Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi

I. Telpas1. Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Telpas projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu personu piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu.2. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir aktīva apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā.3. Turēšanas telpas:3.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, lai telpās uzturētu apmierinošus higiēnas standartus;3.2. sienas un grīdu klāj ar virsmas materiālu, kurš izturīgs pret stipru nolietošanos, ko rada izmēģinājumu dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē izmēģinājumu dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Papildus aizsargā aprīkojumu vai ierīces, lai izmēģinājumu dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties;3.3. nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus, vai izmēģinājumu dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā, bet plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus – arī saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā.4. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās procedūru telpās:4.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, ja nepieciešams, ir pieejams tāds laboratorijas aprīkojums, lai varētu veikt vienkāršas diagnosticējošas pārbaudes, pēcnāves apskati un tādu paraugu noņemšanu, kuru plašāku laboratorisku izmeklēšanu veic citur. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās telpas ir pieejamas, kad procedūras vai novērojumus nav vēlams veikt izmēģinājumu dzīvnieku turēšanas telpās;4.2. ir telpas, kurās var jauniegūtus izmēģinājumu dzīvniekus izolēt, līdz var noteikt to veselības stāvokli un novērtēt un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem;4.3. ir telpas, lai slimus vai ievainotus izmēģinājumu dzīvniekus iespējams varētu turēt atsevišķi.5. Palīgtelpas:5.1. noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas, ciktāl tas iespējams, ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, kurus var piesārņot vai kuri var radīt apdraudējumu izmēģinājumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi;5.2. tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu;5.3. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodrošina nobeigušos izmēģinājumu dzīvnieku un izmēģinājumu dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un drošu iznīcināšanu. Ja iznīcināšana attiecīgajā uzņēmumā nav iespējama vai nav nepieciešama, to nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam;5.4. ja nepieciešams ķirurģiskas procedūras veikt sterilos apstākļos, nodrošina vienu vai vairākas pienācīgi aprīkotas telpas, kā arī pēcoperācijas atveseļošanās telpas.II. Vide un tās kontrole6. Vēdināšana un temperatūra:6.1. izolācija, apsilde un ventilācija turēšanas telpās ir tāda, lai gaisa cirkulāciju, putekļu daudzumu un gāzu koncentrāciju uzturētu tādā līmenī, kas ir izmēģinājumu dzīvniekiem nekaitīgs;6.2. temperatūru un relatīvo mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai un vecuma grupai, ko tajās izmitina. Temperatūru mēra un reģistrē katru dienu;6.3. izmēģinājumu dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu.7. Apgaismojums:7.1. ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu izmēģinājumu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un nodrošinātu apmierinošu darba vidi;7.2. apgaismojums atbilst izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām;7.3. nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti;7.4. turot albīnus izmēģinājumu dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu.8. Troksnis:8.1. trokšņa līmenis, tostarp ultraskaņa, nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību;8.2. uzņēmumu signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst izmēģinājumu dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem;8.3. turēšanas telpas, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem.9. Signalizācijas sistēmas:9.1. uzņēmumos, kuros izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu galvenos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka signalizācijas sistēmas pašas spēj darboties bez atteices;9.2. apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm;9.3. skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos ir novietotas labi redzamā vietā.III. Dzīvnieku kopšana10. Veselība:10.