Zaudējis spēku - Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām

Ministru kabineta noteikumi Nr. 736Rīgā 2017. gada 12. decembrī (prot. Nr. 61 37. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"11. panta otrās daļas 19. punktu,45. panta pirmo daļu un 46. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām;

1.2. operators kontrolē piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;

1.3. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atkritumi – Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.2. biomasa – produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem, ko var izmantot par kurināmo enerģijas iegūšanai, kā arī šādi atkritumi:

2.2.1. augu atkritumi no lauksaimniecības un mežniecības;

2.2.2. augu atkritumi no pārtikas rūpniecības, ja iegūto siltumu reģenerē;

2.2.3. šķiedras saturoši augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu reģenerē;

2.2.4. korķa atkritumi;

2.2.5. koksnes atkritumi, izņemot koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos;

2.3. dabasgāze – dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu;

2.4. darba stundas – stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus) un izvada emisiju gaisā;

2.5. degvieleļļa (mazuts) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 vai 2710 20 39, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu)), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un no kura 250 °C pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības izstrādātajai ASTM D86 metodei. Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek pielīdzināts degvieleļļai;

2.6. divu kurināmo dzinējs – iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro kurināmo, bet Otto ciklu, kad izmanto gāzveida kurināmo;

2.7. dīzeļdegviela (gāzeļļa) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 2710 19 25, 2710 19 29 vai 2710 19 47, vai 2710 19 48, vai 2710 20 17, vai 2710 20 19, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela, no kuras 250 °C temperatūrā pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350 °C temperatūrā – vismaz 85 tilpuma procenti, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi;

2.8. dīzeļdzinējs – iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

2.9. dūmenis – konstrukcija ar vienu vai vairākiem dūmvadiem, pa kuriem izplūdes gāzes un putekļus jeb daļiņas izvada atmosfērā;

2.10. dzinējs – gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs;

2.11. esošā lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2014. gada 7. janvārim un kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, atļauja piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) izsniegta pirms 2013. gada 7. janvāra vai par kurām iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā ir iesniegts pirms minētā datuma;

2.12. esošā vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2018. gada 20. decembrim, un darbības veikšanai ir saņemta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

2.13. gāzes dzinējs – iekšdedzes dzinējs ar Otto ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi;

2.14. gāzturbīna – jebkura rotējoša mehāniska ierīce, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna. Gāzturbīna aptver gan atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas, kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā, visas iepriekšminētās – ar vai bez papildu kurināšanas;

2.15. jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos;

2.16. jauna lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2014. gada 7. janvāra un kurai atļauja izsniegta pēc 2013. gada 7. janvāra vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts pēc minētā datuma;

2.17. jauna vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2018. gada 20. decembra, un darbības veikšanai ir saņemta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

2.18. kurināmais – jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls;

2.19. lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW un vairāk;

2.20. naftas pārstrādes procesa kurināmais – ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, tai skaitā naftas pārstrādes deggāze, sintēzes gāze, pārstrādes rūpnīcas eļļas un naftas kokss;

2.21. nominālā ievadītā siltuma jauda – maksimālā ievadītā siltuma jauda, kuru noteicis sadedzināšanas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt nepārtrauktas darbības laikā, darbojoties vienmērīgi un stabili un izmantojot galveno kurināmo vai, ja ir jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta, – vairākus galvenos kurināmos, ar ražotāja noteikto lietderības koeficientu;

2.22. noteicošais kurināmais – kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisijas robežvērtība vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tāda pati robežvērtība, kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem minētajiem kurināmajiem ir visaugstākā ievadītā siltuma jauda;

2.23. putekļi jeb daļiņas – jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras paraugu ņemšanas vietas apstākļos izkliedētas gāzes fāzē un kuras var atdalīt, filtrējot noteiktos apstākļos, pēc tam, kad iegūts analizējamās gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos paliek pirms filtra un uz tā;

2.24. sadedzināšanas iekārta – iekārta, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu siltumenerģiju tālākai izmantošanai;

2.25. slāpekļa oksīdi – slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO2) (turpmāk – NOx);

2.26. stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze – pēc iekārtas palaišanas novērojamā minimālā slodze, pie kuras ražojošā sadedzināšanas iekārta darbojas vienmērīgi un stabili, kā arī droši un uzticami piegādā enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai;

2.27. stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze – minimālā slodze, pie kuras sadedzināšanas iekārta vairs nespēj droši un uzticami piegādāt enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta;

2.28. derīgas emisijas vērtības – mērītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas vērtības, kurām veikta kvalitātes kontrole un kuras ir atzītas par ticamām;

2.29. vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par 50 MW;

2.30. zona – teritoriāla vienība, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti noteikta gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldības vajadzībām.

