Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība

104. Personu (tai skaitā personu ar onkoloģiskām saslimšanām) atlasi valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic:

104.1. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš, personai ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē vai izrakstoties no stacionāras ārstniecības iestādes šo noteikumu 100. punktā minētajos gadījumos, vai personu konsultējot ambulatori, izmeklē personu vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu medicīnisko dokumentāciju;

104.2. psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs;

104.3. narkoloģiskās palīdzības gadījumā – narkologs;

104.4. ģimenes ārsts vai speciālists, ja nepieciešami funkcionālā speciālista sniegti rehabilitācijas pakalpojumi līdz pieciem apmeklējumiem pacientam, kura funkcionēšanas ierobežojumi vienā funkcionēšanas veidā atbilst Starptautiskajai funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijai.

105. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) novērtē:

105.1. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionēšanas ierobežojumus;

105.2. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu;

105.3. personas un viņas piederīgo motivāciju;

105.4. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

105.5. personai optimālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu, ņemot vērā, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās.

106. Ārstniecības iestāde medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz šādā prioritārā secībā, ņemot vērā, ka norādītajās personu grupās vispirms rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai, bērni no triju līdz sešu gadu vecumam ar vidēji smagiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem un operatīvā dienesta darbinieki, kuri guvuši veselības bojājumus glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem:

106.1. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi;

106.2. personām ar subakūtiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti;

106.3. personām ar hroniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem rehabilitācijas plānā noteiktajos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā;

106.4. pārējām personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

107. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, ievērojot šo noteikumu 108. un 109. punktā norādīto kārtību.

108. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta (vai attiecīgi psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa) vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas un kuru sniedz ambulatori vai stacionāri akūtas rehabilitācijas ietvaros.

109. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda dienas stacionārā vai stacionārajā ārstniecības iestādē, ievērojot šādus nosacījumus:

109.1. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) un funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī klīniskajiem vai veselības psihologiem;

109.2. multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu;

109.3. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz:

109.3.1. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

109.3.2. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas;

109.4. vismaz reizi nedēļā notiek multiprofesionālās medicīniskās rehabilitācijas komandas sapulces, kurās pieņemtos lēmumus fiksē pacienta medicīniskajā dokumentācijā.

110. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, psihiatrs, bērnu psihiatrs, narkologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs), īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu:

110.1. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē tā īstenošanu;

110.2. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus, izmeklējumus un konsultācijas;

110.3. nosūta personu saņemt valsts apmaksātus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;

110.4. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi.

111. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina:

111.1. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti;

111.2. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu.

112. Personām, kuras saņem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus stacionāri vai dienas stacionārā vai kurām nepieciešams vairāk par piecām ambulatorām funkcionālā speciālista nodarbībām, personām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 46. punktu saņem rehabilitācijas pakalpojumus mājās, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (vai attiecīgi psihiatrs, bērnu psihiatrs vai narkologs) izstrādā medicīniskās rehabilitācijas plānu. Vienu plāna eksemplāru izsniedz pacientam un otru pievieno ambulatorajai vai stacionārajai medicīniskajai kartei. Plānā ietver:

112.1. pacienta novērtējumu, nosakot funkcionēšanas ierobežojumus un aktivitāšu ierobežojumus;

112.2. medicīniskās rehabilitācijas mērķi;

112.3. plānoto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidu;

112.4. iesaistāmos speciālistus un sasniedzamos medicīniskās rehabilitācijas mērķus;

112.5. nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus;

112.6. plānoto medicīniskās rehabilitācijas intensitāti.

113. Pēc medicīniskās rehabilitācijas kursa pabeigšanas ārstniecības persona novērtē medicīniskās rehabilitācijas rezultātu, nosakot, vai medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir sasniegts, daļēji sasniegts vai nav sasniegts, un izvērtē nepieciešamību personai arī turpmāk saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu.

114. Ja personas stāvoklis stabilizējas (atbilstoši fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, bērnu psihiatra vai narkologa atzinumam), pēc personas iniciatīvas vai personai pārceļoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu var atcelt.

3.12. Neatliekamā medicīniskā palīdzība

115. Personai nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz:

115.1. ārstniecības iestāde;

115.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

116. Ārstniecības iestādes, kas nodrošina uzņemšanas nodaļas darbību atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumam, neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz visu diennakti. Citas ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nodrošina iestādes darbalaikā.