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs ir izveidojis stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tāds izmēģinājumu dzīvnieku veselības stāvoklis, kas nodrošina izmēģinājumu dzīvnieku labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst:10.1.1. regulāras veselības pārbaudes;10.1.2. mikrobioloģiskās uzraudzības programma;10.1.3. plāni rīcībai veselības traucējumu gadījumā;10.1.4. veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai;10.2. izmēģinājumu dzīvniekus vismaz reizi dienā pārbauda kompetenta persona, kas identificē visus slimos vai ievainotos izmēģinājumu dzīvniekus un veic attiecīgus pasākumus.11. Savvaļā sagūstīti dzīvnieki:11.1. sagūstīšanas vietās ir pieejami konkrētajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transportlīdzekļi, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanas vai ārstēšanas vajadzībām;11.2. īpašu uzmanību pievērš un veic attiecīgus pasākumus savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, audzēšanai un kopšanai, kā arī, ja nepieciešams, nosaka kārtību to palaišanai brīvībā pēc procedūru pabeigšanas.12. Izmitināšana un vides dažādošana:12.1. izmēģinājumu dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Izmēģinājumu dzīvnieku iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu jau izveidotās grupās rūpīgi novēro, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem;12.2. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Izmēģinājumu dzīvniekiem ļauj daļēji kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītas uzvedības izpausmes;12.3. uzņēmumos ir piemērotas vides dažādošanas metodes, lai paplašinātu izmēģinājumu dzīvniekiem pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides dažādošanas aprīkojumu izmēģinājumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieku sugai un individuālajām vajadzībām. Vides dažādošanas stratēģijas uzņēmumos regulāri pārskata un atjaunina.13. Dzīvnieku sprosti:13.1. izmēģinājumu dzīvnieku sprosti ir gatavoti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanai un dezinfekcijai, ja vien tie nav paredzēti vienreizējai lietošanai;13.2. izmēģinājumu dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus.14. Barošana:14.1. barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst izmēģinājumu dzīvnieku uztura un uzvedības vajadzībām;14.2. izmēģinājumu dzīvnieku uzturs ir kvalitatīvs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu ķīmisko, fizikālo un mikrobioloģisko piesārņojumu;14.3. barības iepakojums, pārvadāšana un uzglabāšana ir tāda, lai izvairītos no piesārņojuma, bojāšanās vai iznīcināšanas. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, sterilizē;14.4. katram izmēģinājumu dzīvniekam nodrošina iespēju piekļūt barībai un pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sacensību.15. Dzirdīšana:15.1. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens;15.2. ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, tās regulāri pārbauda, veic to apkopi un skalošanu. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku;15.3. veic pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai.16. Atpūtas vietas un guļvietas:16.1. nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus vai konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas izmēģinājumu dzīvniekiem;16.2. sprostu, atbilstoši sugas vajadzībām, nodrošina tādu, lai visiem izmēģinājumu dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta. Nodrošina, lai visas guļvietas būtu tīras un sausas.17. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs īsteno izmēģinājumu dzīvnieku pieradināšanas un apmācības programmas, kas piemērotas procedūrām un projekta ilgumam.IV. Sprosti pa dzīvnieku sugām18. Pelēm, žurkām, smilšu pelēm kāmjiem un jūrascūciņām sprosta augstums ir vertikālais attālums no sprosta grīdas līdz sprosta augšējai horizontālajai daļai, un vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides dažādošanai paredzētu ierīču pievienošanas ir šādā augstumā. Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai visā pētījuma laikā būtu nodrošināta pietiekama platība:18.1. pelesNr.p.k.PelesĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.1.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 203306012virs 20 un līdz 253307012virs 25 un līdz 303308012virs 303301001218.1.2.Vaislai 330Monogāmam pārim (autbrīdings/inbrīdings) vai trio (inbrīdings). Par katru papildu mātīti, kurai ir metiens, to palielina par 180 cm2 1218.1.3.Krājumos pie audzētājiem(), ja sprosta lielums 950 cm2līdz 20950401218.1.4.Krājumos pie audzētājiem(), ja sprosta lielums 1500 cm2līdz 2015003012() Peles pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.18.2. žurkasNr.p.k.ŽurkasĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.2.1.Krājumos un procedūru laikā()līdz 20080020018virs 200 un līdz 30080025018virs 300 un līdz 40080035018virs 400 un līdz 60080045018virs 60015006001818.2.2.Vaislai 800Mātīte un metiens. Par katru papildu pieaugušo dzīvnieku, ko pastāvīgi iemitina sprostā, to palielina par 400 cm2 1818.2.3.Krājumos pie audzētājiem(), ja sprosta lielums 1500 cm2līdz 50150010018virs 50 un līdz 100150012518virs 100 un līdz 150150015018virs 150 un līdz 20015001751818.2.4.Krājumos pie audzētājiem(), ja sprosta lielums 2500 cm2līdz 100250010018virs 100 un līdz 150250012518virs 150 un līdz 200250015018() Ilgtermiņa pētījumos, ja katram dzīvniekam atvēlētā telpa, tuvojoties pētījuma beigām, kļūst mazāka par norādīto, prioritāra ir stabilu sociālo struktūru saglabāšana.() Žurkas pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.18.3. smilšu pelesNr.p.k.Smilšu pelesĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.3.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 40120015018virs 4012002501818.3.2.Vaislai 1200Monogāms pāris vai trio ar mazuli 1818.4. kāmjiNr.p.k.KāmjiĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.4.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 6080015014virs 60 un līdz 10080020014virs 1008002501418.4.2.Vaislai 800Mātīte vai monogāms pāris ar metienu 1418.4.3.Krājumos pie audzētājiem()līdz 60150010014() Kāmjus pēc atšķiršanas var turēt šādā lielākā blīvumā īsajā periodā no atšķiršanas līdz izvešanai ar nosacījumu, ka dzīvniekus tur lielākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi un šie izmitināšanas apstākļi nedrīkst pasliktināt dzīvnieku labklājību, piemēram, izraisīt agresijas, saslimstības un mirstības līmeņa pieaugumu, stereotipu uzvedību un citus uzvedības trūkumus, svara zudumu vai citādu fizioloģisku vai uzvedības reakciju uz stresu.18.5. jūrascūciņasNr.p.k.JūrascūciņasĶermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (cm2)Grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais sprosta augstums (cm)18.5.1.Krājumos un procedūru laikālīdz 200180020023virs 200 un līdz 300180035023virs 300 un līdz 450180050023virs 450 un līdz 700250070023virs 70025009002318.5.2.Vaislai 2500Pāris ar metienu. Katrai papildu vaislas mātītei to palielina par 1000 cm2 2319. Trušu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām. Sprostā izvieto paaugstinājumus. Paaugstinājums ir tāds, lai dzīvnieks varētu uz tā gulēt un sēdēt un zem tā brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk kā 40 % grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ paaugstinājumu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33 % vienam trusim un par 60 % diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55 × 25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot:19.1. truši, kas vecāki par 10 nedēļāmNr.p.k.Galīgā ķermeņa masa (kg)Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem, kas labi sadzīvo (cm2)Minimālais augstums (cm)Optimālais izmērs paaugstinājumiem sprostos Optimālais lielums (cm x cm)Optimālais augstums no sprosta grīdas (cm)19.1.1.Līdz 335004555 x 252519.1.2.Virs 3 līdz 542004555 x 302519.1.3.Virs 554006060 x 3530Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem. Papildu grīdas platība vienam trusim ir vismaz 3000 cm2 trešajam, ceturtajam, piektajam un sestajam trusim, bet, ja to ir vairāk, par katru trusi papildus pievieno vismaz 2500 cm2 lielu platību.19.2. trušu māte un metiensNr.p.k.Trušu mātes masa (kg)Sprosta minimālā platība (cm2)Papildplatība