LegalizeNoteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai
268.2.1. jūras teritorijās – teritoriju, kurā vērojama plūdmaiņu joslu zonu pārklāšanās, vai aplī norobežotu teritoriju 10 kilometru rādiusā no aizsardzības zonas centra, vai līdzvērtīgu teritoriju, ko nosaka, pamatojoties uz hidrodinamiskajiem vai epizootoloģiskajiem datiem;
268.2.2. saldūdeņos – paplašinātu teritoriju ārpus izveidotās aizsardzības zonas.
269. Aizsardzības zonas audzētavā, kurā tiek turētas uzņēmīgās sugas un kura nav oficiāli deklarēta par inficētu ar vēžu baltplankumu slimību, veic oficiālu izmeklēšanu:
269.1. laboratoriskiem izmeklējumiem ņem 10 vēžveidīgo paraugus, ja klīniski vai post mortem ir novērotas vēžu baltplankumu slimībai raksturīgās pazīmes, vai 150 vēžveidīgo paraugus, ja šādas pazīmes klīniski vai post mortem nav novērotas;
269.2. līdz aizsardzības zonas atcelšanai saskaņā ar šo noteikumu 270., 271. un 272. punktu audzētavā, kurā šo noteikumu 269.1. apakšpunktā minētajos laboratoriskajos izmeklējumos ir iegūti negatīvi rezultāti, reizi mēnesī organizē veselības pārbaudi.
270. Visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas, kurās konstatēta vēžu baltplankumu slimība, iztukšo, iztīra, dezinficē un ievēro ne mazāk kā sešas nedēļas ilgu neizmantošanas periodu. Kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, ievēro ne mazāk kā trīs nedēļas ilgu sinhronizētas neizmantošanas periodu.
271. Kad oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās ir pagājis neizmantošanas periods, aizsardzības zonas pārveido par uzraudzības zonām.
272. Dienests izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās var pieprasīt iztukšot, iztīrīt, dezinficēt un neizmantot arī citas audzētavas. Neizmantošanas perioda ilgumu dienests nosaka, izvērtējot inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi.
273. Oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās audzētavās, kas atrodas izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās, pēc neizmantošanas perioda krājumus atjauno vienā no šādiem veidiem:
273.1. ar vēžveidīgajiem, kas iegūti Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību ir noteikta I kategorija;
273.2. pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim – ar vēžveidīgajiem no Latvijas valsts teritorijas, zonas vai iecirkņa, kurā īsteno apstiprinātu vēžu baltplankumu slimības uzraudzības programmu.
274. Vēžveidīgo krājumus atjauno tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas, kurās konstatēta vēžu baltplankumu slimība, saskaņā ar šo noteikumu 270., 271. un 272. punktu ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un ir beidzies to neizmantošanas periods.
275. Visās audzētavās, kurās apkarošanas programmas aptvertajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, un, ja nepieciešama savvaļas ūdensdzīvnieku populāciju uzraudzība, arī paraugu ņemšanas punktos, kas izraudzīti saskaņā ar šo noteikumu 103.2. apakšpunktu, pēc apkarošanas programmas pabeigšanas īsteno šo noteikumu 263. un 264. punktā minēto uzraudzības programmu.
276. Kontinentālā iecirknī, kas sastāv tikai no vienas audzētavas, kurā veselības stāvokli attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību saskaņā ar šo noteikumu 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119. un 120. punktu neietekmē apkārt esošie dabiskie ūdeņi un kam I kategorija ir atcelta, dienests to var atjaunot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
276.1. audzētava ir iztukšota, iztīrīta, dezinficēta un ir beidzies ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs neizmantošanas periods;
276.2. audzētavas krājumi ir atjaunoti ar vēžveidīgajiem, kas iegūti Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību ir noteikta I kategorija.
277. Ja I kategorijas saglabāšanai ir nepieciešama mērķtiecīga uzraudzība, visās audzētavās, kurās attiecīgajā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās sugas, organizē veselības pārbaudi atkarībā no audzētavas riska pakāpes attiecībā uz inficēšanos ar vēžu baltplankumu slimību un ņem paraugus, kā noteikts šo noteikumu 12. pielikuma 6.B tabulā.
278. Ja Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī audzētavu nav daudz un to mērķtiecīga uzraudzība nesniedz pietiekami daudz epizootoloģisko datu, lai iegūtu un saglabātu I kategoriju, uzraudzības programmu īsteno arī paraugu ņemšanas punktos, kas izraudzīti saskaņā ar šo noteikumu 261. un 262. punktu.