117. Ja personai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai nepieciešams noteikt vai precizēt diagnozi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde nogādā personu uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

117.1 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde pacientu, kurš no ārvalsts ārstniecības iestādes medicīniski transportēts ārstēšanai Latvijā, sākotnēji nogādā pacienta deklarētajai dzīvesvietas adresei (vai pēdējai zināmajai dzīvesvietas adresei) tuvākajā III, IV vai V līmeņa atbilstoša profila ārstniecības iestādē, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus.

118. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (slimajam), kurš ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi šādos gadījumos:

118.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, smagas mehāniskās, termiskās, ķīmiskās un kombinētās traumas, elektrotraumas, svešķermeņi elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās;

118.2. pēkšņa slimība vai hronisku slimību paasināšanās, kas apdraud personas dzīvību:

118.2.1. sirds un asinsvadu slimība, kurai raksturīgas sāpes, smakšanas lēkmes vai aizdusa, auksti sviedri, sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums;

118.2.2. perifēro asinsvadu slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;

118.2.3. centrālās vai perifērās nervu sistēmas slimības, kurām raksturīgi pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;

118.2.4. kuņģa vai zarnu trakta slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes vēderā, vemšana, auksti sviedri, nepārtraukta caureja;

118.2.5. urīnceļu slimība, kurai raksturīgas pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai akūti urinācijas traucējumi;

118.2.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

118.2.7. dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana;

118.2.8. dzīvībai bīstamas jebkuras izcelsmes alerģiskas reakcijas;

118.2.9. bronhiālās astmas lēkme;

118.3. cietušā (slimā) neatliekama pārvešana (saskaņā ar ārstējošā ārsta izsniegtu nosūtījumu personu pārved ar operatīvo medicīnisko transportlīdzekli Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes uzraudzībā), kā arī dzemdētājas nogādāšana atbilstoši veselības stāvoklim:

118.3.1. no personas atrašanās vietas uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi;

118.3.2. no ārstniecības iestādes uz stacionāru vai augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādi.

119. Ārstniecības personai, kas piesaka pārvešanu, ir pienākums nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai cita veida veselības aprūpi cietušajam (slimajam) līdz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīdim.

120. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību:

120.1. katastrofās vai ārkārtas medicīniskajās situācijās pēc glābšanas dienestu vai ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma;

120.2. pēc stacionārās ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pieejamās medicīniskās palīdzības iespējas ārstniecības iestādē, šādos gadījumos:

120.2.1. smagas galvas traumas un spontāni intrakraniāli asins izplūdumi;

120.2.2. mugurkaula traumas ar muguras smadzeņu bojājumiem;

120.2.3. smagas politraumas;

120.2.4. smags vai plašs apdegums, apsaldējums;

120.2.5. maģistrālo asinsvadu ievainojums vai akūts slēgums;

120.2.6. traumatiskas amputācijas, kur iespējama replantācija;

120.2.7. smagas akūtas ķirurģiskas slimības vai ķirurģiskas operācijas smagas komplikācijas;

120.2.8. smagas iekšējas asiņošanas;

120.2.9. smags miokarda infarkts, akūti sirdsdarbības ritma traucējumi;

120.2.10. smags, komplicēts augšējo elpošanas ceļu nosprostojums;

120.2.11. smagas saindēšanās;

120.2.12. neskaidra infekcioza slimība vai masveida infekcijas saslimšana īsā laikā, kā arī pamatotas aizdomas par sevišķi bīstamu infekcijas slimību;

120.2.13. cietušais (slimais) atrodas veselībai un dzīvībai kritiskā stāvoklī un tam nepieciešama konsultācija (konsīlijs), medicīniskā pārvešana vai medicīniskā evakuācija ar gaisa transportu uz atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi Latvijas teritorijā;

120.3. pēc ārstniecības iestādes vadītāja pilnvarotas ārstniecības personas pieprasījuma, ja uz ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes ārstniecības iestādi dzīvībai kritiskā stāvoklī nepieciešams neatliekami pārvest bērnu, kurš šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saņēmis S 2 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu", vai pārvest šādu bērnu no ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes ārstniecības iestādes, ja atbilstoši viņa veselības stāvoklim nepieciešama medicīniskā transportēšana.

121. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežurējošā ārstniecības persona reģistrē visus neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus, tai skaitā neatliekamas pārvešanas pieteikumus, un, ja nepieciešams, informē neatliekamās palīdzības izsaucēju, ka izbraukums, iespējams, būs maksas pakalpojums, kā arī sniedz informāciju par citām veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

122. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), lai pēc neatliekama izsaukuma pieņemšanas neatliekamo medicīnisko palīdzību 75 % gadījumu nodrošinātu:

122.1. valstspilsētās – ne vēlāk kā 12 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;

122.2. novadu pilsētās – ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika;

122.3. pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika.

3.13. Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē un Apvienotajā Karalistē

123. Dienests sadarbojas ar ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunktiem jautājumos par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ārvalstīs un izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pēc personas pieprasījuma sniedz ES, EEZ un Šveices kontaktpunktu kontaktinformāciju.

124. Dienests atbilstoši regulas Nr. 883/2004, regulas Nr. 987/2009 un ES un AK protokola nosacījumiem izsniedz šādus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē:

124.1. S 1 veidlapu "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi" (turpmāk – S 1 veidlapa), kas nodrošina personai tiesības veidlapā norādītajā valstī saņemt šajā valstī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus;

124.2. S 2 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu" (turpmāk – S 2 veidlapa), kas nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā;

124.3. S 3 veidlapu "Apliecinājums tiesībām uz ārstēšanu pensionētam pierobežas darbiniekam valstī, kurā iepriekš bija nodarbināts" (turpmāk – S 3 veidlapa), kas nodrošina pensionētam pierobežas darbiniekam tiesības pabeigt veidlapā norādīto ārstēšanos veidlapā norādītajā valstī;

124.4. Eiropas veselības apdrošināšanas karti (turpmāk – apdrošināšanas karte) vai Eiropas veselības apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta kopiju (turpmāk – apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts), kas īslaicīgas uzturēšanās laikā kādā ES dalībvalstī, EEZ valstī vai Šveicē nodrošina tiesības saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

124.5. E 104 veidlapu un tās ekvivalentu – S 041 veidlapu –, kas apliecina personas apdrošināšanas, nodarbinātības vai uzturēšanās periodus Latvijas Republikā.

125. Personas tiesības saņemt S veidlapu, apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu dienests vērtē, ja saņemts personas iesniegums vai kompetentās iestādes pieprasījums attiecīgā dokumenta izsniegšanai.

126. Informāciju, kas dienestam nepieciešama sociālā nodrošinājuma sistēmas koordinēšanai, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz tiešsaistes režīmā, ievērojot šādu kārtību:

126.1. Valsts ieņēmumu dienests sniedz aktuālo informāciju par personas nodarbinātības statusu;

126.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju:

126.2.1. par personas sociālās apdrošināšanas periodiem Latvijā kopš 1996. gada;

126.2.2. par piešķirto pensiju, tai skaitā informāciju par pensijas veidu, apdrošināšanas stāžu un pensijas izmaksas termiņa ierobežojumu, ja tāds ir noteikts;

126.2.3. par personai izsniegtās A 1 veidlapas "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam" un U 2 veidlapas "Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana" derīguma termiņu.

127. S 1 veidlapu izsniedz apdrošinātai personai, kas atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

127.1. persona ir reģistrēta Latvijā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē un persona tajā regulāri atgriežas;

127.2. persona darba veikšanai īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) tiek nosūtīta uz uzturēšanās valsti – citu ES dalībvalsti, EEZ valsti, Šveici vai Apvienoto Karalisti – un tai ir spēkā esoša A 1 veidlapa "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam";

127.3. persona īslaicīgi (ne ilgāk kā uz 24 mēnešiem) dodas uz uzturēšanās valsti – citu ES dalībvalsti, EEZ valsti, Šveici vai Apvienoto Karalisti, lai veiktu darbību pašnodarbinātas personas statusā, un tai ir spēkā esoša A 1 veidlapa "Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam";

127.4. persona saņem Latvijas Republikas pensiju un nav nodarbināta, bet tās dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē;

127.5. persona ir bezdarbnieks, kurš vēlas doties darba meklējumos uz uzturēšanās valsti – ES dalībvalsti, EEZ valsti, Šveici vai Apvienoto Karalisti – un kuram ir spēkā esoša U 2 veidlapa "Tiesību uz bezdarbnieka pabalstu saglabāšana".

