Zaudējis spēku - Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām

50. Jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji trīs gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, var atbrīvot no šo noteikumu 5. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Atbrīvojot iekārtu, kurā dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 100 mg/Nm3. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām.

51. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kura vismaz 50 % no iekārtas saražotā derīgā siltuma vidēji piecu gadu laikā piegādās centralizētās siltumapgādes tīklam tvaika vai karstā ūdens veidā, līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu 1. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Šāda atbrīvojuma gadījumā emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 1100 mg/Nm3 attiecībā uz SO2 un 150 mg/Nm3 attiecībā uz putekļiem. Šo atkāpi var izmantot tikai tās iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav konstatēti normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi.

52. Esošo un jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kurā galvenais kurināmais ir cietā biomasa un kura atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur saskaņā ar normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti paredzētajiem novērtējumiem ir nodrošināta atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem augšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem, līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu 1. un 5. pielikumā norādītās putekļu emisijas robežvērtības piemērošanas. Piemērojot atbrīvojumu, putekļu emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg/Nm3.

53. Pieņemot lēmumu par šo noteikumu 51. un 52. punktā minēto atkāpju piemērošanu, Valsts vides dienests nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.

54. Esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kuras izmanto, lai darbinātu gāzes kompresoru stacijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts gāzes pārvades sistēmas drošību un drošumu, līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma II daļā norādītajām NOx emisijas robežvērtībām.

5. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu palaišanas un apturēšanas perioda noteikšanas kārtība

5.1. Vispārīgie noteikumi palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai

55. Lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, piemēro šādus nosacījumus:

55.1. kritēriji vai parametri, ko izmanto, lai noteiktu palaišanas un apturēšanas periodus, ir pārredzami un ārēji pārbaudāmi;

55.2. palaišanas un apturēšanas periodus nosaka apstākļos, kas nodrošina stabilu ražošanas procesu, ievērojot drošības un cilvēka veselības aizsardzības prasības;

55.3. palaišanas un apturēšanas periodos neietver periodus, kuros sadedzināšanas iekārta pēc palaišanas darbojas stabili un droši ar kurināmā padevi, bet nenodrošina siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas padevi vai piegādi.

5.2. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām

56. Lai atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļai aprēķinātu derīgās vidējās emisijas vērtības sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, nosaka palaišanas un apturēšanas periodus. Šajā gadījumā, veicot derīgo vidējo emisijas vērtību aprēķinu, neņem vērā:

56.1. vērtības, kas mērītas pirmās vienības palaišanas periodā un pēdējās vienības apturēšanas periodā;

56.2. vērtības, kas noteiktas atsevišķām vienībām citu palaišanas un apturēšanas periodu laikā, ja tās tiek mērītas, vai gadījumā, ja mērījumus veikt ir tehniski vai ekonomiski neiespējami, – aprēķinātas atsevišķi katrai attiecīgajai vienībai.

57. Nosakot darba stundu skaitu sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, ievēro, ka palaišanas un apturēšanas periods, kuru darba stundu aprēķinos neņem vērā, sastāv tikai no sadedzināšanas iekārtas pirmās vienības palaišanas perioda un sadedzināšanas iekārtas pēdējās vienības apturēšanas perioda.

58. Ja atbilstoši šo noteikumu 25. punktam emisijas robežvērtības piemēro daļai no esošās sadedzināšanas iekārtas, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī, palaišanas un apturēšanas periodus var noteikt atsevišķi katrai šādai sadedzināšanas iekārtas daļai. Šādā gadījumā palaišanas un apturēšanas periodi iekārtas daļai ietver pirmās sadedzināšanas vienības palaišanas periodu, palaižot attiecīgo iekārtas daļu, un apturēšanas periodu pēdējā sadedzināšanas vienībā, apturot attiecīgo iekārtas daļu.

5.3. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai

59. Nosakot palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu saskaņā ar šo noteikumu 5.3., 5.4. un 5.5. apakšnodaļu, ņem vērā:

59.1. faktu, ka stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze var būt zemāka nekā stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze, jo sadedzināšanas iekārta varētu darboties stabili pie zemākas slodzes, kad tā ir sasniegusi pietiekamu temperatūru pēc darbības perioda;

59.2. sadedzināšanas iekārtu un to vienību tehniskos un darbības parametrus, kā arī uzstādītā piesārņojuma samazināšanas aprīkojuma tehniskās prasības.

60. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi.

61. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad sāk beigties kurināmā padeve pēc stabilas ražošanas apturēšanas minimālās slodzes sasniegšanas, pie kuras saražotā elektroenerģija vairs nav pieejama tīklā vai radītā mehāniskā enerģija nav vairs derīga mehāniskai slodzei.

62. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu elektroenerģijas ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas elektroenerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

63. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu sadedzināšanas iekārtām, kas piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai un kuras saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas mehāniskās enerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

5.4. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, un sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju

64. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi un siltumu var droši un uzticami piegādāt sadales tīklā, siltuma akumulatoram vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

65. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad ir sasniegts stabilas ražošanas izslēgšanas minimālās slodzes punkts un siltumu vairs nevar droši un uzticami piegādāt tīklā vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

66. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu siltuma ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas siltuma ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

67. Periodus, kuru laikā siltuma ražošanas iekārtas silda akumulatoru vai rezervuāru, neeksportējot siltumu, uzskata par darba laiku, nevis par iekārtas palaišanas vai apturēšanas periodiem.

68. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju, palaišanas un apturēšanas periodus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3. un 5.4. apakšnodaļu, ņemot vērā gan saražoto elektroenerģijas, gan siltuma daudzumu.

5.5. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot darbības parametrus vai diskrētos procesus

69. Lai noteiktu stabilas ražošanas minimālo palaišanas slodzi un minimālo apturēšanas slodzi, nosaka vismaz trīs dažādus kritērijus. Palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākums ir sasniegts, ja sasniegti vismaz divi no šo noteikumu 70. punktā minētajiem kritērijiem vai līdzvērtīgiem procesiem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem parametriem.

70. Stabilas ražošanas minimālās palaišanas slodzes un minimālās apturēšanas slodzes noteikšanai izmanto šādus kritērijus:

70.1. diskrētie procesi, kas saistīti ar stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi:

70.1.1. cietā kurināmā katliem – pilnīga pāreja no stabilas darbības palīgdegļu vai papildu degļu izmantošanas uz darbību tikai ar pamatkurināmo;

70.1.2. šķidrā kurināmā katliem – galvenā kurināmā padeves sūkņa ieslēgšana un degļa degvieleļļas spiediena stabilizēšanās, kuram kā rādītāju var izmantot kurināmā plūsmas ātrumu;

70.1.3. gāzturbīnām – punkts, kur degšanas režīms pārslēdzas uz vienmērīgas sadegšanas režīmu, izmantojot iepriekš sagatavotu kurināmā maisījumu jeb tukšgaitas režīmu;

70.2. darbības parametri:

70.2.1. skābekļa saturs dūmgāzēs;

70.2.2. dūmgāzu temperatūra;

70.2.3. tvaika spiediens;

70.2.4. siltuma ražošanas iekārtām – entalpija un siltuma pārneses šķidruma ātrums;

70.2.5. ar šķidro kurināmo un gāzi darbināmām iekārtām – kurināmā plūsmas ātrums, norādīts procentos no kurināmā plūsmas nominālās ievadītās siltuma jaudas;

70.2.6. tvaika katlu iekārtām – tvaika temperatūra pie katla izejas.

6. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontrole un monitorings

6.1. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontroles un monitoringa vispārīgie noteikumi

71. Izplūdes gāzes, tai skaitā attīrītās, no sadedzināšanas iekārtas izvada caur dūmeni, kurš speciāli aprīkots emisijas mērīšanai un kontrolei un kura projektētais augstums nodrošina, ka sadedzināšanas iekārta ekspluatācijas laikā nepārsniedz šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, kā arī gaisa kvalitātes normatīvus, tai skaitā augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti, atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti.

72. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Veicot periodiskos mērījumus, laboratorija papildus ievēro prasības, kas noteiktas standartā LVS CEN/TS 15675:2008 "Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi".

73. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumiem izmanto tādas ierīces, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.

74. Operators nodrošina, ka piesārņojošo vielu paraugu ņemšanu un analīzi un procesa parametru mērījumus, kā arī šo noteikumu 88. un 95. punktā minētās alternatīvās procedūras veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

75. Operators nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī iekārta darbojas stabilos apstākļos ar reprezentatīvu vienmērīgu slodzi. Mērījumos neņem vērā iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus.

76. Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto vairāku veidu kurināmo, emisiju monitoringu veic laikā, kad dedzina kurināmo vai vairāku kurināmo veidu kombināciju, kas varētu radīt vislielākās emisijas, un laikā, kad iekārta darbojas normālos ekspluatācijas apstākļos.

77. Valsts vides dienests var pieprasīt operatoram veikt periodiskos mērījumus biežāk, nekā norādīts šo noteikumu 87., 90., 91. un 92. punktā, šādos gadījumos:

77.1. konkrētā sadedzināšanas iekārta atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi;

77.2. par konkrēto operatoru ir saņemtas pamatotas sūdzības (sūdzība par paaugstinātu piesārņojumu uzskatāma par pamatotu, ja šajos noteikumos noteikto emisiju robežvērtību pārsniegumu esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti Valsts vides dienesta izstrādātajos pārbaudes dokumentos);

77.3. operators ir pārkāpis šajos noteikumos minētās prasības.

78. Operators šo noteikumu 77., 86., 87., 90., 91. un 92. punktā minēto mērījumu rezultātus sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām. Mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu 72. punktā minētā akreditētā laboratorija, operators pievieno pārskata veidlapai "Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" kā atsevišķu pielikumu. Operators visus monitoringa rezultātus glabā un apstrādā tā, lai varētu pārbaudīt atbilstību emisijas robežvērtībām saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu.

79. Sadedzināšanas iekārtas operators glabā šādu informāciju un datus:

79.1. vismaz sešus gadus:

79.1.1. gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu 72. punktā minētā akreditētā laboratorija;

79.1.2. datus par iekārtā izmantotā kurināmā veidu un daudzumu;

79.1.3. ja sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtību ievērošanas nodrošināšanai izmanto sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, – datus vai informāciju, kas pierāda minētās iekārtas efektīvu pastāvīgu darbību, un visiem sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumu vai bojājumu gadījumiem;

79.1.4. informāciju par gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos noteiktajām prasībām un veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanai;

79.1.5. datus par darba stundām, ja operators piemēro atkāpi, kas minēta šo noteikumu 48., 49. un 50. punktā;

79.2. Valsts vides dienesta izsniegto atļauju vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu un ar to saistīto informāciju – visu atļaujas un apliecinājuma spēkā esības laiku.

80. Operators šo noteikumu 79. punktā norādītos datus un informāciju bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma dara pieejamus Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests var pieprasīt šos datus un informāciju, lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī pieprasa šādas informācijas sniegšanu, ja to vēlas saņemt kāds sabiedrības loceklis.

81. Ja sadedzināšanas iekārtai nedarbojas izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas vai tās ir bojātas, operators 48 stundu laikā par to ziņo Valsts vides dienestam un veic nepieciešamos pasākumus, lai maksimāli ierobežotu piesārņojošo vielu emisiju. Ja attīrīšanas iekārtas nedarbojas un 24 stundu laikā netiek nodrošināti normāli ekspluatācijas apstākļi, Valsts vides dienests saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" pieprasa sadedzināšanas iekārtas darbības pārtraukšanu vai darbības ierobežošanu, vai iekārtas darbināšanu, izmantojot kurināmo, kas nodrošina atļaujā noteikto emisijas limitu un šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

6.2. Monitoringa nosacījumi lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

82. Šo noteikumu 81. punktā minētajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras aprīkotas ar gāzu attīrīšanas iekārtām, jebkurā 12 mēnešu ilgā laikposmā darbības kopējais ilgums bez gāzu attīrīšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas. Atļaujā var paredzēt iespēju sadedzināšanas iekārtai bez attīrīšanas iekārtas darboties ilgāk par 120 stundām, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

82.1. sadedzināšanas iekārtai ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;

82.2. sadedzināšanas iekārtu, kurai nedarbojas gāzu attīrīšanas iekārtas, iespējams aizstāt vienīgi ar tādu sadedzināšanas iekārtu, kuras darbība palielinātu emisiju.

83. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajām metodēm vai atbilstoši citām metodēm ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

84. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 100 MW un vairāk, operators izplūdes gāzēs nodrošina nepārtrauktu SO2, putekļu jeb daļiņu un NOx koncentrācijas mērījumu veikšanu un skābekļa un ūdens tvaiku koncentrācijas, temperatūras un spiediena noteikšanu. Ja iekārtā tiek izmantots gāzveida kurināmais, operators papildus veic oglekļa oksīda (turpmāk – CO) koncentrācijas mērījumus.

85. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 100 MW operators vismaz reizi gadā pārbauda un testē nepārtrauktās mērīšanas iekārtas, veicot papildu mērījumus ar piemērojamajos standartos noteiktajām bāzes (references) metodēm un reizi gadā iesniedz Valsts vides dienestam informāciju par veiktajām mērīšanas sistēmu pārbaudēm, kā arī veikto mērījumu rezultātus.

86. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisijas mērījumus veic vismaz reizi gadā.

87. Šo noteikumu 84. punktā minēto nepārtraukto mērījumu vietā veic mērījumus ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja:

87.1. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW līdz 100 MW;

87.2. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu paredzēts darbināt ne vairāk par 10 000 darba stundām;

87.3. nosakot ūdens tvaiku koncentrāciju, izplūdes gāzes paraugi pirms emisijas analīzes tiek izžāvēti;

87.4. tiek veikti SO2 un putekļu jeb daļiņu koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto tikai dabasgāzi;

87.5. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto šķidro kurināmo (no naftas produktiem) ar atļaujā noteikto sēra saturu un kurās nav uzstādītas sēra atdalīšanas iekārtas;

87.6. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā dedzina biomasu un kuras radītā SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību.

88. Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu 84. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras pārbauda un apstiprina kompetentā iestāde.

6.3. Monitoringa nosacījumi vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

89. Mērījumus veic tikai gaisu piesārņojošām vielām, kuru emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir noteiktas šajos noteikumos. Attiecībā uz CO emisiju mērījumus veic visām iekārtām.

90. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 un mazāka par vai vienāda ar 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic vismaz ik pēc trim gadiem.

91. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic ne retāk kā reizi gadā.

92. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šo noteikumu 48., 49. un 50. punkts, periodiskus mērījumus var veikt katru reizi pēc tam, kad pagājis šāds stundu skaits:

92.1. trīskāršots maksimālais vidējā gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW, bet mazāka par vai vienāda ar 20 MW;

92.2. maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW.

93. Veicot mērījumus saskaņā ar šo noteikumu 92. punktu, periodisko mērījumu biežums jebkurā gadījumā nav retāks par vienu reizi piecos gados.

94. Operators nodrošina pirmo mērījumu veikšanu četru mēnešu laikā pēc iekārtas atļaujas vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma izsniegšanas vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma – izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

95. Attiecībā uz SO2 emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 90., 91. un 92. punktā minētajiem mērījumiem var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests.

7. Emisijas robežvērtību ievērošanas pārbaude

96. Emisiju mērījuma vērtības ir derīgas, ja atsevišķa mērījuma rezultāta 95 % ticamības intervāls nepārsniedz emisiju robežvērtības daļu, kas atbilst šādai procentos izteiktai emisiju robežvērtības daļai:

96.1. SO2 – 20 %;

96.2. NOx – 20 %;

96.3. putekļiem jeb daļiņām – 30 %;

96.4. CO – 10 %.

97. Derīgās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka, no izmērītajām derīgajām stundas vidējām vērtībām atņemot šo noteikumu 96. punktā norādīto ticamības intervāla vērtību.

98. Nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vidējās vērtības vairāk nekā trīs stundas nav ticamas nepārtraukto mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju un kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā 10 dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtrauktās mērījuma sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē Valsts vides dienestu.

99. Aprēķinot derīgās emisijas vidējās vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas šo noteikumu 39., 41., 81. un 82. punktā minētajos laikposmos, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodos.

100. Sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 77. un 84. punktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā noteiktajām emisijas robežvērtībām, ja mērījuma rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā laikposmus, kas noteikti šo noteikumu 39., 41., 81. un 82. punktā, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības:

100.1. neviena derīgā emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas robežvērtību;

100.2. neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības;

100.3. sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no katliem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW un kuros par kurināmo izmanto ogles, neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības;

100.4. derīgās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības.

101. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti šo noteikumu 88., 90., 91. un 92. punktā minētie periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi vai mērījumu vietā izmantotas šo noteikumu 88. un 95. punktā minētās procedūras, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumos vai novērtējumā iegūtie rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības.

