LegalizePar konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"
Ministru kabineta rīkojums Nr. 94Rīgā 2020. gada 4. martā (prot. Nr. 7 30. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) piedāvāto risinājumu.
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma rīcības plānā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot piedāvāto risinājumu.
3. (Svītrots ar MK 15.11.2023. rīkojumu Nr. 749)
4. Izglītības un zinātnes ministrijai un Iekšlietu ministrijai līdz 2020. gada 15. aprīlim izstrādāt risinājumu par turpmāko rīcību saistībā ar iekšlietu sistēmas koledžu statusu izglītības iestāžu sistēmā.
5. Uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pieejamā finansējuma atlikuma novirzīšanu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam un informēt universitātes, augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem.
6. Atbalstīt akadēmiskā personāla jauna karjeras modeļa ieviešanu, kas balstās uz akadēmiskā un zinātniskā darba vienotību un nosaka vienu akadēmiskā personāla ievēlēšanas vietu un integrētu darba slodzi, un ietvert to Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
7. Atbalstīt rīcības plāna izstrādi par augstākās izglītības institucionālo konsolidāciju un ietver to Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu ieviest piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa īstenošanai un augstskolu padomju darba nodrošināšanai 2021. gadā un turpmāk izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ministru prezidents A. K. KariņšIzglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
(Ministru kabineta2020. gada 4. martarīkojums Nr. 94)
Konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"
| Īstenošanas mehānisms A | Īstenošanas mehānisms A | Īstenošanas mehānisms B | Īstenošanas mehānisms B |
|---|---|---|---|
| Saeima | Saeima | Saeima | Saeima |
| Augstskolu likums nosaka pamatprincipus:• AII satversmes saturam• Prasības padomes locekļiem, padomes izveidei un darbības pamatprincipiem• Prasības rektoram, rektora apstiprināšanai un atcelšanaiZinātniskās darbības likums nosaka pamatprincipus AII darbībai kā zinātniskajām institūcijām.Ikgadējais budžets un vidēja termiņa budžets paredz ikgadējo finansējumu AII. | Augstskolu likums nosaka pamatprincipus:• AII satversmes saturam• Prasības padomes locekļiem, padomes izveidei un darbības pamatprincipiem• Prasības rektoram, rektora apstiprināšanai un atcelšanaiZinātniskās darbības likums nosaka pamatprincipus AII darbībai kā zinātniskajām institūcijām.Ikgadējais budžets un vidēja termiņa budžets paredz ikgadējo finansējumu AII. | Augstskolu likums nosaka pamatprincipus:• AII satversmes saturam• Prasības padomes locekļiem, padomes izveidei un darbības pamatprincipiem• Prasības rektoram, rektora apstiprināšanai un atcelšanaiZinātniskās darbības likums nosaka pamatprincipus AII darbībai kā zinātniskajām institūcijām.Ikgadējais budžets un vidēja termiņa budžets paredz ikgadējo finansējumu AII. | Augstskolu likums nosaka pamatprincipus:• AII satversmes saturam• Prasības padomes locekļiem, padomes izveidei un darbības pamatprincipiem• Prasības rektoram, rektora apstiprināšanai un atcelšanaiZinātniskās darbības likums nosaka pamatprincipus AII darbībai kā zinātniskajām institūcijām.Ikgadējais budžets un vidēja termiņa budžets paredz ikgadējo finansējumu AII. |
| Ministru kabinets | Ministru kabinets | Ministru kabinets | Ministru kabinets |
| Nosaka nozares attīstības mērķus un uzdevumus:• Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes• Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes | Nosaka nozares attīstības mērķus un uzdevumus:• Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes• Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes | Nosaka nozares attīstības mērķus un uzdevumus:• Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes• Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes | Nosaka nozares attīstības mērķus un uzdevumus:• Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes• Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes |
| Apstiprina AII iekšējās pārvaldības modeli | Apstiprina AII iekšējās pārvaldības modeli | Apstiprina AII iekšējās pārvaldības modeli | Apstiprina AII iekšējās pārvaldības modeli |
| Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ padomes locekļus | Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ padomes locekļus | Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ padomes locekļus | Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ padomes locekļus |
| Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ rektoru | Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ rektoru | Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ rektoru | Nosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ rektoru |
| Apstiprina nekustamo īpašumu plānu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos | Apstiprina nekustamo īpašumu plānu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos | Apstiprina nekustamo īpašumu plānu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos | Apstiprina nekustamo īpašumu plānu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos |
| Nozaru ministrijas | Nozaru ministrijas | Nozaru ministrijas | Nozaru ministrijas |
| • Pēc apstiprināšānas padomē, saskaņo AII attīstības stratēģiju;• Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai piedalās padomes locekļu un rektora atlasē, iecelšanā un atcelšanā | • Pēc apstiprināšānas padomē, saskaņo AII attīstības stratēģiju;• Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai piedalās padomes locekļu un rektora atlasē, iecelšanā un atcelšanā | • Pēc apstiprināšānas padomē, saskaņo AII attīstības stratēģiju;• Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai piedalās padomes locekļu un rektora atlasē, iecelšanā un atcelšanā | • Pēc apstiprināšānas padomē, saskaņo AII attīstības stratēģiju;• Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai piedalās padomes locekļu un rektora atlasē, iecelšanā un atcelšanā |
| AII satversmes sapulce | AII satversmes sapulce | AII satversmes sapulce | AII satversmes sapulce |
| • Izstrādā, apstiprina un groza AII satversmi• Apstiprina senāta nolikumu• Apstiprina padomes nolikumu• Ievēlē senātu un rektoru• Tiesības iniciēt rektora atcelšanu | • Izstrādā, apstiprina un groza AII satversmi• Apstiprina senāta nolikumu• Apstiprina padomes nolikumu• Ievēlē senātu un rektoru• Tiesības iniciēt rektora atcelšanu | • Satversmes sapulces funkcijas sadala starp padomi un senātu | • Satversmes sapulces funkcijas sadala starp padomi un senātu |
| Padome | Senāts | Padome | Senāts |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Izstrādā un groza AII satversmi padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā. | Izstrādā un groza AII satversmi padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu. | Apstiprina AII satversmi.Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Senātu ievēlē atbilstoši AII satversmei. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Saskaņo satversmi un tās grozījumus. | Izstrādā satversmi un tās grozījumus, saskaņojot ar padomi. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Izstrādā un apstiprina padomes nolikumu. | Saskaņo padomes nolikumu. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Saskaņo senāta nolikumu. | Izstrādā un apstiprina senāta nolikumu. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Rektora amata pretendentus atlasa padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji. | Rektora amata pretendentus atlasa padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Padome apstiprina nominācijas komisijas atlasītos kandidātus un virza uz senātu vēlēšanām. | Ievēlē rektoru. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. |
| Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu. | Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. | Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu | Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi, ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus. |
| Rektors | Rektors | Rektors | Rektors |
| • AII augstākā amatpersona• AII vispārējā administratīvā vadība• AII pārstāvība bez īpaša pilnvarojuma | • AII augstākā amatpersona• AII vispārējā administratīvā vadība• AII pārstāvība bez īpaša pilnvarojuma | • AII augstākā amatpersona• AII vispārējā administratīvā vadība• AII pārstāvība bez īpaša pilnvarojuma | • AII augstākā amatpersona• AII vispārējā administratīvā vadība• AII pārstāvība bez īpaša pilnvarojuma |
| Iedalījums pēc tipoloģijas | Mērķis un uzdevumi | Kritēriji | |
| --- | --- | --- | |
| Universitātes(Universities) | Nodrošināt Latvijas zinātnes attīstību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, veidojot pamatu nākotnes tautsaimniecības attīstībai un radīt zināšanas, kas kalpo visas sabiedrības vajadzībām. Pastāvīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, kā arī plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā.Uzdevumu izpildi, zinātniskās darbības rezultātus, studiju kvalitāti, absolventu konkurētspēju un inovatīvo darbību vērtē starptautiskā salīdzinājumā pēc vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm. | • vismaz 4000 studējošo55 (izņemot, ja universitāte zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā iegūst vidējo vērtējumu 3,5 un vairāk);• vismaz 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds• regulāri (katru gadu) piešķirti doktora zinātniskie grādi;• zinātniskā darbība aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām;• doktora studiju programmas īsteno tikai tajās zinātnes nozarēs, kurās universitāte spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām;• attīstīta zinātne un studijas vismaz 3–5 studiju programmu tematiskajās grupās un zinātnes nozarēs;• īsteno bakalaura, maģistra un doktora (tostarp rezidentūras) studiju programmas | |
| Augstskolas un Mākslas un kultūras augstskolas | Augstskolas un Mākslas un kultūras augstskolas | Augstskolas un Mākslas un kultūras augstskolas | |
| Augstskolas(Universities of Applied Sciences) | Īstenot darbaspēka sagatavošanu atbilstoši darba tirgus prasībām ar spēju efektīvi pielāgoties nozares, industrijas vai reģiona attīstības vajadzību pieprasījumam, kā arī attīstīt zinātni noteiktās jomās un nodrošināt zinātnisko rezultātu pārnesi sabiedrības izglītošanā un attiecīgās nozares vai industrijas vajadzībām.Uzdevumu izpildi, zinātniskās darbības rezultātus, studiju kvalitāti, absolventu konkurētspēju un inovatīvo darbību vērtē starptautiskā salīdzinājumā pēc nozares attīstības kritērijiem un nacionālā salīdzinājumā atbilstoši izglītības kvalitātes monitoringa kritērijiem. | • vismaz 1000 studējošo56 (izņemot, ja augstskola zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā iegūst vidējo vērtējumu 3,5 un vairāk)• vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;• attīstīts vismaz 1 zinātnes virziens nozaru grupā un vismaz 1 studiju virziens;• īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas;• doktora studiju programmas īsteno tikai tajās zinātnes jomās, kurās augstskola spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām; | |
| Mākslas un kultūras augstskolas57(Universities of Arts) | Universitātes tipa AII mākslas jomā, kas akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades darbību attīsta un īsteno humanitārās un mākslas zinātnes nozarē, specializējoties arī starpdisciplināru studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades virzienu attīstībā. Studiju programmas, pētniecība un mākslinieciskā jaunrade tiek īstenotas tajās humanitārās un mākslas zinātnes apakšnozarēs, kurās augstskola spēj uzrādīt izcilību. Tiek īstenotas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Tiek nodrošinātas gan akadēmiskās, gan profesionālā doktora studiju programmas. Nodrošina mākslas un kultūras nozarei, radošo industriju vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus un piedalās inovāciju radīšanā.Mākslas un kultūras augstskolu stratēģiskie mērķi vērsti uz Latvijas kā kultūrā un valodā balstītas nacionālas valsts ilgtspējīgas attīstības, nācijas, kopienu un individuālās rīcībspējas nodrošināšanu. Stratēģiskā specializācija paredz tādu studiju, pētniecības un radošā darba rezultātu nodrošināšanu, kas Latvijas kultūras telpā ļauj saglabāt, attīstīt un popularizēt nacionālās kultūras vērtības, tradīcijas un kultūras mantojumu, nodrošina atvērtību kultūras un māksliniecisko izpausmju daudzveidībai un lojalitātē balstītu starpkultūru komunikāciju.Mākslas un kultūras augstskolas īsteno mākslas, kultūras un izglītības nozares speciālistu sagatavošanu atbilstoši mākslas, kultūras un izglītības nozares darba tirgus un mākslas un kultūras nozaru attīstības prasībām. Spēj prognozēt un ietekmēt mākslas, izglītības un kultūras nozaru attīstību, nodrošina mākslas, izglītības, kultūras un radošo industriju pētniecību, un radoši māksliniecisko projektu īstenošanu izstrādājot un pārnesot tautsaimniecībā, sabiedrībā un kultūrā tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas.Mākslas un kultūras augstskolas attīsta zinātni, nodrošina zinātnisko rezultātu un radoši māksliniecisko sasniegumu pārnesi sabiedrības izglītošanā un attiecīgās mākslas vai kultūras nozares vai radošo industriju vajadzībām.Mākslas un kultūras augstskolu uzdevumu izpildi, zinātniskās darbības rezultātus un radoši mākslinieciskos sasniegumus, studiju kvalitāti, absolventu konkurētspēju un inovatīvo darbību vērtē starptautiskā salīdzinājumā pēc nozares attīstības kritērijiem un atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas mērķiem.Mākslas un kultūras augstskolas specializējas mākslu jomās, nodrošina Latvijas zinātnes un mākslinieciskās jaunrades attīstību un konkurētspēju nacionālajā un starptautiskajā līmenī, nodrošinot starpdisciplinaritāti, sagatavo kultūras mantojuma, kultūrizglītības, kultūras sektora un radošo industriju attīstībai nepieciešamos speciālistus.Profesionālās doktora studiju programmas mākslās ietvaros tiek īstenotas kultūras, sabiedrības un sociālajām vajadzībām atbilstošas, mākslinieciskajā jaunradē un pētniecībā balstītas, kā arī mākslinieciskajā praksē piemērojamas profesionālās studijas, kurās tiek iegūtas zinātniskajā pētniecībā balstītu mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmes un attīstītas praktiskas iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā. | • studējošo skaits studiju programmās tiek noteikts atbilstoši valsts pasūtījumam. Starptautisko studējošo īpatsvars 10% pamatstudiju un augstākā līmeņa programmās. Maģistrantūras un doktorantūras studējošo īpatsvars ne mazāk kā 20%;• vēlētais akadēmiskais personāls ir ar zinātnisko doktora grādu un ar profesionālo doktora grādu mākslās. Sākot ar 01.01.2023., vismaz 20% no vēlētā akadēmiskā personāla ir doktora zinātniskais grāds;• attīstīta mākslinieciski radošā darbība un zinātne vismaz 1 mākslas, izglītības vai kultūras nozares grupā. Akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades darbību attīsta un īsteno humanitārās un mākslas zinātnes nozarē, specializējoties arī starpdisciplināru studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades virzienu attīstībā. Pētniecisko, radoši māksliniecisko un starptautisko projektu un snieguma finansējuma īpatsvars veido vismaz 10% (vēlams 25%);• īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Tiek īstenotas gan akadēmiskā, gan profesionālā doktora studiju