128. Lai dienests izvērtētu personas tiesības saņemt S 1 veidlapu, persona dienestā iesniedz iesniegumu S 1 (E 106, E 109, E 121) veidlapas saņemšanai. Iesniegumā norāda:

128.1. pamatinformāciju par personu:

128.1.1. vārds, uzvārds, valstiskā piederība, dzimšanas datums, Latvijas personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā, un tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

128.1.2. ziņas par to, vai persona ir apdrošināta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes sociālā nodrošinājuma sistēmā;

128.1.3. ziņas par to, vai persona ir reģistrēta nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē;

128.1.4. ja persona ir reģistrēta nodarbinātas personas statusā Latvijā, norāda darbavietas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

128.1.5. ja persona ir reģistrēta pašnodarbinātas personas statusā Latvijā, norāda reģistrācijas numuru, darbības veikšanas adresi un nodarbošanās veidu;

128.1.6. ja persona no Latvijas saņem pensiju, norāda pensijas veidu (vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes, izdienas), tai skaitā par pensiju no citas ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes;

128.2. papildinformācija par personu atbilstoši kritērijam, uz kuru pamatojoties persona vēlas saņemt S 1 veidlapu:

128.2.1. ja persona dodas vai ir komandēta uz uzturēšanās valsti – ES dalībvalsti, EEZ valsti, Šveici vai Apvienoto Karalisti, norāda adresi Latvijā un adresi valstī, uz kuru persona dodas;

128.2.2. ja personai ir piešķirts bezdarbnieka statuss, norāda uzturēšanās adresi valstī, uz kuru vēlas doties darba meklējumos;

128.2.3. ja personas dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, norāda personai dzīvesvietas valstī piešķirto identifikācijas numuru un reģistrēto dzīvesvietas adresi, uz kuru tiek pieprasīta S 1 veidlapa.

129. Lai apdrošinātās personas apgādībā esošs ģimenes loceklis (laulātais, aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona) saņemtu S 1 veidlapu, dienestā iesniedz informāciju atbilstoši nosacījumiem, kas attiecas uz apdrošināto personu.

130. Lai dienests izvērtētu personas tiesības saņemt apdrošināšanas karti, persona iesniedz dienestā iesniegumu apdrošināšanas kartes saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

130.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, Latvijas personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un citā valstī piešķirtais identifikācijas numurs, ja tāds ir piešķirts, un tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

130.2. adrese (ja persona vēlas saņemt apdrošināšanas karti pa pastu);

130.3. ziņas par pilsonības un dzīvesvietas valsti;

130.4. ziņas par to, vai persona ir apdrošināta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes sociālā nodrošinājuma sistēmā.

131. Ja iesniegumu apdrošināšanas kartes saņemšanai iesniedz Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, persona aizpilda tajā ievietoto veidlapu.

132. Ja personai ir tiesības saņemt apdrošināšanas karti, dienests to izsniedz vai nosūta pa pastu uz personas norādīto vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Par apdrošināšanas kartes nosūtīšanu pa pastu persona atlīdzina dienestam pasta izdevumus atbilstoši universālā pasta pakalpojuma sniedzēja tarifiem vēstuļu korespondences sūtījumiem.

133. Apdrošināšanas karti izsniedz uz trijiem gadiem vai uz īsāku laikposmu, kas atbilst periodam, kurā ir konstatējams, ka personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

134. Dienests izsniedz personai apdrošināšanas karti iesnieguma saņemšanas dienā vai nosūta pa pastu, izņemot gadījumu, ja dienests konstatē, ka personai nav tiesību saņemt apdrošināšanas karti. Šādā gadījumā dienests sagatavo rakstveida lēmumu par atteikumu izsniegt apdrošināšanas karti un atmaksā personai izdevumus, kas veikti apdrošināšanas kartes saņemšanai pa pastu. Minēto lēmumu paziņo personai Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

135. Par apdrošināšanas kartes izgatavošanu, ja tā pieprasīta agrāk nekā vienu mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas kartes derīguma termiņa beigām, persona maksā atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim.

136. Ja persona, īslaicīgi uzturoties kādā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, vēlas saņemt neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību un persona nevar uzrādīt apdrošināšanas karti, dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu par apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta izsniegšanu vai tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījumu, kurā persona atrodas, izsniedz personai vai attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai apdrošināšanas karti aizvietojošu sertifikātu.