279. Katru gadu maina pusi šo noteikumu 280. punktā minēto paraugu ņemšanas punktu. Paraugus ņem, kā noteikts šo noteikumu 12. pielikuma 6.B tabulā, un laboratoriski izmeklē šo noteikumu 12. pielikumā noteiktajā kārtībā.
280. I kategoriju saglabā līdz brīdim, kamēr par visiem paraugiem, kas laboratoriski izmeklēti, izmantojot šo noteikumu 12. pielikuma 2. un 3. punktā norādītās diagnostikas metodes, ir iegūti negatīvi rezultāti un šo noteikumu 12. pielikuma 4. punktā noteiktajā kārtībā izslēgtas jebkuras aizdomas par vēžu baltplankumu slimību.
281. Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību ir noteikta V kategorija, var iegūt III kategoriju, ja:
281.1. ir izpildītas šo noteikumu 266., 267., 268., 269., 270., 271. un 272. punktā minētās prasības. Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievērot neizmantošanas periodu, Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī esošajā audzētavā īsteno kādu alternatīvu pasākumu, kas nodrošina līdzvērtīgu baltplankumu sindroma vīrusa 1. tipa iznīcināšanu audzētavas vidē;
281.2. oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās audzētavās, kuras atrodas izveidotajās aizsardzības un uzraudzības zonās un kurās ir beidzies neizmantošanas periods vai saskaņā ar šo noteikumu 281.1. apakšpunktu īstenoti alternatīvi pasākumi, krājumi ir atjaunoti ar vēžveidīgajiem, kas iegūti Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, kam noteikta I, II vai III kategorija attiecībā uz vēžu baltplankumu slimību;
281.3. krājumi atjaunoti pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un beidzies to neizmantošanas periods vai saskaņā ar šo noteikumu 281.1. apakšpunktu īstenoti alternatīvi pasākumi;
281.4. divu gadu laikā pēc šo noteikumu 281.1. un 281.2. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanas vēžu baltplankumu slimība nav konstatēta un šo noteikumu 12. pielikuma 4. punktā noteiktajā kārtībā ir izslēgtas jebkuras aizdomas par to.
XXV. Noslēguma jautājums
282. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 400 "Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 88. nr.; 2009, 166. nr.; 2013, 23.; 2014, 113. nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;
2) Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Direktīvas 2008/53/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz karpu pavasara virēmiju;
3) Komisijas 2012. gada 25. oktobra īstenošanas Direktīvas 2012/31/ES, ar kuru groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz to zivju sugu sarakstu, kas ir uzņēmīgas pret virusālo hemorāģisko septicēmiju, un ieraksta par epizootisko čūlu sindromu svītrošanu;
4) Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/22/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju.
Ministru prezidenta vietā –zemkopības ministrs Jānis DūklavsIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
1. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības
| Nr.p.k. | Infekcijas slimība | Uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas nosaukums latviešu valodā un latīņu valodā |
|---|---|---|
| Zivju infekcijas slimības | Zivju infekcijas slimības | Zivju infekcijas slimības |
| 1. | Epizootiskā hematopoētiskā nekroze | Varavīksnes forele ( Oncorhynchus mykiss),asaris ( Perca fluviatilis) |
| Divvāku molusku infekcijas slimības | Divvāku molusku infekcijas slimības | Divvāku molusku infekcijas slimības |
| 2. | Bonamioze | Austrālijas dubļu austere ( Ostrea angasi),Čīles plakanā austere ( Ostera chilensis) |
| 3. | Perkinsoze | Karaliskā Klusā okeāna austere ( Crassostrea gigas),Austrumu austere ( Crassostrea virginica) |
| 4. | Mikrocitoze | Karaliskā Klusā okeāna austere ( Crassostrea gigas),Austrumu austere ( Crassostrea virginica),Olimpijas plakanā austere ( Ostrea conchaphila),Eiropas plakanā jeb īstā (dabiskā) austere ( Ostrea edulis) |
| Vēžveidīgo infekcijas slimības | Vēžveidīgo infekcijas slimības | Vēžveidīgo infekcijas slimības |
| 5. | Taura sindroms | Atlantijas baltā garnele ( Penaeus setiferus),zilā garnele ( Penaeus stylirostris),baltā garnele ( Penaeus vannamei) |
| 6. | Dzeltenās galvas slimība | Ziemeļu brūnā garnele ( Penaeus aztecus),Ziemeļu rozā garnele ( Penaeus duorarum),kuruma garnele ( Penaeus japonicus),lielā tīģergarnele ( Penaeus monodon),Atlantijas baltā garnele ( Penaeus setiferus),zilā garnele ( Penaeus stylirostris),baltā garnele ( Penaeus vannamei) |
