LegalizeVeselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība
| Agrīnais neonatālais periods | Agrīnais neonatālais periods | Jaundzimušā periods | Jaundzimušā periods | Jaundzimušā periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Zīdaiņa periods | Mazbērna periods | Mazbērna periods | Mazbērna periods | Mazbērna periods | Pirmsskolas periods | Pirmsskolas periods | Pirmsskolas periods | Skolas periods | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1.1. Vecums | 48–78 h | 3.–6. dzīves diena | 7.–14. dzīves diena | 15.–21. dzīves diena | 22.–28. dzīves diena | 1 mēn. | 2 mēn. | 3 mēn. | 4 mēn. | 5 mēn. | 6 mēn. | 7–8 mēn. | 9–11 mēn. | 12 mēn. | 13–18 mēn. | 19–24 mēn. | 2 g. | 3 g. | 4 g. | 5 g. | 6 g. | 7–18 g. |
| 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: | 1.2. Ģimenes ārsta veikta apskate: |
| 1.2.1. mājās | ● | ● | ||||||||||||||||||||
| 1.2.2. ārsta prakses vietā1 | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | Reizi gadā | |||||
| 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: | 1.3. Vecmātes vai ģimenes ārsta praksē strādājošas māsas vai ārsta palīga (feldšera) veikta apskate: |
| 1.3.1. mājās | ● | Vienu reizi 10 dienās | Vienu reizi 10 dienās | Vienu reizi 10 dienās | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | Ja bērns neierodas uz noteikto apskati ārsta praksē | |||||||||
| 1.3.2. ārsta prakses vietā | ||||||||||||||||||||||
| 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: | 1.4. Skrīnings: |
| 1.4.1. fenilalanīna noteikšana asinīs | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.2. tireotropā hormona noteikšana asinīs | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.3. jaundzimušo biotinidāzes enzīmiskās aktivitātes noteikšana asinīs | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.4. jaundzimušo 17-OH-progesterona noteikšana asinīs ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA) | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.5. jaundzimušo kopējās galaktozes kvantitatīva fluorometriska noteikšana asinīs | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.6. imūnreaktīvā tripsinogēna (IRT) noteikšana asinīs ar fluorometrisko enzīmu imūntestu (FEIA) un – izmainīta IRT rezultāta gadījumā – gēna CFTR dF508 varianta noteikšana | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.7. jaundzimušo SMN1 gēna delēcijas noteikšana asinīs, izdalot DNS | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.8. jaundzimušo T un/vai B šūnu receptoru deficīta noteikšana asinīs, izdalot DNS | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.9. jaundzimušo skrīnings galaktozēmijas noteikšanai ar kopējās galaktozes sausā asins pilienā un enzīma GALT aktivitātes noteikšanu jaundzimušajiem, kuriem asins paraugs paņemts pirms 48. dzīves stundas, priekšlaikus dzimušiem bērniem ar svaru zem 2000 g un/vai dzimšanas laiku ≤ 33 + 6 gestācijas nedēļas, jaundzimušajiem, kuri saņēmuši asins produktu transfūziju un/vai parenterālu barošanu, vai jaundzimušajiem ar primāri izmainītiem galaktozes rādītājiem | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.10. vielmaiņas slimību skrīnings asinīs, nosakot tām raksturīgos metabolītus ar šķidruma hromatogrāfijas tandēma masspektrometrijas (LC-MS/MS) metodi:- jaundzimušo skrīnings glutārskābes acidūrijas (1. tips) noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings glutārskābes acidūrijas (2. tips) noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings vidēji garo ķēžu acilkoenzīma A dehidrogenāzes deficīta noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings garo ķēžu3-hidroksiacilkoenzīma A dehidrogenāzes deficīta noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings ļoti garo ķēžu 3-hidroksiacilkoenzīma A dehidrogenāzes deficīta noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings primāra karnitīna deficīta noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings karnitīna/acilkarnitīna translokāzes deficīta noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings karnitīna palmitoiltransferāzes deficīta (Ia tips) noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings karnitīna palmitoiltransferāzes deficīta (II tips) noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings argininēmijas noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings citrulinēmijas (I tips) noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings citrīna deficīta (citrulinēmijas II tips) noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings argininosukcināta liāzes deficīta noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings homocistinūrijas noteikšanai sausā asins pilienā;- jaundzimušo skrīnings mātes un/vai bērna B12 vitamīna deficīta noteikšanai sausā asins pilienā | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.11. dzirdes pārbaude ar otoakustiskās emisijas metodi | ● | |||||||||||||||||||||
