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, atļauts uz laiku izlaist Eiropas Savienības akvakultūras audzētavās, ievest nosūtīšanas centros, attīrīšanas centros vai līdzīgos uzņēmumos, ja moluskus un vēžveidīgos uzglabā pārstrādes vietā ne ilgāk kā septiņas dienas un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

39.1. akvakultūras dzīvnieku izcelsmes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, zona vai iecirknis, kas pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu;

39.2. akvakultūras dzīvniekus ne ilgāk kā vienu mēnesi tur nosūtīšanas centrā vai attīrīšanas centrā, kas aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kas spējīga dezaktivēt konkrētos patogēnus vai kuras notekūdeņi ir pakļauti citai apstrādei, kas līdz pieņemamam līmenim samazina iespējamību pārnest slimību uz dabiskajām ūdenstilpēm.

40. Savvaļas ūdensdzīvniekus, kuri ir uzņēmīgi pret kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, ja tie ir noķerti Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kas nav pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu, dienesta amatpersonas uzraudzībā ievieto karantīnā, līdz samazinās infekcijas slimības pārnešanas iespējamība. Pēc karantīnas laika beigām ūdensdzīvniekus izlaiž audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kura atrodas Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kas ir pasludināts par attiecīgās infekcijas slimības neskartu.

41. Tradicionālā ekstensīvā lagūnu akvakultūras prakse atļauta bez šo noteikumu 40. punktā minētās ievietošanas karantīnā, ja veikts riska novērtējums un atzīts, ka iespējamība inficēties nav lielāka par tādu, kāda rastos, piemērojot šo noteikumu 40. punktu.

42. Dekoratīvos ūdensdzīvniekus atļauts piedāvāt tirgū, ja tie neapdraud ūdensdzīvnieku veselību attiecībā uz inficēšanos ar citām infekcijas slimībām, kas nav minētas šajos noteikumos, un netiek izplatītas šo noteikumu 1. pielikumā minētās infekcijas slimības.

V. Akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešana no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

43. Akvakultūras dzīvniekus un to produktus ieved Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis), vai šādu valstu daļām, ja tās iekļautas Eiropas Komisijas sagatavotajā un publicētajā sarakstā.

44. Visiem akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumiem no trešajām valstīm vai to daļām ir pievienots veterinārais (veselības) sertifikāts, kurš apliecina, ka sūtījums atbilst:

44.1. šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

44.2. prasībām, kas noteiktas citos normatīvajos aktos par sabiedrības un dzīvnieku veselību.

VI. Paziņošana par infekcijas slimībām un akvakultūras dzīvnieku un ūdensdzīvnieku infekcijas slimību kontroles pasākumi

45. Informāciju par akvakultūras dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām vai aizdomām par šo slimību esību (tai skaitā akvakultūras dzīvnieku mirstības pieaugumu) akvakultūras dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, pārstrādes uzņēmuma īpašnieks, praktizējošs veterinārārsts, laboratorijas vadītāja pilnvarota persona vai jebkura cita persona, kurai ir kontakts ar akvakultūras vai ūdensdzīvniekiem (persona, kura akvakultūras dzīvniekus kopj vai pavada tos pārvadāšanas laikā), sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija dienestam.

46. Dienests 24 stundu laikā, kopš saņemta informācija par to, ka ir apstiprinājušās aizdomas par infekcijas slimību, informē Eiropas Komisiju, pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, norādot:

46.1. attiecīgo šo noteikumu 1. pielikuma I daļā minēto eksotisko infekcijas slimību;

46.2. attiecīgo šo noteikumu 1. pielikuma II daļā minēto neeksotisko infekcijas slimību, ja pirms tam Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis ir bijis pasludināts par konkrētās infekcijas slimības neskartu teritoriju, zonu vai iecirkni.

47. Ja ir aizdomas par kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kurā akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis attiecībā uz minēto slimību atbilst šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajai I vai III kategorijai:

47.1. dienesta amatpersona ņem paraugus un nosūta tos uz references laboratoriju;

47.2. dienesta amatpersona līdz analīžu rezultātu saņemšanai audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu uzrauga un veic kontroles pasākumus, lai novērstu infekcijas slimības izplatīšanos citu ūdensdzīvnieku vai akvakultūras dzīvnieku vidū;

47.3. līdz analīžu rezultātu saņemšanai skartajā audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā aizliegts ievest vai izvest no tās akvakultūras dzīvniekus, izņemot gadījumu, ja dienesta amatpersona ir devusi rakstisku atļauju nosūtīt akvakultūras dzīvniekus uz atzītu pārstrādes uzņēmumu, kas nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku kaušanu, lai kontrolētu slimību izplatīšanos;

47.4. dienesta amatpersona veic epizootoloģisko izmeklēšanu saskaņā ar šo noteikumu 48. un 49. punktu.

48. Epizootoloģisko izmeklēšanu veic, ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatēta saslimšana ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām:

48.1. eksotiskajām infekcijas slimībām Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī;

48.2. neeksotiskajām infekcijas slimībām Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kurā akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis attiecībā uz konstatēto infekcijas slimību atbilst šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajai I vai III kategorijai.

49. Epizootoloģisko izmeklēšanu veic, lai:

49.1. noteiktu iespējamo infekcijas slimības izcelsmes avotu un pārnēsātājus faktorus;

49.2. pārbaudītu, vai akvakultūras dzīvnieki ir atstājuši audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu attiecīgajā laikposmā pirms aizdomu paziņošanas par inficēšanos;

49.3. izpētītu, vai nav inficētas arī citas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas.