| Nr.p.k. | Infekcijas slimība | Uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas nosaukums latviešu valodā un latīņu valodā |
| --- | --- | --- |
| Zivju infekcijas slimības | Zivju infekcijas slimības | Zivju infekcijas slimības |
| 7. | Virālā hemorāģiskā septicēmija | Siļķu ģints ( Clupea spp.), sīgu ģints ( Coregonus sp.),līdaka ( Esox lucius), pikša ( Gadus aeglefinus),Klusā okeāna menca ( Gadus macrocephalus),Atlantijas menca ( Gadus morhua), Klusā okeāna lasis ( Oncorhynchus spp.), varavīksnes forele ( Oncorhynchus mykiss), ūsainā jūras vēdzele ( Onos mustelus),taimiņš ( Salmo trutta), akmeņplekste ( Scophtalmus maximus), brētliņa ( Sprattus sprattus),plekste ( Paralichthys olivaceus) |
| 8. | Infekciozā hematopoētiskā nekroze | Ketlasis ( Oncorhynchus keta), kižučs ( Oncorhynchus kisutch), Tālo Austrumu lasis (Oncorhynchus masou), varavīksnes forele ( Oncorhynchus mykiss), nerka ( Oncorhynchus nerka), amago lasis ( Oncorhynchus rhodurus), čaviča ( Oncorhynchus tshawytscha),Atlantijas lasis ( Salmo salar) |
| 9. | Koi herpes vīruss | Sazāns ( Cyprinus carpio) |
| 10. | Infekciozā lašu anēmija – inficēšanās ar Isavirus ģints vīrusu, kuram genomā nav izteikti polimorfisks reģions (infekciozā lašu anēmija bez izteikti polimorfiska reģiona jeb ILA (bez IPR)) | Varavīksnes forele ( Oncorhynchus mykiss),Atlantijas lasis ( Salmo salar),taimiņš ( Salmo trutta) |
| Divvāku molusku infekcijas slimības | Divvāku molusku infekcijas slimības | Divvāku molusku infekcijas slimības |
| 11. | Marteilioze | Austrālijas dubļu austere ( Ostrea angasi),Čīles austere ( Ostrea chilensis),Eiropas plakanā jeb īstā (dabiskā) austere ( Ostrea edulis),Argentīnas austere ( Ostrea puelchana),mīdija ( Mytilus edulis),Vidusjūras mīdija ( Mytilus galloprovencialis) |
| 12. | Bonamioze | Austrālijas dubļu austere ( Ostrea angasi),Čīles austere ( Ostrea chilensis),Olimpijas plakanā austere ( Ostrea conchphila),Ostrea denselamellosa,Eiropas plakanā jeb īstā (dabiskā) austere ( Ostrea edulis),Argentīnas austere ( Ostrea puelchana) |
| Vēžveidīgo infekcijas slimība | Vēžveidīgo infekcijas slimība | Vēžveidīgo infekcijas slimība |
| 13. | Vēžu baltplankumu slimība | Decapoda kārta |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
2. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Uzraudzības un kontroles kārtība audzētavās un divvāku molusku audzēšanas zonās
| Nr.p.k. | Akvakultūras dzīvnieku suga | Veselības stāvoklis | Riska pakāpe | Uzraudzības veids | Dienesta amatpersonu inspekciju biežums | Veterinārārsta vizīšu biežums | Specifiski norādījumi inspekciju veikšanai, paraugu ņemšanai, kā arī uzraudzībai, kas nepieciešama, lai uzturētu atbilstošu veselības stāvokli | Komentāri |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā netiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kas uzņēmīgi pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | I kategorija (infekcijas slimības neskarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona saskaņā ar šo noteikumu 90.1., 90.2., 90.4., 93.1., 93.2. apakšpunktu) | Zema | Pasīva | Reizi četros gados | Reizi četros gados | Specifiskas prasības, lai saglabātu infekcijas slimības neskartas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas statusu saskaņā ar šo noteikumu 98. punktu | Ieteicamais pārbaužu biežums neattiecas uz īpašajām prasībām katram veselības stāvoklim. Minētās pārbaudes un paraugu ņemšanu apvieno ar dienesta inspekcijām un veterinārārsta vizītēm. Dienesta amatpersonas inspekciju mērķis ir veikt pārbaudes atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.Veterinārārsta vizīšu mērķis ir noskaidrot dzīvnieku veselības stāvokli, sniegt akvakultūras nozares uzņēmumu īpašniekiem padomus par akvakultūras dzīvnieku veselības jautājumiem |