8. Informācijas nodrošināšana

102. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":

102.1. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi attiecībā uz lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

102.2. ievieto šo noteikumu 102.1. apakšpunktā minētos pārskatus centra tīmekļvietnē mēneša laikā pēc to nosūtīšanas Eiropas Komisijai;

102.3. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2026. gada 1. oktobrim un 2031. gada 1. oktobrim iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai pārbaudītu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radītajām SO2, NOx un putekļu emisijām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

102.4. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar aplēsēm par gada kopējām CO emisijām un jebkādu pieejamo informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto CO emisiju koncentrāciju, kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām.

103. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai tiek piemērota atkāpe atbilstoši šo noteikumu 39. un 41. punktam un viena mēneša laikā – ja minētā atkāpe tiek piemērota vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtai.

104. Valsts vides dienests kontrolē šajos noteikumos operatoram noteikto pienākumu izpildi.

9. Noslēguma jautājums

105. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumus Nr. 187 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 73. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas Nr. 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

Ministru prezidents Māris KučinskisVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministra vietā –iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 12. decembranoteikumiem Nr. 736

Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Nr. p. k.	Kurināmā veids	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
Nr. p. k.	Kurināmā veids	SO2	NOx	CO	putekļi jeb daļiņas
1.	Biomasa	200(1, 2)	650	1000	30(7)
2.	Akmeņogles, brūnogles, kūdra un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu)	400(3)	650	1000	30(7)
3.	Dīzeļdegviela (gāzeļļa)	–	200	1000	–
4.	Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)	350(4)	650	300	30
5.	Dabas gāze	–	200	100	–
6.	Gāzveida kurināmais (izņemot dabas gāzi)	35(5, 6)	250	–	–

Piezīmes.(1) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.(2) 300 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus.(3) 1100 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.(4) Līdz 2030. gada 1. janvārim – 850 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW un kurās dedzina degvieleļļu (mazutu).(5) 400 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību un 200 mg/Nm3 attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.(6) 170 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.(7) 50 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

Nr. p. k.	Piesārņojošā viela	Iekārtas tips	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
Nr. p. k.	Piesārņojošā viela	Iekārtas tips	dīzeļdegviela (gāzeļļa)	šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)	dabasgāze	gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
1.	SO2	Dzinēji un gāzturbīnas	–	120	–	15(1, 2)
2.	NOx	Dzinēji	190(3,4)	190(3, 5)	190(6)	190(6)
2.	NOx	Gāzturbīnas(7)	200	200	150	200
3.	Putekļi jeb daļiņas	Dzinēji un gāzturbīnas	–	108	–	–

Piezīmes.(1) 60 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.(2)130 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību un 65 mg/Nm3 attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.(3) 1850 mg/Nm3 šādos gadījumos:a) dīzeļdzinējiem, kuru ražošana tika sākta līdz 2006. gada 18. maijam;b) divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā.(4) 250 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 5 MW.(5) 250 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 5 MW; 225 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.(6) 380 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā.(7) Emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja noslodze pārsniedz 70 %.(8) 20 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

Nr. p. k.	Kurināmā veids	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)	Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
Nr. p. k.	Kurināmā veids	SO2	NOx	CO	putekļi jeb daļiņas
1.	Biomasa	200(1, 2)	650	1000	50
2.	Akmeņogles, brūnogles, kūdra un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu)	1100	650	1000	50
3.	Dīzeļdegviela (gāzeļļa)	–	200	1000	–
4.	Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)	350	650	300	50
5.	Dabasgāze	–	250	100	–
6.	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)	200(3)	250	–	–

Piezīmes.(1) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai koksnes cieto biomasu.(2) 300 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus.(3) 400 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministra vietā –iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikumsMinistru kabineta2017. gada 12. decembranoteikumiem Nr. 736

Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Nr. p. k.	Kurināmā veids	Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW)	Emisijas robežvērtības (mg/m3)	Emisijas robežvērtības (mg/m3)	Emisijas robežvērtības (mg/m3)	Emisijas robežvērtības (mg/m3)
Nr. p. k.	Kurināmā veids	Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW)	SO29	NOx	CO	putekļi jeb daļiņas
1.	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu un kūdru)	50–100100–300virs 300	400250200	300(1)200200	1000	302520
2.	Biomasa	50–100100–300virs 300	200200200	300250200	1000	302020
3.	Kūdra	50–100100–300virs 300	300300200	300250200	1000	302020
4.	Šķidrais kurināmais	50–100100–300virs 300	350250200	450200(2)150(2)	300	30(3)25(3)20(3)
5.	Dabasgāze	virs 50	35	100	100	5
6.	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)	virs 50	35(4,5)	200(6, 7)	–	5(8)