3. Noteikumu prasības attiecas uz lielas un vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot šādas sadedzināšanas iekārtas:

3.1. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto karsēšanai, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

3.2. pēcdedzināšanas iekārtas, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbinātas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

3.3. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai;

3.4. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā;

3.5. ķīmiskās rūpniecības reaktori;

3.6. koksa krāsnis;

3.7. kauperi (domnas krāšņu gaisa sildītāji);

3.8. tehniskie agregāti, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;

3.9. gāzturbīnas un gāzes dzinēji uz atkrastes platformām;

3.10. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai;

3.11. sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

3.12. sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), 9. panta "a" punktā noteiktos lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai noteiktajām prasībām (turpmāk – regula Nr. 142/2011), 6. panta 8. punktam;

3.13. lauku saimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto vienīgi Regulas Nr. 1069/2009 9. panta "a" punktā noteiktos nepārstrādātos mājputnu mēslus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par vai vienāda ar 5 MW;

3.14. sadedzināšanas iekārtas, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto tiešai apkurei, lai darbavietas apstākļu uzlabošanai apsildītu iekštelpas;

3.15. krematorijas;

3.16. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina naftas pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās;

3.17. reģenerācijas katli celulozes ražošanas iekārtās.

4. Ja lielas vai vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas galvenā funkcija ir siltumenerģijas iegūšana tālākai izmantošanai un tajā kā kurināmo līdzsadedzina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus vai par kurināmo izmanto tikai dzīvnieku izcelsmes kausētos taukus, tauku frakcijas un zivju eļļu, operators papildus regulā Nr. 1069/2009 noteiktajām prasībām un atbilstoši regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas F sadaļas 2. punkta "f" apakšpunktā noteiktajai prasībai izpilda arī šajos noteikumos minētās prasības.

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

6. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē Standartizācijas biroja tīmekļvietnē (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk − piemērojamie standarti).

2. Iesniegums atļaujas saņemšanai un atļaujas nosacījumi gaisu piesārņojošo vielu emisijai no sadedzināšanas iekārtām

7. Lai novērtētu sadedzināšanas iekārtas radītās emisijas un nodrošinātu, ka tās radīto emisiju dēļ piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniegs normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus un emisija no sadedzināšanas iekārtas nepārsniegs šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības, operators atbilstoši normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajai kārtībai iesniegumam par atļaujas saņemšanu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai pievieno emisijas limitu projektu. Emisijas limitu izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/Nm3) pie noteikta skābekļa satura sausā gāzē.

8. Ja sadedzināšanas iekārtas darbība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, tiek klasificēta kā C kategorijas piesārņojošā darbība (šo noteikumu izpratnē – sadedzināšanas iekārta ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 1 līdz 5 MW, kas par kurināmo izmanto biomasu, kūdru vai gāzveida kurināmo), tās operators veic iekārtas radīto emisiju daudzuma aprēķinu (tai skaitā, lai aprēķinātu dabas resursu nodokli par emisiju) atbilstoši šādai kārtībai:

8.1. jaunām sadedzināšanas iekārtām – emisiju daudzumu aprēķina, ņemot vērā attiecīgajai sadedzināšanas iekārtu grupai piemērojamo emisiju robežvērtību vai iekārtas izgatavotāja apliecinājumā norādīto emisijas faktoru (piesārņojošās vielas emisiju daudzuma attiecību pret darbību raksturojošu parametru) vai koncentrāciju, ja šīs vērtības apliecina, ka emisijas koncentrācija ir zemāka nekā emisijas robežvērtība;

8.2. esošām sadedzināšanas iekārtām – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides prasībām mazo katlumāju apsaimniekošanai. Ja esošās sadedzināšanas iekārtas derīgās emisijas vērtības atbilst šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām robežvērtībām, operators ir tiesīgs emisiju daudzuma aprēķiniem izmantot informāciju par attiecīgajai sadedzināšanas iekārtu grupai piemērojamo emisijas robežvērtību.