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | I kategorija (infekcijas slimības neskarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona saskaņā ar šo noteikumu 90.3. un 93.3. apakšpunktu) | Augsta | Aktīva, mērķtiecīga vai pasīva | Reizi gadā | Reizi gadā | ||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | I kategorija (infekcijas slimības neskarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona saskaņā ar šo noteikumu 90.3. un 93.3. apakšpunktu) | Vidēja | Reizi divos gados | Reizi divos gados | |||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | I kategorija (infekcijas slimības neskarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona saskaņā ar šo noteikumu 90.3. un 93.3. apakšpunktu) | Zema | Reizi divos gados | Reizi divos gados | |||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | II kategorija (infekcijas slimības skarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona, kas pakļauta uzraudzības programmai saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76. punktu) | Augsta | Mērķtiecīga | Reizi gadā | Reizi gadā | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76. punktu | |
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | II kategorija (infekcijas slimības skarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona, kas pakļauta uzraudzības programmai saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76. punktu) | Vidēja | Reizi divos gados | Reizi divos gados | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76. punktu | ||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | II kategorija (infekcijas slimības skarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona, kas pakļauta uzraudzības programmai saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76. punktu) | Zema | Reizi divos gados | Reizi divos gados | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 74., 75. un 76. punktu | ||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | III kategorija (nav zināms, vai audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, un nav ieviesta uzraudzības programma, lai iegūtu infekcijas slimības neskartas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas statusu) | Augsta | Aktīva | Reizi gadā | Trīs reizes gadā | ||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | III kategorija (nav zināms, vai audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, un nav ieviesta uzraudzības programma, lai iegūtu infekcijas slimības neskartas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas statusu) | Vidēja | Reizi gadā | Divas reizes gadā | |||
| 2. | Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām | III kategorija (nav zināms, vai audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, un nav ieviesta uzraudzības programma, lai iegūtu infekcijas slimības neskartas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas statusu) | Zema | Reizi divos gados | Reizi gadā | |||
| 3. | IV kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta apkarošanas programmai saskaņā ar šo noteikumu 77. punktu) | Augsta | Mērķtiecīga | Reizi gadā | Reizi gadā | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 77. punktu | ||
| 3. | IV kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta apkarošanas programmai saskaņā ar šo noteikumu 77. punktu) | Vidēja | Mērķtiecīga | Reizi divos gados | Reizi divos gados | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 77. punktu | ||
| 3. | IV kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta apkarošanas programmai saskaņā ar šo noteikumu 77. punktu) | Zema | Mērķtiecīga | Reizi divos gados | Reizi divos gados | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 77. punktu | ||
| 3. | V kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta minimālajiem kontroles pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu) | Augsta | Pasīva | Reizi četros gados (specifiskas prasības) | Reizi gadā | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu | ||
| 3. | V kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta minimālajiem kontroles pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu) | Vidēja | Pasīva | Reizi divos gados | Reizi divos gados | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu | ||
| 3. | V kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta minimālajiem kontroles pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu) | Zema | Pasīva | Reizi četros gados | Reizi četros gados | Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
3. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Audzēšanai un krājumu atjaunošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis un tā sertifikācija zonās un iecirkņos