137. Apdrošinātai personai, kura vēlas saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, dienests izsniedz S 2 veidlapu, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:

137.1. veselības aprūpes pakalpojums ietilpst valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā;

137.2. iesnieguma izskatīšanas laikā neviena ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nevar nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, un par to ir saņemts pamatots ārstniecības iestādes atzinums;

137.3. pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību.

138. Dienests S 2 veidlapu neizsniedz, ja veselības aprūpes pakalpojumus sniedz klīnisku pētījumu ietvaros vai tiem izmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

139. Lai dienests izvērtētu personas tiesības saņemt S 2 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

139.1. iesniegumu S 2 (E 112) veidlapas saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

139.1.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, Latvijas personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

139.1.2. veselības aprūpes pakalpojums, kas personai nepieciešams saskaņā ar ārstu konsīlija atzinumu;

139.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs;

139.1.4. veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas termiņš (periods no/līdz);

139.1.5. (svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816);

139.1.6. (svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 816);

139.1.7. ziņas par to, vai persona ir apdrošināta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes sociālā nodrošinājuma sistēmā;

139.2. ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, attiecīgās ārstniecības jomas ārstu konsīlija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis pakalpojums personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, un medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī, kā arī informācija, vai attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums tiks sniegts klīnisku pētījumu ietvaros vai tam izmantos eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

140. Dienestam ir tiesības pieprasīt, lai persona iesniedz ārstniecības iestādes apstiprinājumu, ka veselības aprūpes pakalpojums, ko plānots saņemt attiecīgajā ārstniecības iestādē, tiks nodrošināts, pamatojoties uz S 2 veidlapu.

141. Dienestam ir tiesības pieprasīt no ārstniecības iestādēm atzinumu:

141.1. par to, vai ārstniecības iestāde var nodrošināt personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu un vai veselības aprūpes pakalpojumu var sniegt termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību;

141.2. par iespējām nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, un šāda veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas izmaksām Latvijā, salīdzinot tās ar izmaksām, kas rastos, ja personu nosūtītu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu saņemt citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, kā arī norādot, vai medicīniskā tehnoloģija, kuru nepieciešams izmantot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, ir apstiprināta pieaicinātās ārstniecības personas valstī.

142. Ja dienests saņem ārstniecības iestādes atzinumu, ka personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams sniegt Latvijā, pieaicinot citas valsts ārstniecības personu attiecīgajā ārstniecības nozarē, dienests, izvērtējot ekonomiskā izdevīguma apsvērumus un citus apstākļus, kas varētu ietekmēt personas veselības stāvokli, pieņem lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt, norādot, ka nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu persona var saņemt Latvijā, un noslēdz ar attiecīgo ārstniecības iestādi līgumu, paredzot kārtību, kādā tiks sniegts nepieciešamais veselības aprūpes pakalpojums un veikta samaksa par to.

143. Pieņemot lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu, dienestam ir tiesības noteikt dalībvalsti un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, ņemot vērā ekonomiskā izdevīguma apsvērumus, ja dienesta rīcībā ir šāda informācija. Ja persona atsakās saņemt pakalpojumus pie dienesta izvēlētā pakalpojumu sniedzēja, dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt S 2 veidlapu.

144. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu regulā Nr. 883/2004, regulā Nr. 987/2009 un ES un AK protokolā noteiktajos gadījumos citas ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes vārdā par S 2 veidlapas izsniegšanu personai, kas ir pakļauta citas ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveices vai Apvienotās Karalistes sociālā nodrošinājuma sistēmai.

145. Ja persona viena kalendāra gada laikā pēc lēmuma par S 2 veidlapas izsniegšanu spēkā stāšanās dienas nav izmantojusi ar dienesta lēmumu piešķirtās tiesības, tad lēmums par S 2 veidlapas izsniegšanu zaudē spēku.

146. Lai saņemtu S 3 veidlapu, persona dienestā iesniedz šādus dokumentus:

146.1. iesniegumu S 3 veidlapas saņemšanai. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

146.1.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods vai Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, ja persona nav reģistrēta Fizisko personu reģistrā, adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;

146.1.2. iepriekš uzsāktais veselības aprūpes pakalpojums;

146.1.3. veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs;

146.2. attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsīlija atzinumu par personai nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, kuru nepieciešams pabeigt. Atzinumā norāda veselības aprūpes pakalpojumu, medicīniski pamatotus iemeslus, kādēļ attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums ir uzskatāms par iepriekš uzsākta veselības aprūpes pakalpojuma turpinājumu.