9. Papildus vispārīgajām prasībām, kuras iekļauj atļaujas nosacījumos saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", A un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos iekļauj arī šajos noteikumos minētās prasības. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kura veiktā piesārņojošā darbība tiek klasificēta kā C kategorijas piesārņojošā darbība, nodrošina to šajos noteikumos minēto prasību izpildi, kas attiecināmas uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.

10. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operatoram izsniegtās atļaujas nosacījumos ietver šādu informāciju un pasākumus, kas saistīti ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto) un darbības apturēšanu:

10.1. sadedzināšanas iekārtas palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu, kuru nosaka:

10.1.1. izmantojot slodzes robežvērtības atbilstoši šo noteikumu 5.3. un 5.4. apakšnodaļai;

10.1.2. pamatojoties uz iekārtā veicamajiem diskrētajiem procesiem vai iekārtas darbības parametru izmaiņām, kas minēti šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā un ir skaidri, viegli uzraugāmi un piemēroti izmantotajai tehnoloģijai;

10.2. pasākumus, kas nodrošina, ka palaišanas un apturēšanas periodi tiek iespējami samazināti;

10.3. pasākumus, kas nodrošina, ka viss piesārņojuma mazināšanas aprīkojums sāk darboties, tiklīdz tas tehniski iespējams.

11. Operators pēc iespējas saīsina vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu darbības palaišanas un apturēšanas periodus. Ja jau iepriekš darbībā esošas iekārtas izmantošana uz kādu laiku ir apstādināta, operators ierobežo zalvjveida emisijas iekārtas iekurināšanas laikā.

12. Ja mainās kāds no aspektiem, kas attiecas uz iekārtu un var ietekmēt iekārtai piemērojamo emisijas robežvērtību, piemēram, izmaiņas saistībā ar uzstādīto aprīkojumu, izmantoto kurināmā veidu, iekārtas nozīmi sistēmā un uzstādīto piesārņojuma samazināšanas aprīkojumu, operators normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, noteiktajā termiņā informē Valsts vides dienestu. Valsts vides dienests, ja nepieciešams, pārskata atļaujas nosacījumus, tai skaitā tos, kas saistīti ar palaišanas un apturēšanas periodiem un mērījumu veikšanu, un C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu.

13. Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas būvniecība, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc 2009. gada 25. jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert un uzglabāt oglekļa dioksīdu ģeoloģiskajās struktūrās apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

14. Valsts vides dienests šo noteikumu 13. punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa uztveršanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

15. Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu 13. punktā minētās iekārtas būvniecību, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskās struktūrās atbilstoši normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kuri saistīti ar piemērotas oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietas pieejamību likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 11.1 punkta izpratnē, tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Valsts vides dienests izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

3. Emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība

3.1. Vispārīgie noteikumi

16. Visas emisijas robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā, ja spiediens pēc korekcijas ir 101,3 kPa, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu izplūdes gāzēs, un ja skābekļa saturs izplūdes gāzēs ir standartizēts, kas ir attiecīgi 6 % cietajam kurināmajam, 3 % – sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), un 15 % – gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. Jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir kombinētā cikla gāzturbīnas ar papildu kurināšanu, standartizēto skābekļa saturu nosaka, ņemot vērā attiecīgās iekārtas īpašos parametrus.

17. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai.

18. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

18.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;

18.2. reizina katra kurināmā veida atbilstošo emisijas robežvērtību ar šī kurināmā siltuma jaudu un katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu;

18.3. summē iegūtos dalījumus.

3.2. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība

19. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā. Tās nepiemēro dīzeļdzinējiem. Šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības piemēro tādā gadījumā, ja atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" iekārta tiek atbrīvota no secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu piemērošanas un Valsts vides dienests ir akceptējis, ka secinājumos par labākajiem pieejamiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu ievērošana operatoram rada nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar videi un cilvēku veselībai sniegto labumu.