programmas. Studiju programmas tiek īstenotas tajās Humanitārās un mākslas zinātnes apakšnozarēs, kurās augstskola spēj uzrādīt izcilību pētniecībā un mākslinieciskajā jaunradē;• ir izveidotas akadēmiskās un profesionālās doktorantūras skolas, regulāri tiek piešķirti doktora grādi. Profesionālā doktora grāds tiek piešķirts sākot ar 2023.gadu. Augstskolas veido savas promocijas padomes zinātniskā grāda un valsts pārbaudījumu komisijas profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanai;• tiek nodrošināta izcilība pētniecībā augstskolu definētajās prioritārajās zinātņu nozarēs; augstskolas piedalās nacionāla un starptautiska līmeņa akadēmisko un lietišķo pētniecības projektu konkursos, īsteno pētniecības un attīstības līgumdarbus kultūras un mākslas nozarē. Zinātniskā darbība aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām un zinātniski recenzētām monogrāfijām. Augstskolas ir zinātniskās institūcijas un regulāri piedalās IZM administrētajā zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtēšanā;• akadēmiska personāla (docētāju un studējošo) izcilība radošajā darbībā augstskolas definētajās prioritārajās darbības jomās tiek apstiprināta nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades konkursos un festivālos. | |
| Specifiski kritēriji zinātniskiem institūtiem | Specifiski kritēriji zinātniskiem institūtiem | Specifiski kritēriji zinātniskiem institūtiem | |
| Zinātniskie institūti | • ņemot vērā zinātniskās darbības starptautiskajā izvērtējumā rezultātu – vidējā termiņā paredz integrāciju AII struktūrā vai nostiprinās kā neatkarīgi zinātniskie institūti. | • ņemot vērā zinātniskās darbības starptautiskajā izvērtējumā rezultātu – vidējā termiņā paredz integrāciju AII struktūrā vai nostiprinās kā neatkarīgi zinātniskie institūti. | |
| Stiprās puses | Vājās puses | ||
| --- | --- | ||
| Padome nodrošina AII iekšējos varas līdzsvarošanas mehānismu AII augstas pakāpes autonomijas apstākļos.Ārējo pārstāvju vairākums ļauj:– piesaistīt plašu profesionālo kompetenču diapazonu– nodrošināt viedokļu un lēmumu daudzveidību un objektivitāti– ienest izglītības iestādē sabiedrības perspektīvuAtklāta dalībnieku atlases procedūra pēc izstrādātiem objektīviem kritērijiem nodrošina padomes objektivitāti. | Iespējams interešu konflikts (it īpaši tieši nominētu padomes locekļu gadījumā) – šo izaicinājumu var mazināt ar padomes locekļu apstiprināšanas procedūru.AII pieredzes trūkums padomju veidošanā, to dalībnieku atlasē un darba organizācijā var nenodrošināt padomju atbilstošu darbību un pievienoto vērtību.Ārvalstu dalībnieki var nebūt labi informēti par augstākās izglītības situāciju Latvijā.Pārāk liela dalībnieku un viedokļu daudzveidība var kavēt efektīvu lēmumu pieņemšanu. | ||
| Iespējas | Draudi/izaicinājumi | ||
| Padome dod iespēju paplašināt rektora pilnvaras pieņemt stratēģiskus lēmumus par iestādes darbu un attīstību un atbildību par iestādes stratēģijas īstenošanu un saimniecisku rīcību.Iespējamā ārvalstnieku iekļaušana padomē var sekmēt institūcijas starptautisku atpazīstamību.Padomes sastāva periodiska atjaunotne padara padomi elastīgu un spējīgu prognozēt tautsaimniecības vajadzības, plānot AII attīstību, nesaistot to ar resursu, akadēmiskā un zinātniskā personāla ierobežojumiem.Padomes dalībnieki (īpaši ārējie pārstāvji) var palīdzēt:– piesaistīt finanšu resursus no vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, fondiem, un citiem avotiem– veicināt izglītības iestāžu un tautsaimniecības sadarbību– veicināt izglītības iestāžu un sabiedrības savstarpējo sapratni | Padomju ieviešana ietekmēs AII iekšējo atbildību dalījumu starp lēmumu pieņēmējinstitūcijām, iekšējos normatīvos aktus, iekšējo politiku, iekšējos lēmumu pieņemšanas procesus un kvalitātes vadības procesus.Jārod risinājumi padomes funkciju un pilnvaru noteikšanai.Jārod risinājumi funkciju nošķiršanā starp padomi un citām iekšējās pārvaldes institūcijām.Jāveido regulējums jaunās pārvaldības struktūras nostiprināšanai.Nepietiekami konstruktīvas attiecības starp Padomi un citām ārējām iesaistītajām pusēm.Ārējo iesaistīto pušu nevēlēšanās iesaistīties padomes darbā. | ||
| Risinājums | Risinājums (risinājuma varianti) | Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums | Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums |
| --- | --- | --- | --- |
| Risinājums | Risinājums (risinājuma varianti) | Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums | 2020 |
| Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, euro. | Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, euro. | Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, euro. | Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā, euro. |
| Ziņojumā paredzētā risinājuma ieviešanai | 1 | 03.08.00 Augstākās izglītības padome | 119,318 |
| Ziņojumā paredzētā risinājuma ieviešanai | 1 | 42.09.00 Latvijas Zinātnes padome | 0 |
| Ziņojumā paredzētā risinājuma ieviešanai | 1 | 03.13.00 "Studiju virzienu akreditācija" | 0 |
| Nr. p.k. | Veicamais uzdevums | Laika grafiks | Atbildīgā institūcija |
| --- | --- | --- | --- |
| 1. | Grozījumu Augstskolu likumā (AL) iesniegšana Ministru kabinetā, paredzot tajā:1.1. augstākās izglītības institūciju tipoloģiju (universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas) atbilstoši ziņojuma 3.2.1.nodaļai;1.2. padomju izveidošanu atbilstoši 3.1.1. un 3.1.2.nodaļai;1.3. Augstākās izglītības padomes likvidāciju atbilstoši 3.1.3.nodaļai. | 2020.gada 15.aprīlis | IZM |
| 2. | Grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (IKL) iesniegšana Ministru kabinetā, paredzot īpašus nosacījumus padomju locekļu amatpersonu deklarāciju iesniegšanai. | 2020.gada 15.aprīlis | IZM |
| 3. | Saeima pieņem grozījumus AL un IKL. | 2020.gada 30.jūnijs | IZM |
| 4. | MK noteikumu projekta par padomes atlases, apstiprināšanas un atcelšanas kārtību valsts dibinātajās universitātēs un augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās iesniegšana Ministru kabinetā. | Divu mēnešu laikā pēc AL un IKL grozījumu pieņemšanas | PKC |
| 5. | Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pieejamā finansējuma atlikuma novirzīšanu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam un informē universitātes un augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem. | 2020.gada 30.jūnijs | IZM |
| 6. | Padomju ieviešana universitātēs un augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās. | 2020.gada 1.augusts līdz 2023.gada 31.decembris | IZM |
| 7. | Ievērojot Ministru kabineta 2018.gada 2.oktobra sēdes protokollēmumu Nr.45 23.§ doto izdevumu, sagatavot informatīvo ziņojumu, tajā ietverot priekšlikumus par zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības pilnveidošanas priekšlikumiem. | Sešu mēnešu laikā no starptautiskā novērtējuma pabeigšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.maijam | IZM |
1. pielikums
Darba grupas AII pārvaldības modeļa izstrādei
| SAEIMA, IKZK Darba grupa koncepcijas izveidei | IZM ekspertu grupa |
|---|---|