| Nr.p.k. | Kategorija | Veselības stāvoklis | Atļauts ievest akvakultūras dzīvniekus | Veselības sertifikācija | Veselības sertifikācija | Akvakultūras dzīvniekus atļauts nosūtīt |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Kategorija | Veselības stāvoklis | Atļauts ievest akvakultūras dzīvniekus | ievietot | izvest | Akvakultūras dzīvniekus atļauts nosūtīt |
| 1. | I | Infekcijas slimības neskarta zona vai iecirknis | Tikai no I kategorijas zonas vai iecirkņa | Jā | Nav atļauts, ja izved uz III vai V kategorijas zonu vai iecirkni.Atļauts, ja izved uz I, II vai IV kategorijas zonu vai iecirkni | Uz jebkuras kategorijas zonu vai iecirkni |
| 2. | II | Tiek īstenota uzraudzības un apkarošanas programma | Tikai no I kategorijas zonas vai iecirkņa | Jā | Nē | Uz III un V kategorijas zonu vai iecirkni |
| 3. | III | Veselības stāvoklis nav noteikts (nav zināms, vai zona vai iecirknis ir inficēts, un netiek īstenota programma, lai iegūtu infekcijas slimības neskartas zonas vai iecirkņa statusu) | No I, II un III kategorijas zonas vai iecirkņa | Nē | Nē | Uz III un V kategorijas zonu vai iecirkni |
| 4. | IV | Zonā vai iecirknī tiek īstenota apkarošanas programma | Tikai no I kategorijas zonas vai iecirkņa | Jā | Jā | Tikai uz V kategorijas zonu vai iecirkni |
| 5. | V | Inficēta zona vai iecirknis | No jebkuras kategorijas zonas un iecirkņa | Nē | Jā | Tikai uz V kategorijas zonu vai iecirkni |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
4. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes divu gadu uzraudzības programmas shēma
| Nr.p.k. | Audzētavas veids | Veselības pārbaužu skaits gadā (divos gados) | Paraugu ņemšanas skaits gadā (divos gados) | Zivju skaits paraugā1 | Zivju skaits paraugā1 |
|---|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Audzētavas veids | Veselības pārbaužu skaits gadā (divos gados) | Paraugu ņemšanas skaits gadā (divos gados) | augošo zivju skaits | zivju vaislinieku skaits2 |
| 1. | Audzētavas ar vaisliniekiem | 2 | 2 | 50(pirmā pārbaude)75(otrā pārbaude) | 30(pirmā vai otrā pārbaude)0(pirmā vai otrā pārbaude) |
| 2. | Audzētavas, kurās ir tikai vaislinieki | 2 | 1 | 0 | 75(pirmā vai otrā pārbaude) |
| 3. | Audzētavas bez vaisliniekiem | 2 | 2 | 753(pirmā un otrā pārbaude) | 0 |
| Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
5. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Laboratoriskā diagnostika un paraugu ņemšanas metodes infekciozās hematopoētiskās nekrozes vai virālās hemorāģiskās septicēmijas diagnostikai
1. Orgāni, no kuriem ņem paraugus (kopparaugā atļauts apvienot ne vairāk kā 10 zivju orgānu vai to daļu):
1.1. izmeklējamais audu materiāls ir liesa, nieru priekšdaļa un sirds vai galvas smadzenes. No vaisliniekiem ņemtajos paraugos var izmeklēt arī ikru vai pieņu šķidrumu;
1.2. par 4 cm īsākus zivju mazuļus pēc tam, kad atdalīta ķermeņa daļa aiz zarnu atveres, var sasmalcināt ar sterilām grieznēm vai skalpeli. No 4 līdz 6 cm garām zivīm ievāc iekšas un nieres.
2. Lai attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām iegūtu vai saglabātu veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts", laboratoriskai diagnostikai izvēlas vienu no šādām metodēm:
2.1. vīrusu izolēšanu šūnu kultūrās, pēc kuras veic identifikāciju, izmantojot imūnfermentatīvo analīzi (ELISA), netiešās imūnfluorescences antivielu testu (IFAT), vīrusneitralizācijas testu vai reāllaika apgrieztās transkriptāzes polimerāzes ķēdes reakcijas testu (RT-qPCR);
2.2. vīrusa noteikšanu ar RT-qPCR.
3. Ja nepieciešams apstiprināt vai izslēgt aizdomas par virālo hemorāģisko septicēmiju, infekciozo hematopoētisko nekrozi vai abām šīm infekcijas slimībām, ievēro šādu pārbaudes, paraugu ņemšanas un laboratoriskās izmeklēšanas kārtību:
3.1. audzētavā veic vismaz vienu veselības pārbaudi un, ja klīniski vai post mortem ir novērotas virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes infekcijai vai abām šīm infekcijas slimībām raksturīgās pazīmes, ņem paraugu ar 10 zivīm vai, ja klīniski vai post mortem šādas pazīmes nav novērotas, ņem paraugu ar vismaz 30 zivīm. Paraugus laboratoriski izmeklē, izmantojot šo noteikumu 13. pielikumā minētās laboratoriskās diagnostikas metodes, vai izmanto:
3.1.1. parasto vīrusa izolēšanu šūnu kultūrā, pēc tās veicot imūnķīmisku vai molekulāru vīrusa identificēšanu;
3.1.2. vīrusa noteikšanu ar RT-qPCR;