| 1.4.12. redzes pārbaude2 | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||||||||
| 1.5. Imūnprofilakse | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram | Atbilstoši vakcinācijas kalendāram |
| 1.6. Neonatologa apskate bērniem, kas dzimuši līdz 34. gestācijas nedēļai (nodrošina VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" vai SIA "Rīgas Dzemdību nams" nodarbināts neonatologs)3 | Koriģētā40. gestācijas nedēļa | Koriģētā44. gestācijas nedēļa | Koriģētā3 mēnešu vecumā | Koriģētā6 mēnešu vecumā | Koriģētā9 mēnešu vecumā | Koriģētā12 mēnešu vecumā | Koriģētā18 mēnešu vecumā3 | Koriģētā24 mēnešu vecumā3 | ||||||||||||||
| 1.7. Zobu higiēnista apmeklējums | ● | ● | ● | ● | ● | Reizi gadā, bet bērniem 7, 11 un 12 gadu vecumā – divas reizes attiecīgajā vecuma grupā | ||||||||||||||||
| 1.8. Glikozes līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā | Reizi gadā no 10 gadu vecuma riska grupas pacientiem4 | |||||||||||||||||||||
| Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). | Piezīmes.1 Ģimenes ārsts profilaktiskās apskates ietvaros atbilstoši līgumā ar dienestu minētajiem nosacījumiem nodrošina bērna agrīnu attīstības izvērtējumu – to veic četru, sešu, deviņu, divpadsmit un astoņpadsmit mēnešu vecumā, kā arī divu un trīs gadu vecumā.2 13–24 mēnešu vecumā: redzes spēju orientējoša pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 3 gadu vecumā: salīdzinoša redzes asuma pārbaude pēc E burtu tabulas vai zīmējumu tabulas, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. 6–7 gadu vecumā: redzes asums tuvumā un tālumā, stereoredzes un binokulārās redzes pārbaude, acu kustību pārbaude, konverģences pārbaude, šķielēšanas leņķis ar aizklāšanas un prizmas testu, acs ābolu kustības, skiaskopija pēc īsas cikloplēģijas, acs dibena apskate, paplašinot zīlītes. Minētās redzes pārbaudes veic oftalmologs.3 Neonatologa apskates nodrošināmas līdz koriģētam viena gada vecumam vai, ja saņemts speciālista atzinums par nepieciešamību turpināt novērošanu, līdz koriģētam divu gadu vecumam.4 Pie riska grupas pacientiem pieder bērni, kuriem ķermeņa masas indekss (turpmāk – ĶMI) ≥ 85 procentilēm attiecībā pret vecumu, augumu un dzimumu un kuriem ir vismaz viens no šādiem riska faktoriem: ģimenes anamnēzē 1. vai 2. pakāpes radiniekam 2. tipa cukura diabēts; mātei cukura diabēts vai gestācijas cukura diabēts grūtniecības laikā ar konkrēto bērnu; piederība augsta riska etniskai grupai (afroamerikāņu, indiāņu, spāņu, Āzijas vai Klusā okeāna salu iedzīvotāji); insulīna rezistences pazīmes vai stāvokļi, kas asociējas ar insulīna rezistenci (acanthosis nigricans, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, policistisko olnīcu sindroms, gestācijas laikam mazs dzimšanas svars). |
| 2.1. Personas vecums pilnos gados | 2.2. Ģimenes ārsta veiktā vispārējā veselības pārbaude | 2.2.1. sūdzību anamnēze | 2.2.2. ķermeņa svars un augums, ĶMI | 2.2.3. arteriālā asinsspiediena un pulsa noteikšana | 2.2.4. ādas un gļotādu stāvoklis, mutes dobuma apskate | 2.2.5. kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un palpācija | 2.2.6. vairogdziedzera projekcijas novērtēšana | 2.2.7. krūšu dziedzeru izskats un palpācija | 2.2.8. sirdsdarbības, miega artēriju un plaušu auskultācija | 2.2.9. vēdera palpācija | 2.2.10. redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana | 2.2.11. rektālā digitālā palpācija | 2.3. Valsts organizētais skrīnings1 | 2.3.1. dzemdes kakla vēža skrīnings | 2.3.1.1. ar šķidruma citoloģijas metodi | 2.3.1.2. ar cilvēka papilomas vīrusa izmeklējuma metodi | 2.3.2. krūts vēža profilaktiskā pārbaude – mamogrāfija | 2.3.3. zarnu vēža profilaktiskā pārbaude – slēpto asiņu noteikšana fēcēs | 2.3.4. prostatas vēža skrīnings2 | 2.4. Sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana ar SCORE metodi3 | 2.4.1. anamnēzes ievākšana – ģimenes anamnēze (agrīna (līdz 50 g.) aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība vai pēkšņa nāve), smēķēšana | 2.4.2. vidukļa apkārtmērs |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| 18–24 g. | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | ||||||||||||