| Anita Muižniece, IZM parlamentārā sekretāreDmitrijs Stepanovs, IZM valsts sekretāra vietnieksGunta Arāja, IZM valsts sekretāra vietnieceIndriķis Muižnieks, LU rektora p.i.Mārcis Auziņš, LU Senāta priekšsēdētājsTālis Juhna, RTU prorektorsArtūrs Zeps, RTU prorektorsAigars Pētersons, RSU rektorsToms Baumanis, RSU prorektorsIlmārs Dūrītis, IKZK apakškomisijas priekšsēdētājsRūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektoreKārlis Krēsliņš, Ventspils augstskolas rektorsAigars Rostovskis, Biznesa augstskola "Turība" pārstāvis | Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministreGatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas rektors, izglītības un zinātnes ministres padomnieksDmitrijs Stepanovs, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktorsDace Jansone, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomāIlmārs Dūrītis, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājsAigars Pētersons, Latvijas Universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes rektorsKlaudio Rivera, Ārvalstu investoru padome LatvijāLeonīds Ribickis, Rīgas Tehniskās universitātes rektorsArtūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes prorektorsJānis Kloviņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājsAndrejs Vasiļjevs, Tilde valdes priekšsēdētājsUldis Biķis, A/S Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājsIrina Senņikova, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA rektoreKārlis Agris Gross, Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieksJustīne Širina, Latvijas Studentu apvienības prezidente |
2. pielikums
IZM diskusiju cikls "Drosme mainīties"
| 1. Akadēmiskā personāla profesija, kompetences un profesionālā pilnveide | 2. Akadēmiskā un zinātniskā darba integritāte – balansa risinājumi | 3. Karjeras modelis, izaugsmes iespējas un paaudžu nomaiņas izaicinājumi | 4. Akadēmiskā personāla sniegums – izcilības veicināšana un tās novērtēšana | 5. Akadēmiskā darba drošība, nosacījumi, riski un ieguvumi | 6. Augstskolu cilvēkresursu vadības politika |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. Valsts atbalsts augstākās izglītības iestādēm akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides nodrošināšanai: valsts izglītības centra izveide, kas sistēmiskā līmenī strādātu ar akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides jautājumiem. 2. Sistēmiska pieeja akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidošanā: augstākās izglītības iestāžu izstrādāti akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides novērtēšanas kritēriji un profesionālās pilnveides sasaiste ar studiju kursiem – saturu un īstenošanu (t.sk. metodēm, didaktiku); akadēmiskā personāla motivācija pilnveidoties (no "tas ir obligāti" uz "es to vēlos, jo tas ir nepieciešams studiju kvalitātes nodrošināšanai) un iegūto zināšanu/prasmju pārnese studiju procesā; digitālās un pētnieciskās kompetences pilnveide; līderības prasmju attīstība.4. Akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides prasību diferencēšana koledžās un augstskolās.5. Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide darbam ar ārvalstu studentiem: starpkultūru komunikācija, angļu valoda, izpratne par citu valstu vērtībām (īpaši autoritārām valstīm). | 1. Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sinerģijas nodrošināšanai un veicināšanai nepieciešams apvienot Augstskolu likumu un Zinātniskās darbības likumu; zinātniskos institūtus integrēt augstskolās. piesaistīt ārvalstu profesorus izsludinot starptautiskos konkursus (open call), kā arī – starptautiski atvērts Valsts valodas likums.2. Akadēmiskās karjeras nodrošināšana, stiprināšana un prestiža veidošana, ieviešot garantētās nodarbinātības modeli jeb tenūru ar skaidri definētām akadēmiskā personāla amata prioritātēm un uzdevumiem.3. Konkurētspējīga atalgojuma noteikšana starp Baltijas valstīm un Eiropā, izstrādājot akadēmiskā personāla atalgojuma likumu, vienlaikus veidojot noteikumu par darba samaksas veidošanos nepārprotamu caurspīdību.4. Papildus akadēmisko pienākumu izpildei piesaistīt viespasniedzējus – nozaru ekspertus.5. Valsts profesora (Tenure professorship) amata ieviešana ar sekojošām pamatkategorijām: ar zinātnes profilu universitātēs; ar profesionālo profilu augstskolās (mākslas, IKT, inženieru, medicīnas) – profesori, kuri ir nozares eksperti un / vai izcili pedagogi (pierādāms ar studentu atsauksmēm un studentu rezultātiem.6. Priekšnosacījumi augstskolai tenūras ieviešanai: kritiskā masa attiecīgajā nozarē; finansējuma konkurētspēja;Infrastruktūra / studenti; Sēklas nauda; akadēmiskā brīvība caur stimuliem veikt inovatīvu pētniecību (novel research).8. Kritēriju ieviešana valsts profesoru (tenūras pozīcijām) ikgadējai novērtēšanai atalgojuma pārskatīšanai: finansējuma piesaiste; publikācijas; doktoranti un zināšanu pārnese.9. Valsts profesoru atbilstības amata prasībām noteikšana un izvirzīto mērķu sasniegšanas pārskatīšana par 6 gadu periodu: ja trīs gadu periodā netiek sasniegti noteiktie kritēriji, atalgojums jāsamazina līdz valsts profesora minimālajam atalgojumam; atalgojuma pārskatīšana var notikt nākamo 3 gadu laikā, pieņemot lēmumu par atalgojuma paaugstināšanu, ņemot vērā izpildītos kritērijus. Kritēriju neizpildes gadījumā var tik lemts par darba attiecību izbeigšanu (sešu gadu cikla izvērtēšanas rezultātā). | 1. Valsts līmenī: pensionēšanās vecuma noteikšana; terminēta nodarbinātība pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas; emeritus statusa kā nozīmīga akadēmiskā darba novērtējums akadēmiskās karjeras beigu posmā piešķiršana (kritēriji tā piešķiršanai); proporciju noteikšana starp akadēmisko un zinātnisko darbu; tenūras modeļa ieviešana.2. Spēcīga personālvadība augstākās izglītības institūcijās: darbs ar jaunajiem mācībspēkiem (t.sk, doktorantiem); caurspīdīgi kritēriji personāla piesaistē un novērtēšanā; cita sistēma akadēmiskā personāla pārvēlēšanu vietā; uz rezultātu vērsts darba samaksas modelis; proporciju noteikšana starp akadēmisko un zinātnisko darbu. | 1. Vispirms ir nepieciešams sakārtot administratīvo sistēmu augstākās izglītības institūcijās un tikai tad izstrādāt izcilības novērtēšanas sistēmu. 2. Jābūt valsts definētiem izcilības kritērijiem, kuriem jāatbilst industrijas vajadzībām.3. Akadēmiskā personāla novērtēšanas kritēriji snieguma vērtēšanā: profesionālā kompetence un pedagoģiskās prasmes kā būtisks kritērijs snieguma vērtēšanā; individuālais plāns kā akadēmiskā un pētnieciskā darba balansa instruments; nozares vērtējums par absolventiem un studentiem kā viens no kritērijiem docētāju darba kvalitātes novērtējuma;. atšķirīgi kritēriji akadēmisko un profesionālo studiju programmu docētāju novērtēšanā.4. Mentora nodrošinājums jaunajiem docētājiem kā virzītājspēks uz motivētu akadēmisko un pētniecisko darbu un izcilības veicināšanu. | 1. Augstākās izglītības institūciju vadības un akadēmiskā personāla izpratne par pārmaiņu nepieciešamību. 2. Akadēmiskā un pētnieciskā darba apvienošana: pētnieciskā darba iekļaušana docētāja slodzē un otrādi; akadēmiskā un pētnieciskā darba proporciju noteikšana; skaidra metodika darba slodzes un atalgojuma noteikšanā.3. Studiju programmas direktoram ir noteicošā loma docētāju izvēlē.4. Studentu aptauju par docētāju darbu kritiska izvērtēšana (prasīgiem docētājiem mēdz būt viszemākie novērtējumi).5. Balansa veidošana starp: akadēmisko vēlēto personālu un nepieciešamajiem nozares profesionāļiem, t.sk. jauno mācībspēku iesaistīšana studiju programmas īstenošanā (studiju programmas pašizmaksas kalkulatora izveide); akadēmiskā personāla dalību struktūrfondu projektos un valsts finansētos projektos un akadēmiskā personāla darba slodzes vienmērīgumu un stabilitāti. | 1. Augstākās izglītības iestāžu pārvaldība jābūt orientētai uz rezultātu un izstrādātai motivācijas sistēmai, t.sk. veidojot caurspīdīgu sistēmu akadēmiskā personāla atlasē, slodzes veidošanā, rezultatīvo rādītāju (t.sk. kvalitatīvo, kritiska studentu aptauju izvērtēšana) novērtēšanā un to sasaiste ar atalgojumu. 2. Efektīvas komunikācijas īstenošana augstākās izglītības iestādēs, veicinot savstarpējo sadarbību starp institūcijas vadību un akadēmisko personālu.3. Cilvēkresursu vadības politikas veidošanā svarīgi ievērot akadēmiskā personāla būtību augstākās izglītības iestādē, saglabājot akadēmisko brīvību un "nenogalinot" pētnieka motivāciju pētīt.4. Mērķtiecīga akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides pasākumu organizācija.5. Klasteru veidošana izcilības veicināšanai.6. Nepieciešama tāda finansējuma sistēma, kas veicina inovatīvu domāšanu un vērsta uz inovatīvu darbību.7. Vienmērīga finansējuma pieejamība darba slodzes nodrošināšanai un sabalansētas darba slodzes veidošana, paredzot darba slodzē laiku profesionālajai pilnveidei.8. Komunikācijas pilnveide un demokrātiska lēmumu pieņemšana augstākās izglītības institūciju stratēģisko mērķu definēšanā un sasniegšanā. |