147. Persona nav tiesīga saņemt un izmantot dienesta izsniegto S veidlapu, apdrošināšanas karti vai apdrošināšanas karti aizvietojošo sertifikātu, lai saņemtu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē, ja persona ir uzskatāma par apdrošinātu:

147.1. citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros saskaņā ar regulu Nr. 883/2004 un ES un AK protokolu;

147.2. kādas Eiropas Savienības institūcijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros vai veselības apdrošināšanas shēmas ietvaros saskaņā ar 1968. gada 29. februāra Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 "Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbinātības kārtība", izņemot gadījumu, kas minēts regulas Nr. 883/2004 15. pantā;

147.3. starptautiskas organizācijas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

147.4. studentu sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

148. Personai, kurai ir izsniegta kāda no S veidlapām, apdrošināšanas karte vai apdrošināšanas karti aizvietojošais sertifikāts, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā rakstveidā informēt dienestu, ja:

148.1. persona kļūst par apdrošinātu citas sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros;

148.2. mainās informācija, kuru persona ir sniegusi dienestam administratīvās lietas ietvaros.

149. Dienests pieņem lēmumu par izsniegtās S veidlapas, apdrošināšanas kartes vai apdrošināšanas karti aizvietojošā sertifikāta anulēšanu, ja tas konstatē, ka, piemērojot regulu Nr. 883/2004, regulu Nr. 987/2009 un ES un AK protokolu, persona nav tiesīga saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus citā ES dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē.

149.1 Šajā apakšnodaļā minētie dati, kas nepieciešami, lai noteiktu personas tiesības saņemt veselības aprūpi ES, EEZ, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, tiek apstrādāti dienesta pārziņā esošajā starptautiskās sadarbības informācijas sistēmā, un šo datu apmaiņa starp ES dalībvalstu un Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm notiek, izmantojot regulas Nr. 987/2009 4. pantā minēto piekļuves punktu.

4. Samaksa par valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumā un valsts obligātās veselības apdrošināšanā ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem

4.1. Vispārīgie nosacījumi

150. No veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem nemaksā par:

150.1. pakalpojumiem, kuri nav veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā neapmaksā personas vai tās pavadošās personas transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar pārvietošanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu, izņemot gadījumus:

150.1.1. kas noteikti šo noteikumu 120.3. apakšpunktā;

150.1.2. kad nepieciešams saņemt plaušu transplantācijas pakalpojumus;

150.1.3. (svītrots ar MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 727);

150.1.4. par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem ārstēšana stacionārā nepieciešama neatliekamā kārtā;

150.2. veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri saņemti bez tāda ārsta nosūtījuma, kam ir tiesības nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru sniedz līgumattiecībās ar dienestu esoša ārstniecības iestāde, un citus šajos noteikumos minētos gadījumus;

150.3. sekundārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ja persona rakstveidā atteikusies no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pati vai trešā persona veikusi maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu;

150.4. tādu personu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori;

150.5. tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, izņemot gadījumus, ja personai sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību līgumattiecībās ar dienestu esošā ārstniecības iestādē vai nodrošina terapijas rezultātu kontroli;

150.6. ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos.

151.1 Fiksēto maksājumu un gultasdienas tarifu aprēķinā ir ietverta samaksa par darbu nakts laikā, brīvdienās, svētku dienās un par virsstundu darbu.

151. Par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā ietilpstošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādēm dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā maksā, izmantojot šādus samaksas veidus:

151.1. fiksēto maksājumu;

151.2. tāmes maksājumu;

151.3. faktiskās izmaksas atbilstoši rēķiniem;

151.4. kapitācijas naudas maksājumu;

151.5. aprūpes epizodes tarifu;

151.6. manipulācijas tarifu;

151.7. gultasdienas tarifu;

151.8. viena pacienta ārstēšanas tarifu.

152. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, tai skaitā manipulāciju sarakstā iekļauto manipulāciju tarifus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TC – veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas):

D – darba samaksa;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

M – ārstniecības līdzekļi;

E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu;

FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas):

U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei);

A – administratīvie izdevumi;

N – nolietojums.