| 25 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 26–27 g. | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | ||||||||||||
| 28 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 29. g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 30. g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 31 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 32–33 g. | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | ||||||||||||
| 34 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 35. g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 36. g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 37 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 38–39 g. | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | ||||||||||||
| 40 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||
| 41–42 g. | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | ||||||||||||
| 43 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 44 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 45 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||
| 46 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 47 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 48 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 49 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||||||
| 50 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||
| 51 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 52 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 53 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 54 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 55 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 56 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 57 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 58 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 59 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 60 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||
| 61 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 62 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 63 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 64 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 65 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 66 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 67 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 68 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 69 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 70 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ||||||||
| 71 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 72 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||
| 73 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||||
| 74 g. | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | ● | |||||||||
| ≥ 75 g. | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | Reizi gadā | |||||||||||
| Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). | Piezīmes.1 Skrīninga un pēcskrīninga izmeklējumi ir noteikti līgumā ar ārstniecības iestādi un dienesta tīmekļvietnē.2 Prostatas vēža skrīningu var nodrošināt vīriešiem no 45 gadiem, ja ģimenes anamnēzē ir konstatēts prostatas vēzis.3 SCORE metode – metode fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanai tuvāko 10 gadu laikā.4 Riska grupas pacientiem glikozes līmeni venozo asiņu plazmā (mmol/l) tukšā dūšā nosaka reizi gadā. Pie riska grupas pieder personas ar ĶMI ≥ 25 (kg/m2) un ar vismaz vienu no riska faktoriem: 1. pakāpes radiniekam diagnosticēts cukura diabēts, koronārā sirds slimība un/vai tranzitori išēmiska lēkme, un/vai insults anamnēzē, arteriālā hipertensija, augsta blīvuma holesterīns < 0,90 mmol/l un/vai triglicerīdi > 2,82 mmol/l, policistisko olnīcu sindroms, mazkustīgs dzīvesveids (fiziskā aktivitāte < 30 min/dienā vai < 4 h/nedēļā), stāvokļi, kas saistāmi ar insulīnrezistenci (abdominālā aptaukošanās – vēdera apkārtmērs sievietēm > 80 cm, vīriešiem > 94 cm, acanthosis nigricans, taukainā hepatoze). |
2. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 28. augustanoteikumiem Nr. 555
Kārtība, kādā sniedzama medicīniskās palīdzības minimumā ietilpstošā neatliekamā medicīniskā palīdzība
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)