migām (cm2)Minimālais augstums (cm)19.2.1.Līdz 3350010004519.2.2.Virs 3 līdz 5420012004519.2.3.Virs 5540014006019.3. truši, kas jaunāki par 10 nedēļāmNr.p.k.VecumsMinimālā sprosta platība (cm2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (cm2)Minimālais augstums (cm)19.3.1.No atšķiršanas līdz 7 nedēļām40008004019.3.2.No 7 līdz 10 nedēļām4000120040Tabula attiecas gan uz būriem, gan aplokiem20. Kaķus neizmitina pa vienam ilgāk kā 24 stundas pēc kārtas. Kaķus, kas vairākkārt ir bijuši agresīvi pret citiem kaķiem, izmitina atsevišķi tikai tad, ja tiem nevar atrast piemērotu sabiedroto. Visus īpatņus, kas izvietoti pa pāriem vai grupās, vismaz reizi nedēļā novēro, vai neveidojas sociālais stress. Kaķenes ar kaķēniem, kas nav sasnieguši četru nedēļu vecumu, vai kaķenes grūsnības pēdējās divās nedēļās var izmitināt atsevišķi. Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem. Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.Nr.p.k.KaķiGrīda () (m2)Plaukti (m2)Augstums (m)20.1.Minimums vienam pieaugušam dzīvniekam1,50,5220.2.Katram papildu dzīvniekam pieskaita vēl0,750,25–() Grīdas platība bez plauktiem.21. Suņiem, ja iespējams, nodrošina āra aplokus. Suņus neizmitina pa vienam ilgāk kā četras stundas pēc kārtas. Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50 % no minimālās platības, kas jāatvēl sunim saskaņā ar 21.1.apakšpunktu. Telpas lieluma pamatā ir prasības, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl lielāka platība, nekā norādīts 21.1.apakšpunktā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu. Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m2 sunim līdz 20 kg, 4 m2 sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajos noteikumos minētās procedūras, ja zinātniskiem mērķiem tādai nošķiršanai ir būtiska nozīme. Periods, kad suns tiek šādi izmitināts, nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas. Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem:21.1. suņiNr.p.k.Masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam vai diviem dzīvniekiem (m2)Katram papildu dzīvniekam vēl vismaz (m2)Minimālais augstums (m)21.1.1.Līdz 20442221.1.2.Virs 20884221.2. suņu saime pēc atšķiršanas no mātesNr.p.k.Suņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam (m2)Minimālais augstums (m)21.2.1.Līdz 540,5221.2.2.Virs 5 un līdz 1041,0221.2.3.Virs 10 un līdz 1541,5221.2.4.Virs 15 un līdz 2042221.2.5.Virs 2084222. Baltie seskiNr.p.k.Baltie seskiMinimālā sprosta platība (cm2)Minimālā grīdas platība vienam (cm2)Minimālais augstums (cm)22.1.Dzīvnieki ar ķermeņa masu līdz 600 g450015005022.2.Dzīvnieki ar ķermeņa masu virs 600 g450030005022.3.Pieauguši tēviņi600060005022.4.Mātīte un metiens540054005023. Jaunus primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, no mātes neatšķir no 6 līdz 12 mēnešu vecumam (atkarībā no sugas). Vide, kurā šie primāti atrodas, ir tāda, kas dod tiem iespēju īstenot virkni sarežģītu ikdienas darbību. Sprosts sniedz tiem drošības izjūtu, kā arī nodrošina pietiekami dažādu vidi, lai būtu iespējama daudzveidīga uzvedība – dzīvnieks varētu skriet, staigāt, rāpties un lēkt:23.1. parastie kalitriksi un tamarīni. Parastos kalitriksus un tamarīnus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumamNr.p.k.Parastie kalitriksi un tamarīniMinimālā sprosta grīdas platība vienam() vai diviem dzīvniekiem kopā ar mazuļiem vecumā līdz pieciem mēnešiem (m2)Minimālā kubatūra vienam papildu dzīvniekam, kas vecāks par pieciem mēnešiem (m3)Minimālais sprosta augstums (m)()23.1.1.Parastie kalitriksi0,50,21,523.1.2.Tamarīni1,50,21,5() Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.() Sprosta augšai jābūt vismaz 1,8 m no grīdas.23.2. vāverpērtiķi (saimiri). Vāverpērtiķus no mātes neatšķir līdz sešu mēnešu vecumamMinimālā grīdas platība vienam () vai diviem dzīvniekiem (m2)Minimālais tilpums uz papildu dzīvnieku, kas vecāks par sešiem mēnešiem (m3)Minimālais sprosta augstums (m)2,00,51,8() Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos23.3. makaki un zaļie pērtiķi. Makakus un zaļos pērtiķus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam.Nr.p.k.Makaki un zaļie pērtiķi(*)Minimālā sprosta platība (cm2)Minimālā sprosta kubatūra (m3)Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)Minimālais sprosta augstums (m)23.3.1.Dzīvnieki, kas jaunāki par trim gadiem()2,03,61,01,823.3.2.Dzīvnieki no trīs gadu vecuma()2,03,61,81,823.3.3.Dzīvnieki, ko tur vaislai (*) 3,52,0() Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.() Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par trim dzīvniekiem.() Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem.() Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.23.4. paviāni. Paviānus no mātes nenošķir līdz astoņu mēnešu vecumam.Nr.p.k.Paviāni()Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā sprosta kubatūra (m3)Minimālā kubatūra vienam dzīvniekam (m3)Minimālais sprosta augstums (m)23.4.1.Dzīvnieki, kas jaunāki par četriem gadiem ()4,07,23,01,823.4.2.Dzīvnieki no četru gadu vecuma ()7,012,66,01,823.4.3.Dzīvnieki, ko tur vaislai () 12,02,0() Dzīvniekus tur pa vienam tikai ārkārtas apstākļos.() Sprostā ar minimālu izmēru var turēt ne vairāk par diviem dzīvniekiem.() Audzēšanas kolonijās papildu vieta/kubatūra nav vajadzīga dzīvnieku mazuļiem līdz divu gadu vecumam, kurus izmitina kopā ar māti.24. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, par teļu labturības prasībām un cūku labturības prasībām:24.1. liellopiNr.p.k.Ķermeņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Siles platība neierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)Siles platība ierobežotai tādu liellopu barošanai, kuru ragi ir apzāģēti (m/dzīvnieks)24.1.1.Līdz 1002,502,300,100,3024.1.2.Virs 100 un līdz 2004,253,40,150,5024.1.3.Virs 200 un līdz 4006,004,800,180,6024.1.4.Virs 400 un līdz 6009,007,500.210,7024.1.5.Virs 600 un līdz 80011,008,750,240,8024.1.6.Virs 80016,0010,000,301,0024.2. aitas un kazasNr.p.k.Ķermeņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Minimālais šķērssienas augstums (m)Siles platība neierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)Siles platība ierobežotai barošanai (m/dzīvnieks)24.2.1.Līdz 201,00,71,00,100,2524.2.2.Virs 20 un līdz 351,51,01,20,100,3024.2.3.Virs 35 un līdz 602,01,51,20,120,4024.2.4.Virs 603,01,81,50,120,5024.3. cūkas un pundurcūkasNr.p.k.Dzīvsvars (kg)Minimālā sprosta platība() (m2)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Minimālā guļamā platība vienam dzīvniekam (termiski neitrālos apstākļos) (m2/dzīvnieks)24.3.1.Līdz 52,00,200,1024.3.2.Virs 5 un līdz 102,00,250,1124.3.3.Virs 10 un līdz 202,00,350,1824.3.4..Virs 20 un līdz 302,00,500,2424.3.5.Virs 30 un līdz 502,00,700,3324.3.6.Virs 50 un līdz 703,00,800,4124.3.7.Virs 70 un līdz 1003,01,00,5324.3.8.Virs 100 un līdz 1504,01,350,7024.3.9.Virs 1505,02,500,9524.3.10.Pieauguši (parastie) kuiļi7,5 1,3() Cūkas var īsu laiku turēt mazākā sprostā, piemēram, sadalot galveno sprostu ar starpsienām, ja tam ir veterināri vai eksperimentāli iemesli, piemēram, ja ir vajadzīga individuāla barības uzņemšana.24.4. zirgi. Sprostu īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 reizes augstākai par dzīvnieka skausta augstumu. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā.Nr.p.k.Skausta augums (m)Minimālā grīdas platība vienam dzīvniekam (m2/dzīvnieks)Minimālais sprosta augstums (m)katram dzīvniekam, ko tur pa vienam vai grupās līdz trim dzīvniekiemkatram dzīvniekam, ko tur grupās pa četriem vai vairāk dzīvniekiematnešanās steliņģis/ķēve ar kumeļu24.4.1.No 1,00 līdz 1,409,06,0163,0024.4.2.Virs 1,40 un līdz 1,6012,09,0203,0024.4.3.Virs 1,6016,0(2 x WH)2 ()203,00() Lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas, atvēlēto vietu katram dzīvniekam aprēķina, ņemot vērā tā skausta augstumu.25. Putnu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām, normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību un normatīvajos aktos par labturības prasībām cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai:25.1. mājas vistas. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2.Nr.p.k.Ķermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā platība vienam putnam (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.1.1.Līdz 2001,000,02530325.1.2.Virs 200 un līdz 3001,000,0330325.1.3.Virs 300 un līdz 6001,000,0540725.1.4.Virs 600 un līdz 12002,000,09501525.1.5.Virs 1200 un līdz 18002,000,11751525.1.6.Virs 1800 un līdz 24002,000,13751525.1.7.Virs 24002,000,21751525.2. mājas tītari. Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m2 un minimālo augstumu 50 cm putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 0,6 kg, 75 cm – putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 4 kg, un 100 cm – putniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot tabulā norādīto atvēlamo telpu.Nr.p.k.Ķermeņa masa (kg)Minimālā sprosta platība (m2)Minimālā platība vienam putnam (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.2.1.Līdz 0,32,000,1350325.2.2.Virs 0,3 un līdz 0,62,000,1750725.2.3.Virs 0,6 un līdz 12,000,301001525.2.4.Virs 1 un līdz 42,000,351001525.2.5.Virs 4 un līdz 82,000,401001525.2.6.Virs 8 un līdz 122,000,501502025.2.7.Virs 12 un līdz 162,000,551502025.2.8.Virs 16 un līdz 202,000,601502025.2.9.Virs 203,001,001502025.3. paipalasNr.p.k.Ķermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (m2)Platība vienam papildu putnam, izmitinot pārī (m2)Platība vienam putnam, izmitinot grupā (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.3.1.Līdz 1501,000,50,1020425.3.2.Virs 1501,000,60,1530425.4. pīles un zosis. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 25.4. tabulā norādīto atvēlamo telpu.Nr.p.k.Ķermeņa masa (g)Minimālā sprosta platība (m2)Platība vienam putnam (m2)()Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)25.4.1.Pīles 25.4.1.1.līdz 3002,000,10501025.4.1.2.virs 300 un līdz 1200()2,000,202001025.4.1.3.virs 1200 un līdz 35002,000,252001525.4.1.4.virs 35002,000,502001525.4.2.Zosis 25.4.2.1.līdz 5002,000,202001025.4.2.2.virs 500 un līdz 20002,000,332001525.4.2.3.virs 20002,000,5020015() Ietver dīķi ar minimālo platību 0,5 m2 uz 2 m2 sprosta platības un minimālo dziļumu 30 cm. Dīķis var aizņemt līdz pat 50% no sprosta minimālās platības.() Putnus pirms apspalvošanās var turēt sprostos ar minimālo augstumu 75 cm.25.5. dīķa minimālais izmērs() pīlēm un zosīm.Nr.p.k.PutniPlatība (m2)Dziļums (cm)25.5.1.Pīles0,53025.5.2.Zosis0,5no 10 līdz 30() Dīķa lielums 2 m2 sprostam. Dīķis var aizņemt līdz pat 50 % no sprosta minimālās platības.25.6. baloži. Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2 × 1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus.Nr.p.k.Grupas lielumsMinimālā sprosta platība (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības siles garums vienam putnam (cm)Minimālais laktas garums vienam putnam (cm)25.6.1.Līdz 6220053025.6.2.Virs 6 un līdz 12320053025.6.3.Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 120,15 53025.7. svītrainās žubītes (amadīni). Sprosti ir gari un šauri, piemēram, 2 × 1 m, lai putni varētu veikt īsus lidojumus. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās atbilstoši bagātinātās novietnēs ar minimālo grīdas platību 0,5 m2 un minimālo augstumu 40 cm. Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu.Nr.p.k.Grupas lielumsMinimālā sprosta platība (m2)Minimālais augstums (cm)Minimālais barības trauku skaits25.7.1.Līdz 61,0100225.7.2.Virs 6 un līdz 121,5200225.7.3.Virs 12 un līdz 202,0200325.7.4.Katram papildu putnam, kad skaits pārsniedz 200,05 1 uz sešiem putniem26. Bezastainie abinieki:26.1. ūdens astainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums() (cm)Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.1.1.Līdz 10262,5501326.1.2.Virs 10 un līdz 155251101326.1.3.Virs 15 un līdz 208752001526.1.4.Virs 20 un līdz 301837,54401526.1.5.Virs 30315080020() Mēra no mutes līdz kloākai.26.2. ūdens bezastainie abinieki()Nr.p.k.Ķermeņa garums() (cm)Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)Minimālā ūdens platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.2.1.Līdz 616040626.2.2.Virs 6 līdz 930075826.2.3.Virs 9 un līdz 126001501026.2.4.Virs 1292023012,5() Šie nosacījumi attiecas uz turēšanas (t. i., audzēšanas) tvertnēm, bet ne uz tvertnēm, ko izmanto dabiskai pārošanai un superovulācijai efektivitātes labad, jo šīm procedūrām vajadzīgas mazākas atsevišķas tvertnes. Vajadzīgā telpas platība noteikta pieaugušu īpatņu lieluma kategorijām; jaunuļus un kurkuļus vai nu neieskaita, vai izmēru pielāgo saskaņā ar noteikto mērogu.