153. Šo noteikumu 152. punktā minēto darba samaksu (D), kā arī citus maksājumus par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

153.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 304,00 euro;

153.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 388,00 euro;

153.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 925,00 euro.

153.1 Dienests, aprēķinot manipulāciju tarifu, var piemērot šo noteikumu 153.1. un 153.2. apakšpunktā noteikto atalgojumu par medicīnas fiziķa, farmaceita vai bioinformātiķa veikto darbu, ja attiecīgā pakalpojuma sniegšanā medicīnas fiziķa, farmaceita vai bioinformātiķa veiktais darba laiks ir ilgāks par 30 % no pakalpojumā norādītā darba laika.

153.2 Darba samaksā (D) ir iekļautas visas izmaksas, ko paredz darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.

153.3 Kopējais ārstniecības iestādes finansējums, ko ārstniecības iestāde novirza pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla atalgošanai par sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, nedrīkst būt zemāks par kopējo no dienesta saņemto darba samaksai (D) paredzēto finansējumu.

153.4 Ārstniecības personām, kuras sniedz valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde papildus piešķirto valsts budžeta finansējumu darba samaksas palielināšanai novirza atbilstoši šādiem nosacījumiem:

153.41. finansējumu darba samaksas palielināšanai bez papildu nosacījumiem novirza ārstniecības personām, kuru mēneša vidējā darba samaksa par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos nepārsniedz divas valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas, noapaļotas pilnos euro (pamatojoties uz publicēto informāciju Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā);

153.42. finansējumu darba samaksas palielināšanai proporcionāli piešķirtajam finansējumam atbilstoši šo noteikumu 153. punktā minēto ārstniecības personu grupu darba samaksas pieaugumam novirza ārstniecības personām, kuru mēneša vidējā darba samaksa par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos pārsniedz divas, bet nepārsniedz trīs valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas, noapaļotas pilnos euro (pamatojoties uz publicēto informāciju Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā).

153.5 Ja dienests konstatē, ka ārstniecības iestāde nav ievērojusi šo noteikumu 153.4 punktā minētos nosacījumus, tas uzdod ārstniecības iestādei nodrošināt papildus piešķirtā valsts budžeta finansējuma novirzīšanu ārstniecības personām, ievērojot šo noteikumu 153.4 punktā minētos nosacījumus, kā arī atmaksāt to finansējuma daļu, kas periodā, par kuru ir veikta pārbaude, ir piešķirta, neievērojot šo noteikumu 153.4 punktu.

154. Šajos noteikumos minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas apmēru nosaka, ņemot vērā:

154.1. aprūpes epizodes tarifa apmēru, kas minēts šo noteikumu 4. pielikumā;

154.2. kapitācijas naudas apmēru, kas minēts šo noteikumu 11. pielikumā;

154.3. fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) par ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām apmēru, kas minēts šo noteikumu 10. pielikumā;

154.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības un stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši šo noteikumu 6. un 10. pielikumam;

154.5. šo noteikumu 6. pielikumā minētos nosacījumus pacientu observācijai līdz 24 stundām;

154.6. pacientu ārstēšanu stacionārā, ievērojot šo noteikumu 6. pielikumā minētos nosacījumus;

154.7. manipulāciju sarakstā minētās veselības aprūpes pakalpojumu manipulācijas un šo manipulāciju apmaksas nosacījumus;

154.8. sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijas, kas noteiktas šo noteikumu 12. pielikumā.

155. Pirms jauna veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas modeļa ieviešanas, lai pārbaudītu plānotā apmaksas modeļa darbību, dienests pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un attiecīgā veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju ir tiesīgs līgumā noteikt plānotā apmaksas modeļa nosacījumiem atbilstošu finansēšanas kārtību.

156. Saņemot no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu šo noteikumu 13. pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot manipulāciju sarakstā minētos nosacījumus attiecībā uz pacienta līdzmaksājumu.

157. Sniedzot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kas manipulāciju sarakstā norādītas kā lielās ķirurģiskās operācijas, var iekasēt papildu maksu ne vairāk kā 31,00 euro apmērā. Šo papildu maksu neiekasē no personām, kuras ir atbrīvotas no līdzmaksājumiem, un personām, kuras uzrāda šo noteikumu 162. punktā minēto izziņu.