50. Ja šo noteikumu 49. punktā minētajā epizootoloģiskajā izmeklēšanā konstatēts, ka infekcijas slimība var būt izplatījusies vienā vai vairākās audzētavās, divvāku molusku audzēšanas zonās vai atklātos ūdeņos, minētajās vietās veic šādus pasākumus:

50.1. dienesta amatpersona ņem paraugus un nosūta tos uz references laboratoriju;

50.2. līdz analīžu rezultātu saņemšanai dienesta amatpersona uzdod akvakultūras dzīvnieku īpašniekam vai turētājam veikt ierobežojošus pasākumus, lai novērstu infekcijas slimības izplatīšanos citu ūdensdzīvnieku vai akvakultūras dzīvnieku vidū, un kontrolē to izpildi;

50.3. līdz analīžu rezultātu saņemšanai skartajā audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā aizliegts ievest vai izvest no tās akvakultūras dzīvniekus, izņemot gadījumu, ja dienesta amatpersona ir devusi rakstisku atļauju nosūtīt akvakultūras dzīvniekus uz atzītu akvakultūras dzīvnieku pārstrādes uzņēmumu, kas nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku kaušanu, lai kontrolētu slimību izplatīšanos.

51. Ja infekcijas slimības skartā teritorija ir plašs ūdens sateces baseins vai piekrastes rajons, dienests šo noteikumu 50. punktā minētos pasākumus ierobežo līdz mazākai teritorijai, kura atrodas par inficēšanos aizdomās turētās audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas tuvumā un kura ir pietiekami liela, lai garantētu infekcijas slimības ierobežošanu.

52. Dienests triju darbdienu laikā no dienas, kad radušās aizdomas par akvakultūras dzīvnieku inficēšanos ar kādu no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām, informē kompetentās iestādes, kuras veic dzīvnieku infekcijas slimību kontroles un uzraudzības funkcijas kaimiņos esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs un trešajās valstīs.

53. Dienests atceļ šo noteikumu 47.2., 47.3. un 47.4. apakšpunktā minētos ierobežojošos pasākumus, ja laboratoriskajos izmeklējumos netiek konstatēta saslimšana ar kādu no infekcijas slimībām.

VII. Kontroles un apkarošanas pasākumi pēc eksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem

54. Pēc tam kad konstatēta akvakultūras dzīvnieku inficēšanās ar eksotisku infekcijas slimību un references laboratorijā apstiprināta diagnoze:

54.1. dienests audzētavai vai divvāku molusku audzēšanas zonai nosaka šajā nodaļā minētos ierobežojumus un pasludina to par inficētu;

54.2. dienests ap inficēto audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu izveido buferzonu, kurā ir aizsardzības zona un uzraudzības zona (zonu lielumu nosaka atbilstoši infekcijas slimības izplatīšanās iespējām);

54.3. audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā pārtrauc krājumu atjaunošanu, bet buferzonā neieved akvakultūras dzīvniekus;

54.4. akvakultūras dzīvniekus nepārvieto buferzonas robežās un neizved no tās, izņemot gadījumu, ja dienesta amatpersona ir izsniegusi rakstisku atļauju šo dzīvnieku pārvadāšanai uz atzītu pārstrādes uzņēmumu, kas nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku kaušanu, lai kontrolētu slimību izplatīšanos;

54.5. audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā veic pasākumus, kas nodrošina infekcijas slimības ierobežošanu.

55. Akvakultūras dzīvniekus, kuri sasnieguši komerciālus izmērus un kuriem nav infekcijas slimības klīnisko simptomu, dienesta amatpersonas uzraudzībā ievāc, lai lietotu pārtikā vai veiktu to turpmāku pārstrādi.

56. Akvakultūras dzīvnieku ievākšanu, ievešanu nosūtīšanas centros vai attīrīšanas centros, dzīvnieku turpmāku pārstrādi vai citas darbības, kas ietilpst akvakultūras dzīvnieku sagatavošanas procesā pirms to nonākšanas pārtikas apritē, veic apstākļos, kas neļauj izplatīties infekcijas slimības ierosinātājam.

57. Nosūtīšanas centrus, attīrīšanas centrus un līdzīgus uzņēmumus aprīko ar notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kas spēj dezaktivēt infekcijas slimības ierosinātāju, kurš izraisījis infekcijas slimību, vai veic notekūdeņu apstrādi, kas līdz pieņemamam līmenim samazina iespējamību pārnest infekcijas slimību uz dabiskajiem ūdeņiem.

58. Akvakultūras dzīvnieku turpmāku pārstrādi veic atzītā pārstrādes uzņēmumā.

59. Mirušās zivis un mirušos vēžveidīgos, kā arī dzīvās zivis un dzīvos vēžveidīgos, kuriem ir infekcijas slimības klīniskie simptomi, atbilstoši šo noteikumu 82. punktā minētajā rīcības plānā noteiktajai kārtībai nekavējoties savāc, pārstrādā, izmanto un likvidē dienesta amatpersonas uzraudzībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (turpmāk – regula (EK) Nr. 1069/2009).

60. Akvakultūras dzīvniekus, kuri nav sasnieguši komerciālus izmērus un kuriem nav infekcijas slimības klīnisko simptomu, savāc, pārstrādā un izmanto dienesta amatpersonas uzraudzībā saskaņā ar regulu (EK) Nr. 1069/2009 kā trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 82. punktā minētajā rīcības plānā noteikto kārtību, ņemot vērā ražošanas veidu un infekcijas slimības turpmākās izplatīšanās risku, ko šādi dzīvnieki var palielināt.