20. Esošas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

21. Jaunas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu 3. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

22. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu:

22.1. ja divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

22.2. ja atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divas vai vairākas atsevišķas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuras pirmo reizi saņēmušas atļauju vai par kurām Valsts vides dienestā iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai 1987. gada 1. jūlijā vai pēc minētā datuma, ir uzstādītas tā, ka tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ to izplūdes gāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

23. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai, kura atbilstoši šo noteikumu 22. punktam sastāv no vairākām apvienotām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, saskaita visu apvienoto sadedzināšanas iekārtu jaudu, neņemot vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MW.

24. Emisijas robežvērtības piemēro katram lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas dūmenim atsevišķi, un tās nosaka, ņemot vērā visas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

25. Šo noteikumu 2. pielikuma III nodaļā minētās emisijas robežvērtības var attiecināt uz esošās lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada izplūdes gāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī un kuru gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs). Šādā gadījumā emisijas robežvērtības nosaka, ņemot vērā visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, un katra dūmvada emisiju uzrauga atsevišķi.

26. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu palielina, jaunajai iekārtas daļai piemēro šo noteikumu 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

27. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārta tiek pārveidota tā, ka tas var ietekmēt vidi, un izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

28. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vienlaikus ar citu kurināmo, emisijas robežvērtību nosaka šādi:

28.1. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vismaz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās siltuma jaudas, piemēro šo noteikumu 2. pielikumā noteicošajam kurināmajam paredzētās emisijas robežvērtības;

28.2. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtība ir proporcionāla katra atsevišķā kurināmā veida nominālās ievadītās siltuma jaudas attiecībai pret visu kurināmo veidu nominālās ievadītās siltuma jaudas summu.

29. Ja atbilstoši šo noteikumu 28.2. apakšpunktam esošajā lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtā noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

29.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;

29.2. nosaka noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību. Šo vērtību iegūst, reizinot šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto emisijas robežvērtību ar koeficientu divi un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī vērtība ir vismazākā;

29.3. reizina noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību ar noteicošā kurināmā nominālo ievadīto siltuma jaudu, bet pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības reizina ar to nominālajām ievadītajām siltuma jaudām. Katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu jeb kopējo iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu;

29.4. summē dalījumus, kas iegūti atbilstoši šo noteikumu 29.3. apakšpunktam.

30. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā, šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildei var piemērot arī sēra dioksīda (turpmāk – SO2) emisijas robežvērtību neatkarīgi no izmantoto kurināmā veidu kombinācijas – 600 mg/m3.

3.3. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība

31. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktas šo noteikumu 1., 4. un 5. pielikumā.

32. Ja esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 5 un mazāka par 50 MW, operators ievēro:

32.1. šo noteikumu 4. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības – līdz 2024. gada 31. decembrim;

32.2. šo noteikumu 1. pielikuma I un II daļā norādītās emisijas robežvērtības – sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

33. Ja esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 un mazāka par 5 MW, operators ievēro:

33.1. šo noteikumu 4. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības – līdz 2029. gada 31. decembrim;

33.2. šo noteikumu 1. pielikuma III daļā norādītās emisijas robežvērtības – sākot ar 2030. gada 1. janvāri.

34. Esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kas veic biomasu izmantojošas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu vai esošās iekārtas pārbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodrošina tādu sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kas nodrošina šo noteikumu 1. pielikumā noteikto emisijas robežvērtību izpildi. Minētā prasība neattiecas uz tiem esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri iesnieguši Eiropas Savienības finansēta projekta iesniegumu pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kā arī uz operatoriem, kas procedūru par sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau ir uzsākuši vai arī noslēguši pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

35. Sākot ar 2018. gada 20. decembri, jaunās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators ievēro šo noteikumu 5. pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības, un Valsts vides dienests tās norāda atļaujas nosacījumos.

36. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu un iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas aprēķināšanai minēto iekārtu nominālās ievadītās siltuma jaudas saskaita:

36.1. ja divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

36.2. ja atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

37. Emisijas robežvērtības nepiemēro vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras ir lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļa atbilstoši šo noteikumu 22. punktam, kā arī iekārtām, kurām atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" jānodrošina secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktās emisijas robežvērtības.

38. Šajā nodaļā minētās emisijas robežvērtības piemēro arī vairāku apvienotu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kombinācijai, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 36. punktam, un kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 50 MW, ja vien šāda kombinācija nav uzskatāma par lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstoši šo noteikumu 22. un 23. punktam.