| 1. Iekšējais un ārējais normatīvo aktu regulējums: valsts valoda un prasības docētājiem u.c. | 2. Vides atvērtība un atbalsta mehānismi studentu, pētnieku un docētāju integrācijai Latvijā | 3. Studiju programmu internacionalizācija / Ārvalstu studentu piesaiste | 4. Studiju un pētniecības internacionalizācijas ilgtspēja un tās pievienotā vērtība | 5. Latvijas zinātnes stratēģiskais pozicionējums ārvalstīs: nozīmīgākie pārvaldības jautājumi /faktori/ priekšnosacījumi Latvijas zinātnes starptautiskai atvērtībai un konkurētspējai | |
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| 1. Panākt, lai visas trīs Baltijas valstis ievērotu vienotu principu. Augstākās izglītības sistēmām jābūt atvērtākām, elastīgākām un internacionālākām.2. Koledžām, kas orientētas uz vietējo darba tirgu, noteikt mazāku ārvalstu mācībspēku īpatsvaru (< 5%)3. Augstskolās visiem docētājiem jābūt starptautiskajai pieredzei, projektu vadības un pētniecības pieredzei un jaunajā akadēmiskās karjeras modelī iekļaut prasību, kurā būtu noteikta obligāta starptautiskā pieredze (stažēšanās ārzemēs). | 1. Atbalsts valsts valodas un kultūras apguvei, integrācijai augstskolā/ institūtā un risinājumi sabiedrības tolerances veicināšanai: augstskola/ zinātniskā institūcija var nodrošināt mentoru – padomdevēju/ asistentu, kurš studentam vai pētniekam/docētājam palīdzētu iejusties jaunajā vidē. Mentors savus pienākumus veiktu brīvprātīgā, sabiedriskā kārtā, un arī pats varētu būt ārvalstnieks, kurš pirms kāda laika ieradies Latvijā un kuram ir līdzīga pieredze; veicināt integrāciju caur studiju procesu organizējot ārvalstu un vietējo studentu kopīgu dalību lekcijās un dažādos grupu darbos; izglītot docētājus un vispārējo personālu, lai veidotu izpratni par kultūru atšķirībām, veicinātu iecietību un novērstu konfliktsituācijas, t.sk. augstskolām atbilstīgi sava "studenta profilam", veikt personāla izglītošanu par starpkultūru komunikāciju; organizēt vasaras skolas: augstskolas sadarbībā ar ministrijām pirms studiju uzsākšanas studentiem no ārvalstīm varētu organizēt vasaras skolas, kuru laikā tiktu veikta gan valodas prasmju pārbaude, gan arī nodrošinātas iespējas iepazīt valsti, uzzināt par tās kultūru, iegūt citu informāciju, kas saistīta ar dzīvi Latvijā; ar valsts atbalstu organizēt latviešu valodas apguves kursus, nodrošinot obligāto valodas apguves minimumu ārvalstu studentiem, kuri Latvijā ir ieradušies uz īsu laiku (uz vienu studiju semestri vai uz vienu studiju gadu), gan arī tiem, kuri to vēlas vai kuriem tas ir nepieciešams, sniedzot iespējas latviešu valodu apgūt padziļināti; uzlabot vīzu un termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas procesu: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde laikā, kad veidojas lielākais vīzu un termiņuzturēšanās atļauju pieprasījums, pagarina darba laiku. Būtu jāturpina digitalizācija, kas sekmētu ātrāku datu apmaiņu starp dažādām institūcijām; uzlabot iepriekšējās izglītības dokumentu atzīšanas, pielīdzināšanas kārtību, paātrinot procesu, kādā tiek veikta iepriekšējās izglītības dokumentu atzīšana, t.sk. varētu būt arī lētāks vai bezmaksas.2. Atbalsts darba/ studiju un sadzīves/ mājokļa jautājumu risināšanai: veicināt publiskā un privātā sektora partnerību studentu dienesta viesnīcu/īres dzīvokļu nodrošināšanai, Dienesta viesnīcu remonts un uzturēšana augstskolām sagādā lielus izdevumus. Privātā sektora iesaiste būtu ātrākais risinājums, lai nodrošinātu studentus ar moderniem, mūsdienu prasībām atbilstīgiem mājokļiem. Tomēr, veidojot publiskā un privātā sektora sadarbību šajā jomā, nepieciešams nodrošināt, lai dienesta viesnīcas saglabātu savu būtību un funkciju – tās nedrīkstētu kļūt dārgākas par dzīvokļiem; palielināt karjeras atbalsta kapacitāti, t.sk., piemēram, palielināt augstskolu karjeras centru kapacitāti.3. Atbalsts sociālo un veselības aprūpes jautājumu risināšanai: nodrošināt vienota medicīnas punkta esamību augstskolās; nodrošināt ģimenes ārsta pieejamību augstskolas ietvaros (kas var vispārīgi novērtēt veselības stāvokli, izsniegt nozīmējumus, izrakstīt receptes); nodrošināt psihologu/ paplašināt tā pieejamību (studiju slodze, integrācijas u. c. jautājumi).4. Studiju un darba apvienošana: veicināt studentu (gan vietējo, gan ārvalstu) nodarbinātību pašās augstskolās/ zinātniskajās institūcijās, tādējādi vienlaikus sekmējot arī pētniecībā balstītu studiju principa īstenošanu;Studentu iesaistei studiju/ zinātniskajā darbā nevajadzētu sniegt tikai prakses iespējas, bet tai ir jābūt atalgotai, saistītai ar dažādiem atvieglojumiem; iegūt citu valstu pieredzi studējošo nodarbinātības jomā. | 1. Internacionalizācijai jābūt līdzeklim, lai veicinātu: izglītības kvalitātes paaugstināšanos un augstākās izglītības kvalitātes atzīšanu; lielākas pievienotās vērtības radīšanu konkrētām nozarēm (atbilstoši nozares prasībām); studentu un pasniedzēju kompetenci, sekmējot labāku absolventu nodarbinātību; izmērāmu peļņu.2. Izstrādāt valsts līmeņa stratēģiju vai politiskās vadlīnijas, kuras noteiktu vispārējus principus internacionalizācijai. Tas mazinātu augstskolu savstarpējo konkurenci un veicinātu augstskolu līdzdalību vienotās stratēģijas īstenošanā.3. Izvērtēt esošajā likumdošanā par kopīgu studiju programmu (trīsvalstu) izstrādi noteiktos ierobežojumus.4. Veidot pakāpenisku augstskolu internacionalizāciju, nenosakot augstskolām obligāto minimāli piesaistāmo ārvalstu studējošo skaitu. Augstskolu koncentrēšanās uz noteikta studentu apjoma piesaisti veicina prasību pazemināšanos, kā rezultātā krītas kvalitāte un augstskolu vietas reitingos.5. Izvērtēt iespēju noteikt kopīgus kvalitātes kritērijus ārvalstu studējošo piesaistei visās augstskolās, vienota kopīgā angļu valodas testa/eksāmena izstrādei un ieviešanai visās augstskolās ārvalstu studējošo valodas zināšanu pārbaudei. Būtiski ir apzināt arī tādas rekrutēšanas aģentūras, kurām var uzticēties, taču galējā kontrole ir jāveic augstskolām, pirms students ir ieradies Latvijā.6. Īstenot augstskolām sagatavošanas kursus ārzemniekiem, izstrādājot centralizētu sagatavošanās kursu sistēmu studijām Latvijas augstskolās.7. Sagatavot un piedāvāt starptautiskās studiju programmas nozarēs, kuras strādā globālā tirgū (piemēram, aviācija, IT, vadība, medicīna, dabaszinātnes, u.c.); kurām pastāv programmu profesionālā akreditācija starptautiskā līmenī; kuras nav specifiski piesaistītas konkrētai vietai un students iegūtās zināšanas var pielietot savā valstī; doktorantūrā.8. Internacionalizācijas pasākumu kvalitātes nodrošināšanai augstskolās ir jāpilnveido akadēmiskā personāla kompetence stādāt starpkultūru vidē motivējot personālu pārmaiņām saistībā ar studiju satura internacionalizēšanu; nodrošinot angļu (vai citas ES) valodas apguves iespējas; veicinot stažēšanos un dalību starptautiskās konferencēs; nodrošinot mācības par darbu starpkultūru vidē, starpkultūru komunikāciju.9. Mērķorientēti, pārdomāti un, faktos balstīti, augstskolām ņemt dalību starptautiskajos tīklos, profesionālajās asociācijās un reitingos.10. Kvalitatīvu, mūsdienīgu un konkurētspējīgu studiju programmu izstrādāšanai un īstenošanai ir nepieciešams redzējums par studiju programmas saturu un studentu iegūstamo kvalifikāciju, kompetencēm un prasmēm; pieredzes apmaiņa ar starptautiskajiem partneriem; konkurētspējīgi, labi novērtēti vietējie un ārvalstu docētāji; uzņēmumu atvērtība sadarbībai ar studējošiem/pasniedzējiem praktiskas pieredzes gūšanai; iedvesmas momenti pasniedzējiem studiju programmu izstrādei (ne tikai finansiāla veida); atbilstošs un konkurētspējīgs finansējums un citi resursi studiju procesa nodrošināšanai.11. Ievērojot to, ka ārvalstu studējošie brauc uz LV iegūt izglītību, tad bakalaura līmenī ārvalstu studējošo nodarbinātība ārpus studijām būtu skatāma tikai caur augstskolu praksēm, tādējādi nodarbinot studējošo konkrētā jomā, kurā tiek iegūta izglītība un specialitāte.12. Izvērtēt iespēju augstskolu filiāļu atvēršanai ārzemēs. | 1. Attīstīt vienotu globālu internacionalizācijas pieeju un atbildību: nenodalīt ārvalstu studentus/pētniekus no Latvijas studentiem/pētniekiem un nodrošināt līdzvērtīgas iespējas un plašāku sociālo integrāciju. 