3.1.3. citus diagnostiskus paņēmienus ar pierādītu līdzvērtīgu rezultativitāti, piemēram, netiešās imūnfluorescences antivielu testu (IFAT), imūnfermentatīvo analīzi (ELISA), RT-qPCR un imūnhistoķīmisko analīzi (IHC);
3.2. virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes klātbūtni uzskata par apstiprinātu, ja, izmantojot vienu vai vairākas minētās diagnostikas metodes, ir iegūti pozitīvi rezultāti attiecībā uz virālās hemorāģiskās septicēmijas vīrusu vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes vīrusu. Apstiprinot pirmo virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes gadījumu iepriekš neinficētā Latvijas valsts teritorijā, zonā vai iecirknī, pamatojas uz rezultātiem, kas iegūti parastā vīrusa izolēšanas testā šūnu kultūrā vai RT-qPCR;
3.3. ja šūnu kultivēšanas testi vai RT-qPCR testi neapliecina virālās hemorāģiskās septicēmijas vīrusa vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes vīrusa klātbūtni, aizdomas par virālās hemorāģiskās septicēmijas vīrusu vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes vīrusu var izslēgt.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
6. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Virālās hemorāģiskās septicēmijas vai infekciozās hematopoētiskās nekrozes četru gadu uzraudzības programmas shēma
| Nr.p.k. | Audzētavas veids | Veselības pārbaužu skaits gadā | Paraugu ņemšanas skaits gadā | Zivju skaits paraugā1 | Zivju skaits paraugā1 |
|---|---|---|---|---|---|
| Nr.p.k. | Audzētavas veids | Veselības pārbaužu skaits gadā | Paraugu ņemšanas skaits gadā | augošo zivju skaits | zivju vaislinieku skaits2 |
| Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi |
| 1. | Audzētavas ar vaisliniekiem | 2 | 1 | 0(pirmā pārbaude)30(otrā pārbaude) | 0(pirmā pārbaude)0(otrā pārbaude) |
| 2. | Audzētavas, kurās ir tikai vaislinieki | 2 | 1 | 0 | 30(pirmā vai otrā pārbaude) |
| 3. | Audzētavas bez vaisliniekiem | 2 | 1 | 303(pirmā vai otrā pārbaude) | 0 |
| Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi | Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi | Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi | Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi | Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi | Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi |
| 4. | Audzētavas ar vaisliniekiem | 2 | 2 | 30(pirmā pārbaude)0(otrā pārbaude) | 0(pirmā pārbaude)30(otrā pārbaude) |
| 5. | Audzētavas, kurās ir tikai vaislinieki | 2 | 2 | 30(pirmā un otrā pārbaude) | |
| 6. | Audzētavas bez vaisliniekiem | 2 | 2 | 303(pirmā un otrā pārbaude) | |
| Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Vaislinieku olšūnu vai pieņu šķidrumu iegūst brieduma fāzē ar noslaukšanas metodi.3 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
7. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Uzraudzības shēma veselības stāvokļa "infekcijas slimības neskarts" saglabāšanai attiecībā uz virālo hemorāģisko septicēmiju vai infekciozo hematopoētisko nekrozi
| Nr.p.k. | Riska pakāpe | Veselības pārbaužu skaits | Zivju skaits paraugā |
|---|---|---|---|
| 1. | Augsta | Divas reizes gadā | 301, 2 |
| 2. | Vidēja | Reizi gadā | 301 |
| 3. | Zema | Reizi divos gados | 301 |
| Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.3 Katras veselības pārbaudes laikā paņem vismaz vienu paraugu.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.3 Katras veselības pārbaudes laikā paņem vismaz vienu paraugu.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.3 Katras veselības pārbaudes laikā paņem vismaz vienu paraugu.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. | Piezīmes.1 Paraugus ņem ne agrāk kā trīs nedēļas pēc zivju pārcelšanas no saldūdens sālsūdenī.2 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 10 % gadījumu, virālā hemorāģiskā septicēmija un infekciozā hematopoētiskā nekroze tiktu noteikta ar 95 % ticamību.3 Katras veselības pārbaudes laikā paņem vismaz vienu paraugu.4. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 10. |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
8. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Diagnostikas un paraugu ņemšanas metodes, lai iegūtu un saglabātu veselības stāvokli "infekcijas slimības neskarts" attiecībā uz koiju herpesvīrusa slimību