() Mēra no mutes līdz kloākai.26.3. daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums(*) (cm)Minimālā sprosta platība() (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam, kuru tur grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums() (cm)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.3.1.Līdz 5,01500200201026.3.2.Virs 5,0 un līdz 7,53500500301026.3.3.Virs 7,540007003015() Mēra no mutes līdz kloākai.() Viena trešdaļa sauszemes un divas trešdaļas ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.() Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.26.4. daļēji uz sauszemes dzīvojoši bezastainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums() (cm)Minimālā sprosta platība (**) (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums() (cm)Minimālais ūdens dziļums (cm)26.4.1.Līdz 5,01500200201026.4.2.Virs 5,0 un līdz 7,53500500301026.4.3.Virs 7,540007003015() Mēra no mutes līdz kloākai.() Viena trešdaļa sauszemes un viena trešdaļa ūdens, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.() Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.26.5. koku bezastainie abiniekiNr.p.k.Ķermeņa garums() (cm)Minimālā sprosta platība(**) (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums () (cm)26.5.1.Līdz 3,09001003026.5.2.Virs 3,0150020030() Mēra no mutes līdz kloākai.() Divas trešdaļas sauszemes un viena trešdaļa baseina, kas ir pietiekami, lai dzīvnieki varētu ienirt.() Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.27. Rāpuļi:27.1. ūdens bruņrupučiNr.p.k.Ķermeņa garums () (cm)Minimālā ūdens virsmas platība (cm2)Minimālā ūdens virsmas platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais ūdens dziļums (cm)27.1.1.Līdz 56001001027.1.2.Virs 5 un līdz 1016003001527.1.3.Virs 10 un līdz 1535006002027.1.4.Virs 15 un līdz 20600012003027.1.5.Virs 20 un līdz 301000020003527.1.6.Virs 3020000500040() Mēra taisnā līnijā no bruņu priekšējās malas līdz aizmugurējai malai.27.2. sauszemes čūskasNr.p.k.Ķermeņa garums (*) (cm)Minimālā grīdas platība (cm2)Minimālā platība katram papildu dzīvniekam grupā (cm2)Minimālais sprosta augstums() (cm)27.2.1.Līdz 303001501027.2.2.Virs 30 un līdz 404002001227.2.3.Virs 40 un līdz 506003001527.2.4.Virs 50 un līdz 7512006002027.2.5.Virs 752500120028() Mēra no mutes līdz astes galam.(*) Mērot no zemes daļas virsmas līdz iekšējai daļai terārija augšdaļā; sprosta augstums jāpielāgo iekšējam iekārtojumam.28. Zivis:28.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai zivju tvertnēs pastāvīgi būtu pieejami atbilstošas kvalitātes ūdens krājumi pietiekamā daudzumā. Nodrošina pietiekamu ūdens plūsmu recirkulācijas sistēmās vai filtros un pieļaujamam līmenim atbilstošus ūdens kvalitātes parametrus. Ja nepieciešams, ūdens krājumus attiecīgi filtrē vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem;28.2. skābeklis, slāpekļa savienojumi, pH un sāļums. Skābekļa koncentrācijai jābūt atbilstošai attiecīgās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Uztur zemu slāpekļa savienojumu koncentrāciju.Atbilstoši sugas vajadzībām pielāgo pH līmeni un uztur to cik vien iespējams stabilu. Sāļumu pielāgo attiecīgās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāls koncentrāciju maina pakāpeniski;28.3. temperatūra, apgaismojums, troksnis. Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstoši attiecīgās zivju sugas vajadzībām un cik vien iespējams stabilu. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos. Līdz minimumam samazina trokšņa līmeni un, ja iespējams, aprīkojumu, kas rada troksni vai vibrāciju, piemēram, jaudas ģeneratorus vai filtrācijas sistēmas, novieto atsevišķi no zivju tvertnēm;28.4. turēšanas blīvums un vides dažādība. Zivju turēšanas blīvumu nosaka konkrēto zivju vajadzības attiecībā uz vidi, veselību un labturību. Zivīm nodrošina pietiekamu ūdens daudzumu normālai peldēšanai, ņemot vērā zivju izmēru, vecumu, veselības stāvokli un barošanas metodes. Zivīm nodrošina daudzveidīgu vidi, piemēram, slēptuves vai substrātu tvertnes apakšdaļā, ja vien uzvedības īpatnības neliecina, ka tas nav nepieciešams;28.5. barošana un apkope. Zivis baro saskaņā ar atbilstošām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uztura uz mākslīgo. Zivju apkopes manipulācijas samazina līdz minimumam.