2. Salāgot augstskolu internacionalizācijas stratēģijas ar nacionālo starptautiskās konkurētspējas stratēģiju un nodrošināt atbalsta pasākumus mārketingam.3. Augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas sasaistīt ar pilsētu un reģionu attīstības stratēģijām, kopīgi veidojot stratēģiju ārvalstu studentu/docētāju piesaistei un integrācijai Latvijas sociālajā vidē ilgtermiņā integrēt.4. Apsvērt iespēju atsevišķas internacionalizācijas stratēģijas izstrādei ar mārketinga un makromārketinga (nozares reklāma) elementiem. Tās nepieciešamība pamatojama ar savu finansējumu, kas būtu dedicēts konkrētam uzdevumam.5. Izveidot koordinētas un efektīvas vīzu un uzturēšanās atļauju kārtošanas procedūras studentiem un pētniekiem. Sociālo pakalpojumu nodrošināšana un pieejamība (bērnu dārzi, veselības aprūpe, utml.) pētnieku ģimenes locekļiem.6. Paredzēt budžeta vietu "kvotas" un stipendijas arī ārvalstu studentiem, tādējādi palielinot konkurenci un paaugstinot prasības augstākās izglītības kvalitātei, savukārt ārvalstu doktorantūras studentus iesaistīt darbā Latvijas uzņēmumos. Apsvērt iespēju prasīt atstrādāt obligātos gadus, ja studentam ir bijusi budžeta vieta un stipendija u.tml.7. Augstskolām uzlabot sociālo, t.sk. karjeras informācijas, pakalpojumu kvalitāti un pieejamību arī ārvalstu studentiem: augstskolām jāpiesaista docētāji, kas ir spējīgi un gatavi strādāt gan latviešu, gan angļu valodā; studiju procesā sniegt ārvalstu studentiem/mācībspēkiem zināšanas par Latvijas un Eiropas kultūru, latviešu valodas ievadkursus.8. Nepieciešami atsevišķi pasākumi profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un atzīšanai, piemēram, medicīnas un veselības aprūpes jomā.9. Nodrošināt zinātnes bāzes finansējumu starp-projektu periodam (uz noteiktu termiņu līdz 6–12 mēnešiem).10. Uzlabot augstskolu starptautisko reitingus. | 1. Veicināt zinātnes integrāciju augstākās izglītības procesā un kultūrā: Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sinerģijas nodrošināšanai un veicināšanai nepieciešams apvienot Augstskolu likumu un Zinātniskās darbības likumu; veicināt starpdisciplinaritāti zinātnē, pārskatot esošo promocijas kārtību pa nozarēm; pārskatīt ekspertu komisiju "birokrātiju", kas vairāk stimulē zinātnisko darbību atbilstoši nozarei, nevis vērsta uz starpdisciplinaritāti; pārskatīt atsevišķu augstskolu padotību attiecīgās nozares ministrijai.2. Konkurētspējīga atalgojuma ieviešana tenūras nodrošināšanai augstskolās.3. Valsts valodas likuma normu sakārtošana saistībā ar ārvalstu pasniedzējiem, zinātnisko un administratīvo personālu atklāta starptautiska konkursa izsludināšanai.4. Augstskolām ņemt dalību starptautiskajās organizācijās (piemēram, "European Doctoral programs Association in Management & Business Administration" (EDAMBA)), tādējādi veicinot labās prakses pārņemšanu un savas iekšējās pārvaldības uzlabošanu atbilstoši ārvalstu organizāciju prasībām. | |
| 1. Resursu koplietošana: infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze | 2. Resursu koplietošana: stratēģiskā vadība | 3. Resursu koplietošana: studiju procesa organizēšana | 4. III pīlāru modeļa turpmākā attīstība | 5. Augstākās izglītības digitalizācija | |
| --- | --- | --- | --- | --- | |
| 1. Sniegt lielāku atbalstu augstskolu bibliotēkām, lai nodrošinātu pieeju specializētām datu bāzēm (studenti tiek aicināti apmeklēt LNB Rīgā, kurā ir nodrošināta pieeja vairākām datubāzēm): apsvērt bibliotēku konsorcija izveidi ar vienotām piekļuves iespējām vai nacionāla konsorcija izveidi datu bāžu abonēšanai.2. Izveidot speciālu programmu nacionālas nozīmes infrastruktūras uzturēšanai, kas paredz atsevišķu infrastruktūru koplietošanu (līguma veidā). Nav iespējams attīstīt infrastruktūru visās institūcijās vienlīdz augstā līmenī, tādēļ institūcijām jāspecializējas un jāpiedāvā sava infrastruktūra citām institūcijām.3. Izveidot tādu informācijas sistēmu, kas ātri un ērti ļauj atrast nepieciešamo informāciju par augstākās izglītības institūcijām un zinātnes institūcijām koplietošanā pieejamajiem resursiem.4. Problēmas rada tas, ka iekšēji nav iespējams pārdalīt naudu starp dažādām struktūrvienībām, nav sistēmas iekšējiem norēķiniem (vieglāk ir izmantot ārpakalpojumu). Tātad – pastāv ierobežojums izmantot pašiem savus resursus5. Slēgt starpaugstskolu līgumus kopīgu laboratoriju gadījumā, kas papildināti ar resursu koplietošanas noteikumiem. ZI savā starpā nav sadarbības līgumu, kur tas tiktu regulēts.6. Katrā institūcijā ir jābūt atbildīgajam, kas nodrošina kiberdrošību.7. Nodrošināt koledžām piekļūt AII un ZI resursiem.8. Veicināt sadarbību arī Baltijas līmenī.9. Starptautiskajam finansējumam formulas finansējuma izmantošanai jau pastāv, jautājums – vai Latvija var tās pārņemt.10. Veicināt resursu koplietošanu starp AII/ZI un uzņēmumiem un industriju (studentu inovāciju granti, studentu darbs uzņēmumos):ü studenti bieži augstskolās ir "uz izķeršanu" – uzņēmumi jau pirmajos kursos nāk uz universitātēm un izsaka dažādus piedāvājumus;ü problēmas rada tas, ka atklāti nav pieejama informācija par augstskolu resursiem.11. Sakārtot likumdošanu datu koplietošanai saistībā ar akadēmisko godīgumu, datu kvalitāti: svarīgi, lai dati būtu pieejami. Daudzi negrib publicēt datus, uzskatot, ka tie pieder tikai viņiem. Datiem būtu jābūt pieejamiem, ja to finansēšanā piedalījusies arī valsts – tas būtu jānostiprina likumdošanā. tiktu atvieglota Centrālā ētikas komiteja. Pastāv arī institucionālās ētikas komitejas, bet par tām trūkst informācijas; uzlabot pētniecības integritāti. | 1. Uzlabot kopīgo studiju programmu menedžments: nodrošināt ar diplomu paraugiem ar katru valsti; atrisināt diplomu parakstīšanas problēma kopīgās studiju programmās (piemēram, uz diplomiem jābūt trīs rektoru parakstiem).2. Nodrošināt atbalsta mehānismus kopīgu studiju programmu veidošanai (procesam jābūt mazāk reglamentētam).3. Īstenot Latvijas mācībspēku un studentu Erasmus Latvijas robežās (Latvijas Erasmus), lai gūtu pedagoģiskās prasmes, attīstītu inovācijas.4. Nepieciešamas kopīgas studiju programmas (īpaši doktora programmas). Jāsakārto resursu pieejamības jautājumi, kopīgu resursu izmantošanas jautājumi.5. Turpināt SAM 8.2.2. akadēmiskā personāla pilnveidi, digitālo kompetenču pilnveidi.6. Attīstīt dažādus IT risinājumus: online C kursi, tālmācības kursu attīstība, C kursu apgūšana tālmācībā (citās, citu valstu augstskolās), kontaktstundas tiešsaistē, C daļas kursu internet-platformas izveide.7. Nodrošināt informācijas plūsma par dažādām iniciatīvām studiju procesa nodrošināšanai (piemēram, kopīgas licences – datubāzes, datorprogrammatūras).8. Nodrošināt studentiem pieejamību mācību materiāliem kopīgajās studiju programmās.9. Nodrošināt mācībspēku profesionālo pilnveidi resursu koplietošanas jautājumos. | 1. Izveidot kopīgas asociācijas pieredzes apmaiņai un kopīgas doktorantūras programmas (gan starp Latvijas Universitātēm, gan starp Latvijas un ārvalstu universitātēm) izveide: turpināt virzību uz virtuālajām universitātēm Eiropā; salāgot dažādus normatīvos aktus starp visām Baltijas valstīm sadarbības veicināšanai kopīgu studiju programmu izstrādē un īstenošanā; veidot kopīgus žurnālus, ziemas un vasaras skolas.2. Izstrādāt vienotus darba samaksas noteikumus docētājiem, kuri ir iesaistīti kopīgas starpaugstskolu studiju programmas īstenošanā.3. Īstenot studentiem kopīgas prakses, sadarbojoties Latvijas augstskolām savā starpā un sadarbojoties ar augstskolām ārvalstīs.4. Apsvērt gatavību docetāju rotācijai, piemēram, docētājs pasniedz vienu un to pašu kursu augstskolās dažādos Latvijas reģionos.5. Izveidot kopīgu vieslekciju datubāzu un reģistru, lai atvieglotu birokrātiju un vienas vieslekcijas dēļ citā universitātē, pasniedzējs nav atkārtoti jāpiereģistrē kādā sistēmā.6. Veicināt starpdisciplinaritāti studiju programmu īstenošanā, piemēram, biznesa studentiem apgūt mākslu.7. Katram doktorantūras studentam piešķirt divus doktora darba vadītājus. It sevišķi tas ir aktuāli starpdisciplināros pētījumos.8. Rast risinājumu vienas augstskolas studentiem apgūt C vai B daļas kursu citā augstskolā, viņam tas ir jādara par saviem līdzekļiem. | 1. Palielināt finansējumu augstākajai izglītība un zinātnei.2. Nepieciešama vienlīdzīga finansējuma sadale studiju vietām, piemēram, piešķirot budžeta vietas visiem Latvijā studējošajiem; piešķirot kredītus un tos vēlāk dzēšot (valsts garantēts kredīts), piešķirot studiju līdzfinansējumu visiem studējošajiem; budžeta vietas sadalīt neatkarīgi no ministrijas un tās pakļautības iestādēm, un neatkarīgi studiju jomas; studiju vietu sadalē atteikties no vēsturiskā "aploksnes" principa – augstskolām piešķirot katru gadu to pašu finansējumu, ko iepriekšējā gadā (ja nav pielikumu).3. Trīs pīlāru finansēšanas modelis ir jāmodificē I pīlāra (studiju) īstenošanai ir jānovirza 80% no kopējā finansējuma, savukārt II pīlāram (sniegumam) novirzot 20%; I pīlāra (bāzes) finansējuma gadījumā atteikties no detalizēta matemātiskā aprēķina, kas noteikts MK noteikumos Nr. 994.; finansējuma sadalījums un budžeta vietu piešķiršana notiek, balstoties uz katras institūcijas stratēģiju (stratēģisks budžeta vietu sadalījums, saskaņots ar IZM). Šādi iespējams vienoties par konkrētu budžeta vietu skaitu un to finansējuma apjomu, un ar šīs stratēģijas palīdzību būtu iespējams paredzēt finansējumu arī zinātnei; finansējumu piešķirt, balstoties uz tenure track principiem; snieguma kritērijus II pīlārā definēt pēc jomām, piemēram, izglītība, māksla, sports, utt.; III pīlārā balstīties uz diviem kritērijiem: 1) konkurence (finansējums tiek ieguldīts tika tajās jomās, kur ir redzama atdeve no ieguldītā finansējuma) un 2) valsts prioritātes. | 1. Digitalizēt augstākās izglītības institūciju pamatprocesus (piemēram, iekšējo dokumentu pārvaldības sistēmu).2. Studiju procesā izmantot gan klātienes, gan attālinātos risinājumus. Vieslektoru lekcijas nodrošināt publiski pieejamas (videoformātā).3. Motivēt docētājus ieviest dažādas digitālas inovācijas, kuru ieviešana studiju procesā var tikt sasaistīta ar docētāju darba samaksu – piemaksas noteikšanu.4. Apgūt dažādus fondus inovāciju ieviešanā augstākās izglītības institūcijās (piemēram, Teterevu fonds).5. Koplietot vispārējo kursu materiālus, sākotnēji sakārtojot autortiesību jautājumus.6. Nodrošināt vairākas lietas, kas jau tiek īstenotas Eiropas savienībā: dokumentu automātiska atzīšana, kas nozīmē arī iespēju diplomus ātri pārbaudīt; vienota un publiska diplomu reģistra izveide Latvijā, t.sk. digitālo diplomu ieviešana, kas prasa arī likumdošanas izmaiņas. Nepieciešams ar blokķēžu risinājumu sajūgts diplomu reģistrs (piemēram, ja students pāriet no vienas AII uz otru, nav nepieciešams pieprasīt no studenta nevienu dokumentu, iespējams pieslēgties sistēmai un pārbaudīt) un nodrošināt to, ka augstskolas Latvijā atzīst viena otras diplomus (un augstskolas Eiropā atzīst Latvijas diplomus un otrādi); izstrādāt vienotus kvalitātes standartus tālmācības programmām Latvijā, t.sk. to novērtēšanai; Izstrādāt risinājumu, kas ļautu "ielasīt" no AII piedāvājumiem apgūtās kompetences ieklaujot tās vienotā CV.7. Iespējams veidot repozitorijus (kursa materiāli, ziņojumi, vadlīnijas, metodikas grupēt pēc tematikas nevis kursiem).8. Izveidot dažādas platformas studiju materiālu veidošanai, ievietošanai un koplietošanai starp vairākām AII (piemēram, angļu valodas apguvei).9. Vienotas sistēmas izveide satura oriģinalitātes pārbaudei.10. Organizēt centralizētas mācības/kursus docētājiem (piemēram, AIC mācības par to, kā vērtēt studiju rezultātus), nodrošinot to pieejamību arī attālināti. | |
| 1. Augstākās izglītības institūciju tipoloģija | 2. Augstākās izglītības institūciju pārvaldības modeļi | 3. Augstākās izglītības institūciju Padomju izveide, darbības principi un atsaukšana | 4. Augstākās izglītības institūciju konsolidācija – integrācijas modeļi | ||
| --- | --- | --- | --- | ||
| 1. Universitātes, zaudējot savu statusu nevarēs attīstīties kā līdz šim. Drīzāk universitātēm ir jāapvienojas (piemēram – Kurzemes reģionā jāveido Kurzemes universitāte).2. Reģionālais aspekts nedrīkst būt kritērijs augstākās izglītības institūciju tipoloģijas veidošanā.3. Izvērtēt iespēju izveidot trešā tipa augstskolas – māksla, sports, u.c., un neveidot atsevišķu privāto augstskolu tipu.4. Sadalot augstskolas pa tipiem nepieciešams vairāk uzsvērt kvalitatīvos, nevis kvantitatīvos kritērijus.5. Neatteikties no koledžu nosaukuma, jo koledžas statusa maiņa uz profesionālo izglītību, pamazina tās statusu, izvērtēt iespēju koledžu integrēšanai universitātēs/augstskolās un pārskatīt finansējuma piešķiršanu: nepieciešams radīt situāciju, kurā daļa atalgojuma veidojas no budžeta un daļa – no snieguma; nepieciešama karjeras modeļa un ievēlēšanas kārtības maiņa; nozares profesionāļus, kuri nav akadēmiskais personāls, ir būtiska mācībspēku daļa mūsdienu koledžās. Jaunajā reformā viņus nevar izslēgt.6. Nepieciešams salāgot pīlāru modeli ar jauno augstākās izglītības institūciju dalījumu un noteikt proporcijas zinātniskai darbībai universitātēs un augstskolās, neierobežojot universitātes liekot tām nodarboties tikai ar fundamentālo zinātni. Augstskolās kā prioritāte ir studijas, vienlaikus īstenojot arī pētniecību; norādīt, ka universitātēm ir cits uzsvars un orientācija, nevis papildu pienākumi par papildu finansējumu; salāgot akadēmiskā personāla atalgojumu, mainot esošās darba samaksas aprēķināšanas un ievēlēšanas kārtību;7. Precīzi definēt kas ir konsorcijs un kāds būs sadarbības modelis konsorcijā starp augstākās izglītības institūcijām.8. Neizmantot reitingus kā pašmērķi kādas izglītības starptautiskās konkurētspējas raksturošanai. Reitingi jāvērtē kopā ar augstākās izglītības institūciju stratēģijām, analizējot, kā pašas augstākās izglītības institūcijas sevi redz starptautiskajā vidē.9. Piešķirt augstākās izglītības institūcijām finansējumu ilgākam laika periodam (nevis tikai uz 1 gadu), – piemēram, uz visu akreditācijas periodu, tādējādi radot iespēju izvērtēt augstākās izglītības institūciju dinamiku par noteiktu laika periodu un nepietiekama progresa gadījumā lemt par finansējuma samazināšanu. | 1. Koncentrēties nevis uz pašām pārvaldes instancēm, bet gan uz funkcijām, kādas katrai no šīm instancēm plānots veikt: apzināt svarīgākās funkcijas un ap tām veidot attiecīgas instances; neatstāt nevienu instanci, kurai īsti nav par ko lemt.2. Izvērtēt rektora lomu universitātē/augstskolā: rektors kā izpilddirektors vai kā reprezentējoša persona?3. Neveikt izvēli starp efektivitāti un demokrātiju: satversmes sapulce dod iespēju ievēlēt vai atcelt rektoru un tas ir demokrātisks lēmums.4. Satversmes sapulce ir institūcijas stūrakmens. Tā sanāk divas reizes gadā un rektors visiem klātesošajiem atskaitās par padarīto, rada kopības, piederības sajūtu, kā arī rada klātesošajos informētību par institūcijā norisošajiem procesiem (fakultātes dekāni to nodod tālāk savās fakultātēs). Arī tās ir svarīgas funkcijas augstākās izglītības institūciju pārvaldībā.5. Izvērtēt arī vertikālo pārvaldību augstākās izglītības institūcijās: kā pārvaldības modelis ietekmēs fakultāšu skaitu; kā fakultāšu izvirzītie mērķi saskan ar universitātes/augstskolas mērķiem.6. Veikt pilotprojektu lielākajās universitātēs, izveidojot tajās padomes un izvērtēt tās darbības rezultātus.7. Mazās augstskolās paplašināt funkcijas jau esošajām instancēm piemēram, konventam. Ir nepieciešama starptautiska ekspertīze un šādas funkcijas var papildu piešķirt konventam.8. Pasaules pieredzei jābūt kā galvenajam kritērijam ārvalstu padomes locekļu atlasē. Izmantot diasporu kā resursu padomes locekļu ar ārvalstu pieredzi atlasei9. Pārskatīt ar amatpersonas statusa saistītos aspektus, kas mazina motivāciju personai kļūt par universitātes/augstskolas padomes locekli. Iespējams veidot arī divu palātu sistēmu, kurā senātam ir jāapstiprina budžets.11. Svarīgi saglabāt to funkciju, kas paredz, ka darba devēji var iesaistīties augstākās izglītības institūciju darbā. Finanšu, stratēģiskie jautājumi jāatstāj profesionāli atlasītu, augstskolu lēmējinstitūciju apstiprinātu personu pārziņā; personām, kurām ir ne tikai akadēmiskās, bet arī uzņēmējdarbības kompetences.12. Efektīvai pārvaldībai ir jānotiek nemitīgi, tādējādi Latvijas Darba devēju konfederācija ir pret instanci, kas sanāk kopā pāris reizes gadā. | 1. Noteikt padomes sastāva dalījumu 50/50 (ārzemju pārstāvji/vietējie), padomes sastāvā iekļaujot arī studējošo pārstāvi.2. Iespējams padomē jābūt tikai vienai algotai personai – padomes vadītājam.3. Rast alternatīvu amatpersonas statusam padomes locekļiem.4. Padomei ir būtiska loma rektora vēlēšanās. Mainot ideju par padomi mainās arī process, kurā ievēl rektoru. Izsludinot konkursu uz rektora amatu, uz vēlēšanām tiek tikai tie kandidāti, kurus ir apstiprinājusi padome.5. Neiekļaut rektoru padomes sastāvā. Jādomā par to, kāda būs rektora atbildība, un par ko atbildēs padome.6. Veikt pilotprojektu lielākajās universitātēs, izveidojot tajās padomes un izvērtēt tās darbības rezultātus.7. Nepieciešams izveidot investoru padomi. | 1. Ciešāku integrāciju veidot: nošķirot sadarbību un integrāciju, jo tas nav viens un tas pats; samazinot Rīgas augstākās izglītības institūciju filiāļu skaitu, stiprinot reģionālās augstākās izglītības institūcijas vai arī likvidējot tās; apsverot augstskolu un zinātnisko institūtu integrāciju; veidojot kopīgas padomes vairākām augstākās izglītības institūcijām (šobrīd valsts augstskolas padotas dažādām ministrijām). piemēram, apstiprinot stratēģijas; uzreiz nebūvējot jaunas ēkas un sākotnēji risinot citus jautājumus; saprotot, ka mazām augstskolām ne vienmēr ir jāpievienojas lielajām.2. Ievērot nepieciešamos priekšnosacījumus ciešākas integrācijas procesu stimulēšanai un aktivizēšanai: sākotnēji formulēt stratēģisko redzējumu izmaiņu nepieciešamībai; izmaiņas neveikt agresīvā veidā; sakārtot juridiskos jautājumus, lai integrācija vispār būtu iespējama un vienkāršot birokrātisko procedūru. Piemēram, lai varētu apvienot divas privātās augstskolas (Komerclikums un Augstskolu likums – savstarpēji nesaskan); iesaistīt studējošos integrācijas procesā, ņemot vērā viņu viedokli; katrai augstākās izglītības institūcijai fokusēties uz savu specializāciju. Tādējādi arī koncentrējot savus resursus, t.sk. akadēmisko personālu; izmainīt atskaitīšanās veidu – katra augstskola atskaitās tikai individuāli par sevi; neaprobežoties tikai ar Latviju un mainīt savu provinciālo redzējumu, nepieciešama starptautiskā dimensija, Eiropas izglītības telpa; pievērst uzmanību studiju programmām, kurās nav daudz studējošo un sagatavotie speciālisti darba tirgū nav vajadzīgi; izvērtēt iespēju piešķirt mērķfinansējumu integrācijas veicināšanai Valsts pētījumu programma ir iespēja sadarbības sekmēšanai augstskolām un zinātniskiem institūtiem; definēt specializācijas kvalitātes līmeni, lai veicinātu izaugsmi (akreditācija, apmācība) un konkrētus kvalitātes rādītājus (piemēram, Hirša indekss).3. Atbrīvoties no tā, kas apgrūtina un kavē sadarbību starp augstākās izglītības institūcijām, un rada šķēršļus integrācijai, piemēram, profesionālo un akadēmisko studiju programmu dalījums; profesiju standarti; dubultie diplomi. |
3.pielikums
Iekšējo un ārējo padomes locekļu īpatsvars dažādās Baltijas jūras reģiona universitātēs
| Universitāte | Padomes locekļu skaits | Iekšējie (iecelšanas princips) | Ārējie (iecelšanas princips) | Vieta QS reitingā | Mājas lapa, piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|
| Aalto Universitāte, FI | 7 | 0 | 7 (ievēlē universitātes nominācijas komisija) | 134 | https://www.aalto.fi/en/aalto-university/organisation |
| Helsinki Universitāte, FI | 15(universitātes kolēģija lemj par padomes locekļu skaitu) | 9(2 ir studenti) | 6(padomes priekšsēdētājs ir ārējais pārstāvis, ievēlē universitātes kolēģija) | 107 | Universitātes kolēģija ir līdzīga senātam.Ir starptautiskais padomdevēju konvents (ievēlē padome)https://www.helsinki.fi/en/ihmiset-0/the-board-the-university-collegium |
| Tartu Universitāte, EE | 11 | 5(nominē senāts) | 6(5 nominē izglītības un zinātnes ministrs, 1 Igaunijas Zinātņu akadēmija) | 301 | https://www.ut.ee/en/university/structure-and-staff/university-governancePadomes lielākā daļa nav darba attiecībās ar universitāti. Senātam ir vienreiz veto tiesības par padomes pieņemtiem lēmumiem attiecībā uz budžetu. |
| TalTech, EE | 11 | 5(nominē senāts) | 6(5 nominē izglītības un zinātnes ministrs, 1 Igaunijas Zinātņu akadēmija) | 601-650 | https://www.ttu.ee/university/structure/tut-board-of-governors/ Padomes lielākā daļa nav darba attiecībās ar universitāti.Senātam ir vienreiz veto tiesības par padomes pieņemtiem lēmumiem attiecībā ar rektora ievēlēšanu un statūtu apstiprināšanu. |
| Kauņas Universitāte, LT | 9 (vai 11) | 1 students,2 (3) – akadēmiskais/zinātniskais personāls;1 no administrācijas | 1 apstiprina ministrija, saskaņojot ar universitātes senātu;4 (5) apstiprina ministrija sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi | 751-800 | https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.343430Padomes priekšsēdētājs nav universitātes darbinieks;likums: |
| Viļņas Universitāte, LT | 11 | 5 ievēlē akadēmiskais personāls,1 ievēlē studenti no studentiem.Nedrīkst būt senāta locekļi | 4 ievēlē akadēmiskais personāls,1 ievēlē studenti.Nedrīkst būt deputāti, valdības pārstāvji un ierēdņi | 458 | https://www.vu.lt/site_files/Adm/statutas/VU_Statute.pdf Budžeta pieņemšanai vajag senāta viedokli. |
| Varšavas Universitāte, PL | 7 | 1 padomes loceklis ir Studentu apvienības prezidents | 6 | 349 | http://en.uw.edu.pl/about-university/governance/the-university-council-of-the-university-of-warsaw/ |
| Jagaiļa Universitāte, Krakova, PL | 7 | 1 padomes loceklis ir Studentu apvienības prezidents; 3 no universitātes akadēmiskās vides | 3 | 338 | https://en.uj.edu.pl/en_US/about-university/governance/university-council |
| Rīgas Tehniskā universitāte, LV | NAV | NAV | NAV | 701-750 | |
| Latvijas Universitāte, LV | NAV | NAV | NAV | 801-1000 | |
| Rīgas Stradiņa universitāte, LV | NAV | NAV | NAV | 801-1000 |
4.pielikums
Koledžas profesionālās izglītības iestāžu tipoloģijā
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)