| Klīnisko pārbaužu skaits gadā (divos gados) | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā (divos gados) | Zivju skaits paraugā | ||
|---|---|---|---|---|
| Audzētavas/paraugu ņemšanas vietas | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | 2 | 2 | 751 |
| Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2Piezīme. 1 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, koiju herpesvīruss tiktu noteikts ar 95 % ticamību | Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2Piezīme. 1 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, koiju herpesvīruss tiktu noteikts ar 95 % ticamību | Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2Piezīme. 1 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, koiju herpesvīruss tiktu noteikts ar 95 % ticamību | Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2Piezīme. 1 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, koiju herpesvīruss tiktu noteikts ar 95 % ticamību | Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2Piezīme. 1 Paraugus ņem no tāda zivju skaita, lai tad, ja slimības izplatība paredzēta 5 % gadījumu, koiju herpesvīruss tiktu noteikts ar 95 % ticamību |
| Klīnisko pārbaužu skaits gadā | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā | Zivju skaits paraugā | ||
| --- | --- | --- | --- | --- |
| Audzētavas/paraugu ņemšanas vietas | Pirmie divi uzraudzības perioda gadi | 1 | 1 | 30 |
| Audzētavas/paraugu ņemšanas vietas | Pēdējie divi uzraudzības perioda gadi | 2 | 2 | 30 |
| Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 |
| Riska pakāpe | Veselības pārbaužu skaits | Zivju skaits paraugā | ||
| --- | --- | --- | ||
| Augsta | Divas reizes gadā | 30 | ||
| Vidēja | Reizi gadā | 30 | ||
| Zema | Reizi divos gados | 30 | ||
| Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | ||
| Klīnisko pārbaužu skaits gadā | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā | Zivju skaits paraugā | ||
| --- | --- | --- | --- | |
| Paraugu ņemšanas punkti | Reizi divos gados | Reizi divos gados | 30 | |
| Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 | Piezīme. Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 2 |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
9. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Infekciozās lašu anēmijas diagnostikas metodes un oficiālie izmeklējumi
| Uzraudzības gads | Veselības pārbaužu skaits gadā (divos gados) | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā (divos gados) | Gadā ņemamo zivju paraugu skaits |
|---|---|---|---|
| 1. gads | 6 | 21 | 2 x 752 |
| 2. gads | 6 | 21 | 2 x 752 |
| Piezīmes.1 Gada laikā paraugi jāņem, jāglabā un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 5. | Piezīmes.1 Gada laikā paraugi jāņem, jāglabā un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 5. | Piezīmes.1 Gada laikā paraugi jāņem, jāglabā un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 5. | Piezīmes.1 Gada laikā paraugi jāņem, jāglabā un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Maksimālais zivju skaits kopparaugā – 5. |
| Nr.p.k. | Riska pakāpe | Veselības pārbaužu skaits gadā | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | Augsta | 2 | 21 |
| 2. | Vidēja | 1 | 11 |
| 3. | Zema | Reizi divos gados | Reizi divos gados |
| Piezīmes.1 Paraugi gada laikā jāņem un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Neattiecas uz audzētavām, kurās audzē tikai varavīksnes foreli (Onchorhynchus mykiss), strauta foreli (Salmo trutta) vai tās abas un kurās ūdeni piegādā tikai no saldūdens apgādes avotiem, kur nedzīvo Atlantijas lasis (Salmo salar). | Piezīmes.1 Paraugi gada laikā jāņem un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Neattiecas uz audzētavām, kurās audzē tikai varavīksnes foreli (Onchorhynchus mykiss), strauta foreli (Salmo trutta) vai tās abas un kurās ūdeni piegādā tikai no saldūdens apgādes avotiem, kur nedzīvo Atlantijas lasis (Salmo salar). | Piezīmes.1 Paraugi gada laikā jāņem un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Neattiecas uz audzētavām, kurās audzē tikai varavīksnes foreli (Onchorhynchus mykiss), strauta foreli (Salmo trutta) vai tās abas un kurās ūdeni piegādā tikai no saldūdens apgādes avotiem, kur nedzīvo Atlantijas lasis (Salmo salar). | Piezīmes.1 Paraugi gada laikā jāņem un jāizmeklē divos mēnesi ilgos testēšanas periodos (pavasarī un rudenī) vai tad, kad tas praktisku apsvērumu dēļ ir lietderīgi.2 Neattiecas uz audzētavām, kurās audzē tikai varavīksnes foreli (Onchorhynchus mykiss), strauta foreli (Salmo trutta) vai tās abas un kurās ūdeni piegādā tikai no saldūdens apgādes avotiem, kur nedzīvo Atlantijas lasis (Salmo salar). |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
10. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Marteiliozes diagnostikas metodes un oficiālie izmeklējumi
| Veselības pārbaužu skaits gadā | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā | Gliemeņu skaits paraugā | |
|---|---|---|---|
| Gliemeņu audzēšanas zona | 1 | 1 | 150 |
| Nr.p.k. | Riska pakāpe | Veselības pārbaužu skaits | Laboratorisko izmeklējumu skaits |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | Augsta | Reizi gadā | Reizi divos gados |
| 2. | Vidēja | Reizi divos gados | Reizi divos gados |
| 3. | Zema | Reizi divos gados | Reizi četros gados |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
11. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Bonamiozes diagnostikas metodes un kritēriji
| Veselības pārbaužu skaits gadā | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā | Gliemeņu skaits paraugā | |
|---|---|---|---|
| Gliemeņu audzēšanas zonas | 1 | 1 | 150 |
| Nr.p.k. | Riska pakāpe | Veselības pārbaužu skaits | Laboratorisko izmeklējumu skaits |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | Augsta | Reizi gadā | Reizi divos gados |
| 2. | Vidēja | Reizi divos gados | Reizi divos gados |
| 3. | Zema | Reizi divos gados | Reizi četros gados |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
12. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Vēžu baltplankumu slimības diagnostikas metodes un paraugu ņemšanas kārtība
| Klīnisko pārbaužu skaits gadā | Laboratorisko izmeklējumu skaits gadā | Vēžveidīgo skaits paraugā | |
|---|---|---|---|
| Audzētavas/paraugu ņemšanas vietas | 1 | 1 | 150 |
| Nr.p.k. | Riska pakāpe | Veselības pārbaužu skaits | Laboratorisko izmeklējumu skaits |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | Augsta | Reizi gadā | Reizi divos gados |
| 2. | Vidēja | Reizi divos gados | Reizi divos gados |
| 3. | Zema | Reizi divos gados | Reizi četros gados |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā13. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 14. martanoteikumiem Nr. 146
Laboratoriskās diagnostikas metodes
| N.p.k. | Praimeri un nosacījumi divsoļu atgriezeniskās transkriptāzes PCR testam, kurā mērķvīrusi ir visi karpu dzimtas herpesvīrusi (CyHV-1, CyHV-2 un CyHV-3) Praimera nosaukums | Sekvence | Ciklēšanas nosacījumi | Produkta izmērs |
|---|---|---|---|---|
| 1. | CyHVpol-tiešais | 5'-CCAGCAACATGTGCGACGG-3' | PCR pirmais raunds1 ciklu:95 °C, 2 min40 ciklus:95 °C, 30 s55 °C, 30 s72 °C, 45 s1 ciklu:72 °C, 10 min | 362 bp |
| 2. | CyHVpol-iekšējais tiešais | 5'-CGACGGVGGYATCAGCCC-3' | PCR otrais raunds1 ciklu:95 °C, 2 min40 ciklus:95 °C, 30 s55 °C, 30 s72 °C, 45 s1 ciklu:72 °C, 10 min | 339 bp |
| 3. | CyHVpol-iekšējais atgriezeniskais | 5'-GAGTTGGCGCAYACYTTCATC-3' | ||
| N.p.k. | Metode | Mērķorientēta uzraudzība | Prezumptīvā diagnoze | Apstiprinošā diagnoze |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 1. | Gremošanas dziedzera nospiedumi | X | X | X vai |
| 2. | Histopatoloģija | X | X vai | |
| 3. | In situ hibridizācija | X un | ||
| 4. | PCR | X | X | X un |
| 5. | Sekvenēšana | X | ||
| N.p.k. | Metode | Mērķorientēta uzraudzība | Prezumptīvā diagnoze | Apstiprinošā diagnoze |
| --- | --- | --- | --- | --- |
| 1. | Sirds vai žaunu audu nospiedumi | X | X | X vai |
| 2. | Histopatoloģija | X | X vai | |
| 3. | In situ hibridizācija | X un | ||
| 4. | PCR | X | X | X un |
| 5. | Sekvenēšana | X | ||
| N.p.k. | Otrā raunda WSSV PCR reakciju sagatavo tāpat kā pirmā raunda reakciju, taču izmanto WSSV 146 F2/R2 praimeru komplektu un vēl vienu pozitīvu kontrolparaugu, ar kura palīdzību pārliecinās, vai šis PCR posms ir izdevies.Praimeris | Sekvence | ||
| --- | --- | --- | ||
| 1. | WSSV 146 F1 | ACTACTAACTTCAGCCTATCTAG | ||
| 2. | WSSV 146 R1 | TAATGCGGGTGTAATGTTCTTACGA | ||
| 3. | WSSV 146 F2 | GTAACTGCCCCTTCCATCTCCA | ||
| 4. | WSSV 146 R2 | TACGGCAGCTGCTGCACCTTGT |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)