4. Izņēmumi attiecībā uz emisijas robežvērtību piemērošanu

4.1. Vispārīgie noteikumi

39. Sadedzināšanas iekārtā, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumā noteikto paredzēts izmantot kurināmo ar zemu sēra saturu, operators var izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu un piemērot atkāpi no šajos noteikumos noteikto SO2 emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto SO2 emisijas limitu piemērošanas, ja operatoram iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ ir pārtraukta atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumā noteiktā kurināmā ar zemu sēra saturu piegāde. Šādu atkāpi drīkst piemērot ne ilgāk kā sešus mēnešus, skaitot no minēto apstākļu iestāšanās dienas.

40. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 39. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda atbilstošā kurināmā deficīta faktu. Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegtos dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 39. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

41. Operators var izmantot cita veida kurināmo un pieļaut šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto emisijas limitu pārsniegšanu, ja iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ notikusi avārija gāzveida kurināmā piegādātāja vai operatora iekārtā un tās dēļ operators nevar nodrošināt ar gāzveida kurināmo sadedzināšanas iekārtu, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumā noteikto drīkst izmantot tikai gāzveida kurināmo un kurā, izmantojot cita veida kurināmo, emisijas robežvērtības un atļaujā noteiktā emisijas limita ievērošanai būtu nepieciešams uzstādīt izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas. Šādu atkāpi var piemērot uz laiku līdz 10 dienām, skaitot no minēto apstākļu iestāšanās dienas. Atkāpe var tikt piemērota ilgāku laiku, ja, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības veselību vai operatora saimnieciskās darbības veidu, nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi.

42. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 41. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda gāzveida kurināmā piegādes pārtraukšanu iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ. Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegto informāciju un dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 41. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

4.2. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi

43. Esošās lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim var tikt atbrīvotas no šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

43.1. sadedzināšanas iekārtai iepriekš nav piešķirta atkāpe no emisijas robežvērtību piemērošanas, jo iekārtas operators līdz 2004. gada 30. jūnijam iesniegumā atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestam ir norādījis, ka sadedzināšanas iekārta, kas nodota ekspluatācijā līdz 1987. gada 1. jūlijam, tiks darbināta ne vairāk kā 20 000 darba stundas laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

43.2. sadedzināšanas iekārta laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim tiks darbināta ne vairāk kā 17 500 darba stundas;

43.3. informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām;

43.4. līdz 2023. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtības.

44. Ja esošajai lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 500 MW, kurai pirmā atļauja piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija un kurā izmanto cieto kurināmo, tiek piešķirta šo noteikumu 43. punktā minētā atkāpe, tad laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim tai piemēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās SO2 un putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtības un šo noteikumu 2. pielikumā norādītās NOx emisiju robežvērtības.

45. Esošo lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 200 MW, līdz 2022. gada 31. decembrim var atbrīvot no šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

45.1. iekārta ir sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra un ir saņēmusi pirmo atļauju vai par šo iekārtu Valsts vides dienestā līdz 2002. gada 27. novembrim ir iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai;

45.2. līdz 2022. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības.

46. Šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības pieļaujams pārsniegt iekārtas palaišanas un apturēšanas periodā, kuru operators nosaka atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām. Šādā gadījumā operators iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļauj šo noteikumu 10. punktā minēto informāciju un pasākumus.

47. Šo noteikumu 2., 3. un 6. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās un darbojas mazāk par 500 darba stundām gadā. Šādu iekārtu operatori reizi gadā informē Valsts vides dienestu par iekārtas darbināšanas ilgumu kalendāra gada laikā.

4.3. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi

48. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, var atbrīvot no šo noteikumu 1. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Atbrīvojot iekārtu, kurā dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 200 mg/Nm3. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām.

49. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 1000 darba stundas gadā un kuru izmanto siltuma ražošanai ārkārtīgi aukstā laikā (diennaktis, kad gaisa temperatūra noslīd zem vidējās konkrētā mēneša ilggadīgās gaisa temperatūras), var atbrīvot no šo noteikumu 1. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Atbrīvojot iekārtu, kurā dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 200 mg/Nm3. Šo atkāpi var izmantot tikai iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām.